• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tālākai ilgstošai un labai sadarbībai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.05.2002., Nr. 77 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62396

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

23.05.2002., Nr. 77

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Tālākai ilgstošai un labai sadarbībai

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks:

BRAZAUSKS1.JPG (19508 bytes) BRAZAUSKS2.JPG (25895 bytes)

Vakar Ministru kabinetā: Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks; Lietuvas dienu atklāšanā: Aļģirds Brazausks ar kundzi un Andris Bērziņš ar kundzi
Foto: A.F.I.

Uzrunas tēzes Lietuvas dienu Latvijā atklāšanā Rīgā 2002. gada 22. maijā

Cienījamais kolēģi Andri Bērziņ, dāmas un kungi!

Man šodien ir īpašs prieks, ka iecere, kas radās pirms vairāk nekā gada, — sarīkot Rīgā Lietuvas dienas — ir īstenojusies. Šajā pasākumā mēs mēģināsim ne tikai vēlreiz no jauna iepazīstināt ar Latvijā, šķiet, labi zināmo kaimiņu Lietuvu. Mēs ticam, ka šajās dienās radīsies jaunas idejas, kas ļaus vēl vairāk padziļināt un paplašināt mūsu abu valstu un tautu jau tā diezgan bagātīgos kultūras, politiskos un ekonomiskos sakarus.

Pēdējā desmitgadē mūsu valstis ir sekmīgi attīstījušās. Mums klājas labi, jo mēs sadarbojamies, dalāmies pieredzē un reizēm godprātīgi konkurējam, īstenojot demokrātijas un tautsaimniecības reformas, tiecoties kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm, attīstīdami sakarus ar kaimiņzemēm un citu reģionu valstīm.

Šodien no mums pašiem ir atkarīgs, vai vēlēsimies cits citam palīdzēt, lai paildzinātu šo veiksmīgo gaitu.

Mums ir uz kā balstīties. Tā ir gan vēsture, gan baltu kopīgās saknes, gan ļoti līdzīgā mūsu sabiedrības pašreizējā sociāli ekonomiskā iekārta un līdzīgie uzskati par daudzām dzīves norisēm.

Pirms simt gadiem Latvijai bija īpaši būtiska loma carisma vajāto lietuviešu izglītības jomā. Simtiem nākamo ievērojamo Lietuvas valsts, kultūras un mākslas pārstāvju vidējo izglītību ieguva Jelgavas, Liepājas, Rīgas un citās Latvijas ģimnāzijās. Ļoti daudzi no viņiem pievienojās Baltijas vienības un kopdarbības idejai, kas tika izauklēta starpkaru posmā atjaunotajā Lietuvas valstī.

Man šodien ir īpašs prieks, ka iecere, kas radās pirms vairāk nekā gada, — sarīkot Rīgā Lietuvas dienas — ir īstenojusies. Šajā pasākumā mēs mēģināsim ne tikai vēlreiz no jauna iepazīstināt ar Latvijā, šķiet, labi zināmo kaimiņu Lietuvu. Mēs ticam, ka šajās dienās radīsies jaunas idejas, kas ļaus vēl vairāk padziļināt un paplašināt mūsu abu valstu un tautu jau tā diezgan bagātīgos kultūras, politiskos un ekonomiskos sakarus.

Pēdējā desmitgadē mūsu valstis ir sekmīgi attīstījušās. Mums klājas labi, jo mēs sadarbojamies, dalāmies pieredzē un reizēm godprātīgi konkurējam, īstenojot demokrātijas un tautsaimniecības reformas, tiecoties kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm, attīstīdami sakarus ar kaimiņzemēm un citu reģionu valstīm.

Šodien no mums pašiem ir atkarīgs, vai vēlēsimies cits citam palīdzēt, lai paildzinātu šo veiksmīgo gaitu.

Mums ir uz kā balstīties. Tā ir gan vēsture, gan baltu kopīgās saknes, gan ļoti līdzīgā mūsu sabiedrības pašreizējā sociāli ekonomiskā iekārta un līdzīgie uzskati par daudzām dzīves norisēm.

Pirms simt gadiem Latvijai bija īpaši būtiska loma carisma vajāto lietuviešu izglītības jomā. Simtiem nākamo ievērojamo Lietuvas valsts, kultūras un mākslas pārstāvju vidējo izglītību ieguva Jelgavas, Liepājas, Rīgas un citās Latvijas ģimnāzijās. Ļoti daudzi no viņiem pievienojās Baltijas vienības un kopdarbības idejai, kas tika izauklēta starpkaru posmā atjaunotajā Lietuvas valstī.

Tagad jau ir radīta kopīga izglītības telpa, un simtiem lietuviešu studē Latvijas augstskolās, bet latvieši — Lietuvas universitātēs un institūtos. Pateicoties mūsu kopīgajām pūlēm un investīcijām, Rīgas lietuviešiem ir iespēja mācīties jauki iekārtotajā Rīgas lietuviešu vidusskolā.

Ticu, ka gan Latvijas, gan Lietuvas jauno paaudzi vieno ne tikai stipri mūsu vēsturiskās sadarbības pamati, bet arī kopīgas ieceres, mērķi un lieli darbi savu valstu un reģiona labā.

Lietuvas dienu Latvijā laikā centīsimies iepazīstināt ar diezgan plašu mūsdienu Lietuvas kultūras un ekonomisko spektru. Tādā veidā ceram kļūt vēl labāk saprotami un pazīstami, lai ar lielāku uzticēšanos viens otram pavērtos kopīgajā nākotnē. Tādējādi varbūt mūsu valdību kopīgās rūpes un centieni izbūvēt transporta maģistrāles līdztekus palīdzēs ciešāk vienot abas mūsu zemes ar apvienoto Eiropu, apņemoties droši iezīmēt robežpunktus ilgstošai kopdarbībai, veidojot modernu informācijas sabiedrību.

Iepazīstinādami Latviju ar jauno Lietuvu — enerģisku, veiksmīgu, mūsdienīgu un gandrīz jau Eiropas Savienības un NATO valsti —, ceram tikt novērtēti, bet mūsdienu Latvijas sasniegumus drīz vien ceram ieraudzīt Lietuvā. Tieši tā var mācīties cits no cita, attīstot mūsu sabiedrībā ticību saviem spēkiem un cieņu pret partneriem. Bieži vien savstarpējā salīdzināšana ar otra veikumu ir mūsu iespēju mēraukla.

Cienījamie! Atklājot Lietuvas dienas Latvijā un ticot, ka šā vakara mūzikas skaņas, kā arī citi šo dienu pasākumi vēl labāk atklās lietuviešu garu un raksturu, vēlreiz aicinu briedināt jaunas kopīga darba idejas un, vissvarīgākais, tās sekmīgi īstenot.

“LV” (Andris Sproģis) neoficiāls  tulkojums no lietuviešu valodas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!