Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Pagājušo svētdien pēkšņā nāvē ir miris politiķis un diplomāts, Latvijas Republikas Augstākās padomes un 5. un 6.Saeimas Prezidija loceklis, Latvijas Republikas vēstnieks Lielbritānijā un Īrijā Imants Daudišs. Šodien, 7.Saeimas vārdā izsakot visdziļāko līdzjūtību viņa tuviniekiem, aicinu veltīt Imantam Daudišam klusuma brīdi. (Klusuma brīdis.) Paldies!

Pirms sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, jālemj par iespējamām izmaiņām tajā. Ārlietu komisija lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības likumprojektu “Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu” un iekļaut minēto likumprojektu 2.maija sēdes darba kārtībā. Nav iebildumu.

Ārlietu komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības arī likumprojektu “Par Ikgadējo finansu līgumu 2001.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”. Nav iebildumu.

Ņemot vērā to, ka Ārlietu komisija ir lūgusi atlikt likumprojekta “Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu”, Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izņemt no darba kārtības likumprojektus “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, “Grozījumi Krimināllikumā”, “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, kā arī 24. darba kārtības jautājumu — likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Nav iebildumu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojekta “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” izskatīšanu trešajā lasījumā un iekļaut to 25.aprīļa sēdes darba kārtībā. Deputāti piekrīt.

Apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Latvijas un Baltkrievijas sadarbību. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Izskatām sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Baldzēna, Birkava, Burvja, Salkazanova, Labanovska un Lejas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns. Atvainojiet, pirmais runāt par pieteicies deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātie...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos... Vajadzētu mediķu palīdzību. Lūdzu sazināties ar mūsu ārstu. Pārtraukums piecas minūtes.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu, kolēģi! Par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” nodošanu komisijām runās deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs atkal saskaramies ar likumprojektu par grozījumiem augstskolās, un saistībā ar to, ka profesoriem, kuri sasnieguši arī 65 gadu vecumu, ir nepieciešams, izmantojot maksimāli viņu potenciālu, spējas, dot iespēju strādāt universitātēs, augstskolās, gatavot jaunus kadrus, strādāt zinātnē. Kāpēc parādījās šis ierobežojums iepriekšējo reizi? Droši vien, ka valsts savulaik paredzēja, ka ir iespējams krasi palielināt finansējumu zinātnei un līdz ar to zinātnē augstskolās, universitātēs būs ļoti krass jaunu spēku, jaunu cilvēku pieplūdums, un lai viņiem būtu ļoti konkrēti arī perspektīva ar darba vietām, ar amatiem. Bet pagāja laiks, un valsts nespēja zinātnei piesaistīt nepieciešamos līdzekļus, un šodien jaunatne neraujas uz augstskolām, uz universitātēm, neraujas zinātnē, jo vienkārši, patiešām, ir nepietiekams finansējums. Un līdz ar to šodien šim ierobežojumam attiecībā uz šiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, uz pieredzes cilvēkiem vairāk nav jēgas. Es gribētu pateikt, ka, noņemot šo ierobežojumu, mēs faktiski noņemam arī pretrunas, kas pastāv starp likumdošanu un Satversmi. Es domāju, ka atbilstoši Satversmei, protams, vislabāk šo garu, Satversmes garu, atspoguļo Darba likums, un Darba likumā rakstīts, ka jebkuram cilvēkam ir tiesības uz darbu neatkarīgi no dzimuma, rases un vecuma. Jā, tas ir patiešām labs ieraksts, un tā arī tam jābūt. Un, ja radās pretruna saistībā ar Augstskolu likumu, nu tad vienkārši Augstskolu likumā šī pretruna ir jāmaina. Pagājušoreiz, iepriekšējā plenārsēdē, kad mēs ierosinājām attiecīgo likumprojektu, mums bija patīkami, ka mūs atbalstīja divu partiju pārstāvji. Šodien likumprojektu iesniedza vēl divu partiju pārstāvji. Līdz ar to es ceru, ka, piesaistot klāt jaunus spēkus pie šī likumprojekta izskatīšanas, šodien lēmums varētu būt pozitīvs. Šis likumprojekts tiks nodots komisijai, un komisija tālāk jau izstrādās visus tos priekšlikumus, lai likumprojekts arī pēc tam tiktu sakārtots. Un pēdējais, ko es gribētu pateikt, es ceru, ka ar šodienas plenārsēdi varbūt arī iestāsies tas periods, ka mums izveidosies tāda attieksme pret likumprojektu, ka katra partija respektēs likumprojekta iesniedzējus un šiem cilvēkiem ļaus runāt par, un pārējie varēs iztirzāt, pateikt pret, bet nekādā gadījumā likumprojektu autoru vietā neiestāsies ar ziņojumiem. Domāju, ka uz priekšu tas būs ļoti labs piegājiens. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Egils Baldzēns izmantos iespēju runāt pret?

E.Baldzēns (SDS). Godājamie Saeimas deputāti, godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Sociāldemokrātu savienības priekšlikums, kuru mēs iesniedzām, katrā ziņā, mūsuprāt, uzlabo to priekšlikumu, ko iesniedza kolēģi no Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, un tādā jautājumā, kas ir ļoti būtisks, jo reiz jau šāda situācija Saeimā bija. Tātad mēs piedāvājam ļoti stingru tēzi par šiem augstskolu pasniedzējiem, docentiem, profesoriem, arī šinī gadījumā administratīviem amatiem — rektoru, prorektoru, dekānu, ka viņiem obligāti ir jābūt iegūtai augstākai izglītībai Latvijas valsts akreditētā augstskolā. Es atgādināšu, ka līdzīga situācija jau bija tad, kad kolēģi no PCTVL iesniedza grozījumus Prokuratūras likumā, Advokatūras likumā un Notariāta likumā, bet neparedzēja šo lietu, kas saistās ar to, ka šai izglītībai jābūt iegūtai Latvijā akreditētā augstskolā. Tas nenozīmē obligāti Latvijas augstskolā. Tas ir viens. Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns papildinājums, un saturs mainās, un tāpēc jau arī mēs par šādu priekšlikumu esam gatavi balsot, jo mēs nevaram skatīties pavisam vienkārši šo jautājumu, kas vispirms skar izglītības kvalitāti Latvijā un, otrkārt, skar jautājumu par to, vai cilvēki, kas pretendē uz šiem amatiem, tik tiešām ir guvuši izglītību Latvijā akreditētā augstskolā vai varbūt kaut kur citur, citās zemēs, tajā skaitā arī specdienestu, kaut vai VDK augstskolās, kuras Latvijā nav akreditētas. Tā ka šeit ir jābūt pilnīgai skaidrībai, un tieši tāpēc mēs arī to racionālo kodolu, kas šajā grozījumu projektā bija iesniegts arī iepriekšējiem kolēģiem, atbalstījām.

Vienīgais, ko es gribētu teikt, ka šī diskusija par šo jautājumu, par augstskolu pasniedzējiem un administratīvos amatos esošiem cilvēkiem — rektoru, prorektoru, dekānu — un viņu iespējām strādāt arī pēc 65 gadiem, vismaz izņēmumu kārtā, vismaz pretendēt, ir saistīta jau ar 6.Saeimas balsojumiem, un šīs idejas nav jaunas, un es domāju, ka tik tiešām mums nevajadzētu rīkoties tā, ka šis Darba likums, kas paredz tiesības pretendēt uz šādām vietām neatkarīgi no vecuma, no rases un dzimuma, tiktu zināmā mērā iegrožots, bet tā, kā to nosaka arī Valsts civildienesta likums. Gluži tāpat.

Tas būtu viens. Bet tajā pašā laikā es gribētu uzsvērt, ka mūsu kritika kolēģiem bija vērsta tikai uz to, ka apzināti nevajag virzīt tādus likumprojektus, kas izraisa pretreakciju un izraisa pārdomas par zināmu politisko savtību, un tāpēc mēs arī uzsveram vienu, ka nevajag netīrā ūdenī mazgāt bērnu, nav nekādas jēgas. Tīrāks viņš nepaliks. Tāpēc visa svarīgākā lieta šeit, mūsuprāt, ir dot šīs iespējas augstskolām rīkoties atbilstoši savām kompetences iespējām, augstskolu autonomijai, pavērt šos vārtus vaļā, un tajā pašā laikā to darīt cilvēkiem, kuri ir beiguši Latvijā akreditētu augstskolu un līdz ar to var apliecināt ar savām spējām Latvijā atbilstošus zināšanu standartus gan studentiem, gan saviem kolēģiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs! Bet turpmāk, ja vēlaties runāt par, tad, lūdzu, savlaicīgi iesniedziet pieteikumu Saeimas Prezidijā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 1, atturas — 36. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Rumānijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši lēmuma projektu “Par akciju sabiedrības “Rīgas siltums” akcijām”. Vai ir iebildumi par šī lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Iekļauts... Viens deputāts iebilst... Līdz ar to mums ir jālemj... Deputāts Dobelis iebilda. Mums ir jālemj par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Par runās deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātie deputāti! Patiešām nebija īpaša iemesla šo jautājumu atlikt. Vienalga, pie šīs problēmas būs jāatgriežas agri vai vēlu, un, manuprāt, vislabāk, ka ar pakalpojumu, kurš ir domāts cilvēkam, nodarbojas arī tā institūcija, kura cilvēkam atrodas vistuvāk. Un līdz ar to arī šodien jums tiek piedāvāts nobalsot par likumprojekta nodošanu komisijai, kurā atspoguļots, ka akciju sabiedrības “Rīgas siltums” 27% procentus no akcijām, kas pieder valstij, vajadzētu nodot Rīgas domei, lai Rīgas dome tādējādi dabū kvalitatīvu akciju vairākumu un varētu mierīgi strādāt un apsaimniekot siltumtīklus. Ir vairāki argumenti, kas liecina par to, ka tāds lēmums būtu pozitīvs.

Pirmām kārtām gribētu pateikt, ka Rīgas domei ir pozitīva attieksme pret savu uzņēmumu. Un šī pozitīvā attieksme ir nodemonstrēta laika gaitā. Ir jāatceras, ka siltumtīkli kā akciju sabiedrība tika izveidota 1996.gadā. Ļoti konkrēti izvērtējot to situāciju, kur krīzes periodā nonāca siltumtīkli kā valsts uzņēmums ļoti nopietnā... saskārās ar noteiktām problēmām, bija apdraudēta gan pastāvēšana, gan siltuma padeves iespējas rīdziniekiem, un tad apsēdās pie apaļā galda gan valdības pārstāvji, gan Rīgas domes pārstāvji. Un tur Rīgas dome uzņēmās papildu saistības, lai “Rīgas siltumu” sakārtotu. Un vispirms tika 7 miljonu latu apjomā nomaksāti parādi, kas ir cilvēkiem attiecībā uz siltumtīkliem caur namu pārvaldēm. Tas bija veids, kā iziet no krīzes situācijas, kā iziet uz normālu pastāvēšanu. Tas tika uzreiz izdarīts. Pēc tam tika izveidoti noteikumi, lai sakārtotu siltumtīklus, lai sakārtotu centralizētos siltumtīklus, lai ieviestu kārtību, kā tiek veidotas jaunas katlumājas, kā notiek pieslēgšanās un atslēgšanās. Tika piesaistīti kredītresursi, lai nodarbotos ar siltināšanu, ar māju siltināšanu, ar skolu siltināšanu, ar slimnīcu siltināšanu. Gribētu pateikt, ka šo nopietno attieksmi raksturo tas, ka pēdējo sešu gadu laikā Rīgas dome ieguldīja 15 miljonus latu vienpusējā kārtā, neprasot īpašu atbildību un palīdzību no valsts, un “Rīgas siltums” šodien varbūt arī ir viens no retajiem uzņēmumiem valstī, kurš ir rentabls, stabils, un mēs arī gribētu, lai tas būtu rentabls un stabils. Un, ja šis uzņēmums dod gan kvalitatīvu pakalpojumu, gan lētu pakalpojumu, tas arī atbild uz jautājumu, par kuru mēs ar jums ļoti konkrēti diskutējām vēl gadu atpakaļ saistībā ar Enerģētikas likumu: būt vai nebūt centralizētiem siltumtīkliem, vai tas ir progresīvs modelis vai nav progresīvs. Un es domāju, ka “Rīgas siltums” tāpat kā arī citi atsevišķi siltumtīkli Latvijā, citu pašvaldību centrālie siltumtīkli, liecina par to, ka arī mūsu modulis, kas ir Latvijā, atbilst pasaules praksei, ka centrāli siltumtīkli tiek saglabāti, un tas ir labāk, lētāk un kvalitatīvāk nekā tas, ja katrs rūpējas par sevi atsevišķi.

Domāju, ka šodien mēs jums piedāvājam šos 27% nodot. Tas varētu dot iespēju Rīgas iedzīvotājiem dzīvot pārliecībā, ka viņiem šis pakalpojums arī uz priekšu tiks sniegts. Rīgas iedzīvotājiem būs pārliecība, ka ar šā uzņēmuma palīdzību neviens nemēģinās pelnīt lielo naudu, jo siltumtīkli patiešām nav domāti, lai pelnītu naudu. Siltumtīkli ir domāti, lai pakalpojums būtu kvalitatīvs, lai pakalpojums būtu lēts. Un, ja Rīgas dome kā vistuvākstāvošā institūcija pie iedzīvotājiem ir gatava to apņemties, mēs piedāvājam Rīgas domei garantēti dot iespēju, arī šo pienākumu un tiesības, ko viņi grib izmantot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — runās pret.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Jau pagājušajā reizē, runājot par šo jautājumu, no šīs tribīnes noskanēja: saimnieciskā darbība — tas ir izpildinstitūciju darbs, un likumdevējam nebūtu vērts iejaukties šajā procesā. Tajā pašā laikā jau pagājušajā reizē es atzīmēju to lietu, ka, tā vai savādāk, nododot tādu uzņēmumu kā “Rīgas siltums” vienās rokās, vai nu nododot pilnu kontrolpaketi, vai nododot visas akcijas vienās rokās, vienīgais, ko mēs esam spējīgi panākt kā likumdevējs, tas ir iekustināt privatizācijas procesa uzsākšanu enerģētiskajā rūpniecībā. Tātad uzņēmums, kurš ražo siltumu, kurš dod patērētājam vajadzīgas lietas, tiks pakļauts privatizācijas procesam. Un tas ir būtībā neizbēgami. Tā vai savādāk, jau pagājušajā reizē pat valdošo partiju koalīcija, liberāli konservatīvā valdība saprot, ka pirms vēlēšanām iekustināt privatizācijas procesus enerģētiskos uzņēmumos, kas ir klaji pretī tautas gribai, kas tika izteikta tautas nobalsošanā, tā vai savādāk, nav lietderīgi. Un tāpēc man izbrīnu izraisa Bojāra partijas pārstāvju atkārtots mēģinājums panākt, lai “Rīgas siltums” nonāk vienās rokās, un līdz ar to garantētu visas šīs iespējas uz tālāko privatizācijas procesu.

Protams, var piekrist tam, ka Rīgas dome ir ieguldījusi, investējusi 15 miljonus, bet es nekādi negribu piekrist, ka tā ir viņu brīva griba. Tas ir viņu pienākums pret Latvijas galvaspilsētas iedzīvotājiem. Tās ir tās saistības, ko viņi uzņēmās. Un to naudiņu viņi ieguldīja nevis no savām kabatām, bet tieši no Rīgas iedzīvotāju nodokļiem. Tātad būtībā nu nekādu lielo, šiko žestu viņi nav taisījuši. Un tāpēc, es domāju, arī šoreiz ir vērts apdomāt, vai ir nepieciešams iejaukties saimnieciskajā darbībā no likumdevēju pozīcijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 25, atturas — 33. Lēmuma projekts nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. Priekšlikumu par nodošanu komisijām nav. Lēmuma projekts netiks izskatīts.

Izskatām deputāta Raimonda Paula iesniegumu piešķirt viņam atvaļinājumu no 17 —19.aprīlim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Atvaļinājums piešķirts.

Nākamais ir deputāta Borisa Cileviča iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 18.aprīlī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 2. Iesniegums akceptēts.

Izskatām likumprojektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Skatāmies dokumentu nr. 4095B. Šis dokuments katram ir iesniegts jūsu darba vietā uz galda. Juridiskā komisija izskatīja 182 priekšlikumus un par katru no priekšlikumiem ir sniegusi savu atzinumu, kā arī daudzi no priekšlikumiem ir apkopoti, precizēti un formulēti kā Juridiskās komisijas priekšlikumi.

1.priekšlikums ir jāskata kopsakarībā ar 2. un 3. Tātad 1. priekšlikums ir atbalstīts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts 3. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 4. — deputātu Māra Grīnblata un Dzintara Rasnača priekšlikums — atbalstīts 8. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 5. — deputāta Lagzdiņa priekšlikums — atbalstīts 8. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 6. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — šoreiz nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputāta Jurkāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 6, atturas — 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Rasnačs. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 8. ir Juridiskās komisijas formulētais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes, pieņemts.

Dz.Rasnačs. 9. 10., 11.priekšlikumu skatām kopā, kopsakarībā. Tātad deputāta Jurkāna priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. Tāds pats ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Nav balsojams vairs, jo ir jau atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu.

Dz.Rasnačs. Un 11. priekšlikums arī daļēji ir atbalstīts, jo visa šī 3.daļa no 2.panta ir izslēgta.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu.

Dz.Rasnačs. 12. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. — Jāņa Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par — 23, pret — 17, atturas — 35. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Rasnačs. 13. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — daļēji atbalstīts. 14. — Juridiskās komisijas priekšlikumā... 14.a priekšlikumā, tā es gribēju teikt. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums — daļēji atbalstīts 14.a — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgšs komisijas viedoklim par 14. un 14.a priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. 15. un 16. priekšlikums attiecas uz 3.panta 2.daļu. Tātad, 15. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Balsosim par 15. — deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par — 24, pret — 9, atturas — 46. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Rasnačs. 16. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 17. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 18., 19., 20. priekšlikums. Tātad 18. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to 19. — deputāta Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 20. — Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Rasnačs. 21. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts, bet pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 22. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 22.a —Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 23. — deputātu Māra Grīnblata un Dzintara Rasnača priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to daļēji atbalstīts deputāta Jāņa Lagzdiņa 24.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to nav atbalstīts deputāta Jurkāna 25.priekšlikums, un tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 25. — Juridiskās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 26. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 27. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 28. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 29. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskās komisijas 30. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Tātad 30. priekšlikums līdz ar to ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir guvis atbalstu.

Dz.Rasnačs. 31. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 33. —deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. Un pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu.

Dz.Rasnačs. 34. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums — par to pašu panta punktu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 36. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 36. priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Izveidojot kādu no organizācijām, Latvijā vienmēr tiek iestrādāts tā, ka atbildība tiek kaut kādā veidā nenorādīta, un lai viņš varētu strādāt tādā veidā, lai nenestu vispār nekādu atbildību, un tāpēc mūsu kolēģa priekšlikums bija ierakstīt: ir personīgi atbildīgs par korupcijas līmeņa samazināšanu valstī. Kāpēc tad mēs negribam ierakstīt šo formulējumu? Ko tad tas birojs darīs? Ja jau mēs to izveidojam, atrodam pusotra miljona latu gada budžetu, izveidojam štatu, ko tad viņi darīs? Vai tad viņš nav, viņam nebūs tiešās funkcijas apkarot korupciju? Un kāpēc mēs to negribam ierakstīt? Tāpēc šis priekšlikums ir vietā, tas ir jāieraksta, lai katrs darbinieks, kas atver šo likumu, pēc tā strādā, zina, ko viņš dara un ar ko viņam ir jānodarbojas. Bet ne tā, ka Tieslietu ministrijas paspārnē esošās organizācijas nezina, ko dara, un nezina savas funkcijas. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

Dz.Rasnačs. Godātais Bojāra kungs! Es lūdzu jūs izlasīt 5. panta 6. daļu un tad nākt tribīnē. Biroja amatpersonu no amata atbrīvo šādos gadījumos: te ir viss uzskaitīts un tajā skaitā arī par nolaidīgu amata pienākumu veikšanu vai par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar amatpersonas statusu. Ja jūs domājat, ka minētā priekšlikuma cēlie vārdi “ir personīgi atbildīgs” atsver 5. panta 6. daļu, tad man šķiet, ka jūs vienkārši kļūdāties. Tā ka es aicinu skatīt nevis priekšlikumus atsevišķi un nākt par tiem runāt, bet skatīt visu likumprojektu kopumā. Es saprotu, ka nebija iespēju laikus iepazīties, tas ir steidzamais likums, jūs tikko saņēmāt, bet es aicinu vērīgāk skatīties labo pusi likumprojektam, kur ir galīgā piedāvātā redakcija. 36. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. — deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 7, atturas — 47. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Rasnačs. 37. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Atvainojiet, atklājam debates par 37. priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nav jau nekāds brīnums, ka, ja ir jāizstrādā kāds nopietns dokuments, tad mums tam vienmēr nav laika un mēs to izskatām steidzamības kārtībā. Un, ja jau tādā steidzamības kārtībā mēs viņu izstrādājam, tad arī attiecībā par to štatu sarakstu un atalgojumu likmes tik tiešām ir jānosaka Ministru kabinetam. Tā ir ļoti nopietna organizācija. Ja mēs tā to pieļaujam, ka tā būs un nopietni strādās. Un tāpēc ir jānodarbojas ar to Ministru kabinetam. Diemžēl, bet ne Tieslietu ministrijai. Un tālāk jūs redzēsiet tos brīnumus, kurus jūs vakar redzējāt televīzijas pārraidē. Paldies!

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Valsts pārvalde jau nav lieta, ko mēs darinām priekš sevis, bet ir lieta, kas darbojas zināmā juridiskā sistēmā. Un vēlme no vienas puses, ko mums šeit uzspieda, es nezinu, kāpēc, žurnālisti, pastiprināt šīs institūcijas neatkarību, pakļaujot to Ministru kabinetam, faktiski ir izveidojusi situāciju, ka pēc būtības šī institūcija ir padota Valsts kancelejai. Jo Valsts kanceleja ir tā, kas risina visus jautājumus, tajā skaitā, ja mēs nobalsojam šo, ka Ministru kabinets apstiprina štatu sarakstu un atalgojuma likmi, tad, protams, ka to darīs Ministru kabinets, bet, ja tas netiek nobalsots, tad visādā ziņā iespēja, ka to dara cita institūcija, tas ir, Valsts kanceleja, ir liela iespējamība, bet šajā likumā, protams, 4.panta 6. punktā ir noteikts, ka biroja centrālā aparāta amatpersonu, darbinieku un teritoriālo nodaļu vadītāju pienākumus, tiesības un uzdevumus nosaka attiecīgi biroja priekšnieks. Tātad viņš arī apstiprina štatu sarakstu un nosaka atalgojumu.

Vai tas ir labi, vai tas ir slikti? Protams, normālā hierarhiskā sistēmā tas būtu jādara Valsts kancelejai un tā tas ir arī kontinentālās Eiropas valstīs, kurās ir, protams, atsevišķi gadījumi, kad ir institūcijas, kuras nav pakļautas ministrijām, bet ir pakļautas Ministru kabinetam. Bet Ministru kabinets, kā zināms, darbojas daudzos gadījumos nevis tieši, bet darbojas caur Valsts kanceleju. Tā ka es šeit aicinu padomāt, ka ir gadījumi, ka tieši ministrija var pasargāt no politiskas ietekmes šādas institūcijas vairāk nekā tad, kad mēs tās atdodam Ministru kabinetam. Un Ministru kabinetā faktiski šo te pozīciju lielā mērā realizē Ministru kabineta aparāts, un konkrēti Valsts kanceleja. Un tad izveidojas situācija, ka, tieši otrādi, šādas institūcijas ir daudz vairāk padotas politiskai ietekmei un ir mazāka to neatkarība, nekā mēs esam cerējuši. Tā kā iebilstot, protams, pret šo deputāta Ādamsona priekšlikumu, es tomēr izmantoju gadījumu atzīmēt, ka mūsu naivā iedoma, tādā veidā pastiprinot kaut kādu neatkarību, faktiski sasniegs pilnīgi pretēju rezultātu. Varbūt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Komisijā bija nopietnas diskusijas par to, bet vienprātīgi atbalstīja tomēr citu koncepciju, nekā šeit piedāvā deputāti Ādamsons vai deputāts Jurkāns. Tā ka 37. priekšlikums nav atbalstīts vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 37. — deputāta Ādamsona priekšlikumu. Deputāti balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 18, atturas — 52. Nav atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Arī 38., kas skar 4.panta trešās daļas 5.punktu, tātad 38. — deputāta Jurkāna priekšlikumu — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. — deputāta Jurkāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 7, atturas — 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Rasnačs. 39. — deputāta Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Bet kas nesīs atbildību par šī biroja darbību? Latvijā jau tā notiek dīvainības. Ja valdībai jārisina kāda problēma, tad nevēlas risināt ar esošajām institūcijām, bet tiek izveidotas jaunas. Nu, to piemēru ir diezgan daudz. Un arī šī jaunā izveidotā organizācija darbu sāks patiesībā pēc viena vai pusotra gada. Jo iesākt jaunu darbību — tā nav tāda parasta lieta. Un tad paceļas jautājums — kas tad aizpildīs šīs organizācijas neizpildīto darbību pusotra vai vismaz gada laikā? Tās septiņas organizācijas, kas it kā tagad strādāja, tās strādās vai nestrādās. Diemžēl Tieslietu ministrija nespēj pildīt savus pienākumus, un to arī parādīja vakar, 17.aprīlī, pārraide par zemes realizāciju ārvalstniekiem un visu, kas ar to saistīts. Valsts zemes dienests ir pakļauts Tieslietu ministrijai, tātad it kā arī šis birojs būs pakļauts Tieslietu ministrijai. Un kas tad notiek? Notiek tas, ka ģenerāldirektors Valsts ieņēmumu dienestā — Grūbes kungs — nezina, cik tad zemes ir pārdots ārvalstniekiem. Vai nu 2,5% no 2,5 miljoniem hektāru, vai tie ir 20 tūkstoši, vai no 1,5—2% no 20 tūkstošiem hektāru.

Kauna pilna nezināšana bija arī Zemkopības ministrijai. Jūs redzat, kā strādā nopietna organizācija, kurai ir jāvada un jārūpējas par zemes stāvokli un zemes visām izmantošanām Latvijā. Tātad te netiek galā. Un kas tad te ir? Vai tik tiešām valsts institūcija, Tieslietu ministrijas paspārnē strādājot, neko nezina, kas notiek Latvijas Republikā, vai arī tiešām negrib zināt to, vai ir kāda slēpšana. Un tātad, ja tā ir slēpšana, tad, es atvainojos, Latvijā notiek kārtējā liela mēroga nejēdzība, kura novedīs mūsu valsti līdz nākošajiem tiesas procesiem un nākamajiem zaudējumiem no valsts budžeta. Tāpēc Ministru kabinetam ir jāuzņemas atbildība par šā biroja noteikumu izstrādāšanu un to izpildīšanu, jo citādi šis radītais dokuments, kurš ir, tā teikt, atskaite Eiropas Savienībai, ir sasteigts, nav pilnīgs, un diemžēl arī neviens negribēs atbildēt par šā biroja darbību. Tāpēc es aicinu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs esam nobalsojuši to, ka biroja priekšnieks apstiprina biroja nolikumu un struktūrvienību nolikumus, ja tādi ir. Mēs esam nobalsojuši par to, ka birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, un tādējādi šīs iestādes vadītāju amatā apstiprina Saeima. Tādējādi ir radīta tā autonomija, neatkarība šai iestādei, kura ir bijusi par pamatu vispār, lai šāda iestāde būtu autonoma un mēģinātu strādāt daudzmaz autonomā režīmā un pēc būtības atskaitītos par savu darbību Saeimā. Varētu runāt par juridiskām lietām, kas ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, ar atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Tas ir kaut kas jauns mūsu darbībā, jo šādas iestādes Latvijā vēl nav bijušas ar šāda veida autonomijas pakāpi. Tajā pašā laikā es vēlreiz atgādinu, ka jau ir nobalsots, ka iestādes vadītājs, kuram Saeima uzticas un no kura Saeima arī prasīs atbildību par galarezultātu, ir devis pilnvarojumu jau līdz šim nobalsotajā 1.pantā... 4.pantā par to, ka nolikumu apstiprina iestādes vadītājs. Tādējādi vairs Ministru kabineta kompetencē nav nekāda pamata apstiprināt šo nolikumu. Tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Pateicos Kontrabandas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam Salkazanova kungam par izpratni gan šā priekšlikuma sakarā, gan iepriekš nobalsoto priekšlikumu sakarā.

Tātad deputāta Ādamsona 39. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. — deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 14, atturas — 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 40. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikumu, kurš skar astoņus apakšpunktus 4.panta trešajā daļā, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 41. — Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 42. — deputāta Ādamsona priekšlikumu — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 42. priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl 11.pants tādā veidā, kā tas... apakšpunkts, kādā tas ir izteikts, tas ir aprakstīts vispārējā formā. Un, ja to apraksta vispārējā formā, tad vispārīgi arī Latvijā to izpilda. Un tāpēc ne Ādamsona priekšlikumā, ka izmantot likumu “Par valsts noslēpumu”, par cik šī biroja darbība vismaz 70%, ja ne vairāk procentu, būs tiešais valsts noslēpums, jo tā tiešās funkcijas būs ekonomikas, valsts drošības un nacionālo interešu aizsardzība, un tur būs iesaistīts diezgan daudz ļoti nepatīkamu lietu un ļoti lielas finansiālas varbūtības, kuras tiks, kā saka, spēlētas un kuras vajadzēs viņiem apkarot, tad tik tiešām ir jāieraksta tas, ka likumam par valsts noslēpumu ir jādarbojas pilnā sparā, un tas būtu jāieraksta, jo citādi, ja nav ierakstīts, tad jau nedarīs neko. Un attiecīgi arī klasifikācija informācijai, jo tā, kā ir ierakstīts redakcijā, kura mums ir piedāvāta, tā nav pilnīga un tā ir tāda vispārēja, šis teikums. Tāpēc es aicinu atbalstīt Ādamsona priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Jā, nu komisija vadījās pēc Juridiskā biroja atzinuma, un Juridiskā biroja atzinums skan apmēram šādi... tiek izteikts šādi... Bojāra kungs, varbūt paklausīsities... Tātad, ja mēs atbalstām Ādamsona kunga priekšlikumu, līdz ar to mēs nenosakām atbildību par tām prasībām, kas ir noteiktas Fizisko personu datu aizsardzības likumā, par to informāciju, kas ir aizsargāta Kredītiestāžu likumā, par to informāciju, kas ir aizsargāta daudzos citos likumos. Tā kā šāda pieeja vienkārši no juridiskās tehnikas viedokļa... nu, nesauksim to par analfabētismu, bet tā ir, nu, veca normatīvisma sistēma, kura sen jau ir atmesta. Un parasti mēs šādas lietas formulējam precīzāk, tieši vispārinot to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. — deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret —9, atturas — 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 43. — Juridiskā biroja priekšlikums —ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 44.priekšlikums.

Dz.Rasnačs. 44. priekšlikums, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 45., 46., 47.... Tātad deputāts Ādamsons 45. priekšlikumā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Deputāts Jānis Lagzdiņš. Ir atbalstīts viņa priekšlikums — 46., un daļēji tas ir atbalstīts 47. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 46. priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! 14. apakšpunkts — reizi gadā sniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā ziņojumu par biroja darbību. Tajā pašā laikā jūs visi mierīgi pasakiet, ka Ministru kabinetam it kā viņi neatskaitās. Tad kā tad iznāk? Tad 39. priekšlikumu jūs noraidījāt, ka tur Ministru kabinets nevar pieņemt nekādu darbību, izstrādāt tos noteikumus, tātad nu es nezinu... Ministru kabinetam mēs neuzticamies, ja... Un tajā pašā laikā birojs atskaitās Ministru kabinetam. Vienā vietā Ministru kabinetam ir kaut kāda teikšana, otrā vietā — nav teikšana. Tātad es nevaru saprast, kāda tad ir loģika? Varbūt tik tiešām vajadzēja paskatīties un uz Lagzdiņa ierosināto priekšlikumu, ka Ministru kabinetu aizvietot ar vārdu “Saeima”, tas būtu loģiski un atbilstu visam tam, par ko jūs apgalvojāt.

Sēdes vadītājs. Debates par 46. priekšlikumu slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Komisijas vārdā es varētu pateikt tikai to, ka es aicinātu deputātus, kas nāk šeit tik vēlu izteikties, lasīt tabuliņā labo pusīti, nevis kreiso pusīti, jo kreisajā pusītē ir valdības sagatavotais process, Bojāra kungs, bet labajā pusītē ir tā redakcija, ko mēs esam pieņēmuši. Līdz ar to pašreizējā redakcija, ko mēs esam akceptējuši, skan šādi: 14. apakšpunkts. “Ne retāk kā reizi sešos mēnešos iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetam un Saeimai ziņojumu par biroja darbību.” Es domāju, ka redakcija ir optimāli vislabākā, kādu mēs varējām sasniegt. Tātad gan Saeima, gan arī valdība, gan arī ceturtā vara, tas ir, masu mediji varēs sekot biroja darbībai.

Tā ka mēs atbalstām Lagzdiņa 46. priekšlikumu (No zāles deputāts Lagzdiņš: “Noņemu.”) Juridiskās komisijas 47. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Ja deputāts Lagzdiņš nenoņem savu priekšlikumu, mums ir jābalso par 46. Viņš noņem. Paldies. Atbalstīts 47. priekšlikums.

Dz.Rasnačs. Paldies! Tātad 48. — deputāta Lagzdiņa priekšlikums — ir atbalstīts daļēji, un tas arī principā ir gandrīz tas pats priekšlikums, kas ir 49. — deputātu Māra Grīnblata un Dzintara Rasnača priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Nav, tātad atbalstām. 50. ir deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 51. ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 52. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts, svītrojot pēdējo teikumu no ceturtās daļas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to 53. priekšlikums kā es sapratu, nav...

Sēdes vadītājs. Paldies!

Dz.Rasnačs. Nav balsojams. 54. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 55. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — atbalstīts daļēji un iekļauts 56. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 57. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — arī daļēji atbalstīts un iekļauts 58. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 59. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to daļēji atbalstīts arī deputāta Ādamsona 60.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 61. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts, un pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 62. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 63. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts 63. — Juridiskās komisijas priekšlikumā... 64. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 65. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 66. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — ir atbalstīts daļēji un iekļauts 67. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 68. — Juridiskās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 69. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Pants ir redakcionāli precizēts un...

Sēdes vadītājs. Paldies!

Dz.Rasnačs. 70. — Juridiskās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 71. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — atbalstīts un iekļauts 72. — Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to 73.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies, tālāk, lūdzu! Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 74. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskās komisijas 76.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Tāpat arī 75. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts daļēji, iestrādāts 76. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 77. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 78. — deputāta Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 79. — deputāta Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 80. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — atbalstīts daļēji, pants redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 81. — Juridiskā biroja priekšlikums —atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 82. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 83. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — atbalstīts, iekļauts Juridiskās komisijas 84.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 85. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — daļēji atbalstīts un iekļauts 86. — Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 87. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 88. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 89. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 90. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 90.priekšlikumu. Leons Bojārs. (No zāles deputāts L. Borārs: “Par 89. priekšlikumu.”(Par 89.priekšlikumu? Lūdzu! Lūdzu!(No zāles deputāts J. Dobelis: “Nevajag, Leon!” un deputāts Bojārs: “Tu taču nestrādāji ar likumprojektu...”)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ir priekšlikums, ka 11.apakšpunktā “veic sabiedriskās domas izpēti un analīzi” papildināt ar vārdiem “par korupcijas jautājumiem”. Jo ko nozīmē sabiedriskās domas izpilde un analīze? Nu, tur ir ļoti daudz jautājumu. Un ja viņi nodarbosies ar visām tām problēmām, kuras ir paceltas, bet galvenais taču — visa darbība ir par korupciju. Un viss jaunievedums, protams, ir labs, bet vienu otru reizi ir tikai nepatīkami tas, ka diemžēl mēs ķeramies pie jautājumu risināšanas, kur ir mums pateikts priekšā. Un arī šis likums mūsu valdībai bija pateikts priekšā, ko daļēji mēs redzējām televīzijā, ka ārvalstu investori Ministru prezidentam pārmeta par to, ka Latvijā tiek ņemti kukuļi un notiek korupcijas darbība. Jā. It kā mēs līdz tam to nezinājām. Un arī vēl, ja mēs paskatāmies uz tādu nelielu ieskatu — tātad Valsts zemes dienesta darbība, kurš ir pakļauts Tieslietu ministrijai. Es nezinu, valdības uzdevumā vai pēc savas iniciatīvas šis dienests sāk pārcenot zemes vērtību Rīgā. Un kas tad notiek tālāk? Tālāk notiek tas, ka zemes vērtība tiek palielināta 2 reizes un pat līdz 10 reizēm. Tātad iedzīvotāji nākamā periodā, kad tiks aprēķināti nodokļi, maksās attiecīgi arī 2 vai 10 reizes vairāk, kā tas jau notiek Jūrmalā, kur arī Zemes dienests bija iejaukts šinī darbībā. Un kāpēc tad tā notiek, un kāpēc Zemes dienests dara tādu lietu? Bet notiek ļoti vienkārši. Cilvēki tiek iedzīti parādos, jo viņi nevar samaksāt nodokļus, un viņiem atņem zemi. Tāpat tagad notiek ar dzīvokļiem, un ļoti veiklas firmas, kas strādā uz to, visdažādākā veidā izmāna. Dzīvokļi, tagad izmānīs zemi un ar to tagad tirgos. Tātad te ir korupcijas pazīmes. Un vēl jo trakāk ir tas, ka Rīgas domes deputāts Birka kungs, izskatot šo jautājumu, mierīgi pasaka, ka pie tā esot vainīgi sociāldemokrāti. Cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas radioklausītāji, sociāldemokrātiem netiek pakļauts Valsts zemes dienests, Tieslietu ministrija un Ministru kabinets. Tātad tādi apvainojumi, tas ir, novelt vainu uz to partiju patiesībā, kura vispār nenodarbojas ar šiem jautājumiem. Un tāpēc arī, izskatot šo papildinājumu, tas ir jāpieņem, lai pēc tam, kad veiks visu analīzi, nevarētu darbinieki no šā biroja pateikt, ka viņi nezina, un redziet, tajā 11. apakšpunktā ir ieraksts — veicam analīzi. Bet tur nebija nekā, un tad arī nekādu tālāku darbību nav, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Rasnačs. Atgādinu, ka minētais likumprojekts paredz korupcijas novēršanu, korupcijas apkarošanu, politisko partiju un to apvienību finansu kontroli. Trīs galvenie virzieni. Ja mēs katrā normā liksim klāt šos trīs galvenos virzienus, mēs to likumu uztaisīsim vienkārši par neuztveramu. Tas ir pats par sevi saprotams, loģisks secinājums, ka sabiedriskās domas izpēte un analīze skar visas trīs šīs sfēras, Bojāra kungs! Skaidrs, es domāju, ja? Paldies. Tātad nav atbalstīts 89. — deputāta Ādamsona priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 89.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par — 7, pret — 2, atturas — 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 90. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 91. — Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. Arī līdzīgs 92. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 93. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 94. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 95. — Juridiskā biroja priekšlikums — tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 96. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 97. —Juridiskā biroja priekšlikums —atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 98. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 99. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 100. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Rasnačs. 101. — deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums, kurš konceptuāli paredz klāt šo papildu funkciju — par politisko organizāciju partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontroli. Tātad šī jaunā funkcija jau ir iebalsota agrākajos priekšlikumos, bet šis pants jau paredz detalizēti, tātad šos biroja pienākumus, un līdz ar to deputāta Lagzdiņa priekšlikums, atbalstot to daļēji, tika iestrādāts 102., 103., 104. un 105., priekšlikumā, kas savukārt precizē Lagzdiņa kunga izteikto domu no juridiskās tehnikas viedokļa. Līdz ar to visi šie priekšlikumi, sākot no 101. līdz 105. ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 101., 102., 103., 104. un 105. priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. 106. — deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Tāds pats ir arī deputātam Jānim Jurkānam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. 107. tas bija. 108. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 109. — deputāta Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 110. — deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums — ir atbalstīts, bet precizētā redakcijā. Tas ir pieņemts 111. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 112. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 113. — deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 114. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

Dz.Rasnačs. 115. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 116. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 117. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Rasnačs. 118. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. 118.priekšlikuma novērtējums ir atbilstošs atbildīgajai komisijai. Paldies! Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. 119. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs vēlas runāt debatēs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! 6. apakšpunkts: “Iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, analizēt un glabāt biroja funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju, kuras izmantošanas kārtību nosaka biroja priekšnieks.” Tātad es saprotu, ka pārējie likumi, kas darbojas Latvijā, nebūs ievērojami un šis priekšnieks neņems tos vērā, un viņš noteiks pats, un tātad viņa tiesības jau būs augstākas par visu Latvijas likumdošanu. Es domāju, ka te atkal ir ieviesusies kļūda. Un diemžēl ļoti rupja!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Te nav nekādas kļūdas. Tātad šis birojs darbojas saskaņā ar likumiem, un, teiksim, tās pretrunas, kas bija saistībā ar kredītiestādēm par šo kontu noslēpumu, tātad tās pretrunas, kuras bija valdības redakcijā, tās tika novērstas jau laikus, tā ka, es domāju, te nekādām problēmām nevajadzētu būt. Tās problēmas tiešām bija ar valdības redakciju. Tur es pilnīgi piekrītu. Valdības sagatavotajā redakcijā bija daudz tādas nu ... Nu, gan terminoloģijai neatbilstošas, gan arī citiem likumiem neatbilstošas lietas. Tagad tas ir precizēts. Un, pateicoties Juridiskā biroja intensīvam darbam, tas ir novērsts. Tā ka 119. priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 119. — deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 8, atturas — 53. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Rasnačs. 120. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 121. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 122. — deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums — atbalstīts daļēji un iestrādāts 123. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 124. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 125. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Rasnačs. 126. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 127. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 128. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Dz.Rasnačs. 129. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta arī šo priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. 130. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 131. — deputāta Lagzdiņa Jāņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 132. — Juridiskās komisijas precizētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 133. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Bet atbalstīts ir 134. — deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 135. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Bet par šo pašu panta daļu ir atbalstīts 136. — Juridiskās komisijas precizējošs priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 137. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 138. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 138. priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ja jau mēs izveidojam šo biroju, attiecīgi arī jārūpējas par šā biroja cilvēku aizsardzību, un arī noteikt šajā likumā, kā tad valsts aizsargās šos biroja darbiniekus, un, ja te ir priekšlikums: biroja amatpersona, izpildot savus amata pienākumus, ir varas pārstāvis un atrodas valsts aizsardzībā, tas ir īss, konkrēts un korekts norādījums un es domāju, ka nevar būt nevienam iebildumu pret tādu frāzi, kura ir norādīta šinī labojumā. Tāpēc es aicinu šo atbalstīt! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Tā... es aicinātu priekšlikumu iesniedzējus rūpīgi iepazīties ar turpmākajiem pantiem, kuros ir noteikta valsts aizsardzība un dažādas sociālās garantijas biroja amatpersonām. Tā ka priekšlikums ir... šis priekšlikums, kurā it kā ir mēģināts precizēt valdības redakciju, ir noraidāms, jo tas, ko Juridiskā komisija un Juridiskais birojs ir formulējuši 139. un 140. priekšlikumā, ir atbalstīts un ir juridiski daudz korektāks un precīzāks formulējums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 138. — deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 6, atturas — 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Rasnačs. 139. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 140. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 141. — deputāta Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 142. — deputāta Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 143. — deputāta Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts, un pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 144. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts daļēji un iekļauts 145. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 146. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 147. — Jāņa Jurkāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 148. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 149. — deputāta Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 150. — deputāta Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 151. — deputāta Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to arī tāds pats deputāta Jurkāna 152. priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. 153. — deputāta Ādamsona priekšlikums — un tāds pats 154. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Rasnačs. Juridiskā komisija 155. — priekšlikumā ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 156. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 157. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Jau izskatīts. Nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 158. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums izslēgt 19.pantu — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. 159. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 160. — deputāta Ādamsona priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 161. — deputāta Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 162. — Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 163. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 164. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Pants redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Dz.Rasnačs. 165. — deputāta Ādamsona priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Rasnačs. 166. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

Dz.Rasnačs. Atbalstīts 167. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 168. — Juridiskās komisijas priekšlikums par piektās nodaļas nosaukuma izslēgšanu un minētā panta pievienošanu iepriekšējai nodaļai — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts šis priekšlikums.

Dz.Rasnačs. Tā ir ne minētā panta pievienošana, bet tātad turpmāka izslēgšana. 169. — Juridiskās komisijas priekšlikums — izslēgt 24.pantu— ir atbalstīts, jo to jau paredz vispārējā kārtība — Administratīvā procesā noteiktā kārtība.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 170. — Juridiskā biroja priekšlikums — tāds pats, līdz ar to nav balsojams, jau nobalsots. 171. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — līdz ar to nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Arī 172. priekšlikums vairs nav skatāms. 173. priekšlikums vairs nav skatāms, jo pants ir izslēgts.

174. priekšlikums, tātad Juridiskais birojs, 174. priekšlikumā iesaka precizēt redakciju, un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 175. — Juridiskās komisijas priekšlikumā — komisija ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 176.priekšlikums — deputāts Jānis Jurkāns atbalstīts daļēji, un iekļauts 177. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 178. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 179. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 180. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — ir atbalstīts daļēji un iestrādāts turpmākajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 181. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ko mēs formulējām kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, ir izteikts jaunā pārejas noteikumu redakcijā, kas paredz likuma spēkā stāšanos 1.maijā. Ar šā gada 1.jūliju tātad tiek minēta noteiktu funkciju veikšanas uzsākšana. Un ar šā gada 1.augustu birojs veic šajā likumā noteiktās funkcijas pilnā apjomā. Par to mēs vienojāmies ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Valdība citādu viedokli nav paudusi. Līdz ar to mēs aicinām šo principiāli svarīgo redakciju — 181.priekšlikumu — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 181.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. 182. — Juridiskās komisijas priekšlikums — jau ir tehniska rakstura. Tātad vecā redakcija, kas te bija, tā ir jāizslēdz ārā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to mēs esam akceptējuši visus priekšlikumus. Paldies par atsaucību! Aicinu balsot par likumprojektu kopumā, kurš stāsies spēkā šā gada 1.maijā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Varu jūs informēt, ka otrajam, galīgajam, lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Latvijas Nacionālās operas likums”. Orais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms uzsākt izskatīšanu pa pantiem, cienījamie kolēģi, es gribētu izteikt atzinību visiem Saeimas deputātiem par mūsu nacionālā lepnuma — Operas — augsto darba novērtējumu, jo, pateicoties visu mūsu izpratnei, šobrīd Opera spēj materializēt savas radošās ieceres un rezultāti ir lieliski. Tāpēc arī likumu “Par Nacionālo operu” komisija centās izskatīt ar vislielāko rūpību, iesaistot apspriešanā gan Kultūras ministriju, gan Valsts reformu ministra Jāņa Krūmiņa sekretariātu, gan Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjus. Un, protams, pašu Operas vadību. Un ar otrajam lasījumam sagatavoto projekta tekstu iepazinās arī valdība un izteica savu viedokli. Ja mūs klausās Kultūras darbinieku arodbiedrības vadība, kura izteica iebildumus par viena panta redakciju sagatavotajā variantā, es apsolu, ka laikā starp otro un trešo lasījumu mēs noteikti uzaicināsim uz komisijas sēdi arī arodbiedrības pārstāvjus, kuri varēs izteikt savu viedokli, kurš noteikti tiks uzklausīts.

Es aicinu, cienījamie kolēģi, paņemt likumprojektu ar reģistra nr. 3788 un sākt izskatīšanu pa pantiem! 1.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. 2. — Juridiskās komisijas priekšlikums — arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nevēloties atņemt Ābiķa kungam laurus Operas likuma rūpīgā, ilgstošā, sistemātiskā un labi, kvalitatīvi organizētā pārstrādē, tomēr es vēlētos atzīmēt, ka otrā komisija, kurai tika nodots Nacionālās operas likums, bija arī Juridiskā komisija, kura ne tikai vienā, bet vairākās sēdēs, piedaloties atbildīgām amatpersonām no Kultūras ministrijas, vairākkārt atgriezās pie šā jautājuma izskatīšanas. Un kāpēc Juridiskā komisija atgriezās pie šā jautājuma izskatīšanas, un kāpēc tā piedāvā savu 2. — Juridiskās komisijas priekšlikumu, ka Nacionālā opera pēc sava juridiskā statusa, tas ir, pēc savas formas, ir valsts aģentūra? Absolūti nenoliedzot to, ka saskaņā ar pirmskara Latvijas tradīciju Nacionālajai operai, kā mēs redzam no valdības iesniegtā un Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītā Latvijas Nacionālā operas likuma, ir nepieciešams savs atsevišķs likums, bet tajā pašā laikā valstī likumdošana darbojas zināmā juridiskā sistēmā, zināmā piramīdā un ar zināmu juridisku mērķi, visi likumi tiek sakārtoti un to pretrunas atrisinātas ar likuma hierarhijas palīdzību, kur atsevišķi likumi var savādāk regulēt vispārējos likumos noteiktos principus.

Tajā pašā laikā likumiem, regulējot dažādus jautājumus, likumdošanas taupīšanas nolūkos daudzas lietas atkārtoti netiek regulētas citos speciālajos likumos, ja nav nepieciešamības vienu vai otru jautājumu regulēt citādākā kārtībā, kā tas ir noteikts vispārīgākajos likumos. Un attiecībā uz Nacionālo operu nenoliedzami vispārīgākais likums ir “Publisko aģentūru likums”, kas faktiski pēc būtības pasaka, ka šāda tipa iestādes, kuras valstī nevis realizē savu likumdošanas varu, tiesu vai valsts pārvaldes jomā, tātad pārējās institūcijas, kuru galvenais mērķis ir sniegt pakalpojumus vai kurus iedzīvotāji var lietot, it sevišķi izglītības, kultūras un veselības aizsardzības jomā, ir pēc savas būtības autonomas iestādes, kā mēs tās esam nosaukuši Aģentūru likumā — aģentūras. Un šāda veida iestādēm tiek dota liela pretimnākšana, tām nevis centralizēti apstiprina algas, bet algas saskaņā ar to pieprasījumu un piedāvājumu darbaspēka tirgū, kāds eksistē, šīs algas apstiprina šīs institūcijas vadītājs, un otrām kārtām, ja arī šīs institūcijas tiek finansētas no publiskā budžeta, tad tām ir savs autonoms jeb speciālais budžets, kurā šīs publiskā budžeta dotācijas tiek ieskaitītas, un arī lielā mērā šajā atsevišķajā jeb speciālajā budžetā tiek pa tiešo ieskaitīti visi ieņēmumi, tātad ienākumi par biļetēm, par citiem pakalpojumiem un par citu šo institūciju lietošanu šie ienākumi tiek ieskaitīti un var tieši direktora vai attiecīgas vadošās institūcijas rīcības rezultātā tikt operatīvi izlietoti sekojošu vajadzību segšanai, absolūti neregulējot tā, kā tas notiek līdz šim, ka visi Nacionālās operas ienākumi tiek ieskaitīti valsts budžetā, pēc tam ar valsts budžeta starpniecību kā pašu ienākumi pārdalīti ar mūsu svētību, it kā pārdalīti un atdoti atpakaļ operai un citām šāda rakstura institūcijām, lai tās varētu izmantot. Juridiskā komisija, vēloties sakārtot likumdošanu, arī tādā veidā iesniedza savu piedāvājumu, lai tajos jautājumos, kas nav regulēti šajā likumā, varētu izmantot tos principus un tās regulācijas, kas ir Aģentūru likumā. Savukārt tajos jautājumos, kuri nav Aģentūru likumā vai arī kuri ir nepieciešama motivēta speciāla regulācija, šādus priekšlikumus varētu iekļaut Nacionālās operas likumā. Atbalstot ideju, ka Nacionālās operas likumam būs būt, ir jābūt, mēs tomēr uzturam savu šo te priekšlikumu. Aicinu to atbalstīt! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju pulcēties darba telpās.

Sēdes vadītājs. Imantam Burvim.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, tātad pulksten 12.35 lūdzu Sarkanajā zālē uz komisijas sēdi un atgādinu, ka pirmdien pulksten 9.30 kā vienmēr īstā vietā, īstā laikā mīļi gaidīti.

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedram Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Normunds Rudēvičs, Tadeušs Ketlers, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Raimonds Pauls, Dzintars Kudums, Vents Balodis, Jānis Gailis, Valdis Birkavs, Dainis Stalts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Sēdes vadītājs. Turpināsim debates par 2. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Latvijas Nacionālā opera ir valsts kultūras iestāde. Tāda tā ir, un tādai tai ir jābūt. Nosaukt to par aģentūru nevar, jo ir ļoti liela neslava mūsu aģentūrām un fondiem, kuru ir pāri par 180. To spekulatīvās un cita veida apšaubāmās darbības noliek šīs organizācijas ar lielu mīnusa zīmi tajā sarakstā, kurš kotējas ne visai augsti kā Latvijā, tā arī ārzemnieku vērtējumā. Nu kaut vai mūsu Latvijas Privatizācijas aģentūra. Jūs paskatieties, kāda neslava Latvijai ir par šās aģentūras darbību. Un tāpēc Nacionālo operu mēs nevaram nosaukt par aģentūru un es kategoriski iebilstu pret to.

Un vēl viena piezīme. Aģentūras vienmēr ir pavērstas kaut kādā darbībā, kas ir saistīta ar komercdarbību, citām darbībām, un tur diezgan daudz ir visādu neslavu celošu faktu, ir arī bankroti starp tām aģentūrām. Tieši vai netieši. Un tāpēc es arī nobrīnījos. Tagad gan tā kā ir izslēgts, ka 5.pantā bija iestrādāta Nacionālās operas tiesība ņemt aizņēmumu un uzņemties garantijas par to apjomu likumā “Par budžetu un finansu vadību” noteiktā kārtībā.

Cienījamie kolēģi! Bija Rīgas slimokase, tā arī nodarbojās tajā laikā, kad vajadzētu ārstēt cilvēkus, tā nodarbojās, un bija iestrādāts, ka var apdrošināt kravas, kuģus, lidmašīnas, un kas tikai nebija tur sarakstīts iekšā. Bēdīga neslava šai darbībai, jūs tagad redzat, un tāpēc pieļaut to nevar, un ir jāatstāj tā, kā tas ir ierakstīts. Nacionālā opera ir valsts kultūras iestāde. Paldies!

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Godājamie kolēģi! Man liekas tā, ja reiz mēs nu gribētu, lai opera iekļaujas šajā vispārējā juridiskajā sistēmā, ja es kaut ko nejaucu, tad nebūtu vajadzīgs šis likums. Pēc manas saprašanas, ar šo likumu tieši mēs gribam šo operu izņemt no šīs vispārējās sistēmas un nostādīt kaut kādā sevišķā izcilā nozīmīgā statusā. Un, ja reiz tā, nu tad es negribu. Kāpēc vēl būtu man, teiksim, operas vietā jāiet uz aģentūru? Es lūdzu padomāt par šīm lietām.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Šeit, klausoties jēdzienu “aģentūra” dažādos traktējumos, rodas problēmas ar izpratni. Mēs nesen pieņēmām Publisko aģentūru likumu, un šeit nav runa par privāttiesību subjektiem, kas ir radīti valstī zem nosaukuma “aģentūras”, kas pilnīgi neatbilst tam, par ko šeit runā šis priekšlikums. Priekšlikums runā pamatā par publiskām aģentūrām, kas nav uzņēmējdarbības forma, kas ir valsts pārraudzības iestāde, kas nodarbojas ar valsts funkcijām, tajā skaitā arī ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

Varētu runāt par iepriekšējo likumu, kas šeit tika skatīts, tas valsts pārvaldes sistēmā ir pēc būtības mazliet izkropļojums, bet apzināts varbūt arī parlamenta izkropļojums, jo tas saistīts ar korupciju, bet šinī gadījumā pie valsts pārvaldes sistēmas, runājot par Nacionālo operu, tas, ka pārraudzības iestāde ir aģentūra, tas nenozīmē, ka tās nosaukums tiks mainīts. Tas, ka tā ir piedāvātajā redakcijā Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša valsts kultūras iestāde. Vārds “iestāde” tiek nomainīts ar vārdu “aģentūra”. Pēc būtības tā ir tāda pati iestāde, tikai tās forma, sniedzot pakalpojumus, kļūst par aģentūras formu. Un veidojot likumu “Par publiskām aģentūrām”, šīs publiskās aģentūras tika domātas, izveidojot likumu, gan muzeji, gan bibliotēkas, ja tās ir... iespējams, varētu būt arī bibliotēkas, iespējams, varētu būt arī vesela rinda citu iestāžu, kas sniedz pakalpojumus, bet kuru darbības mērķis nav gūt peļņu. Ja darbības mērķis ir gūt peļņu, tad tai ir jākļūst par komercsabiedrību, nevis par publisku iestādi, šinī gadījumā ar nosaukumu “aģentūra”. Publisko aģentūru likums dod iespēju dot pakalpojumus iedzīvotājiem, bet neveikt šo privatizāciju. Lai šis pakalpojums būtu, kā jau es teicu, ar mērķi nevis gūt peļņu, bet ar mērķi — sniegt pakalpojumu pēc iespējas lētāk iedzīvotājiem. Katrā gadījumā ja šis Aģentūru likums ir pieņemts, tādā gadījumā tas arī ir jālieto tajās vietās, kur tas ir vajadzīgs. Tajās vietās, kuras sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem bez mērķa gūt peļņu.

Sēdes vadītājs. Karīna Pētersone — kultūras ministre, Ministru kabineta pārstāve apspriežamajā lietā.

K.Pētersone (kultūras ministre). Godāto priekšsēdētāj! Ļoti cienījamie deputāti! Paldies par iespēju paust Ministru kabineta viedokli. Ne velti šo likumprojektu pirms otrā lasījuma atbildīgā komisija nosūtīja uz Ministru kabinetu viedokļa izteikšanai. Un gatavojot viedokli par otrā lasījuma redakciju, atzinumu pauda ne tikai atbildīgā ministrija — Kultūras ministrija, bet arī Tieslietu ministrija un arī īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts.

Es gribētu atzīmēt vienu. Ka šī likuma sagatavošanas gaitā līdz šim ir absolūti sakrituši viedokļi virzītājministrijai, Kultūras ministrijai, Tieslietu ministrijai, īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam, Ministru kabineta viedoklis, atbildīgās komisijas viedoklis un arī pašas Operas viedoklis. Tāpēc es gribētu izteikt gandarījumu, ka darbs pie šī likuma ir nonācis līdz otrajam lasījumam, un es gribētu mazliet, lai jūs saprastu šā likuma būtību, paskatīties, kāpēc šis likums vispār bija nepieciešams kā speciālais likums. Pašreizējais Operas juridiskais statuss saskaņā ar Operas nolikumu, kas ir spēkā, ir, ka Opera ir Kultūras ministrijas pakļautībā esoša valsts kultūras iestāde, kuru finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Bet diemžēl ir vairāki apstākļi, kas liedz Operai šādā statusā bez īpaša likuma pilnvērtīgi strādāt.

Pirmkārt, tas, ka kārtējam gadam piešķirto līdzekļu apjoms, tajā skaitā arī, kā jau Muciņa kungs teica, tie ir līdzekļi, ko Opera saņem kā maksas pakalpojumu, tie tiek sadalīti pa izdevumu konkrētām pozīcijām, un tas liedz Operas vadībai iespēju elastīgi rīkoties ar šīm izdevumu pozīcijām atkarībā no repertuāra, no tā laika, kādā ir vajadzīgi vislielākie ieguldījumi, lai sagatavotu izrādi.

Otra problēma ir tā, ka Operā nodarbināto mākslinieku atalgojums pašreizējā situācijā ir jānosaka saskaņā ar to darba samaksas sistēmu, kuru regulē Ministru kabineta noteikumi par to, kā ir jāmaksā to iestāžu darbiniekiem, kas tiek finansēti no valsts budžeta. Bet te veidojas pretruna, jo Operas mākslinieki darba tirgū konkurē nevis ar citu budžeta iestāžu darbiniekiem, bet gan konkurē starptautiskajā mākslas un mūzikas tirgū. Tāpēc tad, kad Ministru kabinets šo pretrunīgo situāciju izskatīja, Ministru kabinets nolēma, ka Operas situācijas uzlabošanai nepieciešams atsevišķs likums ar diviem būtiskiem uzdevumiem, ar diviem būtiskiem uzstādījumiem. Un šajā likumā Ministru kabinets nolēma, ka ir jāiestrādā princips, ka atbilstoši Kultūras institūciju likumam Opera kā kultūras institūcija var eksistēt divos veidos — kā kultūras iestāde un kā kultūras uzņēmums. Šajā gadījumā Ministru kabinets nosliecās par labu tādai kultūras institūcijai, kas ir valsts dibināta kultūras iestāde. Un otrs uzstādījums bija: Operas attīstībai šajā likumā ir jāiestrādā nepieciešamie uzņēmējdarbības principi. Tāpēc darbā pie likuma Ministru kabinets balstījās uz diviem vispārējiem likumiem.

Pirmais no šiem vispārējiem likumiem... Un te man ir jāpiekrīt Muciņa kungam, ka valstij ir ļoti svarīga likumu hierarhija, un tāpēc ne par velti šis vispārējais likums, uz ko Operas likums ir balstīts savā būtībā, ir Kultūras institūciju likums. Tas ir likums, kurā ir noteikti kultūras institūciju veidi un to funkcijas.

Es aicinu jūs uzmanīgi ieklausīties tagad šajā jautājumā par funkcijām. Likumā “Par kultūras institūcijām” ir noteikts, ka kultūras iestāde vai kultūras institūcija var veikt dažādas funkcijas. Tur ir kultūras vērtību radīšana, to izplatīšana, saglabāšana, bet šīs funkcijas ir nevis valsts funkcijas, ko ar šo likumu noteic, bet tās atbilst šīs iestādes pamatdarbības veidam. Tātad, ja Operā tā ir operas māksla, tad tā būs operas izrāžu iestudēšana un informācijas izplatīšana par šīm izrādēm.

Tālāk. Kultūras institūciju likums pavēra arī iespēju kultūras iestāžu daudzavotu finansējumam. Tātad gan valsts, gan pašvaldību, gan privātās kultūras institūcijas, gan kultūras iestādes, gan uzņēmumi var tikt finansēti gan no valsts, gan no pašvaldību, gan no privātiem finansu avotiem. Jā, 2. likums, kuru izmantoja Ministru kabinets, strādājot pie šā speciālā likuma, ir Publisko aģentūru likums, bet tikai tajā likuma daļā, kas reglamentē tā sauktajai, kādreizējai Operai kā budžeta iestādei jaunu pārraudzības un budžeta veidošanas modeli. Un es vēršu uzmanību uz to, ka piedāvā arī jaunu grāmatvedības uzskaites modeli. Konkrētajā gadījumā ir paredzēts, ka Opera strādās pēc uzkrājuma grāmatvedības principiem. Līdz ar to šis speciālais likums atrisina jau pieminēto Operas darbu apgrūtinošo pretrunu.

Visbeidzot. Pie likuma tiešām daudz ir strādājusi atbildīgā komisija, kas ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Un esmu priecīga, ka komisija būtiski ir papildinājusi šo likumu ar vairākiem svarīgiem nosacījumiem attiecībā uz Operas reorganizāciju un likvidāciju, jo Publisko aģentūru likumā šī kompetence ir atdota Ministru kabineta rokās, es arī piekristu, ka Operas gadījumā labāk ir, ka tas ir Saeimas kompetencē — Operas likvidācija vai reorganizācija. Komisija ir uzlabojusi arī uzraudzības shēmu. Sākotnējā Ministru kabineta variantā bija paredzēts, ka Uzraudzības padome strādās pēc ministra apstiprināta nolikuma, es piekrītu un atbalstu atbildīgās komisijas viedokli, ka Operas konsultatīvajai padomei ir jāstrādā ar Ministru kabineta dotajām pilnvarām, jo tā nevar būt vienkārši vienas ministrijas tāda kabatas iestāde, bet gan nacionālas nozīmes kultūras iestāde.

Un kas ir īpaši svarīgi. Komisija būtiski uzlaboja pantus, kas attiecas uz Operas darbības tiesisko pamatu. Un šis, godātie deputāti, ir jautājums, kurā jums ir konceptuāli jāizšķiras. Un es pat aicinātu Lagzdiņa kungu ieklausīties tajā, ko es tagad teikšu.

Mums ir šodien tiešām principiāla izšķiršanās, un, Salkazanova kungs, arī jums, par to, vai Opera ir nacionālas nozīmes kultūras institūcija, kurai hierarhijā vadošais ir Kultūras institūciju likums, vai Opera ir valsts iestāde pēc Publisko aģentūru likuma un tai noteicošais ir Publisko aģentūru likums. Kompromisa un vidusceļa nav un nevar būt! Ir tikai viens vai otrs variants.

Es pieļauju, ka likumprojektā ir lietas, kas vēl ir slīpējamas un precizējamas, un tāpēc arī Saeima likumus skata trijos lasījumos, bet Operas viedoklis un arī Kultūras ministrijas viedoklis ir, ka likums tādā redakcijā, kā to ir sagatavojusi atbildīgā komisija, ļauj Operai kvalitatīvi un efektīvi strādāt un pilnībā nodrošina Operas darbības mērķu sasniegšanu un funkciju izpildi. Tāpēc arī Ministru kabinets pēc atbildīgās komisijas lūguma atbalstīja šī likuma pieņemšanu tieši atbildīgās komisijas redakcijā, kas paredz, ka Opera ir nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde.

Tagad es vēlētos izteikt savas domas par Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas acīmredzot ir labi domāts, bet tad man ir mazliet jums jāpastāsta, ka tā, kā Muciņa kungs skaidroja aģentūras jēdzienu, jā, es esmu lasījusi Muciņa kunga 2000.gada rakstu žurnālā “Likums un Tiesības”, un tur ir runa par autonomām publiskām aģentūrām ar ierobežotu tiesībspēju. Teorētiski tas tā varētu būt. Diemžēl tas, ko saka Publisko aģentūru likums, atšķiras no šīs tiesību teorijas, un Publisko aģentūru likums ir ļoti konkrēts likums, kurā ir ļoti konkrētas normas, kuras paredz, ka paša likuma mērķis paredz nošķirt valsts pārvaldē valsts politiskas veidošanas un kontroles funkciju no politikas izpildes funkcijas, un šīs politikas īstenošanai ir iestādes, kurām ar likumu tiek nodota kāda valsts funkcija; un, ja šīs funkcijas veikšanai šī valsts iestāde sabiedrības interešu apmierināšanai savus pakalpojumus vēlas sniegt par maksu, tad Ministru kabinets sabiedrības interešu ievērošanai regulē šī pakalpojuma cenu, lai tā nepārsniegtu šī pakalpojuma veikšanai nepieciešamo funkciju izmaksu.

Likums par valsts aģentūrām patiešām ir nozīmīgs solis valsts pārvaldes sakārtošanā. Un par tādu to uzskata arī Kultūras ministrija. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs tik tiešām esam sākuši savu valsts pārvaldes iestāžu funkciju analīzi, lai saskaņā ar Aģentūru likuma mērķi valsts pārvaldē nošķirtu valsts politikas veidošanu un kontroli no valsts politikas izpildes, īstenošanas un noteiktu, kuras no funkcijām, kas saistītas ar publisku pakalpojumu sniegšanu, ir piekritīgas valsts iestādei publiskās aģentūras formā un kuras var nodot privātajam sektoram. Ministru kabinetam ir sagatavota šobrīd īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta koncepcija, kurā ir piedāvāts risinājums visiem valsts uzņēmumiem saskaņā ar Aģentūru likumu, kāds ceļš šiem uzņēmumiem ir ejams, un min arī konceptuālus priekšlikumus par tām valsts iestādēm, civiliestādēm, kuras šobrīd veic sev neraksturīgu funkciju, lai tās pārveidotu, vai nu atsevišķas funkcijas nododot privātam sektoram, vai arī kabinets saskaņā ar kritērijiem, kas ir Ministru kabinetā, apstiprinātu, lemtu, ka šīs iestādes pārtop par aģentūrām. Ministru kabinets ir veicis diezgan lielu darbu, strādājot pie likumā dotā deleģējuma, ka ir šie kritēriji jāizstrādā, pēc kuriem aģentūru dibināšanas efektivitāte ir noteicama, kā arī Ministru kabinetā ir izstrādāta un apstiprināta metodika, pēc kuras valsts aģentūru darbinieku atalgojums ir salīdzināms ar attiecīgās kvalifikācijas speciālistu sarakstu darba tirgū un arī metodikas, pēc kuras ir aprēķināma cena, kādai funkcijai vai pakalpojumam, ja tas tiek uzskatīts par publisko pakalpojumu Aģentūru likuma 6.panta izpratnē un tikai šī panta izpratnē. Uz to es aicinātu jūs vērst īpašu uzmanību.

Es tagad gribētu pastāstīt vienu piemēru, kas jums palīdzēs atšķirt, ar ko atšķiras opera kā kultūras iestāde no valsts iestādes, kuru šis likums paredz uzskatīt par valsts aģentūru. Kad mēs saskārāmies ar neveiksmīgu Dziesmu svētku (es atvainojos, man laikam jāiedzer ūdens), ar neveiksmīgu Dziesmu svētku sagatavošanas procesu, mēs sākām analizēt to, kas notiek, mēs izanalizējām to, kas notiek Tautas mākslas centrā. Tautas mākslas centrs ir civiliestāde, kurā strādā 22 ierēdņi, un izrādījās, ka viņi līdz šim veikuši sev absolūti neraksturīgas funkcijas, tā ir festivālu organizēšana, tā ir izrāžu organizēšana citām juridiskām un fiziskām personām amatierteātriem, tautas mākslas kolektīviem, tas ir tautas mākslas kolektīvu reģistrs, tā ir tālākizglītības organizēšana par maksu, tie ir kursi, tālākizglītības kursi. Tā nav civiliestādei raksturīga darbība, tās nav civiliestādei un ierēdņiem raksturīgas funkcijas, un tāpēc mēs pašlaik mēģinām izskatīt, kuras no šīm funkcijām ir nošķiramas, kuras ir atdodamas privātajam sektoram un kuras ir ieliekamas valsts aģentūrā, kas varbūt sauksies arī par Tautas mākslas centru.

Un es gribētu trīs no šīm funkcijām izcelt atsevišķi.

Kad mēs skatāmies vārdiski, tad, piemēram, rīkot izrādes ir kā funkcija Tautas mākslas centram un rīkot izrādes ir kā funkcija Operai. Bet kura no tām ir deleģēta kā valsts funkcija, lai rīkotu citu juridisku personu izrādes, tā, protams, ir tā funkcija, kas ir Tautas mākslas centram. Ja centrs izlems par to ņemt maksu, tad šis pakalpojums būtu jāregulē Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Bet Operai ir ierakstīta funkcija rīkot Operas izrādes, un Opera nerīko izrādes citām fiziskām un juridiskām personām. Tā rīkos savas izrādes. Tā ir Operas pamatfunkcija, kas atbilst Operas darbības pamatmērķim, kā tas ir noteikts Kultūras institūciju likumā.

Un, ja man jāsaka vienkāršāk, tad diez vai valsts funkcija ir dziedāt, dejot, spēlēt teātri. Valsts funkcija ir nodrošināt visu to, lai cilvēkiem, kas profesionāli dzied, dejo, muzicē un spēlē teātri, būtu iespēja to darīt.

Un tāpēc Kultūras ministrija šīs funkcijas, lai nodrošinātu cilvēkiem iespēju profesionāli strādāt, ir sakārtojusi savā valsts pārvaldes sistēmā, tā ir pati ministrija, un tās, iespējams, būs aģentūras ministrijas pārraudzībā, kuras, iespējams, administrēs finansu programmas, kā tas ir paredzēts Valsts aģentūru likumā, lai šīs profesionālās kultūras institūcijas var darboties, un veiks arī citas funkcijas.

Tālāk. Ja mēs likumā... kas notiks, ja mēs ierakstīsim likumā par Nacionālo operu to, ka Opera ir aģentūra. Lūdzu, godātie deputāti, nelolojiet ilūzijas, ka Opera var būt reizē gan kultūras iestāde, kas strādā ar kultūras institūciju likumu, gan ka tā var būt aģentūra. Ja mēs prezumēsim, ka Opera ir aģentūra, uz to būs jāattiecina visas Aģentūru likuma normas, kas šajā speciālajā likumā šobrīd nav atrunātas. Vēl vairāk. Ja Saeima šobrīd prezumē, ka tās funkcijas, kas, pēc mūsu domām, ir vienkārši Operas pamatdarbība, ir publiskais pakalpojums Valsts aģentūru likuma izpratnē, tad par šādu publisko pakalpojumu kļūs arī viss tas, ko dara teātri, orķestri, un, es atvainojos, tad būs nepatikšanas.

Es jums pateikšu, kas tās ir par nepatikšanām. Nepatikšanas tās ir tāpēc, ka, tā kā teātri un orķestri nevarēs strādāt pēc Publisko aģentūru likuma, viņi gribēs, lai katram no tiem tiktu rakstīts atsevišķs likums. Aģentūru likums to diemžēl neparedz. Kā Muciņa kungs teica, valstī ir jābūt vispārējiem likumiem, kas nosaka lietu kārtību. Mūsuprāt, šāds vispārējs likums ir Kultūras institūciju likums.

Es jums pateikšu, kāpēc opera un teātri nevar strādāt saskaņā ar Aģentūru likumu. Ir vismaz sešas pazīmes, kurās nu nevar iespiest teātrus, operu un orķestrus.

Pirmkārt, tie nekad nav bijuši valsts pārvaldes sastāvdaļa. Un tādā nozīmē mums nav ne ar kādiem likumiem tie šobrīd jānošķir nost no valsts pārvaldes kā valsts politikas veidošanai neraksturīgi.

Otrkārt, Kultūras ministrijas atbildībā, ko nosaka arī ministrijas nolikums, nav tādu valsts funkciju Publisko aģentūru likuma izpratnē, ko ministrija būtu gatava deleģēt savām kultūras iestādēm. Nu mums teica, ka ir vairākas funkcijas, ko mēs esam gatavi deleģēt savām aģentūrām, kuras nākotnē varbūt taps. Teātra nozarē, piemēram, tas varētu būt Teātra institūts. Tautas mākslas nozarē jau pieminētais Tautas mākslas centrs. Vizuālās mākslas nozarē — Latvijas laikmetīgās mākslas centrs. Kino nozarē, piemēram, tas varētu būt Kinocentrs, kur ir jābūt gan licencēšanai, gan filmu reģistram, gan pat valsts budžeta programmas administrēšanai. Un tas atbilst Publisko aģentūru likuma izpratnē noteiktajām aģentūras funkcijām.

Trešā pazīme, kas nav raksturīga ne Operai, ne teātriem, ne koncertorganizācijām. Opera un citas kultūras iestādes neizdod un acīmredzot arī nekad neizdos administratīvos aktus, lai realizētu savas varas funkcijas uz āru. Operas gadījumā, kā es teicu, būtu arī labāk, ja reorganizācija un likvidācija notiktu saskaņā nevis ar Publisko aģentūru likumu, bet ar Saeimas likumu palīdzību. Un atbildīgās komisijas redakcijā ir paredzēts, ka Operai būs juridiskās personas statuss. Manuprāt, Operas gadījumā tas arī ir ļoti svarīgi. Publisko aģentūru likumā juridiskās personas statuss nav tādā nozīmē paredzēts.

Piektkārt, tā pazīme, kas nebūtu raksturīga ne Operai, ne citām kultūras iestādēm, ir... Es domāju, ka būtu grūti piemērot visu aģentūrām paredzēto pārraudzības shēmu tā, kā tas ir šobrīd ielikts Publisko aģentūru likumā. Es negribu pat teikt par to, ka tas apgrūtinātu pašu kultūras iestāžu darbu. Es jums vienkārši lūgtu iedomāties, ja likums nosaka, ka katrai šāda tipa pārraudzības iestādei ministrijā ir jābūt vienam atbildīgam ierēdnim, tad parēķiniet visu skolu, muzeju, bibliotēku un visu citu iestāžu, kas šobrīd ir iestādes, parēķiniet šo iestāžu skaitu un padomājiet, kā mēs tad gatavojamies birokratizēt visu valsts pārvaldes sistēmu. Es pat baidos teikt, cik man ministrijā tad būs vajadzīgi ierēdņi, lai visas šīs pārraudzības valsts iestādes kaut kā tiešām nopietni pārraudzītu un izskatītu viņu pārvaldes līgumus, kā to prasa likums.

Un tad 6. un visnopietnākais jautājums, protams, ir jautājums par to, vai Latvijai būtu jākļūst ar pirmo valsti Eiropā, kur Opera, teātri un orķestri strādā ar regulētām cenām. Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu direktoram ir jānosaka pakalpojuma cena pēc metodikas, ko ir apstiprinājis Ministru kabinets. Tālāk šīs cenas ir jāapstiprina ministram, jāpublicē “Latvijas Vēstnesī”, un tās stājas spēkā mēnesi pēc publicēšanas. Man vienkārši jums jāizstāsta, ka Latvijā tāpat kā citur Eiropā šobrīd Operas, teātru un koncerta biļešu cenas nosaka tirgus, respektīvi, pieprasījums un piedāvājums. Protams, šeit kombinējas, no vienas puses, iedzīvotāju maksātspēja un, no otras puses, producēšanas izmaksas. Bet, kā jūs zināt, kultūrpolitikā viens no mērķiem ir, sevišķi Latvijā, ka mēs nevaram atdot savas kultūras lietas tirgum. Tāpēc dotācija ir tas instruments, ar ko valsts regulē cenas. Tātad dotācija un nevis Ministru kabineta noteiktā metodika ir tas instruments, kura šīs cenas padara cilvēkiem, iedzīvotājiem pieejamas. Ja Operā cenas tiktu aprēķinātas pēc pašizmaksas, tad man jums jāsaka, ka ne tikai vienkāršie cilvēki, bet pat deputāti nevarētu aiziet uz Operu. Turklāt, ja noteicošā ir metodika un nevis pieprasījums un piedāvājums, tad direktors vai Operas vadība nevarēs vienai un tai pašai izrādei noteikt atšķirīgas cenas atkarībā no tā, vai tā ir pirmizrāde, vai tā ir viesizrāde, vai tā ir bērnu izrāde, vai tā ir izrāde, kas domāta pensionāriem. Tad darbosies Ministru kabineta metodika, cenas būs lasāmas “Latvijas Vēstnesī”, un uz kasi varēsiet vispār nezvanīt.

Ja likumdevējs tiešām vēlas noteikt, ka Opera, teātri un citas kultūras iestādes ir nevis kultūras iestādes, bet aģentūras, tad, protams, cenas tiks regulētas, ministrijā tās tiks apstiprinātas, un es aicināšu savus kolēģus no Eiropas braukt uz Latviju smelties pirmrindas pieredzi. Jā, jūs teiksiet, ierakstīsim tagad otrajā lasījumā, ka Opera ir aģentūra. Un tad lai uz trešo lasījumu Kultūras ministrija vai atbildīgā komisija atrunā likumā to visu, kas Operai traucē strādāt pēc Aģentūru likuma. Tas, godātie deputāti, nebūtu labi. Un es jums atkal minēšu vismaz dažus iemeslus.

Pirmkārt, bez šī ieraksta, ka Opera ir aģentūra, kā jau es jums teicu, Operai likumā nekas netraucē efektīgi strādāt. Nav nekā tāda, kas ar šo ierakstu likumā būtu jāvērš par labu. Tāpēc no lietderības viedokļa un no cilvēku enerģijas izšķiešanas viedokļa tādas nepieciešamības nav. Kā jau es teicu, otrais iemesls ir, ja jūs piedāvājat Nacionālo operu uzskatīt par aģentūru, šis speciālais likums vienkārši kļūst lieks. Tad, ja jūs uzskatāt, ka Opera var strādāt saskaņā ar Aģentūru likumu, īpašais likums nav vajadzīgs un mēs vienkārši par velti šodien runājam.

Trešais iemesls ir tas, ka, ja likumdevējs nosaka, ka Opera ir aģentūra un atzīst, ka Operas funkcijas atbilst nevis Kultūras institūciju likumā noteiktajām funkcijām, bet gan valsts funkcijām, ko valsts nodod savām iestādēm aģentūras formā, no tā varēs secināt, ka pilnīgi visas kultūras iestādes ir pārveidojamas par valsts vai pašvaldību aģentūrām.

Esmu jums uzskaitījusi veselu virkni iemeslu, ka šis papildu ieraksts par to, ka Opera ir aģentūra, tikai sarežģīs Operas darbu. Es neesmu dzirdējusi ne savā frakcijā, ne Juridiskajā komisijā nevienu iemeslu, kā šis ieraksts palīdzēs Operai strādāt. Un, kā es jums teicu, tas var sarežģīt ne tikai Operas efektīvu darbību, bet kā precedents sarežģīt nākotnē darbu un statusa noteikšanu visiem teātriem un simfoniskajiem orķestriem. Šo institūciju statusu Ministru kabinets ir gatavs risināt kopā ar jums, godātie deputāti. Mūsu piedāvājums ir šo statusa problēmu risināt, izdarot grozījumus Kultūras institūciju likumā, pilnveidojot šo likumu. Tagad, kad ir pieņemts Komerclikums, ir pieņemts Publisko aģentūru likums un likums “Par kultūras institūcijām”, ir būtiski jāpapildina atbilstoši pašreiz spēkā esošām citām juridiskām normām, sakārtojot valsts pārvaldi, kā to aicina darīt arī Juridiskā komisija.

Bet šobrīd es aicinu jūs, godātie deputāti, neatbalstīt Juridiskās komisijas konkrēto viedokli. Šis viedoklis ir izteikts 2., 3. un 7.priekšlikumā. Es aicinu atbalstīt Operas viedokli, Operas arodbiedrības viedokli, Kultūras ministrijas viedokli, Ministru kabineta viedokli un atbildīgās komisijas viedokli, ka Opera ir un paliks nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde. Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Osvalds Zvejsalnieks — otro reizi.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Es nāku palīgā savai ministrei. Ļoti žēl, godājamie kolēģi, ka jūs neklausījāties zinoša cilvēka labi argumentētu viedokli. Lai kā arī nebūtu, bet, manuprāt, viens ir skaidrs: juristi nav radījuši šo pasauli. Visu šo daudzveidību, bezgalīgo krāšņumu ir radījis kaut kas cits. Un ir velti pūlēties visu to iedabūt savos rāmjos. Nekur vēl un nevienam nav izdevies, neizdosies arī mūsu komisijai! Es domāju, tam var piekrist.

Tālāk. Par šo būtību. Ja vēl kas no tā izriet tālāk. Ir vienkārši nepieņemami klausīties. Es personīgi nevaru, ja, dzirdēt šādu formulējumu: “Operas uzdevums ir pakalpojumu sniegšana.” Nu, godājamie kolēģi! Latvijas Nacionālajai operai ir pavisam citi uzdevumi! Un latviešu valoda pa šiem gadiem ir pietiekami bagāta, lai varētu to pateikt kaut kā savādāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš — otro reizi.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man, protams, žēl, ka šeit jurisprudences vietā mēs rīkojamies pēc principa: “Man patīk vai nepatīk.” Man gribas izteikt lielu līdzjūtību Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un personīgi Lagzdiņa kungam par to darbu, ko viņš šeit visu šo gadu laikā ir veicis un kura rezultāti ir absolūti nulle, jo nav mūsu valstī tādas kārtības, ka mēs savā valstī izpildām savus pieņemtos likumus, jo šeit diemžēl sarunās par juridiskiem jautājumiem mēs tos aizvietojam ar jēdzieniem “patīk — nepatīk”. Es saprotu māksliniekus, es saprotu kultūras cilvēkus, bet tajā pašā laikā valsts pārvalde ir lieta, kas tiek organizēta un darbojas saskaņā ar juridiskiem likumiem.

Diemžēl mums arī klibo loģika. Nevar pateikt, ka vai nu Kultūras iestāžu likums, vai Aģentūru likums. Ir pareizs gan Kultūras iestāžu likums, gan Publisko aģentūru likums darbosies. Un, ja Kultūras institūciju likumā ir pateikts vai nu varbūt likumā ir pateikts, ka vai nu var būt uzņēmējsabiedrība vai iestāde, tad skaidrs, ka Opera ir iestāde, un to neviens ne šodien, ne uz priekšu neapstrīd. Un nevar pateikt, ka tā nebūs nacionālas nozīmes kultūras institūcija. Tā ir un būs nacionālas nozīmes kultūras institūcija.

Diemžēl man laiks neļauj šeit pēc tik plašas un garas runas runāt par visām šīm lietām. Biļešu cenas, lūdzu, trešajā lasījumā, ja jūs uzskatāt, ka biļešu cenas pēc tiem miljoniem, kas aiziet no valsts budžeta Operā, var neregulēt publiski, tad lūdzu iesniedzam trešajā lasījumā priekšlikumu un izslēdzam, ka šinī gadījumā Operai biļešu cenas noteiks direktors vienpersonīgi.

Sēdes vadītājs. Laiks.

L.Muciņš. Es lūdzu... divas minūtes...

Sēdes vadītājs. Deputāts lūdz divas minūtes. Iebildumu nav? Lūdzu.

L.Muciņš. Tātad, ja mēs runājam par valsts pārvaldes funkciju un par lietošanas vai pakalpojumu funkciju, tad nav citas trešās formas. Vai nu mēs dodam šīm institūcijām tiesības izveidot savu budžetu un savā budžetā ieņemt pašiem ieņēmumus plus saņemt dotācijas no publiskajiem budžetiem, konkrēti, no valsts budžeta, kā tas arī būs un ir paredzēts Publisko aģentūru likumā, vai nu mēs pasakām, ka šī iestāde ir valsts budžeta sastāvdaļa un visi tās ienākumi un izdevumi tiek regulēti caur valsts budžetu, kā šī budžeta sastāvdaļa, kā tas notiek šodien. Vai nu mēs speram šo soli, un, ja mēs to speram, tad mēs pasakām, kas ir mūsu izveidotais bērns, un bērns saucas — valsts iestāde, kurai, jā, man arī nepatika “valsts aģentūra”, šis vārds, un es aicināju to aizstāt ar jēdzienu “autonoma iestāde”. Diemžēl likumdevēji šo ierosinājumu neatbalstīja.

Līdz ar to es neredzu visas tās problēmas, kas tiek šeit nosauktas, un tās būtībā nav problēmas. Nebūs nepieciešams katram teātrim savs likums. Ja reiz nav iespējams tālāk attīstīt Kultūras institūcijas likumu, neviens nekavē tā, kā to ir izdarījusi Igaunija, pieņemt speciālu likumu par teātra iestādēm, kurš aptver gan teātrus, gan orķestri, gan arī kori. Un šeit viss tādā veidā sakārtojās.

Jautājums ir tik tiešām teorētisks, un jautājums ir praktisks, jo es personīgi kā deputāts uztraucos visvairāk par to, ka valdība atsakās pildīt Saeimas likumus, un šis ir tradicionāls piemērs, ka Saeima lemj vienu un valdība dara pilnīgi pretējo.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātā ministres kundze! Cienījamie deputāti! Šeit nav mērķis runāt politiski, vai Nacionālā opera ir nacionālas nozīmes kultūras iestāde. Šeit ir runa tīri juridiskas dabas. Tas, ko Muciņa kungs teica: ja Saeima pieņem likumus, tad šie likumi kādam ir jāievēro. Pirmkārt, jau valdībai. Otrkārt, pašai Saeimai, jo nākamais likums valsts pārvaldes iekārtas sakārtošanai ir Valsts pārvaldes iekārtas likumprojekts, kas tuvākajā laikā var parādīties šeit, un pēc likuma pieņemšanas ir jāseko valdības reakcijai uz to, ka valdība sakārto valsts pārvaldi atbilstoši pieņemtajiem likumiem šajā namā. Un jāpiekrīt Muciņa kungam, pašlaik tas nenotiek. Jā, pieņemot Aģentūru likumu, bija diezgan grūti atrast risinājumu daudzām lietām, un tad mēs domājām tā: tajā brīdī, kad likums tiks pieņemts un sāks to realizēt, tās nepilnības parādīsies un tās varēs labot. Pašlaik varbūt tādas ir, bet no ministres teiktā es neatradu nevienu nepilnību, kas tika pieminēta, ko šis likums aizliedz Nacionālajai operai. Ja ir runa par dažādiem finansējuma avotiem, jā, tie ir paredzēti gan no valsts budžeta, gan maksas pakalpojumi. Uzkrājumu grāmatvedība... Jā, izmainījām, pieņemot Aģentūru likumu, arī budžeta likumu, un budžeta likumā uzkrājumu grāmatvedība aģentūrām ir pieļaujama.

Par administratīvajiem aktiem. Iekšējos administratīvos aktus var izdot, ārējos administratīvos aktus likums nosaka, ja tāda vajadzība ir...

Sēdes vadītājs. Laiks.

P.Salkazanovs. ...speciālais likums to var deleģēt. Par konsultatīvo padomi, kur ietilpst dažādas institūcijas, arī ir ietverts.

Sēdes vadītājs. Laiks.

P.Salkazanovs. Aicinu kolēģus tomēr padomāt, vai likumi, kas pieņemti Saeimā, ir jāpilda.

Sēdes vadītājs. Kārina Pētersone, kultūras ministre.

K.Pētersone (LC). Es, godāto priekšsēdētāj, ļoti īsi un tikai tāpēc, ka šeit tika minēts Ministru kabinets. Tā kā es šodien esmu vienīgais Ministru kabineta pārstāvis, man ir vēlreiz, godātie deputāti, jāsaka, ka Ministru kabinets atzinīgi un ļoti nopietni strādā ar Publisko aģentūru likumu, un tas nav, Muciņa kungs, tā, kā jūs sakāt. Es jau izstāstīju, ka ir sagatavota vesela virkne normatīvo aktu, kas ir deleģējums Ministru kabinetam, kas viss ir saskaņā ar Publisko aģentūru likuma būtību, sūtību un arī burtu. Bet es gribētu jūs aicināt pieturēties pie likuma burta. Publisko aģentūru likumā nav ne vārda par kultūras iestādēm, tur ir teikts, 6.pants Publisko aģentūru likumā, ka publisko pakalpojumu sniegšana ir likumā vai Ministru kabineta noteikumos minētajos gadījumos materiālu vai nemateriālu labumu piedāvāšana fiziskām, juridiskām personām kultūras, izglītības, veselības aizsardzības, sociālajā, vides aizsardzības vai citā jomā. Tas viss ir tieši tā, un tā arī mēs strādāsim, un daudzas valsts iestādes pārtaps par publiskajām aģentūrām, ne Opera. Un, pavisam nobeidzot, es gribu teikt tā, ja Juridiskā komisija patiešām vēlas sakārtot valsts pārvaldi, es ieteiktu komisijai atrast citus likumus, ar kuru palīdzību šo pārvaldi sakārtot, kaut vai to pašu likumu par publiskām aģentūrām, iestrādājot tur iekšā kādas papildu nepieciešamas lietas vai par dibinājumiem. Un es aicinātu neguldīt Latvijas Nacionālo operu valsts pārvaldes Prokrusta gultā un tad vēl gaidīt, ka tur taps lielā māksla. Tas jau būs grūti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Rihards Pīks.

R.Pīks (TP). Godājamie kolēģi, es dažos vārdos vienkārši gribu atgādināt no kurienes, no kuras vietas jautājums par Nacionālo operu un speciāllikumu ir sācies. Vēlreiz jāatgādina, ka visā pasaulē teātri, operas strādā kā bezpeļņas uzņēmumi, un, jāsaka atklāti, arī pat padomju laikā teātri pēc ekonomiskās formas strādāja kā uzņēmumi, un mums vienkārši ir radušās bažas, ka Opera nevar strādāt kā uzņēmums pēc formas, jo tādā gadījumā būs biļešu cenas tik augstas, ka neviens to nevarēs apmeklēt, un tādēļ ir nepieciešams nostiprināt likumā šo valsts atbalsta formu, un, ja jau ir speciāls likums, kurš saucas “Likums par Nacionālo operu”, tad kādēļ mums obligāti ir jānoformulē, ka tā ir vai nu aģentūra, vai iestāde, tā ir Nacionālā opera, kas ir teātris, muzikāls teātris, kurš uzved operas un uzved baleta uzvedumus, un tā arī var skaidri un gaiši formulēt. Un, ja ir vajadzīgs nepieciešamās funkcijas ielikt šai speciālajā likumā, tās var būt tuvu šīm aģentūras funkcijām, bet nevar nosaukt noteikti par aģentūru, jo, ja to nosauc par aģentūru, tad vispirms ir jāpilda Aģentūru likums un tikai pēc tam šī speciālā likuma nosacījumi. Bet speciālais likums ir radīts, lai tieši formulētu Nacionālo operu un valsts atbalstu Nacionālajai operai, un jāsaka, ka arī citās valstīs ir šādi speciālie likumi šo valstu svarīgākajiem galvenajiem teātriem. Piemēram, Francijā ir arī likums par Nacionālo operu un par viņu slavenāko teātri “Comēdie Frančaise”. Un tā ir daudzās valstīs. Un speciālais likums šos jautājumus atrisina, un tik tiešām nav jāiespiež, jo opera nav ne valsts iestāde, ne valsts aģentūra. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nu nevajag!”)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi ļoti pareizi runā! Latvijas Nacionālā opera tomēr lai paliek Nacionālā opera. Nu nesāksim te visus strīdus ... Nevar taču pieļaut, ka to vēl var iedomāties privatizēt, jo Latvijā jau visu var privatizēt. Tāpēc es nebrīnos, ka varbūt kāds jau ir uzlicis aci un tāpēc varbūt grib to pārvērst par aģentūru. Bet tā kā ir ierakstīts iekšā, ka tā ir valsts kultūras iestāde, nu tad atstājam to un nestrīdamies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzskata, ka Operas statusam ir jābūt tādam, lai tas atbilstu mūsu valsts pārvaldes sistēmai. Un nepārprotami katrā šeit tribīnē runājošā deputāta izteikumā bija savs patiesības grauds. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ļoti rūpīgi izvērtēja visas šīs lietas, un, lai tas nebūtu tikai mūsu komisijas deputātu viedoklis, mēs pieaicinājām, es jau izskatāmā jautājuma sākumā minēju, dažādu kompetentu institūciju pārstāvjus. Un lūk, kādu atzinumu sniedza mums Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts, un mēs ļoti labi zinām, ka mūsu valstī par valsts reformu valdībā atbild tieši īpašu uzdevumu ministrs, un nolasīšu jums nelielu fragmentu no šīs vēstules: “Uzskatām, ka Nacionālās operas unikalitātes dēļ Nacionālajai operai nebūtu jānosaka valsts aģentūras statuss, un atbalstām Ministru kabineta piedāvāto statusu — nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde. Nacionālās operas likumprojektā netiek plānots izmantot valsts aģentūras darbības kontroles mehānismu, pārvaldes līgumu, kas ir galvenā valsts aģentūras atšķirība no citām valsts iestādēm. Tomēr pārvaldes līguma ieviešana šajā gadījumā nebūtu izšķirošais faktors. Ņemot vērā, ka pieeja valsts pārvaldes institucionālās sistēmas veidošanas jautājumiem kļūst elastīgāka un iestādei tiek izvēlēts tāds statuss, lai pēc iespējas nodrošinātu konkrētajai iestādei nodoto funkciju efektīvāku izpildi, Nacionālā opera iekļausies valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā gan nacionālās nozīmes valsts kultūras iestādes statusā, gan valsts aģentūras statusā.” Īstenībā viskoncentrētāk šo domu no tribīnes pauda mūsu kolēģis Rihards Pīks. Tāpēc es apsolu, ka komisija starplaikā starp otro un trešo lasījumu vēlreiz rūpīgi ieklausīsies visu ekspertu viedokļos. Mēs esam gatavi organizēt kopēju sēdi, kurā piedalītos gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, gan Juridiskā komisija, gan īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās, gan, protams, mūsu komisija un Kultūras ministrijas pārstāvji, jo komisija grib vienu — lai mēs savā darbā panāktu likumos to, lai likumi atspoguļotu sabiedrības intereses un, protams, lai tiktu sekmēta mūsu nacionālās kultūras attīstība.

Cienījamie kolēģi, es aicinu balsot un vēl rūpīgi strādāt pie likuma laika posmā starp otro un trešo lasījumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 7, atturas — 44. Priekšlikums nav atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 6. — atbildīgās komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Ir jau pieņemts. Tālāk!

Dz.Ābiķis. ... priekšlikums ir atbalstīts. 7. — Juridiskās komisijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 8. — Juridiskās komisijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 9. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 10. — Juridiskās komisijas priekšlikums — ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 12. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 13. — deputāta Jāņa Estas priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 14. — Juridiskās komisijas priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 15. — deputāta Jāņa Estas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 16. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 17. — Juridiskā biroja priekšlikums —ir iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 18. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 19. — deputāta Jāņa Estas priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 20. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 21. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 22. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 24. — deputāta Jāņa Estas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 25. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 26. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 27. — Juridiskā biroja priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 28. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 29.— Juridiskās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 30. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 31. — Juridiskās komisijas priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 32. — Juridiskās komisijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 32.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. — Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 12, atturas — 18. 32. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Tātad 32. priekšlikumu esam atbalstījuši. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.34. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 36. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi ir atbalstīti arī 37. un 38. — atbildīgās komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 39. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 40. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 41. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 42. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 43. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Latvijas Nacionālās operas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, tas varētu būt 4. maijs.

Sēdes vadītājs. 4.maijs. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4221. Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu Vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””.

Šajos grozījumos galvenokārt ir tādi precizējoši jautājumi, lai sekmīgāk varētu noritēt sadarbība starp Centrālo vēlēšanu komisiju, rajonu, pilsētu, novadu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām.

Viens no tādiem būtiskiem grozījumiem ir, ka locekļu skaitu šajās vēlēšanu komisijās varēs noteikt pati dome—padome atkarībā no tā, ... kāds būs tās viedoklis. Un ir paredzēts, ka varēs noteikt 7 līdz 15 locekļu sastāvā.

Un tas ir arī ļoti būtiski, jo šie iecirkņi ir ar dažādu vēlētāju skaitu, un, stingri nosakot tikai vienu noteiktu ciparu, ļoti sarežģīti ir veikt šajās vēlēšanu iecirkņu komisijās darbu, un līdz ar to šis darbs arī nav pietiekami atbildīgs, jo nākas pieaicināt diezgan daudz citu personu, lai vispār šo darbu padarītu.

Un tieši tāpēc ir noteikts šajās izmaiņās, ka varētu būt no 7 līdz 15 locekļiem, bet līdzekļu daudzumu tas neietekmēs, jo līdzekļus izdala nevis pēc locekļu skaita, cik ir komisijā, bet pēc vēlētāju skaita tajā vietā.

Tad vēl arī daži citi grozījumi ir šajā likumā. Tātad ir precizēti šo rajonu un republikas pilsētu komisiju pienākumi, pienākumi ir precizēti attiecībā uz vēlēšanu iecirkņu komisijām, un arī ir precizēti šie noteikumi, kas ir jādara ar iedzīvotāju un vēlētāju sūdzībām, ja tās ir ienākušas.

Tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai bija priekšlikums pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25. aprīlis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Paldies! Nākamais — likumprojekts — “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Godājamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Otrā lasījuma redakcija. Likumprojekta reģistrācijas numurs 1089.

Grozījumi Valsts civildienesta likumā tika iesniegti, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, kas paredz valsts interesēs ierēdņu amatā uz noteiktu laiku iecelt profesionālā dienesta karavīrus.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja iesniegtos priekšlikumus otrajam lasījumam. Kā jūs redzat no tabulām, pēc skaita šie ir trīs priekšlikumi un aicinu strādāt priekšlikumu iesniegšanas kārtībā attiecībā uz pantiem.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums — aicina izteikt grozījumu likuma 3. pantā nevis kā 3.1. panta daļu, bet kā jaunu trešā panta 4. daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 2.— atbildīgās komisijas priekšlikums — paredz papildināt 3. panta nu jau 4. daļu pirms vārda “laiku” ar vārdu “noteiktu”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. 3. — atbildīgās komisijas priekšlikums —aicina izslēgt 3. panta nu jau 4. daļā teikumus “Ierēdņa amatā iecelto profesionālā dienesta karavīru disciplināri soda saskaņā ar Karavīru militārās disciplīnas reglamentu. Sodu uzliek aizsardzības ministrs.”

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi! Vairāk priekšlikumu uz likumprojekta otro lasījumu nav. Aicinu atbalstīt likumprojektu šādā redakcijā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 30. aprīlis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Paldies!

G.Dambergs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu, kura numurs ir 4095 ar indeksu B. Attiecīgi... vienu mirklīti...

Es atvainojos, dokumenta numurs ir 4341, un tas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Minētajā likumprojektā 1.priekšlikums ir iesniegts pie 1.panta... 44. panta. To iesniedz Juridiskais birojs. Tas ir latviskojums un redakcionāls precizējums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Komisija atbalstījusi šī paša panta 6.apakšpunktu, redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

K.Leiškalns. Paldies! Tāpat redakcionāli precizējums izdarīts pie 1.panta 12.apakšpunkta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Un 2.priekšlikums ir aizstājums 1.panta 13.punktā, ko iesniedz Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums šī panta 14., 15.apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 3.priekšlikums, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs par 1.panta 27.punktu, ir atbalstīts no komisijas, izdarot redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums — Juridiskais birojs — par 1.panta 28.punktu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 6.panta pirmajā daļā nākamie priekšlikumi pie 6.panta. Pirmajā daļā Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 6.priekšlikums. Iesniedz Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis, precizējot vai izmainot skaitli, kas ir vajadzīgs, lai varētu autobuss tiktu uzskatīts par maršruta taksometru. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 29.pantā ir vairāki redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums jau ir pie 39.panta. Iesniedz parlamentārais sekretārs Pūķis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 8.pantu. Par likumprojekta, ne likuma 8.pantu. Komisija ir atbalstījusi Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! 52.pantā komisija izdara redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Un 9.pants ir attiecināms uz šā likuma... 9.priekšlikums, ko iesniedz Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, ir attiecināms uz pārejas noteikumiem. Ir par likuma 49.panta piemērošanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu nobalsot otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 26. aprīlim. Komisija lūdz noteikt līdz 26.aprīlim šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. 26.aprīlis. Paldies! Izskatām likumprojektu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Mēs ķersimies pie atbildīgās komisijas sagatavotā likumprojekta “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Sagatavots ir otrajam lasījumam. Tajā ir iesniegti 210 priekšlikumi un likums jālasa ārkārtīgi uzmanīgi, jo tas ir būtiski pārstrukturēts attiecībā pret to, ko iesniedza Ministru kabinets, Juridiskais birojs ir izdarījis būtiskus un strukturālus grozījumus likumā.

1.priekšlikums ir aizstāt vārdus “1. daļa” ar vārdiem “A sadaļa”. Komisija lūdz atbalstīt Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir izslēgums 1.panta pirmajā daļā. Iesniedz Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 3. priekšlikums — 1.panta pirmās daļas 2.punktā izmaiņas, kuras komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 4. priekšlikums — izslēgums 1.pantā. Iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums — izslēgt 1. panta 1. daļas 9. punktu. Iesniedz Juridiskais birojs. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 6. priekšlikums — aizstājums. Par 1.pantu mēs esam beiguši. Aizstājums 2.pantā, ko iesniedz Juridiskais birojs. Komisija lūdz jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 7. priekšlikums — izslēgt 2.panta otro daļu — Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums par šī paša panta — 2.panta — trešo daļu. Komisija lūdz atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 9. priekšlikums — izslēgums 2.panta trešās daļas 1.punktā. Komisija lūdz jūs atbalstīt un arī redakcionāli precizēt panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 10. priekšlikums ir par 2.panta trešo daļu no Juridiskā biroja, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 11. priekšlikums — izslēgumu 2.panta 3.daļā piedāvā Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 12. priekšlikums — izslēgums 2.panta 3.daļas 4. punktā. Komisija aicina atbalstīt Juridisko biroju un norāda, ka panta redakcija precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Paldies! 13. priekšlikums. Izslēgumu 2.panta 3.daļas 5.punktā piedāvā Juridiskais birojs, komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 14. priekšlikums ir aizstājums 2.panta piektajā daļā. Komisija lūdz atbalstīt Juridisko biroju, redakcionāli precizējot tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 15. priekšlikums ir izslēgums 1.daļas 2.nodaļā, kas ir izteikta kā “B” sadaļa. Komisija šobrīd lūdz atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 16. priekšlikums — pārcēlums uz “B” sadaļu, likuma 3.pantu izteikt kā 10.pantu. Attiecīgi arī tālāk likuma tekstā komisija aicina atbalstīt Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 17. priekšlikums — aizstājums 3.panta 1.daļas 2.punktā. Komisija lūdz atbalstīt Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 18. priekšlikums — aizstājums 3.panta 2.daļā. Komisija lūdz atbalstīt Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 19. priekšlikums — pārnest uz “B” sadaļu likuma 4. pantu un izteikt to kā 11.pantu, kur es aicinu jūs arī redzēt komisijas redakciju, bet šobrīd atbalstīt Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 20. priekšlikums — aizstājums 4.panta 2.daļā no Juridiskā biroja ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 21. priekšlikums — Juridiskais birojs lūdz izteikt 3.nodaļu kā 2.nodaļu, un komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 22. priekšlikums — Juridiskais birojs aicina izteikt 5.pantu kā 3.pantu, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 23. priekšlikums — aizstājums 5.panta 2.daļā ir no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta, bet redakcionāli precizē tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! 24. priekšlikums ir par 5.panta 3.daļu. Priekšlikums, kuru iesniedz finansu ministrs Gundars Bērziņš, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Par 5.panta nākamo jeb 4.daļu ir 25. — Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 26. priekšlikums — izmaiņas 5. panta 5.daļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 27. priekšlikums jau ir par 6.pantu, izteikt to kā 4.pantu, tātad komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 28. priekšlikums — Juridiskais birojs — aizstājums 6.pantā. Komisija aicina atbalstīt Juridisko biroju un piekrist tās redakcionālajiem precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies! 29. priekšlikums vēl joprojām ir par 6.pantu. Juridiskais birojs atbalstīts no komisijas, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 30. priekšlikums — 6.panta 4.daļā aizstāt vārdus un skaitļus iesaka Juridiskais birojs. Komisija atbalsta Juridisko biroju un precizē panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 31. priekšlikums — Juridiskā biroja aicinājums izteikt 4.nodaļu kā 3.nodaļu ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 32. priekšlikums — Juridiskais birojs lūdz izteikt 7.pantu kā 5.pantu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 33. priekšlikums — aizstājums 7.pantā ir iesniegts no Juridiskā biroja, komisija atbalsta un precizē panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 34. priekšlikums — 7.panta 2.daļā tāpat Juridiskais birojs piedāvā aizstājumu, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 35. priekšlikums — strukturālas pārmaiņas, 8.pantu Juridiskais birojs piedāvā izteikt kā 6.pantu un komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 36. priekšlikums — aizstājums 8.pantā — ir redakcionālas dabas, komisija lūdz atbalstīt, redakcionāli precizē panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 37. priekšlikums ir aizstājums 8.pantā, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Mēs pārejam pie 38.priekšikuma no Juridiskā biroja, kurš lūdz izteikt 5.nodaļu kā 4.nodaļu. Aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 39. priekšlikums — likuma 9.pantu izteikt attiecīgi kā 7.pantu lūdz Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 9.pantā ir virkne redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk.

K.Leiškalns. Paldies, mēs pārejam pie 10.panta, kur ir 40. — Juridiskā biroja priekšlikums — likuma 10. pantu izteikt attiecīgi kā 8. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Komisija redakcionāli precizē arī šī panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Paldies, tālāk.

K.Leiškalns. 41.priekšlikums ir par likuma 11.pantu, kuru Juridiskais birojs lūdz izteikt kā 9. pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 11.pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 42. priekšlikums ir par likumprojekta “B” sadaļu. Priekšlikums, kuru mēs esam atbalstījuši jau pašā izskatīšanas sākumā. Aicinu atbalstīt Juridisko biroju un piekrist komisijas redakcionāliem precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! 43. priekšlikums. Mēs pārnesām uz “B” sadaļu likuma 12. un 24.pantu, lūdzot izteikt tos kā 12.pantu jaunajā redakcijā. To iesaka Juridiskais birojs. Komisija, rūpīgi izskatot, ir atbalstījusi Juridisko biroju un izdarījusi arī redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 44. priekšlikums — aizstājums 12.panta pirmajā daļā, kuru iesnieguši deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 45. priekšlikums par 12.panta ceturto daļu, kuru tāpat iesnieguši deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 5, atturas — 41. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Paldies kolēģiem. 46. priekšlikums ir Juridiskā biroja piedāvātās likuma strukturālās pārmaiņas. Tātad likuma 13.pantu un 25.pantu izteikt kā jaunu 14. pantu atbilstošā redakcijā, kuru komisija nedaudz redakcionāli ir precizējusi. Aicinu atbalstīt 14.panta redakciju!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! Tātad 47.priekšlikums ir no deputātiem Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna, komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 48.priekšlikums ir līdzīgs. Šis — par 13. pantu — arī ir guvis komisijas atbalstu. Iesniedzēji Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns. Un arī tas ir iestrādāts jau mūsu atbalstītajā 46. priekšlikumā. Līdz ar to vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! 49. priekšlikums par 13.panta ceturto daļu ir iesniegts no deputātiem Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna. Komisija šo 13.panta izmaiņu nav atbalstījusi. Un, manuprāt, šobrīd nav atbalstāms, ņemot vērā mūsu iepriekšējos balsojumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 50. priekšlikums — par 13.panta sesto daļu. Deputātu grupa, kas iesniegusi, Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns, arī nav guvuši komisijas atbalstu, un šobrīd, manuprāt, vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies! 51. priekšlikums — strukturālas pārmaiņas, ko piedāvā Juridiskais birojs, tātad “B” sadaļa. Likuma 14. un 26.pantu izteikt kā 15. pantu atbilstošā redakcijā, kuru komisija ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Bet pie šā panta, pie 14.panta, komisija nav atbalstījusi 52. priekšlikumu no deputātiem Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna par 14.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 53. priekšlikums — Juridiskais birojs — pārkārtojumi pašā likumā. Tātad pārnest “B” sadaļu uz likuma 15.pantu un izteikt to kā 16.pantu. Ārkārtīgi sarežģīti, bet komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Pēc tam par panta tekstu. 54. priekšlikums — Juridiskais birojs iesaka izmainīt 15.panta pirmo daļu, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 55. priekšlikums — Juridiskais birojs piedāvā aizstājumu 15.panta otrajā daļā. Komisija atbalsta, izdarot redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 56. priekšlikums. 15.panta trešajā daļā ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi ar redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Tāpat par 15.panta trešo daļu ir 57. — Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 58. priekšlikums — 15.panta trešās daļas 2.punkta redakcija no Juridiskā biroja ir komisijas atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 59. priekšlikums — 15.panta trešās daļas 3.punkta redakcija ir guvusi atbalstu Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 60. — Juridiskā biroja priekšlikums par 15. panta trešās daļas 4.punktu — ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 61. priekšlikums — izslēgums 15.panta trešajā daļā, ko piedāvā Juridiskais birojs, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 62. priekšlikums — izslēgt 15. panta 3. daļas 6. punktā vārdu “par” — no Juridiskā biroja ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 63. priekšlikums — līdzīgi komisija ir atbalstījusi arī pēdējo priekšlikumu pie 15.panta, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīt aicinu es arī jūs!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! 64. priekšlikums ir strukturāla reforma pašā likuma tekstā, un pārnes uz “B” sadaļu likuma 16.pantu, izsakot to kā 17.pantu ar atbilstošu redakciju. Komisija aicina Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! Nākamais priekšlikums ir 29. lappusē — 65. Iesniedz Juridiskais birojs, un šeit atkal ir pārmaiņas likuma numerācijā un arī tekstā. Piedāvā Juridiskais birojs pārnest uz “B” sadaļu likuma 17. pantu un 24. panta 5. daļu izteikt kā 13. pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! Nav atbalstīts par 17.pantu deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna 66. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies! 67. priekšlikums — Juridiskais birojs piedāvā pārnest uz “B” sadaļu likuma 18. pantu un izteikt panta nosaukumu jaunā redakcijā. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 68. priekšlikums — aizstājums 18. pantā — ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 69. priekšlikums ir aizstājums 18. panta 2. daļā. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 70. priekšlikums ir par 18. panta 3. daļu. Iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 71. priekšlikums ir par 18. panta 4. daļu. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi 18. panta 5. daļas izmaiņas, kuras piedāvā deputāti Urbanovičs, Jurkāns, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns 72. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies! 73. priekšlikums — par 18. panta 5. daļu ir Juridiskā biroja piedāvātās izmaiņas, kuras komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Vēl joprojām 18. pants. 74. priekšlikums. Aizstājums 18. pantā no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. Tāpat komisija vēl turpina precizēt šī panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 75. ir Juridiskā biroja priekšlikums par pārnesumu, likuma 19. pantu izsakot kā 20. pantu, ir guvis komisijas atbalstu ar virkni redakcionālu precizējumu šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tātad 76. priekšlikums ir atkal pārnesums — pārnest uz “B” sadaļu likuma 20. pantu un izteikt to kā 19. pantu, es aicinu jūs atbalstīt Juridiskā biroja viedokli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 77. priekšlikums — mēs esam šobrīd pie 20. panta 1. daļas redakcijas. Juridiskā biroja ieteiktās izmaiņas ir guvušas komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 20. panta otro daļu 78. priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! Aizstājums 20. panta trešajā daļā ir attiecīgi no Juridiskā biroja 79. priekšlikumā, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 80. priekšlikums — pārnest uz likuma “B” sadaļu 21. pantu un aizstāt pakta nosaukumā attiecīgos vārdus — ir iesniegts no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Pie 21. panta ir saņemts arī deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna 81. priekšlikums par precizējumu. Komisija nav pieņēmusi šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 82. priekšlikums ir par 21. panta 3. daļu no Juridiskā biroja. Komisija biroju atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 83. priekšlikums — 3. daļu izteikt kā C sadaļu attiecīgajā redakcijā piedāvā Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 84. priekšlikums — izslēgt vārdus “1. sadaļa. Kapitālsabiedrību kopīgie jautājumi”. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 85. priekšlikumu — pārnest uz “B” sadaļu likuma 24. pantu, izsakot to kā 12. pantu, — mēs esam atbalstījuši jau 43. priekšlikumā 13. lappusē. Aicinu neiebilst arī šobrīd!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 86. priekšlikums — Juridiskais birojs ierosina pārnest uz “B” sadaļu likuma 24. panta piekto daļu, izteikt kā 13. pantu attiecīgā redakcijā. Ir atbalstīts jau 65. priekšlikumā, bet aicinu jūs atbalstīt arī šobrīd, tas bija 29. lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! Pie 24. panta nav atbalstīts 87. priekšlikums, kuru iesniedz Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns. Komisija lūdz neatbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies! 88. priekšlikums ir Juridiskā biroja, kas ir jau atbalstīts 46. priekšlikumā 16. lappusē, tātad pārmaiņas 25. pantā un turpmākajā pantu numerācijā. Aicinu atbalstīt jūs arī šoreiz!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 89. priekšlikums pie 25. panta ir deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un, lai cik jocīgi nebūtu, iestrādāts 14.pantā, kura redakciju mēs šobrīd jau esam atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies! Līdzīgi ir ar šī paša 25. panta trešo daļu, kur deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna 90. priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Šobrīd atbalstīts arī no plenārsēdes, no Saeimas, un ir iestrādāts 14.panta redakcijā, kuru mēs esam atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Līdzīgs par 25.panta piekto daļu ir 91. priekšlikums, kuru iesniedz šī pati deputātu grupa — Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 14.pantā, kuru jau mēs esam pieņēmuši.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 92. priekšlikums ir par 25.panta sesto daļu — deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska un Lujāna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 93.priekšlikums — pārnest uz “B” sadaļu likuma 26.pantu un izteikt to kā 15.pantu — ir atbalstīts jau 51.priekšlikumā 21.lappusē. Aicinu neiebilst arī šobrīd!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 94. ir deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna priekšlikums par 26.panta trešo daļu, kas nav guvis deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī 95. — deputāta Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna priekšlikums par 26.panta ceturto daļu — nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Paldies! 96. priekšlikums. Pārejam pie 27.panta. Tur papildinājumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 97. priekšlikums — 27.panta otrās daļas 4.punkta redakciju iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Pie 26. un tam sekojošajiem pantiem līdz 30.pantam priekšlikumu nav.

Tālāk ir Juridiskā biroja 98. priekšlikums par 30.panta otrās daļas redakciju jebšu ievaddaļu, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem!

Nākamie priekšlikumi ir jau pie 34.panta 47.lappusē. 99. priekšlikums — Juridiskais birojs par 34. panta pirmo daļu ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja 100. priekšlikums — izteikt 34. panta 2. un 3. daļu kā otro daļu — ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 101. priekšlikums — strukturālas pārmaiņas, izsakot 34. panta trešo daļu kā otro daļu, — ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 102. priekšlikums — izteikt 34. panta ceturto daļu kā trešo daļu, ko iesniedz Juridiskais birojs, — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pie 34.panta priekšlikumu vairs nav.

103. priekšlikums — pie 35. panta — Juridiskā biroja ierosināts izslēgums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 104. priekšlikums — Juridiskais birojs piedāvā izslēgt vispār likuma 36.pantu, ... likumprojekta 36.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 105. priekšlikums — izslēgt 38. panta 4. daļā vārdus “tās kreditoriem”, un 106. priekšlikums — izslēgt 38. panta piekto daļu — nav guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šos priekšlikumus.

K.Leiškalns. Paldies! 107. priekšlikums ir Juridiskā biroja — izteikt otro sadaļu kā “D” sadaļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 108. priekšlikums — šīs sadaļas pirmās nodaļas nosaukumu Juridiskais birojs piedāvā komisijas atbalstītā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 109. priekšlikums. 42.panta nosaukums, ko piedāvā Juridiskais birojs, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 110. priekšlikums — 42.panta pirmās daļas redakcijas izmaiņas tiek piedāvātas no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 111. priekšlikums — aizstāt 43. panta pirmajā daļā vārdus “V daļā” ar vārdiem “H sadaļā”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 112. priekšlikums ir par 47.pantu jau atbildīgās komisijas redakcijā. Es aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs 113. priekšlikumā jau runā tālāk par likuma 51.pantu. Izmaiņas ir guvušas komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 114.priekšlikums. Aizstājums 52.panta pirmās daļas 8.punktā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 115. priekšlikums — papildināt 52.pantu ar jaunu otro daļu, ko iesniedz Juridiskais birojs, — ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 116. priekšlikums — tātad pārcēlums, ko piedāvā Juridiskais birojs, tas ir, pārcelt 52.panta otro daļu un izteikt to kā 67. panta 2. daļu, un to jūs varat redzēt 130. priekšlikumā drusciņ tālāk.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 117. priekšlikums. Tātad pie 52.panta ir vēl viens Juridiskā biroja pārcēlums — pārcelt 52. panta 3. daļu un izteikt to kā 67. panta 3. daļu. Tas ir 130.priekšlikumā tāpat, un abas reizes ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 118.priekšlikums. Mēs pārejam pie 53.panta, pie dalībnieku kompetences. Juridiskā biroja redakcija gūst atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! 119. priekšlikums. 55.pantā ir deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna priekšlikums par izslēgumu ceturtajā daļā. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

K.Leiškalns. 120. priekšlikums. Redakcionālas dabas aizstājums ir Juridiskā biroja pie 56.panta. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Līdzīgs ir 56.panta ceturtajā daļā Juridiskā biroja 121. priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 122. priekšlikums. Izslēgt 56.panta septīto daļu piedāvā deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

K.Leiškalns. 123. priekšlikums. Aizstājumu 57.panta pirmajā daļā, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 124. priekšlikums. Redakcija 57.panta 2. daļas 4.punktam, iesniedzis Juridiskais birojs, gūst komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 125. priekšlikums. Deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns piedāvā komisijai un parlamentam izslēgt likuma 58.panta astoto daļu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies! Juridiskā biroja 126. priekšlikums — papildinājums pie 60.panta trešās daļas — ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 127. priekšlikums — izslēgums 65.pantā. Komisijā to iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 128. priekšlikums. Ir atbalstīts deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 66.1. pantu attiecīgajā redakcijā — par valdes locekļu atcelšanu. Komisija ir atbalstījusi deputātu grupu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 129. priekšlikums jau ir pie 67.panta — Juridiskais birojs piedāvā aizstājumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 130. priekšlikums. Papildinājums, kuru mēs jau esam atbalstījuši, ir pārnesums — 52.panta otro un trešo daļu uz 67.pantu. Es aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Šajā brīdī likumprojekta izskatīšanu pārtrauksim.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, Prezidijā ir iesniegts Žanetes Vasaraudzes paziņojums: “Informēju, ka, balsojot par likumprojektu “Latvijas Nacionālās operas likums”, kļūdījos balsojumā par 2.priekšlikumu. Gribēju balsot par.

Modrim Lujānam vārds paziņojumam.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Vispār es vārdu lūdzu pirms sēdes beigām, sēde vēl nav beigusies, bet es gribu informēt: 23.aprīlī, otrdien, pulksten 12.30 pie Saeimas ēkas lūdzu pulcēties Vides apakškomisijas deputātus, mēs dosimies uz Rāmavas izstāžu zāli, kur mēs runāsim par Ūdens apsaimniekošanas likumu.

Tā ka es vēlreiz atgādinu: Vides apakškomisijas locekļiem pulksten 12.30 otrdien pie Saeimas.

Sēdes vadītājs. Imantam Burvim.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Vēlreiz atgādinu: Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļus lūdzu satikties Sarkanajā zālē!

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Linards Muciņš, Normunds Rudevičs, Tadeušs Ketlers, Silva Golde, Ņina Savčenko, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Helmuts Čibulis, Andris Šķēle, Raimonds Pauls, Dzintars Kudums, Jānis Gailis, Valdis Birkavs un Dainis Stalts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt likumprojektu. 131.priekšlikums.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! 131. priekšlikums 67.lappusē, un Juridiskais birojs lūdz izteikt trešo sadaļu kā “E” sadaļu, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 132. priekšlikums — papildināt 71. pantu ar jaunu 4. daļu (daļēji pārnests 73. panta 2. punkts). Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 133. priekšlikums — izslēgt 73.panta 2. punkta palīgteikumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 134. priekšlikums — aizstāt 75. pantā vārdus “VI daļā” ar vārdiem “1. sadaļas”. Komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 135.priekšlikums ir par aizstājumu 77. pantā. Juridiskais birojs iesniedz, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 136. priekšlikums — par 77.panta 3.daļu. Juridiskais birojs iesniedz, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 78.pants. Dāmas un kungi! 137.priekšlikums. Izmaiņas, ko iesaka Juridiskais birojs, ir guvušas komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Pārejam pie 80.panta. 138.priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs par panta redakciju, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 139. priekšlikums — deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns par 82.panta 5.daļu nav guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Pārejam pie 83.panta, 140.priekšlikums. Aizstājums, ko iesaka Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 141. priekšlikums. Pie 83.panta 2.daļas Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 142.priekšlikums par 83.panta 7.daļu, iesniedz Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns, nav komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Pārejam pie 84.panta, 143.priekšlikums, iesniedz Juridiskais birojs par 4.punkta redakciju, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 144. priekšlikums. Izslēgt 85.panta 8.daļu liek priekšā Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns. Komisija šo nomaiņu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 145. priekšlikums. Par 87.panta 1.daļu Juridiskā biroja priekšlikums tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Pie 87.panta 2.daļas 3.punkta 146. priekšlikums no Juridiskā biroja, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 147. priekšlikums. Papildinājums 87.panta 3.daļā no Juridiskā biroja gūst komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 148. priekšlikums. Aizstājumu 88.panta 2.daļā iesniedz Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Paldies! 149. priekšlikums — papildināt 91. panta 1. daļu ar jaunu 2. punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 150. priekšlikums. 91. panta 1.daļas 2.punkta redakcija, ko liek priekšā Juridiskais birojs, gūst komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 151. priekšlikums. 91.panta 1.daļas 6.punkta redakcija no Juridiskā biroja gūst komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 152. priekšlikums. Nav atbalstīti pie 93.panta deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns par 2.daļas izslēgumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 153. priekšlikums — izslēgums 93. panta 2.daļā, ko liek priekšā Juridiskais birojs, gūst komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 154. priekšlikums. Deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns lūdz izslēgt 96.panta 3.daļu, komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Pārejam pie 99.panta, tur ir deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna 155. priekšlikums par 99.panta 2.daļu. Komisija nav atbalstījusi deputātu ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pārejam pie 100.panta. 156.priekšlikums — izslēgt 100. panta 2. daļā vārdu “padome”. Iesniedzis Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 157. priekšlikums — aizstāt vārdus “IV sadaļa” ar vārdiem “F sadaļa”. Iesniedzis Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 158. priekšlikums — 102.pantā ir izslēgums, ko piedāvā Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 159. priekšlikums — papildinājums 102.panta 1.daļā ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 160. priekšlikums — izslēgums 102.panta 2.daļā, jo tas dublē 53.un 80. pantu šajā likumā, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 161. priekšlikums — izslēgt 102. panta 3. daļu — no Juridiskā biroja ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 162. priekšlikums — 103.pants 2.daļas redakciju deputātiem iesaka Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 163. priekšlikums. Tāpat Juridiskais birojs liek mums priekšā izmainīt 3.daļu šajā 103.pantā, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Nākamais — 164. priekšlikums — ir 90.lappusē — aizstāt vārdus “IV daļa” ar vārdiem “G sadaļa”. Iesaka Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 165. priekšlikums ir aizstājums jau 110.pantā, ko iesaka Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 166. priekšlikums — tāds pats aizstājums 111.pantā ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 167. priekšlikums — līdzīgs aizstājums 112.pantā gūst komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 168. priekšlikums — līdzīgs aizstājums 113.pantā gūst komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

K.Leiškalns. 169. priekšlikums — aizstāt 114. panta 2. daļā vārdus “padome (dome)” ar vārdiem “dome (padome)”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 170. priekšlikums — 114.panta 3.daļā vārds “sabiedrība” tiek nomainīts ar vārdu “kapitālsabiedrība”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tālāk.

K.Leiškalns. 171. priekšlikums ir aizstājums 116.pantā, iesniedz Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 172. priekšlikums ir aizstājums 117.pantā, redakcionāls, komisija atbalsta Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 173. priekšlikums — aizstājums 118.panta 3.daļā ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 174.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, tas ir 97.lappusē, aizstājums. Juridiskais birojs ierosina, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 175.priekšlikumā iesaka apvienot V daļas 1. un 2. nodaļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 176. priekšlikums — Juridiskais birojs iesaka apvienot 121. un 127. pantu, izsakot to kā 121. pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 177. priekšlikums ir par 122. un 128. panta apvienojumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja 178. priekšlikums — izteikt 123. pantu kā 124. pantu — ir nākamajā lappusē, mēs to varam redzēt. Komisija ir atbalstījusi šo apvienojumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 179. priekšlikums — papildinājums 123. pantā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 180. priekšlikums. 124. pantu un 129. panta 3. daļu apvienojot, Juridiskais birojs iesaka izveidot 123. pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 181. priekšlikums — apvienot 125. un 132. pantu, izteikt kā 128. pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 182. priekšlikums — aizstājums 125. panta otrajā daļā. Juridiskais birojs ierosina, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 183. priekšlikums — apvienojam 126. un 133. pantu, jo Juridiskais birojs iesaka izveidot 129. pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 184. priekšlikums — aizstājums 126. pantā no Juridiskā biroja ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 185. priekšlikums. 5. daļas 1. un 2. nodaļas apvienošana jau ir izdarīta 175. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 186. priekšlikums. Līdzīgi mēs esam rīkojušies, apvienojot 121. un 127. pantu 176. priekšlikumā. Aicinu atbalstīt arī šeit!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 187. priekšlikums. Tas pats ir noticis, apvienojot 122. un 128. pantu. Tas ir 177. priekšlikumā jau izdarīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 188. priekšlikums — izteikt 129. pantu kā 125.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 124. un 129. panta apvienojums ir noticis jau 180. priekšlikumā, arī šeit tas ir jāatbalsta 189. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 190. priekšlikums — 130. pantu izteikt kā 126. pantu ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 191. priekšlikums — izteikt 131. pantu kā 127. pantu ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 192. priekšlikums — izslēgumu 131. panta otrajā daļā ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 193. priekšlikums — apvienot 125. un 132. pantu, izteikt kā 128. pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 194. priekšlikums — apvienot 126. un 133. pantu, izteikt kā 129. pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 195. priekšlikums — Juridiskais birojs ierosina izteikt 3. nodaļu kā 2. nodaļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 196. priekšlikums — izslēgums 134. panta 3. daļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 197. priekšlikums — aizstājums 134. panta 5. daļā ir piedāvāts no Juridiskā biroja un komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 198. priekšlikums — aizstājums 135. panta nosaukumā ir guvis komisijas vienprātīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! Nākamais priekšlikums, dāmas un kungi, ir 199. priekšlikums — aizstāt vārdus “VI daļa” ar vārdiem “1. sadaļa”. Komisija atbalsta Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 200. priekšlikums — 137. panta redakciju piedāvā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 201. priekšlikums — izteikt 138. pantu attiecīgajā redakcijā deputātiem piedāvā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta un redakcionāli precizē abas šī panta daļas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 202. priekšlikums — aizstājums 139. panta nosaukumā un nodaļu tekstā ir guvis komisijas atbalstu, Juridiskā biroja piedāvāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 203. priekšlikums par 139. panta 1. daļu ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 204. priekšlikums — 140. pantā aizstājums, ko piedāvā Juridiskais birojs, ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! 205. priekšlikums — izslēgums 146. pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! Tālāk ir vesela virkne ar brīvām lappusēm, dāmas un kungi, un nākamais ir 206. priekšlikums, 152. pantā ir redakcionāls precizējums un...

Sēdes vadītājs. 153. pantā...

K.Leiškalns. Jā, es atvainojos, un 153. pantā ir Juridiskā... Nē, pareizi es teicu... redakcionāls precizējums un Juridiskā biroja priekšlikums par 153. panta otro daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies, deputāti! Tuvojamies likumprojekta nobeigumam. Attiecīgi...

Sēdes vadītājs. 133. lappuse...

K.Leiškalns. 133. lappusē, dāmas un kungi, ir Juridiskā biroja 207. priekšlikums par pārejas noteikumu 1. pantu... 1. punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 208. priekšlikums — aizstājums pārejas noteikumu 2.punktā, ko piedāvā Juridiskais birojs, balstoties uz iepriekšizdarītajām izmaiņām, guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 209. priekšlikums — pārejas noteikumu 4.punkta izmaiņas, skaitļa izmaiņas, ko piedāvā Juridiskais birojs, ir komisijas atbalstītas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Pēdējais priekšlikums, dāmas un kungi, ir 210. — izslēgt pārejas noteikumu 13.punktu. Ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Mēs esam izskatījuši, pateicoties Dinai Meisterei, likumprojektu, ko viņa ir ārkārtīgi rūpīgi sagatavojusi. Aicinu nobalsot otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 7. Otrajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

K.Leiškalns. Kolēģi! Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 23.aprīlim šajā gadā, jo ekonomikas ministrs uzsvēra nepieciešamību šo likumu pieņemt ātri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais — likumprojekts “Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā... referenta nav.

Nākamais — likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā... arī nav referenta.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Dokumenta numurs ir 4348. 1.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas. Tehniski labo ievaddaļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. 2.priekšlikums nāk no finansu ministra Gundara Bērziņa. To komisija neatbalstīja. Un komisija neatbalstīja šādu apstākļu dēļ. Pirmkārt, finansu ministrs šo ideju — radīt jaunu terminu likumā — nebija saskaņojis valdībā un nebija saskaņojis ar citām ministrijām, un, otrkārt, šī redakcija ir neprecīza, jo jaunais jēdziens “autoratlīdzības izmaksātājs” var būt jebkura juridiska un fiziska persona, kura izmaksā autoratlīdzību. Tātad arī jūs varat būt autoratlīdzības izmaksātājs, teiksim, par gredzenu vai gleznu, vai jaunu šūtu tērpu. Un tādā gadījumā, ja ieviešam šo terminu, jums mēnesi iepriekš ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā, jāreģistrējas ir — šuvējs vai dārgmetālu apstrādātājs. Un, vārdu sakot, šī likuma pakete izskatās, pēc komisijas viedokļa, nesagatavota, un tāpēc komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Jurdžs. 3.priekšlikums — labklājības ministra Požarnova kunga. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs. 4. — finansu ministra priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. 5. — Ministru kabineta priekšlikums — tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Jurdžs. 6.priekšlikums — LSDSP frakcija un deputātes Rugāte un Vasaraudze. Priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs. 7.priekšlikums — LSDSP frakcija un deputātes Rugāte un Vasaraudze. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7. un 8.priekšlikumu. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Par 9. un 10. priekšlikumu arī atbalsta!”)

R.Jurdžs. Paldies! Ministru kabineta 9.priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. 10.priekšlikums — Ministru kabinets. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. 11.priekšlikums — LSDSP frakcija. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.

R.Jurdžs. Paldies! 13.priekšlikums — finansu ministrs. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. 14. — finansu ministra Bērziņa priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

R.Jurdžs. 15. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. 16. — finansu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

R.Jurdžs. 17. priekšlikums — finansu ministra. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

R.Jurdžs. 18. priekšlikums — LSDSP frakcija. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. Arī 19. — LSDSP frakcijas priekšlikumu — komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. 20. priekšlikums — finansu ministrs Bērziņš. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

R.Jurdžs. Komisija atbalstīja 21. — labklājības ministra Požarnova priekšlikumu, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Jurdžs. 22. — finansu ministra priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. 23. priekšlikumu arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. 24. — arī nav atbalsta priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

R.Jurdžs. 25. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. 26. — LSDSP frakcijas priekšlikums — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 26. un 27. — deputāta Jurdža priekšlikumiem.

R.Jurdžs. Paldies! 28. — finansu ministra priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Jurdžs. 29. priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. Tāpat 30.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. 31. — Ministru kabineta priekšlikums — atbalstīts un iestrādāts komisijas 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 31. un 32. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Jurdžs. 29.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 29.aprīlis. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu: iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Egila Baldzēna atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas sastāva” un “Par deputāta Egila Baldzēna ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijas sastāvā”. Vai ir iebildumi? Nav.

Izskatām lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Egila Baldzēna atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas sastāva”. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Egila Baldzēna ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijas sastāvā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Informēju jūs, ka šodien Saeimas Prezidija sēdē tika piešķirts bezalgas atvaļinājums 18.aprīlī deputātam Jānim Ādamsonam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedram Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Normunds Rudevičs, Tadeušs Ketlers, Māris Vītols, Helena Demakova, Alekssandrs Kiršteins, Silvija Dreimane, Raimonds Pauls, Dzintars Kudums, Jānis Gailis, Valdis Birkavs un Dainis Stalts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta. Atgādinu, ka pulksten 17.00 varēs uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

 

 

Pēc 2002.gada 18.aprīļa sēdes

— “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums”. (Reģ.nr.1168) (Dok.nr.4095, nr.4095B) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”. (Reģ.nr.1149) (Dok.nr.4048, nr.4346) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Latvijas Nacionālās operas likums”. (Reģ.nr.1077) (Dok.nr.3788, nr.4279, nr.4279A) Balsojums: 74 par, 1 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. (Reģ.nr.1089) (Dok.nr.3833, nr.4337) Balsojums: 70 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Reģ.nr.1162) (Dok.nr.4086, nr.4341) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. (Reģ.nr.1028) (Dok.nr.3565, nr.4342) Balsojums: 63 par, 0 pret, 7 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. (Reģ.nr.1104) (Dok.nr.3865, nr.4348) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. (Reģ.nr.1216) (Dok.nr.4221, nr.4336) Balsojums: 68 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. (Reģ.nr.1237) (Dok.nr.4338, nr.4338A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi Augstskolu likumā”. (Reģ.nr.1238) (Dok.nr.4350, nr.4350A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Bibliotēku likumā”. (Reģ.nr.1239) (Dok.nr.4351, nr.4351A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā).

— “Par Latvijas Republikas un Rumānijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (Reģ.nr.1240) (Dok.nr.4356, nr.4356A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

 

— “Par deputāta Egila Baldzēna atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas sastāva”. (Dok.nr.4371) Balsojums: 68 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par deputāta Egila Baldzēna ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā”. (Dok.nr.4372) Balsojums: 65 par, 0 pret, 1 atturas.

 

— “Par a/s “Rīgas siltums” akcijām”. (Dok.nr.4340) Balsojums: 24 par, 25 pret, 33 atturas.

Saeimas preses dienests