Igaunija un Latvija:
no dziesmas uz dziesmu, jauni tilti no valodas uz valodu

Latvijas kultūras atašejs Igaunijā Guntars Godiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Dzejnieka un atdzejotāja Guntara Godiņa mājas tagad ir Tallinā un darba vieta — Latvijas vēstniecība. Viņš ir vēstnieka palīgs kultūras jautājumos jeb, kā parasti mēdz teikt, — kultūras atašejs. Pagājušajā otrdienā viņš bija ieradies Rīgā, lai kā oficiāla persona piedalītos nozīmīga Igaunijas un Latvijas valodnieku koplīguma parakstīšanā un kā dzejnieks un atdzejotājs — kārtējā Rakstnieku cēlienā, kura temats šoreiz bija “Valoda — mūsu mājas”.

— Latvijas Universitātes un Igaunijas Valodas institūta līgums paredz Igauņu — latviešu valodas vārdnīcas izveidošanu. Kad to varam sagaidīt?

— Tas ir ļoti liels un darbietilpīgs projekts. Latvijas vēstniecība Igaunijā to iecerēja jau pirms diviem gadiem, jo pašreizējā vārdnīca izdota pirms trīsdesmit gadiem un ir neglābjami novecojusi. Līdz šim nebija izdevies atrast reālus valodniekus un literātus, kas šo darbu varētu uzņemties. Tagad vārdnīcas sastādīšanas pirmo posmu uzņēmies veikt pazīstamais igauņu valodnieks Lembits Vaba, kurš pārvalda arī latviešu valodu. Otrajā posmā darbā iesaistīsies latviešu valodnieki, filologi un stilisti. Ja viss labi veiksies, vārdnīca iznāks 2005. gadā.

— Vairākus mēnešus Igaunijā bija skatāma Sigismunda Vidberga grafika, patlaban turpinās Lilitas Postažas darbu izstāde. Igaunijas Akadēmiskajā bibliotēkā iekārtota Rīgas seno grāmatu izstāde. Kādas latviešu kultūras aktivitātes vēl tiek plānotas Igaunijā?

— Latvijas vēstniecība kopā ar Igaunijas Valodas institūtu aizsākusi lielu darbu: Tartu Universitātē glabājas lībiešu veco ļaužu stāstījumu ierakstu lentes, kas būtu pārrakstāmas kompaktdiskos. Darbs ir sācies, un 13. martā paredzēts sarīkot pirmo trīs disku tautā laišanas svētkus. 14. maijā Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā atklāsim latviski tulkotās igauņu literatūras izstādi. Notiks arī saruna par tulkošanas un atdzejošanas kvalitāti. Novembrī Tartu Universitātē būs sarīkojums par tēmu “Latvieši Tērbatas Universitātē” un tiks izstādītas grāmatas un citi darbi, ko te sarakstījuši latviešu studenti un mācību spēki, sākot ar Krišjāni Valdemāru un Krišjāni Baronu.

— Rakstnieku cēlienā pirmo reizi redzējām jūsu dzejas grāmatu “Melnā saule” gan latviešu, gan igauņu valodā. Bet jūs pats vairāk runājāt par seno igauņu tautasdziesmu izlasi, kuru februāra beigās vai marta sākumā solās laist klajā apgāds “Nordik”. Jūsu atdzejojumā esam iepazinuši Alliksāra, Rummo, Runnela un vairāku citu igauņu dzejnieku dzejas pasauli. Cik senas ir šīs tautasdziesmas un vai to tulkošana sagādāja lielas grūtības?

— Šīs dziesmas radušās kādus divus gadu tūkstošus pirms Kristus dzimšanas, un sākumā tās bijušas dziedamas. Tāpēc es krietni papētīju arī igauņu tautas mūzikas materiālus un dziesmu ritmisko figūru meklēju mūzikā. Krājumam esmu devis nosaukumu “Ozols auga debesīs”, jo man šis tēls ļoti patīk. Kaut kas līdzīgs mūsu garajai pupai. Ja cilvēks to stāda savam priekam, ozols izaug līdz debesīm un no tā tiek gan baznīctornim, gan jaunai istabai. Pavisam grāmatā būs 150 dziesmu, turklāt daudzas no tām ir krietni garas. Tās ieved mūsu ziemeļu kaimiņu domu pasaulē un dara mums tuvāku igauņu tautas dvēseli.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Rakstnieku cēlienā pirmo reizi latviski skanēja arī dažas senās igauņu tautasdziesmas:

Jūra mans zirgs

Nav man zirga, nav man bēdu:

jūra ir mans melnais bēris,

laiva man ir platie sedli,

vēja kumeļš siena klēpis,

mākonītis pātadziņa,

liektais loks ir varavīksne.

Jūra pagalmgalā

Kas kaitēja nedzīvot?

Birzs mums lejā, druva augšā,

jūra pašā pagalmgalā.

Mūsu vīri jūrā gāja,

jauni zēni zvejā brauca,

mazi puiši makšķerēja.

Vilka laukā vēdzelītes,

neskaitāmas līdaciņas,

pieci desmit veiklās vimbas.

Var tās kārot, var tās pārdot,

var tās vest uz Viborgu,

lādēt prom uz Latviju,

sūtīt prom uz Somiju.

Ņem mazu sievu

Brālīt, ja tu sievu ņemsi:

neņem, brālīt, melnu sievu —

melna vien uz krāsnes gulēs;

neņem, brālīt, baltu sievu —

balta istabu vien velēs;

neņem, brālīt, glītu sievu —

glītai blakus sēdēt vajag;

neņem, brālīt, lielu sievu —

lielai mutē skatīt vajag!

Paņem, brālīt, mazu sievu,

tievtieviņu, sīksīciņu,

vērša naga lielumā!

Kā zīlīte darbus izskries,

kā dzenītis malku skaldīs,

audīs audeklu kā kaija.

Mīklu dziesma

Miniet, miniet, vīri viedie,

ziniet, ziniet, sievas gudrās:

kas ūdeni dzer no jūras,

lūko ūdeni no akas,

Marta avotiņu garšo?

Es minēšu, atminēšu:

varavīksne, lokā liektā,

tā dzer ūdeni no jūras,

lūko ūdeni no akas,

Marta avotiņu garšo.

Kas no kausa,

kas no kannas vai no biķerīša

Veselību dod mums, dieviņ,

veselību mūsu vīriem,

maziem puikām veselību,

kam ir kausi, kam ir kannas,

kam tie mazie biķerīši!

Nezinu, no kā man dzerti:

vai no kausa, vai no kannas,

vai no mazā biķerīša!

Vīriem kausi, sievām kannas,

meitām mazie biķerīši.

Atdzejotājs Guntars Godiņš