Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts atbalsta nepieciešamību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.04.2002., Nr. 56 https://www.vestnesis.lv/ta/id/61164

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Gaidot Turcijas prezidentu

Vēl šajā numurā

12.04.2002., Nr. 56

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par valsts atbalsta nepieciešamību

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Dr. oec. Oļegs Baranovs:

Funkcionējoša tirgus ekonomikas esamība Latvijā nenozīmē tūlītēju labklājību visiem. Ir radīti tikai priekšnoteikumi izaugsmei. Vēl tāls ceļš ejams, lai Latvija pietuvotos Rietumu ražošanas un dzīves standartiem. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2000. gadā bija tikai 29% no vidējā rādītāja ES valstīs. Tāpēc nevajadzētu brīnīties par zemajām pensijām un algām.

Labā ziņa ir tā,ka kopš deviņdesmito gadu vidus Latvijā ir sākusies izaugsme, kas balstīta uz jauniem ekonomikas funkcionēšanas pamatiem. Statistika liecina, ka laikaposmā no 1996. līdz 2000. gadam IKP ir palielinājies par 25,6% jeb vidēji gadā par 4,7 procentiem. Šajos gados IKP Latvijā ir pieaudzis aptuveni divas reizes straujāk nekā ES un pusotras reizes straujāk nekā ES kandidātvalstīs. Arī pagājušais gads Latvijai bijis veiksmīgs.

Statistika liecina, ka iedzīvotāju ienākumu pieaugums Latvijā ir ļoti nevienmērīgs, pieaug materiālās labklājības polarizācija. Latvijā relatīvi liels ir nabadzīgo iedzīvotāju skaits, turklāt tam ir tendence pieaugt. Vidēji nedaudz vairāk par piekto daļu iedzīvotāju ir tādi, kuru patēriņa līmenis ir zem 50% no vidējiem patēriņa izdevumiem uz ekvivalento patērētāju, bet lauku mājsaimniecībās pat vairāk nekā trešdaļa.

Aktuāla problēma ir bezdarbs. Nodarbinātību veicinošie pasākumi un ekonomiskās aktivitātes pieaugums pagaidām nenodrošina cerētās pozitīvās pārmaiņas, īpaši daudzos lauku rajonos. Vissarežģītākā situācija joprojām ir Latgalē, kur bezdarbnieku skaits atsevišķos rajonos pārsniedz 20% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Latgalē ir arī viszemākais IKP apjoms uz vienu iedzīvotāju - divreiz mazāks nekā Rīgas reģionā.

Zemais dzīves līmenis un nespēja atrast risinājumus, lai mainītu situāciju, izraisa sociālo atstumtību. Tāpēc, ja netiks pietiekami domāts, ka ekonomiskās augsmes augļi jābauda visiem, sekmēta plaša vidusslāņa veidošanās, var tikt apdraudēta valsts attīstības stabilitāte, līdz ar to - reformu gaita.

Latvijai relatīvi īsā laikā izdevies pārkārtot ekonomiku uz tirgus saimniekošanas principiem, un vērojami pozitīvi rezultāti. Tomēr jāatzīst, ka objektīvi mūsu ekonomika pasaules ekonomikas kontekstā patlaban vēl ir vāja. Latvijas ekonomika balstās galvenokārt uz lētu darbaspēka un pieejamajiem dabas resursiem, tiek ražota produkcija ar mazu pievienoto vērtību.

Ir skaidrs, ka šāda ekonomika nespēs ilgstoši nodrošināt straujus attīstības tempus un augstāku labklājības līmeņa sasniegšanu nākotnē. Veiksmīga attīstība iespējama tikai tad, ja izdosies pastāvīgi celt Latvijas uzņēmumu un darbaspēka konkurētspēju pasaulē un nodrošināt pāreju no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku.

Maldīgs ir uzskats,ka tirgus pats visu sakārtos, rūpniecība pārstrukturēsies un eksports pieaugs. Rietumvalstu pieredze liecina, ka valstij būtiska loma uzņēmējdarbības veicināšanā un ekonomiskā attīstība nav atstājama pilnīgā pašplūsmā. Eiropas savienības valstīs eksistē gadu desmitiem ilgas valsts atbalsta tradīcijas - speciālu programmu veidā tiek īstenota šo valstu struktūrpolitika, īpaši atbalstot konkrētus reģionus un noteiktas jomas un nozares.

Latvijas attīstība ir cieši saistīta ar pasaules ekonomikā notiekošajiem globalizācijas, liberalizācijas un savstarpējās integrācijas procesiem un, neapšaubāmi, ar integrāciju ES.

Iekļaušanās ES nodrošinās Latvijai plašāku un noturīgāku tirgu un investīciju akumulācijas efektu, kas dos pozitīvu impulsu turpmākai izaugsmei. Pieaugs, protams, arī konkurence preču, kapitāla un darbaspēka tirgos.

Ļoti būtiski Latvijai ir iegūt līdzekļus no ES strukturālajiem un citiem fondiem, kurus pilnā apjomā saņemsim tikai tad, ja būsim pilntiesīgi ES dalībnieki. Par šo fondu lielo nozīmi tautsaimniecības attīstības izaugsmē liecina Īrijas pieredze, kas lielā mērā, tos izmantojot, kļuvusi par Eiropas Savienības valsti ar visstraujāko attīstību.

Jo ātrāk Latvija iesaistīsies ES, jo straujāka un noturīgāka būs Latvijas izaugsme. Latvijas ciešāka sadarbība ar ES būtiski sekmēs arī ekonomisko attiecību uzlabošanos austrumu virzienā.

Straujas konverģences jeb tuvināšanās scenārija gadījumā labvēlīgas ārējās vides apstākļos Latvijai ES līmeni izdotos sasniegt 30-40 gadu laikā. Šā scenārija īstenošanai izšķirošs priekšnoteikums ir konsekventi realizēta ekonomiskā stratēģija, veidojot augstu tautsaimniecības iekšējās izaugsmes potenciālu.

 

“KAPITĀLS”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!