• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.04.2002., Nr. 63 https://www.vestnesis.lv/ta/id/61536

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījums likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"

Vēl šajā numurā

25.04.2002., Nr. 63

PAR DOKUMENTU

Veids: likumprojekts

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”

Saeimas dok. Nr. 4387, likumprojekts Nr.1247

Saeimas deputātu grupas (J.Sokolovskis, M.Mitrofanovs,
M.Bekasovs, B.Rastopirkins, A.Golubovs)
2002. gada 18. aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā “Par dzīvojamo telpu īri” šādus grozījumus:

1. Aizstāt 28.4 panta otrajā daļā vārdus “septiņos gados” ar vārdiem “divpadsmit gados”.

2. Izteikt likuma Pārejas noteikumu 4. punktu šādā redakcijā:

“4. Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, dzīvojamās telpas īres maksa tiek noteikta, pusēm rakstveidā vienojoties, iekļaujot īres maksā attiecīgās dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņu, bet, ja vienošanās nav panākta, dzīvokļa īres maksu nosaka izīrētājs, un tā laika posmā līdz 2009. gada 31. decembrim par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka:

1) 2002. un 2003. gadā — par 0,24 latiem;

2) 2004. — 2006. gadā — par 0,36 latiem;

3) 2007. — 2009. gadā — par 0,48 latiem.”

 

Par likumprojektu

1. Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs?

1.1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Saskaņā ar spēkā esošo likuma “Par dzīvojamo telpu īri” Pārejas noteikumu 4. punkta redakciju, sākot ar 2005. gada 1. janvāri, valsts nenosaka maksimālo īres maksas apmēru, ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli ir lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. 2002. — 2004. gadā denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īpašnieks var pakāpeniski paaugstināt īres maksu, bet pēc 2005. gada 1. janvāra viņš ir tiesīgs noteikt īres maksu pēc sava ieskata. Likuma 28.4 pants nosaka: ja denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īpašnieks (izīrētājs) grib izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu sakarā ar mājas kapitālremontu, viņam pirmajos septiņos gados pēc īpašuma tiesību atjaunošanas ir pienākums ierādīt īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu. Abas likuma normas paredz pārāk īsu termiņu, kurā valsts garantē īrnieku interešu aizsardzību.

1.2. Likumprojekta būtība.

Likumprojekts paredz pagarināt termiņu, kurā denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īpašniekam ir pienākums ierādīt īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja īpašnieks grib izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu sakarā ar mājas kapitālremontu. Likumprojekts paredz arī ilgākā laika posmā noteikt maksimālo īres maksas apmēru par vienu kvadrātmetru īrētās platības, ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli ir lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

 

 

2. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs sociālo situāciju sabiedrībā, samazinās sociālo spriedzi, kas radusies pēc īrniekiem nelabvēlīgu grozījumu pieņemšanas likumā “Par dzīvojamo telpu īri” 2001. gada 5. jūlijā. Dzīvokļu īrnieki denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājās jutīs lielāku valsts atbalstu viņu attiecībās ar izīrētāju.

 

 

3. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Piedāvātie grozījumi samazinās pašvaldību izdevumus, jo saskaņā ar likuma 28.4 panta 2. daļu pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvojamo telpu, ja īrnieks atbilst kādai no likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām. Gadījumā, ja tiks pagarināts septiņu gadu termiņš, kurā denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īpašniekam ir pienākums ierādīt īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja īpašnieks grib izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu sakarā ar mājas kapitālremontu, pašvaldībai ilgāku laiku nebūs jāierāda šādiem īrniekiem dzīvojamās telpas par saviem finansu līdzekļiem.

 

 

4. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Piedāvātie grozījumi nerada nepieciešamību grozīt citus spēkā esošos normatīvos aktus.

 

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Ir notikušas konsultācijas ar SO “Denacionalizēto māju īrnieku tiesību aizstāvība” (reģ. Nr. 40008063729). Sabiedriskā organizācija atbalsta likumprojektu.

 

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildi nodrošinās pašvaldību īres valdes un tiesas savas kompetences ietvaros likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!