• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad veselības aprūpes segu katrs velk uz savu pusi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.04.2002., Nr. 63 https://www.vestnesis.lv/ta/id/61574

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kad mēģinājums pievērt Rīgas vārtus laimes meklētājiem cieta neveiksmi

Vēl šajā numurā

25.04.2002., Nr. 63

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad veselības aprūpes segu katrs velk uz savu pusi

Par pašvaldību vadītāju, Labklājības ministra un ministrijas departamentu vadītāju tikšanos

To, ka jau ilgstoši situācija veselības aprūpē kā finansējuma, tā saimnieciskajā ziņā Latvijas reģionos ir sakāpināta un spriedzes pilna, apliecinās katrs pašvaldības vadītājs, kura administratīvajā teritorijā atrodas kāda veselības aprūpes iestāde. Kaut veselības aprūpes sistēmas organizēšana un nodrošināšana ir valsts ziņā, bet pašvaldības funkcija saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta 6.daļu ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu, realitātē ap ārstniecības iestādēm samilzušās problēmas itin bieži gulstas arī uz pašvaldības kā vietējās valsts pārvaldes institūcijas pleciem. Nespēdami paši rast risinājumus daudzajām nebūšanām ārstniecības iestādēs, to vadītāji pēc palīdzības griežas savu rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldībās. Un labā griba, sapratne un iespēju robežās arī finansiāls atbalsts tiek sniegts.

Starp Labklājības ministriju (LM) un Latvijas Pašvaldību savienību arī šobrīd norit sarunas un viedokļu saskaņošana. Paredzēts, ka šogad tās turpināsies līdz maija beigām. Iespēja klātienē tikties, uzklausīt un diskutēt ar labklājības ministru Andreju Požarnovu un vairākiem atbildīgo departamentu vadītājiem Latvijas pašvaldību vadītājiem bija Pašvaldību lietu pārvaldes ikmēneša informatīvās dienas ietvaros.

Ministrs iepazīstināja ar sociālajā sfērā ieviest paredzētajiem dažiem jauninājumiem. Viens no tiem ir programmas nodarbinātības veicināšanā jauniešiem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Izmaiņas ir domātas algoto sabiedrisko darbu finansēšanā, neparedzot vienlaikus gan sabiedrisko darbu, gan materiālu iegādes apmaksu. Kā norādīja A.Požarnovs, šajā jautājumā ir saņemtas pretrunīgas atsauksmes. Sociālās palīdzības jomā aktīvi norit pārrunas par garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanu. LM pēdējie ierosinājumi, kas izskatīti valdībā, ir noteikt likumā normu, ka garantētā minimālā ienākuma līmeni var nodrošināt kā naudā, tā arī materiālā veidā. Sociālās drošības jomā valdība akceptējusi ģimenes valsts pabalsta palielināšanu no nākamā gada trīs soļos — sākotnēji pabalstu līdz Ls 6 — palielinot bērniem, kas dzimuši laikā no 1996. līdz 1999. gadam. Ministrs piezīmēja, ka Saeimas komisijās šobrīd tiek lemts par šo izmaiņu ieviešanu jau no šā gada 1.jūlija. Arī Satversmes tiesas pieņemtā lēmuma par pensiju saņemšanas ierobežojumu atcelšanu dēļ gada beigās būs nepieciešami budžeta grozījumi, jo šo lēmumu izpilde prasa papildu līdzekļus, kas budžetā nebija plānoti. A.Požarnovs īsumā informēja par valdības pieņemtajām izmaiņām par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes pārdali darba devēju un ņēmēju starpā no nākamā gada janvāra. “Analizējot jautājumu no sociālekonomiskā viedokļa, ir pamats uzskatīt, ka šī pakāpeniskā nodokļa likmes pārdale radīs spriedzi. Jo privātajā sektorā darba devējs var pilnībā nekompensēt darba algas pieaugumu,” teica ministrs. Likumdošanas jomā ministrija strādā pie konsolidētās valsts investīciju programmas, kas nosaka kritērijus, kā tiks veicinātas administratīvi teritoriālās investīcijas, lai reģionālā attīstības plāna ietvaros koordinētu darbību starp valsts finansējumu un pašvaldībām.

Budžeta un finansu departamenta direktore Lauma Grafa informēja par LM finansiālajām iespējām veselības aprūpē un sociālajā palīdzībā, apskatot šīs tēmas salīdzinājumā ar iepriekšējo laiku un iezīmējot perspektīvas nākotnē. Pastāv prakse konsolidētos budžetus salīdzināt ar iekšzemes kopproduktu. Valstī pēdējo trīs gadu laikā iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis par 8 līdz 10 procentiem, bet LM resursi šajā laikā nav īpaši mainījušies. Īpaši veselības aprūpē naudas līdzekļu pieaugums ir bijis zems, kāpums iezīmējas tikai no 1998.gada un, uz vienu iedzīvotāju rēķinot, ir 17%. Tā kā no aizvadītā gada septembra par vienu no valdības prioritātēm ir noteikta arī veselības aprūpes sistēmas uzlabošana, atbilstoši tam tiek iedalīta arī papildu nauda. LM ir sagatavojusi valdībai prioritāros priekšlikumus, ko izskatīs, izvērtēs vēl līdz Saeimas vēlēšanām, taču nākamā gada budžetam kontrolskaitļos plānotā nauda kļūs zināma tikai rudenī. Līdz ar to ir jārēķinās, ka nākamais gads neiesāksies ar jauno budžetu. Kopumā valdības noteiktajām prioritātēm — veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai — LM ir pieprasījumā norādījusi 5,3 miljonus latu.

Runājot par investīcijām, L.Grafa atzīmēja, ka pašvaldībās tās nonāk tieši veselības aprūpes un sociālās palīdzības jomā. Lai piesaistītu ārvalstu resursus, LM darbojas trīs jomās — sadarbības projektu īstenošanā, nodokļu atlaižu piemērošanā, programmu pārraudzībā. L.Grafa norādīja, ka pašvaldību līdzdalība LM un ārvalstu projektu izstrādē ir minimāla, acīmredzot informācijas trūkuma dēļ. Kopumā ir pieaudzis pašvaldību sadarbības projektu skaits, ko tās izstrādājušas savu kontaktu ceļā. No aizvadītā gada ir spēkā MK noteikumi par ārvalstu projektu pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumiem, un šis fakts ir sekmējis arī to pašvaldību projektu pieaugumu, kas izstrādāti sadarbībā ar LM. Lai turpmāk sekmētu pašvaldību informētību un interesi ārvalstu resursu piesaistē, ziņas par iespējamajiem sadarbības projektiem ir pieejamas LM mājaslapā.

Par Valsts obligātās veselības apdrošināšanas (VOVA) aģentūras darbu pašvaldību vadītājus informēja tās direktore Ināra Bluķe. Viņa norādīja, ka diemžēl šobrīd likumdošana negarantē valsts speciālā budžeta ieņēmumu daļu, tādēļ VOVA saņem naudu atbilstoši apstiprinātajai iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozei un to, kas faktiski tiek iekasēts. Nauda tiek sadalīta reģionālajām slimokasēm pēc MK noteiktās koeficientu sistēmas atbilstoši slimokasē pierakstīto dalībnieku skaitam. I. Bluķe paskaidroja, ka slimokases dalībnieki ir tās personas, kas konkrētā slimokasē pierakstītas pie primārās aprūpes ārsta. Statistika liecina, ka šobrīd valstī pie primārās aprūpes ārstiem pierakstījušies nedaudz vairāk par 80% iedzīvotāju. Tie iedzīvotāji, kas savu ģimenes ārstu nav izvēlējušies, ir sadalīti atbilstoši dzīvesvietas pierakstam atbilstošā slimokases teritorijā.

I.Bluķe iepazīstināja ar noteikumiem, kas nosaka VOVA un slimokašu savstarpējo norēķinu līgumu slēgšanu. 2001.gada vidū MK apstiprināja pakalpojumu cenu veidošanās kvotu, līdz ar to tika izveidota pakalpojumu cenu veidošanās sistēma. Tika skaidrotas arī pakalpojumu cenu atšķirības veidošanās atsevišķos reģionos. Pēdējo gadu laikā, lai izlīdzinātu pakalpojumu pieejamību starp reģionu iedzīvotājiem, pakalpojumu apmaksa tiek novirzīta caur reģionālajām slimokasēm, un tādējādi tiek izslēgts centralizētā finansējuma variants. Arī maza noslogotība nevar nodrošināt ārstniecības iestādes rentabilitāti. Kā viens no pakalpojumu cenas veidošanās faktoriem, pie kā strādās LM, tika minēta amortizācija. Par veselības aprūpes iestāžu attīstības iespējām runāja Veselības departamenta direktore Renāte Pupele. Kā tuvākās nākotnes darba uzdevumus, pie kā strādās LM, viņa minēja, ka jāpilnveido parauglīgumu izstrāde un noslēgšana, kā arī rindu veidošanas kārtība, lai pacienti iespējami drīz saņemtu ārsta palīdzību. Veselības aprūpes attīstības iespējas, pēc R. Pupeles teiktā, ir noteiktas MK iesniegtajos dokumentos: ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūrplāns, konsolidētā valsts investīciju programma, pamatotās veselības aprūpes reformas vidusposms un veselības aprūpes normatīvo aktu sistēma. Ik gadu tiek celta pakalpojumu cena, taču primārās veselības aprūpes sistēma, kurā šobrīd darbojas ģimenes ārsti, nespēj nodrošināt pilnvērtīgu palīdzību visās nepieciešamajās vajadzībās. Risinājums rodams ģimenes ārstu un citu speciālistu, primārās aprūpes dienestu sadarbībā. Nākotnes attīstības jautājums ir arī veselības aprūpes un sociālās palīdzības iestāžu sadarbība.

Kā zaudējumu, veidojot centralizēto finansēšanas sistēmu veselības aprūpē, R. Pupele minēja reģionālo veselības nodaļu slēgšanu. Tās bija institūcijas, kas nodarbojās arī ar plānošanu, un iespējamais risinājums reģionālās reformas kontekstā ir šādu nodaļu kā ministriju un slimokasu sadarbības partneru atkārtota veidošana. Kamēr šāds solis nav sperts, kā pagaidu posmu, veidojot darba grupas, būtu vēlams izmantot reģionālās attīstības aģentūras. LM izteica piedāvājumu pašvaldībām izmantot palīdzību projektu pieteikumu sagatavošanā. Izskanēja arī lūgums sekot līdzi, kas notiek slimnīcās, lai nepieļautu, kā dažviet bijis, ka pacienta uzturēšanās slimnīcā naudas dēļ tiek dokumentos viltota, rakstot slimības vēsturi tad, kad cilvēks reāli ārstējas mājās.

Tika runāts arī par alternatīvās aprūpes pakalpojumu attīstības iespējām un nepieciešamību pašvaldībās, par ko stāstīja Sociālās palīdzības departamenta direktore Sandra Baltiņa. Latvijas karte, kas rādīja, kur valstī ir sociālās palīdzības dienesti, lika secināt, ka šajā ar pašvaldību darbu saistītajā jomā turpmāk vēl daudz darāmā. Pašvaldību skaits, kurās darbojas sociālās palīdzības dienesti, dienas centri, nav liels, īpaši to trūkst mazajās pašvaldībās, tāpat kā trūkst profesionālu sociālo darbinieku. Kā norādīja S.Baltiņa, nākotnē ir paredzēts pašvaldību pārziņā kopā ar finansējumu mērķdotāciju formā nodot atsevišķas valsts sociālās aprūpes institūcijas — bērnu bāreņu namus.

Par nodarbinātības jautājumiem un turpmākajām iespējām nodarbinātības veicināšanā pašvaldībās ziņoja Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) direktors Alvis Vītols. Pašvaldību vadītāji atzinīgi izteicās par NVD projektu algotu sabiedrisko darbu organizēšanā. Sanāksmes daļā, kas bija iecerēta kā jautājumu un atbilžu sniegšana, diemžēl konstruktīvs dialogs neizvērtās, jo katra puse tomēr turējās pie savas taisnības. Gan lektori, gan klausītāji atzina, ka katrai pusei ir sava taisnība un viena tikšanās ar ierobežojumiem laikā nevar novērst visas neskaidrības un iedziļināties jautājumu niansēs.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!