Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas politiskā teātra lomām, kuras sadalīja Kremlis. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.04.2002., Nr. 64 https://www.vestnesis.lv/ta/id/61638

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par sapņiem būdiņās, kas aizveda pāri jūrām

Vēl šajā numurā

26.04.2002., Nr. 64

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas politiskā teātra lomām, kuras sadalīja Kremlis

Dr.habil. hist. Heinrihs Strods — “Latvijas Vēstnesim”

Mūsdienās lielākajai Latvijas un demokrātisko ārzemju sabiedrības daļai ir skaidrs, ka sarkanarmija jau 1939.gada okupēto Latviju galīgi ieņēma 1940.gadā un ka šeit Maskavas izveidotā marionešu valdība pēc okupētājvalsts rīkojumiem sāka pārveidot valsti pēc totalitāras valsts parauga. Taču, kā un kādās iestādēs Maskavā “sociālistiskā revolūcija” Latvijā tika organizēta, nedaudz skaidrāk kļūst, iepazīstoties ar PSRS galvenā valdnieka — Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas Politbiroja — lēmumiem 1939. un 1940.gadā.

Kaut arī šo lēmumu sagatavotājdokumenti mums nav pieejami, kļūst pilnīgi skaidrs, ka Politbirojs pieņēma lēmumus un uzdeva tos izpildīt Latvijas marionetēm. Šeit minēsim dažus Latvijas PSR Tautas saeimas 2.sesijas, kas sanāca 1940.gada 24.augustā Rīgā, lēmumus. “Nākamās dienas rītā,” rakstīts oficiālajā Latvijas PSR akadēmiskajā vēsturē vēl 1986.gadā, “noklausījās konstitūcijas komisijas ziņojumu par LPSR Konstitūcijas projekta izstrādāšanu un pieņēma Latvijas PSR Konstitūciju.”1

Taču patiesībā 1940.gada 25.augustā Latvijas PSR Tautas saeima vienbalsīgi pieņēma jau 1940.gada 13.augustā VK(b)P CK Politbirojā pirms divām nedēļām apstiprināto Latvijas PSR Konstitūciju. To nebija iesniegusi Latvijas PSR, bet gan A.Ždanovs, A.Višinskis un V.Dekanozovs — paša Politbiroja ieceltie Maskavas vietvalži katrā Baltijas republikā (sk.pielikumu). Konstitūcija bija 1936.gada Staļina konstitūcijas saīsināts noraksts.

“1940.gada 26.augustā,” teikts minētajā “akadēmiskajā kursā”, “Latvijas PSR Tautas saeimas 2.sesija apstiprināja jauno republikas valdību — Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomi, par kuras priekšsēdētāju iecēla V.Lāci.”2 To pašu raksta arī 2000.gadā izdotā “Latvijas tiesību vēsture”.3 Taču arī Latvijas PSR valdības sastāvu VK(b)P CK Politbirojs bija noteicis jau 1940.gada 13.augustā savā lēmumā “Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Savienoto PSR jautājumi” (sk.pielikumu).

Tālāk minētajā grāmatā rakstīts: “Pēc tam Tautas saeima sevi pasludināja par Latvijas PSR pagaidu Augstāko Padomi.” Arī šajā jautājumā 1940.gada 13.augustā jau VK(b)P CK Politbirojs sagatavoja lēmuma rakstu, par ko Rīgā bija tikai jānobalso (sk.pielikumu).

1941.gada 12.janvārī Latvijā, tāpat kā visā Padomju Savienībā, bija paredzētas PSRS Augstākās Padomes vēlēšanas. Taču jau 1940.gada 13.decembrī VK(b)P CK Politbirojs pieņēma lēmumu “Par Latvijas PSR deputātu kandidātiem PSRS Augstākajā Padomē”.4 Deputātu kandidātus jau 1940.gada 3.decembrī bija apspriedis un pieņēmis VK(b)P CK Orgbirojs.5 Politbiroja lēmumā bija noteikts, ka PSRS Augstākās Padomes Savienības padomē jāievēlē 7 deputāti un PSRS Augstākās Padomes Tautību padomē — 25 deputāti. Lēmumā nosaukti visi deputātu uzvārdi un iniciāļi, kā arī noteikts, kādā vēlēšanu iecirknī šie deputāti jāievēlē. Tā biedru J.Kalnbērziņu bija noteikts ievēlēt Rīgas pilsētas 638.vēlēšanu iecirknī, biedru V.Derevjanski — Valmieras 640.vēlēšanu apgabalā, biedru Vili Lāci — Tukuma 668.vēlēšanu apgabalā, biedru A.Kirhenšteinu — Kārsavas 687.vēlēšanu apgabalā. Uz trim VK(b)P CK Politbiroja lēmuma lappusēm uzskaitīti visi 32 deputāti, kuri jāievēlē. Latvijas marionetēm atlika tikai izdot vēlēšanu plakātus, slavēt šos kandidātus presē, rīkot vēlēšanu sapulces, bet tiem, kas nevēlējās, pārcelties uz Sibīriju vai cietumu — deputātus ievēlēt.

Visu noteica okupētājvalsts galvenais štābs — Politbirojs, pat maizes, miltu un sāls cenas.6 Latvijas pakalpiņiem atļāva organizēt mītiņus, uzstāties ar runām, “spēlēt valdību” vai Augstākās Padomes “deputātus”, būt par novadu un pilsētu it kā pārvaldniekiem, ja viņus apstiprināja čeka un “vadošais un virzošais spēks”, atļāva uz Maskavu nosūtīt tās jau agrāk uzdotos priekšlikumus un parādīt “iniciatīvu” tādu papīru sastādīšanā, ja to bija ieteikuši no Maskavas atsūtītie “padomnieki”. Lielākajiem pakalpiņiem atļāva izlasīt un parakstīt Maskavas uz dažām dienām atsūtītos specrīkojumus, lai tos izpildītu. Grupiņai Maskavas noteikto deputātu atļāva aizbraukt uz Maskavu un 1940.gada 5.augustā pēc iepriekš Maskavā sastādītā teksta pabļaustīties PSRS Augstākās Padomes sēdē. Taču arī šo sīkumu Kremlis pat bija aizmirsis ieplānot PSRS Augstākās Padomes VII sesijas darba kārtībā. Tāpēc Politbirojs 1940.gada 13.augustā pieņēma “VK(b)P CK un PSRS TKP lēmumu”: “Papildināt iepriekš apstiprināto sesijas jautājumu kārtību [..] ievest darba kārtībā Igaunijas Valsts domes, Latvijas un Lietuvas Seima ziņojumus un PSR Savienības Augstākās Padomes lēmumus par Igaunijas, Lietuvas un Latvijas savienoto padomju sociālistisko republiku uzņemšanu PSRS.”7

Minētie Kremļa lēmumi jādomā, katram nešaubīgi pierāda, ka Latvija pēc okupācijas 1939.–1940.gadā bija kļuvusi par Kremļa koloniju, ka izslavētā padomju vara būtībā kopš 1923.gada nemaz nepastāvēja, bet tā bija tikai VK (b)P ēna.

Tāpat kā nacistu, arī komunistu okupācija nebija vienkārša melošana, bet gan valsts izplānota dezinformācijas programma, kurā vietējās marionetes un viņu lomas apstiprināja Kremlis.

1 Latvijas PSR vēsture. 2.sējums. — Rīgā, 1986.–160.lpp.

2 Turpat, 160.lpp.

3 Latvijas tiesību vēsture (1914–2000). — Rīgā, 2000.–304.lpp.

4 О кандидатах в депутаты Верховного Совета СССР от Латвийской ССР. - Протокол Ном.23 решения Политбюро ЦК ВКП(б) за 22 ноября - 13 декабря 1940 г — Krievijas Valsts sociālpolitiskās vēstures arhīvs, 17.fonds, 3.apr., 1030.lieta, 119. paragr.

5 Protokols Nr.63, 70.paragr.

6 “Nācija gūstā”, Latvijas okupācijas muzeja gadagrāmata. R., 2002.g. 139.lpp.

7 Протокол Ном.19 решения Политбюро ЦК ВК(б)П за 22 июля - 24 августа 1940 года. — KVSPVA, 17.fonds, 3.apr., 1026.lieta, 322.paragr., 93.lapa

Pirmpublicējums

Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas 1940.gada 13.augusta lēmums par Latvijas Saeimas pasludināšanu par Latvijas Padomju Savienotās Sociālistiskās Republikas pagaidu Augstāko Padomi un Latvijas PSR konstitūcijas apstiprināšanu*

322.§ Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Savienoto Sociālistisko Republiku jautājumi. (VK(b)P CK un PSRS TKP lēmums)

1

Papildus agrāk apstiprinātajiem jautājumiem Lietuvas un Latvijas Seimu un Igaunijas Valsts domes sesijās iekļaut Igaunijas Valsts domes, Latvijas un Lietuvas Seimu dienas kārtībā pilnvaroto komisiju ziņojumus par PSR Savienības Augstākās Padomes VII sesijas lēmumiem par Igaunijas, Lietuvas un Latvijas Savienoto Padomju Sociālistisko Republiku pieņemšanu PSRS sastāvā.

2

“Par Latvijas un Lietuvas Seimu un Igaunijas Valsts domes pasludināšanu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Padomju Savienoto Sociālistisko Republiku Pagaidu Augstākajām Padomēm”.

Pieņemt par pamatu Latvijas un Lietuvas Seimu un Igaunijas Valsts domi par Seimu un Valsts domes pasludināšanu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Padomju Savienoto Sociālistisko Republiku Pagaidu Augstākajām Padomēm šādu projektu: “Sakarā ar Lietuvas Tautas Seima pieņemto jauno Lietuvas Savienotās Padomju Sociālistiskās Republikas konstitūciju un izejot no tā, ka Tautas Seims, kas š.g. 14.–15.jūnijā ievēlēts uz vispārējo, vienlīdzīgo, tiešo vēlēšanu tiesībām, slēgti balsojot, ir visas lietuviešu tautas pilnvarotais pārstāvis un patiesais tautas gribas izpaudējs, Tautas Seims nolemj: pasludināt Lietuvas Savienotās Padomju Sociālistiskās Republikas Tautas Seimu par Lietuvas PSR pagaidu Augstāko Padomi līdz Lietuvas PSR Augstākās Padomes vēlēšanām,

balstoties uz tikko apstiprinātās Konstitūcijas un jaunā vēlēšanu likuma pamata, uzdot Lietuvas Savienotās Padomju Sociālistiskās Republikas pagaidu Augstākās Padomes Prezidijam noteikt Lietuvas Savienotās PSR Augstākās Padomes vēlēšanas, balstoties uz Lietuvas Savienotās Padomju Sociālistiskās Republikas Konstitūciju. Uzdot biedram Derevjanskim,1 Bočkarevam 2 un Pozdņakovam3 uz šī apstiprinātā augstāk minētā lēmuma teksta sastādīt Latvijas un Lietuvas Seimu un Igaunijas Valsts domes lēmumu projektus.”

325.§ Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR konstitūciju projekti

“Pieņemt ar labojumu 4. paragrāfā biedru Ždanova,4 Višinska5 un Dekanozova6 iesniegtos Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR konstitūcijas projektus.”

* VK(b)P CK Politbiroja 1940.g. 13.augusta lēmuma 321., 322. un 325.§ vienbalsīgi pieņemti Latvijas PSR Tautas Saeimas 2.sesijā Rīgā, 1940.g. 24.–26.augustā (Latvijas PSR vēsture. 2.sējums. Rīgā, 1986.g. 160.–162.lpp.)

1 Vladimirs Derevjanskis (1894—1980) PSRS pilnvarotais pārstāvis Latvijā (1940.g. aprīlis—augusts) VK(b) PCK un PSRS TKP pilnvarotais Latvijā (1940.g. jūlijs — 1941.g. jūnijs)

2 Vladimirs Bočkarevs (1909—1941) PSRS pilnvarotais pārstāvis Igaunijā (1940.g.) un VK(b)P CK un PSRS TKP pilnvarotais Igaunijā (1940./1941.)

3 Nikolajs Pozdņakovs (1900—1948) PSRS pilnvarotais pārstāvis Lietuvā (1939., 1940.g. augusts) un VK(b)P CK un TKP pilnvarotais pārstāvis Lietuvā (1940.g. augusts—1941.g. jūnijs)

4 Andrejs Ždanovs (1896—1948) VK(b)P CK Politbiroja loceklis (1939—1948), VK(b)P CK Orgbiroja loceklis un VK(b)P CK sekretārs (1934—1948), VK(b)P CK Ļeņingradas pilsētas un apgabala komitejas sekretārs (1934—1944), PSRS pilnvarotais Igaunijas okupācijā 1940.g.

5 Andrejs Višinskis (1883—1954) 1939.—1944. PSRS Tautas komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieks, no 1940. gada PSRS ārlietu tautas komisāra vietnieks, PSRS pilnvarotais Latvijas okupācijā 1940.g.

6 Vladimirs Dekanozovs (1898—1953) PSRS NKVD tautas komisāra vietnieks, 3. ranga valsts drošības komisārs (1938). 1940. gadā PSRS ārlietu tautas komisāra vietnieks, PSRS pilnvarotais Lietuvas okupācijā 1940. gadā. Nošauts 1953. gadā kopā ar L.Beriju

Avots: Valsts Sociālpolitiskās vēstures arhīvs (bijušais PSKP Centrālais arhīvs). 17.f., 3.apr., 1026. 1.б Протокол Тк.19 рещения Политбюро ЦК ВКП(б) за 20 июля - 24 августа 1940. г.
93–94.lpp.

 

Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas Politbiroja 1940. gada 13. augusta lēmums par Augusta Kirhenšteina Latvijas PSR valdības apstiprināšanu

321.§ Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Savienoto PSR jautājumi

“II. Latvijas Savienotajā PSR:

Pieņemt Latvijas K(b)P CK priekšlikumu par apstiprināšanu: b. Kirhenšteins Augusts — Latvijas Savienotās PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs, b. Lācis Vilis — Latvijas Savienotās PSR TKP priekšsēdētājs, b. Deglavs Fricis — Latvijas Savienotās PSR TKP priekšsēdētāja pirmais vietnieks; par Latvijas Savienotās PSR tautas komisāriem b.b. : Karlsons Kārlis — vietējās rūpniecības, Šics Kārlis — vieglās rūpniecības, Gustsons Jānis — meža rūpniecības, Tabaks Arnolds — finansu, Vanags Jānis — zemkopības, Pupurs Jānis — tirdzniecības, Jablonskis Andrejs — tieslietu, Lācis Jūlijs — izglītības, Jagars Jānis — komunālās saimniecības, Nurža Kārlis — sociālās nodrošināšanas, Kažemaks Ludvigs — darba, Trubiņš Broņislavs — valsts kontroles.”

Avots: Valsts Sociālpolitiskās vēstures arhīvs (bijušais PSKP CK Centrālais arhīvs) 17.f., (VK(b)P CK Politbiroja arhīvs) 3. apr., 1026. д.б Протокол Тк.19 решения Политбюро ЦК ВКП(б) за 20 июля - 24 августа 1940 года

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!