• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par EDSO amatpersonas nepieņemamiem izteikumiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.03.2002., Nr. 46 https://www.vestnesis.lv/ta/id/60572

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Zviedrijas ārlietu ministres vizīti

Vēl šajā numurā

22.03.2002., Nr. 46

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par EDSO amatpersonas nepieņemamiem izteikumiem

Andris Bērziņš, Ministru prezidents, Kristiāna Lībane, “Latvijas ceļa” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja:

Latviešu valoda ir, būs un paliks vienīgā valsts valoda Latvijā, uzskata Ministru prezidents un savienības “Latvijas ceļš” priekšsēdētājs Andris Bērziņš un savienības “Latvijas ceļš” Saeimas frakcijas vadītāja Kristiāna Lībane sakarā ar EDSO apakšstruktūras — Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja — vadītāja Žerāra Studmana 20. marta bezatbildīgajiem izteikumiem par iespējamību atzīt krievu valodu kā otru valsts valodu. „Latvijas ceļš” un Ministru prezidents turpinās politiku, kas vērsta uz pilsoniskas sabiedrības veidošanos un sabiedrības integrāciju.

Ministru prezidents un “Latvijas ceļa” Saeimas frakcijas vadītāja uzskata, ka šis cilvēks, kurš Latvijā ir pirmoreiz, acīmredzot nesaprot, ko runā. Ž.Studmanam būtu jāatkāpjas no amata.

Turklāt, kā apliecina konferences rīkotāji, viņš ir teicis vienu konferences oficiālajā daļā un pilnīgi citu — žurnālistiem. Tāpēc Ministru prezidents ir lūdzis konferences rīkotājus nekavējoties sniegt precīzu informāciju gan par Ž.Studmana, gan par EDSO augstā komisāra Rolfa Ekeusa oficiālo pozīciju.

 

Arnis Lapiņš, Ministru prezidenta preses sekretārs

Einars Repše, partijas “Jaunais laiks” vadītājs:

EDSO amatpersonas Žerāra Studmana izteikumi par valodas politiku Latvijā ir bezatbildīgi un provokatīvi. Tie liecina par Latvijas vēsturiskās, politiskās un sabiedriskās situācijas pilnīgu neizpratni. Apzināti vai ne, tie grauj Latvijas Valsts prezidentes un mūsu Rietumu sabiedroto stratēģiju — latviešu valodas attīstīšanu un nostiprināšanu līdz ar vēlēšanu procedūru demokratizāciju un Latvijas iekļaušanos NATO aliansē.

Latvijai kā EDSO dalībvalstij ir tiesības un pienākums izvirzīt jautājumu par šādas amatpersonas atbilstību amatam. Tajā pašā laikā nevajag pārvērtēt šo bezatbildīgo vienas amatpersonas viedokli. Ceru, ka Latvijas un EDSO vadītājiem pietiks politiskās gribas pieņemt principiālus lēmumus sakarā ar šo skandalozo incidentu.

ASV vēstnieks Braiens Karlsons:

Es biju pārsteigts, uzzinot par Žerāra Studmana vakardienas izteikumiem. Es viņam nepiekrītu. No savas puses varu teikt, ka Amerikas Savienotajām Valstīm nav nekas zināms par jebkādām prasībām, ka Latvijā kādai citai valodai bez latviešu valodas vajadzētu būt valsts valodai. Šai sakarā es vēlētos pievērst jūsu uzmanību Rolfa Ekeusa skaidrajam un noteiktajam viedoklim šajā jautājumā, ko viņš darīja zināmu vakardienas EDSO konferencē.

 

ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļa

Eiropas Savienības Prezidentūra:

1. Jautājumu par valsts valodu Latvijā izlemj tikai Latvija pati, un to ir izlēmis Latvijas parlaments, kā tas ir noteikts Latvijas Satversmē, nosakot, ka latviešu valoda ir Latvijas Republikas valsts valoda.

2. Kā to ir norādījis EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos, nav nevienas starptautiskas juridiskas konvencijas, kas ietekmē Latvijas suverēnās tiesības pašai izlemt jautājumu par savu valsts valodu.

3. No Eiropas Savienības puses nav izteikti nekādi paziņojumi, ka tā sagaida, lai Latvija mainītu vai grozītu noteikumus, kas nosaka, ka latviešu valoda ir Latvijas valsts valoda.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja direktors Žerārs Studmans:

“Piezīmes, ko es vakar izteicu, nevajadzētu interpretēt kā rekomendāciju vai EDSO oficiālo nostāju, vai arī ka es apšaubītu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu. Tās drīzāk vajadzētu uzskatīt par manām personiskām pārdomām par šo jautājumu. Es vēlos uzsvērt, ka man nebija nekāda nodoma ierosināt, lai krievu valoda tiktu noteikta par otru valsts valodu Latvijā vai ka šis jautājums būtu dienas kārtībā. Es pilnībā apzinos, cik šis jautājums ir ļoti jutīgs Latvijā. Tas ir saprotams, ņemot vērā valsts vēsturi, un šī paša iemesla dēļ es arī saprotu, kā es vakar teicu, vēlmi nostiprināt latviešu valodu kā valsts valodu un sekmēt, lai to lietotu visi Latvijas iedzīvotāji.”

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!