Jelgavas domes saistošie noteikumi Nr. 39

(protokols Nr. 24/10) 2001.gada 13.decembrī

Jelgavas apbūves noteikumi

Izdoti saskaņā ar MK noteikumiem Nr.423 “Noteikumi par teritorijas plānojumiem”

 

I daļa

Apbūves noteikumi

1. nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. Jelgavas apbūves noteikumi ir Jelgavas teritorijas plānojuma daļa, kas nosaka prasības zemesgabaliem, to apbūvei, teritorijas labiekārtošanai un citādai apsaimniekošanai, atbilstoši Jelgavas teritorijas plānojumā noteiktajai pilsētas visas teritorijas un atsevišķu tās daļu atļautajai izmantošanai. Apbūves noteikumi nosaka zemes īpašnieku vai valdītāju tiesības un pienākumus attiecībā uz viņu īpašumā vai lietojumā esošā zemesgabala izmantošanu. Jelgavas apbūves noteikumos saskaņā ar pilsētas teritorijas zonējumu ir noteikti apbūvēšanas principi un noteikumi, projektēšanas un būvdarbu veikšanas kārtība. Jelgavas Apbūves noteikumi darbojas vienoti ar Jelgavas teritorijas plānojumu 1999.–2010.

2. Apbūves noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Jelgavā. Tie ir saistoši zemes, ēku, būvju īpašniekiem un valdītājiem, veicot jebkādu zemesgabalu arī ēku sadalīšanu vai apvienošanu, būvju un zemes ierīcības projektēšanu, būvdarbus, restaurāciju, rekonstrukciju, modernizāciju vai nojaukšanu. Jelgavas apbūves noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no pienākuma ievērot spēkā esošo valsts normatīvo aktu prasības.

3. Tā kā pilsēta ir intensīvi apbūvēta teritorija, visos zemes izmantošanas veidos ir paredzēta vai pieļaujama būvniecība. Tādēļ arī zemes izmantošanas tiesības galvenokārt ir būvtiesības. Būvtiesības nosaka kādiem mērķim, kur, ko un kā ir tiesības būvēt, kādi šai apbūvei ir noteikumi.

4. Gadījumi, kad nepieciešams iepazīties ar Jelgavas apbūves noteikumiem

4.1. Zemes vai ēku, būvju īpašnieks vai valdītājs vēlas noskaidrot, kādiem nolūkiem drīkst izmantot zemi un būvēt, pārbūvēt, ierīkot, nojaukt vai izmantot būves uz tās.

4.2. Potenciālais būvētājs kādai noteiktai izmantošanai vēlas atrast vai iegādāties atbilstošu zemesgabalu.

4.3. Pirms būvniecības ieceres pieteikšanas jāiepazīstas ar būvtiesību īstenošanas kārtības noteikumiem Jelgavā, kas noteikti Jelgavas apbūves noteikumu II daļā.

5. Visa veida zemes izmantošanai un būvniecībai ieskaitot pārbūvi, paplašināšanu, ierīkošanu un ēku nojaukšanu ir jāatbilst Jelgavas apbūves noteikumiem. Pašvaldības institūciju atļaujas vai apliecības nodomātai zemes, ēku, būvju izmantošanai vai būvēšanai, pārbūvēšanai, paplašināšanai, ierīkošanai vai nojaukšanai ir izsniedzamas tikai saskaņā ar Jelgavas apbūves noteikumiem un ievērojot lai šī rīcība nebūtu pretrunā ar kopējām pilsētas attīstības interesēm un citu personu interesēm.

6. Ja pēc Jelgavas apbūves noteikumu stāšanās spēkā būvju tehniski ekonomiskie rādītāji neatbilst Jelgavas apbūves noteikumiem, esošā izmantošana ir pieļaujama līdz jaunu būvniecības aktivitāšu uzsākšanai vai zemes gabala īpašuma maiņai, sadalīšanai vai apvienošanai.

7. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem

7.1. Ja zemesgabala (nekustamā īpašuma) izmantošana likumīgi iesākta, pirms pašvaldība pieņēmusi saistošos apbūves noteikumus, kas nosaka zemesgabalam citu zemes izmantošanas veidu, attiecīgajam zemesgabalam (nekustamajam īpašumam) ir neatbilstoša izmantojuma statuss.

7.2. Neatbilstoša izmantojuma statusa zemesgabala (nekustamā īpašuma) īpašnieks ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkura jauna būvniecība vai cita saimnieciskā darbība jāuzsāk un jāveic atbilstoši Jelgavas apbūves noteikumu prasībām.

7.3. Ja zemesgabala (nekustamā īpašuma) īpašniekam līdz Jelgavas apbūves noteikumu pieņemšanai, kas nosaka zemesgabalam citu zemes izmantošanas veidu, ir akceptēts būvprojekts vai izsniegta būves projektēšanas atļauja, vai būvatļauja un nav beigušies to derīguma termiņi, tad zemesgabalam ir neatbilstoša izmantojuma statuss, un īpašnieks ir tiesīgs turpināt iesākto būvniecību (izņemot gadījumus, kad pašvaldība kompensē attiecīgā īpašnieka zaudējumus).

8. Esošus neatbilstošus zemesgabalus ar platību, platumu vai dziļumu, kas mazāks par apbūves noteikumos noteikto, drīkst izmantot un uz tiem drīkst būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves atbilstoši attiecīgās apbūves teritorijās (apbūves zonas) noteikumiem ar šādiem nosacījumiem:

8.1. ja šādus zemesgabalus nodrošina ar būvnormatīvos noteikto inženiertehnisko apgādi;

8.2. ja visas citas Jelgavas apbūves noteikumu prasības ir ievērotas.

 

2. nodaļa

Noteikumi visiem zemes izmantošanas veidiem

1. Jelgavā, izņemot Jelgavas apbūves noteikumos minētos izņēmumus, atļauts:

1.1. Būvēt ēkas un būves atbilstoši funkcionālajai nozīmei un teritorijas plānojuma zonējuma prasībām;

1.2. ierīkot apstādījumus un veikt teritorijas labiekārtošanu;

1.3. izvietot inženiertehniskās apgādes tīklus un objektus, atbilstoši teritorijas plānojumam vai detālā plānojuma prasībām un būvprojektam;

1.4. izbūvēt ielas, atbilstoši detālā plānojuma prasībām;

1.5. veikt darbības, kas minētajā teritorijā noteiktas kā palīgizmantošana.

2. Jelgavā aizliegts:

2.1. veikt teritorijas izmantošanu (arī ēku un būvju vai to daļu), kas rada būtisku apkārtējās vides piesārņojumu un neatbilst normatīvo aktu prasībām vides aizsardzības un vides veselības jomā;

2.2. veikt būvniecību aizsargjoslu teritorijās saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, ja šajos noteikumos attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu tas nav noteikts citādi;

2.3. veikt būvniecību teritorijās ar paaugstinātu riska līmeni — teritorijās, kas pakļautas applūšanai vai ar augstu piesārņojuma līmeni;

2.4. patvaļīgi ierīkot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai;

2.5. novietot, savākt un glabāt nolietotas, neizmantojamas automašīnas, sadzīves un rūpniecisko atkritumus, ja Jelgavas apbūves noteikumos attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu nav noteikts citādi. Esošās “autokapsētas” dzīvojamās teritorijas zonā vai tās tuvumā ir likvidējamas. Teritorijās, kur ir atļauta šī izmantošana, esošās vides aizsardzības prasībām neatbilstošās “autokapsētas” ir likvidējamas vai iekārtojamas atbilstoši vides aizsardzības, vides veselības prasībām.

2.6. vākt, uzkrāt un glabāt kaudzē vai laukumos atkritumus, ja Jelgavas apbūves noteikumos attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu tas nav noteikts citādi. Šī prasība neattiecas uz atkritumu savākšanu speciālās noteikta parauga atkritumu tvertnēs;

2.7. izmantot (arī palīgizmantošanām) kuģu, automašīnu, vagonu korpusus vai to daļas, ja Jelgavas apbūves noteikumos attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu tas nav noteikts citādi;

2.8. izmantot jebkādus ceļojumu treilerus, vagoniņus un konteinera tipa pagaidu ēkas kā pastāvīgas dzīvojamās telpas (arī ēdamtelpas un guļamtelpas), izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss vai ceļojuma treileru novietošana pamatota ar detālplānojumu tūristu vajadzībām, un ja šajos noteikumos attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu tas nav noteikts citādi.

3. Prasības piekļūšanas nodrošināšanai:

3.1. Jebkura saimnieciskā darbība atļauta vienīgi tādos zemesgabalos, kuriem ir nodrošināta piebraukšana.

3.2. Apbūves teritorijās jāparedz piebrauktuves vai caurbrauktuves ugunsdzēsības, glābšanas un apkalpes tehnikai, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

3.3. Ikvienam dzīvoklim (arī dzīvoklim izmainot dzīvokļa funkciju), jānodrošina atsevišķa piekļūšana (ieeja).

3.4. Jebkurai piebrauktuvei jāparedz papildus īslaicīgas autostāvvietas.

3.5. Piebrauktuves kā strupceļu var veidot ne garākas kā 150 m, tās jānoslēdz ar apgriešanās laukumu, kura izmēri ir pietiekami paredzamo transportlīdzekļu manevrēšanai..

3.6. Apgriešanās laukumu, ja detālplānojumā nav noteikts savādāk, ir jāveido simetriski attiecībā pret piebraucamā ceļa asi ( ja potenciālie iebraucamā ceļa un apgriešanās laukuma lietotāji nav vienojušies par citu risinājumu to saskaņojot Būvvaldē šo noteikumu paredzētajā kārtībā).

3.7. Veicot jaunu objektu būvniecību vai esošo objektu rekonstrukciju, jānodrošina pasākumi pārvietošanās ērtību uzlabošanai cilvēkiem ar dzirdes, redzes un kustību traucējumiem.

4. Prasības zemes gabalu dalīšanai un apvienošanai:

4.1. Zemesgabalus drīkst sadalīt vai apvienot ar kādu citu zemesgabalu, tikai izstrādājot detālo plānojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai, vienkāršā situācijā (sadalot teritoriju ar platību līdz 3000 m2 ) izstrādājot zemes ierīcības projektu, ja Jelgavas domes Būvvalde tam piekrīt.

4.2. Nav atļauta zemesgabala sadalīšana, ja pret to iebilst kāds no līdzīpašniekiem un, ja nav iespējams sadalīt kopīpašumā esošo ēku vai ēkas reālās daļās, arī tādos gadījumos, ja ēka vai objekts ir projektēti kā vienots objekts.

4.3. Nav pieļaujams nodalīt zemes gabalus, ja nav iespējams nodrošināt piekļūšanu kādai zemes gabala daļai.

4.4. Zemes gabalus nedrīkst sadalīt daļās, kuru platība ir mazāka par 500 m2, rindu un grupu ēku apbūvei ne mazāka par 400 m2. Zemes gabala platums gar ielu nedrīkst būt mazāks par 15 m, rindu un grupu ēku apbūvei ne mazāks par 8 m uz vienu sekciju. Izņēmuma kārtā zemes gabala lielums var tikt samazināts, ja to pieļauj detālplānojums. Samazinātus zemes gabalus iespējams nodalīt īpašiem inženierapgādes infrastruktūras elementiem (elektro transformatori, gāzes regulēšanas punkti, sūkņu stacijas un tamlīdzīgi).

5. Apbūves intensitātes un brīvās teritorijas rādītājus nosaka detālplānojumos vai Jelgavas apbūves noteikumos attiecīgā zonējuma atļautajai izmantošanai.

6. Būvju augstums tiek noteikts detālplānojumos vai Jelgavas apbūves noteikumos attiecīgā zonējuma atļautajai izmantošanai, vai īpaši noteikts atzinumā par būvniecības ierosināšanu. Būvju maksimālo pieļaujamo augstumu specifiskiem gadījumiem nosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Konkrētajā teritorijas atļautajā izmantošanā noteiktie būvju augstumi neattiecas uz arhitektoniski dekoratīvu izbūvi, virsgaismu, skursteni, torni, karoga mastu, radio vai televīziju uztverošu vai pārraidošu iekārtu, vējrādītāju, zibens novadītāju, baznīcas torni vai kupolu.

7. Prasības pagalmiem:

7.1. Galvenajai būvei vai būvēm uz zemesgabala atkarībā no apbūves veida ir viens vai vairāki pagalmi (priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms), kas shematiski attēloti 1.zīmējumā.

7.2. Pagalma platībā (platības aprēķinā) nedrīkst ietvert citu zemesgabalu vai cita zemesgabala daļu.

7.3. Norādītās prasības attālumiem no zemesgabala robežām līdz jebkuras galvenās būves virszemes daļai ir minimālās prasībās pagalmu platībām. Minimālo pagalmu nedrīkst aizņemt būves virszemes daļas, izņemot šādas būves un objektus:

a) saimniecības ēkas, ja tās attiecīgajā pagalmā atļautas;

b) arhitektoniskas detaļas un veidojumi, arī sliekšņi, skursteņi, starpdzegas, dzegas, teknes, pilastri un jumta balsti, kas projicējas pagalmā ne vairāk par 0,5 m uz āru no sienas;

c) funkcionālas un dekoratīvas būves: markīzes, dekoratīvas strūklakas, skulptūras, piemiņas plāksnes un žogi un tamlīdzīgi.

d) atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes, kam kāpņu pakāpieni un laukumi aprīkoti ar margām, un kas projicējas pagalmā ne vairāk par 1,5 m uz āru no sienas.

e) balkoni, segtas un nesegtas terases, kas projicējas pagalmā ne vairāk par 2,5 m uz āru no sienas.

7.4. Zemesgabala īpašniekam vai lietotājam jānodrošina nekustamā īpašuma estētiskā kvalitāte. Pagalmi jāuztur kārtībā, tīri un sausi, jānodrošina lietus ūdens novadīšana.

7.5. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves gadījumā funkcionāli nepieciešamās teritorijas vai koplietošanas pagalmus jākopj un jāuztur kārtībā, vienojoties Jelgavas Komunālās saimniecības pārvaldei un namu apsaimniekotājiem. Koplietošanas pagalmus nedrīkst patvaļīgi apbūvēt.

7.6. Apbūvēt daudzstāvu dzīvojamo ēku koplietošanas pagalmus atļauts ar īpašnieku vai namu apsaimniekotāju un Jelgavas domes piekrišanu. Koplietošanas pagalmos jāsaglabā un jāizveido bērnu rotaļu laukumi, pieaugušo atpūtas vietas, saimnieciskie laukumi atkritumu konteineru izvietošanai un īslaicīgas autostāvvietas iedzīvotājiem.

8. Prasības priekšpagalmiem:

8.1. Ēkas būvē uz būvlaides. Būvlaides nosaka detālplānojumā. Ja būvlaide nesakrīt ar sarkano līniju, veidojas priekšpagalms, ja detālplānojumā nav noteikts citādi. Iedibinātās būvlaides gadījumā ēkas ir jāizvieto uz šīs iedibinātās būvlaides.

8.2. Zemesgabala daļu starp būvlaidi un ielas sarkano līniju nedrīkst apbūvēt, nekādas būves virszemes daļas nedrīkst uz tās atrasties

8.3. Priekšpagalmos ierīko apstādījumus vai zālājus ar celiņiem. Zemesgabala īpašniekam vai lietotājam tie ir jāuztur kārtībā. Priekšpagalmus nav atļauts izmantot materiālu atklātai uzglabāšanai. (Izņemot gadījumus, ja būvmateriālu īslaicīgai nokraušanai ir saņemta pašvaldības atļauja).

8.4. Ielu paplašināšanai paredzētās teritorijas (joslas) Jelgavas dome var iznomāt blakus esošo zemesgabalu īpašniekiem pagaidu lietošanā priekšpagalma ierīkošanai. Ja Jelgavas Dome nolemj ielu paplašināšanai paredzēto zemes joslu pilnīgi vai daļēji ietvert ielas robežās, zemesgabala īpašniekam pēc Jelgavas domes rakstiska pieprasījuma 3 mēnešu laikā zemes josla jāatbrīvo un jānodod Jelgavas domes rīcībā.

9. Prasības būvju izvietojumam attiecībā uz zemesgabala robežām.

Visas būves zemesgabalā ir jāaizvieto 3m no zemesgabala robežas (izņemot gadījumus, ja kaimiņiem ir vienošanās par šī attāluma samazināšanu), kā arī, ja ir noteikta būvlaide. Neviena būves daļa nedrīkst projicēties ārpus tā zemesgabala robežas, uz kura tā atrodas, izņemot šādus gadījumus:

9.1. ja būvlaide sakrīt ar sarkano līniju, būves daļa nedrīkst projicēties brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un tās apakšējai malai ir jābūt vismaz 3,0 m virs ietves; vārtiem un durvīm, kas veras uz āru, vērtnēm jāietilpst ēkas būvapjomā; logiem, kas atrodas zemāk nekā 2,5 m no zemes līmeņa, jāveras uz iekšu.

9.2. ja starp zemesgabaliem ir izbūvēts žogs;

9.3. ja kaimiņu zemesgabala īpašnieks piekrīt grozīt zemesgabala robežu pa vertikāli ( tiek veikta ēkas paplašināšana augšējo stāvu līmenī un paplašinājums projicējas kaimiņu zemes gabalā). Tādā gadījumā jāveic attiecīgus ierakstus zemesgrāmatā.

9.4. Ja kaimiņiem vienojoties, kas tiek rakstiski apstiprināts būvprojektā un attiecīgi tiek veikts ieraksts zemesgrāmatā, tiek samazināts attālums līdz 1m vai tiek veidota kaimiņu ēku kopīga siena, kas atrodas uz zemesgabalu robežas.

10. Attālumus starp ēkām nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, atbilstoši insolācijas, apgaismojuma, ugunsdrošības un prettrokšņa aizsardzības prasībām.

11. Prasības redzamības nodrošināšanai:

11.1. Izmantojot jebkuru zemes gabalu, kas piekļaujas satiksmes (autosatiksmes, dzelzceļa) ceļiem ir jāievēro pārredzamības zonu, ko nedrīkst apbūvēt.

11.2. Autoceļa krustojumā ar dzelzceļu vienā līmenī prasības redzamības nodrošināšanai:

a) uz zemesgabala, kas piekļaujas dzelzceļam un to šķērsojošai ielai, nekādas būves nav atļauts izvietot, ka tās traucē skatu starp 0,5 m un 3,0 m līmeņiem virs ielas viduslīnijas līmeņa teritorijā, ko ierobežo dzelzceļa piederības robeža, sarkanā līnija un līnija, kas savieno punktus, kas atrodas uz šādas piederības līnijas un sarkanās līnijas, 50 m attālumā no šo līniju krustpunkta vai VAS “Latvijas dzelzceļš” Ceļu saimniecības dienesta un attiecīgi BO VAS Latvijas autoceļu direkcijas Jelgavas nodaļas akceptētā attālumā no šo līniju krustpunkta (sk. 2. zīmējumu).

b) Ja dzelzceļa un autoceļa krustojumā ir pārbrauktuve bez aizsargaprīkojuma, tad krustojuma redzamības trīsstūris jāpalielina līdz 400 m gar dzelzceļu un 90 m gar ielas līniju, vai saskaņā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” Ceļu saimniecības dienesta un attiecīgi BO VAS Latvijas autoceļu direkcijas Jelgavas nodaļas nosacījumiem.

11.3. Autoceļu krustojumā vienā līmenī ir jānodrošina redzamība virs krustojošos ielu viduslīniju līmeņa trīsstūra teritorijā, ko ierobežo stūra zemesgabala sarkanās līnijas un līnija, kas savieno punktus uz šīm sarkanajām līnijām 10 m attālumā no minēto sarkano līniju krustpunkta vai BO VAS Latvijas autoceļu direkcijas Jelgavas nodaļas akceptētā attālumā no minēto sarkano līniju krustpunkta (sk. 2.zīmējumu).

11.4. Rīcību un prasības attiecībā uz esošo apbūvi, kas neļauj nodrošināt noteiktās prasības, nosaka normatīvie akti. Ja esošā kapitālā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.

12. Stihiju postījumu atjaunošana

Neskatoties uz jebkādām citām Jelgavas apbūves noteikumu prasībām, īpašnieks ir tiesīgs atjaunot ugunsgrēka vai dabas stihijas rezultātā nopostītu vai daļēji nopostītu būvi tajās pašās pamatdimensijās un tajā pašā novietnē, atbilstoši būvprojektam, pēc kura šī būve būvēta, vai, ja būvprojekts nav saglabājies – izstrādājot atbilstoši būves jaunākajai inventarizācijas lietai jaunu būvprojektu, visas iepriekšminētās darbības saskaņojot Jelgavas domes Būvvaldē.

 

3. nodaļa

Prasības ēku un būvju elementiem

1. Ēkas īpašniekam vai lietotājam jāuztur kārtībā ēkas fasādes, sienas, logi, durvis, jumts, ūdens notekcaurules, renes un citi elementi.

2. Fasādes krāsošana jāveic saskaņā ar Būvvaldes izdoto krāsu pasi vai būvprojektā akceptēto krāsojumu. Ēkas fasādēs drīkst pielietot ne vairāk kā trīs dažādus apdares materiālus un ne vairāk kā trīs dažādu krāsu pamattoņus.

3. Jumti jāizbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemesgabaliem. Jānovērš iespēja ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemesgabalos. Katram namam ielas pusē jābūt ierīkotai lietus ūdens renei un notekcaurulei vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi. Ūdens notekcaurules beidzas ne augstāk par 0,15 m virs ietves.

4. Ja ēka tiek izbūvēta uz zemes gabala robežas, ir jāveido ugunsdrošs mūris.

5. Dažādu nestandarta elementu — apgaismes ķermeņu, kabeļu kronšteinu, gāzes apkures dūmvadu, ventilācijas, zvanu, ugunsdzēsības kāpņu, specifisku antenu, tai skaitā satelītantenu — piestiprināšana pie ēku galvenajām (ielas) fasādēm jāsaskaņo Būvvaldē, kā arī jābūt ēkas īpašnieka vai valdītāja piekrišanai.

6. Prasības logiem, skatlogiem, vizuāliem informatīviem materiāliem un marķīzēm:

6.1. Lodžiju un balkonu pārbūvēšanu (arī aizstiklošanu) jāveic vienlaicīgi visai ēkas fasādei saskaņā ar akceptētu būpvrojektu;

6.2. Logu likvidēšanu vai no iepriekšējiem logu aizpildījumiem atšķirīgu logu nomaiņu ēku galvenajās fasādēs jāveic saskaņā ar Būvvaldē akceptētu projektu;

6.3. Jaunu skatlogu un durvju ierīkošanu esošajās ēkās jāveic saskaņā ar Būvvaldē akceptētu projektu.

6.4. Izkārtnes, reklāmas, sludinājumus un citus vizuālās informācijas materiālus izvieto atbilstoši Jelgavas domes apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem par reklāmu izvietošanu un noformējumu.

6.5. Markīzes virs skatlogiem izbūvē tā, lai tās projicētos brauktuvei ne tuvāk kā 0,5 m un to apakšējā mala būtu vismaz 2,2 m virs ietves.

7. Prasības pagrabu ieejas, lūkām un pagrabstāvu logiem

7.1. saimnieciskās pagrabu ieejas un lūkas aizliegts ierīkot ietvēs. Esošās lūkas drīkst saglabāt ne vairāk par 0,7m platumā, ja brīvs ietves platums paliek vismaz 0,75 m, tām jābūt ar noapaļotiem stūriem bez jumta izvirzījumiem ne zemāk kā 3m virs ietves līmeņa. Esošām lūkām pirms atvēršanas pieliek margas.

7.2. Ēku pārbūves un rekonstrukcijas gaitā ietvēs esošās, Jelgavas apbūves noteikumu prasībām neatbilstošās pagrabu ieejas un lūkas jālikvidē. Ja ieeja ir jāsaglabā, ir jāveido būvnormatīviem atbilstoša ieeja.

7.3. Darījumu iestāžu pagrabstāvu ieejas kāpnes un noejas aizliegts ierīkot ietvēs, izņemot gadījumus, kad ietves brīvais platums paliek vismaz 2,5m. Ja vienas ēkas vienā fasādē tiek veidoti vairāk nekā 2 ieejas mezgli, veido vienu kopēju noeju. Ieejas mezglus vienas ēkas vairākām pagrabu izbūvēm veido stilistiski vienotus, ievērojot vienotas augstuma atzīmes.

7.4. Darījumu iestāžu pagrabstāvu ieejas ir jāaprīko ar nojumēm ieejas aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības un ieejas laukumiņam ir jābūt nodrošinātam ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu.

7.5. Gaismas šahtas pie pagrabstāvu logiem drīkst ievirzīt ietvē ne vairāk kā 0,5 m, pārsegumu veido vienā līmenī ar ietvi un nodrošina šahtas izgaismošanu. Pārsegumā nedrīkst būt par 0,025 m platākas spraugas. Pārseguma virsmas nedrīkst būt slidenas.

7.6. Pie ietves izvietotos pagrabstāvu logus un vitrīnas, kāpnes un noejas aizsargā ar ne mazāk kā 0,7m augstām (mērot no ietves līmeņa) margām.

8. Sezonas apkalpes objektus (kafejnīcas un tamlīdzīgus) aizliegts ierīkot ietves zonā, izņemot gadījumus, kad ietves brīvs platums paliek vismaz 2,5m. Nojumes drīkst veidot ne zemāk kā 3m virs ietves līmeņa saskaņā ar Būvvaldē akceptētu projektu.

9. Bankomāti un cita veida apkalpes ietaises ir izvietojami neizvirzot no ēkas fasādes vairāk kā 0,7 m. Tos iespējams ierīkot vietās, kur izveidojams vismaz 3m2 laukums, vai brīvs ietves platums paliek vismaz 2,5 m.

 

4.nodaļa

Prasības pilsētas ārtelpas elementiem

1. Prasības žogiem un prettrokšņa sienām:

1.1. Tos rajonus, kuros apbūvētos vai neapbūvētos zemesgabalus iežogo, nosaka Būvvalde, izsniedzot plānošanas un arhitektūras uzdevumu vai pamato ar detālplānojumu.

1.2. Žogs ir uzskatāms par būvi, tā projekts un trase ir jāakceptē Jelgavas pilsētas Būvvaldē.

1.3. Žogiem un vārtiem gar ielām un laukumiem jābūt saskanīgiem ar būvju un kaimiņu zemesgabalu žogu arhitektūru.

1.4. Žogus drīkst veidot pa zemes gabalu robežām, ja gar ielu tā sakrīt ar ielas sarkano līniju.

1.5. Žogam gar visu robežu jābūt pēc iespējas vienādam.

1.6. Slēgtās (perimetrālās) apbūves gadījumā priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu žogiem gar ielām un laukumiem, kā arī robežžogiem starp ēku un sarkano līniju, jābūt ne augstākiem par 1,5 m, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

1.7. Būvlaukumi, jaunbūves, ēkas avārijas stāvoklī, kā arī ēkas, kas bojā pilsētas vidi, nožogojamas ar estētiskiem, necaurredzamiem žogiem, kuru trase un tehniskais risinājums saskaņojams Būvvaldē.

1.8. Nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos. Nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu, iebraucamo ceļu un laukumu teritorijā.

1.9. Prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato ar detālplānojumu vai arī tās nepieciešamība tiek noteikta plānošanas un arhitektūras uzdevumā.

1.10. Reklāmu un sludinājumu izvietošana uz žogiem ir veicama atbilstoši Jelgavas domes apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem par reklāmu izvietošanu un noformējumu.

2. Prasības apgaismes ķermeņiem:

2.1. Ielu apgaismošanai izmantojamiem apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās.

2.2. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs atļauts izmantot arī pie būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Risinājums saskaņojams Būvvaldē atsevišķi, uzrādot gaismas ķermeņu izvietojumu fasādē.

2.3. Obligāti ir jāveic daudzdzīvokļu ēku koplietošanas pagalmu izgaismošanu.

2.4. Jebkuras ēkas un būves vai teritorijas labiekārtošanas gadījumos ir jāparedz gaismas ķermeņu izvietojums apgūstamajā teritorijā.

2.5. Apgaismojuma ierīkošanai pilsētas centru teritorijās, parkos un skvēros gaismas ķermeņi jāpieslēdz pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās.

2.6. Brīdinot būves īpašnieku vai valdītāju, attiecīgajiem dienestiem ir tiesības piestiprināt pie būvju fasādēm apgaismes ķermeņu, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites un stiprinājumus.

2.7. Apgaismes ķermeņus jāizvieto tā, lai to darbības rezultātā netiktu traucēta kustības drošība (nepareizi izvēlēts apgaismes ķermeņu augstums) un netiktu pasliktināti iedzīvotāju dzīves apstākļi (nepareizi virzīts gaismas virziens).

2.8. Jaunbūvējamiem sabiedriskiem objektiem ielas fasādēs paredzami fasāžu apgaismes elementi.

2.9. Apgaismes ķermeņu izvietojums ēkas, būvju fasādēs un pilsētas vidē saskaņojams Būvvaldē.

3. Prasības kioskiem, nojumēm un paviljoniem:

Stacionārus, arī sezonas, tirdzniecības punktus (kioskus, nojumes, stendus, paviljonus un citus), neatkarīgi no to piederības, saņemot zemes gabala nomas tiesības, atļauts būvēt vai novietot gatavus tikai ar pašvaldības vai Būvvaldes akceptu. Ja minētie objekti robežojas ar ielas sarkano līniju vai atrodas ielas sarkanajās līnijās, nepieciešams arī BO VAS Latvijas autoceļu direkcijas Jelgavas nodaļas akcepts.

4. Prasības citiem ārtelpas elementiem:

4.1. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam jānodrošina, lai pie katras galvenās būves galvenās ieejas uz sienas būtu piestiprināta mājas numura zīme. To piestiprina pie katras mājas fasādes 2,5–3,0 m augstumā. Ja tā nav skaidri saskatāma no ietves, numura zīmei jābūt arī pie žoga pie ieejas vārtiņiem zemesgabalā. Zīmei ar mājas numuru jābūt arī pie citām ieejām ielas pusē.

4.2. Stūra zemesgabala īpašniekam jānodrošina, lai uz žoga vai būves stūra būtu piestiprināta plāksnīte ar ielas (laukuma) nosaukumu valsts valodā. Plāksnītes attālumam no žoga vai būves stūra jābūt 0,1–1,0 m. Pie būves fasādes plāksnīti piestiprina 2,5–3,0 m augstumā no zemes līmeņa.

4.3. Atkritumu tvertnes ir jānovieto šim nolūkam speciāli iekārtotās, ar pilsētas Vides veselības centru saskaņotās vietās, jāuztur kārtībā piebraucamie ceļi uz atkritumu tvertnēm un jānodrošina to apkalpošana.

4.4. Tiem zemesgabalu vai ēku īpašniekiem vai valdītājiem, kuriem uz zemesgabala ir izvietots mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts, sabiedriska iestāde, darījumu iestāde vai daudzdzīvokļu nams, jānodrošina, lai pie katras ieejas šādā ēkā būtu uzstādīta atkritumu urna un tā būtu uzturēta ekspluatācijas kārtībā.

4.5. Zemesgabala vai ēkas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir pie būves ielas fasādes piestiprināt karoga turētāju vai uzstādīt brīvi stāvošu karoga mastu valsts karoga uzvilkšanai.

4.6. Labiekārtojuma elementu izvietošanai pilsētas teritorijā (izņemot iežogotas privātas teritorijas) ir nepieciešams ainavu arhitekta akcepts.

 

5. nodaļa.

Prasības būvēm

1. Prasības tirdzniecības centriem (lielveikaliem, vairumtirgotavām).

1.1. Jelgavā atļauts būvēt jaunus tirdzniecības centrus tikai saskaņā ar Jelgavas teritorijas plānojumu, un, ja tas ir noteikts detālplānojumā, kā arī ņemot vērā finansiāli ekonomisko un tehnisko pamatojumu.

1.2. Pilsētas centru teritorijās (jauktās darījumu un dzīvojamās teritorijās) nav pieļaujama tipveida būvapjomu pielietošana. Arhitektoniskajam veidolam un pielietojamiem būvmateriāliem ir jābūt atbilstošiem apkārtējai videi.

2. Prasības degvielas uzpildes stacijām, gāzes uzpildes stacijām:

2.1. Jelgavā atļauts ekspluatēt un būvēt tikai stacionāra tipa degvielas un gāzes uzpildes stacijas (ar stacionāru operatora ēku, sabiedrisko tualeti, taksofonu), kas izvietojamas speciālos laukumos.

2.2. Degvielas un gāzes uzpildes staciju būvniecība atļauta tikai saskaņā ar Jelgavas domes apstiprinātu iespējamo degvielas uzpildes staciju izvietojuma shēmu un saskaņā ar Jelgavas teritorijas plānojumu vai ja to paredz detālplānojums.

2.3. Esošās konteinera tipa degvielas uzpildes stacijas jāpārbūvē vai jārekonstruē Jelgavas domes noteiktajos termiņos, apbūves noteikumu noteiktajā kārtībā un ievērojot VVC un Reģionālās vides pārvaldes prasības.

2.4. Attālumus no degvielas un gāzes uzpildes stacijām līdz pirmsskolas bērnu iestādēm, vispārizglītojošo skolu, internātskolu, ārstniecības iestāžu ar stacionārām zemes gabala robežām vai līdz sabiedrisko ēku un būvju sienām nosaka valsts likumdošana, papildus jāievēro sekojoši attālumi:

30 m no skuju koku mežu masīviem;

25 m no lapu koku masīviem;

40 m no dzelzceļa malējās sliedes;

25 m no ražošanas būvēm;

50 m no dzīvojamām ēkām.

2.5. Degvielas uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar izstrādātās degvielas un lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām, kā arī ar gruntsūdens novērošanas aku tīklu pazemes ūdeņu un grunts kvalitātes kontrolei. Gāzes uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām.

2.6. Sašķidrinātā gāzes uzpildes stacijas atļauts izvietot tikai esošo DUS teritorijās, ja tās nav izvietotas pilsētas centra, kultūras pieminekļu, aizsargājamo apbūves un dabas objektu teritorijās vai to tiešā tuvumā.

2.7. Degvielas un gāzes uzpildes stacijām jābūt kvalitatīvi un estētiski noformētām, teritorijām sakoptām, labi izgaismotām un apzaļumotām.

2.8. Degvielas un gāzes uzpildes stacijām jābūt paredzētai no satiksmes drošības viedokļa drošai iebraukšanai un izbraukšanai ar attiecīgām norādījuma zīmēm.

3. Prasības autostāvvietām:

3.1. Autostāvvietas jāizvieto uz tā paša zemesgabala vai tajā pašā būvē, kuras izmantošanai stāvvietas nepieciešamas, izņemot gadījumus, ko nosaka detālplānojumā. Ietverot autostāvvietas citās būvēs, jāievēro Latvijas būvnormatīvi attiecīgo būvju projektēšanai.

3.2. Autostāvvietas viena objekta apkalpošanai nedrīkst uzskatīt par autostāvvietām citam objektam, izņemot, ja kādam no objektiem nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietu un lietošanas laiku iespējams savietot. Ja būve vai zemesgabals ietver vairāk nekā vienu izmantošanu un katrai izmantošanai noteikts savs autostāvvietu normatīvs, tad nepieciešamo automašīnu autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai atsevišķi un skaitu summē.

3.3. Nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka, rēķinot vienu autostāvvietu uz katriem 100 m2 stāvu platības vai

a) tirdzniecības objektos katriem 10 m2 tirdzniecības zāles
vai izstāžu platības —	1
b) restorānos, kafejnīcās katrām 100 vietām —	15
c) sporta būvēs līdz 1000 sēdvietām katrām 10 skatītāju vietām —	1
virs 1000 sēdvietām, katrām 20	1
d) kultūras iestādēs katrām 100 skatītāju vietām vai katriem
100 apmeklētājiem vienlaikus —	15
e) objektiem atklāto telpu izbūves teritorijās katriem 100
apmeklētājiem vienlaikus:
1) pludmalēs un atpūtas zonās	20
2) mežaparkos	10
3) īslaicīgas atpūtas objektos	15
tirgos katrām 2 tirdzniecības vietām —	1

 

3.4. Nepieciešamo stāvvietu skaitu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka objekta funkcionēšanas tehnoloģija un to pamato ar detālplānojumu.

3.5. Iežogotas autostāvvietas un autostāvlaukumi ierīkojami tikai tādās vietās, kur to paredz teritorijas apbūves (kvartālu) shēmas vai detālplānojumi.

3.6. Autostāvvietu parametrus un attālumus līdz citiem objektiem pieņem saskaņā ar pastāvošo normatīvo aktu prasībām.

3.7. Iežogotām autostāvvietām ar ietilpību līdz 100 vietām pirms vārtiem jānodrošina 6,0 m plats priekšlaukums, bet ar lielāku ietilpību — 12 m plats priekšlaukums.

3.8. Ja autostāvvietas robežojas ar dzīvojamām vai sabiedriskām teritorijām, ap tām ir jāveido apzaļumotas teritorijas. Ja autostāvvietas robežojas ar dzīvojamām teritorijām, ir jāveido aprīkojums (dekoratīvi ārtelpas elementi), kas skaidri norāda autostāvvietu teritorijas.

3.9. Visām autostāvvietām jāparedz lietus ūdens savākšana un attīrīšana no naftas produktiem pirms lietus notekūdeņu ievadīšanas kopējā sistēmā.

4. Prasības garāžām:

4.1. Pilsētas sabiedrisko centru teritorijās aizliegts izvietot brīvstāvošas mūra, koka vai metāla individuālās garāžas. Kooperatīvo garāžu būvniecību pilsētas teritorijā nosaka detālplānojums.

4.2. Autostāvvietu un garāžu piebraucamajiem ceļiem jābūt vismaz 3,0 m platiem (katrai joslai), izņemot gadījumus, ja detālplānojumā ir noteikts citādi.

4.3. Garāžu parametrus un attālumus līdz citiem objektiem pieņem saskaņā ar pastāvošo normatīvo aktu prasībām.

5. Prasības saimniecības ēkām un būvēm mājlopiem:

Saimniecības ēkas un būves mājlopiem drīkst ierīkot:

5.1. Ne tuvāk par 3,0 m no zemesgabala iekšējās sānu vai aizmugures robežas. Saskaņojot ar kaimiņu zemesgabalu īpašniekiem vai valdītājiem, ko apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, minimālo attālumu līdz zemesgabala robežām drīkst samazināt vai būvēt uz robežas.

5.2. Attālumam no mājlopiem paredzētas būves līdz dzīvojamo telpu logiem (arī kaimiņu zemesgabalos) jābūt ne mazākam par 15 m.

5.3. Saimniecības ēkas jāizvieto atkāpjoties no galvenās ēkas būvlaides, tās nedrīkst ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā;

5.4. Mājlopu turēšanai izmantojamas tikai šim nolūkam būvētas vai pielāgotas ēkas vai būves.

5.5. Mājlopu turēšanu drīkst tikai tajās pilsētas teritorijās, kurās saskaņā ar Jelgavas domes lēmumu ir atļauta mājlopu turēšana (teritorijās, kur nav blīva apbūve) un, ja ir ievērotas veterināro un sanitāri higiēnisko dienestu prasības.

 

6.nodaļa

Prasības inženiertehniskajam nodrošinājumam

1. Visās izbūves teritorijās jānodrošina objektu inženiertehniskā apgāde saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas izriet no teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai inženierkomunikāciju attīstības shēmām.

2. Attālumi no tuvākajām inženierkomunikācijām līdz ēkām un citām būvēm, kā arī attālumus starp blakus izvietotām komunikācijām ir jāpieņem saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem (Latvijas Būvnormatīvi). Neuzbūvētas (nodomātas vai paredzētas) būves gadījumā jāpieņem attālums līdz būvlaidei.

3. Noteikumi grāvju saglabāšanai. Lai novērstu gruntsūdeņu līmeņa celšanos, jāsaglabā esošie grāvji un dabīgās ūdensteces, jāievēro to aizsargjoslas, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

4. Mobilo sakaru un satelīttelevīzijas komunikāciju būves drīkst izvietot pilsētas neapbūvētajās teritorijās.

 

7. nodaļa

Jelgavas teritorijas plānojums un zonējums

1. Jelgavas apbūves noteikumi darbojas vienoti ar Jelgavas teritorijas plānojumu un ir šī plānojuma paskaidrojošā daļa. Jelgavas apbūves noteikumu sastāvā ir iekļauts 1.pielikums “Jelgavas  teritorijas plānojums”. Tajā ar teritorijas plānojuma noteikto robežu un Jelgavas apbūves noteikumos pieņemto apzīmējumu palīdzību attēlots noteikto zemes izmantošanas veidu iedalījums izbūves teritorijās (zonējums):

	Teritoriju veidi (zonējums) atbilstoši	Krāsu apzīmējumi	Burtu
	to atļautajai izmantošanai	teritorijas plānojumā	apzīmējumi
			Apbūves
			noteikumos
Sabiedrisko un darījumu iestāžu teritorijas	sarkana	SD
Jauktas dzīvojamās un darījumu teritorijas	oranža ar sarkanu	DzSD
	diagonālu svītrojumu
Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas	oranža	DzD
Savrupmāju (ģimenes māju) apbūves teritorijas	dzeltena	DzS
Augļudārzu teritorijas	dzeltenzaļa	AD
Dabas pamatnes teritorijas	gaiši zaļa	V
Apstādījumu teritorijas	tumši zaļa	PZ
Meži un meža parki	zaļa	M
Ūdeņi	zila
Lauksaimniecības teritorijas	gaiši brūna	LT
Ražošanas teritorijas	gaiši violeta	RT
Noliktavu un komunālās teritorijas	tumši violeta	NT
Tehniskās apbūves teritorijas	pelēka	TT
Automaģistrāles, ielas, ceļi	tumši pelēka

 

2. Apzīmējumi ar burtiem un noradītajām krāsām ir ievērojami un pielietojami detālplānojumos, teritorijas plānojuma grozījumos un papildinājumos.

3. Apbūves teritoriju robežas ir ielu sarkanās līnijas, zemesgabalu robežas, ūdensmalas, mežu teritoriju robežas.

 

8.nodaļa

Apbūves noteikumi zonējumā noteiktajām teritorijām

1. Sabiedrisko un darījumu iestāžu teritorijas.

1.1. Teritorijas raksturojums. Paredzēts izvietot administratīvās pārvaldes iestāžu, izglītības, kultūras, sporta, pakalpojumu, finansu, nerūpnieciska rakstura uzņēmumu teritorijas. Šīs teritorijas galvenokārt izvietojas Jelgavas centrā veidojot pilsētas sabiedriskās dzīves kodolu, kā arī apakšcentros lielākajos dzīvojamos rajonos

1.2. Definīcija. Sabiedrisko un darījuma iestāžu teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas sarkanā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts saīsinājums SD) nozīmē apbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids kalpo sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem un ietver arī valsts, pašvaldības, reliģisku, izglītības, labklājības, labdarības vai citu līdzīgu nekomerciālu izmantošanu, kā arī darījumu iestādes un mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektus.

1.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta jauktai dzīvojamai un darījumu iestāžu teritorijai (SD) ir:

1) darījumu iestādes,

2) mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti,

3) pārvaldes iestādes,

4) daudzdzīvokļu nami,

5) izglītības iestādes,

6) pārvaldes iestādes,

7) kultūras iestādes,

8) ārstniecības iestādes,

9) sociālās aprūpes iestādes,

10) saimniecības ēkas,

11) reliģiskas iestādes, nevalstiskas organizācijas iestādes,

12) autoostas, dzelzceļa stacijas,

13) autostāvvietas,

14)dzīvoklis kā palīgizmantošana,

15) sporta un atpūtas objekti .

b) Zemesgabala minimālā platība — 500m2. Zemesgabalus, kas izdalīti pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, atļauts apbūvēt, ja tie ir mazāki par 300 m.

c) Zemesgabala minimālais platums gar ielu vai laukumu: 15m, ja detālplānojumā nav noteikts citādi.

d) Zemesgabala minimālā brīvā teritorija

— zemesgabalos ar dzīvojamo apbūvi 40%

— zemesgabalos ar apbūvi publiskām iestādēm 15%

e) Maksimālais stāvu skaits jaunbūvējamām ēkām 6 stāvi, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi, iespējama atkāpe dažādām specifiskām būvēm kā baznīcas vai sporta būves.

f) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide). Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 5,0 m, izņemot iedibinātas būvlaides gadījumus vai, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

g) Noteikumi daudzdzīvokļu namiem. Attālumam starp daudzdzīvokļu namiem jābūt ne mazākam par 30m, ja tie ir izvietoti ar garākajām fasādēm viens pret otru. Attālumi no dzīvojamās apbūves līdz cita veida objektiem saskaņā ar pastāvošo normatīvo aktu prasībām.

h) Citi noteikumi.

1) ja dzīvokli izmanto citiem mērķiem (funkcijai), tam ir jānodrošina atsevišķa piekļūšana.

2) Veidojot publiskus atklātus objektus (tirgus, estrādes u.tml), jāierīko publiskas tualetes.

3) Aizliegta individuālo garāžu izvietošana sabiedrisko centru teritorijās.

1.4. Izņēmumi.

a) Gar lielceļiem un maģistrālēm, kā arī zemes gabalos, kas robežojas ar rūpniecības teritorijām, var pieļaut vieglas ražošanas objektu izvietošanu, ko nosaka detālplānojumā.

b) Pilsētbūvniecības pieminekļu un kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības zonā jāievēro normatīvo aktu prasības par kultūras pieminekļu aizsardzību.

c) Ar SD-1 apzīmētajā apbūves teritorijas daļā, kā attēlots 1.pielikumā “Jelgavas teritorijas plānojums”, nolūki, kādos atļauts izmantot zemi un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves, ir: sporta būves un sporta būvju apkalpojošie objekti.

d) Ar SD-2 apzīmētajā apbūves zonas daļā, kā attēlots 1.pielikumā “Jelgavas teritorijas planojums”, nolūki, kādos atļauts izmantot zemi un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves, ir: ārstniecības iestādes un tās apkalpojošie objekti.

2. Jauktas dzīvojamās un darījumu iestāžu teritorijas.

2.1. Teritorijas raksturojums. Pārsvarā tās ir Jelgavas centra un apakšcentru teritorijas. Šajā zonējumā paredzētas ēkas ar tirdzniecības, apkalpes vai darījumu iestādēm ēku pirmajos stāvos vai ēku daļās.

2.2. Definīcija. Jauktas dzīvojamās un darījumu iestāžu teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā ir apzīmētas ar diagonālu svītrojumu sarkanā un oranžā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts saīsinājums DzSD) nozīmē apbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir darījumu iestādes un mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti, kā arī daudzdzīvokļu nami. Pieļaujama vieglās ražošanas uzņēmuma, kas nerada būtisku piesārņojumu, izvietošana.

2.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta jauktai dzīvojamai un darījumu iestāžu teritorijai (DzSD) ir:

1) darījumu iestādes,

2) mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti,

3)pārvaldes iestādes,

4) daudzdzīvokļu nami,

5) izglītības iestādes,

6) pārvaldes iestādes,

7) kultūras iestādes,

8) reliģiskās iestādes,

9) ārstniecības iestādes,

10) sociālās aprūpes iestādes,

11) saimniecības ēkas,

12) dzīvoklis kā palīgizmantošana,

13) autostāvvietas

14) zemesgabalos pie maģistrālajām ielām, ja to pamato ar detālplānojumu: degvielas un gāzes uzpildes stacija.

b) Zemesgabala minimālā platība — 500 m (rindu un grupu ēku apbūvei uz sekciju 400 m). Zemesgabalus, kas izdalīti pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, atļauts apbūvēt, ja tie ir mazāki par 300 m.

c) Zemesgabala platums gar ielu vai laukumu: 15m, ja detālplānojumā nav noteikts citādi.

d) Zemesgabala minimālā brīvā teritorija

— zemesgabalos ar dzīvojamo apbūvi 40%

— zemesgabalos ar apbūvi sabiedriskām iestādēm 15%

e) Maksimālais stāvu skaits jaunbūvējamām ēkām 6 stāvi, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi, vai 3 stāvi, ja jaunbūvējamā ēka piekļaujas savrupmāju, lauksaimniecības un augļu dārzu apbūves teritorijām.

f) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide)

Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 3,0 m, izņemot iedibinātas būvlaides gadījumus vai, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

g) Noteikumi daudzdzīvokļu namiem

1) Attālumiem satrp mazstāvu vai daudzstāvu daudzdzīvokļu namiem ir jābūt ne mazākiem par 30m, ja tie ir izvietoti ar garākajām fasādēm viens pret otru. Insolācijas un pārskatāmības noteikumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

2) Attālumi no dzīvojamās apbūves līdz cita veida objektiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

h) Citi noteikumi. Ja dzīvokli izmanto citiem mērķiem (funkcijai), tam ir jānodrošina atsevišķa piekļūšana.

1.4. Izņēmumi.

a) Gar lielceļiem un maģistrālēm, kā arī zemes gabalos, kas robežojas ar rūpniecības teritorijām, var pieļaut vieglas ražošanas objektu izvietošanu. Apbūves noteikumus nosaka detālplānojumā.

b) Pieļaujama tādu esošo vieglās ražošanas uzņēmumu darbība un tādu jaunu uzņēmumu ierīkošana esošās ēkās, kas nerada apkārtējās vides piesārņojumu, nerada paaugstinātu trokšņa līmeni, kas vizuāli iekļaujas apkārtējā vidē un kuru apkalpei nav nepieciešams izmantot smago kravas transportu.

c) Pilsētbūvniecības pieminekļu un kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības zonā jāievēro normatīvo aktu prasības par kultūras pieminekļu aizsardzību.

3.Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas

3.1. Teritorijas raksturojums. Šīs teritorijas pārsvarā ir izveidojušās padomju periodā. Šobrīd ir daudzi nepabeigti daudzstāvu dzīvojamo ēku kvartāli ar nenodrošinātu infrastruktūru. Jaunas teritorijas šādu zonu izvietošanai nav paredzētas, ir jāpabeidz esošo rajonu būvniecība. Galvenais uzdevums ir šo rajonu humanizācija, padarot estētiski vērtīgus iekšpagalmus un ēku ārējos veidolus, kā arī ēku tehniskās kvalitātes uzlabošana.

3.2. Definīcija. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves zona (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas oranžā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums DzD) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir daudzstāvu daudzdzīvokļu namu dzīvojamā apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem.

3.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta daudzstāvu dzīvojamai apbūvei ir:

1) daudzdzīvokļu nami,

2) savrupmājas, dvīņu mājas, rindu mājas,

3) pirmsskolas bērnu iestādes,

4) atsevišķā zemesgabalā, ja to pamato ar detālplānojumu, vai daudzdzīvokļu namu pirmajos stāvos — vietējas nozīmes:

— pārvaldes iestādes,

— kultūras iestādes,

— izglītības iestādes,

— ārstniecības iestādes,

— mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti,

— darījumu iestādes,

— sporta būves;

— autostāvvietas un garāžas,

5) zemesgabalos pie maģistrālajām ielām, ja to pamato ar detālplānojumu:

— tirdzniecības un pakalpojumu objekti,

— degvielas un gāzes uzpildes stacijas.

b) Zemesgabala minimālā platība. No jauna veidojamu zemesgabalu minimālā platība 800 m2, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. Savrupmājas apbūvei 800 m2, rindu un grupu ēku apbūvei uz sekciju 400 m2. Zemesgabalus, kas izdalīti pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, atļauts apbūvēt, ja tie ir mazāki.

c) Zemesgabala platums gar ielu vai laukumu: 15m, ja detālplānojumā nav noteikts citādi.

d) Zemesgabala minimālā brīvā teritorija

— zemesgabalos ar dzīvojamo apbūvi 50%

— zemesgabalos ar apbūvi publiskām iestādēm 30%

e) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide).

Dzīvojamās ēkas ar dzīvokļiem pirmajā stāvā jānovieto atkāpjoties no ielas sarkanajām līnijām ne mazāk par 3,0 m vai, ja ar detālplānojumu ir noteikts citādi.

f) Apbūves maksimālais augstums. Apbūves maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 20 m, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

g) Maksimālais stāvu skaits: 5 stāvi. Mazstāvu dzīvojamās ēkas ar maksimālo stāvu skaitu 3 stāvi ir izvietojamas vietās, kur daudzstāvu apbūve ir tiešā tuvumā savrupmāju apbūvei, lauksaimniecības teritorijām vai augļudārzu teritorijām.

h) Attālumi starp ēkām ir jābūt ne mazākiem par 30m, ja tās ir izvietotas ar garākajām fasādēm viena pret otru. Insolācijas un pārskatāmības noteikumi kā arī attālumi no dzīvojamās apbūves līdz cita veida objektiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

i) Citi noteikumi

1) Celtniecībā pielietojami tikai individuāli izstrādāti dzīvojamo ēku projekti,

2) Izmainot dzīvokļa funkciju jānodrošina atsevišķa piekļūšana. Dzīvokļa funkcijas maiņa jāveic saistošo apbūves noteikumu noteiktajā kartībā.

j) Izņēmumi. Pilsētbūvniecības pieminekļu un kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības zonām piemērojamas valsts normatīvo aktu prasības par pieminekļu aizsardzību.

4. Savrupmāju teritorijas

4.1. Teritorijas raksturojums. Pašlaik pilsētā aptuveni 25% iedzīvotāju dzīvo savrupmāju rajonos. Jelgavas teritorijas plānojumā ir paredzēts saglabāt esošās un veidot jaunas savrupmāju teritorijas. Tās paredzēts veidot ārpus pilsētas centra.

4.2. Definīcija. Savrupmāju (ģimenes māju) teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas dzeltenā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums DzS) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir savrupmāju un to apkalpojošo ēku apbūve.

4.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta savrupmāju apbūves teritorijā ir:

1) savrupmājas (vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja),

2) dvīņu mājas (divas bloķētas ģimenes dzīvojamās mājas),

3) atsevišķā zemesgabalā, ja to pamato ar detālplānojumu — vietējas nozīmes:

— mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti,

— Sporta un atpūtas būves un teritorijas,

4) zemesgabalos pie maģistrālajām ielām, ja to pamato ar detālplānojumu:

— pārvaldes iestādes,

— mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti,

— darījumu iestādes,

— autostāvvietas un garāžas,

5) individuālais darbs, kas nepasliktina kaimiņu dzīves apstākļus,

6) privāti mājas bērnudārzi,

7) saimniecības ēkas.

b) Zemesgabala minimālā platība. No jauna veidojamu zemesgabalu minimālā platība: savrupmājai 800 m2, katrai no dvīņu mājām 400 m2, ja ar detalplānojumu nav noteikts citādi. Vēlamā platība 1200—1500 m2

c) Zemesgabala platums gar ielu vai laukumu: 15m, dvīņu māju vienai sekcijai 8m, ja detālplānojumā nav noteikts citādi.

d) Zemesgabala minimālā brīvā teritorija

— zemesgabalos ar dzīvojamo apbūvi 60%

— zemesgabalos ar dvīņu mājām 40%

e) Pagalmu noteikumi

1) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide).

Dzīvojamās ēkas ar dzīvokļiem pirmajā stāvā jānovieto, atkāpjoties no ielas sarkanajām līnijām ne mazāk par 3,0 m, pie pilsētas nozīmes maģistrālās ielas nedrīkst ne mazāk par 6,0 m vai ja ar detālplānojumu ir noteikts citādi.

2) Sānu un aizmugures pagalmi

Sānpagalma minimālais platums un attālums līdz zemesgabala aizmugures robežai nedrīkst būt mazāks par 3,0 m, pie pilsētas nozīmes maģistrālās ielas nedrīkst būt mazāks par 6,0 m vai ja ar detālplānojumu ir noteikts citādi.

3) Ievērojot pastāvošos būvnormatīvus un ar kaimiņu rakstisku piekrišanu iekšējā sānpagalma minimālo platumu, kā arī attālumu līdz aizmugures robežai drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 6m.

4) Ja būve izvietota tieši pie kaimiņa zemesgabala robežas, tad būves sienai, kas atrodas uz robežas, jābūt veidotai kā ugunsdrošajai sienai.

5) Laivu, ceļojuma treileru, kravas automašīnu, piekabju, furgonu u.c. pastāvīga novietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.

f) Apbūves maksimālais augstums. Apbūves maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 12 m, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. Ja ēka izvietota mazākā attālumā kā 3,0 m no kaimiņu zemesgabala robežas, tad tās jumta jebkura punkta augstums šajā zonā nedrīkst pārsniegt 4,5 m. (Sk. 3.zīmējumu.) Šo augstumu drīkst palielināt ar kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, norādot augstumu, kādam viņš piekrīt.

g) Maksimālais stāvu skaits: 3 stāvi visiem apbūves veidiem.

h) Žogi. Zemesgabali var būt iežogoti, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. (Saskaņā ar 4.nodaļas 1.punktu).

i) Saimniecības ēku un mājlopu būvju noteikumi saskaņā ar 5.nodaļas 4.punktu.

j) Ēku piebrauktuvēm jāatbilst sekojošām prasībām:

1) piebrauktuves pie dzīvojamo ēku grupām un daudzdzīvokļu mājām jāveido vismaz 6,5 m platas (ar ietvi 1,0 m) vai 5,5 m bez ietves;

2) piebrauktuves pie atsevišķi stāvošām ģimenes mājām jāveido vismaz 4,2 m platas (ar ietvi) vai 3,5 m bez ietves.

k) Inženiertehniskais nodrošinājums. Dzīvojamo ēku būvniecība ir pieļaujama tikai zemesgabalos, kam ir izveidoti piebraucamie ceļi un kur ir izveidoti kopējie inženiertīkli.

1) Ja nav iespējama pieslēgšanās kopējiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, jāveido vietējās ūdens ieguves vietas un vietējās attīrīšanas ietaises vai izolēta izsmeļamā kanalizācijas bedre, iepriekš saskaņojot Būvvaldē.

2) Ja tiek veidota vismaz 5 dzīvojamo ēku grupa, ir jāveido kopējas kanalizācijas attīrīšanas ietaises un kopēja ūdens apgāde.

l) Komposta vietu izvietojums. Komposta vietu izvietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.

1) Komposta vietu izvietošana nav atļauta tuvāk par 1,5m no kaimiņu zemesgabala robežas.

2) Ar kaimiņu zemesgabalu īpašnieku rakstisku piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstiem uz zemesgabala plānojuma lapas, šo attālumu drīkst samazināt vai izvietot komposta vietu uz zemesgabala robežas.

m) Citi noteikumi.

1) Ja dzīvokli izmanto citiem mērķiem (funkcijai), tam ir jānodrošina atsevišķa piekļūšana.

2) Jumta stāvā (bēniņos) izbūvēto pastāvīgi apdzīvojamo telpu augstumam telpas lielākajā daļā jābūt vismaz 2,3 m, arī tad ja telpa ir apakšējā stāva dzīvokļa sastāvdaļa.

3) Projektētie piebraucamie ceļi veidojami saskaņā ar detālplānojumu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Piebraucamā ceļa platums nedrīkst pārsniegt blakusesošās ielas platumu.

4) jānodrošina dzīvojamo telpu un teritoriju insolācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

5. Augļu dārzu teritorijas

5.1. Teritorijas raksturojums. Augļu dārzu teritoriju masveida izveide tika uzsākta 1950. gados līdz ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvu izveidi. Jelgavas teritorijas plānojumā nav paredzēta jaunu augļu dārzu teritoriju izveide, iespēju robežās šīs teritorijas ir transformējamas par savrupmāju teritorijām.

5.2. Definīcija. Augļu dārzu teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas dzeltenzaļā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums AD) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir vasarnīcu, sezonas dārza māju, savrupmāju un šo māju apkalpes objektu apbūve.

5.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta augļu dārzu apbūves teritorijai, ir:

1) vasarnīcas, sezonas dārza mājas,

2) savrupmājas, dvīņu mājas,

3) atsevišķā zemesgabalā, ja to pamato ar detālplānojumu, — vietējas nozīmes:

— mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti,

— sporta un atpūtas būves un teritorijas,

4) zemesgabalos pie maģistrālajām ielām, ja to pamato ar detālplānojumu:

— mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti,

— darījumu iestādes,

— autostāvvietas un garāžas,

5) saimniecības ēkas.

b) Zemesgabala minimālā platība savrupmājai un vasarnīcai 600 m2, katrai no dvīņu mājām 400 m2, sezonas dārza mājai 300 m2.

c) Zemesgabala platums gar ielu vai laukumu: 15m, dvīņu māju vienai sekcijai 8m, ja detālplānojumā nav noteikts citādi.

d) Zemesgabala minimālā brīvā teritorija 70%.

e) Pagalmu noteikumi

1) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide).

Visa veida ēkas jānovieto, atkāpjoties no ielas sarkanajām līnijām ne mazāk par 3,0 m, pie pilsētas nozīmes maģistrālās ielas ne mazāk par 6,0 m.

2) Sānu un aizmugures pagalmi

Sānpagalma minimālais platums un attālums līdz zemesgabala aizmugures robežai nedrīkst būt mazāks par 3,0 m, pie pilsētas maģistrālās ielas nedrīkst būt mazāks par 6,0 m vai ja ar detālplānojumu ir noteikts citādi. Ar kaimiņu rakstisku piekrišanu iekšējā sānpagalma minimālo platumu, kā arī attālumu līdz aizmugures robežai drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 6,0 m.

3) Ja būve izvietota tieši pie kaimiņa zemesgabala robežas, tad būves sienai, kas atrodas uz robežas, jābūt veidotai kā ugunsdrošajai sienai.

n) Apbūves maksimālais augstums. Apbūves maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 12 m.

o) Maksimālais stāvu skaits: 3 stāvi visiem apbūves veidiem.

p) Žogi. Zemesgabali var būt iežogoti saskaņā ar 4.nodaļas 1.punktu.

q) Komposta vietu izvietojums.

1)Komposta vietu izvietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. Komposta vietu izvietošana nav atļauta tuvāk par 1,5m no kaimiņu zemesgabala robežas.

2) Ar kaimiņu zemesgabalu īpašnieku rakstisku piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstiem uz zemesgabala plānojuma lapas, šo attālumu drīkst samazināt vai izvietot komposta vietu uz zemesgabala robežas.

r) Inženiertehniskais nodrošinājums

1) Minimālais ielas platums augļu dārzu teritorijā ir 7,5m (attālums starp ielas sarkanajām līnijām).

2) Katram zemesgabalam ir jābūt pieslēgtam centralizētai vai vietējai kanalizācijas sistēmai vai arī jābūt nodrošinātam ar vietējo izsmeļamo kanalizācijas aku.

6. Dabas pamatnes teritorijas

6.1. Teritorijas raksturojums. Dabas pamatnes teritorijas ietver pļavas, dabiskās ūdensmalas, ornitoloģiskā lieguma teritorijas, ielu un ceļu malas bez īpaši izveidotiem apstādījumiem.

6.2. Definīcija. Dabas pamatnes (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas gaiši zaļā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums V) nozīmē teritoriju, ko aizņem dabas teritorijas, aizsargājamās dabas teritorijas, pludmales un ūdenskrātuves, kur apbūve nav galvenais zemes izmantošanas veids, bet izmantošana atkarībā no attiecīgās izbūves teritorijas daļas īpatnībām ir saistīta ar dabas resursu izmantošanu, arī rekreāciju un vides aizsardzību.

6.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

a) Atļautā izmantošana. Šo teritoriju atļautās izmantošanas un to noteikumus, atkarībā no ekoloģiskajiem apstākļiem pamato ar attiecīgās teritorijas detālplānojumu. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, izriet no teritoriju īpatnībām un ar tām saistīto izmantošanu nepieciešamības

1) teritorijas labiekārtojuma būves, ar rekreāciju saistītas būves,

2) organizētas peldvietas,

3) būves, kas saistītas ar attiecīgā ūdens baseina izmantošanu (ostas, laivu piestātnes u.c.) un uzturēšanu (dambji u.c.).

4) Zemesgabalos pie maģistrālajām ielām, ja to pamato ar detālplānojumu, iespējams izvietot:

— mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektus,

— darījumu iestādes,

— autostāvvietas un garāžas.

b) Ornitoloģiskā lieguma teritorijas kā īpaši aizsargājamas dabas teritoriju izmantošanu un aizsardzību regulē vispārējie aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

c) Citi noteikumi

1) Priekšpagalmu minimālais dziļums 3 m,

2) Zemesgabalu maksimālā platība netiek reglamentēta. Nodalot zemes gabalus un risinot to apbūvi, obligāti veicams detālplānojums.

7. Pilsētas apstādījumi

7.1. Teritorijas raksturojums. Šajā zonā ietilpst visi pilsētas apstādījumi — parki, skvēri, ielu apzaļumojums ārpus ielu sarkanajām līnijām, kapi. Šīs teritorijas paredzēts saglabāt un papildus veidot aktīvās atpūtas parku Pasta salā. Paredzēts papildināt ielu stādījumus un skvērus, lai izveidotu zaļās joslas, kas caurvij visu pilsētu.

7.2. Definīcija. Pilsētas apstādījumi (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas tumši zaļā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums PZ) nozīmē teritoriju, ko veido sabiedrībai pieejamas ar augiem apaudzētas un koptas sabiedrisko apstādījumu teritorijas, kur neiegūst produkciju un kas ietver parku, dārzu un skvēru stādījumus, kā arī ar rekreāciju saistītas būves, kur apbūve nav galvenais zemes izmantošanas veids, bet izmantošana saistīta ar rekreāciju un vides aizsardzību.

7.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta pilsētas apstādījumu teritorijā, izriet no šo teritoriju īpatnībām un ar tām saistīto izmantošanu nepieciešamības

1) teritorijas labiekārtojuma būves, ar rekreāciju saistītas būves, kas nodrošina apskatāmās teritorijas funkcionēšanu,

2) specifiskas parku atrakciju apbūves,

3) organizētas peldvietas,

4) būves, kas saistītas ar attiecīgā ūdens baseina izmantošanu (ostas, laivu piestātnes u.c.) un uzturēšanu (dambji u.c.),

5) autostāvvietas saskaņā ar detālplānojumu, kas nepieciešamas parku un skvēru funkcionēšanai un apmeklētājiem.

— Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide) 3m, ja ar detālplānojumu nav noteikts savādāk.

— Maksimālais stāvu skaits 2, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

— Citi noteikumi. Parkos veidojamo gājēju celiņu parametri saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, minimālais celiņa platums 0,75m. Jāparedz iespējas pārvietoties cilvēkiem ar pārvietošanās problēmām.

h) Kapu teritoriju apsaimniekošanas nosacījumi:

1) Veicot jaunus apbedījumus, jāpopularizē alternatīvo apbedīšanas veidu — kremāciju, paredzot kādā no Jelgavas kapsētām vietu kolumbārijam — sienai, kurā iemūrē piemiņas urnas.

2) Kapsētām priekšpagalma dziļums (būvlaide) nedrīkst būt mazāks par 6,0 m.

i) Citi noteikumi. Ar PZ-1 apzīmētajā izbūves teritorijas daļā, kā attēlots 1.pielikumā “Jelgavas teritorijas plānojums”, nolūki, kādos atļauts izmantot zemi un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves, ir kapsētas.

8. Mežu un mežaparku teritorijas

8.1. Teritorijas raksturojums. Mežu un mežaparku teritorijā atrodas pilsētas meži, viens iekopts mežaparks un perspektīvie mežaparki pie Aizsargu ielas un pie Ruļļu karjera.

8.2. Definīcija. Mežu un mežaparku teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas zaļā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums M) nozīmē sabiedrībai pieejamas labiekārtotas mežaparku un aizsargājamas mežu teritorijas, kā arī ar attiecīgo izmantošanu saistītas būves.

8.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta mežu un mežaparku teritorijā, izriet tikai no šo teritoriju īpatnībām un ar tām saistīto izmantošanu nepieciešamības.

b) Mežos nav atļauta saimnieciskā darbība, izņemot kopšanas cirtes.

c) Mežaparkos iespējams izvietot:

1) labiekārtojuma elementus;

2) nelielus pakalpojumu objektus, kas nepiesārņo vidi un celtniecības gaitā nerada plašus vides bojājumus;

3) gājēju celiņus un laukumus.

d) Mežaparkos nav pieļaujama jaunu inženierkomunikāciju trašu ierīkošana.

e) Ar M-1 apzīmētajā izbūves teritorijas daļā, kā attēlots 1.pielikumā “Jelgavas teritorijas plānojumā”, nolūki, kādos atļauts izmantot zemi un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves, ir mežaparki.

9. Lauksaimniecības teritorijas

9.1. Teritorijas raksturojums. Lauksaimniecības teritorijas tiek izmantotas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai nelielos apjomos. Pilsētas tālākajā attīstībā paredzēta šo teritoriju samazināšana.

9.2. Definīcija. Lauksaimniecības teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas gaiši brūnā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums LT) nozīmē teritoriju, kur galvenais izmantošanas veids ir lauksaimnieciskās produkcijas ražošana un tās funkcionēšanai nepieciešamās būves.

9.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta lauksaimniecības teritorijām, ir:

1) lauksaimniecības produktu ražošanai un glabāšanai nepieciešamās būves;

2) nelielas ar lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādi saistītas ražotnes, kas nepiesārņo vidi;

3) savrupmājas, kas saistītas ar lauksaimnieciskās teritorijas apkalpošanu;

4) pakalpojumu objekti, kas funkcionāli saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu;

5) zemesgabalos pie maģistrālajām ielām, ja to pamato ar detālplānojumu: mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti, darījumu iestādes, autostāvvietas saskaņā ar detālplānojumu.

c) Zemesgabala minimālā platība 3000 m2.

d) Teritorijas izmantošanas noteikumus skatīt 4. punkta (Savrupmāju apbūve) 4.3. apakšpunktā.

10. Ražošanas teritorijas

10.1. Teritorijas raksturojums. Jelgavas teritorijas plānojumā paredzēts ražošanas objektus koncentrēt jau esošajās rūpniecības zonās, kur ir izdevīgi transporta pievedceļi un inženierkomunikācijas. Paredzēta atsevišķu zonu specializācija, koncentrējot tajās līdzīga rakstura objektus:

10.1.1. lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumi, pārtikas rūpniecības uzņēmumi teritorijā starp Lietuvas šoseju un Bauskas ielu;

10.1.2. celtniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumi celtniecības organizācijas teritorijā ap Viskaļu ielu;

10.1.3. metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi ZA rūpniecības zonā un bijušā AS RAF teritorijā.

Pilsētas centrālajā daļā ražošanas uzņēmumi nav paredzēti.

Uzņēmumu, kas šobrīd neatrodas minētajās teritorijās, esošā atrašanās vieta pieļaujama, ja uzņēmuma ražošanas procesā nav nepieciešamas sanitārās aizsargzonas vai ja zonu ierīkošana netraucē dzīvojamo rajonu izmantošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

10.2. Definīcija. Ražošanas teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas gaiši violetā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums RT) nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir ražošanas, transporta un noliktavu uzņēmumi un iestādes, arī tādi, kam ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargjoslas vai īpašas prasības transportam.

10.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta ražošanas teritorijām, ir:

1) vispārīgās ražošanas uzņēmumi,

2) vieglās ražošanas uzņēmumi,

3) vairumtirdzniecības iestādes,

4) kravu stacijas,

5) noliktavas,

6) sabiedriskās garāžas,

7) tehniskās apkopes stacijas,

8) auto tirdzniecības iestādes,

9) degvielas vai gāzes uzpildes stacijas,

10) dzelzceļa pievedceļi,

11) saimniecības ēkas,

12) atklāta noliktava,

13) mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti kā palīgizmantošana.

b) Zemesgabala minimālā platība. 1200 m2 liela vienlaidu platība, izņemot zemes reformas gaitā likumīgi izveidotos īpašumus.

c) Zemesgabala minimālā fronte: 15m, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

d) Zemesgabala minimālā brīvā teritorija. 20%.

e) Apbūves maksimālais augstums. Apbūves maksimālais augstums atkarīgs no tehnoloģiskā procesa, vēlams nepārsniegt 20 m.

f) Pagalmu nosacījumi

1) Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 3,0 m, izņemot iedibinātas būvlaides gadījumus vai ja ar detālplānojumu noteikts citādi.

2) Priekšpagalmā un sānu pagalmā nav pieļaujama uzglabāšana.

3) Ja zemesgabals robežojas ar dzelzceļa zonu, nav vajadzīgs pagalms gar dzelzceļa zonas robežu.

f) Attālumi no citiem objektiem. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

g) Sanitārās aizsargjoslas jāizvieto zemesgabala robežās.

Sanitārajās aizsargjoslās nedrīkst izvietot sporta, atpūtas un veselības aizsardzības iestādes.

h) Citi noteikumi.

1) Atklātas uzglabāšanas laukumi ir jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

2) Detālplānojumos ir jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju pasargāšanai no kaitīgiem faktoriem, jāparedz pasākumi vides atveseļošanai, kā arī lai šo teritoriju lietotāji būtu pasargāti no visa veida kaitīgiem faktoriem.

11. Noliktavu un komunālās teritorijas

11.1. Teritorijas raksturojums. Noliktavu, komunālo un pakalpojumu uzņēmumu zonas Jelgavā izvietojušās vietās, kas piekļaujas transporta maģistrālēm (autoceļiem, dzelzceļiem un upēm), kā arī tās daļēji iespiedušās ražošanas zonu teritorijās, jo noliktavu un komunālie uzņēmumi pārsvarā funkcionē kā ražošanas objektus apkalpojošie elementi. Noliktavu un komunālo uzņēmumu zonu robežas nav strikti noteiktas, tās atrodas izkliedēti visā pilsētas teritorijā. Šādu teritoriju atrašanās vietas tiks saglabātas tur, kur tās ir izvietojušās, t.i., galvenokārt pie transporta maģistrālēm. Raksturīgi, ka šajās teritorijās attīstās jauna veida ekonomikas aktivitātes, kas saistītas ar ekoloģiski tīru ražošanu, tehnoloģisko detaļu komplektāciju, noliktavām, transporta uzņēmumiem u.c., kas vienlaicīgi ir arī darījumu iestādes, t.sk. vairumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumi.

11.2. Definīcija. Noliktavu un komunālās teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas tumši violetā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums NT) nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir ražošanas, transporta un noliktavu uzņēmumi un iestādes, arī tādi, kam ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargjoslas vai īpašas prasības transportam.

11.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta noliktavu un komunālajām teritorijām ir:

1) vispārīgās ražošanas uzņēmumi, kas nerada būtisku piesārņojumu,

2) darbnīcas,

3) noliktavas,

4) vairumtirdzniecības bāzes,

5) autostāvvietas un garāžas noliktavu teritorijas objektu apkalpei,

6) degvielas un gāzes uzpildes stacijas.

b) Zemesgabala minimālā platība. 1200 m2 liela vienlaidu platība, izņemot zemes reformas gaitā likumīgi izveidotos īpašumus un izņemot inženierkomunikāciju apkalpes objektu teritorijas, kuru lielumu nosaka atbilstoši to funkcionēšanas nepieciešamībai.

c) Zemesgabala (parceles) minimālā fronte: 15m, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

d) Zemesgabala minimālā brīvā teritorija. 10%.

 

Apbūves maksimālais augstums. Apbūves maksimālais augstums atkarīgs no tehnoloģiskā procesa, vēlams nepārsniegt 20 m.

f) Pagalmu nosacījumi.

1) Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 3,0 m, izņemot iedibinātas būvlaides gadījumus vai ja ar detālplānojumu noteikts citādi.

2) Priekšpagalmā un sānu pagalmā nav pieļaujama uzglabāšana

3) Ja zemesgabals robežojas ar dzelzceļa zonu, nav nepieciešams pagalms gar dzelzceļa zonas robežu.

j) Attālumi no citiem objektiem. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

k) Sanitārās aizsargjoslas jāizvieto zemesgabala robežās. Sanitārajās aizsargjoslās nedrīkst izvietot sporta, atpūtas un veselības aizsardzības iestādes.

l) Citi noteikumi.

1) Atklātas uzglabāšanas laukumi ir jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

2) Detālplānojumos ir jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju pasargāšanai no kaitīgiem faktoriem, jāparedz pasākumi vides atveseļošanai, kā arī lai šo teritoriju lietotāji būtu pasargāti no visa veida kaitīgiem faktoriem un vides kvalitāte atbilstu vides aizsardzības iestāžu prasībām.

3) Detālplānojumos ir jānosaka katrai konkrētai teritorijai attiecības starp pakalpojumu, komunālo un cita veida uzņēmumu platībām un robežām.

s) Dzīvojamo objektu celtniecība šajās zonās nav pieļaujama.

12. Tehniskās apbūves teritorijas

12.1. Teritorijas raksturojums. Šīs teritorijas aizņem 55,7 ha no Jelgavas platības un ir paredzētas transporta un inženiertīklu un to apkalpes teritorijām. Tās ir esošas teritorijas un to paplašināšana nav paredzama.

12.2. Definīcija. Tehniskās apbūves teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas pelēkā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums TT) nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir valsts un pilsētas inženierkomunikāciju objekti, kā arī transporta un noliktavu uzņēmumi un iestādes.

12.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta tehniskās apbūves teritorijām, ir:

1) inženierkomunikāciju objekti,

2) vairumtirdzniecības iestādes,

3) kravu stacijas,

4) noliktavas,

5) sabiedriskās garāžas,

6) tehniskās apkopes stacijas,

7) dzelzceļa pievedceļi,

8) degvielas un gāzes uzpildes stacijas,

9) saimniecības ēkas,

10) atklātas uzglabāšanas,

11) mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti kā palīgizmantošana,

12) darījuma objekti atbilstoši teritorijas specifikai.

b) Zemesgabala minimālā platība. 1200 m2 liela vienlaidu platība, izņemot zemes reformas gaitā likumīgi izveidotos īpašumus un izņemot inženierkomunikāciju apkalpes objektu teritorijas, kuru lielumu nosaka atbilstoši to funkcionēšanas nepieciešamībai.

c) Zemesgabala minimālā fronte 15 m, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

d) Apbūves maksimālais augstums. Apbūves maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 15 m, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

e) Attālums līdz citiem objektiem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

f) Pagalmu nosacījumi

1) Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 3,0 m, izņemot iedibinātas būvlaides gadījumus vai ja ar detālplānojumu noteikts citādi.

2) Ja zemesgabals robežojas ar dzelzceļa zonu, nav vajadzīgs pagalms gar dzelzceļa zonas robežu.

g) Citi noteikumi

1) Atklāta uzglabāšana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, izņemot, ja ar detālplānojumu ir noteikts citādi, šie laukumi jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

2) Ja kā palīgizmantošana ir dzīvoklis, tam ir jānodrošina atsevišķa ieeja un dzīvoklis jāizmanto kā galvenās būves īpašnieka vai pārvaldnieka, vai kāda viņu darbinieka mājoklis.

3) Jaunbūvējamiem objektiem jāiekļaujas ainavā, ko nosaka detālplānojums.

4) Tehniskās apbūves teritorijā nav paredzēta dzīvojamā apbūve.

5) Visiem objektiem ir jānodrošina apkārtējo teritoriju pasargātība no kaitīgiem faktoriem, kā arī šo objektu lietotāju pasargātība no kaitīgiem faktoriem.

13.Lielceļi, ielas un ceļi

13.1. Teritorijas raksturojums. Šīs teritorijas paredzētas lielceļu, pilsētas nozīmes maģistrāļu, starpkvartālu (rajona nozīmes), iekškvartālu (vietējās nozīmes) ielu un ceļu izbūvei, kur ietilpst braucamās daļas, velosipēdistu ceļi, gājēju ceļi, apzaļumotās joslas, kā arī transporta sakārtojumi vairākos līmeņos. Perspektīvā ir paredzēts paplašināt apvedceļu loku izveidošanu un jauno savrupmāju rajonu transporta komunikāciju izveidošanu.

13.1. Definīcija. Lielceļu, ielu un ceļu teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas kā līnija )nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir autotransporta, gājēju un velosipēdistu satiksme, kā arī maģistrālo inženierkomunikāciju izvietošana. Šo teritoriju robeža ir ielu sarkanā līnija.

13.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves teritorijā, kas paredzēta lielceļu, ielu un ceļu teritorijai, ir:

1) pilsētas nozīmes maģistrālās ielas,

2) starpkvartālu ielas,

3) iekškvartālu ielas,

4) laukumi,

5) atklātas autostāvvietas,

6) degvielas un gāzes uzpildes stacijas, izvietojumu akceptējot BO VAS Latvijas autoceļu direkcijas Jelgavas nodaļā,

7) pilsētas grāvji,

8) maģistrālās inženierkomunikācijas,

9) pagaidu būves kā palīgizmantošana

b) Ielu klasifikācija ir noteikta saskaņā ar teritorijas plānojumu

1) Pilsētas nozīmes maģistrālās ielas.

2) Starpkvartālu (rajona nozīmes) ielas.

3) Iekškvartālu (vietējās nozīmes) ielas.

c) Ielas šķērsprofils

Pamatattālumi starp ielu sarkanajām līnijām, izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus:

1) pilsētas nozīmes maģistrālajām ielām —	45 m,
rekonstrukcijas gadījumā —	35 m;
2) starpkvartālu ielām —	25–35 m,
rekonstrukcijas gadījumā —	16 m.
3) iekškvartāla ielām—	16–25 m,
rekonstrukcijas gadījumā	10 m

 

Pilsētas maģistrālo ielu, starpkvartālu un iekškvartālu ielu, kā arī laukumu, atklātu autostāvvietu un ietvju klātnēm jābūt ar cietu segumu.

c) Ielu aprēķina un tehniskie parametri saskaņā ar normatīvo aktu prasībām teritoriju plānojumiem un ievērojot transporta būvju būvnormatīvu prasības.

d) Strupceļš. Projektējams ne garāks par 150 m. Strupceļa galā ir jāveido apgriešanās laukums.

f) Veloceliņi var būt gan īpaši veidoti, gan nodalīti no esošās brauktuves vai ietves, to parametri saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Veloceliņi ir veidojami pēc iespējas ar satiksmi maz noslogotās ielās.

g) Inženierkomunikācijas vēlams izvietot zem ietvēm vai sadalošajām joslām.

1) Rekonstrukcijas gadījumos konsultējoties Būvvaldē, jāizskata nepieciešamība izvietot krustojumos rezerves inženierkomunikāciju kanālus.

2) Rekonstrukcijas gadījumos komunikāciju īpašniekiem vai valdītājiem ir pienākums sakārtot ielas telpu, lai komunikāciju elementi netraucētu satiksmi, gājēju kustību un kopējo vizuālo veidolu.

3) Rekonstrukcijas gadījumos jāpielieto “peldošos” inženierkomunikāciju kontrolaku vākus.

h) Prasības ielu, ietvju un grāvju ierīkošanai un uzturēšanai

1) Jelgavas komunālie dienesti ierīko un uztur kārtībā ielas un laukumus to sarkanajās līnijās, kā arī lietus ūdens novadīšanas sistēmu.

2) Zemesgabala īpašniekam vai lietotājam jāuztur kārtībā ietves, ietvju pārbrauktuves un pilsētas grāvji gar zemesgabala ielas robežu, kā arī pilsētas grāvji sava zemesgabala robežās.

3) Ietvju platums saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

4) Ietvju augstumam pie ielas braucamās daļas jābūt 0,12m.

5) Ielu pārejās jāveido uzbrauktuves uz ietves bērnu un invalīdu ratiņiem ar ielas apmales vertikālo daļu ne augstāku par 0,025 m.

6) Veidojot jaunus ielu pieslēgumus, jāievēro, ka pieslēgums ir veidojams tikai pie vienu kategoriju augstākas ielas vai zemākas kategorijas, piebrauktuves iespējams pieslēgt tikai pie iekškvartālu ielām ne tuvāk kā 50m no krustojuma.

7) Gadījumos, kad jāveido pieslēgumi maģistrālajām ielām, vēlams veidot tām paralēlas blakus ielas ar pieslēguma iespējām.

8) Jaunbūvējamiem servisa objektiem vēlams izveidot apvienotu piebrauktuvi, lai samazinātu krustojumu skaitu.

9) Visām ielām ir jāveido ielu apgaismojums.

h) Palīgizmantošanas nosacījumi. Pagaidu būve, kas var tikt izvietota lielceļu, ielu un ceļu teritorijās, ir

1) kioski, paviljoni, nojumes, sabiedriskā transporta pieturvietas un tamlīdzīgas būves;

2) būves, kuru būvkonstrukcijas atbilst pagaidu statusam. Būves, kas jānojauc līdz ar pagaidu statusa izbeigšanos un netiek kompensēta,

3) būves, kuru izvietojumu akceptē BO VAS Latvijas autoceļu direkcijas Jelgavas nodaļa un Būvvalde.

i) Ielu tirdzniecība. Ielu tirdzniecībai ir veidojama un attiecīgi aprīkojama īpaša šim nolūkam paredzēta vieta. Uz ielu tirdzniecības laukumiem attiecas visi būvju nosacījumi.

 

9.nodaļa

Aizsargjoslas

9.1. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir noteiktas dažādu veidu aizsargjoslas, aizsargzonas, aizsardzības joslas un aizsardzības zonas, kur ir noteikti aizsargjoslu veidi, funkcijas, aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtība, saimnieciskās darbības aprobežojumi aizsargjoslās:

a) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas:

1) ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas,

2) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem,

3) aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām,

4) aizsargjoslas ap kūrortiem,

5) mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parki);

b) ekspluatācijas aizsargjoslas:

1) aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem,

2) aizsargjoslas gar sakaru līnijām,

3) aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem,

4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem,

5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem,

6) aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm,

7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem,

8) aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem,

9) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem,

10) aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm,

11) tauvas josla;

c) sanitārās aizsargjoslas:

1) aizsargjoslas ap kapsētām,

2) aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām,

3) aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem,

4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

d) drošības aizsargjoslas:

1) aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm,

2) aizsargjoslas ap karjeriem,

3) aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem;

e) citas aizsargjoslas, ja tādas paredzētas.

9.2. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvos aktus par teritoriju plānojumiem un aizsargjoslu noteikšanas metodiku. Aizsargjoslu robežas jāatzīmē zemesgabalu plānos un jāieraksta zemesgrāmatā. Vietām, kurām nav izstrādāti teritoriju plānojumi, aizsargjoslu robežas, ja nepieciešams, nosaka Būvvalde, ievērojot Aizsargjoslu likuma prasības.

9.3. Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka valsts likumi un Ministru kabineta noteikumi.

9.4. Jelgavā noteiktas sekojošas upju aizsargjoslas — Lielupei 100 m abos krastos, pārējām upēm 50 m abos krastos, ūdenstilpēm — 80 m. Pārsvarā šajās teritorijās paredzēt saglabāt dabas pamatnes teritorijas ar labiekārtojuma elementiem iedzīvotāju atpūtas un veselības vajadzībām.

9.5. Aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem nosaka un atzīme zemesgabalu plānos kā ielu sarkanās līnijas un būvlaidi.

9.6. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi aizsargjoslās noteikti Aizsargjoslu likumā.

9.7. Augsnes virskārtas un koku saglabāšana. Izvietojot jebkādu atļauto izmantošanu, zemesgabalā maksimāli jāsaglabā augsnes virskārta un reljefs, kā arī esošie koki. Augsnes virskārta pēc būvniecības pabeigšanas jāatjauno. Mazvērtīgu koku izciršana, izņemot augļu kokus, to vietā paredzot jaunus stādījumus, projektēšanas gaitā jāakceptē Jelgavas domē un, uzsākot būvniecību, jāsaņem ciršanas atļauja koku un citu vērtīgu stādījumu nociršanai.

9.8. Jelgavas pilsētā atrodas aizsargājamie dižkoki. Aizsargjosla ap dabas pieminekli — īpaši aizsargājamo koku tiek noteikta atbilstoši LR likumdošanai.

9.9. Derīgie izrakteņi. Jebkāda projektēšana un būvniecība teritorijās, zem kurām ir derīgie izrakteņi, saskaņojama ar Valsts uzraudzības iestādēm likumā Par zemes dzīlēm un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9.10. Ūdensapgādes dziļurbumi. Valsts ģeoloģijas dienesta Licencēšanas nodaļa izsniedz licences uz pieprasījuma pamata atsevišķo ūdensapgādes urbumu, kas dziļāk kā 20 m ierīkošanai (izpētei) un pazemes ūdeņu ieguvei individuāliem lietotājiem personiskajām vajadzībām. Reģionālā vides pārvalde izsniedz ūdens lietošanas atļauju, pamatojoties uz ūdensapgādes urbuma pasi.

 

10. nodaļa.

Kultūras pieminekļu aizsardzība

10.1. Kultūras pieminekļu aizsardzība ir pasākumu sistēma, kas nodrošina kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un ietver tā uzskaiti, izpēti, praktisko saglabāšanu, kultūras pieminekļu izmantošanu un to popularizēšanu.

10.2. Kultūras pieminekļu aizsardzību nosaka valsts normatīvie akti (1992.gada 12.februāra LR likumā “Par pieminekļu aizsardzību” (grozījumi 01.06.93.; 02.12.93; 09.02.95.)un 1992.gada 26.novembra lēmums “Par kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumiem”).

10.3. Viens no galvenajiem Jelgavas attīstības mērķiem ir saglabāt un atjaunot pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, kurā ietverti pilsētbūvniecības, arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļi, un iekļaut tos kopējā pilsētas struktūrā.

10.4. Ar Valsts Kultūras ministrijas 1994.gada 27.decembra pavēli Nr.141 Jelgavas pilsētā ir apstiprināti 22 valsts un 56 vietējās nozīmes arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļi.

10.5. Jebkuri projektēšanas, remonta, restaurācijas un citi būvdarbi kultūras pieminekļos un pilsētbūvniecības pieminekļu apbūves aizsardzības un regulācijas teritorijās jāsaskaņo Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Jelgavas nodaļā.

10.6. Jaunu objektu celtniecība kultūras pieminekļu aizsardzības zonās ir pieļaujama, tikai saglabājot vēsturiski izveidojušās mēroga proporcijas un būvmateriālus.

10.7. Kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.

10.8. Kultūras pieminekļi konservējami, restaurējami un rekonstruējami tikai ar inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē. Kultūras pieminekļu izpētes darbus, kas var novest pie kultūras pieminekļa pārveidošanas, arī arheoloģisko izpēti, drīkst veikt tikai ar inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē.

10.9. Pirms būvniecības, meliorācijas, ceļu būves, derīgo izrakteņu ieguves un citu saimniecisko darbu uzsākšanas šo darbu veicējam jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā. Fiziskajām un juridiskajām personām, kas saimnieciskās darbības rezultātā atklāj arheoloģiskus vai citus objektus ar kultūrvēsturisku vērtību, par to nekavējoties jāziņo inspekcijai un turpmākie darbi jāpārtrauc.

10.10. Kultūras pieminekļu īpašuma un izmantošanas tiesības

a) Kultūras pieminekļi var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumā

b) Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par kultūras pieminekli, zemesgrāmatā izdarāma attiecīga atzīme par tiesību aprobežojumiem. Šāda atzīme tiek izdarīta, pamatojoties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesniegumu.

c) Aizliegts nodalīt viena kultūras pieminekļa atsevišķas daļas, kā arī sadalīt zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana.

10.11. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā vai valdījumā. Valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu nodrošina to valdītāji. Kultūras pieminekļa īpašnieka vai valdītāja pienākums ir:

a) normatīvos aktus, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumus par kultūras pieminekļu izmantošanu un saglabāšanu;

b) informēt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju par katru bojājumu, kas radies īpašumā vai valdījumā esošajam kultūras piemineklim.

10.12. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību, tiek noteiktas kultūras pieminekļu aizsargjoslas. Ap kultūras pieminekļiem, kam nav noteiktas aizsargjoslas, un jaunatklātajiem kultūras pieminekļiem ir 100 m aizsargjosla. Jebkuru saimniecisko darbību pieminekļu aizsargjoslā, kas var atstāt iespaidu uz aizsargājamo pieminekli, drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.

10.13. Lēmumu par atļauju nojaukt ēku pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā pieņem komisija, kuras sastāvā jābūt kultūras pieminekļu aizsardzības institūciju (Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Jelgavas valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektora), kā arī pilsētas Jelgavas domes pārstāvjiem. Lai izlemtu jautājumu par ēkas nojaukšanu, tās īpašniekam vai valdītājam jāiesniedz komisijai kompetentu speciālistu (sertificētu arhitektu) izstrādāts iepriekšējās vēsturiskās un arhitektoniskās izpētes materiāls un detalizēts atzinums par ēkas konstrukciju stāvokli. Ēkas nojaukšanai jānotiek kompetenta speciālista vadībā, lai varētu fiksēt un saglabāt vērtīgas un slēptas vēsturiskas būvdetaļas un atradumus.

10.14. Jelgavas teritorijas plānojumā ir noteiktas aizsargājamās apbūves teritorijas, kas veido pilsētbūvnieciskus ansambļus ar Jelgavas vēsturiskās apbūves raksturu.

10.15. Īpaši noteikumi aizsargājamās apbūves teritorijās

a) Apbūvējamā zemesgabala robežām jāsakrīt ar zemesgabala vēsturiskajām robežām, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

b) Jaunbūvējamās ēkas jāveido atbilstošā mērogā un atbilstošos būvmateriālos visai kopējai apbūves teritorijai.

c) Ēkas jānovieto ar vienu malu uz ielas būvlaides vai jāatkāpjas no tās vismaz 6 m, būvējot uz būvlaides žogu. Saimniecības ēkas nav atļauts novietot tuvāk par 20 m no ielas būvlaides.

d) Ēkas augstums pie ielas nedrīkst pārsniegt ielas platumu starp būvlaidēm. Apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 60%.

e) Minimālajiem attālumiem starp esošu vai jaunbūvējamu dzīvojamo māju un tai pretim stāvošu vai būvējamu ēku nedrīkst būt mazāks par augstākās ēkas augstumu, ja abas ēkas apdzīvojamas, un mazāks par neapdzīvojamās ēkas augstumu, ja viena no abām neapdzīvojama. Bez tam arī jāievēro nepieciešamie attālumi ugunsdrošības prasību nodrošināšanai.

f) Perimetrālās apbūves gadījumā gar ielām un laukumiem ēku fasādēm un žogiem jāveido nepārtraukta līnija, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. Izklaidus apbūves gadījumā gar ielām un laukumiem žogiem jāveido nepārtraukta līnija, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

 

g) Katram pagalmam jābūt savienotam ar ielu tieši vai caur citu pagalmu ar ērtu caurbrauktuvi. Ja caurbrauktuvi izbūvē kā ēkas sastāvdaļu, tad caurbrauktuves sienas un pārsegums jāizbūvē no ugunsdroša materiāla. Caurbrauktuves augstumam jābūt vismaz 3,0 m, bet platumam vismaz 2,75 m.

h) Ja nav priekšpagalma, ēkā, kas nav arhitektūras piemineklis, ārdurvis un vārti nedrīkst vērties uz ietvi, neaizņemot vairāk nekā 0,3m no ietves platuma.

i) Gadījumā, ja uz kaimiņu zemesgabala jau ir esoša ēka ar ugunsdrošu sienu, jaunbūvējamo ēku pie tās neatkarīgi no apbūves veida drīkst būvēt ar ugunsdrošu sienu.

 

II daļa

Būvtiesību īstenošanas kārtība

1.nodaļa

Būvprojektēšanas atļauja. Tās saņemšanas kārtība

1.1. Visa veida būvniecība Jelgavā ir veicama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Jelgavas apbūves noteikumiem, Jelgavas teritorijas plānojumu un detālplānojumiem, kas pieņemti kā saistošie noteikumi.

1.2.Pirms iecerētās būvniecības nepieciešams Būvvaldē iesniegt būvniecības ieceres pieteikumu, zemes, ēku un būvju īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu.

a) Gadījumos, kad būvniecības iecere atbilst normatīvo aktu noteiktajām prasībām, Jelgavas apbūves noteikumu prasībām, Jelgavas teritorijas plānojumam un spēkā esošiem detālplānojumiem, Būvvalde izsniedz pozitīvu atzinumu par būvniecības ieceres ierosināšanu, kas uzskatāms par pamatu būvprojektēšanai (neliela apjoma objektiem — individuālajām dzīvojamām mājām, dārza mājām u.tml.).

b) Liela mēroga jaunbūvju, esošo būvju renovācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai, kā arī maģistrālo inženiertīklu būvēm būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešams Jelgavas domes lēmums par būvniecības atļaujas saņemšanu. Domes lēmuma nepieciešamība tiek noteikta Būvvaldes atzinumā par iecerēto būvniecību.

c) Būvvaldes atzinumā tiek norādīti gadījumi, kad nepieciešama būvniecības ieceres publiska apspriešana.

d) Būvvaldes atzinumā tiek norādīti īpaši nepieciešamie saskaņojumi atkarībā no iecerētās būvniecības funkcijas.

e) Būvvaldes atzinumā tiek norādīts, vai ir nepieciešama saskaņošana skiču stadijā.

f) Gadījumos, kad būvniecību ir iecerēts veikt neapbūvētās teritorijās vai teritorijās, kur iepriekš nav izstrādāti detalizēti teritorijas plānojumi, Būvvalde ir tiesīga pieprasīt detālplānojuma izstrādāšanu.

g) Ja tiek apbūvēts daudzdzīvokļu ēkas koplietošanas pagalms, pirms tehniskā projekta izstrādāšanas ir jāizstrādā pagalma un tam pieguļošo dzīvojamo ēku funkcionēšanas nodrošināšanai nepieciešamo teritoriju sadalījuma shēmu, kas jāsaskaņo Būvvaldē.

1.3.Projektēšanas atļaujas noilgums.

Būvniecības atļauja tiek izsniegta uz Jelgavas domes lēmumā vai Būvvaldes noteikto laiku, vai uz vienu gadu un zaudē spēku, ja

a) noteiktajā laikā kopš izsniegšanas brīža būvprojektēšanas darbi nav uzsākti (nav saskaņots skiču projekts),

b) tiek veikti grozījumi Jelgavas teritorijas plānojumā vai izstrādāts apgūstamās teritorijas detālplanojums, kas paredz cita veida apbūvi.

 

2.nodaļa

Būvprojekta izstrādāšana un saskaņošana un akceptēšana

2.1. Būvprojekta izstrādāšanai pasūtītājam jāsagatavo projektēšanas izejmateriāli, kas pievienojami būvprojektam:

a) Būvvaldes izsniegts atzinums vai Plānošanas un arhitektūras uzdevums, ja tas ir nepieciešams;

b) Topogrāfiskais plāns digitālā un izdrukas veidā, kas izgatavots LKS – 92 un Baltijas augstumu sistēmā, valstī pieņemtajos topogrāfiskajos apzīmējumos un datu līmeņos. Topogrāfiskā plāna vienu eksemplāru izdrukas veidā ar inženiertehnisko dienestu oriģināliem saskaņojumiem un digitālā faila (.dgn.) veidā jāiesniedz Būvvaldē.

c) Pilsētas inženiertehnisko dienestu tehniskie noteikumi, ja tie prasīti atzinumā par būvniecības ierosināšanu.

2.2. Izstrādāto būvprojektu, kas atbilst visām normatīvo aktu prasībām, Jelgavas apbūves noteikumiem, Jelgavas teritorijas plānojumam un spēkā esošajiem detālplānojumiem akceptē Būvvalde.

a) Ja būvprojektā ir atkāpes no normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, būvprojektā jābūt attiecīgo iestāžu saskaņojumiem.

b) Ja būvprojektā ir paredzētas netipiskas konstrukcijas vai būvmateriāli, ja ir pielietotas netipiskas projektēšanas metodes, ja projektējamais objekts rada palielinātu piesārņojumu vai palielina riska faktoru, ja izvēlētais arhitektoniskais veidols ir pretrunā ar apkārtējo pilsētas vidi, Būvvalde ir tiesīga pieprasīt būvprojekta ekspertīzi.

c) Būvprojekts tiek akceptēts ar īpašu spiedogu, Jelgavas galvenā arhitekta parakstu un ierakstu būvprojektu akceptēšanas reģistrācijas žurnālā. Papildus akceptam var būt amatpersonas piezīmes par būvdarbu veikšanu, kuras jāievēro izpildītājam.

d) Būvprojektus inženiertīklu izbūvei pirms akceptēšanas Būvvaldē saskaņo Jelgavas domes Būvvaldes inženierkomunikāciju inženieris.

e) Būvvaldes akcepts oriģinālā tiek veikts uz 3 būvprojekta eksemplāriem, no kuriem otro eksemplāru—būvprojekta kopiju ar saskaņojumu oriģināliem projektētājs iesniedz Būvvaldē glabāšanai arhīvā;.

2.3. Ja būvniecības darbi nav uzsākti divu gadu laikā pēc būvprojekta akceptēšanas, akceptēšana ir jāveic atkārtoti.

2.4. Būvprojekta sastāvam ir jābūt atbilstošam normatīvo aktu prasībām un atbilstoši īpašām prasībām, ja tās noteiktas atzinumā par būvniecības ierosināšanu.

 

3.nodaļa

Būvatļaujas saņemšana un būvniecības gaita

3.1. Jebkurai būvei Jelgavas pilsētā (neatkarīgi no īpašuma formas) pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem noteikta parauga noformēta būvatļauja. To izsniedz Būvvaldes būvinspekcija (turpmāk tekstā “Būvinspekcija”) uz noteiktā kārtībā akceptēta būvprojekta pamata. Par būvatļaujas izsniegšanu pasūtītājam jāmaksā nodeva pilsētas budžetā.

3.2. Lai noformētu būvatļauju, būvētājam būvinspekcijai jāiesniedz:

a) iesniegums uz veidlapas 2 eksemplāros;

b) noteiktā kārtībā saskaņots un apstiprināts būvprojekts;

c) zemes, ēkas un būves īpašuma vai lietošanas tiesības un apbūves tiesības apliecinošus dokumentus;

d) būvuzņēmēja saistību raksts par darbu izpildi atbilstoši saskaņotam projektam;

e) būvdarbu vadītāja saistību raksts par darbu izpildes kontroli atbilstoši akceptētajam projektam un būvnormatīviem;

f) līgums ar būvuzņēmēju par darbu izpildi;

g) līgums par autoruzraudzības noformēšanu publiskām ēkām un būvēm, publiskām restaurējamām un rekonstruējamām būvēm, maģistrālajām inženierkomunikācijām un citām ēkām un būvēm, ja to pieprasa Būvinspekcija.

h) Pirms būvniecības uzsākšanas Būvinspekcijā ir jāreģistrē būvdarbu un autoruzraudzības žurnāli, ja to nepieciešamību nosaka Būvinspekcija.

i) Būvatļauja tiek izdota uz norādīto laiku vai uz vienu gadu.

3.3. Būvatļauju anulē, ja :

a) būvdarbi nav uzsākti līdz norādītajam termiņam;

b) būvlaukumā nav ievērotas ugunsdrošības, darba aizsardzības vai vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

3.4. Būvatļauja tiek apturēta, ja būvdarbi tiek veikti ar atkāpēm no saskaņotā būvprojekta;

d) Vispārējo būvuzraudzību Jelgavas pilsētā veic Jelgavas domes būvinspekcija un būves pasūtītāja (būvētāja) pārstāvis — sertificēts būvuzraugs, kuri kontrolē būvdarbu vadīšanu un izpildes kvalitāti, būvdarbu atbilstību spēkā esošajām prasībām.

3.5. Pirms projektā paredzēto zemes rakšanas darbu uzsākšanas būvētājam attiecīgajā pašvaldības institūcijā jānoformē atļauja par tiesībām veikt zemes rakšanas darbus Jelgavā. Rakšanas darbi saskaņojami arī ar privātīpašumā esošās zemes īpašniekiem.

3.6. Būvētājam būvniecības laikā būvinspekcijā jāiesniedz paziņojumi:

a) pēc būves (vai tās atsevišķas daļas) pamatu ielikšanas;

b) pēc galveno konstrukciju būvniecības pabeigšanas, bet pirms iekšējo un ārējo apdares darbu uzsākšanas;

c) pēc būves galīgās pabeigšanas.

3.7. Ja būvniecības laikā rodas būtiskas nesaistes ar projekta dokumentāciju, būvētājam obligāti ir jāsaskaņo izmaiņas dokumentācijā ar projekta autoru, ja rodas nesaistes ar akceptētā būvprojekta fasāžu risinajumu vai ja tiek mainītas būvkonstrukcijas, izmaiņas jāsaskaņo ar Jelgavas galveno arhitektu.

3.8. Būvinspekcija var veikt būves apskati un dot slēdzienu par darbu kvalitāti un atbilstību būvprojektam. Būvinspekcijas un citu uzraudzības dienestu atklātie pārkāpumi , kas fiksēti priekšrakstos, aktos vai ierakstos darbu veikšanas vai autoruzraudzības žurnālos, ir novēršami nekavējoties vai līdz noradītajam termiņam, par ko darbu vadītājam jāpaziņo būvinspekcijai.

3.9. Par visām izmaiņām būvētāja būvuzņēmēja attiecībās (atbildīgo personu atlaišanu, aizvietošanu ) jāpaziņo Būvinspekcijā.

3.10. Par patvaļīgi uzsāktu jaunu būvniecību, pārplānošanu, rekonstrukciju, renovāciju, restaurāciju un nojaukšanu, ko fiziska vai juridiska persona ir uzsākusi bez attiecīgu pilsētas domes Būvinspekcijas atļauju noformēšanas vai būvniecību, kura tiek veikta ar atkāpēm no saskaņota projekta, tiek piemērots sods atbilstoši LR spēka esošam Administratīvo pārkāpumu kodeksam.

3.11. Būvdarbu gaitā būvlaukumam ir jābūt iežogotam (iežogojuma trase un tehniskais risinājums jāsaskaņo Būvvaldē). Pie publisko ēku un būvju būvlaukumiem ir jābūt pieejamai informācijai par jaunbūvējamo objektu un būvuzņēmēju.

3.12. Būvju obligātā civiltiesiskā apdrošināšana ir veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3.13. Pēc visu darbu pabeigšanas, būves īpašnieka pienākums ir pasūtīt uzbūvētā objekta tehniskās inventarizācijas dokumentus.

3.14. Pazemes izbūves darbu veicējam savlaicīgi, ne vēlāk ka trīs dienas pirms tranšeju aizbēršanas jāpaziņo attiecīgo inženiertīklu dienestiem un Būvvaldei par inženiertīklu ieguldīšanu tranšejā. Izpilduzmērījums digitālā un izdrukas veidā ar attiecīgo dienestu oriģināliem saskaņojumiem ir jāiesniedz Būvvaldē. Būvdarbu veicējam jāiesniedz jaunbūvēto inženiertīklu izpilduzmērījums (horizontālās un vertikālās piesaistes) attiecīgiem inženiertīklu dienestiem un jāsaņem akcepts.

3.15. Pārkāpumu gadījumos vai, ja nav veikta izbūvēto tīklu izlpilduzmērīšana, Būvvaldes amatpersonas sastāda administratīvo protokolu, kuru nosūta pašvaldības Administratīvajai komisijai darbu veicēju saukšanai pie administratīvās atbildības.

3.16. Pēc būvdarbu un labiekārtošanas darbu pabeigšanas ēkas un būves tiek pieņemtas ekspluatācijā normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

3.17. Ja ēkas un būves tiek pieņemtas ekspluatācijā ziemas periodā, labiekārtošanas darbi jāpabeidz termiņā, kas norādīts pieņemšanas komisijas aktā.

4.nodaļa

Nelietojamo un neestētisko būvju atjaunošana,

konservācija vai nojaukšana

4.1. Īpašniekiem vai valdītājiem, kuru būves ir kļuvušas nelietojamas (sagruvušas, izdegušas, izpostītas un ar savu neestētisko izskatu bojā pilsētas ainavu u.tml.), atbilstoši Civillikuma prasībām tās jānojauc vai jāsaved kārtībā.

4.2. Ēkas un būves, kas ir kļuvušas nelietojamas (ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, to tehniskais stāvoklis rada draudus iedzīvotajiem vai bojā ainavu) līdz ēkas nojaukšanai vai sakārtošanai jānožogo ar necaurredzamu estētiski noformētu žogu. Žoga trase un konstrukcijas risinājums jāsaskaņo Būvvaldē.

4.3. Valsts un vietējās nozīme kultūras pieminekļu nojaukšana, konservācija un atjaunošana veicama saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par pieminekļu aizsardzību.

4.4. Īpašniekam vai valdītājam ir jāiesniedz būves konservācijas projekts ar norādītiem drošības pasākumiem un būves daļu vizuālo noformējumu. Projekts ir jāsaskaņo Būvinspekcijā.

4.5. Būves nelietojamību (ja ēka ir avārijas stāvoklī vai neatbilst pilsētas vides estētiskajām prasībām) un tās atjaunošanas, konservācijas vai nojaukšanas termiņu atkarībā no būves stāvokļa, apjoma un sarežģītības nosaka pašvaldības izveidota komisija.

4.6. Ja noteiktajā termiņā nelietojamās būves īpašnieks vai valdītājs neizpilda komisijas lēmumu, tad Jelgavas dome pieņem lēmumu par nelietojamās būves nojaukšanu un nojaukšanas izdevumu piedzīšanu no būves īpašnieka vai valdītāja.

4.7. Būvju nojaukšanai nepieciešama Būvvaldes atļauja. Tās saņemšanai iesniegumam jāpievieno atbilstošs situācijas plāns , kur atzīmētas nojaukšanai paredzētās būves.

4.8. Nojaukto būvju vietas pilnīgi jānotīra un jānolīdzina. Būves nojaukšanas fakts noformējams ar attiecīgu komisijas aktu.

4.9. Ja būvju nojaukšanas laikā iespējami ietves un ielas satiksmes traucējumi, darbu jāsaskaņo ar BOVAS LAD Jelgavas nodaļu.

 

5. nodaļa

Kārtība un nosacījumi augļudārzu māju

transformēšanai par dzīvojamām ēkām

5.1. Augļu dārzu teritorijas Jelgavas, kur tas iespējams, atļauts transformēt par dzīvojamām teritorijām.

5.2. Lai pārveidotu dārza māju par dzīvojamo ēku, tās parametriem un teritorijas labiekārtojumam jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām normām un prasībām. Pretējā gadījumā ir jaizstrādā nepieciešamā projektu dokumentācija (ēkai būvprojekts, teritorijai detālplānojums) un jāveic nepieciešamā pārbūve vai izbūve.

5.3. Minimālās prasības augļu dārzu ēkas transformācijai par dzīvojamo ēku

a) vismaz viena dzīvojamā istaba 12 m2,

b) virtuves niša (min. 4 m2 ) vai atsevišķa telpa (min.6 m2),

c) tualetes telpa ar izolētu izsmeļamo bedri,

d) ēkas vietējā apkures sistēma,

e) izveidota ēkas elektroapgāde,

f) nodrošināta dzeramā ūdens apgāde, dziļurbums vai vietējā aka, ūdens kvalitāti apliecinošs VVC slēdziens,

g) būvmateriāli un sienu biezumi atbilstoši normatīviem par ēku norobežojošo konstrukciju siltumpretestību.

5.4. Teritorijai, lai tajā esošās ēkas varētu tarnsformēt ir jābūt izveidotam ielu tīklam (platums vismaz 7,5m sarkanajās līnijās) un nodrošinātai piebraukšanai visiem zemes gabaliem.

5.5. Nav pieļaujama augļu dārzu māju un augļudārzu teritoriju, kas atrodas visa veida aizsargjoslās, transformācija par dzīvojamām ēkām vai savrupmāju teritorijām. Tas attiecas arī uz teritorijām, kuras ir pakļautas plūdiem.

5.6. Nepieciešamie izejmateriāli transformācijas procesam:

5.6.1. iesniegums par dzīvojamā statusa piešķiršanu,

5.6.2. ēkas inventarizācijas plāns,

5.6.3. īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti;

5.6.4. būvinspekcijas apsekošanas akts,

5.6.5.Vides veselības centra atzinums,

5.6.6. Reģionālās vides pārvaldes atzinums,

5.6.7. Valsts ugunsdrošības dienesta atzinums,

5.6.8. DET Jelgavas tīklu rajona atzinums par elektrouzskaiti,

5.6.9. Vienošanās ar pašvaldības dienestiem par ielu uzturēšanu un atkritumu izvešanu.

5.6.10. Ja ir izstrādāts un apstiprināts teritorijas detālplanojums, nav nepieciešams Reģionālās vides pārvaldes atzinums.

5.7. Pozitīvu slēdzienu gadījumā jautājums par augļudārzu māju transformāciju par dzīvojamām ēkām tiek izskatīts domes sēdē.

6.nodaļa

Nosacījumi un kārtība publisko telpu ierīkošanai

daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās

6.1. Jelgavā dzīvojamo ēku pirmajos stāvos un pagrabstāvos, kur to atļauj higiēnas normas un, kur ir iespējams nodrošināt Latvijas būvnormatīvu, higiēnas, skaņas izolācijas, siltumizolācijas, ekspluatācijas drošības un ugunsdrošības prasības, ir pieļaujams izvietot publiskās telpas.

6.2. Publisko telpu ierīkošana nav atļauta pilnas saliekamības dzelzsbetona lielpaneļu ēkās (104, 467, 602 sērijas dzīvojamās ēkās).

6.3. Nosacījumi arhitektoniskajiem, konstruktīvajiem un plānojuma risinājumiem:

a) minimālā telpu platība pārtikas preču un rūpniecības preču veikaliem ir 60m2,

b) minimālā platība pakalpojumu sfēras objektiem ir 30m2,

c) minimālā platība birojiem ir 50m2,

d) minimālais telpu augstums ir 2,5 m izņemot gadījumus, kad tehnoloģisko procesu iespējams nodrošināt ar mazāku telpas augstumu saskaņojot to ar Vides veselības centru,

e) publiskajām telpām ir veidojams atsevišķs ieejas mezgls,

f) Iespēju robežās jānodrošina invalīdu piekļūsana

g) apkalpojošā transporta kustība ir organizējama cik iespējams neizmantojot dzīvojamo ēku iekšpagalmus. Pretējā gadījumā publisko telpu ierīkošanai jānoslēdz līgums ar P/Ie “Komunālā pārvalde” par piedalīšanos iekškvartāla teritorijas sakārtošanā.

h) publisko telpu ieejas mezgli ir veidojami apgaismoti, arī piegādes ieejas mezgls,

i) publiskajām telpām ir jānodrošina nodalīta vēdināšana no dzīvojamām telpām,

j) izbūvējot publiskas telpas dzīvojamās ēkās nedrīkst pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus

k) veidojot publiskās telpas, ieejas mezglam ir jābūt arhitektoniski stilistiski atbilstošam esošajai ēkas fasādei, ja fasādē jau ir esoši publisko telpu ieejas mezgli, tiem ir jābūt stilistiski vienotiem un ar vienotām galvenajām augstuma atzīmēm.

6.4. Nepieciešamie izejmateriāli Domes atļaujas saņemšanai publisko telpu izvietošanai dzīvojamās ēkās:

a) īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti;

b) dzīvojamās mājas īpašnieka vai valdītāja rakstiska piekrišana un apsaimniekošanas līgums;

c) izziņa par mājas ekspluatācijas un komunālo pakalpojumu maksājumiem;

d) dzīvokļa inventarizācijas plāns;

e) projektējamo telpu (ar ieejas mezglu) skiču variants;

f) Būvvaldes, VVC, Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta slēdzieni par iespējām ierīkot publiskās telpas;

g) Rakstisks saskaņojums ar visu ēkas dzīvojamo un nedzīvojamo telpu īpašniekiem (apliecina nama vecākais vai Nekustamā īpašuma pārvalde);

h) Īpašos gadījumos Būvvalde ir tiesīga pieprasīt papildus izziņas un saskaņojumus.

6.5. Jelgavas domes lēmums par atļauju ierīkot publiskās telpas.

6.6. Pēc Domes lēmuma saņemšanas būvniecības idejas pieteicējs izstrādā projektu un veic būvniecību Jelgavas pilsētas Apbūves noteikumu noteiktajā kārtībā.

7.nodaļa

Jelgavas apbūves noteikumu grozīšanas

un papildināšanas noteikumi

7.1. Jelgavas apbūves noteikumu grozījumi veicami:

a) vienlaikus ar jauna teritorijas plānojuma izstrādāšanu vai esošā plānojuma grozījumu sagatavošanu.

b) grozīšanu var pamatot un veikt arī ar detālplānojumu, ievērojot plānojuma izstrādāšanas procedūru atbilstoši MK noteikumiem.

c) Īpašos gadījumos — neizstrādājot attiecīgu teritorijas plānojumu, pieļaujama Jelgavas apbūves noteikumu grozīšana ar Jelgavas domes lēmumu ievērojot teritorijas plānojumu grozījumu izstrādāšanas procedūru

d) Apbūves noteikumu grozījumi negroza normatīvo aktu noteiktās prasības.

7.2. Jelgavas apbūves noteikumos ir veicami papildinājumi izstrādājot detālplānojumus. Būvvaldē ir iespējams iepazīties ar spēkā esošo detālplānojumu sarakstu, kur uzrādītas prasības, kas precizē šos Jelgavas apbūves noteikumus, kā arī citus noteikumus, kas pamatoti ar detālplānojumu.

 

8. nodaļa

Atbildība par Jelgavas apbūves noteikumu neievērošanu

8.1. Par saistošo noteikumu “Jelgavas apbūves noteikumi” pārkāpšanu sastādīt administratīvo protokolu un uzlikt naudas sodu ir tiesīgas Būvvaldes amatpersonas.

8.2. Pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, izsniedzot kvīti pārkāpējam, var piemērot naudas sodu līdz Ls 10. Sastādot administratīvo protokolu, naudas sods līdz Ls 50.

8.3.Vainīgajai personai ir pienākums Būvvaldes noteiktajā termiņā novērst Jelgavas apbūves noteikumu pārkāpumu.

Domes priekšsēdētājs A.Rāviņš