• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Plenārsēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.02.2002., Nr. 29 https://www.vestnesis.lv/ta/id/59087

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas Prezidijā

Vēl šajā numurā

21.02.2002., Nr. 29

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Plenārsēdes stenogramma:

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīs dienas sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Ir priekšlikums iekļaut minēto likumprojektu sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi” pēc 22.punkta. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Tālāk par darba kārtību vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Balstoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 115.pantu, Tautsaimniecības komisijas vārdā atsaucu likumu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, jo deputātiem nav bijusi iespēja vismaz piecas dienas iepazīties ar komisijas izdarītajiem atzinumiem likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Izskatīsim sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Eiropas lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (TP). Cienījamie kolēģi deputāti! Saziņā ar Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Linardu Muciņu, kurš šobrīd ierodas zālē, ir panākta vienošanās, ka minētais likumprojekts tiks nodots atbildīgajai komisijai — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Plinera, Sokolovska, Deņisova, Lujāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Advokatūras likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Analizējot Advokatūras likuma 17.pantu, mēs konstatējām, ka šā panta 3.punkts ierobežo akreditētu tieslietu augstskolu absolventiem izvēlēties zvērinātā advokāta profesiju. 1993.gada 27.aprīļa Latvijas Republikas Advokatūras likuma 17.pants nosaka: “Par zvērinātiem advokātiem var uzņemt personas, kas (citēju 3.punktu) ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei.” Šī likuma normas redakcija uzskatāmi norāda, ka zināmas kontroles funkcijas pār juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā un jauno juristu turpmāko nodarbinātību ir piešķirtas Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei, nostādot jebkuras citas augstskolas absolventus nevienlīdzīgā situācijā ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes absolventiem, kas nav pamatoti ne pēc būtības, ne atbilstības augstākā spēka tiesību normām.

Latvijas Republikas Satversmes 91.pantā garantēts, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēktiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Latvijas Republikas Satversmes 106.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības izvēlēties nodarbošanos un darba vietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Tātad Advokatūras likumā ir radīta nevienlīdzība un diskriminācija darba tirgū. Mūsu priekšlikuma būtība — lai par zvērinātiem advokātiem varētu strādāt personas, kas ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā akreditētā augstākajā augstskolā ar akreditētām juridiskām mācību programmām. Akreditācija augstskolai vai mācību programmai nozīmē, ka tās pārbaudīja un atzīst valsts, un nekādu citu nosacījumu likumdošanā nevar būt.

Lūdzu nobalsot par, lai par šo jautājumu varētu pagudrot Juridiskā un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Kā jūs saprotat, kļūdas jālabo ne tikai skolēniem, bet arī deputātiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Advokatūras likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 4, atturas — 48. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Plinera, Sokolovska, Deņisova, Lujāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Cienījamie deputāti! 1993.gada 1.jūnijā Notariāta likumā 9.panta 3.punkts nosaka, ka par zvērinātiem notāriem var būt personas, kas ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei.

Es vēlreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šī likuma norma neatbilst Latvijas Satversmes 91. un 106.pantam. Varbūt kontroles funkcijas Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei bija pamatoti piešķirtas 1993.gadā, bet 1995.gadā tika pieņemts Augstskolu likums un Ministru kabineta Augstskolu akreditācijas noteikumi. Augstskolu likuma 9.panta 1.daļa nosaka, ka valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu absolventiem drīkst izsniegt tikai tās augstskolas, kuras ir akreditētas un kurās apgūst valsts akreditētu studiju programmu.

Tātad mūsu priekšlikums, ka par zvērinātiem notāriem var strādāt personas, kas ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā akreditētā augstskolā ar akreditētām juridiskām mācību programmām, ir loģisks un atbilst Satversmei. Tātad lūdzu nobalsot par.

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tātad būtībā varbūt nesaprašana ir ar to, ka cienījamie iesniedzēji aizmirsa atzīmēt, ka, pirmkārt, tām ir jābūt Latvijā akreditētām augstskolām, un, otrkārt, šīs normas būs jāsaskaņo arī ar valsts valodas prasmi un spēju strādāt. Jo, ja Krievijā akreditētā augstskolā būs ieguvis pašu augstāko izglītības pakāpi cienījams notārs, advokāts, prokuratūras darbinieks, tad Latvijā strādāt viņam būs problēmas. Tā ka iesniedzējiem šim apstāklim iesniedzot vajadzētu pievērst uzmanību un tad tikai iesniegt.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 2, atturas — 55. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Plinera, Sokolovska, Deņisova, Lujāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šī likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 3, atturas — 54. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Stalta, Lāces, Gaiļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šodien tomēr ir tāda diena, kad laukā spīd saule, daudzu Latvijas Republikas pilsoņu sirdīs arī kvēlo zināmas liesmiņas. Varbūt šajās mīlestības dziesmās vajadzētu ieklausīties arī Saeimai.

Minētais tieši skar apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu, kas attiecas uz Saeimas Kārtības ruļļa atvēršanu. Lai kāda Saeima arī būtu, Latvijas Republikas pilsoņi par viņu reizēm domā pārāk slikti. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Kas tad vainīgs pie tā?”) Nu, līdz mīlestībai tur ir vēl krietni tālu. Un tāpēc — vai tad Saeima pati šajā jomā nevarētu izrādīt zināmu pretimnākšanu Latvijas Republikas pilsoņiem un dot iespēju viņiem vairāk ielūkoties mūsu darbībā? Mūsu darbību nosaka likums, Kārtības rullis, un šķiet, ka mūsu valstī daudzi ļoti vāji orientējas mūsu Kārtības ruļļa saturā. Tieši tāpēc būtu nepieciešams pārskatīt mūsu Kārtības rulli, nopietni ielūkoties katrā normā un apsvērt iespējas, vai kāda norma nav jāmaina, lai tiešām ieviestu to pašu atklātību, par ko sabiedrība runā visu laiku un kas varbūt tiešām ir daudziem ārkārtīgi svarīgi. Lai tā arī būtu! Mums ir piedāvājumi gan no organizācijām, gan no atsevišķiem pilsoņiem par lielākas atklātības ieviešanu, un, ja jau runā par atklātību, tad tai ir jābūt skaidrai, lietišķai sarunai, jo tomēr vajadzētu atcerēties vienmēr vienu, ka visiem Saeimas deputātiem ir jādod vienādas iespējas strādāt Saeimā un visiem Saeimas deputātiem ir vienāda atbildība likuma priekšā un vienāda atbildība Latvijas Republikas pilsoņu priekšā. Protams, katram ir savi vēlētāji, un tā ir nedaudz cita lieta.

Un tāpēc mūsu uzdevums būtu sniegt pēc iespējas patiesu informāciju par mūsu darbu, lai nesanāktu tā, ka kādu mūsu runas teikumu vai teikuma daļu pasniedz vajadzīgajā “mērcē”, nepaskaidrojot, par ko ir runa un kāds ir runas saturs. Un, protams, visbēdīgākais ir tas, ka reizēm pat daži Saeimas deputāti atļaujas publiski par saviem kolēģiem ļoti neglīti izteikties, un tieši tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc Saeimas iespaids sabiedrībā nav sevišķi augsts.

Tātad, ieskatoties šajā te atklātības procesā, visvairāk tas skar mūsu kompensācijas, kas netiek apliktas ar nodokļiem. Labi, izvērtēsim tās, iziesim mierīgi cauri šim sarakstam un sniegsim informāciju arī sabiedrībai par mūsu attieksmi, un šķiet, ka šeit ir jārunā par visas Saeimas attieksmi un nevis par to, ka viens deputāts būs labāks un godīgāks nekā otrs deputāts. Tas ir visnepieņemamākais, kas Saeimai vispār varētu būt. Tā ka es aicinu kolēģus šodien vienkārši nodot mūsu priekšlikumu komisijām un tālāk nopietni piedalīties šī Kārtības ruļļa papildināšanas vai uzlabošanas darbā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis runās pret.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu pret, es iesniedzu iesniegumu. Es runāšu, kā lieta virzāma tālāk. Es pilnīgi piekrītu, ka šīs lietas nav sakārtotas. Vienīgi man joprojām ir dusmas par to, ka mums Saeimā ir divas komisijas — Saimnieciskā komisija un Revīzijas komisija, un, starp citu, viens no šā dokumenta iesniedzējiem vada Saimniecisko komisiju, un šīs lietas varēja sakārtot daudz ātrāk. Un, starp citu, es uz to arī personīgi norādīju jau gadu atpakaļ vienam no iepriekšminētās komisijas vadītājiem. Tā ka es aicinu šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā, jo diemžēl Saimnieciskā komisija un Revīzijas komisija nav veikusi savus pienākumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam!

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Kā lieta tālāk virzāma. Nelielu brīdi iepriekš uzstājās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs godātais Lagzdiņa kungs, un mēs grozījumus Kārtības rullī, ko iesniedza Eiropas lietu komisija, nodevām kā atbildīgajai komisijai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Līdz ar to loģiski būtu, ja mēs šos grozījumus otrā likumprojektā “Grozījumi Kārtības rullī” nodotu tai pašai komisijai. Un šī komisija varbūt varētu abus grozījumus apvienot. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ne šodien, ne kādu citu reizi, ne šajā Saeimā, ne iepriekšējā Saeimā, Kārtības ruļļa grozījumi nav nodoti. Rasnača kungs kaut ko ir sajaucis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (LC). Es aicinu pieturēties pie Prezidija priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms mums ir jābalso par to, lai par atbildīgo noteiktu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Tas bija pirmais priekšlikums.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 13, atturas — 65. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Valdis Ģīlis vēlas runāt? Nevēlas. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Depuāts Valdis Ģīlis nevēlas runāt. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Violai Lāzo!

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Es aicinātu visu alternatīvā militārā dienesta likumprojektu paketi nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, tātad arī šo — “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Stirāna kunga nav zālē. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Alternatīvā dienesta likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Violai Lāzo!

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Kā iepriekš minētais, arī šis likums ir alternatīvā dienesta likumprojektu paketē. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicina nodot arī viņai šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Salkazanovs vēlas runāt par vai pret.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien plenārsēdes darba kārtībā ir patīkami redzēt četrus likumprojektus, kas ir saistīti ar 2000.gada 8.augusta Ministru kabinetā akceptēto korupcijas novēršanas koncepciju. Jāsaka, ka šie likumprojekti ir tiešām ļoti svarīgi, un tās komisijas, kurām tie tiks nodoti kā atbildīgajām komisijām, es aicinātu šos likumprojektus izskatīt kā steidzamus. (Starpsauciens: “Komisijas sēdē.”) Jo visiem šiem četriem likumprojektiem, kas šodien ir darba kārtībā un saistīti ar korupciju un kontrabandas lietām, katrā gadījumā būtu jāstājas spēkā tā, kā tas ir paredzēts iesniedzēju — Ministru kabineta — variantā — 1.maijā. Pēc iespējas ātrāk. Kāpēc? Ja runa ir par šo te likumprojektu, jā, tā ir viena atkal jauna institūcija, kas nodarbosies ar korupcijas novēršanu un apkarošanu, — birojs. Šodien šādu institūciju ir ļoti daudz. Vairākas no tām ir bijušas pie mums Kontrabandas izmeklēšanas komisijā. Jāsaka, ka pašlaik koordinācija starp šīm institūcijām ir diezgan vāja. Lielākā daļa institūciju, kas ir izveidotas, ir pamatā saistītas ar to, ka viņu darbība, no vienas puses, ir procesu administrēšana, no otras puses — ir saistīti ar kontroli, uzraudzību, tiesisko uzraudzību, un bieži vien veidojas interešu konflikts, jo vienas un tās pašas ministrijas ietvaros dažāda veida institūcijas nodarbojas, no vienas puses, pieņemsim, ar nodokļu administrēšanu, no otras puses, ar cīņu ar korupciju un kontrabandu.

Katrā gadījumā no nodokļu maksātāju viedokļa varbūt tas nav patīkami, ka tiek veidota vēl viena jauna institūcija, bet jāsaka, ka patīkami ir tas, ka šī institūcija tiek veidota pilnīgi nesaistītā institūtā ar nodokļu administrēšanu, ar citām lietām Tieslietu ministrijā. Un es domāju, ka tas varētu dot daudzmaz normālu rezultātu neatkarīgas institūcijas izveidošanai. Un ļoti patīkami ir tas, ka šīs institūcijas funkcijās ir iekļauta ļoti svarīga lieta, kas saistīta ar atzinumu došanu un priekšlikumu došanu par likumdošanas lietām, lai likuma normas neveicinātu korupcijas un kontrabandas attīstību valstī, un šādas institūcijas katrā gadījumā pašlaik nav, kuras kompetencē būtu tieši šie jautājumi. Un bieži vien mums jāsaskaras komisijā ar tādām lietām, ka likuma norma nezināmu iemeslu pēc, kāpēc tāda norma ir parādījusies likumā, vienkārši veicina, nevis ierobežo procesus, ar kuriem ir jācīnās dienestiem. Un es domāju, ka šāda likuma pieņemšana un šādas institūcijas izveidošana Tieslietu ministrijā koordinētu un veicinātu procesus, kas ir saistīti ar valdības uzsākto politiku un apstiprināto koncepciju 8.augustā. Un katrā gadījumā es tiešām vēršos pie kolēģiem, kas strādā mūsu komisijā. Es domāju, ka viņi ar izpratni ir sapratuši tās lietas, ar kurām mums nākas saskarties, lai valdības iesniegtie likumprojekti tiešām būtu atzīti komisijās par steidzamiem un 1.maijā sāktu darbu likumi, kas tiešām ir ļoti vajadzīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Sakarā ar to, ka jaunparedzētais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir paredzēts Tieslietu ministrijas pārraudzībā, un sakarā ar vienošanos ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāju es lūdzu kā atbildīgo noteikt Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Linards Muciņš vēlas runāt par šo likumprojektu? Nevēlas. Paldies! Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam. Nevēlaties?

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Cienījamie kolēģi! Arī šis likums ir saistīts ar Ministru kabineta 8.augustā akceptēto Korupcijas novēršanas koncepciju, un arī šo likumu es aicinātu atbildīgo komisiju izsludināt kā steidzamu. Es zinu, ka to varēs darīt komisijas sēdē, bet tomēr gribētu akcentēt kolēģu uzmanību uz to, ka pašreizējais Korupcijas novēršanas likums reāli neatrisina veselu rindu problēmu, kas ir saistītas ar tām lietām, kas saistītas ar korupciju, un es domāju, ka viena daļa no jums vakar skatījās raidījumu “Bez tabu”, kurā redzēja informāciju, kas saistīta ar kontrabandas apkarošanas jautājumiem, kas jau bija arī komisijas rīcībā, ka augstas amatpersonas raidījumā taisnojās, ka tie īpašumi — trīs dzīvokļi un divas mājas —, kas ir nopirktas uz amatpersonas vārda, dzīvokļi un dzīvojamās mājas, kas ir nopirktas uz sievas vārda, un tādi paši īpašumi, kas ir nopirkti uz mātes vārda, katrā gadījumā ir tapuši tajā brīdī, kad cilvēks ir stājies valstī augstā amatā. Un Korupcijas apkarošanas likums, novēršanas likums neierobežo šā cilvēka rīcību, un tāda amatpersona Latvijā noteikti nav vienīgā. Katrā gadījumā arī šo likumprojektu es aicinātu komisijā atbalstīt kā steidzamu, jo pēc valdības iesniegtās koncepcijas tam jāsāk strādāt 1.maijā, sešu mēnešu laikā Ministru kabinetam ir jāizdod noteikumi. Un katrā gadījumā es tomēr uzskatu, ka šis darba grupas sagatavotais likumprojekts daudz veiksmīgāk ierobežos tās lietas, ar kurām mēs nepārtraukti saskaramies komisijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Fizisku personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Kā jau teica mans kolēģis Pēteris Salkazanovs, arī šis likums ir tas, kurš būtu steidzami jāievieš, un tāpēc, komisijai strādājot, būtu vērts izvērtēt arī šo apstākli. Tanī pašā laikā, kaut arī šī likuma ieviešana ir apsveicama un atbalstāma, pat steidzama, gribu pievērst jūsu uzmanību dažām detaļām.

Šī likumprojekta 1.pantā it kā ir definēts mērķis. Mērķis ir noteikts, kā novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Bet izskatās, tāpat kā likumā par privatizāciju, likumdevējs saka vienu, pareizāk — likumprojekta iesniedzējs, domā citu, bet ko darīs šī izpildvara — Ministru kabinets, tas jau būs kaut kas trešais. Ne velti es jums šobrīd pieminēju likumu par privatizāciju. Šis likums savā laikā tika rakstīts ar mērķi attīstīt tautsaimniecību, tautsaimniecības nozares. Ministru kabinets visās savās deklarācijās par uzņēmumu privatizāciju vienmēr deklarē, ka nepieciešams ir iegūt maksimālu finansu līdzekļu piesaisti valsts budžetam. Bet īstenībā kas tika panākts? Pa lielākai daļai tika panākts tas, ka augstas amatpersonas strauji attīstīja savu labklājību, vairoja savu bagātību. Tā kalpoja šis likums. Šobrīd izskatās, ka tieši šis likumprojekts, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets, ir ieviešams kā šīs privatizācijas gaitā ieviestās bagātības legalizācijas likums. Un, godīgi sakot, te jau nebūtu nekas iebilstams. Tikai tad šo likumu tā arī vajag nosaukt — Amnestijas likums fizisko personu īpašumu sākumdeklarācijai. Nenoraidu, protams, šo mērķi. Kaimiņos, kā jūs redzējāt, Putina kungs to jau ir izdarījis ar cēlu nolūku: atgriezt savas valsts ekonomiskajā apritē Krievijā nozagto naudu, un tā no ofšoriem šobrīd sāk atgriezties Krievijā. Ja šāds ir šī likumprojekta mērķis, tad to tā arī vajadzētu deklarēt.

Pretējā gadījumā tāda liekulība un divkosība vien sanāk, atļaujot šo likumu pret dažādām personām piemērot dažādi. Acīmredzot saskaņā ar ieņemamo stāvokli. Tā ka, ja mēs patiešām gribam sasniegt šā likuma 1.pantā norādītos mērķus, tad 5. panta otrajā daļā ir jānorāda ne tikai īpašums, bet arī īpašuma iegūšanas avoti. Nu, kā piemēri varētu būt puķu audzēšana, zobu tīrīšana, konsultāciju sniegšana, teiksim, “Vudisona terminālam” tiesā pret “Ventspils naftu” un tā tālāk. Avoti arī ir jānorāda, vai tie ir legāli, nelegāli, tas jau varētu būt prokuratūras darbs.

Otrs, kam jāpievērš uzmanība. Amnestējot privatizācijas gaitā iegūtos līdzekļus, mēs 2.panta sestajā sadaļā apriori nosakām, ka bērni no dzimšanas brīža jau ir korumpanti un izrāda noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vēlmi. Protams, ja nopietni runā par pusaudžu iespējām iesaistīties civiltiesiskajās attiecībās, runāt par to vecumu, no kura viņi šādās attiecībās iesaistās, no kura vecuma viņiem jāsāk mācīties deklarēt savus īpašumus, tad nopietni būtu izskatīt nepilngadīgajiem bērniem novēlēto īpašumu un naudas līdzekļu deklarēšanu vecāku deklarācijās, atrunājot, ka tā ir bērniem nododamā manta.

Trešais. Šodien Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektus arī par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu un grozījumus likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, paredzot, ka visi jautājumi, kuri ir saistīti ar korupcijas apkarošanu, ir nododami Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Tad nav skaidrs, kāpēc šā likumprojekta 5.pantā atkal šīs informācijas, šīs funkcijas ir nododamas Valsts ieņēmumu dienestam. Tiek taču veidots speciāls birojs. Acīmredzot atkal kreisā roka kārtējo reizi nezina, ko dara labā roka. Vai arī tiek speciāli atstāta sprauga, nu, katram gadījumam, izpildinstitūcijas lemšanai.

Ceturtais, kam gribētu pievērst jūsu uzmanību. 8.pantā paredzēta it kā personu atbildība par šā likuma pārkāpumu. Šodien es nesaskatīju Ministru kabineta iesniegtajos likuma grozījumos nekādus grozījumus Kriminālkodeksā, Administratīvajā kodeksā un tā tālāk. Tātad it kā jau atbildība būs, bet izskatās, ka atkal būs tikai vai nu morāla, vai politiska. Un arī šis Antikorupcijas likums būs tikpat bezzobains kā iepriekšējais likums.

Bet kādu atbildību nesīs amatpersonas, par to vispār šajā likumā šobrīd nav runas. Es runāju par tām amatpersonām, kas ir pieminētas šā likuma 6.panta otrajā un trešajā daļā.

Iepriekšējās nedēļās mēs jau bijām liecinieki par to, ka mēs esam kļuvuši bēdīgi slaveni savā...

Sēdes vadītājs. Laiks!

I.Burvis. … ar savas valsts nespēju nodrošināt uzņēmēju un tiesnešu dzīvību. Un šādas datu bāzes izveidošana krietni var palīdzēt kriminālajām struktūrām. Un neatradu šādas iespējas — novērst šo situāciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Iebildumu par likumprojekta nodošanu komisijām nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies!

Ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegums: saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. un 86.pantu komisija lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi likumprojektā “Par cukuru”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Ir priekšlikums to darīt tūlīt. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2002.gada 21.janvāra spriedumu tika atzīta par spēkā neesošu no sprieduma stāšanās spēkā kārtība, kādā tiek noteikti cukurbiešu piegādes apjomi katram cukurbiešu audzētājam, ko noteica līdz šim brīdim Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumi nr.92 “Cukurbiešu piegādes apjoma noteikšanas kārtība cukurbiešu audzētājiem”. Pašreiz likuma “Par cukuru” 3.panta trešā daļa pilnvaro Ministru kabinetu izdot noteikumus par kārtību, kādā tiek noteikti cukurbiešu piegādes apjomi cukurbiešu audzētājiem. Taču pilnvarojums ir nepilnīgs, jo nenorāda Ministru kabineta noteikumu satura galvenos virzienus. Uz doto brīdi iznāk, ka nav noteikta kārtība, kādā sadalīt cukurbiešu piegādes apjomus cukurbiešu audzētājiem cukura ražošanas kvotas ietvaros. Tā kā piegādes apjomi katru gadu ir jāsadala līdz 10.martam, lai cukura ražošanas uzņēmumi varētu noslēgt līgumus par cukurbiešu piegādi un zemnieki uzsākt cukurbiešu sēju, tad ir nepieciešami grozījumi likumā “Par cukuru”, paredzot kārtību cukurbiešu piegādes apjomu noteikšanā.

Līdz ar to es lūgtu Saeimu atbalstīt tātad šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā divos lasījumos. Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedza šo likumprojektu kā savu tikai viena iemesla dēļ — ja mēs ietu normālo kārtību, ka likumprojekta grozījumus iesniedz Ministru kabinets, mēs nepagūtu līdz 10.martam izskatīt šajā Saeimā. Tādēļ lūdzu pozitīvi atbalstīt šos te steidzamos grozījumus, lai zemnieki varētu savlaicīgi iegūt skaidru, teiksim, situāciju par to, cik sēt un uz kādām kvotām pretendēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Sprindžukam. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

M.Sprindžuks. Ierosinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 19.februārim un izskatīt Saeimā otrajā lasījumā 21.februārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām deputāta Jāņa Lejas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.februārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Andra Ruseļa apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Tā kā to paredz likums “Par Latvijas Banku” un pamatojoties uz Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iesniegumu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Andra Ruseļa kandidatūru un atbalsta to. Lūdzu arī deputātus izteikt savu atbalstu Andrim Ruselim!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — “Apstiprināt Andri Ruseli par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 6. Lēmums pieņemts. Apsveicam Ruseļa kungu un vēlam veiksmi darbā!

Nākamais jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Leona Bojāra, Aijas Barčas, Oskara Grīga, Jāņa Ādamsona, Valda Lauska, Violas Lāzo, Osvalda Zvejsalnieka, Gunāra Freimaņa, Helēnas Soldatjonokas un Arņa Kalniņa pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par valdības lēmumu nodot privatizācijā Saulesdārzu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu grupas pieprasījumu Ministru prezidentam par valdības lēmumu nodot privatizācijai Saulesdārzu. Komisija saņēma rakstisku skaidrojumu no Izglītības un zinātnes ministrijas. Sēdē piedalījās arī Greiškalna kungs, kurš sniedza atbildes uz uzdotajiem jautājumiem pieprasījumā, kā arī noklausījās informāciju par privatizāciju, ko sniedza Privatizācijas aģentūras pārstāvis Šadinova kungs.

Un komisijas deputāti izvērtēja skaidrojumus, nesaskatīja pieprasījumā kādus likumu pārkāpumus Saulesdārza privatizācijas procesā, un tādēļ, izvērtējot visu šo, Pieprasījumu komisija atzina, ka pieprasījums par valdības lēmumu nodot privatizācijā Saulesdārzu ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi! Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputātu pieprasījums tapa tādēļ, ka mums radās šaubas par iznomāšanas likumību. Un jāsaka, ka runa ir par zemes platībām, kuras vēl cariskās impērijas laikā Rīgas iedzīvotāji par savu naudu izpirka un Kārļa Ulmaņa valdība nodeva mazpulku rīcībā.

Jāsaka, ka šajā gadījumā mēs sastopamies kārtējo reizi ar to, ka pozīcijas deputāti pieturas pie tā nejēdzīgā principa, ka visi opozīcijas ierosinājumi ir jānoraida, neskatoties uz argumentāciju un neskatoties uz lietas būtību.

Ko mēs konstatējām atbildē un Kārļa Greiškalna paskaidrojumos? Izņemot to, ka viņš neatlaidīgi atkārtoja visiem zināmo populāro dziesmu “Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze, viss kārtībā...”, vairāk neko viņš piestādīt mums nespēja. Netikām iepazīstināti ne ar konkursa rīkošanas nolikumiem, ne ar visiem vērtēšanas kritērijiem, ne rezultātiem, ne pretendentiem, jo vienkārši acīmredzot tādu vispār nav. Tā vietā tika stāstīts, cik labi ir tagad Ķeizarmežā tajā ... Un jāsaka, ka ir zināma taisnība, jo ar iznomātāju ir palaimējies, viņš ir sakārtojis teritoriju, izbūvējis sporta būves, ieguldījis 500 000 latu un noslēdzis visai izdevīgu līgumu gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan sabiedrībai. Līgums noslēgts uz 25 gadiem. Izglītības un zinātnes ministrija ik mēnesi saņem 3600 latu naudas, ir dotas priekšrocības mazpulkiem, bērniem sportot un tā tālāk.

Bet tālāk rodas pats interesantākais tas, ka, neskatoties uz to, ka šis izdevīgais līgums noslēgts uz 25 gadiem, pēkšņi tiek ierosināts privatizēt šo iznomāto teritoriju. Pie tam 4 hektārus paredzēts pēkšņi no dabas teritorijas pārvērst par individuālo apbūves teritoriju, un privatizēšanas noteikumos paredzēts ielikt daudz sliktākus nosacījumus Izglītības un zinātnes ministrijai un sabiedrībai, jo 3600 lati tiek aizstāti tikai ar 140 latu algu mazpulku vadītājai.

Un pats bēdīgākais ir tas, ka, ja notiek šī privatizācija un tomēr iznomāšanas likumība nav ievērota, tātad tikai vienam pretendentam ir iedotas tiesības iznomāt un tagad līdz ar to arī vienam pretendentam tikai pretendēt uz privatizāciju, šeit mēs saskatām ļoti būtiskus likuma pārkāpumus, un pasākums nav sabiedrības interesēs.

Tādēļ lūdzu komisijas atzinumu noraidīt un apstiprināt tomēr mūsu pieprasījumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Cienījamie deputāti! Vakar izskatot Pieprasījumu komisijā šo te deputātu grupas iesniegto pieprasījumu, jāsaka, ka izglītības ministra Kārļa Greiškalna sagatavotā atbilde mani personīgi neapmierināja, jo nebija precīza atbilde uz tām lietām, kas ir saistītas ar 2000. gada darījumiem, kad 2000. gada martā noslēgts viens līgums par nomu uz 25 gadiem par pusi no šīs teritorijas, un 2000.gada maijā tika noslēgts otrs līgums par otras puses Saulesdārza teritorijas iznomāšanu uz 25 gadiem.

Nenoliedzami, var runāt par zemtekstiem, ka šis nomas līgums bija pārdomāts ar mērķi tālāk veikt privatizāciju un labiekārtot šo teritoriju, kā arī reāli tas pašlaik notiek. Jāsaka gan, ka no iesniegtajiem materiāliem, ko iesniedza ministrs, nebija klāt pielikumā un arī paskaidrojuma rakstā nebija klāt pielikta informācija par to, kāds tad izskatījās šis līgums, ko Māris Vītols noslēdza martā, kāds izskatījās līgums, ko Māris Vītols noslēdza savā pēdējā darba dienā maijā. Nebija arī rīkojuma kopijas par to, ka tiek izveidota konkursa komisija, nebija arī pievienoti klāt konkursa noteikumi, kādi ir šai lietai. Katrā gadījumā informācija, kas tika sniegta deputātiem, manā skatījumā bija ļoti nepilnīga, un pielikumā esošie dokumenti, kas tika pie vēstules pievienoti, katrā gadījumā neliecināja par šī procesa likumību, bet vairāk runāja par šī procesa lietderību. Bet katrā gadījumā Pieprasījumu komisijas uzdevums nav nodarboties ar lietderības izpētes jautājumiem, bet vairāk tomēr ar likumības jautājumiem. Un, tā kā nebija ieskaitīti nepieciešamie dokumenti, tad reāli mēs uzskatījām par vajadzīgu šo jautājumu atlikt. Taču ar balsu vairākumu pieprasījums tika noraidīts, un tagad tas ir jūsu lemšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Varbūt es vēlreiz atgādināšu šajā zālē sēdošajiem Saeimas deputātiem, kādēļ šis pieprasījums tapa, kādi bija tie apstākļi, kad pieprasījuma parakstītāji nolēma, ka šis jautājums, neskatoties uz to, ka Latvijas valstī tiek privatizēti dažnedažādi īpašumi, kādēļ šis būtu speciāls gadījums.

Proti, pirmkārt, mēs skatījāmies šī zemes gabala vēsturi. Jau mani kolēģi še iepriekš minēja, ka tas ir izpirkts par iedzīvotāju ziedotu naudu. Mēs varētu izteikt analoģiju, piemēram, ar Brīvības pieminekli, kurš arī ir celts par mūsu Latvijas iedzīvotāju ziedotu naudu. Tātad te ir ētiskais aspekts.

Otrs. Pieprasījumu komisija savā darbā ir strādājusi vairāk ar tādām metodēm, kas būtu raksturīgas izmeklēšanas iestādēm, kā, piemēram, prokuratūrai, tā ir izpētījusi, kur, kad ir noslēgti līgumi un vai tas patiešām atbilst likumam. Un, kā jau te bija dažādi viedokļi, no viena deputāta viedokļa tas likumam atbilst, no otra diemžēl arī atbilstība likumam nav tik acīmredzama. Bet, manuprāt, Saeimas komisijai šajā gadījumā vajadzēja drīzāk pieiet ar ētiskā aspekta izvērtēšanu — vai tiešām šis zemes gabals ir nododams privatizācijai, neskatoties uz to, ka Mežaparka Attīstības biedrība ir teikusi savu striktu “nē”, motivējusi, ka šajā vietā mazstāvu dzīvojamo māju apbūve nebūtu nepieciešama, ka šī Mežaparka teritorija būtu saglabājama sabiedriskām vajadzībām arī turpmākā laikā, ne tikai rīt un parīt, ne tikai pēc gada vai pieciem gadiem. Mēs zinām, ka zeme šajā vietā ir ļoti dārga, un, protams, šāds privatizācijas veids nav tāds, kā īpašnieks to varētu nopirkt par tirgus cenu. Vēl varētu saprast, ja šim zemes gabalam būtu daudz kārotāju, tie piedalītos izsolē, piedāvātu katrs cenu, savu cenu, un tad par tirgus cenu šis zemes gabals arī tiktu iegādāts. Diemžēl tā nav noticis. Un tā nav tā lieta, kā varētu iegādāties zemi šajā vienā no Rīgas dārgākajiem rajoniem.

Tātad sabiedriskā apspriešana, kas ir notikusi Mežaparkā uz vietas, manuprāt, ir devusi ļoti būtiskus rezultātus vietējā mērogā, ka šīs zemes teritorija nav privatizējama.

Bet es gribētu teikt, ka zemes gabals šajā vietā jau nepieder tikai Mežaparka iedzīvotājiem vien. Proti, viņu kopumam. Tas attiecas uz visiem rīdziniekiem un vēl vairāk uz Latvijas viesiem. Mēs zinām, ka Mežaparks ir tā vieta, kur notiek Dziesmusvētki, kur Rīgas un tās apkārtnes attīstībai būtu iespējamas vēl lielas perspektīvas. Un šodien Saeimai tā būtu viendienītes domāšana, domāšana tikai par acumirkļa vajadzībām, par acumirkļa izdevīgumu, kur kā mēs redzam, diemžēl arī Izglītības un zinātnes ministrija nepiedzīvos šo izdevīgumu, jo nomas līgums, kas ir noslēgts, Izglītības un zinātnes ministrijai dod pietiekamu ienākumu. Un, ja šis zemes gabals tiks privatizēts, protams, šī ienākuma vairs nebūs. Tātad līdz ar to izdevīgums ir redzams tikai šī zemes gabala privatizētājiem.

Līdz ar to es vēlētos aicināt godājamo Saeimu tomēr noraidīt Pieprasījumu komisijas slēdzienu, balstoties ne tikai uz likuma aspektiem, bet arī uz šo ētisko aspektu, uz mūsu nākotnes vajadzībām un pats galvenais, ievērojot tos dokumentus, ko mums ir iesniegusi Mežaparka Attīstības biedrība, izsakot savu striktu viedokli šo zemes gabalu privatizācijai nenodot. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es sākšu varbūt tieši ar to pašu brīdi, ko jau pieminēja Viola Lāzo. Šo zemi nopirka pilsētas iedzīvotāji sabiedriskai lietošanai. Tas, ka savā laikā komunisti, nākot pie varas, nacionalizēja visu un nodeva valsts lietošanā, un šinī gadījumā šis īpašums kļuva par Izglītības un zinātnes ministrijas it kā īpašumu, absolūti nenozīmē, ka, atjaunojot visas pārkāptās īpašuma tiesības, ministrija bija tiesīga dāvanu, kura tika dota ar zināmu mērķi, pakļaut privatizācijai.

Vēl Lāzo pieminēja Brīvības pieminekli. Rīgā vēl ir viens zemes īpašums, kurš ir dāvināts pilsētai aiz mīlestības pret pilsētu. Šodien ir tieši mīlestības svētki, tā ka laikam ir vērts pieminēt. Vērmanes dārzs. Varbūt ir vērts arī atbildīgām institūcijām padomāt, naudas vienmēr trūkst, privatizēsim arī Vērmanes dārzu. Kādi vēl ir sabiedriskie īpašumi, jo naudas vienmēr trūks.

Atgādināšu to, ko varbūt daži jau ir aizmirsuši, ka pirms diviem gadiem Izglītības un zinātnes ministrija saprata, ka nespēs apsaimniekot, un atrada it kā tādu skaistu izeju — iznomāt Saulesdārzu uz 25 gadiem. Un tanī brīdī iedzīvotāji bija sašutuši, arī, starp citu, šeit likumdevēji uzdeva jautājumus Izglītības un zinātnes ministrijai. Protams, ja opozīcijas deputātus var uzskatīt par likumdevēju pārstāvjiem. Un tad tika pateikts: “Nu, ko jūs uztraucaties. Šis īpašums tiek tikai iznomāts. Nekādas privatizācijas nebūs!” Tā tas toreiz skanēja.

Tagad ir pagājuši daži gadi, un atbilstoši Šķēles kunga kā premjera rīkojumam Izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols iznomāja šo zemi “Ķeizarmežam”. It kā viss būtu bijis kārtībā, tikai jau toreiz, runājot par procedūru, tāds cienījams kungs kā Informātikas un saimnieciskās vadības departamenta direktors Austris Vasips skaidroja, kāpēc nav pildīts likums, kāpēc nav pildītas likuma prasības. Pie tam skaidroja to pietiekami, nu, nepārliecinoši. Bet jebkurā gadījumā no šā skaidrojuma bija skaidrs, ka likums ir pārkāpts, procedūra ir pārkāpta. Ņemot vērā, šodien notiekošos privatizācijas procesus, kur Tautas partijas pārstāvji ļoti precīzi prasa ievērot procedūru, kur procedūras pārkāpšana tiek kā vaina mesta cilvēkiem, kuri pat nebija spējīgi šādu procedūru ievērot, man ir brīnums, ka tanī laikā, kad pie varas bija tieši Tautas partija visās šinīs struktūrās un arī šodien it kā ir, ja nav nomainīts Ministru kabinets. Neatceros precīzi, pa nakti kas ir noticis. Un tādā gadījumā, kāpēc šeit šī procedūras neievērošana tik viegli aizgāja? Tautā parasti tādos gadījumos prasa — kam tas ir izdevīgi? Kas no tā iegūst? Ja likums tiek pārkāpts apzinīgi un uz šāda nomas līguma pamata tagad notiek privatizācija, tad ir vairāk nekā skaidrs, ka kāds jau nu kaut kādus meslus ir saņēmis. Mēs te šodien ļoti daudz runājam par Korupcijas novēršanas likuma pilnveidošanu, visu šo paketi. Acīmredzot arī šeit varētu būt darbs šim Korupcijas apkarošanas birojam. Tā vai savādāk, jebkurā gadījumā ir ļoti nesaprotami, ka pozīcijas deputāti, kuri ir vairākumā visās komisijās, tas ir dabīgi, tāpēc jau jūs esat pozīcijā, Pieprasījumu komisijā noraida šādas iespējas — dot pieprasījumu opozīcijai.

Es skatos, kā šodien Rīgas domē strādā opozīcija, kura sastāv no tās partijas pārstāvjiem, kas šeit ir pozīcijā. Un tur viņi sūdzas par to, ka viņu viedoklis netiek ņemts vērā. Nu, cienījamie kolēģi no Augstā nama! Tad esiet tikpat pieklājīgi šeit pret opozīciju un ievērojiet šīs tiesības. Un, ja šis pieprasījums ir pamatots, tad, tā vai savādāk, tam bija jābūt kā pieprasījumam laistam tālāk darbā. Šajā gadījumā man ir vēlme jums atgādināt vakardienu. Vakar pēc opozīcijas priekšlikuma notika ārkārtas sēde, kur, lai cik tas smieklīgi iznāca, pozīcijas pārstāvji opozīcijas pārstāvjiem pat būtībā nedeva vārdu, beigās nobalsojot gan par debašu laika samazināšanu, gan par ierobežošanu. Ja šāda ir šī parlamentārā kultūra, tad nav ko brīnīties, ka ministrijās pie jums pārkāpj procedūru, ministrijās opozīcijas tur nav, tur ir tikai pozīcija. Un tādā gadījumā nav ko brīnīties, ka valsts iedzīvotāji, valsts pilsoņi ir neapmierināti ar likumdevēju, kurš pats neievēro savus likumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Noklausoties opozīcijas kaismīgās uzstāšanās, vienkārši visas šīs runas un argumenti nevarēja palikt bez atbildes. Es uzskatu, ka neviens no opozīcijas deputātiem, kas šeit runāja, nekad nav bijis tajā laikā, kad šis īpašums bija nolaists, tajā laikā, kad bērniem nelielā skaitā bija jāuzturas neizkurinātās telpās. Tajā laikā, kad uz milzīga zemes īpašuma par valsts budžeta līdzekļiem burkānu dobēs rakņājās 30 bērni un ne vairāk. Tajā laikā, kad viss bija aizaudzis un nopostīts, diez vai kāds no opozīcijas deputātiem brauca un skatījās uz šo īpašumu. Toties cilvēki, kas ir bijuši šodien, atzīst, ka šis noslēgtais nomas līgums patiešām ir bijis izdevīgs valstij. Bet, galvenais, tas ir bijis izdevīgs bērniem. Ja agrāk uz abu roku pirkstiem varēja saskaitīt tos bērnus, kas nodarbojās šajā centrā, tad šodien, ikdienā, uz šīs teritorijas futbolu spēlē 300 bērni ikdienā. Katru dienu ir nodarbināti, neklaiņo pa ielām, un ir radīta viņiem šī iespēja nodarboties ar sportu. Šī teritorija ir kļuvusi atvērta bērniem un tiek izmantota bērnu interesēs. Un tas ir pats svarīgākais, ko ir devis gan šis nomas līgums, gan arī tas, kā šis īpašums šodien tiek apsaimniekots. Un diemžēl par to jūs nerunājat. Nerunājat par to, ka šajā īpašumā ir ieguldīti 800 000 latu, ka šī teritorija ir attīstīta, ka ir sakārtots šis parks, ka ir atjaunotas šīs ēkas. Un var jau būt, ka nevajadzēja privatizēt šo zemi. Droši vien! Es arī uzskatu, ka nevajadzēja privatizēt zemi. Saulesdārzam vajadzēja uzdāvināt šo zemi tam, kas apņemas katru dienu par saviem līdzekļiem nodarbināt tur 300 bērnus. Un lai viņi neklaiņo pa ielām, bet spēlē futbolu un nodarbojas ar sportu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis — otro reizi.

G.Freimanis (LSDSP). Es pilnīgi varētu piekrist Mārim Vītolam vienā gadījumā, ja viņš šeit no tribīnes būtu pierādījis, ka, sludinot konkursus un ievērojot likumību, šis rezultāts būtu bijis sliktāks, nekā tas ir tagad. Bet jūs nevarat to pierādīt. Bet gluži pretēji. Es jums varu pateikt, ka tas ir bez konkursa sludinātais iznomas variants, un tagad privatizācijas variants nesīs daudz lielākus zaudējumus sabiedrībai nekā ieguvumus. Piemēram, tikai par nomas naudu vien 25 gados Izglītības un zinātnes ministrija zaudēs 1 080 000 latu. Par šo te īpašumu, pārdodot četrus hektārus privātai apbūvei, valdība varēja iegūt naudu ne mazāk kā 4 000 000 latu, bet tas iznomātājs tādu naudu neieguldīs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Paldies, protams, Mārim Vītola kungam, ka viņš tik precīzi, skaisti un smuki izstāstīja par tiem rezultātiem, kas ir panākti, pārkāpjot likumu un pārkāpjot procedūru. Bet tādā gadījumā Mārim Vītola kungam būtu tikpat precīzi un skaisti jāpastāsta, vai visos gadījumos Latvijā ir jāpārkāpj likums un jāpārkāpj likumā noteiktās procedūras. Kas būs tā persona, kura drīkstēs pārkāpt likumu un procedūru? Un kura būs tā persona, kura dos šo atļauju pārkāpt? Jo tādā gadījumā, ja jau ir atļauts vienam, tad varbūt arī ierosināsim likumdevēju vārdā noņemt tos skaistos burtus Ministru kabineta sēžu zālē “Viens likums — viena taisnība visiem”. Tādā gadījumā jāatzīstas, ka, ja ir izdevīgi mācēt pārkāpt likumu, un izskatās, ka rezultāts ir puslīdz labs, tad neizvērtēsim, vai šis rezultāts nevarēja būt labāks, arī likumīgā veidā ievērojot visu procedūru un panākot šo pašu rezultātu, varbūt arī labāku.

Un tādā gadījumā arī šoreiz pozīcijas deputāti pārkāpj elementārākās parlamentārās pieklājības normas, atņemot opozīcijai tiesības dot pieprasījumu un saņemt likumīgu gaitu uz šo pieprasījumu.

Izskatās, ka jūs vienmēr atzīsiet no spēka pozīcijām tiesības pārkāpt gan likumu, gan procedūru. Tad, godīgi sakot, ar ko jūs atšķiraties no kriminālās pasaules, kur arī ir savi nerakstītie likumi un ļoti nežēlīgi un bargi tiek sodīti par šo likumu pārkāpšanu, bet tur arī šie likumi, tā teikt, ir kā labāk kuram... Šinī gadījumā izskatās, ka kādas ļoti spēcīgas figūras ietekmē vienmēr drīkstēs pārkāpt likumus. Jūs tiešām nesaprotat, ka tādā veidā jūs aizejat no tā mērķa, kas bija mums noteikts Tautas frontes atmodas gados, — pārvērst Latviju par tiesisku valsti? Pārkāpjot likumu, pozitīva rezultāta nav. Jūs tādā veidā panākat tikai tiesisko nihilismu, ņemot vērā kaut vai to, Vītola kungs, ka jūs tā arī nepierādījāt, ka, ja likums nebūtu pārkāpts, tad rezultāts būtu bijis sliktāks. Pilnīgi iespējams, ka rezultāts būtu bijis labāks. Bet šobrīd rezultāts ir ļoti slikts. Pie varas esošā partija apzināti pārkāpj likumu. Tā nav pirmā reize! Ar ko es arī jūs apsveicu.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Parakstot attiecīgo pieprasījumu, mēs uzskatījām, ka blakus likumam ir jābūt.... ir jāpastāv arī tādam jēdzienam kā ētika. Es domāju, ka katram no mums mūsu vecāki, mācot atsevišķas dzīves gudrības, iemācīja arī vienu konkrētu tādu jēdzienu: ja kāds no mums saņem dāvanu, mēs šo dāvanu izvērtējam, mēs to pieņemam un ļoti uzmanīgi attiecamies pret dāvanas dāvinātāju. Un, ja mēs kaut kur uzdrošināmies, šo dāvanu izvērtējot, atdāvināt to nākamajam, tad vecāki pasaka: “Mēs neesam vairāk audzināti.” Un, es domāju, sabiedrībai ir vērts pēc šī žesta novērtēt arī mūsu kā politiķu audzinātību, mūsu kā politiķu izpratni par ētikas jautājumiem.

Bija jautājums, par to šeit pateica, ka Rīgā, piemēram, arī tika par tautas ziedotiem līdzekļiem izveidots piemineklis — Brīvības piemineklis, un droši vien nevienam neceļas roka šo Brīvības pieminekli un tā tālāk privatizēt. Tik tālu mums ir šī izpratne. Es gribu pateikt arī, ka, piemēram, Daugavpils pilsētā gadsimta sākumā bijušais pilsētas galva Dubrovins pats nopirka purva gabalu, pārveidoja to par parku un uzdāvināja pilsētai. Un pilsētas goda jautājums ir, kādā veidā viņa attieksies pret šo parku, kā šis jautājums tiks sakārtots. Un pilsēta necienīs sevi, ja pret šo parku attieksies neuzmanīgi un atdos jebkuram citam, lai to apsaimnieko. Kāpēc valsts, saņēmusi Mežaparka dāvinājumu, tik necienīgi izturas pret to, noved līdz jebkuram stāvoklim, saka: “Lai iet jebkurš cits, mēs, lūk, dāvinām, pat nepārdodam. Ņemiet un apsaimniekojiet!” Tur ir tas jautājums. Mēs neprotam novērtēt dāvanu! Tikai šis ir jautājums. Lūdzu — likums, un blakus ir mūsu audzinātība. Tikai tādā veidā mēs piedāvājam izvērtēt šo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. (Starpsauciens: “Dzintar, sadod!”)

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī es strādāju Pieprasījumu komisijā, un mēs tik tiešām ļoti rūpīgi ar šo jautājumu iepazināmies. Turklāt, tā kā es arī iepriekšējās saeimās esmu bijis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, tad šis jautājums vienmēr ir bijis mūsu uzmanības lokā.

Ko es gribētu paskaidrot pie apspriežamā jautājuma? Pirmkārt, es gribu atgādināt, ka 2000.gada februārī Saulesdārza apsaimniekošanai pieteicās vairākas organizācijas, un Izglītības un zinātnes ministrija organizēja Saulesdārza teritorijas un ēku iznomāšanas konkursu. Es atkārtoju: izsludināja konkursu. Un nav tā, kā šeit atsevišķi kolēģi apgalvo, ka tas nav noticis. Un šajā konkursā tika iesniegti priekšlikumi no trīs organizācijām: no Vides konsultāciju biroja, SIA “Nelda” un SIA “Ķeizarmežs”. Uzvarēja šajā konkursā SIA “Ķeizarmežs”, kurš atbilda konkursā izvirzītajiem kritērijiem. Un kādi tie bija? Tie bija: Saulesdārza nodokļu parāda nomaksa Rīgas domei, bezmaksas, es atkārtoju, bezmaksas telpu un komunālo pakalpojumu nodrošināšana mazpulku un vides izglītības darba koordinācijai, iespējas organizēt skolēnu un pedagogu sanāksmes, seminārus gan telpās, gan parka teritorijā, teritorijas sakārtošana, sakopšana un labiekārtošana, Grāves muižas un dārznieku mājas renovācija un tā tālāk.

Kāds tad ir rezultāts? Rezultāts šobrīd ir tāds, ka mēs esam saņēmuši 334 bērnu vecāku parakstītu vēstuli, kurā viņi raksta, un ar šo vēstuli bija iespējas iepazīties arī Pieprasījumu komisijas locekļiem, un, lūk, ko vecāki raksta, es nocitēšu tikai nelielu izvilkumu no viņu vēstules: “Mēs, audzēkņu vecāki, bieži viesojoties šajā mūsdienīgajā sporta kompleksā, redzam, kādas pārmaiņas notiek, un redzam, ka tās notiek uz labo pusi, ka divu gadu laikā, kopš šajā teritorijā strādā sabiedrība “Ķeizarmežs”, ir izveidota labiekārtota sporta bāze ar siltām, ērtām ģērbtuvēm, kvalitatīviem futbola laukumiem, skaisti sakoptu apkārtni. Mēs varam vienīgi priecāties, ka mūsu bērniem ir nodrošināta iespēja lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Tagad mums nav jāsatraucas, ka mūsu bērni tiks ierauti alkoholisma vai narkomānijas purvā. Mēs esam droši, ka mūsu bērniem ir dota iespēja augt un nodarboties sakārtotā, labdabīgā vidē.”

Tātad rezultāts ir labs, un arī es un mani kolēģi, izglītības darbinieki, ir viesojušies šajā sporta bāzē, šajā “Ķeizarmeža” pārvaldītajā teritorijā, un mēs tiešām redzam, ka, salīdzinot ar to, kas tur bija gadus piecus sešus atpakaļ, tas ir kā diena pret nakti. Turklāt es gribu atgādināt vēl vienu lietu, ka jā, šobrīd valdība ir izšķīrusies nodot šo objektu privatizācijai. Un es neuzskatu, ka šeit mēs varētu vilkt jebkādas paralēles starp Brīvības pieminekli un starp teritoriju, kura bija absolūti nesakārtota, pielūžņota, apaugusi ar krūmiem un tā tālāk.

Un gribu atgādināt vienu, ka šajā privatizācijas ilgtermiņa sadarbības līgumā sabiedrība “Ķeizarmežs” apņemas, un nocitēšu jums, kas, privatizējot šo zemes gabalu, tiks darīts. Tātad: “Nodrošināt Latvijas Mazpulku organizāciju ar biroja telpām Rīgā, Ezermalas ielā 24/26, apmaksāt biroja uzturēšanas komunālos maksājumus: telefonu, siltumu, elektrību, ūdeni. Nodrošināt teritoriju mazpulku pasākumu organizēšanai, nodrošināt telpas konferenču rīkošanai divas reizes gadā, apmaksāt ikmēnēša atalgojumu biroja darbiniekiem 140 latu apmērā. Tātad paralēli tam, ka tur ir izveidota un tiek turpināts pilnveidot lielisku sporta bāzi, kurā nodarbojas daudzi simti bērnu, tiek turpināts arī tas darbs, tās iesāktās tradīcijas, kas tika iesāktas ar mazpulku nodarbināšanu šajā teritorijā trīsdesmitajos gados.

Turklāt gribu atgādināt vēl vienu lietu. Protams, var diskutēt. Varbūt bija labāk šo teritoriju iznomāt, teiksim, ilgtermiņa nomā, nevis privatizēt. Bet tomēr es gribu atgādināt, ka jebkurš privāts uzņēmējs, jebkura privāta sabiedrība tomēr grib zināmas garantijas, grib zināmas garantijas, un garantijas no valdības puses, jo tur tiek ieguldīti lieli līdzekļi. Un, starp citu, izglītības un zinātnes ministrs raksta, ka šobrīd jau tur ir investēti 500 tūkstoši latu, un ministrija uzskata: lai pilnībā sakārtotu šo teritoriju, pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir jāiegulda vairāk nekā 5 miljoni latu. Un šobrīd valsts rīcībā, Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā nav šāda te liela summa, kas nāk no mūsu nodokļu maksātāju kabatām, un tāpēc var tikai priecāties, ka ir privātuzņēmēji, kas ir gatavi investēt savus līdzekļus, lai mūsu Rīgas pilsētas bērni un varbūt pat Rīgas pilsētas apkārtnes bērni šajā teritorijā varētu nodarboties.

Gribu atgādināt tādu elementāru patiesību. Arī, piemēram, Francijā vai Lielbritānijā ir ļoti daudz izcilu kultūras objektu — pilis, kuru īpašnieki atsakās no šīm pilīm, jo šo piļu uzturēšana dārgi izmaksā, un pat tur valstis nespēj, nesalīdzināmi bagātas valstis, nespēj šos kultūras pieminekļus pilnībā apsaimniekot, un valsts ir tikai priecīga, ja atrodas privātuzņēmējs, kas pēc valsts diktētiem, pēc sabiedrības diktētiem noteikumiem uzņemas šo īpašumu apsaimniekošanu.

Tāpēc es aicinu, ņemot vērā to, ka tiešām Pieprasījumu komisija rūpīgi izvērtēja situāciju šajā objektā un izvērtēja to pēc būtības, un izvērtēja to pēc rezultāta, un izvērtēja to pēc tā, ka tiešām bērniem pie šā līguma noslēgšanas tiks garantēta iespēja tur nodarboties ar sportu, īstenot savas mazpulku aktivitātes un tiks sakopta teritorija, nepārprotami, ka, izvērtējot pēc būtības, pēc lietderības, komisija, kuras loceklis arī es esmu, Pieprasījumu komisija, izšķīrās par to, ka šis pieprasījums ir noraidāms. Jo galvenais, kolēģi, taču ir rezultāts! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Basldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Man ir tā diezgan dīvaini klausīties valdības partiju deputātu uzstāšanos, un visu laiku liekas, ka valdības deputāti no slimās galvas grib savu atbildības nastu, savu vainu uzvelt veselai. Mēs, kolēģi, nekritizējam uzņēmējus, mēs neanalizējam šeit viņu darbus un neiebilstam ne pret atbalstu bērniem, ne sportam. Atbalstām mēs to visu! Kolēģi, jautājums šeit ir pavisam cits — par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu. Un nevajag nepārtraukti uzņēmēju veikumu ņemt kā vairogu rokā un teikt, ka, lūk, ar šo vairogu mēs savus nedarbus slēpsim. Tas ir pilnīgi garām!

Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas sēdē bija tikai rakstiska atbilde, kuru mēs varam uzskatīt par formālu atbildi, jo nebija nekādu pamatdokumentu. Nebija ne šie līgumi, ne konkursa komisijas nolikums. Ja tas ir tā, tad ir jautājums par to, vai ir pietiekama informācija, nevis lai izvērtētu uzņēmējdarbību, kuru mēs redzam kā veiksmīgu. Bet Izglītības un zinātnes ministrijas darbībai nav pietiekama pamata. Tieši tāpēc arī Pēteris Salkazanovs no Sociāldemokrātu savienības arī uzsvēra sekojošo, ka bija priekšlikums jautājuma izskatīšanu atlikt un izskatīt pēc būtības, un nemēģināt šeit novelt vainu kautkādīgi uz uzņēmēju, bet skaidri un gaiši analizēt Izglītības un zinātnes ministrijas darbu, nevis uzņēmēju veikumu. Divas dažādas lietas. Cik es saprotu, Izglītības un zinātnes ministrija nav tā, kas pašreiz nodarbojas ar uzņēmējdarbību Saulesdārza teritorijā. Neanalizēsim to, kas ir pavisam cits jautājums. Un nemēģināsim šeit aizklāt priekšā kaut kādu, teiksim, skaistu, tautisku segu visām tām lietām, kas varbūt ir ar mīnusa zīmi. Bet kā tad lai deputāti un it īpaši opozīcijas deputāti izvērtē šī jautājuma visus aspektus un likumību, ko dara Izglītības un zinātnes ministrija, ja mēs neskatāmies uz to, kādi ir bijuši šie līgumi un kāds ir bijis konkursa komisijas nolikums. Es domāju, tas ir pietiekami nopietni. Tāpēc mums nevajadzētu šeit mēģināt ņemt pašu uzņēmēju veikumu kā tādu vairogu un teikt: “Viss ir kārtībā!” Viss ir kārtībā ar uzņēmējdarbību. Viss ir kārtībā. Bet vai ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbību viss ir kārtībā? Tur mums skaidrības nav, un tāpēc arī ir šī atbilde, ko dod pašreiz Pieprasījumu komisija, ka viss ir kārtībā, attiecas tikai uz uzņēmēju veikumu. Tur ir viss kārtībā.

Kolēģi! Mums tik tiešām vajadzētu skaidri un gaiši saprast to, ka ir politiķu darbi un nedarbi, ir uzņēmēju darbi. Un nevaram mēs to visu sajaukt vienā putrā un teikt, ka tas ir viss kopējs. Nav tā, kolēģi. Katram ir jāatbild par saviem darbiem. Un es domāju, šeit ir pilnīgi skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrija tik tiešām nespēj apsaimniekot šo Saulesdārza teritoriju, un pareizi teica Māris Vītols, kādā situācijā tur atradās šie bērni. Neapkurinātās telpās un tā tālāk. Un ka bija jāmaina šī situācija. Tam mēs visam piekrītam, bet mēs neesam dzirdējuši ne Saeimā, ne Ministru kabinetā kaut kur nopietnu uzstāšanos no Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju puses, kas prasītu, lai kaut ko mēs šajā Saulesdārza teritorijā darītu citādāk. Lai pieprasītu zināmu finansējumu vai kādu citu atbalstu, kas nepieciešams, no Saeimas. Kur ir šādi priekšlikumi? Šādu priekšlikumu nav bijis. Un atkal mēs jautājam — ko mēs šeit vērtējam? Šeit mēs vērtējam Izglītības un zinātnes ministrijas darbu konkrētā gadījumā un jautājumā un nevis uzņēmēju veikumu. Uzņēmēji ar savu atbildību tiks galā paši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par valdības lēmumu — nodot privatizācijā Saulesdārzu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 31, atturas — 22. Pieprasījums noraidīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi. Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (JP). Cienītie kolēģi! Bērnu tiesību aizsardzības centrs bija organizējis konkursu bērnu zīmējumu konkursu, un paši bērni arī būs šeit klāt, 30 bērni, te ir arī izstādīte. Mums ir liels lūgums, ka jūs parādītu savu godu un pulksten 10.40 uz dažām minūtēm atnāktu un paskatītos šos zīmējumus un uz tiem bērniem, kas šos zīmējumus ir zīmējuši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Tagad notiks komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vaira Paegle.

V.Paegle (TP). Cienījamie kolēģi! Tikai atgādinājums, ka tūliņ pārtraukuma laikā Latvijas—Lielbritānijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās blakus telpā. Lūdzu visus grupas dalībniekus uz pulcēšanos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Igors Solovjovs, Osvalds Zvejsalnieks, Leons Bojārs, Jānis Leja, Jānis Čevers, Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Jevgenija Stalidzāne, Valdis Birkavs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, mums ir šobrīd iespēja sveikt bērnu zīmējumu konkursa laureātus. (Aplausi.)

Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Izskatīsim likumu “Grozījumi Komerclikumā”. Likuma otrreizējā caurlūkošana.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamie deputāti! Godāto priekšsēdētāj! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 4106, likumprojekta reģistra numurs — 1038.

Cienījamie klātesošie! Valsts prezidente ar savu 2001.gada 22.decembra vēstuli atgrieza atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu, ko Saeima bija pieņēmusi un nosūtījusi izsludināšanai — “Grozījumi Komerclikumā”.

Valsts prezidente attiecīgi savā vēstulē norādīja uz vairākām pretrunām un uz to momentu, ka šis Saeimas pieņemtais likums uz vēl vienu gadu paredzēja atlikt nozīmīga likuma, paša Komerclikuma, spēkā stāšanos.

Valsts prezidente atzīmēja, ka tas mazina Latvijas uzņēmēju un sabiedrības pārliecību par spēju ieviest reformas, kuras steidzīgi nepieciešamas Latvijas tautsaimniecībā.

Un kā vienu no centrālajiem jautājumiem, kas arī skar šobrīdējā vēlreizējā caurlūkošanā piedāvātos priekšlikumus, tas ir, 1., 2. un 3. priekšlikums, — Valsts prezidente norādīja uz problēmām, kas saistās ar terminoloģiju šajā likumprojektā, kurš piedāvā izdarīt būtiskus grozījumus likuma “Komerclikums” terminoloģijā. Viņa norādīja, ka ne tikai šie paši termini ir neloģiski, bet arī neatbilst veselai rindai Saeimas pieņemtajiem spēkā esošajiem likumiem. Bet es vēl varu papildināt Juridiskās komisijas vārdā, ka tas neatbilst arī veselai rindai starptautisku konvenciju, kurām Latvijas Republika ir pievienojusies un kurās ir šāda terminoloģija, un kuru mainīt nav mūsu spēkos.

Bez tam, protams, arī prezidente atzīmēja par atsevišķiem juridiskajiem momentiem, tā jautājumā par 5.pantu, par prokūru un prokūrreģistru, atzīmēja arī to, kad nav uzskatāms par pamatotu, ka pretrunā Civillikumam šī prokūra stājas spēkā tikai pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā, un tas atšķiras no vispārējās pilnvaras spēkā stāšanās kārtības, jo neviens jau neliedz uzņēmējam izdot arī parasto pilnvaru.

Arī attiecībā uz 10.pantu, 143.pantu, 191. Komerclikuma pantu, 268., 296., 305.pantu Valsts prezidente izdarīja savus iebildumus un saskaņā ar Satversmes 71.pantu nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai. Saeima likumprojektu nodeva Juridiskajai komisijai, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Juridiskā komisija sagatavoja veselu rindu priekšlikumu, priekšlikumus iesniedza arī deputāti, un jūsu uzmanībai tātad tiek piedāvāta šī te otrreizējai caurlūkošanai sagatavotā tabula.

Tātad par pirmajiem trim jautājumiem es jau izteicos, tātad tas ir saistībā ar terminoloģiju. Tātad, bet nu, par cik visi trīs ir saistīti, tātad es vēlos atzīmēt, ka Juridiskā komisija neatbalstīja pirmo un otro deputāta Razminoviča priekšlikumu, bet uzstāj uz savu — Juridiskās komisijas 3.priekšlikumu, kur sakārto atpakaļ saskaņā ar Valsts prezidentes aizrādījumiem visu grozījumos trešajā lasījumā sagrozīto terminoloģiju. Līdz ar to uzskatām, ka 1. — deputāta Razminoviča priekšlikums — nav atbalstāms, un nav arī grozāmi ne tikai likuma termini, bet nav grozāms arī likuma nosaukums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Razminoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 23, atturas — 36. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš. Komisija neatbalstīja arī deputāta Razminoviča 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Razminoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 23, atturas — 33. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš. Līdz ar to Juridiskā komisija atbalstīja savu 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Juridiskā komisija neatbalstīja deputāta Razminoviča 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. Juridiskā komisija tātad piedāvā un atbalsta savu — 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 6. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 7. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 8.— deputāta Razminoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 9. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 10. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums atbalstīts.

L.Muciņš. 11. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 12. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 13. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 14. — deputāta Razminoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 15. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 16. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 17. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 18. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 19. — deputāta Razminoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 20. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 21. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 22. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 23. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 24. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 25. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 26. — deputāta Razminoviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji, atbalstot 27. — Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 28. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 29. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 30. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 20, atturas — 2. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

L.Muciņš. 31. — deputāta Lujāna priekšlikums nav balsojams, jo nav norādīts Valsts prezidentes vēstulē. 284.pants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 32. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. — Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 22, atturas — 2. Priekšlikums atbalstīts.

L.Muciņš. 33. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti ... Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. — Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 22, atturas — 1. Priekšlikums guvis atbalstu.

L.Muciņš. 34. — deputāta Razminoviča priekšlikums atbalstīts. Un 35. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 22. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr. 4003 un nr. 4065. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir sagatavoti, lai veicinātu kuģošanas nozares attīstību un motivētu Latvijas kuģošanas uzņēmumiem nodokļus maksāt Latvijas budžetā. Saeima ir pieņēmusi jau pagājušā gada 22.novembrī “Grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” un “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tika noteikts, ka attiecīgie grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” tiek piemēroti ar 2002.gadu, bet “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” tiek piemēroti ar 2003.gadu. Likumprojekts paredz, ka ar algas nodokli apliekamais ienākums jūrniekiem, kas nodarbināti uz iekšzemes uzņēmuma īpašumā vai valdījumā esoša starptautiskos pārvadājumos izmantota kuģa, ja kuģis ir reģistrēts Latvijas kuģu reģistrā, — uz darba attiecību pamata gūtā ienākuma daļa Ministru kabineta noteikto divu gada minimālo darba algu apmērā — tiks piemērots, sākot ar nākamo mēnesi pēc šo grozījumu spēkā stāšanos. Likumprojekts ir saskaņots gan ar Finansu ministriju un arī ar Latvijas Kuģniecības asociāciju, un lūdzu tādēļ arī pieņemt. Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Balodis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 18.februārim. Un izskatīt plenārsēdē 21.februārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Identifikācijas karšu un pasu likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu, kura numurs ir 4021 un nosaukums “Identifikācijas karšu un pasu likums”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iepazinās ar šo likumprojektu. Tika uzaicināti eksperti, kuri sniedza deputātiem paskaidrojumus par normām, kuras satur šis likumprojekts. Un, izdiskutējot jautājumu par likumprojekta nepieciešamību par šī likumprojekta saturu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar pilnīgu balsu vairākumu nolēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un aicina to darīt arī visus pārējos deputātus!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija, protams, arī skatīja šo projektu, bet te es minēšu savu viedokli. Pirmkārt, projekts ir nepieciešams, un atbildīgajai komisijai tas būtu jāpieņem iespējami ātrākā laikā. Vienlaikus jāsaka, ka pastāv viena problēma, ko likumprojekta iesniedzēji nav atrisinājuši līdz galam. Tā ir problēma, ko darīs Latvijas pilsonis laika posmā starp pases saņemšanu, jaunās pases saņemšanu, un identifikācijas kartes saņemšanu. Tātad es aicinātu atbildīgo komisiju rūpīgi strādāt, sagatavojot pārejas noteikumus. Un mans priekšlikums būtu tāds, ka tomēr vecās pases būtu saglabājamas un atzīstamas kā nederīgas tikai ceļošanai pēc jaunās pases izsniegšanas. Un vecā pase būtu nododama tikai pēc tam, kad ir izsniegta identifikācijas karte. Jo pretējā gadījumā visi tie civiltiesiskie ieraksti, kas ir cilvēka pasē, sagādās... šo ierakstu trūkums sagādās ikvienam Latvijas pilsonim dažādas problēmas, kas saistītas ar birokrātiskiem šķēršļiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es šinī brīdī dažus stingrus vārdus teikšu tikai par vienu jēdzienu, par kuru acīmredzot būs jādomā, vai tāds ir vajadzīgs vai nav. Tā ir tā saucamā dienesta pase. Tas man atgādina kaut ko ļoti nepatīkamu un sen aizmirstu. Kas tas tāds par dokumentu? Dienesta pase. Un arī tas personu saraksts, kam tāda pase varētu būt, arī diezgan tāds amizants. Dienesta pasi izsniedz vadošām valsts amatpersonām un vēl kaut kādām citām personām. Personu loku nosaka Ministru kabinets. Tā ka es ļoti gribētu aicināt padomāt par šī jēdziena atstāšanu vai neatstāšanu šajā likumā, jo nevajadzētu no jauna ieviest kaut kādu īpatnēju tradīciju, ka būs kaut kādi vairāk līdzīgie un mazāk līdzīgie, un acīmredzot par šī jēdziena, šīs lietas izņemšanu no likuma vajadzētu padomāt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija skatīja šo likumu, un mēs gribētu vērst uzmanību uz šādu lietu kā pases. Šeit ir sadalīts kategorijās. Tās ir pilsoņu pases, nepilsoņu pases, diplomātiskās pases. Protams, mums nekādu iebildumu nav. Bet diskusiju izraisīja dienesta pases, kuras arī komisijā tika demonstrētas, un, godīgi sakot, nav īsti saprotams, kam tās vispār ir nepieciešamas, ko tās dod.

Līdz ar to komisija vērš atbildīgās komisijas uzmanību uz to, ka vajadzētu noteikt, nu, nedaudz garāku šo iesniegšanas termiņu — vismaz 10 dienas, jo mūsu komisija vēl gribētu uzklausīt Ārlietu komisijas vai... nē, ne Ārlietu komisijas, bet Ārlietu ministrijas pārstāvi vai citu atbildīgu ministriju pārstāvju ziņojumu par šīm te dienesta pasēm un to nepieciešamību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Visi tie kolēģi, kas uzstājās pirms manis, runāja par otrā lasījuma problēmām. Nu, lūdzu, kas negrib dienesta pases, sviežam ārā. Dodiet priekšlikumus! Man arī tur ir šādas tādas pretenzijas, bet es domāju, ka, pirms nākt tribīnē, derētu tomēr vienmēr uzklausīt Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldi. Mēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vakar uzklausījām, mums ir skaidrs, kas ir dienesta pase, priekš kam to vajag, kāpēc ir citās valstīs... Nu, beigsim vienreiz tukšu salmu kulšanu un noteiksim termiņu priekšlikumu iesniegšanai — 25.februāri, un lieta kārtībā. Un tad strīdēsimies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dambergs.

G.Dambergs (LC). Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tātad man ir liels gandarījums, ka šeit tika norādīts uz, kolēģuprāt, likumprojekta vājajām vietām, taču gribu sniegt arī nedaudz komentāru par vienu vai par otru jautājumu. (Starpsauciens: “Nevajag!”)

Tātad pavisam īsi. Runājot par dienesta pasēm tiem, kuriem liekas, ka šis dokuments nav vajadzīgs. Ļoti labs salīdzinājums. Piemēram, Maskavā ir ļoti grūti saprast, kāpēc Latvijas vēstniecības Krievijā galvenajai grāmatvedei nav diplomātiskās pases, un nav tādēļ, ka šī grāmatvede nav diplomātiskā dienesta darbiniece. Un dienesta pasu jautājums šo problēmu pilnībā varētu atrisināt un neradītu nevajadzīgus saasinājumus, emocijas un visu pārējo. Kaut vai viens ļoti racionāls un pragmatisks piemērs, par ko būtu jāpiedomā. Vēl, starp citu, dienesta pases Eiropā nav Latvijai, Bulgārijai un, ja nemaldos, arī Igaunijai. Pārējām valstīm dienesta pasu sistēma eksistē.

Un, runājot arī par šiem termiņiem, kas notiek laika posmā no jaunās pases saņemšanas un pēc tam identifikācijas kartes saņemšanas... tas ir jautājums, kuru var normāli iestrādāt pārejas noteikumos un sabiedrībai pilnīgi skaidri pateikt, ka šo pasu nomaiņa nekādā veidā neierobežo viņu tiesības, neapdraud un nesarežģī viņa pārvietošanās iespējas.

Līdz ar to es aicinātu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un aicinu to darīt arī pārējos kolēģus!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Identifikācijas karšu un pasu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi! Es aicinātu priekšlikumus otrajam lasījumam likumprojektam “Identifikācijas karšu un pasu likums” iesniegt līdz šī gada 1.martam.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies!

G.Dambergs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 5.februāra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. Šo grozījumu būtība ir šāda.

Ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumus vai sakropļojumus vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu viņa veselībai ir nodarīts cits kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apmērā. Lūdzu atbalstīt! Komisija atbalstīja, un lūdzam arī jūs atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija 5.februāra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” pirmajam lasījumam. Priekšlikums ir analogs kā iepriekšējam likumprojektu. Lūdzam... Komisija lūdz Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas vārda... Nav ziņotāja.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šāgada 5.februāra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Šis priekšlikums ir ļoti svarīgs, manuprāt, un lūdzam atbalstīt pirmajā likumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4091.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē redakciju, un Budžeta komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 2. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas nosaka, kad maina tekstu: “darbinieku prasījumu garantiju fonda pārvaldes prasījumi” aizstāti ar vārdiem “maksātnespējas administrācijas prasījumi”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Un 3. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Balodis. 23.februāris.

Sēdes vadītājs. 23.februāris.Paldoies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4102.

1. — Budžeta komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Tāpatās atbalstīts ir 2., 3. un 4. Budžeta komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Tāpat komisija ir atbalstījusi 6. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 7. — Budžeta komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Tāpat atbalstīts ir 8., 9., 10. Budžeta komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums — Budžeta komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 12. un 13. Budžeta komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 14. — Budžeta komisijas priekšlikums arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Komisija ir atbalstījusi arī 15. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 16. — Budžeta komisijas priekšlikumu arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 17., 18. un 19. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi 20. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es labprāt atsaukšu šo te priekšlikumu un izstāstīšu arī vēsturi, kāpēc tas ir radies. Un es aicinātu varbūt, ja būtu iespējams, mainīt arī punktu kārtību tāpēc, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijā bija ļoti nopietnas debates par šo priekšlikumu, un es nevarēju piekrist Aizsardzības un iekšlietu komisijas vairākumam par to formulējumu, kāds tika piedāvāts komisijā, kas ir jūsu priekšā.

Ko tad piedāvāja Aizsardzības un iekšlietu komisija? Un šie priekšlikumi, starp citu, absolūti nav autentiski, tie ir pat diametrāli pretēji. Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātu vairākums piedāvāja, ka ziņas par fizisko un juridisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas tādā apjomā un tā tālāk kā tekstā. Un tālāk Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā: krimināllietā vai operatīvās izstrādes lietā vai lai izlemtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu. Ko tas nozīmē, kolēģi! Tas nozīmē, ka jebkurš prokurors, jebkurš policists var pieprasīt jebkuru informāciju par kontiem, par jebkuru mūsu iedzīvotāju, pilsoņu kontiem jebkurā kredītiestādē. Un tas jau ir absurds. Un viss tas tiek maskēts ar to, ka, redziet, lai mēs aktīvi varētu cīnīties ar terorismu, tad ir jābūt tādām iespējām. Mēs tādā gadījumā pārejam uz absolūti totalitāru valsti. Un, lai mazinātu šo te iespēju, es arī piedāvāju mīkstināt šo te redakciju, kuras būtība ir sekojoša: “Krimināllietā vai operatīvās izstrādes lietā, lai izlemtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu”, bet nekādā citā aspektā. Un es šeit aicinu neatbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu nr.21. un arī attiecīgi balstot. Ja neatbalstām 21.priekšlikumu — Aizsardzības un iekšlietu komisijas, es automātiski atsaucu arī savu 20.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

V.Balodis. Godātie deputāti! Šobrīd esošais 63.pants jau paredz, ka ziņas par fizisko un juridisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai vienīgi šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā.

Pirmais, tiesai un prokuratūrai, ja ziņas nepieciešamas krimināllietā vai lietā, kurā likumā noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju, kā arī civillietā, ar kuru apmierina civilprasību, kas radusies no krimināllietas. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams mainīt šobrīd esošo 63.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Ja es pareizi sapratu, deputāts Ādamsons noņem savu... Noņem. Tālāk 21. priekšlikums.

V.Balodis. 21. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 22. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts 23. un 24. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 25. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 26. — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr. 27.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 28. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 29. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 30. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 31. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 33. — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš gan ir iestrādāts 34. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Ir atbalstīts 35. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Ir atbalstīts 36. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

V.Balodis. Ir atbalstīts 37., 38. un 39. —

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Ir atbalstīts 40. — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir iestrādāts 41. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Ir atbalstīts 42. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Un ir atbalstīts 43. un 44. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un lūdzu atbalstīt arī grozījumus Kredītiestāžu likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Balodis. 23.februāris.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šis līgums starp Latviju un Izraēlu veidos līgumtiesisko bāzi savstarpējai administratīvai palīdzībai muitu līmenī, abu valstu muitu līmenī. Lai novērstu narkotisko, psihotropo vielu nelikumīgu pārvietošanu pāri mūsu abu valstu robežām, kā arī kontrolētu preču eksportu un importu. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es domāju, ka arī šinī līgumā mūsu Ārlietu komisijai un valdībai vajadzētu iestrādāt tādu pašu bēdīgi slavenu normu, kādu nesen mēs pieņēmām pirmajā lasījumā attiecībās starp Latviju un Ameriku. Jo jebkurā gadījumā, ja šīs normas nebūs šinī līgumprojektā, tad Izraēlai būs visas iespējas griezties starptautiskajā tiesā, ka Latvijā notiek... nu, es nezinu, rasu vai pēc pilsonības piederības diskriminācija. Amerikāņu piedzērušiem jūras spēku seržantiem būs tiesības te šaudīties pa Latviju, bet Izraēlas pārstāvjiem, muitniekiem, piemēram, nebūs. Ja jau mēs dodam tādas tiesības, tad acīmredzot ir vērts šīs tiesības dot visiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

G.Krasts. Aicinu neatbalstīt deputāta Burvja ierosinājumu un aicinu balsot par šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 21.februāris.

Sēdes vadītājs. 21.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par 1961.gada 2.decembra Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Pievienošanās šai konvencijai, Starptautiskajai konvencijai, dos mūsu selekcionāriem tiesības saņemt atļauju viņu šķirņu izmantošanai, sēklu šķirņu izmantošanai. Un tātad Latvijas selekcionāru tiesības tiks nodrošinātas starptautiskā mērogā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 21.februāris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 5.februāra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Mums tika iesniegti trīs šādi likuma grozījumi likumā “Par policiju”. Komisija, vadoties no Saeimas Kārtības ruļļa 85.pantā paredzētajām tiesībām, nolēma apvienot šos likumprojektus, iesniedzot izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzam atbalstīt šo alternatīvo — mūsu komisijas likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt alternatīvo Aizsardzības un iekšlietu komisijas likumprojektu, bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam darba stilam, kurš valda mūsu valdībā.

Nu kā tas nāk, ka Ministru kabinets vienlaicīgi iesniedz trīs grozījumus likumā “Par policiju”. Kas... Tieslietu ministrija nezina, ar ko nodarbojas Iekšlietu ministrija? Cik mums ir tās valdības... Vai tās valdības ir dažādas, dažādi ir uzskati? Šodien mēs komisijām nodevām vēl divus grozījumus Krimināllikumā. Jau četri grozījumi mums ir atvērti Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Vai tiešām attiecīgi ministri, parlamentārie sekretāri nav spējīgi uzrakstīt šos te priekšlikumus, kuri ir noteikti atbalstāmi un diskutējami… nevar iesniegt kā grozījumus jau atvērtajos likumprojektos, un tad tas ceļš ir daudz īsāks un vienkāršāks.

Man izsauc izbrīnu tas, kā strādā mūsu valdība. Šodien vēl nodevām divus grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Es gribētu dzirdēt no Muciņa kunga, cik tad tie Administratīvo pārkāpumu kodeksa likuma grozījumi mums jau ir atvērti šobrīd. Desmit? Divdesmit reizes? Kur ir normāls darbības stils?

Premjerministram Andrim Bērziņam es gribētu atgādināt, ka tādā gadījumā viņam ir jāatceras, kā valdība, kuru vadīja Māris Gailis, nepieļāva šādu te, atvainojos, ākstīšanos. Ka bija jāiesniedz konkrēti priekšlikumi pie konkrētiem grozījumiem, kurus ir iestrādājis vai ir atvēris parlaments tālākām diskusijām.

Un es vēlreiz aicinu attiecīgos ministrus nepieļaut tādu ākstīšanos, un, ja viņi tik tiešām grib normāli strādāt, un lai šie te grozījumi likumos ātrāk ietu uz priekšu, nu attiecīgi tos iesniegt jau pie atvērtajiem likumprojektiem, lai arī komisijā nerastos dažādas jukas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt alternatīvo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā to, ka Ministru kabinets nav atsaucis savus likumprojektus, nobalsosim tādā secībā, kā ir darba kārtībā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju””, dokuments nr. 4014, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 21, atturas — 56. Likumprojekts nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta ar dokumenta nr. 4023 pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 10, atturas — 58. Likumprojekts nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta ar dokumenta nr. 4026, ko iesniedzis Ministru kabinets, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 14, atturas — 55. Likumprojekts nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret— nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3959. Piedāvātais likumprojekts paredz precizēt iepirkumus militāra rakstura precēm un pakalpojumiem. Komisija to ir atbalstījusi un aicina arī parlamentu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka jau, pieņemot šo likumu, kurš šodien ir spēkā, šis likums jau tika saskaņots ar Eiropas Padomes direktīvām. Tātad runāt par to, ka tas neatbilst Eiropas prasībām, it kā šodien nevarētu.

Es gribētu atgādināt jums to, ko jūs esat daudzi jau aizmirsuši, ka vienā no Latvijas labākajām valdībām viens premjerministrs, izpildot aizsardzības ministra pienākumus, būtībā arī ar Ministru kabineta lēmuma spēku bija iegādājies Latvijai superlabus, superkolosālus ieročus, kuri pēc tam izrādījās superlabi brāķi, un čehu firma bija apmierināta par saņemto peļņu.

Bet, ja mēs šobrīd pieņemam šo likumu, tad ir jāsaprot tas, ka vienai ministrijai izstrādāti izņēmumi — pēc tam agri vai vēlu būs arī nākamās ministrijas. Būs Iekšlietu ministrijai savi izņēmumi, Labklājības ministrijai savi izņēmumi, Izglītības un zinātnes ministrijai savi izņēmumi. Un tādā gadījumā jautājums: kam paliks kopējās normas? Pašvaldībām? Tātad tādā gadījumā ir nepieciešams visu iestrādāt vienā likumā, nevis pašlaik visādus izņēmumus katrai ministrijai atkarībā no tā, kura partija šodien ir pie varas šinī ministrijā, un tad skatīties, kas no tā iznāks. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Burvja kungs, liekas, ka jūs gribat nevis ievēlēties vai tikt ievēlēts nākamajā parlamentā, bet ierunāties. Izlasiet, lūdzu, anotāciju, un ne anotācijā, ne iesniegtajos priekšlikumos nav ne mazāko saistību ar Eiropas Savienību. Šis ir Ministru kabineta virzīts likums, mums jāpadara tas, ko mēs zināmu apstākļu dēļ neizdarījām, likumprojektu pieņemot galīgajā lasījumā pagājušā gada beigās. Burvja kungs, šeit nav nekāda sakara ar Eiropas Savienību! Nu, principiāli, Baldzēna kungs, nav nekas, principiāli baznīcai nav jāmaksā nodokļi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Arī Aizsardzības un iekšlietu komisija skatīja šos priekšlikumus un atbalstīja, jo šie ir ļoti racionāli, šie ir... Faktiski mēs esam pasludinājuši tādu lietu, ka mums jāveido NATO spēku savietojamība ar mūsu valsts bruņotajiem spēkiem. Līdz ar to šis priekšlikums ir racionāls un ir atbalstāms Saeimā. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis —otro reizi.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Paldies Kārlim Leiškalnam! Izlasīju vēlreiz anotāciju un atradu tur atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām. Tā ka paldies Kārlim Leiškalnam! Bet tas arī norāda, cik kolosāli jūsu vadītās komisijas uzraudzībā esošās ministrijas gatavo Ministru kabineta lēmumus, ka jūs ne sevišķi labi arī zināt, kas ir anotācijā. Un jebkurā gadījumā šodien es noklausījos Māri Vītolu, noklausījos Dzintaru Ābiķi, cik ļoti labi ir, ka pārkāpj likumus un pārkāpj procedūru, un beigās esot labs rezultāts. Šobrīd cienījamais Kuduma kungs aizstāvēja: mainīsim likumu priekš vienas ministrijas. Pēc tam acīmredzot priekš otrās, trešās un ceturtās. Tādā gadījumā, atvainojiet, priekš kam likumi ir vajadzīgi?

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Burvja kungs, jūs bijāt ārkārtīgi asprātīgs! Jūs neapšaubāmi esat vislabākais no mums visiem simts! Vienīgi sievietes ir labākas par jums! (Starpsauciens: “Reizēm!”) Bet likumi ir vajadzīgi priekš tam, īstenībā es neturpināšu, tas būtu pārāk skarbi un raupji pret jums... Es neturpināšu, Burvja kungs, bet nekāpiet tai tribīnē par katru cenu! Neprotestējiet pret visu! Jo visu jūsu protestu vienīgais iemesls — lai jūs pamanītu, bet jūs jau sen esat pamanīts. Jūs ir pamanījuši pilnīgi visi šajā zemē, jūs ir pamanījuši kā parlamentā, tā televīzijā, jūs ir pamanījušas darbaļaužu plašās masas un ir gatavas jūs atbalstīt nākamajās vēlēšanās kopā ar Baldzēna kungu un visiem pārējiem! Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 6. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš? 28.februāris. Iebildumu nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Pulksten 12.30 komisijas telpās turpināsies komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Tā kā mēs beidzām ātrāk, es aicinu uz komisijas sēdi tūlīt, nekavējoties komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde piecpadsmit minūtes pēc sēdes beigām! Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (LC). Konventa dalībnieki! Tā kā sarunāts, trijos Ārlietu komisijas zālē!

Sēdes vadītājs. Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Igors Solovjovs, Osvalds Zvejsalnieks, Egils Baldzēns, Imants Burvis, Leons Bojārs, Jānis Leja, Jānis Čevers, Helēna Soldatjonoka, Jānis Lāčplēsis, Jānis Bunkšs, Romualds Ražuks, Edvīns Inkēns, Anta Rugāte, Jevgenija Stalidzāne, Raimonds Pauls, Pēteris Tabūns, Anna Seile, Valdis Birkavs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēlot daudz mīlestības, šo sēdi es slēdzu.

 

 

 

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

sniegtās atbildes

Pēc 2002.gada 14.februāra sēdes

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00. Pienācis laiks atbildēt ministriem uz deputātu jautājumiem.

Tā kā deputāti nav ieradušies uz atbilžu uzklausīšanu un ņemot vērā to, ka ir iesniegtas rakstiskas atbildes uz deputātu grupas jautājumiem ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas noteikumiem,

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Valsts ieņēmumu dienesta modernizāciju,

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” darbību,

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā,

finansu ministram Gundaram Bērziņam par skaidrojuma sniegšanu sakarā ar valsts un pašvaldību konkursā uzvarējušā pretendenta tāmi,

atbildes uz šiem jautājumiem tiek uzskatītas par sniegtām. Paldies!

Sēde ir slēgta.

 

 

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs Uz jaut.Nr.153—dok.Nr.4063

 

A.Kalvītis Par PVAS “Latvijas kuģniecība”

privatizācijas noteikumiem

Privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas noteikumi ir izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra rīkojumu Nr.642 “Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas nosacījumiem” un apstiprināti ar bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” valdes 2002.gada 18.janvāra lēmumu Nr.17/173. PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas noteikumi ir izstrādāti, pamatojoties uz likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kas nosaka, ka privatizācijas mērķis ir, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji (likuma 2.panta 1.daļa).

 

Par pirmo jautājumu

Iespējamos riskus, organizējot PVAS “Latvijas kuģniecība” akciju pārdošanu par naudu un privatizācijas sertifikātiem, izvērtēja valdību veidojošo partiju Koalīcijas padomes darba grupa un Rīgas Fondu birža. Privatizācijas sertifikātu izmantošanu lielo valsts statūtsabiedrību un valsts kapitāla daļu privatizācijā paredz spēkā esošie normatīvie akti un Ministru kabineta 2001.gada 2.oktobra lēmums “Par privatizācijas sertifikātu izmantošanu lielo uzņēmumu privatizācijā” (prot.Nr.47, 52.§). “Latvijas kuģniecības” akciju pārdošanas cenu noteiks konkrētā tirgus situācija, nevis noteiktās akciju pārdošanas kvotas/proporcijas ar dažādiem maksāšanas līdzekļiem (nauda; privatizācijas sertifikāts).

 

Par otro jautājumu

PVAS “Latvijas kuģniecība” pretendentu atlases noteikumi akciju pārdošanai publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem ir apstiprināti 2002.gada 18.janvārī. Akciju publiskais piedāvājums ir vienreizējs, laikā terminēts pasākums, kurā notiek privatizējamās statūtsabiedrības valsts kapitāla daļas atklāta un neierobežota piedāvāšana pircējiem. Paziņojums par “Latvijas kuģniecības” akciju publisko piedāvājumu tiks publicēts laikrakstos “Latvijas Vēstnesis”, “Diena”, “Rīgas Balss” (latviešu un krievu valodā), “Lauku Avīze”, “Dienas Bizness”, “Vestji Segodņa”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”. Akciju pārdošanas par privatizācijas sertifikātiem saistīšana ar pārdošanas par naudu Rīgas Fondu biržā rezultātiem var apdraudēt likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” 19.panta izpildi, jo privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņš beidzas 2002.gada 31.decembrī. Jāņem vērā apstāklis, ka minētā publiskā piedāvājuma sadalīšana vairākās kārtās sadārdzinātu “Latvijas kuģniecības” privatizācijas izdevumus; tā ir jāveic šā gada pirmajā pusgadā, jo ar 01.07.2002. ir paredzēta Privatizācijas aģentūras likvidācija.

 

Par trešo jautājumu

Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra rīkojuma Nr.642 “Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas nosacījumiem” 2.1.apakšpunktu 51% no sabiedrības pamatkapitāla jeb
10 200 000 akciju tiek atsavinātas par naudu ar privatizācijas metodi — pārdošana un privatizācijas paņēmienu — pārdošana izsolē Rīgas Fondu biržā jebkurai personai (personām), kas likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” izpratnē var būt privatizācijas subjekts (subjekti). Kārtību, kādā privatizācijas subjekti var iegādāties Rīgas Fondu biržā pārdodamās akcijas, nosaka 2002.gada 18.janvārī apstiprinātais “Nolikums par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” akciju pārdošanas kārtību Rīgas Fondu biržā”. Atbilstīgi starptautiskajā praksē atzītiem biržu darbības principiem RFB nosaka “Latvijas kuģniecības” akciju cenu, ievērojot sekojošo:

— akciju cena ir augstākā no cenām, pie kuras tiek pārdotas visas piedāvātās akcijas;

— akciju cena nevar būt augstāka par maksimālo akciju cenu;

— akciju cena nevar būt zemāka par minimālo akciju cenu.

Šādi biržas darbības vispārīgie principi dod iespēju pārdot maksimālo akciju skaitu un gūt maksimālos ienākumus. Lai nodrošinātu maksimālus ieņēmumus Valsts īpašuma privatizācijas fondā, Privatizācijas aģentūras valde lēmumu sagatavošanā par akciju minimālo un maksimālo cenu, vietējā un starptautiskā akciju laidiena apjomu izmantos tirgus konjunktūras analīzi konkrētajā periodā un reģionā.

 

Par ceturto jautājumu

Lai nodrošinātu maksimālos ieņēmumus Valsts īpašuma privatizācijas fondā, ir nodrošināta pilnīga konkurence no potenciālo “Latvijas kuģniecības” akciju pircēju puses, paredzot ārvalstu rezidentu iesaisti privatizācijā. Nolikums par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” akciju pārdošanas kārtību Rīgas Fondu biržā par naudu paredz personām, kuras nav Latvijas rezidenti, pirkšanas uzdevumus akciju iegādei iesniegt RFB piesaistītajai starptautiskajai investīciju bankai, tādējādi nodrošinot šo uzdevumu izpildi. Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana paredz visu akciju pirkšanas uzdevumu izpildi par vienu akciju cenu un starptautiskā laidienā pārdodamo akcijas cenas un vietējā laidienā pārdodamo akciju cenas sakritību konkrētajā dienā.

2002.gada 5.februārī Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

 

 

 

Ministrs Uz jaut. Nr. 155 — dok. Nr. 4033

 

G. Bērziņš Par Valsts ieņēmumu dienesta

modernizāciju

Saskaņā ar pieprasījumu (reģistra Nr. 155) sniedzam atbildes uz Latvijas Republikas Saeimas deputātu 24.01.2002. vēstulē uzdotajiem jautājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta modernizāciju.

2002. gada 30. janvārī Finansu ministrs G.Bērziņš

 

 

1. jautājums. “Kad tiks pabeigta VID modernizācija?”

Projekta dati

Projekta apstiprināšana valdē, Pasaules bankā
(Vašingtona, ASV) 03.12.1998.
Aizdevuma līguma VID modernizācijas projekta realizēšanai
noslēgšana starp Latvijas Republiku un Pasaules banku (PB),
kuru Latvijas Republikas vārdā parakstīt bija pilnvarots
finansu ministrs I. Godmanis (saskaņojot ar valsts
ieņēmumu valsts ministri A.Poču) 13.01.1999.
Aizdevuma līguma stāšanās spēkā (efektivitātes
nosacījumu izpildīšana) 13.04.1999.
Projekta beigu termiņš 30.06.2003.

 

Lai arī atbilstoši projekta oficiālajiem datiem tā beigu termiņš ir
30.06. 2003., VID modernizācija būs jāturpina arī pēc tam, kad būs pabeigts VID modernizācijas projekts 1998. — 2002. g., lai sasniegtu ES vadlīnijās noteiktos standartus muitas un nodokļu administrēšanā.

 

 

2. jautājums. “Kad un kas apstiprināja VID modernizācijas plānu?”

1998. gadā atbilstoši LR valdības Nacionālās programmas, 1985. gada ES Hartas un ES Muitas un nodokļu administrēšanas sistēmu prasībām sadarbībā ar Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules bankas) ekspertiem Valsts ieņēmumu dienests izstrādāja ilgtermiņa attīstības un darbības projektu — VID modernizācijas projektu 1998. — 2002. g. (turpmāk — VID modernizācijas projekts). Ar VID ģenerāldirektora 28.07.1998. rīkojumu Nr. 385 tika apstiprināti VID modernizācijas projekta uzdevumi un termiņi.

Latvijas Republikas valdība ir saņēmusi Pasaules bankas (PB) aizdevumu DEM 8 585 000 VID modernizācijas projekta realizēšanai.

Pirms tika parakstīts Pasaules bankas aizdevuma līgums un uzsākta VID modernizācijas projekta ieviešana, tika veikti pamatīgi situācijas izpētes un projekta sagatavošanas darbi.

1998. gadā Pasaules banka sadarbībā ar dažādām valsts pārvaldes un ārvalstu finansu institūcijām izstrādāja Valsts (Latvijas) palīdzības stratēģiju (angl. — Country Assistance Strategy). Šis pārskats tiek izstrādāts reizi trijos gados, un tajā tiek identificētas tās jomas, kuras nepieciešams un ir iespējams tuvākajā nākotnē stiprināt, uzlabot. Pamats jebkura projekta izstrādāšanai, kuram viens no finansu līdzekļu avotiem ir PB aizdevuma līdzekļi, ir valdības intereses un iniciatīva, kas tiek apspriesta un par kuru tiek panākta vienošanās ar PB. Tādā pašā veidā tika noteikta arī VID modernizācijas projekta izstrādāšana un ieviešana. Kā turpmākais solis bija: Pasaules bankas eksperti sadarbībā ar Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta vadību izstrādāja projekta novērtējuma dokumentu (angl. — Project Appraisal Document) un projekta ieviešanas plānu (angl. — Project Implementation Plan), kuri abpusēji (kā no LR, tā no PB puses) tika apstiprināti 30.10.1998.g. aizdevuma līguma sarunu rezultātā, kas notika Vašingtonā, ASV, 19.—23.10.1998.g.

 

 

3. jautājums. “Kas izsludināja konkursus atsevišķu plāna daļu veikšanai, tehnikas iegādei un noteica samaksas lielumu?”

8. apakšprogrammas “VID modernizācijas projekts” budžets sastāv no divām daļām — Pasaules bankas aizdevuma līdzekļi un valsts dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem (LR līdzfinansējums).

Latvijas Republikas un Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas 1999.gada 13. janvārī noslēgtajā aizdevuma līguma Nr. WB4416LV 5. pielikuma 3. (a) punkts paredz: “Projekta ieviešanas periodā aizdevuma ņēmējam jānodrošina tādu līdzekļu iekļaušana katra gada budžeta projektā, kuri ir pietiekami, lai segtu radušos izdevumus saskaņā ar projekta realizēšanu, kas finansējami no aizdevuma ņēmēja paša resursiem.”

 

1) Darbi, preces un iekārtas, kuru iegāde apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem

Katru gadu tiek apstiprināts valsts dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 8. apakšprogrammas “VID modernizācijas projekts” budžets nākamajam gadam ar konkrētu pasākumu plānu un katra atsevišķa pasākuma plānotajām izmaksām. Pamatojoties uz iepriekš minēto un likumu “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”, tiek organizētas valsts pasūtījuma procedūras (izsoles, konkursi, cenu aptaujas).

Konkursu (izsoles) procedūras veic ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora rīkojumiem izveidotās valsts pasūtījumu komisijas saskaņā ar Ministru kabineta 18.03.1997. noteikumiem Nr.98 “Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai” un Finansu ministrijas 21.05.1998. instrukciju “Par izsoles (konkursa) pretendenta un piedāvājuma atbilstības novērtēšanu, piedāvājumu salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu”.

Pamatojoties uz valsts pasūtījuma rezultātiem, tiek slēgti līgumi par valsts pasūtījumu izpildi (preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, darbu veik-
šanu utt.).

Preču iepirkumi par Pasaules bankas aizdevuma līdzekļiem tiek veikti pēc Pasaules bankas procedūrām, pamatojoties uz Pasaules bankas “Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (SRAB) aizdevumu un Starptautiskās attīstības asociācijas (SAA) kredītu izmantošanas vadlīnijām” (vadlīnijas), kuru piemērošana noteikta Latvijas Republikas un Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas 13.01.1999. noslēgtajā aizdevuma līgumā nr. WB4416LV un paredzēta likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 3. panta piektajā daļā: “Piešķirot valsts pasūtījumu, kas daļēji tiek finansēts no starptautisko finansu institūciju aizdevumu līdzekļiem, piemērojami starptautisko saistību noteikumi.”

 

2) Konsultantu pakalpojumi, kas tiek apmaksāti no aizdevuma līdzekļiem

Saskaņā ar Aizdevuma līguma nosacījumiem 44% vai 1 138 500 latus no PB piešķirtajiem aizdevuma līdzekļiem drīkst izmantot tikai likumīgiem maksājumiem par konsultantu pakalpojumiem.

Atbilstoši PB norādījumiem par konsultāciju pakalpojumu līgumu skaitu modernizācijas projekta Vadības izmaiņu koordinācijas komitejas (VIKK) (komitejas sastāvs: priekšsēdētājs: finansu ministrs; priekšsēdētāja vietnieki: Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece, finansu ministra padomnieks; dalībnieki: VID ģenerāldirektors, VID ģenerāldirektora vietnieki) 02.11.1999. sēdē tika akceptēts trīs konsultāciju pakalpojumu līgumu slēgšana šādās jomās: VID organizācijas un vadības uzlabošana; nodokļu un muitas darbības uzlabošana; IT infrastruktūras uzlabošana.

Konsultantu firmas tika izvēlētas saskaņā ar Pasaules bankas noteiktajām procedūrām vadošajos norādījumos “Vadlīnijas. Konsultantu izvēle un nodarbināšana Pasaules bankas aizdevuma ņēmējiem. Izdots: 1997. gada janvāris, pārstrādāts: 1997. gada septembris”.

Atbilstoši PB vadlīnijās noteiktajai procedūrai noteiktas konkursu uzvarētājfirmas par konsultāciju pakalpojumu sniegšanu:

• jomā “VID organizācijas un vadīšanas uzlabošana” — International Bureau of Fiscal Documentation, Nīderlande;

• jomā “Nodokļu un muitas darbību uzlabošana” — KPMG, Vācija;

• jomā “Informācijas tehnoloģijas infrastruktūras uzlabošana” — KPMG, Vācija.

 

 

4. jautājums. “Kādi ir sasniegtie rezultāti?”

Kopumā VID nodokļu un muitas administrēšanas darbs laikā no 1999.g. līdz 2001. g. ir uzlabojies. 2000. gada VID administrētie nodokļi un nenodokļu ieņēmumi valsts budžetā tika iekasēti Ls 1 374,6 milj. apmērā, tas ir par Ls 67,5 milj. jeb par 5,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2001. gada ieņēmumu iekasēšanas rezultāti (Ls 1 456,4 milj.) liecina, ka arī 2001. gadā iekasēto nodokļu un nenodokļu ieņēmumu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies par Ls 81,8 milj., jeb par 4,9%.

Būtisks VID veiktā nodokļu iekasēšanas darba efektivitātes rādītājs ir izmaksas, kas nepieciešamas viena lata iekasēšanai. Kopš 1998. gada šis rādītājs ir samazinājies no 2,7 santīmiem līdz 2,2 santīmiem.

Konspektīvs pārskats par paveikto VID modernizācijas projektā līdz 2002. gada 1. janvārim:

 

 

I. VID organizācijas struktūras un vadības uzlabošanas jomā:

1) Starptautiskās pieredzes pārņemšana dažādu valstu ieņēmumu dienestu organizācijas un vadības jautājumos

Starptautiskā konkursa rezultātā noslēgtā līguma (18.07.2000.) ietvaros konsultatīvos pakalpojumus VID modernizācijas projekta “VID organizācijas un vadības nostiprināšana” jomā sniedza firma International Bureau of Fiscal Documentation (IBFD), Nīderlande.

IBFD izstrādāja rekomendācijas VID darbības uzlabošanai šādās jomās:

• organizācijas struktūras racionalizācija,

• stratēģiskā plānošana, budžeta veidošana, finansu un līdzekļu vadība,

• operatīvā vadība,

• personāla vadība,

• iekšējā kontrole un korupcijas novēršana,

• ārējās un iekšējās attiecības.

2) Stratēģiskā vadība

Izstrādāta un ar VID ģenerāldirektora 2001. gada 27. decembra rīkojumu Nr. 1445 apstiprināta VID nodokļu administrēšanas stratēģija.

Izstrādāta un 2001. gada 5. decembra VID padomes sēdē apstiprināta VID Muitas darbības stratēģija no 2001. gada līdz 2005. gadam.

Izstrādāti Norādījumi par Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu dokumentu lietu aprakstu sastādīšanu.

3) Darba plūsma, procesi

Ņemot vērā IBFD ieteikumus, 2000. gada decembrī VID vadība pieņēma konceptuālu lēmumu pārveidot VID struktūru visos darbības līmeņos atbilstoši procesu vadības principiem. Ir definēti 3 galvenie procesi:

— operatīvās darbības process (kas ietver VID galveno darbības jomu — nodokļu un muitas administrēšanu),

— stratēģijas un attīstības nodrošināšanas process,

— atbalsta process.

VID darbības organizācija pēc procesu principa nodrošinās darba efektivitātes uzlabošanu, turklāt tiek apspriests, vai attiecības starp dažādos procesos iesaistītām struktūrvienībām nebūtu lietderīgi organizēt pēc “piegādātāja — pasūtītāja” principa.

VID galvenās pārvaldes (GNP, GMP, FPP) veic savu struktūru pārstrādāšanu atbilstoši procesu vadības principiem.

VID reģionālo iestāžu un to nodaļu struktūra tika pārstrādāta atbilstoši procesu vadības principiem (apstiprināts ar rīkojumiem).

Uzlaboti VID teritoriālo iestāžu rīcības plāni: ir samazināts uzdevumu skaits, pilnveidoti izpildes kritēriji, noteikts sasniedzamais rezultāts, nodrošināta regulāra nodokļu administrēšanas pamatfunkciju darbības izpildes analīze un kontrole.

4) VID reģionālo iestāžu izveide

1999. gadā VID izveidoja divus pilotreģionus Latgalē un Zemgalē. 1999.–2000. gadā tika veikti dažādi pasākumi, lai uzlabotu to darba efektivitāti, piemēram, izveidoti nolikumi pilotreģionu struktūrvienībām, veikta darba vietu uzlabošana muitas kontroles punktos, pievērsta pastiprināta uzmanība nodokļu maksātāju izglītošanai, izstrādāts iekšējās kontroles sistēmas mehānisms u.c. Lai novērtētu reģionu izveidošanas lietderīgumu, 2000. gada beigās tika veikta darba rezultatīvo rādītāju analīze, kas ļāva secināt, ka reģionālajās iestādēs ir pieaugusi darba efektivitāte un uzlabojušies darba rādītāji, salīdzinot ar citām teritoriālajām iestādēm. Īpaši nepieciešams atzīmēt pilotreģionālo iestāžu panākumus nodokļu parādu administrēšanā. 2000. gadā abās pilotreģionālajās iestādēs kopā nodokļu parāds samazinājās par Ls 1 497 tūkst., kamēr pārējās teritoriālajās ietādēs kopā nodokļu parāda apjoms ir palielinājies par Ls 35 608 tūkst. Nodokļu parāda administrēšana ir cieši saistīta ar piedziņas darbību, kur arī pilotreģionu uzrādītie rezultāti ir labāki nekā kopā citās teritoriālajās iestādēs. Pilotreģionālās iestādes kopā 2000. gadā, salīdzinot ar 1999. gadu, ir piedzinušas par Ls 6 259 tūkst. jeb 66% vairāk, taču pārējās teritoriālās iestādes kopā ir piedzinušas par Ls 13 413,5 tūkst. jeb tikai par 29% vairāk. Arī audita darbā reģionālo iestāžu rezultāti ir uzlabojušies. Vislabākās pārmaiņas vērojamas attiecībā uz auditu rezultativitāti un vienā auditā iekasētajām summām — auditu rezultativitāte abās pilotreģionālajās iestādēs ievērojami augusi un sasniegusi 98% rādītāju, turpretī vidēji pārējās teritoriālajās iestādēs tā ir augusi lēnāk un sasniegusi 89% rādītāju.

VID modernizācijas projekta gaitā līdz 2003. gadam ir plānots izveidot 6 reģionālās iestādes.

Ar VID 26.04.1999. rīkojumu tika apstiprinātas VID reģionālo iestāžu un VID reģionālo iestāžu nodaļu struktūras.

22.04.1999. darbību uzsāka VID reģionālās struktūrvienības divos pilotreģionos (VID Latgales un Zemgales reģionālās iestādes) un tām pakļautās nodokļu administrēšanas nodaļas (lokālās VID iestādes).

02.07. 2001. tika paplašināta VID Zemgales reģionālā iestāde, iekļaujot tajā VID Aizkraukles rajona nodaļu, VID Jēkabpils rajona nodaļu un VID Tukuma rajona nodaļu (VID 14.06.2001. rīkojums Nr. 1172–p).

Saskaņā ar VID 30.05.2001. rīkojumu Nr. 980–p tiek izveidota VID Vidzemes reģionālā iestāde, kas uzsāka darbu ar 02.07.2001.

Saskaņā ar VID 12.10.2001. rīkojumu Nr. 2217-p tika izveidota VID Rīgas reģionālā iestāde, kas uzsāka darbu ar 01.01.2002.

VID Kurzemes reģionālo iestādi un VID Rīgas muitas reģionālo iestādi plānots izveidot 2002. gadā.

Ir noteikts nepieciešamais darbinieku skaits (gan nodokļu administrēšanas, gan muitas jomā) visās veidojamajās reģionālajās iestādēs.

Izstrādāts VID Rīgas reģionālās iestādes darbinieku sadalījums starp reģionālo iestādi un tai pakļautajām nodaļām.

Pilnveidota VID reģionālo iestāžu nodokļu administrēšanas struktūra, GNP struktūras projekts un veikts nepieciešamo resursu aprēķins.

Izstrādāti un ar VID ģenerāldirektora 2001. gada 20. decembra rīkojumu Nr. 2646–p apstiprināti VID reģionālo iestāžu nodokļu administrēšanas struktūrvienību paraugnolikumi.

5) VID teritoriālo iestāžu nodokļu maksātāju apkalpošanas zāļu izveide VID modernizācijas projekta ietvaros laikā no 1999.g. līdz 2001.g.

• 1999.g. — Bauskas rajona nodaļā, Dobeles rajona nodaļā, Krāslavas rajona nodaļā, Jūrmalas pilsētas nodaļā, Zemgales pr–p nodaļā, Jēkabpils rajona nodaļā;

• 2000.g. — Jelgavas rajona nodaļā, Preiļu rajona nodaļā, Aizkraukles rajona nodaļā, Talsu rajona nodaļā, Tukuma rajona nodaļā, Latgales pr–p nodaļā, Ziemeļu rajona nodaļā, Limbažu rajona nodaļā, Salacgrīvas apkalpošanas punktā;

• 2001.g. — Alūksnes rajona nodaļā, Balvu rajona nodaļā, Rēzeknes rajona nodaļā, Madonas rajona nodaļā;

• pabeigtas valsts pasūtījuma procedūras par nodokļu maksātāju zāļu izveidi VID Gulbenes rajona nodaļā, Valkas rajona nodaļā, Kuldīgas rajona nodaļā, Rīgas muitas MKP “CSDD” un uzsākti remontdarbi.

Lai noskaidrotu, kā nodokļu maksātāji novērtē nodokļu administrācijas darbu, un noteiktu modernizācijas projekta realizācijas efektivitāti klientu apkalpošanas uzlabošanā, 2000.gadā (no aprīļa līdz oktobrim) tika veikta nodokļu maksātāju un VID teritoriālo iestāžu darbinieku anketēšana. Nodokļu maksātāju aptaujas rezultāti rāda, ka tajās teritoriālajās iestādēs, kurās uz anketēšanas brīdi jau bija izveidotas un darbojās klientu apkalpošanas zāles, nodokļu maksātāju apmierinātības koeficients ir augstāks nekā tajās teritoriālajās iestādēs, kurās šādas zāles vēl nebija izveidotas.

6) VID budžeta izdevumu plānošanas un pamatojuma metodikas izstrādes jomā

— Saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” un MK 243. noteikumiem, atbilstoši VK un citiem normatīvajiem aktiem izstrādāts un apstiprināts jauno “Budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas plāns VID” (VID 18.01.2001., rīkojums Nr. 39, jaunie klasifikācijas kodi 2001. gadā VID centrālajam aparātam un teritoriālajām iestādēm ir iestrādāti ASGL grāmatvedības datorprogrammā).

— Apkopoti un izanalizēti 2000. gada faktiskie izdevumi. Salīdzināti faktiskie izdevumi ar iepriekš izstrādātajiem normatīviem un veikta datu salīdzinošā analīze par normatīvu ievērošanu un identificētas problēmas, lai precizētu esošos normatīvus un sāktu darbu pie jaunu normatīvu izstrādes.

— Turpinās darbs ar VID piederošā un nomājamā (noma, īre) nekustamā īpašuma datu bāzes veidošanu, izdevumu posteņu apzināšanu.

— Turpinās darbs ar VID centrālā aparāta atbalsta bloka speciālistiem par izdevumu analīzi un normatīvu kritēriju izveidošanu un pilnveidošanu.

— Turpinās darbs pie sistēmas un kārtības, kādā VID struktūrvienības iesniedz papildus (virsbāzes) nepieciešamo finansu līdzekļu pamatojumu nākamajiem finansu gadiem (budžeta izstrāde vidējā termiņā), izstrādes.

Lai informētu teritoriālo iestāžu finansu un grāmatvedības darbiniekus, ir izstrādāti un sagatavoti šādi materiāli:

• brošūra “VID finansiālo rādītāju analīze par 2000.gadu”,

• informatīvais materiāls par 2001.gada 9 mēnešu budžeta izdevumu posteņu analīzi.

Strādājot pie VID budžeta veidošanas shēmas, ir sagatavoti:

• VID budžeta finansējuma vienotas sadales normatīvi 2002.gadā,

• VID informātikas izdevumu vienotas sadales normatīvi 2002.gadā,

• VID mācību izdevumu normatīvi 2002.gadā.

2000.un 2001.gada faktisko izdevumu analīzes jomā:

• sagatavots pārskats par darba samaksu un štata vienībām,

• apkopoti autotransporta uzturēšanas faktiskie izdevumi,

• apkopoti nekustamā īpašuma uzturēšanas un ar muitas darbību saistītie faktiskie izdevumi,

• apkopoti pasta, telefonu un citu sakaru pakalpojumu faktiskie izdevumi,

• apkopoti kancelejas un mazvērtīgā inventāra faktiskie izdevumi,

• apkopoti administratīvie, komandējumu, reprezentācijas un ar darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu saistītie faktiskie izdevumi,

• apkopoti biroja, datortehnikas un tīkla aparatūras faktiskie izdevumi,

• apkopti kopētāju faktiskie izdevumi un citi rādītāji,

• apkopoti printeru uzturēšanas faktiskie izdevumi un citi rādītāji,

• apkopoti faktiskie izdevumi kapitālajām iegādēm,

• sagatavots kases un faktisko izdevumu salīdzinājums,

• apkopotas VID teritoriālās iestādes galvenās problēmas VID noteikto pamatfunkciju nodrošināšanai 2002.gadā nepietiekamo finansu līdzekļu dēļ.

7) Personāla jautājumi

Lai veicinātu darbinieku motivāciju un nodrošinātu karjeras izaugsmes iespējas, turpinās darbs pie jaunas darba samaksas sistēmas koncepcijas izstrādes.

Ir sagatavots muitas amatpersonu amatu, speciālo dienesta pakāpju un nepieciešamās kvalifikācijas sadalījuma projekts.

Projekta ietvaros tiek izstrādāta VID personāla vadības un attīstības rokasgrāmata. Rokasgrāmatā tiks ietverti jau izstrādātie dokumenti un normatīvie akti, kuri ir svarīgi VID personāla pārvaldībai.

Projekta ietvaros saistībā ar reģionu izveidošanu, jauno struktūru izstrādāšanu un ieviešanu ir organizēti mācību kursi VID darbiniekiem:

“Mana komanda un es” (Vidzemes reģiona un CA struktūrvienību vadītājiem, Rīgas reģiona struktūrvienību vadītājiem, 2 kursi, kopā 32 dalībnieki);

“Kvalitātes vadība” (CA struktūrvienību vadītājiem, 2 kursi, kopā 60 dalībnieki).

Organizētas mācības par personāla vadīšanas un novērtēšanas jautājumiem centrālā aparāta struktūrvienību vadītājiem, kā arī teritoriālo un reģionālo iestāžu vadītājiem.

Izstrādāts VID Personāla vadības stratēģiskā plāna projekts un VID Personāla vadības stratēģijas īstenošanas rīcības plāns.

Izstrādāta un ar 14.11.2001. rīkojumu Nr.2408–p apstiprināta instrukcija Nr.6 par “Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku rīcību terorisma (sprādzienu) draudu gadījumā”.

Izstrādāta un ar VID ģenerāldirektora 2001.gada 6.decembra rīkojumu Nr.2554–p apstiprināta darba aizsardzības instrukcija Nr.10 par “Ugunsdrošības pasākumiem”.

Lai atbalstītu un veicinātu VID modernizācijas projekta (MP) realizācijā iesaistītos darbiniekus, motivējot tos radošam, produktīvam, kvalitatīvam un augsti efektīvam darbam, kā arī radītu vēlēšanos arī turpmāk aktīvi iesaistīties MP procesā, izstrādāta un ar VID ģenerāldirektora 14.11.2001. rīkojumu Nr.1155 apstiprināta “Materiālās stimulēšanas kārtība Valsts ieņēmumu dienestā”.

8) Korupcijas novēršanas jautājumi

Viens no rādītājiem, kas atspoguļo institūcijas administratīvo funkciju kvalitāti, ir korupcijas līmenis. “Phare” projekta ietvaros ir sagatavotas 8 VID amatpersonas pasniedzēju darbam par korupcijas novēršanas tēmu.

Tiek veidots universāls mācību materiāls, kas sniegs detalizētu priekšstatu par interešu konfliktiem un to risku zonām, par korupcijas novēršanas juridiskajiem, ētiskajiem un organizatoriskajiem aspektiem, tai skaitā šis materiāls sniegs vadlīnijas vadītājiem, lai nepieļautu to pakļautībā esošu amatpersonu nonākšanu interešu konflikta situācijās un novērstu korupcijas iespējas konkrētā darba vietā.

“Phare Twinning” projekta ietvaros sadaļā “Datorizētas mācību sistēmas izveide VID” tiek strādāts pie elektoniska mācību materiāla “Interešu konflikti un korupcijas novēršanas juridiskie, ētiskie un organizatoriskie aspekti” sagatavošanas.

Ņemot vērā Pasaules muitas organizācijas ieteikumus, ir izstrādāts “Muitas darbinieku ētikas kodekss”, kurā ietvertas galvenās vadlīnijas korupcijas novēršanā un ierobežošanā muitā. Šis kodekss ir VID darbinieku Ētikas kodeksa sastāvdaļa. 08.05.2001. spēkā stājās grozījumi Valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu metodikā, nosakot konkrētu pārbaužu veikšanas termiņu, kā arī paplašinot deklarāciju pārbaužu uzsākšanas pamatojumu (informācija masu medijos par iespējamo Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu). Tādējādi tiek paaugstināta valsts iestādes — VID — atbildība par savu darbību, administrējot Korupcijas novēršanas likumu, kā arī paplašināta sabiedrības iesaistīšanās valsts amatpersonu darbības kontrolē.

VID Korupcijas novēršanas kontroles daļā 13.–30.08.2001. strādāja Austrālijas eksperts, kura uzdevums bija sagatavot pārbaužu metodikas rokasgrāmatas atsevišķas sadaļas. Šī darba rezultātā ir sagatavotas valsts amatpersonu deklarāciju un amatpersonai noteikto ierobežojumu pārbaudes kontroles lapas (šis nosaukums tiks vēl apspriests), kuru mērķis ir ieviest vienota vai standarta veida pārbaudes. Pašlaik pārbaudēs konstatētais tiek apkopots izziņā, kuru sagatavo inspektors pēc saviem ieskatiem, šo kontroles lapu ieviešanas rezultātā inspektoram būs jāatbild uz konkrētiem jautājumiem (testa veidā), tādā veidā izskaužot iespēju pārbaudes laikā nepamanīt būtiskus pārkāpumus vai neprecizitātes.

9) Ārējās un iekšējās attiecības

Sagatavoti un nodrukāti bukleti “Nodokļu ABC” un “Kas ir nodokļu audits?”.

04.09.2001. notika tikšanās ar NVO pārstāvjiem, lai pārrunātu savstarpējās sadarbības iespējas. VID ģenerāldirektors š.g.17.–19.septembrī piedalījās IOTA 5.ikgadējā ģenerālajā asamblejā. Tās laikā VID ģenerāldirektors tika ievēlēts par IOTA prezidentu un Latvija kļuva par nākamo prezidējošo valsti. Notika informatīvas kampaņas, preses konference un tika izsūtītas preses relīzes masu medijiem.

Izstrādāta Sabiedrisko attiecību 2002.g. stratēģija.

Realizēts multfilmas bērniem par nodokļiem projekts. Sadarbībā ar studiju “Dauka” taps īsfilmas videokasetes formā “Kur paliek mana nauda”. Noorganizēts bezmaksas seanss Rīgas skolēniem k/t “Rīga”. Videokasetes uzdāvinātas visām Latvijas vispārizglītojošajām skolām (1074).

Izveidota biroja Komunikāciju daļa. Tās struktūra apstiprināta ar VID ģenerāldirektora 06.06.2001.rīkojumu Nr.4552.

 

 

II. Nodokļu un muitas darbības uzlabošana

1) Starptautiskās pieredzes pārņemšana dažādu valstu muitas un nodokļu administrēšanas jautājumos

Starptautiskā konkursa rezultātā noslēgtā līguma (15.08.2000.) ietvaros konsultatīvos pakalpojumus VID modernizācijas projekta “Nodokļu un muitas darbības uzlabošana” jomā sniedza firma KPMG, International Project Management (KPMG), Vācija.

Saņemtas konsultācijas un priekšlikumi VID darbības uzlabošanai šādās jomās:

• nodokļu iekasēšana, deklarēšana un nodokļu parādu piedziņa;

• ar nodokļu administrēšanu saistītie juridiskie jautājumi;

• brīvo un speciālo ekonomisko zonu administrēšanas uzlabošana;

• audits un izmeklēšana;

• precedentu datu bāzes izveidošana;

• muitas operācijas;

• apelācijas sistēmas izveidošana.

KPMG konsultanti ir novadījuši vairākus seminārus VID centrālā aparāta un teritoriālo iestāžu darbiniekiem. Semināru tēmas: “OECD nodokļu konvencijas parauglīgumi par ienākumiem un kapitālu”, “Transferta cenu noteikšana”, “Kapitāla palielinājuma metodes izmantošana”, “PVN priekšnodoklis”, “Stratēģiskā plānošana informācijas vadībai”, “Nodokļu parādu piedziņa”.

Lai veicinātu darbinieku profesionālo izaugsmi, pabeigta mācību programmas “Darbs ar klientu” izstrāde.

2) Audita darba pilnveidošana

Pēc KPMG ieteikuma 2001.gada februārī tika izveidotas divas darba grupas: “Cīņai ar organizēto izvairīšanos no nodokļu nomaksas” un “Lielo un sarežģīto auditu veikšanas pilnveidošanai”. Darba grupu darbu vadīja KPMG eksperts. Ir sagatavoti atskaišu projekti ar rekomendācijām minētajās jomās.

“Phare Twinning” projekta ietvaros sadaļā “Datorizētas mācību sistēmas izveide VID” tiek izstrādāti elektroniski mācību materiāli “Finansu analīze, nodokļu audits” un “Tematiskās un cita veida pārbaudes”.

22.08.2001. darbu uzsākusi “Phare” projekta LE9903.01/02 “Audita sistēmas programmatūras piegāde un VID darbinieku apmācība” projekta darba grupa, kuras sastāvā ietilpst gan VID darbinieki, gan programmatūras izstrādātāji firmas “Bull” (Francija) pārstāvji.

VID GNP veikto strukturālo izmaiņu rezultātā Nodokļu kontroles daļā izveidots Informācijas koordinācijas sektors, kura funkcijās ietilpst VID iestāžu veiktā informācijas par nodokļu maksātāju ieguves un uzkrāšanas darba koordinācija, kā arī piedalīšanās VID IS pilnveidošanā nodokļu kontroles vajadzībām.

Izstrādāti un apstiprināti “Norādījumi par vienotu kārtību, kādā veicamas savstarpējo darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu pārbaudes”.

Izstrādāts teorētiskais materiāls datorizētai auditoru apmācībai “Nodokļu audita process”, tiek izstrādāti testi auditoru zināšanu pārbaudei.

Sagatavoti priekšlikumi izmaiņām likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas saistīti ar nodokļu kontroles procesu.

Izstrādāti VID reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes, Audita daļas, Analīzes daļas, rajona Nodaļas nodokļu maksātāju kontroles daļas paraugnolikumu projekti.

Izstrādāts “Uzņēmuma novērtējuma pēc audita” projekts.

Veikta analīze un sagatavots pārskats “Par identificētiem un atklātiem riskiem pa tautsaimniecības nozarēm un nodokļu veidiem”.

Izstrādāti kontroles dokumenti:

• Audita darba lapa PVN pārbaudei (auditam) par 1999., 2000., 2001. Taksācijas periods — mēnesis saskaņā ar likumu “Par PVN”.

• “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un uzskaites kārtības pareizības pārbaude”.

Izstrādāts VID un Valsts būvinspekcijas sadarbības līguma projekts.

No visām pieejamajām VID informācijas sistēmām apkopota informācija par uzņēmumiem un to īpašniekiem, kas saistīti ar atklātajiem faktiem par gaļas kontrabandu, lai sekmīgi vadītu audita procesu, kontrolējot nodokļu nomaksu gaļas kontrabandas shēmā iesaistītajos uzņēmumos.

Lai VID operatīvi varētu iegūt informāciju, kādi kontroles pasākumi ir veikti konkrētam nodokļu maksātājam, izstrādāta “Nodokļu maksātāja kontroles pasākumu kartiņas” veidlapa un tās aizpildīšanas kārtība.

Izstrādāta “Kārtība, kādā VID sniedz ziņas Finansu un kapitāla tirgus komisijai par aizdomīgajiem finansu darījumiem”.

Izstrādāta kārtība, kādā notiek informācijas apmaiņa starp VID un Lauku atbalsta dienestu.

3) Apelācijas sistēmas izveidošana

Kopīgi ar Finansu ministriju un VID Juridisko pārvaldi sagatavots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” sadaļā par nodokļu strīdu izskatīšanu. Likumprojekts iesniegts Valsts kancelejā.

VID Zemgales, Latgales un Vidzemes reģionālo iestāžu struktūrā iekļautas Lēmumu pārsūdzēšanas daļas.

Aktualizēts VID Lēmumu pārsūdzēšanas daļas nolikums un pārstrādāti struktūrvienības amatpersonu amatu apraksti.

Lai nodrošinātu saskaņotu krimināltiesisko un civiltiesisko tiesvedību, sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru tiek izstrādāti norādījumi par revīzijas materiālu noformēšanu pēc procesa virzītāja pieprasījuma.

Izstrādāti ieteikumi atsevišķu lietu un sarežģītu auditu lietu sagatavošanā, kurās iespējami tiesas procesi par ievērojamām nodokļu maksājumu naudas summām.

Organizēti semināri teritoriālo iestāžu amatpersonām, saistībā ar tiesu praksi un VID viedokļa aizstāvēšanu piedziņas lietu, to pārsūdzības un maksātnespējas lietu jautājumos.

Sagatavoti un iesniegti VID vadībai priekšlikumi par apelācijas struktūrvienības kompetenci, izskatot sūdzības par uzliktajiem administratīvajiem sodiem, lai veicinātu vienotu tiesu praksi.

4) Klientu apkalpošanas uzlabošana

Lai uzlabotu VID klientu apkalpošanas darbu, tiek veikta nodokļu maksātāju anketēšana.

Ir izstrādāta un VID konsultantiem izsūtīta aptaujas anketa ar mērķi izzināt VID teritoriālo iestāžu nodokļu konsultantu vajadzības un problēmas. Apkopoti un izvērtēti anketēšanas rezultāti.

Izstrādāta mācību programma “Konsultēšanas pamati un rūpes par klientu”. Notikuši trīs mācību kursi, apmācīti 62 konsultāciju daļu darbinieki.

Izstrādātas aptaujas anketas nodokļu maksātājiem. Anketēšanas mērķis — noskaidrot nodokļu maksātāju apmierinātības līmeni par saņemtajiem VID pakalpojumiem, vēlmes attiecībā uz pakalpojumiem, kā arī noskaidrot, vai ir mainījusies un kā ir mainījusies apkalpošanas kultūra un pakalpojumu kvalitāte, izveidojot VID NM apkalpošanas zāles. Anketēšanas rezultāti ir pamats, lai noteiktu efektivitāti NM zāļu un reģionu izveidošanai.

Veidojot nodokļu maksātāju apkalpošanas zāles, tiek ieviesti arī bezmaksas nodokļu maksātāju konsultāciju dienesti, kā arī nodokļu maksātāju un nodokļu inspektoru izglītošanai paredzēti mācību centri.

Izpētīta un apkopota Latvijas valsts iestāžu un organizāciju darba pieredze klientu apkalpošanā un konsultantu apmācībā.

5) Darba izpildes kontrole

Lai nodrošinātu optimālu darba kontroli, VID TI nodokļu administrēšanas 2001.g. rīcības plāni, salīdzinot ar iepriekšējos gados izstrādātajiem, ir mainīti šādā aspektā:

— nosakot uzdevumus, tika ņemta vērā esošā situācija nodokļu administrēšanā un apzinātas potenciālās iespējas nodokļu administrēšanas darba vērtēšanas un analizēšanas uzlabošanā, maksimāli atsakoties no vispārināto, aprakstošo funkciju un darbību uzskaitījuma, kas galvenokārt raksturoja uzdevumu izpildes gaitu, nevis tā izpildes rādītājus un sasniedzamos rezultātus salīdzināmā izteiksmē;

— iepriekšējo gadu rīcības plāna sadaļa “Stratēģija” aizstāta ar “Apakšuzdevumu”, kurš pakārtots galvenajam uzdevumam;

— sadaļa “Izpildes kritērijs”, kurā tika norādīts plānoto darbu uzskaitījums, aizstāta ar sadaļu “Izpildes rādītājs” un tajā iekļauts izpildāmā uzdevuma novērtējums (mērvienībās);

— ieviesta jauna sadaļa “Sasniedzamais rezultāts”, kas pārsvarā uzrādāms relatīvā izteiksmē, lai varētu salīdzināmi izvērtēt VID TI nodokļu administrēšanas darbu.

Lai uzlabotu VID teritoriālo iestāžu nodokļu administrēšanas rīcības plānos iekļauto uzdevumu izpildes novērtēšanu un nodrošinātu vienotu pieeju rīcības plāna uzdevumu izpildes skaitlisko rādītāju noteikšanā, kā arī sniegtu palīdzību VID teritoriālajām iestādēm kvalitatīvu, pēc vienotas metodikas aizpildītu un korektu rīcības plānu izpildes pārskatu sagatavošanā, sagatavots un nosūtīts VID teritoriālajām iestādēm skaidrojums par rīcības plāna ceturkšņa pārskatu sagatavošanu.

6) Paveiktais muitas jomā

Izstrādāta muitas brokeru pieteikumu elektroniski iesniegto datu apstrādes www programma.

Slēgta ES sarunu sadaļa “Muitas savienība”.

Pabeigts “Twinning” projekts “Pirmsierašanās kontroles sistēmas ieviešana Rīgas ostā”.

Sadarbībā ar Valsts robežsardzi un Sanitāro robežinspekciju noorganizēta Robežas kontroles punktu anketēšana un rezultātu analīze.

Sagatavoti Muitas terminu skaidrojumi iekļaušanai visaptverošā skaidrojošā enciklopēdijā.

Izstrādāta Vietējās muitošanas koncepcija, kura paredz kravu atmuitošanu novirzīt no robežas uz iekšzemes muitas kontroles punktiem, kas samazinās robežšķērsošanas laiku. Koncepcijas prezentēšana uzņēmējiem notika 2001.gada 6.decembrī.

Sagatavots un iesniegts izskatīšanai Valsts policijā Savstarpējās sadarbības memoranda projekts par informācijas apmaiņu starp Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts policiju.

7) Paveiktais Finansu policijas darba jomā

Lai izpildītu Noziedzības novēršanas padomes 25.09.2000. sēdes lēmumu par atsevišķas specializētas struktūrvienības izveidi VID Finansu policijas pārvaldē, kas izmeklētu lietas, kas saistītas ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, kā arī lai atbilstoši VID reģionalizācijas plānam pilnveidotu Finansu policijas darbu un palielinātu darba efektivitāti, izstrādāta un apstiprināta jauna Finansu policijas pārvaldes struktūra.

8) Paveiktais akcīzes nodokļa administrēšanas jomā

Izveidota ērti lietojama un viegli atjaunojama (aktualizējama) informācija par VID Akcizēto preču pārvaldes izsniegtajām licencēm, kas pieejama visiem publiskajiem interesentiem. Tā rezultātā klientiem (uzņēmumiem, VID amatpersonām, citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām) tiek nodrošināta ērta un savlaicīga precīzas un kvalitatīvas informācijas ieguve.

Uzņēmumiem radīta iespēja pārliecināties, vai iespējamie darījumu partneri ir saņēmuši licenci attiecīgās uzņēmējdarbības veikšanai, vai tā nav anulēta. Šādi iespējams izvairīties no neapzinātas pārkāpuma izdarīšanas.

VID un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām operatīvi pieejama informācija, kas nepieciešama to funkciju veikšanai, tai skaitā dažādu kontroles pasākumu plānošanai un īstenošanai, kā arī saīsināts specifiskas vai oficiālas informācijas ieguves laiks.

Ieviesta tabakas izstrādājumu aprites pārskatu sistēma un datu bāze. Tabakas izstrādājumu aprites datu bāzē apkopotā informācija ietver katra tabakas izstrādājuma veida (pa sortimenta nosaukumiem) apriti Latvijas Republikā no to saražošanas vai ievešanas brīža līdz pat to realizācijai mazumtirdzniecībā. Dati regulāri tiek salīdzināti ar iepriekšējo periodu rādītājiem, tādējādi ļaujot izsekot tirgus attīstības tendencēm, analizēt riska faktorus un novērst tendences, kas negatīvi ietekmē legālā tirgus attīstību, izstrādājot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai, izstrādājot pasākumus nelegālā tirgus ierobežošanai, kā arī veikt prognozes par paredzamiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

Lai uzlabotu darbu akcizēto preču aprites jomā un pilnveidotu šo preču uzraudzību, kā arī saskaņotu LR likumdošanu ar ES direktīvu prasībām, ir izstrādāti normatīvo aktu projekti:

• MK noteikumu projekts “Noteikumi par alkoholisko dzērienu (izņemot vīnu, pārējos raudzētos dzērienus un starpproduktus) daudzuma noteikšanu, spirta zudumu uzskaiti un spirta daudzuma kontroles metodiku” [noteikumi Nr.216, pieņemti 2001. gada 29. maijā]. Noteikumi nosaka spirta zudumu uzskaites kārtību un spirta daudzuma kontroles metodiku jēlspirta un spirta ražošanas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kārtību, kādā spirta patērētāji veic spirta uzskaiti, kā arī kārtību, kādā, aprēķinot akcīzes nodokli, nosakāms likuma “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” 7. panta pirmās daļas 4. un 5. punktā minēto alkoholisko dzērienu daudzums litros 20°C temperatūrā. Šie noteikumi ir uzlabojuši akcīzes nodokļa noteikšanas procesu, jo tie ir būtiski precizējuši akcīzes nodokļa aprēķināšanā nepieciešamo elementu — alkoholiskā dzēriena daudzumu, kas tad arī tiek aplikts ar nodokli, līdz ar to ieguvēji no šī noteikumu projekta pieņemšanas ir gan nodokļu administrācija (Valsts ieņēmumu dienests), gan arī uzņēmēji, kas veic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā;

• MK noteikumu projekts “Noteikumi par jēlspirta, spirta zuduma normām jēlspirta un spirta ražošanas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un citu alkoholisko dzērienu iztrūkuma (zuduma) normām”. [Spēkā ar 22.12.2001.] Noteikumu projekta mērķis ir noteikt jēlspirta, spirta zuduma normas jēlspirta un spirta ražošanas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un citu alkoholisko dzērienu iztrūkuma (zuduma) normas ražošanas, pārstrādes un pārvadāšanas procesā, kā arī uzglabāšanas procesā akcīzes preču noliktavā, tādējādi izveidojot vienotu kārtību, kādā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas veic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā, var noteikt minētās iztrūkuma (zuduma) normas (t.i., zudumi, kas rodas jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas, pārstrādes, pārvadāšanas un uzglabāšanas procesā, par kuriem atļauts nemaksāt akcīzes nodokli). Noteikumu projektā ietvertās jēlspirta, spirta un citu alkoholisko dzērienu zuduma normas ir maksimāli pietuvinātas reālajiem zudumiem, proti, tās izstrādājot, ir izvērtēta reālā situācija uzņēmumos, un zuduma normas ir izstrādātas, ņemot vērā dažādu alkoholisko dzērienu ražošanas tehnoloģiju atšķirības, ar mērķi veicināt kvalitatīvākas produkcijas ražošanu (t.sk. dabīgo izejvielu izmantošanu) un tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību, kā arī produktu konkurētspēju ar citu valstu ražotāju piedāvātajiem produktiem;

• MK noteikumu projekts “Alus aprites un uzraudzības kārtība”. Noteikumu projekta mērķis ir noteikt ar akcīzes nodokli apliekamā alus aprites kārtību, konfiscētā alus iznīcināšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā tiks īstenota uzraudzība pār noteiktās kārtības ievērošanu. Līdz šim Latvijas Republikā nav bijis normatīvā akta, kas reglamentētu alus apriti, tādēļ alus apritei tika piemēroti pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti. Noteikumu projektā paredzēts noteikt uzņēmējdarbības ar alu reģistrāciju, ierobežojumus alus pārdošanai mazumtirdzniecībā (t.sk. alus realizācijas aizliegumu personām, kuras jaunākas par 18 gadiem), uzraudzības kārtību pār šo noteikumu ievērošanu u.c.; noteikumu projekta izstrādē tika uzklausīts un ņemts vērā arī Latvijas Alus darītāju savienības speciālistu viedoklis. Līdz ar noteikumu pieņemšanu tiks būtiski uzlabota alus aprites, kā arī akcīzes nodokļa iekasēšanas administrēšana;

• MK noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 1999. gada 16. februāra noteikumos Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem””. Noteikumu projekta mērķis ir precizēt noteikumos lietoto speciālo atļauju (licenču) nosaukumus atbilstoši Alkohola aprites likumā lietotajai terminoloģijai. Ar noteikumu pieņemšanu tiks novērstas pretrunas minētajos tiesību aktos, kas atvieglos šo normatīvo aktu tulkošanu un piemērošanu kā nodokļu maksātājiem, tā arī Valsts ieņēmumu dienesta un citu tirgus uzraudzības institūciju ierēdņiem;

• MK noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 1997. gada 7. oktobra noteikumos Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi””. Noteikumu projekta mērķis ir precizēt noteikumos lietoto speciālo atļauju (licenču) nosaukumus atbilstoši Alkohola aprites likumā lietotajai terminoloģijai. Ar noteikumu pieņemšanu tiks novērstas pretrunas minētajos tiesību aktos, kas atvieglos šo normatīvo aktu tulkošanu un piemērošanu kā nodokļu maksātājiem, tā arī Valsts ieņēmumu dienesta un citu tirgus uzraudzības institūciju ierēdņiem;

• Likumprojekts “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi atļaut izmantot spirtu kosmētikas līdzekļu ražošanā, izdarot grozījumus Alkohola aprites likuma 31. pantā (aizstājot jēdzienu “parfimērija” ar jēdzienu “kosmētikas līdzekļi”). Uzņēmēji ir secinājuši, ka denaturēta alkohola izmantošana kosmētikas līdzekļu ražošanā nenodrošina vēlamo kvalitāti, jo rodas blakus efekti (nepatīkama smaka u.c.), kas kavē produkta konkurētspēju. Ar likuma pieņemšanu uzlabosies uzņēmējdarbības vide, tiks nodrošināta iespēja ražot konkurētspējīgākus produktus, līdz ar to iegūs kosmētikas līdzekļu patērētājs;

• MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 5. septembra noteikumos Nr.311 “Naftas produktu (degvielas) aprites noteikumi””. Noteikumu projekta mērķis ir pilnveidot naftas produktu (degvielas) aprites kārtību un tās nosacījumus, vienlaikus uzlabojot akcīzes nodokļa ieņēmumus. Noteikumu projektā paredzēts papildināt preču pavadzīmju–rēķinu naftas produktiem (degvielai) rekvizītus, precizēt speciālas atļaujas (licences) saņemšanai iesniedzamo dokumentu saturu, pilnveidot pārskatu iesniegšanas kārtību, atteikties no degvielas vairumtirdzniecības licencēšanas u.c. Paredzams, ka ar noteikumu pieņemšanu tiks būtiski uzlabota degvielas aprites uzraudzība, līdz ar naftas produktu (degvielas) vairumtirdzniecības licenču atcelšanu samazināsies degvielas kontrabandas apmēri, tiks vienkāršots un atvieglots Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu darbs, kā arī nodrošināts pamats nodokļu maksātājiem noteikto pienākumu (pārskatu iesniegšana) ērtākai un ātrākai izpildei;

• MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1998. gada 8. decembra noteikumos Nr.446 “Naftas produktu iezīmēšanas (marķēšanas) un piegādes kārtība””. Noteikumu projekta mērķis ir pastiprināt uzraudzību pār iezīmēto (marķēto) naftas produktu piegādēm patērētājiem, lai tiktu samazināta iespēja īstenot normatīvajos aktos aizliegtus iezīmēto (marķēto) naftas produktu pirkuma– pārdevuma darījumus, kā arī iespēja deklarēt faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu informāciju. Paredzēts noteikt augstāku atbildību par šo noteikumu reglamentētās kārtības neievērošanu, precizēt iezīmēto (marķēto) naftas produktu piegādes kārtību patērētājam, kā arī precizēt patērētāja atļaujas saņemšanai iesniedzamo dokumentu saturu, lai VID rīcībā būtu pietiekami pamatota informācija par iezīmēto (marķēto) naftas produktu izmantošanas mērķi. Prognozējams, ka pēc noteikumu pieņemšanas būtiski samazināsies nelikumīgo darījumu skaits šajā sfērā.

 

 

III. IT infrastruktūras uzlabošana

1) Konsultatīvo pakalpojumu sniegšana IS infrastruktūras pilnveidošanā

Starptautiskā konkursa rezultātā noslēgtā līguma (02.10.2000.) ietvaros konsultatīvos pakalpojumus VID modernizācijas projekta “IT infrastruktūras uzlabošana” jomā sniedza firma KPMG, International Project Management (KPMG), Vācija (apakškonsultanti — Barents Group).

Līguma ietvaros saņemtas konsultācijas un priekšlikumi par VID Informix datu bāzes serveru darbības rādītāju uzlabošanas iespējām, IT vadības sistēmas konfigurācijas un ekspluatācijas pilnveidošanas jautājumiem, VID IT sistēmu audita jautājumos.

Kopīgi ar VID speciālistiem veikts divu VID IS audits:

— 2001. gada janvārī auditēta Nodokļu maksātāju reģistrācijas (NMR) sistēma,

— 2001. gada maijā veikts Muitas informatīvās sistēmas audits.

Konsultanti organizējuši 2 mācību kursus VID IT speciālistiem.

2) Turpinās uzsāktie darbi visos IT apakšprojektos. Svarīgākais:

• Nodokļu informācijas sistēma. Pašreiz ir ieviesta NIS versija 3.9, kurā NIS galvenā lietojumprogrammā sakarā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.149 “Kārtība, kādā kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi tiek ieskaitīti budžetā” 3. punkta stāšanos spēkā no 2001. gada 1. janvāra ir izdarītas vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu maksātāju stāvokļa aprēķina algoritmā, ir vienkāršota tehnoloģija nodokļu maksātāju reģistrācijai, gadījumos, kad tiek mainīta VID nodaļa, ir izmainīts PVN gada deklarācijas apstrādes algoritms. Ir uzlabota NIS administratoru programmatūra.

Pašreiz tiek testēta NIS 3.10 versija, kurā veiktas izmaiņas, kas saistītas ar NM iesniedzamajām izziņām, un veiktas būtiskas izmaiņas UGP apakšsistēmā, nodrošinot sabiedrisko organizāciju, privāto pensiju fondu, reliģisko organizāciju un arodbiedrību gada pārskatu datu ievadi.

Notiek izložu un azartspēļu nodokļu sistēmas programmatūras projektējuma apraksta izstrāde. Ir izveidota FM/VID darba grupa, kas strādā pie metodikas izmaiņām azartspēļu nodokļa aprēķināšanas, uzskaites un sadalīšanas kārtībā. Tā kā sistēmas tālāku izstrādi var veikt tikai pēc minētās metodikas izstrādes, realizācijas gala termiņš ir pārplānots uz 28.05.2002.

Nodota ekspluatācijā elektronisko deklarāciju sistēma. Nodokļu maksātājiem ir iespēja iesniegt deklarācijas elektroniskā formā, izmantojot internetu (www.vid.gov.lv).

• Muitas informācijas sistēmas. Turpinās darbi centrālās muitas datu bāzes attīstībā atbilstoši izmaiņām Muitas likumdošanā un turpinās ASYCUDA++ projekta ieviešana. Notiek ASYCUDA jaunākās versijas (v.1.16d) ieviešana. Šī versija nomainīta uz 16 serveriem, kas nodrošina darbu 68 muitas kontroles punktos uz robežas un iekšzemē. Rīgas muitā ASYCUDA ieviesta pavisam 29 muitas kontrolpunktos, tajā skaitā 17 muitas kontrolpunktos, kas veic muitas noliktavu uzraudzību, un 5 jūras ostu muitas kontrolpunktos. Ir apstiprinātas prasības programmatūras papildināšanai maksājumu depozītkontu ieviešanai, uzsākta programmatūras izstrādāšana. Tiek izstrādātas prasības papildinājumiem MMUS saistībā ar lēmumiem par labojumiem muitas deklarācijās. Izstrādāta programmatūra vienotai autopārvadājumu atļauju elektroniskai uzskaitei uz sauszemes robežas, uzsākta tās izmēģinājuma ekspluatācija Ainažu MKP. Turpinās periodiska apmācība ASYCUDA lietotājiem (muitas amatpersonām un muitas brokeriem). Turpinās atļauju izsniegšana elektroniskai deklarāciju iesniegšanai. Līdz 18.09.2001. izsniegtas 514 atļaujas, anulētas 12, elektroniski iesniegtas 39592 deklarācijas. Pabeigta no “Latvijas dzelzceļa” saņemto datu saistīšana ar deklarāciju noformēšanas procesu, integrējot tos ASYCUDA manifestu modulī (MODCAR), notiek gatavošanās šo datu izmantošanai MKP. Notiek CMIS muitas pārkāpumu apkarošanas datu bāzes un riska profilu izstrādāšanas apakšsistēmas izmantošana GMP Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļā. Uzsākta preču vidējo statistisko cenu aprēķināšanas programmatūras izmantošana. Turpinās CMIS integrācija ar ASYCUDA++.

• VID datu pārraides tīkla izveide. Vienotā VID datortīkla izveidošana ir pabeigta. Vienotā VID datortīklā ir saslēgtas visas VID teritoriālās iestādes un lielākie muitas punkti (kopā 91 pieslēgums, t.sk. MKP 64 pieslēgumi), turpinās muitas noliktavu pieslēgšana. Uz 31.12.2001. VID datortīklam bija pieslēgta 151 muitas noliktava.

• Turpinās sadarbība ar citiem valsts reģistriem par savstarpējo informācijas apmaiņu par nodokļu maksātājiem (galvenokārt par Iedzīvotāju un Uzņēmumu reģistru un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA)), kas ir nepieciešamais nosacījums procedūru vienkāršošanai, izveidojot saites ar nekustamo īpašumu reģistru, adrešu reģistru, kredītiestādēm un licencējošām organizācijām. Noslēgts līgums ar Rīgas domi par informācijas apmaiņu par Rīgas administratīvās teritorijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem. Notiek informācijas sniegšana centrālajai statistikas pārvaldei. Notiek informācijas apmaiņa ar Valsts zemes dienestu adrešu reģistra izveidei un integrācijai ar VID IS. Noslēgts nodomu protokols ar Valsts meža dienestu informācijas sniegšanas jomā par izsniegtajiem ciršanas apliecinājumiem. Noslēgts līgums ar Liepājas pilsētas domi par informācijas apmaiņu un uzsākta informācijas apmaiņa ar Ventspils pilsētas domi.

• Turpinās “Valsts ieņēmumu dienesta datortīkla pārraudzības un administrēšanas, datu rezerves kopēšanas un datu drošības sistēmas izstrādes, ieviešanas un apkalpošanas” projekta attīstība. Beidzamā laikā aktuālākais projektā: ir izstrādāta un uzstādīta vienā no muitas kontrolpunkta serveriem Muitas informācijas sistēmas (MIS) rezerves kopēšanas moduļa testa versija. Ir uzstādīta attālinātās pārraudzības komponentes MIS ASYCUDA serveru datu bāzēm un kompleksa antivīrusu aizsardzības sistēma VID elektroniskā pasta sistēmai. Izstrādāts notikumu nodošanas modulis no VID datu noliktavas serveriem uz centralizētās pārraudzības sistēmu, un tie iekļauti regulārajos pārskatos. VID CA ir uzstādīta papildu rezerves kopēšanas iekārta.

• Optisko dokumentu bibliotēkas (ODB) sistēmas izveides ietvaros veiksmīgi ir realizēts pilotprojekts, sistēmu ieviešot pilotreģionos — Latgales reģionālajā iestādē, Krāslavas rajona nodaļā un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas nodaļā.

Sakarā ar to, ka š.g. 8.apakšprogrammas “VID modernizācijas projekts” finansu plānā līdzekļi ODB sistēmas tālākai attīstībai nav paredzēti ne 2002.g., ne 2003.g., tiek meklēts risinājums par Pasaules bankas piešķirtajiem līdzekļiem iegādātās tehnikas racionālu izmantošanu citiem mērķiem.

VID Informatizācijas valde vairākkārt šo jautājumu ir izskatījusi, bet pašreiz gala lēmums par iegādātās tehnikas izmantošanu citiem mērķiem vēl nav pieņemts.

• Turpinās “Vadības informācijas sistēmas” un statistiskās informācijas datu bāzes (datu noliktavas) izveidošanas projekts. Tiek ekspluatēta datu noliktavas sistēmas Valsts budžeta ieņēmumu analīzes apakšsistēma. No šīs apakšsistēmas ir iegūstami šādi pārskati: par budžeta ieņēmumu izpildi, akcīzes nodokļa ieņēmumu izpildi. Tiek ekspluatēta Nodokļu maksātāju profilēšanas sistēma, kurā var atlasīt maksātājus pēc dažādiem darbības rādītājiem. Tiek ekspluatēts nodokļu uzskaites 2–FK, 4–FK, 1Fkp un FKzp pārskatu informācijas bloks. NMR informācijas bloka analīzes sistēmas un pārskati ir nodoti ekspluatācijā. Pabeigta muitas informācijas bloka realizācija un uzsākta sistēmas ekspluatācija. Realizēts informācijas bloks iedzīvotāju ienākuma nodokļa teritoriālā sadalījuma pārskatu iegūšanai — pārskati pieejami arī VID teritoriālajām iestādēm. Realizēts informācijas bloks nekustamā īpašuma nodokļa teritoriālā sadalījuma pārskatu iegūšanai. Izveidota datu bāze Rīgas, Ventspils un Liepājas pašvaldību nodrošināšanai ar informāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokli. VID www mājaslapā realizēta iespēja jebkuram piekļūt ar PVN apliekamo personu reģistram.

Pašreiz tiek realizēta Datu noliktavas sistēma nodokļu maksātājiem iesniedzamo dokumentu bloka 1.kārta. Ir izstrādātas prasības VID publiskojamās informācijas datu bāzes 1.kārtas realizācijai. Tiek izstrādātas prasības mežizstrādes informācijas bloka programmatūrai.

 

 

5. jautājums. “Kāds ir iedalīto valsts budžeta līdzekļu sadalījums pa gadiem no Valsts ieņēmumu dienesta dibināšanas laika?”

Tūlīt pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika izveidotas divas organizācijas, kuru uzdevums bija ieņēmumu iekasēšana: Valsts finansu inspekcijas pārvalde (iekšzemes nodokļu administrēšanai) un Muitas departaments (muitas nodokļu, nodevu un starptautisko tirdzniecības nodokļu administrēšanai). Lai palielinātu nodokļu iekasēšanas efektivitāti, vienlaikus samazinot administrēšanas izmaksas, 1994.gada aprīlī abas organizācijas tika apvienotas, izveidojot Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

 

 

Valsts budžeta līdzekļu sadalījums pa gadiem no Valsts ieņēmumu dienesta dibināšanas laika

Ls

Programmas/

1994.gads

1995.gads

1996.gads

1997.gads

1998.gads

1999.gads

2000.gads

2001.gads

2002.gada

apakšprogrammas

plāns

nosaukums

0200.programma

“Valsts ieņēmumu

un muitas politikas

nodrošināšana”

8 905 437

16 437 611

20 409 009

28 889 097

44 594 387

46 923 824

40 344 563

38 343 208

45 372 782

0201.apakšprogramma

“Valsts nodokļu

administrēšana un

muitas politikas

nodrošināšana”

8 905 437

16 437 611

20 409 009

23 459 251

23 993 543

23 400 242

23 008 405

23 036 527

24 553 937

0202.apakšprogramma

“Valsts ieņēmumu

un muitas politikas

īstenošanas infor-

mātikas sistēma”

4 525 000

4 500 000

2 042 000

3 100 000

2 100 000

0203.apakšprogramma

“Sociālā nodokļa

administrēšana”

1 299 908

0204.apakšprogramma

“Tabakas izstrādājumu

akcīzes markas”

290 544

0205.apakšprogramma

“Muitas kontroles

punktu būvniecība”

2 790 000

3 618 000

2 777 000

965 000

2 482 400

0206.apakšprogramma

“Preču pavadzīmes”

1 511 690

1 676 112

1 926 051

2 041 136

2 297 470

0207.apakšprogramma

“Akcīzes nodokļa

par dīzeļdegvielu

atmaksa zemniekiem”

5 429 846

10 183 702

11 400 000

8 199 975

6 456 006

7 500 000

02.08.apakšprogramma

“VID modernizācijas

projekts”

2 329 470

2 391 132

2 744 539

6 438 975

 

1. 1994., 1995.un 1996.gadā nebija sadalījuma pa programmām un apakšprogrammām. Finansējums VID tika piešķirts funkcijas “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” izpildei. Sākot ar 1997.gadu, pakāpeniski tika veiktas budžeta reformas, kuru rezultātā izveidoja finansu līdzekļu sadalījumu programmās un apakšprogrammās.

2. 1998.gadā VID pārņēma papildu funkcijas “Sociālā nodokļa administrēšana”. Tika piešķirts papildu finansējums Ls 1 300 000 un štata vietas. 1999.gadā “Sociālā nodokļa administrēšana” apakšprogrammas finansējums tika iekļauts VID 0201.apakšprogrammā.

3. 1999.gadā Finansu ministrija pārņēma VID 0204.apakšprogrammas “Tabakas izstrādājumu akcīzes markas” finansējumu un funkcijas.

4. Ar 2000.gada 1.janvāri VID tika pievienota Finansu ministrijas Akcizēto preču pārvalde. VID pārņēma FM APP funkcijas un finansu saistības. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, VID budžetā tika iekļauts papildu finansējums Ls 220 934.

 

 

Ministrs Uz jaut. Nr. 156 — dok. Nr. 4039

 

A.Slakteris Par valsts akciju sabiedrības

“Latvijas valsts meži” darbību

Atbildot uz Jūsu jautājumiem par valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” darbību, sniedzu šādas atbildes:

1. Kādi pasākumi tiek veikti, lai atjaunotu izcirstās mežu platības un koptu esošās?

Meža atjaunošanas pasākumi ietver augsnes sagatavošanu, meža sēšanu un stādīšanu. Saskaņā ar 2001. gada 19. jūnijā apstiprināto 2000. gada valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) darbības pārskatu un 2001. gada LVM darbības rezultātu apkopojumu, darbi veikti šādos apjomos:

1.1. Meža atjaunošana

1.1.1. Augsnes sagatavošanā 2000. gadā plānotais apjoms 4822 ha, faktiskā izpilde notika atbilstoši reālai nepieciešamībai 5888 ha jeb 122%. 2001. gadā — plānotais apjoms 6595 ha, faktiskā izpilde notika atbilstoši reālai nepieciešamībai 6508 ha jeb 99%.

Augsnes sagatavošanas apjoma pieaugums saistīts ar reālo nepieciešamību sagatavot platības meža sēšanas un stādīšanas darbu veikšanai nākamajā atjaunošanas sezonā saskaņā ar meža likumdošanas prasībām atjaunot mežaudzes trīs gadu laikā (ieskaitot ciršanas gadu). Lai nodrošinātu meža atjaunošanu 2001. gadā, augsnes sagatavošana veicama iepriekšējā gadā, tāpēc atjaunojamo platību precizēšanas ietekmē plānotie apjomi 2000. gadā ir pārpildīti.

1.1.2. Meža sēšanas, stādīšanas 2000. gadā plānotais apjoms 6061 ha, faktiskā izpilde 6518 ha jeb 107,5%. 2001. gadā — plānotais apjoms 6037 ha, faktiskā izpilde notika atbilstoši reālajai nepieciešamībai 6347 ha jeb 105%.

Augsnes sagatavošana mākslīgi atjaunojamās platībās var samazināt agrotehniskās kopšanas nepieciešamību un atkarībā no augšanas apstākļiem palielina ieaugušo kociņu īpatsvaru par 10–50%.

1.2. Jaunaudžu sastāva kopšanas cirtes bija plānotas 24 550 ha, faktiskā izpilde 25 212 ha jeb 102,7%. 2001. gadā — plānotais apjoms 22 855 ha, faktiskā izpilde notika atbilstoši reālai nepieciešamībai 22 905 ha jeb 100%.

Jaunaudžu sastāva kopšana tiek veikta atbilstoši mežaudžu reālai kopšanas nepieciešamībai un LVM apstiprinātajām kvalitātes prasībām. Kopšanas intensitāte ir atbilstoša mežaudžu stāvoklim, kā arī nepieciešamām sastāva kopšanas cirtēm, lai mežaudzes tiktu atzītas par atjaunotām saskaņā ar 10.10.2000. MK noteikumos Nr. 354 “Meža atjaunošanas noteikumi” ietvertajiem kritērijiem.

2. Vai meža kopšanas un atjaunošanas pasākumi tiek veikti pilnā apmērā?

Meža atjaunošanas pasākumi — sēšana, stādīšana — veikti atbilstoši meža likuma prasībām, nodrošinot nepieciešamo termiņā atjaunojamo platību īpatsvaru un normatīvajos aktos noteiktos kritērijus.

Meža atjaunošanas un kopšanas pasākumu apjomu pietiekamību vērtē Valsts meža dienests, pārbaudot dabā meža likuma prasību izpildi. Pēc 2000. un 2001. gada meža atjaunošanas darbu izvērtēšanas nesekoja Valsts meža dienesta sankcijas — galvenās cirtes apturēšana LVM valdījumā nodotajos mežos. Par meža atjaunošanas un kopšanas darbu pietiekamību liecina arī LVM mežos veiksmīgi notiekošais ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas sertifikācijas process. 2001. gadā sertificēti 205 tūkst. ha valstij piederošo mežu.

3. Vai tiek veikta meža ceļu un novadgrāvju uzturēšana kārtībā un jaunu izbūve?

Saskaņā ar jau minēto LVM 2000. gada darbības pārskatu LVM ir veikusi šādus pasākumus meža infrastruktūras (ceļi un meliorācijas sistēmas) uzturēšanai un attīstībai:

3.1. 2000. gadā tika veikta meža ceļu inventarizācija, ietverot meža ceļu faktiskā garuma un ceļu piesaistes punktu un nosaukumu precizēšanu. Sagatavoti ceļu saraksti sadalījumā pa rajoniem un pagastiem, veikta meža ceļu sarakstu saskaņošana pagastu pašvaldībās un sagatavoti ceļu reģistrācijas pieteikumi rajonu autoceļu direkcijās, lai nostiprinātu LVM ceļu juridisko statusu. Kopējais LVM mežos esošo meža ceļu kopgarums ir 8892 km, no kuriem 1933,5 km meža ceļu tiesiskais valdītājs ir pagastu pašvaldības, bet LVM īpašuma tiesības saskaņā ar autoceļu likumdošanu pieteikusi uz 6958,5 km meža ceļu. Precīzas informācijas par meža ceļu kopgarumu 2000. gada budžeta sastādīšanas laikā nebija.

3.2. Meža ceļu būve un rekonstrukcija tika plānota 218,5 km kopgarumā, izpilde 298,4 km jeb 136,6%. 2001. gadā — plānota 189,7 km kopgarumā, izpilde 244,2 km jeb 128,7%.

Plānoto rādītāju pārpilde saistīta ar meža ceļu stāvokļa uzlabošanas nepieciešamību, meža apsaimniekošanas darbu veikšanai un plānoto ciršanas apjomu izpildei. Meža ceļu būve ietver arī hidrotehnisko būvju — caurteku, tiltu — kapitālu remontu vai izbūvi, kas nodrošina konkrētu ceļa posmu izmantošanas iespējamību kokmateriālu transportam. Saistībā ar informācijas trūkumu par meža ceļu stāvokli pirms 2000. gadā veiktās meža ceļu inventarizācijas reālā būves un rekonstrukcijas nepieciešamība izrādījās lielāka, nekā sākotnēji plānots.

2000. gadā galvenā nozīme tika pievērsta esošā meža infrastruktūras tīkla nenoplicināšanai, ko raksturo meža ceļu uzturēšanas apjomi. 2000. gadā ceļu uzturēšanas darbi veikti 10 578,4 km meža ceļu, kas liecina, ka katrs LVM valdījumā esošais meža ceļu klātnes kilometrs ir kopts un greiderēts 1,5 reizes. Plānotais meža ceļu uzturēšanas apjoms bija 8144,4 km, tas izpildīts par 130%. Pārpilde ir objektīva, jo plānošanas laikā nebija zināms patiesais ceļu stāvoklis, kā arī nebija prognozējama klimatisko faktoru (nokrišņu) ietekme uz ceļa klātnes stāvokli pēc kokmateriālu transporta gada laikā. Tā kā meža ceļu uzturēšana visbiežāk ietver ceļa klātnes nolīdzināšanu (greiderēšanu), kā arī sīkus ceļa klātnes remontdarbus, izpildītais apjoms liecina, ka darbi nodrošina esošā meža ceļu tīkla nenoplicināšanu. 2001. gada darbības rezultāti šajā jomā vēl nav apkopoti.

3.3.1. Meliorācijas sistēmas būvē plānotais apjoms 2000. gadā bija 30,5 ha, izpilde 57,3 ha jeb 187,7%, 2001. gadā — plānots 526 ha, izpilde 373,5 ha jeb 71%.

Meža meliorācijas sistēmu būve saistīta ar projektu dokumentācijas sakārtošanu, kā arī ekoloģiskās ekspertīzes nepieciešamību šo darbu veikšanai. Meža meliorācijas sistēmu būve LVM valdījumā esošajos mežos veikta nelielā apjomā, kas visbiežāk ir lokālu savācējgrāvju izbūve, neietekmējot mežu. 2000. gadā nosusināti 0,01%, 2001. gadā — 0,02% no LVM valdījumā esošajiem pārmitrajiem mežiem.

3.3.2. Meliorācijas sistēmas uzturēšanā plānotais apjoms 1673,1 km, faktiskā izpilde 1402,8 km jeb 83,9%. 2001. gadā — plānots 116,3 t. LVL, izpilde 98,7 t. LVL jeb 85%.

Meliorācijas sistēmu uzturēšanas plānošanas pamatā bija krūmu apauguma novākšana no grāvjiem, caurteku remonts u.c. Pašreizējās zināšanas liecina, ka apauguma novākšana no grāvju malām nav būtiski nepieciešama ūdens noteces uzlabošanai, tādēļ šī darba izpildei taupīti budžeta līdzekļi. Mazmežainos reģionos grāvju malu apaugumu iespējams pārdot kā malku, tādēļ atsevišķos gadījumos apauguma novākšana par LVM līdzekļiem netika uzskatīta par prioritāti. Apauguma novākšana kā meliorācijas sistēmu uzturēšana visbiežāk veikta ceļa grāvjos, lai uzlabotu ceļa klātnes žūšanu. Meliorācijas sistēmu uzturēšanā ietaupītie līdzekļi atsevišķos gadījumos izlietoti jaunaudžu sastāva ciršu apjoma palielināšanai virs plānotā saskaņā ar kopšanas nepieciešamību, kā arī ceļu būvei.

2002. gada 30. janvārī Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

 

 

Ministrs Uz jaut. Nr. 159 — dok. Nr. 4076

 

V.Makarovs Par dabas stihiju nodarītajiem

zaudējumiem Zemgales novadā

Zemkopības ministrija ir iepazinusies ar Jūsu iesniegtajiem jautājumiem. Saskaņā ar Jelgavas rajona padomes sniegto informāciju 2001. gada jūnija plūdu rezultātā:

1. Svētes pagastā applūda 527,62 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, kurās konstatēti zaudējumi Ls 74265,08 vērtībā.

2. Vilces pagastā applūda 69,95 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, kurās konstatēti zaudējumi Ls 12409,11 vērtībā.

3. Zaļenieku pagastā applūda 10,40 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, kurā konstatēti zaudējumi Ls 4569,20 vērtībā.

4. Kopumā ārkārtas stāvokļa izsludināto pagastu teritorijās (Jelgavas rajona padomes rīkojums Nr.41–r no 26.06.2001.) applūda 607,97 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, kurās konstatēti zaudējumi Ls 91243,39 vērtībā.

Ņemot vērā finansiālo resursu ierobežotu pieejamību, Zemkopības ministrija akceptēja šādu prioritāšu noteikšanu un zaudējumu kompensācijas pakāpi:

— saimniecības kredītsaistības — 70% no aprēķināto zaudējumu vērtības;

— lauksaimniecība kā galvenais saimniecības ienākumu avots — 60% no aprēķināto zaudējumu vērtības;

— lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības (LIZ) applūdušas vairāk nekā 50% apmērā — 50% no aprēķināto zaudējumu vērtības.

Kopējā zaudējumu atlīdzības summa ir Ls 59188 vai vidēji 65% no aprēķinātajiem zaudējumiem. Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienests veic naudas līdzekļu pārskaitīšanas operāciju administrēšanu.

Svētes upe ir valsts nozīmes upe, par kuras normālu darbības nodrošināšanu atbildīga valsts — Lauku atbalsta dienests (Lauku atbalsta dienesta likuma 4. panta pirmās daļas 6. apakšpunkts). Taču Svētes upes izraisītie plūdi nav tik daudz meliorācijas sistēmu un hidrosistēmu nepietiekamas uzturēšanas sekas, cik nepieciešamo plūdu aizsargbūvju neesamība. Valsts investīciju projekta AG–02 “Zemju meliorācija valsts un koplietošanas objektos” ietvaros šogad iekļauta Svētes upes rekonstrukcijas projekta izstrādāšana, lai 2003. gadā varētu veikt problēmas atrisināšanai nepieciešamos būvniecības darbus.

2002. gada 7. februārī Zemkopības ministra vietā V.Makarovs

 

 

 

Ministrs Uz jaut.Nr.161 — dok.Nr.4109

 

G.Bērziņš Par skaidrojuma sniegšanu sakarā
ar valsts un pašvaldību konkursā uzvarējušā pretendenta tāmi

Finansu ministrijas kompetencē bija un ir pārraudzība, kā tiek piemērots likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”, kas bija spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim, un likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. Šie likumi nosaka, kā pasūtītājs — valsts iestāde vai pašvaldība — izvēlas juridisko personu, kura piegādās preces, sniegs pakalpojumus vai veiks būvdarbus pasūtītājam. Šie likumi nosaka, ka pasūtītājs sastāda līguma projektu un tas ir konkursa nolikuma sastāvdaļa. Līguma noslēgšanu un izpildi jau reglamentē Civillikums un pats līgums. Saskaņā ar Civillikumu par līguma izpildi atbildīgas ir abas puses — gan pasūtītājs, gan izpildītājs. Tās ir divu pušu civiltiesiskas attiecības, kurās nevienai citai valsts institūcijai nav tiesību iejaukties.

Izpildītājs, slēdzot līgumu ar pasūtītāju, var norādīt darba samaksas apmērus saviem darbiniekiem. Tomēr pasūtītāja kompetencē neietilpst kontrolēt izpildītāja un viņa darbinieku savstarpējās attiecības. Darba samaksas jautājumi ir darba līgumu objekts. Turklāt reālā darba samaksa jebkurā gadījumā var atšķirties no plānotās. Pasūtītājam jākontrolē, vai izpildītājs uzrāda pareizus darbu apjomus, par kuriem tiek pieprasīta samaksa. Šajā posmā notiek pretendenta iesniegtās tāmes kontrole pēc apjomu atbilstības izpildītajiem darbiem un vienības cenām.

Valsts nekontrolē, kādā veidā izpildītājs izmanto naudas līdzekļus, kurus tas saņēmis kā samaksu par pārdotām precēm, sniegtiem pakalpojumiem, veiktiem būvdarbiem. Izpildītājs šos līdzekļus drīkst izmantot gan darba algām, gan materiālu iegādei, gan investīcijām, gan kredītu segšanai, gan citām vajadzībām. Līdz ar to tas nav Finansu ministrijas kompetencē iejaukties pasūtījuma izpildītāja — darba devēja un darba ņēmēja — strādnieka, darbinieka savstarpējās attiecībās. Finansu ministrijai likums nav devis tiesības to kontrolēt un piemērot sankcijas.

2002.gada 6.februārī Finansu ministrs G.Bērziņš

 

 

Kopsavilkumā

Pēc 2002.gada 14.februāra sēdes

 

Otrreiz caurlūkoja un pieņēma likumu:

— “Grozījumi Komerclikumā”. (Reģ.nr.1038) (dok.nr.4106) Balsojums: 62 par, 0 pret, 22 atturas.

 

 

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. (Reģ.nr.605) (dok.nr.2125; nr.4091) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. (Reģ.nr.604) (dok.nr.2124; nr.4102) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

 

 

1.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

— “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1133) (dok.nr.4003; nr.4065) Balsojums par steidzamību: 72 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par cukuru””. (Reģ.nr.1181) (dok.nr.4120) Balsojums par steidzamību: 83 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

 

 

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Identifikācijas karšu un pasu likums”. (Reģ.nr.1142) (dok.nr.4021; nr.4067) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.1140) (dok.nr.4019; nr.4068) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.1141) (dok.nr.4020; nr.4069) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. (Reģ.nr.1124) (dok.nr.3959; nr.4073) Balsojums: 77 par, 0 pret, 6 atturas.

—“Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.1146) (dok.nr.4025; nr.4077) Balsojums: 67 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās”. (Reģ.nr.1130) (dok.nr.3982; nr.4107) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par 1961.gada 2.decembra Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību”. (Reģ.nr.1120) (dok.nr.3952; nr.4108) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.1176) (dok.nr.4104) Balsojums: 75 par, 0 pret, 2 atturas.

 

 

Nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. (Reģ.nr.1155) (dok.nr.4066; nr.4066A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ.nr.1159) (dok.nr.4081; nr.4081A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.1160) (dok.nr.4084; nr.4084A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. (Reģ.nr.1161) (dok.nr.4085; nr.4085A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Reģ.nr.1162) (dok.nr.4086; nr.4086A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Alternatīvā dienesta likums”. (Reģ.nr.1163) (dok.nr.4087; nr.4087A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1164) (dok.nr.4088; nr.4088A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījums Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1165) (dok.nr.4089; nr.4089A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu”. (Reģ.nr.1166) (dok.nr.4090; nr.4090A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”. (Reģ.nr.1167) (dok.nr.4094; nr.4094A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

— “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums”. (Reģ.nr.1168) (dok.nr.4095; nr.4095A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1169) (dok.nr.4096; nr.4096A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1170) (dok.nr.4097; nr.4097A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (Reģ.nr.1171) (dok.nr.4098; nr.4098A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. (Reģ.nr.1172) (dok.nr.4099; nr.4099A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījums Valsts civildienesta likumā”. (Reģ.nr.1173) (dok.nr.4103; nr.4103A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā).

— “Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums”. (Reģ.nr.1174) (dok.nr.4100; nr.4100A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”. (Reģ.nr.1175) (dok.nr.4101; nr.4101A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Reģ.nr.1177) (dok.nr.4105; nr.4105A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā).

 

 

Pieņēma lēmumu:

— “Par Andra Ruseļa apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”. (dok.nr.4064) Balsojums: 80 par, 0 pret, 6 atturas.

 

 

Nenodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi Advokatūras likumā”. (Reģ.nr.1156) (dok.nr.4078; nr.4078A) Balsojums: 18 par, 4 pret, 48 atturas.

— “Grozījumi Notariāta likumā”. (Reģ.nr.1157) (dok.nr.4079; nr.4079A) Balsojums: 18 par, 2 pret, 55 atturas.

— “Grozījumi Prokuratūras likumā”. (Reģ.nr.1158) (dok.nr.4080; nr.4080A) Balsojums: 18 par, 3 pret, 54 atturas.

 

 

Noraidīja deputātu pieprasījumu:

— Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par valdības lēmumu nodot privatizācijā Saulesdārzu. (dok.nr.4034; nr.4034A) Balsojums: 27 par, 31 pret, 22 atturas.

 

 

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu J.Jurkāna, J.Sokolovska, A.Golubova, B.Rastopirkina, M.Bekasova, P.Maksimova, O.Tolmačova, J.Plinera, M.Lujāna un A.Bartaševiča jautājumu par PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas noteikumiem. (dok.nr.4063)

— Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Bērziņa atbildi uz deputātu L.Bojāra, V.Lauska, V.Lāzo, H.Soldatjonokas un J.Čevera jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta modernizāciju. (dok.nr.4033)

— Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Bērziņa atbildi uz deputātu L.Bojāra, J.Čevera, V.Lauska, A.Kalniņa un A.Barčas jautājumu par VAS “Latvijas valsts meži” darbību. (dok.nr.4039)

— Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Bērziņa atbildi uz deputātu L.Bojāra, V.Lāzo, V.Lauska, J.Čevera un H.Soldatjonokas jautājumu par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā. (dok.nr.4076)

— Saeima saņēma finansu ministra G.Bērziņa atbildi uz deputātu V.Lauska, L.Bojāra, H.Soldatjonokas, G.Freimaņa un A.Barčas jautājumu par skaidrojuma sniegšanu sakarā ar valsts un pašvaldību konkursā uzvarējušā pretendenta tāmi. (dok.nr.4109)

Saeimas preses dienests

 

 

Frakciju viedokļi

Pēc 2002.gada 14.februāra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

L.Muciņš (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodien darbs Saeimas sēdē nebija sevišķi garš, taču produktīvs. Gribu atzīmēt divus svarīgus jautājumus.

Pirmkārt, ar lielu vienprātību mēs nodevām izskatīšanai komisijās valdības iesniegto likumprojektu paketi, kas saistīta ar cīņu pret korupciju un īpašuma sākuma deklarēšanu, kā arī speciālas institūcijas izveidi cīņai pret korupciju Tieslietu ministrijas paspārnē. Domāju, ka šis svarīgais un saskaņotais valdības likumprojektu izstrādāšanas darbs ir veiksmīgi noslēdzies – likumprojekti ir iesniegti izskatīšanai Saeimā, un mēs ar tiem varēsim aktīvi strādāt. Turklāt uzskatu, ka tas būs svarīgs solis ceļā uz tiesiskas valsts attīstību un nostiprināšanu.

Otrkārt, par sevišķi svarīgu tiesisko aktu es uzskatu šodien Saeimā pārskatīto likumu “Grozījumi Komerclikumā”, ko otrreiz caurlūkot ierosināja Valsts prezidente. Deputāti visos balsojumos atbalstīja Juridiskās komisijas viedokli, kas sakārtoja šo pārsteidzīgo un neapdomāto, krustu šķērsu, gan neloģiski, gan prettiesiski sabalsoto likumu. Tādējādi Komerclikums, kas jau ir spēkā un darbojas no 1.janvāra, tiek precizēts, uzlabots un varbūt atbrīvots no dažiem ekonomiski nevajadzīgiem momentiem, kā arī pasargāts no nevajadzīgiem un nepārdomātiem grozījumiem, kad iepriekš, cenšoties aizstāvēt dažus juridiski neprecīzus priekšlikumus, tika bremzēta šī likuma pieņemšanu. Domāju, ka Saeima, kopumā nobalsojot pozitīvi, ar šo likumu paver durvis uzņēmējiem, kuri veiksmīgi varēs uzsākt un turpināt pārreģistrēties par komersantiem. Un mēs, Saeima, turpmāk strādāsim pie tālākajām Komerclikuma nodaļām, kas saistītas ar koncerniem, bankrotu un maksātnespēju. Īpaša uzmanība tiks pievērsta nodaļai par komercdarījumiem, jo, ja nav komersantu, tad nav arī komercdarījumu. Pārreģistrācija un šī procesa sakārtošana nav pašmērķis. Tas ir pamats, kas tiek izveidots, lai varētu ieviest darījumu daļu, kas atvieglos un paātrinās komercdarījumus, kuros nevajadzēs piemērot Civillikumu.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija): Vakar Saeimā tika diskutēts par nosacījumiem, pēc kādiem Latvija varēs pievienoties Eiropas Savienībai saistībā ar situāciju lauksaimniecībā. Tautas partija šo jautājumu uzskata par ļoti nopietnu, tāpēc mēs dzelžaini centīsimies aizstāvēt mūsu zemkopju intereses. Tautas partija, pirmkārt, stingri iestājas par to, lai subsīdiju izlīdzināšanai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm pārejas periods būtu nevis desmit gadi, kā mums grib uzspiest, bet gan ne vairāk kā trīs vai četri gadi, jo pretējā gadījumā mūsu zemnieki konkurenci nespēs izturēt. Otrkārt, ļoti svarīgi panākt, lai mūsu lauksaimniecības preču ražotājiem būtu pietiekami apjomīgs preču daudzums jeb kvotas mūsu produkcijas pārdošanai vienotā Eiropas tirgū. Tas ir ļoti būtiski. Treškārt, mums jāpanāk, lai tiktu saglabātas iespējas lauksaimniekiem maksāt arī nacionālos pabalstus jeb subsīdijas. Diezgan diskutabls ir jautājums arī par pievienotās vērtības nodokļa likmi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Tautas partijas frakcija bija viena no tām frakcijām, kas šodien ierosināja atlikt likuma “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, ko Valsts prezidente atdeva atpakaļ Saeimai, otrreizēju caurskatīšanu. Neapšaubāmi, ka Baltijas jūras piekrastes vide Eiropas mērogā ir unikāla. Likumā, par kuru nobalsojām iepriekš un ko Valsts prezidente neatzina par pietiekami labu, Tautas partijas viedoklis netika atbalstīts. Baltijas jūras piekrastē ir ļoti daudz zvejniekciemu, kas ir vēsturiski apbūvēti, taču to iedzīvotāju intereses faktiski netika ņemtas vērā. Tāpēc mēs uzstājām, ka deputātiem labāk jāiepazīstas un jāsagatavojas likuma otrreizējai caurskatīšanai, dodot vēl vienu nedēļu rūpīgam darbam pie tā.

Treškārt, balsojot par grozījumiem Komerclikumā, Tautas partija bija spiesta atturēties, jo, nerunājot par valodas kvalitāti šajā likumā, gribu vērst uzmanību tikai dažām lietām, kas, mūsuprāt, apgrūtinās uzņēmējdarbību.

Mūs neapmierina nosacījumi, pēc kuriem būs jāpārreģistrējas uzņēmējiem. Tas atkal ir lieks slogs un liekas izmaksas. Uzņēmējiem, kā paredz likums, bankā jātur skaidrā naudā 10% no pamatkapitāla, kas radīs ļoti lielas problēmas mazajiem uzņēmējiem, īpaši lauku uzņēmējiem. Tāpat nav ievērotas arī mazākuma akcionāru tiesības un pienākumi, jo tie nav līdz galam izstrādāti. Tāpēc mēs uzskatām, ka jau tuvākajā laikā Saeima būs spiesta atgriezties pie šī likuma.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK joprojām rūpīgi strādā pie latviešu valodas ietekmes nostiprināšanas Latvijā. Mūsu uzmanības centrā pašlaik ir latviešu valodas lietošanas vai arī nelietošanas gadījumi pašvaldībās. Tāpēc esam sagatavojuši vairākus grozījumus likumos un, ja vajadzēs, runāsim arī par Satversmi, kas paredz pilnīgi izslēgt tādu iespēju, ka kāds varētu nesaņemt atbildi latviešu valodā vai saņemt kādu noraidošu atbildi, runājot latviešu valodā un izliekoties, ka to nesaprot. Tātad nekas nav mainījies, un nekādi argumenti par nezin kādu stāšanos vai nestāšanos mūs nevar pārliecināt, jo tiem pagaidām nav nopietna pamata.

Diemžēl ne vienmēr Saeima un deputāti Latvijā ir labā cieņā un godā. Šķiet, ka bieži vien tas ir tāpēc, ka kādam ir ļoti izdevīgi sagrozīt informāciju par to, kas notiek Saeimā un ko dara vai bieži vien nedara deputāti. Mūsu darbību nosaka Saeimas Kārtības rullis, un tajā ir paredzēts viss, kas praktiski attiecas uz Saeimas deputātiem, ieskaitot arī iespējamās kompensācijas par to izdevumu daļu, kura ir saistīta ar deputāta pienākumu pildīšanu. Lai būtu noteikta atklātība, lai beigtos šī mīklainā mīņāšanās ap kaut kādām mistiskām izdarībām, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK sagatavoja grozījumus Saeimas Kārtības rullī. Faktiski tas nozīmē Saeimas Kārtības ruļļa atvēršanu, kad trijos lasījumos visi kopā varēsim rūpīgi spriest, kas tur ir vai nav maināms, kas nododams pilnīgai atklātībai un kā tas izdarāms. Sabiedrībai tas ir nepieciešams acīm redzami.

Ir jānovērš tas, ka diemžēl masu saziņas līdzekļos strādā cilvēki, kuri darbojas noteiktu grupējumu interesēs un runā nevis par to, kas faktiski noticis, bet izvelk no deputātu izteicieniem sev vajadzīgos fragmentiņus un pasniedz sev vēlamā “mērcē”. Mēs esam par atklātību. Es ceru, ka kolēģi Saeimā mūs atbalstīs. Mēs esam gatavi sniegt jebkuru informāciju par notiekošo Saeimā.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Valdošā koalīcija, kā vienmēr, PCTVL priekšlikumus noraidīja. Uzskatu, ka opozīcija pilda sabiedrības sanitāra funkcijas un apriori mūsu priekšlikumu noraidīšana valdošās koalīcijas deputātiem godu, kā arī labumu Latvijai nedara.

1993.gadā tika pieņemti Advokatūras likums un Notariāta likums, bet 1994.gadā Prokuratūras likums. Šo likumu normas paredz, ka par zvērinātu advokātu, notāru vai prokuroru var strādāt personas, kuras ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei. Mūsuprāt, šīs normas neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 106.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai izvēlēties nodarbošanos un darba vietu. Tas rada ierobežojumus izvēlēties nodarbošanos akreditētu augstskolu tieslietu absolventiem. Minēto likumu normu redakcija norāda, ka Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei ir piešķirtas zināmas kontroles funkcijas par juridiskās izglītības kvalitāti un jaunu juristu turpmāko nodarbinātību Latvijā, nostādot citu augstskolu absolventus nevienlīdzīgā situācijā ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes absolventiem.

Mūsu priekšlikuma būtība — par advokātiem, notāriem un prokuroriem var strādāt personas, kas ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā akreditētā augstskolā ar akreditētām juridiskajām programmām. Diemžēl deputātu vairākums, pretrunā ar Satversmi un loģiku, nobalsoja “pret”. Ko darīt? Gaidīsim Satversmes tiesas lēmumu par Valsts cilvēktiesību biroja 2001.gada 10.oktobrī iesniegto prasību atzīt šā likuma attiecīgo pantu par spēkā neesošu.

Vēlēšanas nav aiz kalniem, un drīz valdošo partiju deputātu kandidāti brauks uz Policijas akadēmiju, uz augstskolu “Turība”, uz Baltijas Krievu institūtu un citām augstskolām un pierādīs, ka viņi ir šo augstskolu draugi. Smieklīgi un skumīgi…

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šoreiz gribu vērst uzmanību uz to, ka 35 Saeimas deputāti panāca ārkārtas sēdes sasaukšanu jautājumā par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību.

No šī opozīcijas iesniegtā lēmuma projekta gribu uzsvērt to, ka nepieciešams atvērt Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu pozīciju “Brīva kapitāla kustība”, paredzot ierobežojumus – pārejas periodu – ārvalstu pilsoņiem Latvijā iegādāties lauksaimniecības un mežu zemes 10 gadu laikā pēc Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā. Ļoti patīkami, ka vakar sēdē piedalījās arī premjerministrs, ārlietu un zemkopības ministri. Tātad šis jautājums ir ļoti nopietns. Gribam norādīt, ka diemžēl šobrīd valsts aparāta rīcībā nav patiesas informācijas par ārvalstnieku jau nopirktajiem lauksaimniecības zemju īpašumiem. Vakar oficiālo personu teiktā informācija nebija precīza, jo mēs lēšam, ka apmēram 3% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes jau ir nopirkušas statūtu sabiedrības, kuras šo zemi drīkst pirkt saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem. Tās ir statūtu sabiedrības, kas reģistrētas Latvijas Uzņēmumu reģistrā un kuru kapitālā ir vairāk nekā puse fiziskām un juridiskām personām no valstīm, ar kurām Latvija noslēgusi starptautiskos līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. Tāpēc mēs ierosinājām, ka tad, kad iestāsimies Eiropas Savienībā, fiziskajām personām jānosaka pārejas periods uz desmit gadiem. Polijā šāds pārejas periods ir noteikts uz 12 gadiem, bet mums nav, mums ir nulle.

Mēs arī ierosinājām, lai pie esošās zemes iepirkšanas kārtības būtu noteikti ierobežojumi par zemes lielumu.

Diemžēl līdz šim brīdim mūsu lauku saimniecībām nav radīti normāli apstākļi, lai varētu piepirkt zemi. Tas nozīmē, ka nav pietiekami zemi kredītprocenti, kā tas ir citās valstīs. SAPARD programmā šis atbalsts zemes piepirkšanai arī nav paredzēts, un arī nacionālās subsīdijās šai lietai nauda nav paredzēta.

Mēs akcentējām arī to, ka Briseles piedāvātajām kvotām vismaz vajadzētu segt esošo ražošanas apjomu, kā arī iekšējo pārtikas produktu patēriņu, ko Latvija ir spējīga saražot. Vēršam uzmanību uz to, ka valdības rīcībā diemžēl šobrīd vēl nav aprēķinu un kopsavilkuma par ieguvumiem un zaudējumiem lauksaimniecības jomā, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Sociāldemokrātu savienības frakcija šodien par vissvarīgākajiem uzskata trīs likumprojektus, kas saistīti ar korupcijas novēršanu un kontrabandas ierobežošanu.

Pie tiem varētu pieskaitīt arī grozījumus Komerclikumā, jo arī šis likums ierobežo nelikumīgas darbības, ar kādām līdz šim nācies sastapties. Mēs šiem likumprojektiem ierosinājām arī steidzamību. Kāpēc? Tāpēc, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisija jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos ir saņēmusi Latvijas Bankas prezidenta sagatavotu atbildes vēstuli par to, ka Latvijā iekšzemes kopprodukta pieaugums tiešām nav adekvāts nodokļu pieaugumam. Šajā vēstulē ir minēti šādi fakti: pieauguši atsevišķu nodokļu parādi, dažās jomās ir pieaudzis “ēnu ekonomikas” īpatsvars, nopietnas problēmas ir ar akcīzes nodokļa naftas produktiem iekasēšanu. Pēc Latvijas Bankas speciālistu domām, šo problēmu galvenais cēlonis ir naftas produktu kontrabandas pieaugums. Tās nodarītie zaudējumi valsts budžetam par neiekasēto naftas produktu akcīzi sasniedz 30 miljonus latu, bet PVN nodokļa veidā –—100 miljonus latu.

Gribu atzīmēt, ka svarīgs bija arī vakar izskatītais jautājums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā arī par tās piedāvājumu lauksaimniecības jomā. Pagājušajā gadā Eiropas lietu komisijā tika akceptēta sarunu sadaļa lauksaimniecībā, kurā bija paredzēts atbalsts lielai daļai programmu. Hektāru maksājumos mēs Eiropas Komisijai lūdzām nodrošinājumu esošajiem 700 000 hektāru sējplatību, bet Eiropas Savienība nodrošinājumu paredz tikai 484 000; pienam — 1,2 miljoniem tonnu, bet ES paredz tikai 489 000 tonnu; cukuram — 110 000 tonnu, taču Eiropas Savienība paredz tikai 52 000 tonnu. Šajās trijās pozīcijās mūsu ražošanas apjoms būtībā tiek samazināts uz pusi, ko mēs ražojam paši savam patēriņam. Eiropas Savienība Latviju ir iedalījusi importētājvalstu, nevis eksportētājvalstu sarakstā. Ļoti smaga ir arī lauksaimniecības sadaļā veterinārā tēma. Tā ir 7.sadaļas apakštēma, kas daudziem pārstrādes uzņēmumiem — piena, gaļas un zivju — paredz pārejas periodu līdz 2005.gada 1.janvārim, taču pēc šī datuma uzņēmumiem ir jābūt Eiropas sertifikātam. Šobrīd piena pārstrādes rūpniecībā šādi sertifikāti ir 10 uzņēmumiem no 72, gaļas pārstrādes uzņēmumiem šādu sertifikātu nav, zivju pārstrādē — 4 uzņēmumiem no 114. Reāli šāds pārejas periods ir laba lieta, taču tam ir vajadzīgi milzīgi naudas resursi. Šī sarunu sadaļa izsaka to, ka daudzi pārstrādes uzņēmumi būs jāslēdz. Katrā gadījumā šāda sarunu tematika valdībai ir jāizvērtē, kā arī jārūpējas, lai uzņēmumi turpinātu savu darbu, nevis tie tiktu slēgti.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Es arī gribētu runāt par vakardienas sēdi. Mēs pirmo reizi bijām liecinieki normālai diskusijai starp pozīciju un opozīciju. Es tikai nesaprotu, kāpēc daži ministri un pozīcijas deputāti dusmojas kā mazi bērni par to, ka šī saruna notiek. Cilvēkiem svarīgas lietas ir jāizrunā atklāti. Tas ir vajadzīgs gan sabiedrībai, gan katram deputātam un ierēdnim, gan arī katram zemniekam. Jā, mēs esam par Latvijas virzību uz Eiropu, bet mēs gribam būt līdzvērtīgi partneri. Un tad rodas jautājums — varbūt mēs paši esam vainīgi, ka mūs neuzskata par tādiem? Neskatoties uz to, ka Latvijā pieaug iekšzemes kopprodukts un ka mums ir dažādi iztapīgi solījumi. Uzskatu, ka par to jāpadomā arī tiem politiķiem un amatpersonām, kas jau desmit gadus ir galvenie politikas noteicēji.

Ja runājam par pagājušās nedēļas notikumiem, man atkal jāmin vārds “pirmo reizi”, jo patiešām pirmo reizi izbrīnu radīja Valsts ieņēmumu dienesta apšaubītā Latvijas Bankas analīze. Nekad agrāk tas nav noticis. Vai tiešām kaut kas ir mainījies? Uzskatu, ka analīze ir veikta pamatoti, saskaņā ar datiem par automašīnu skaita pieaugumu un degvielas importa samazinājumu. Tas norāda vienīgi to, ka Latvijas Banka ir aizskārusi kādu sāpīgu jautājumu ne tikai Valsts ieņēmumu dienestam, bet arī visai ekonomikai kopumā.

Bet šodien sēdē pirmajā lasījumā mēs izskatījām likumprojektu “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Piebildīšu, ka mūsu frakcija noteikti iesniegs priekšlikumu par to, ka valsts un pašvaldību iestādēm iepirkumus vajadzētu veikt no tiem uzņēmumiem, kas pārdod savas preces vai pakalpojumus, kuru ražošanā ir iesaistīti invalīdi. Jautājums ir par to, cik liels procents invalīdu šajā darbā būtu jāiesaista. Bet nevajadzētu brīnīties par to, ka partijas no monstriem un neaizsniedzamiem veidojumiem pēkšņi pārtop par saprotošiem, atbalstošiem, mīlošiem, sološiem un vienkāršiem cilvēkiem. Īstenībā jau tajās partijās tādi tie cilvēki arī ir, bet tuvojas vēlēšanas… Gribētu arī atgādināt, ka neviens cilvēks nav vienlīdzīgāks par citu.

Gribētu arī pieminēt to, par ko šodien neviens no iepriekšējiem runātājiem nerunāja, proti, bērnu zīmējumu izstādes “Es esmu laimīgs!” atklāšanu Saeimā, kurā eksponēti bērnu zīmējumi no visas Latvijas. Es redzēju, ka bērni sevi redz laimīgus tad, kad viņi strādā, sporto, sapņo, priecājas un atpūšas kopā ar ģimeni. Man ļoti patika Darjas Trifonovas zīmējums. Viņai ir pieci gadi, un šo zīmējumu viņa veidojusi Rīgas Skolēnu pilī, tāpat arī Annas Lipskas zīmējums, kurai ir 15 gadi un kura mācās Jaņa Rozentāla mākslas skolā. Es esmu laimīgs! Bet jautājumu — vai tu esi laimīgs — mazie bērni uzdeva arī mūsu deputātiem.

Saeimas preses dienests

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!