Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Sāksim 31.janvāra sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir saņemts Ārlietu komisijas lūgums izdarīt grozījumus 21.jautājumu — lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības piedalīšanos starptautiskajā militārajā operācijā Dānijas Karalistes bruņoto spēku kontingenta sastāvā Kirgizstānas teritorijā” izskatīt kā darba kārtības pēdējo jautājumu. Iebildes nav. Paldies!

Izskatām sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Imants Burvis vēlas runāt par vai pret? Lūdzu! Deputāts Imants Burvis runās pret.

I.Burvis (SDS). Labrīt, cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Ja tā padomājam, mēs šodien izskatām ne tikai likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, bet šodien mēs labojam brāķi, Saeima šodien labo brāķi Ministru kabineta un Aizsardzības ministrijas darbā. Palasiet anotācijā! Lūgt Saeimu izskatīt likumprojektu un lēmuma projektu kā steidzamus un vienlaicīgi. Ir normāla procedūra, kā veikt šādas nepieciešamas darbības, kā veikt šādus nepieciešamus likumu grozījumus. Kopš 11.septembra ir zināmi un labi apzināti arī nākamie notikumi, kas ir saistīti ar terorisma apkarošanu pasaulē.

Šī konkrētā informācija, šī konkrētā nepieciešamība, kas šodien izsauc šo likumu grozījumu, bija zināma kopš decembra sākuma, pagājušā gada decembra sākuma. Arī šī sēde nav pirmā šajā sesijā. Tātad būtībā Saeima Ministru kabineta neizdarības dēļ ir spiesta, neievērojot procedūru, neizanalizējot situāciju, bez nopietna pamatojuma, steigā, vienā dienā gan grozīt likumu, pie tam divos lasījumos, kā jau steidzamu, gan uzreiz pieņemt lēmumu. Būtībā tas liecina tikai un vienīgi par Ministru kabineta un Aizsardzības ministrijas nenopietnu attieksmi pret viņiem uzticētajiem pienākumiem, un pret Saeimu, pret jums, cienījamie kolēģi. Protams, tāds sīkums jau tas vien ir. Terorisma apkarošana pasaulē un Latvijas līdzdalība tajā, pildot uzņemtās starptautiskās saistības. Tā ka, ja jautājums ir tik steidzams, tad, ievērojot procedūru, nebija problēmu vajadzības gadījumā sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi. Galu galā ne jau visi mani kolēģi bija aizbraukuši uz Tobago, Havaju salām vai Maiami. Viens otrs atradās Latvijā. Es domāju, kvorums būtu bijis.

Tāpēc aicinu kolēģus nopietnāk paanalizēt jautājumu par steidzamības nepieciešamību un normālas procedūras neievērošanu. Ja ir nepieciešama steidzamība, tad mēs esam spiesti atzīmēt Ministru kabineta un Aizsardzības ministrijas brāķi darbā, kuru Saeima labo. Ja nav steidzamība, nopietnāk ir jāizanalizē likums, lai pēc neilga laika atkal nav nepieciešamības pēc steidzamiem, kārtējiem grozījumiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret. Par runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 15. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai ir iebildumi? Nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Pret vēlas runāt deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Jāsaka, ka šie grozījumi, ko iesniedza Ministru kabinets, “Par nodokļiem un nodevām” paredz fizisko personu datu aizsardzību, pamatojas uz fizisko personu datu aizsardzību, un jāsaka, ka veidojas papildnodeva par to, ka dati arvien tiek reģistrēti, un šī nodeva it kā nav liela — 20 lati. Tajā pašā laikā valdošā koalīcija savā deklarācijā, valdības deklarācijā paredzēja, ka nebūs papildu nodokļi un papildu nodevas. Jāsaka, ka šeit valdošā koalīcija ir pārkāpusi savu deklarāciju un ievieš jaunu nodevu. Lai arī tie ir 20 lati, taču paskatāmies, kas to maksās. Pamatā maksās valsts iestādes, un otra lielā grupa, kas maksās un uzturēs šo reģistru, būs pašvaldības. Pašvaldībām papildu izdevumi tiek radīti ar šāda veida grozījumiem, jo vesela rinda dažāda veida reģistru, sākot jau ar likumu “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ir vesela rinda dažāda veida reģistru, kas pašvaldībās tiks izveidoti šīm vajadzībām, un tādus pašus reģistrus paredz arī vēl vesela rinda citu likumu, un visi šie reģistri būs jāreģistrē un jāsamaksā pašvaldībām šie 20 lati par šāda reģistra reģistrēšanu.

Katrā gadījumā, no vienas puses, likumdevējs prasa no pašvaldībām, ar otru roku likumdevējs no pašvaldību budžeta izņem naudu, lai uzturētu kārtējo valsts institūciju. Jau, pieņemot šī gada budžetu, varēja redzēt tendenci uz centralizāciju, kura turpinās katru gadu, arī iepriekšējos gadus ir bijis tā, ka no iekšzemes kopprodukta lielākā daļa budžeta līdzekļu tiek tērēta centrālā aparāta uzturēšanai un pašvaldību budžets no iekšzemes kopprodukta ar katru gadu samazinās. 1998.gadā tas bija 11 procenti, pašlaik tas ir tikai 9 procenti no iekšzemes kopprodukta, ko tērē pašvaldības. Un šis ir vēl arī viens papildu nodoklis, nodeva, kas veicina šāda veida centralizāciju. Tādēļ lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Runās par.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Atšķirībā no mana kolēģa es aicināšu valdošo koalīciju un tās deputātus balsot par šo likumprojektu. Kāpēc? Ļoti vienkārša apsvēruma pēc. Ļoti pragmatisks, ņemot vērā tuvojošās vēlēšanas. Par ko tiks ievākta šī nodeva? Būtībā par to, par ko jau tiek maksāti nodokļi un nodevas, — par valsts sistēmas uzturēšanu.

Tātad par likumīgo pienākumu veikšanu pašvaldībām un valdībai, par ko jau līdz šim tiek ņemti nodokļi un nodevas. Lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus... es citēju likumprojektu, lai ievērotu datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizējot likumiskās intereses. Es domāju, ka, ja jūs nobalsosit par, tas būs ļoti labi jūsu vēlētājiem, lai viņi redz, ka valdošā koalīcija nespēj izpildīt pat savas valdības deklarācijā uzņemtās saistības — nepalielināt nodevas un nodokļus. Un jūsu vēlētājiem būs jāmaksā papildus par to, par ko viņi jau maksā, — par šo viņu tiesību ievērošanu. Tāpēc es aicinu jūs balsot par. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 5, atturas — 3. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Ir saņemts priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildes nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Identifikācijas karšu un pasu likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Antai Rugātei!

A.Rugāte (TP). Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz šo likumprojektu nodot arī mūsu komisijai kā otrajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir iesniegusi lūgumu, lai šis likumprojekts tiktu nodots arī tai. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Leons Bojārs vēlas runāt pret. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Labrīt! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jūs paskataties, kādu jaunu pārsteigumu mūsu pašvaldībām ir sagādājusi mūsu valdība! Tātad pašvaldības var sniegt galvojumus studējošiem no trūcīgām ģimenēm studiju kreditēšanai... studiju kredīta saņemšanai un atmaksāšanai.

Tas nozīmē, ka valdība kārtējo reizi grib pārlikt rūpes par studējošo jaunatni un par studentiem uz pašvaldībām.

Jā, protams, varbūt Rīgai, Ventspilij, vienai otrai pilsētai, kur ir labi panākumi savā budžetā, tas būs pa spēkam. Bet ko tad darīs tās mazās pašvaldības lauku pagastos, vai tad tās arī spēs kreditēt un dot galvojumus, un ko viņi ieķīlās, lai varētu viņu studenti, viens vai divi, vai trīs no pagasta, mācīties augstākajā mācību iestādē? Kas ir gatavojis šo dokumentu un kas ir domājis par to, kā tas būs, kādas būs sekas. Tātad tas nozīmē, ka uz pašvaldības pleciem mūsu valdība kārtējo reizi nogrūž tos pienākumus, kuri tai ir svēti jāizpilda, un jārūpējas par to, lai mūsu jaunatne būtu izglītota, bet diemžēl rūpes es redzu citādi. Pateikt to, ka pašvaldībām ir dotas tādas privilēģijas, un lai viņi izpilda. Bet par kādiem līdzekļiem? Diemžēl tas nav norādīts. Un arī finansējumu 2002.gada budžetā es neesmu redzējis, un tur tām pašvaldībām ir ļoti maz līdzekļu, jo galvenokārt tie ir tie līdzekļi, kas ir iedalīti no izlīdzināšanas fonda, to tik tikko pietiek pašvaldību eksistēšanai, bet diemžēl ne jauniešu apmācībai. Un tāpēc šis likumprojekts ir galīgi nesagatavots, un tādu pieņemt Saeimā nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis pret. Par runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu?

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāju apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Deputāti piekrīt.

Izskatām lēmuma projektu “Par Aijas Orniņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres ieteikumu apstiprināt Aiju Orniņu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Aizklātā balsošanā Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja šo ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Aiju Orniņu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Maijas Miltiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tiesnesei Maijai Miltiņai beidzas desmit gadu termiņš pēc ievēlēšanas tiesneša amatā, arī šajā gadījumā Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres ieteikumu apstiprināt Maiju Miltiņu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja tieslietu ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Maiju Miltiņu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 11, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par Jura Siliņa apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tiesnesim Jurim Siliņam beidzas trīs gadu termiņš pēc iecelšanas amatā, un tieslietu ministre, kā arī, protams, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atbalsta priekšlikumu — apstiprināt Juri Siliņu par Jelgavas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leons Bojārs vēlas debatēt? Lūdzu! Atklājam debates.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais priekšsēdētāj! Es nospiedu gan par iepriekšējo — par Miltiņu. Jūs paskatieties, kā Tieslietu ministrija sagatavo dokumentus. Tātad vienā lapā ir ierakstīts, ka dzimusi 1951.gada 1.maijā, un tagad, ja mēs paskatāmies to kodu, tur ir pavisam citi cipari. Tur ir 011055, un otrais cipars ir septiņi cipari. Tātad dokuments ir sagatavots absolūti nekorekti, nav korekts, un es brīnos, ka Tieslietu ministrija Saeimā iedod dokumentus, nepārbaudot, kas ir sarakstīts šajos dokumentos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēt vairāk neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jura Siliņa apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Ilgvara Jaunģelžes apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tiesnesim Ilgvaram Jaunģelžem šā gada 11.februārī beidzas desmit gadu termiņš pēc ievēlēšanas tiesneša amatā, kas notika 1992.gada 12.februārī. Tieslietu ministre iesaka arī tiesnesi Ilgvaru Jaunģelži apstiprināt amatā. Juridiskā komisija vienprātīgi atbalsta šo ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilgvara Jaunģelžes apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Saeimas Ārlietu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā ceturtās sadaļas pirmo jautājumu likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Iebildumu nav.

Lūdzu, vārds Ārlietu komisijai. Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Labrīt, godātie kolēģi! Izskatām tātad grozījumus likumprojektā, kurš paredz vēl vienu piedalīšanās veidu Latvijas bruņotajiem spēkiem starptautiskajās operācijās, un tas ir — piedalīties militārajās operācijās, kur tiek realizētas tiesības uz kolektīvo aizsardzību. Līdzšinējās likuma redakcijas pieļāva Latvijas bruņoto spēku piedalīšanos miera uzturēšanas operācijās, miera nodrošināšanas operācijās, glābšanas operācijās un humānajās operācijās.

Šie grozījumi likumā tātad paredz definēt vēl vienu miera operācijas veidu, kurās Latvija var piedalīties ar saviem bruņotajiem spēkiem. Šis likumprojekts dod tiesības Latvijai nosūtīt savus bruņotos spēkus bez starptautisko organizāciju mandāta, tāpat līdz ar to paveras iespējas Latvijas bruņotajiem spēkiem iesaistīties tādās operācijās, kuras ir uzsākušas Ziemeļatlantijas līgumorganizācijas valstis vai Eiropas Savienības dalībvalstis.

Un šie likuma labojumi paredz arī iespēju, ka Latvijas bruņoto spēku vienības var tikt nodotas citas valsts pārziņā. Tomēr jāatzīmē, ka šīs vienības paliek Latvijas bruņoto spēku sastāvā un šo vienību jebkurā laikā var atsaukt.

Šis likumprojekts paredz, ka lēmumu par piedalīšanos šajās operācijās pieņem Latvijas Republikas Saeima. Atbildīgā — Ārlietu — komisija aicina šo likumprojektu izskatīt šodienas plenārsēdē kā steidzamu. Atzīmēšu arī, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par vai pret steidzamību? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 2, atturas — 22. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 18. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Izskatīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 2, atturas — 17. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Sāksim darbu pie likumprojekta “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums”, kurš ir atspoguļots divos dokumentos — nr.3889 un nr.3889B. Šis ir nelielais tabulas fragments no divām lapām, ar kuru es lūdzu arī sākt likumprojekta izskatīšanu.

1. — deputātu Demakovas, Ģīļa, Vītola priekšlikums par likumprojekta nosaukuma maiņu — komisijas atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (TP). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Deputāts Burvis jau šorīt mūs brīdināja par to, ka tuvojas vēlēšanas, un būtu, manuprāt, diezgan nepareizi, ja mūsu piedāvāto labojumu tulkotu tādējādi, ka mēs kaut kādā veidā esam pret seksu, pret seksuālo veselību un tā tālāk. Ar pilnu atbildību gribu paziņot, ka Tautas partija ir par seksu, par veselīgu seksu, un vēl jo vairāk, ir par lakoniskiem un likuma saturu atspoguļojošiem nosaukumiem.

Piedāvātā likuma redakcija, mūsuprāt, liek nepareizus uzsvarus uz likuma saturu, izvirzot pirmajā vietā vārdu “sekss” un tikai pēc tam reprodukciju. Paša likuma saturā saistībā ar seksu īstenībā ir viena nodaļa, kura saucās “Seksuāli transmisīvās slimības”. Reproduktīvo veselību spēj ietekmēt ne tikai seksuāli transmisīvas slimības, bet arī sirds—asinsvadu slimības, neiroloģiskas vainas, diabēts un tamlīdzīgi, par kurām šajā likumā runa nav. Mēs uzskatām, ka seksuālā veselība ir reproduktīvās veselības sastāvdaļa, un līdz ar to tā nav izdalāma kā atsevišķa likumprojekta nosaukuma daļa. Mēs pilnībā piekrītam dakterim Zālītim, kurš saka: “Seksam likumus neraksta.”

Tātad aicinām šobrīd ar balsojumu izšķirt, kādā veidā jūs gribat redzēt šī likuma nosaukumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ērika Zommere.

Ē.Zommere (TP). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Runājot par 1.panta redakciju, ko piedāvā Tautas partija, es gribu uzsvērt, ka šis piedāvātais formulējums, nosakot šā likuma mērķī visu idejisko un saturisko slodzi, runā par...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mēs apspriežam 1.priekšlikumu, tas ir likuma nosaukums...

Ē.Zommere. Jā, bet es domāju, ka mēs tieši arī varam runāt par šī nosaukuma būtisko daļu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Ē.Zommere. ...par šiem... kāpēc tieši mēs runājam par šādu nosaukumu. Es domāju, ka mēs par maz runājam par tiem cēloņiem, ka mēs ārkārtīgi daudz runājam par sekām. Un tieši šis varbūt formulējums būtu tas, kas iznestu visu galveno saturisko slodzi, jo galu galā — mēs pievēršam uzmanību dažkārt, lūk, galīgi nebūtiskām lietām un runājam jau par sekām, un tad rodas dažādas diskusijas, ambīcijas un emocijas.

Un, runājot tikai par vienotu valsts politiku, kura gan saturiski, gan profesionāli un pavisam citā kvalitātē, iesaistot visas valsts institūcijas — gan Izglītības un zinātnes ministriju, gan Labklājības ministriju, gan baznīcu, gan sabiedriskās organizācijas un īpaši masu medijus —, mēs būtībā realizēsim šo galveno saturu, šo reproduktīvo, šīs rūpes par būtiskāko, par cilvēku kā vērtību un galvenais — par nedzimušas dzīvības vērtību un tās aizsardzību. Un ne tikai domās un runās, bet galvenais — arī darbos.

Un otra svarīga tēze, kas iztur šo reproduktīvās veselības jēgu, tā ir arī atbildība. Un atbildība — tā nav tikai atkal runās, bet tā ir valsts atbildība, ārsta, ikviena cilvēka atbildība par katru cilvēku. Un galvenais jau plānojot, galvenais prātojot un arī audzinot.

Un tāpēc mēs nevaram un mums nav tiesību runāt... mums, deputātiem, jebkurā situācijā par nacionālām vērtībām, absolūti neizturot šo vārdu segumu, jo galvenais, ja jau primārā vērtība nav cilvēks, tad kā mēs vispār drīkstam runāt par nacionālām vērtībām.

Un tāpēc es uzskatu, ka šī jēga, runājot un visu akcentu liekot uz reproduktīvo veselību, tas ir arī ļoti būtiski, galveno akcentu virzot uz izglītojošo sfēru, un šajā izglītojošajā darbā tad gan būtu jāsadarbojas, realitātē veidojot ārkārtīgi efektīvu, galvenais, realizācijas mehānismu.

Un te nu būtu jāsadarbojas gan pedagogiem, gan psihologiem, gan ārstiem, gan baznīcai. Un nevis meklējot vainīgo vai aizliedzot, bet pacietīgi, profesionāli, aizraujoši un laikmetīgi, jauniešiem saprotamā veidā, respektējot skolēnu vecuma īpatnības, skaidrojot.

Un es esmu ļoti priecīga, ka mēs šorīt gan te nelegālā veidā, bet tomēr visi deputāti redzam uz saviem galdiem konfesiju izveidotu dokumentu, kur ne tikai runā par šiem aizliegumiem un par šo sakāpināto tēmu, par sekām, tātad konkrēti par grūtniecības pārtraukšanu, bet šeit jau ārkārtīgi daudz patiešām reproduktīvās veselības būtībai pieskaras šajā dokumentā. Un šeit, lūk, ļoti žēl, ka tik vēlu, bet ļoti es arī esmu gandarīta, ka tomēr beidzot arī konfesijas iestājas par kopīgu sadarbības programmu, par kopīgu veselumu šī jautājuma risināšanā. Un es domāju, ka, ja sadarbosies absolūti tik tiešām visas institūcijas — gan valsts, gan baznīca, veidojot šādas sadarbības projektus, tad arī šīs emocijas, kas šorīt virmo ne tikai mūsu Saeimas namā, bet arī Jēkaba ielā piketētāju vidū, ka tās tik tiešām tiks risinātas un nevis tikai par tām runāts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis nav tas likumprojekts, par kuru mēs te varētu ņirgāties vai kaut ko. Bet mani uztrauc tas, cik slikti ir strādājusi valdība. Un ne tikai šinī gadā, bet iepriekšējos sešos septiņos gados. Jo nav izstrādāts likumprojektam pat konkrēts nosaukums. Un to apstrīd Tautas partijas deputāti. Acīmredzot viņiem ir kāds pamats. Ja jau sešu gadu laikā nevarēja noteikt likumprojekta nosaukumu un tagad mēs sākam par to strīdēties, tad ko nozīmē, kā tad bija šis likumprojekts gatavots šo sešu septiņu gadu laikā. Un kāpēc tas ir nomests 7.Saeimai, kad tā gandrīz jau beidz darbu. Un tāpēc nestrīdēsimies par to, kam tomēr ir kaut kāds loģisks nosaukums. Paldies! (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Paldies tev, Leon!”)

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es aicinu nenodarboties šodien ar muļķībām un runāt tomēr par lietas būtību. Un tas nosaukums varbūt, Ģīļa kungs, tas nav tas svarīgākais šoreiz. Nu jums liekas, Zommeres kundze, ka tas ir svarīgākais. Es gribētu uzdot vienu jautājumu Zommeres kundzei. (Starpsauciens: “Individuāli!”) Nē! Un tas visām sievietēm šeit. Pēc menopauzes sievietei reproduktīvā veselība kā tāda vairāk nav svarīga. Bet vai seksuālā veselība viņai paliek vai nepaliek? Es domāju, ka paliek, jo seksuālā tieksme var saglabāties līdz dziļam vecumam, un tātad mums būs runa tad par seksuālo veselību, Ģīļa kungs, nevis par reproduktīvo veselību. Un tādēļ es aicinu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tālāk pēc visa likuma jēgas mēs runājam arī par seksuālo veselību, ne tikai par reproduktīvo veselību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ērika Zommere — otro reizi.

Ē.Zommere (TP). Cienījamie kolēģi! Es gribu viest skaidrību, ka, runājot par vienu no kāda kopveseluma tēzi, mums nav nekāda vajadzība nepārtraukti uzsvērt kādu detaļu. Tad jau arī, ja mēs runājam par Ārstniecības likumu, kurā ir ietvertas vairākas sadaļas, kā arī cilvēka psihiskā veselība, mēs taču nesakām: “Ārstniecības un psihisko problēmu likums”. Tā ka es domāju, Vidiņa kungs, paldies par jūsu rūpēm, bet es domāju, ka jebkura sieviete tomēr ir tiesīga vairāk runāt par visām šīm problēmām, jo viņas līdzdalība un viņas atbildība dažkārt ir nenovērtējama, kurpretī, es nezinu, kāpēc tas tā notiek, pat visaugstākajā līmenī, mūsu kolēģi vīrieši, kuriem arī būtu jāizprot šī atbildības nozīme ne tikai valstiskā līmenī, viņi atļaujas pat intervijās pateikt. Es vakar lasu un neticu savām acīm, ka kāds no maniem kolēģiem, vīrietis, ir spējis pateikt: “Man uz abortu nav jāiet, līdz ar to mani šīs problēmas neuztrauc tik ļoti.” Bet kur tad ir tā atbildība katram vīrietim, kurš audzina gan meitu, gan dēlu? Tad, ja mēs zinām, ka bērns ģimenē veido savas ģimenes modeli, izejot no sava esošā — vecāku, māsas un tēva — attiecību modeļa, tad kā mēs vispār varam runāt par audzināšanu, par šo lielo nozīmi, ja mēs sākam diskutēt par tādām lietām, par atsevišķiem elementiem? Mēs neskatāmies uz problēmām kopumā, un tā ir mūsu problēma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Komisija neatbalstīja šo deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikumu, pamatojoties uz to, ka šis priekšlikums — mainīt likumprojekta nosaukumu — nepamatoti sašaurina to un neatspoguļo visu likumprojektā izklāstīto problēmu klāstu. Deputāti šeit jau minēja, deputāts Vidiņš par to, ka seksuālā joma nav viens un tas pats, kas ir reproduktīvā joma, un seksuālā joma var pastāvēt neatkarīgi. Un ne vienmēr un visiem ir bērni, un seksuālā veselība ir viena no cilvēka fiziskās un garīgās veselības sastāvdaļām.

Bet, runājot konkrēti par šo likumprojektu, es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka trešā šī likuma daļa “Seksuālās un transmisīvās slimības” ir tieši saistīta lielākoties ar seksuālo veselību un minimāli varbūt ar reproduktīvo, kur tas arī varētu būt. Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka seksuālās attiecības var būt arī ne tikai starp heteroseksuāli orientētiem partneriem, bet arī starp homoseksuāli orientētiem partneriem, kur diez vai mēs varam runāt par reproduktīvo veselību. Taču seksuāli transmisīvās slimības tur ir sastopamas tikpat bieži kā arī heteroseksuālo attiecību gadījumos.

Nākamā sadaļa, kur lielākoties tiek runāts par seksuālo, bet ne reproduktīvo veselību, ir piektā daļa — “Kontracepcija”. Kontracepcija, kur ir izskatītas visas iespējas un veidi, kā izvairīties no nevēlamas grūtniecības, tātad no reproduktīvās funkcijas. Ar kādu mērķi? Ar mērķi, lai nodrošinātu šo seksuālo veselību, ar mērķi, lai garīgi un fiziski cilvēks būtu vesels tieši šajā jomā. Tās ir tikai divas daļas, sadaļas no šī likumprojekta, kuras skar lielākoties seksuālās veselības jomu. Tāpēc komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt 1.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 26, atturas — 33. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

R.Ražuks. 2. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums — ir daļēji atbalstīts, iestrādājot komisijas 2A priekšlikumā. Deputāti neiebilst...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, atklājam debates. Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (TP). Cienījamie kolēģi! Neliela replika attiecībā uz Vidiņa kunga un Ražuka kunga teikto. Visam varētu piekrist, ieskaitot arī šo seksuālo veselību. Bet, ja tas kaut kādā veidā atspoguļotos tālāk likumā, atskaitot nosaukumu, diemžēl nekāda cita satura te nav.

Runājot par 2.priekšlikumu, princips ir... Ā, tātad mūsu konkrētais priekšlikums ir nedaudz plašāks nekā piedāvā redakcija, balstoties uz vairākiem faktiem. Tātad viena lieta, kas mūsu priekšlikumā parādījās, bija nedzimušās dzīvības aizsardzība. 2A priekšlikums ir radies Garīgo lietu padomes 1ēmuma ietekmē un tika pieņemts tikai pāris dienas atpakaļ, atbalstīts komisijā. Otra būtiska lieta mūsu priekšlikumā, kura nav atspoguļota pašreizējā komisijas variantā, ir tātad atbildība par veselības aprūpi, veicināšanu gan no valsts, gan no ārstu, un ļoti būtiski, ko mēs uzsveram, — personas atbildība. Ieskaitot šo te bīstamo jautājumu par abortiem. Tātad cilvēks, kurš uzņemas to izdarīt, tātad pats arī par to ir atbildīgs. Tātad, ja šis nav arī viens no likuma mērķiem, tad diemžēl kopumā likums ir stipri sašaurināts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ļoti skaists priekšlikums. Bet jūs paskatieties tajā — “dzimstības pieaugums valstī” un tālāk “veselības veicināšana un aprūpe”. Tad kāpēc, veicot šādu priekšlikumu, Ģīļa kungs, ja jūs esat valdību sastādošā partija, nedevāt paskaidrojumus, kā tad būs ar to veselības veicināšanu, kura ir pārvērtusies kaut kādā tirgus nesaprotamā medicīnas aprūpē. Tas ir viens. Un otrs — “pieaugums valstī”. Kāds var būt pieaugums valstī, ja pagājušā gadā bija 20 tūkstoši abortu. Es atvainojos, tad vajag arī paskaidrojumu tādam priekšlikumam. Ja jau mēs sakām “A”, tad ir jāpasaka arī “B”. Kā tad mēs aprūpēsim tos bērnus, kuri, kā saka, neieraudzīja sauli? Un tagad mēs te stāstām un ierakstām dažādus brīnumus. Tomēr jāatstāj ir tā pirmā redakcija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Man ir ārkārtīgi žēl, ka jūs jau ar pašu pirmo balsojumu patiesībā parādījāt tādu zināmu nevēlēšanos varbūt uzklausīt arī citādu viedokli un iedziļināties jautājumā.

Mūsu gan pirmais, gan otrais priekšlikums ir savā starpā saistīti, un kāpēc? Ja jūs šorīt būtu veltījuši uzmanību tam, ko par šī likuma jēgu un tā vajadzību vispār mums centās pastāstīt ļoti kvalificēti speciālisti, kas visu mūžu ir veltījuši šim darbam, dakteris Lejiņš, kurš arī skaidri un gaiši paskaidroja, ka likums ir vajadzīgs tieši tādēļ, lai nodrošinātu rūpes par reproduktīvo veselību. Par reproduktīvo veselību, un šis vārds ietver sevī visu, kam ir sakars ar iedzīvotāju bioloģisko vai sociālo atražošanu, kā to mums arī skaidro eksperti.

Runājot par seksuālo... jā, tas ir viss, kas ir uz dzimumdzīvi attiecīgs, bet vai tad likums tika radīts, lai regulētu jautājumus, kas saistās ar dzimumdzīvi? Mūsuprāt, tas tā nav. Un, ja jūs izlasītu redakciju, kādu piedāvā mūsu deputāti, vēršot uzmanību uz to, ka likuma mērķim ir jābūt noteikt tiesiskās attiecības, kas sekmē dzimstības pieaugumu valstī, nedzimušas dzīvības aizsardzību, personas reproduktīvās veselības veicināšanu un aprūpi, kā arī valsts, ārsta un personas atbildību dzīvības aizsardzībā no tās ieņemšanas brīža, tad varbūt mums šīs debates nebūtu bijušas, manuprāt, pietiekami nesaturīgas.

Un gribu vērst jūsu uzmanību, ka mūsu formulējums, kāds tas ir, tika vērtēts arī pagājušajā nedēļā Garīgo lietu padomes sanāksmē, kurā man bija gods piedalīties, un, ja tas būtu jūs interesējis, tad jūsu frakciju pārstāvji arī būtu varējuši pastāstīt, ka garīdznieki izteica zināmu neizpratni, kā iespējams šādu mērķa formulējumu neatbalstīt. Un man gan nav zināms, kurš parūpējās par to, bet paldies, ka mums šodien visiem ir arī izdalīta kristīgo konfesiju priekšlikumu lapa, kuru ir parakstījuši gan kardināls Jānis Pujats, gan arhibīskaps Jānis Vanags un citi cienījami garīdzniecības pārstāvji, kur jūs, divas pirmās rindas kaut izlasot, varat redzēt, cik ļoti tās sakrīt ar mūsu priekšlikumu. Un, proti, šeit rakstīts: nav šaubu, ka katra cilvēka dzīvība sākas ar ieņemšanas brīdi. Tādēļ arī no ieņemšanas brīža cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, kas jānodrošina valsts likumos. Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godāto Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Gan šajā, gan iepriekšējā Saeimā mēs esam izskatījuši daudzus likumus, un šeit ir bijusi diskusija par tām pamatvērtībām, kuras ir svarīgas Saeimai un kuras Saeima arī cenšas nostiprināt valsts likumdošanā. Neapšaubāmi, viena no visaugstākajām vērtībām ir cieņa pret cilvēka dzīvību. Un Saeima līdz šim šo cieņu arī ir mēģinājusi parādīt, iestrādājot normas, kas aizsargā cilvēka dzīvību likumos.

Atceros diskusiju šeit, kad mēs apspriedām jautājumu par nāvessoda atcelšanu valstī. Šeit uzstājās arī pārstāvji no “Latvijas ceļa” frakcijas, un Panteļējeva kungs teica, ka mums ir jāizturas ar vienādu morāles standartu visos tajos gadījumos, kad mēs runājam par cilvēka dzīvības aizsardzību. Mums nevajadzētu lietot dubultas morāles standartus — vienā gadījumā tad, kad mēs runājam par nāvessoda atcelšanu, izmantot argumentus par cilvēka dzīvības cieņu un cilvēka dzīvības aizsardzību, un izmantot šos te argumentus, lai atceltu šo nāvessoda izpildi valstī. Un šajā gadījumā, kad mēs runājam par abortiem, runājam par nepiedzimuša, vēl nedzimušas dzīvības, nepiedzimuša bērna dzīvības aizsardzību, mēs izmantojam pavisam citu attieksmi un nelietojam tieši tās pašas vērtības.

Tādēļ tieši šeit, likuma mērķi definējot, ir ļoti svarīgi parādīt šo cieņu pret cilvēka dzīvību, nostiprināt to likumdošanā un ierakstīt skaidri un nepārprotami, ka likuma mērķis ir nedzimušas dzīvības aizsardzība. Otrkārt, runājot un zināmā mērā atbildot arī uz Bojāra kunga šeit izteiktajiem jautājumiem, tieši likuma mērķī ir jāparāda valsts atbildība. Tieši jānosaka valsts atbildība par nedzimušas dzīvības aizsardzību, kas arī ir piedāvāts 2.priekšlikumā, paredzot valsts atbildību ģimeņu atbalstam veselības aprūpes jautājumos, arī adopcijas jautājumos, un ļoti svarīgi, lai šī likuma viens no mērķiem būtu arī dzimstības veicināšana valstī situācijā, kad abortu skaits pārsniedz dzimušo bērnu skaitu valstī, es uzskatu, ka tas būtu vieglprātīgi un bezatbildīgi — neminēt šo dzimstības veicināšanu, dzimstības pieaugumu valstī kā vienu no šī likuma mērķiem, kas ir ļoti cieši saistīts ar mūsu jau pašu galveno mērķi, šī cilvēka dzīvības aizsardzību, jau sākot ar likuma mērķa definēšanu.

Lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumā izteikto likuma mērķi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Acīmredzot ir tā, ka šorīt neesam paņēmuši to vēstuli, kuru Saeimai rakstīja Sociālo un darba lietu komisija, lūdzot nomainīt pirmo un pēdējo lapu. Un tagad šodien īstajā tekstā, jo, es atvainojos, likumprojektu Sociālo un darba lietu komisija sagatavoja trešajam lasījumam 6.decembrī, bet šodien diemžēl jau ir janvāra pēdējā diena. Tādēļ varbūt kādam te kaut kas ir nedaudz dokumentos sajucis. Un tādēļ, paskatoties šai jaunajā iesniegtajā lapā, jūs redzat 2.A priekšlikumu. Un tad, ja mēs izlasām, un es lūgšu kolēģus un it sevišķi savus tuvākos kurzemniekus nemaldināt cilvēkus, jo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 1.pantu “Likuma mērķis” skan tā: “Šā likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu nedzimušu dzīvību un jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību.” Tā, lūk! Un tad man nedaudz dīvaini šķiet, ka, piemēram, man visu cienīts Māris Vītols, izglītības un zinātnes eksministrs, runā par tādām lietām, ka mums ir nepieciešams izglītot jaunatni un tā tālāk. Mēs pāris dienas atpakaļ saņēmām vēstuli no Izglītības un zinātnes ministrijas, ko parakstījis ministra kungs, kurš vēstī, ka Latvijā tik tiešām un ļoti nopietni tiek domāts par šiem jautājumiem, tādēļ ka skolēni tiek izglītoti veselus 2 gadus 12 gadu laikā, tas ir, 5. un 8.klasē. Redziet, un tas, izrādās, esot gandrīz vai pietiekami! Tādēļ esiet tik laipni, kolēģi, uzmanīgāk palasiet, kas ir rakstīts un kāds ir komisijas priekšlikums. Un šai gadījumā es uzskatu, ka visas tās labās domas, par kurām runāja mani kolēģi, ir pateiktas komisijas priekšlikumā, un tas ir 2.A priekšlikums. Un šai gadījumā, dziļi cienot kolēģus Demakovu, Ģīli un Vītolu, es tomēr lūdzu viņu priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Bija patīkami dzirdēt no Vītola kunga, ka valsts rūpējas un atbalsta mūsu bērnus. Bet mēs paskatāmies vēsturē: vai tad 1997.gadā 12 latu pabalsts netika samazināts uz 4 latiem? Un to jūs varat noteikt par valsts atbalstu? Tie 12 lati arī ir ļoti niecīga summa, un kā tad to bērnu var pabarot tā mamma, kura saņem kādus 30 latus mēnesi? Tas ir pirmais.

Otrais. Par izglītošanu ja jau runāt. Nu vismaz vienu gadu iepriekš, ja mēs paskatāmies tā uz 2001.gadu, vai tad jūs daudz esat redzējuši izglītojošās programmas mūsu televīzijā? Tur iet tikai pornofilmas un vislielākā nejēdzība — slepkavības un viss pārējais, vairāk jūs tur nekā neredzēsit. Un vienīgais, ko var paskatīties, tās ir pēdējās ziņas. Kas attiecas uz radio, tad tur vēl viena otra pārraide ir. Bet, par cik vidējos viļņos pārtrauca raidīt, tad iedzīvotāji nesaņem nekādu informāciju. Un, ja jau vēl mēs paskatāmies uz citiem cipariem, abortu skaits: 1996.gads — 29,5 tūkstoši, 1997.gads — 27 000, 1998. — 25 000, 1999. — 23 00, un 2000 gads — 22 tūkstoši. Tad valdība zina šos ciparus un kas notiek Latvijā. Ļoti labi zina, un diemžēl nekas netiek darīts. Un kāds tad atbalsts ir tām ģimenēm, un sevišķi laukos, kur ir tie bērni. Tur nekāda atbalsta nav un valdības aprūpes nav. Jo valdībai nav plāna, kā atbalstīt dzimstību Latvijā, jo mums dabiskais pieaugums ir ar mīnusa 14 tūkstošu zīmi. Diemžēl! Tāda ir statistika, lai gan tā nav varbūt pilnīga, bet tāda tā ir. Un tā ir ļoti negatīva. Un tas, ko jūs ierosināt iestrādāt, nu tā ir tā, kā saka, jūsu priekšvēlēšanu vēlme. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Man būtu lūgums pie jums: tad, kad runā deputāts Leons Bojārs, drusku pieklusināt translāciju vai kaut kā to troksni zālē. Man pie jums, Bojāra kungs, arī ir lūgums. Nu, nerunājiet ar tādu naidu no šīs tribīnes! Nu, nerunājiet ar tādu naidu! Šī priekšlikuma būtība, ko iesnieguši Tautas partijas deputāti, faktiski ir vārdos “nedzimušas dzīvības aizsardzība” un šie vārdi ir pazuduši, tie nav komisijas piedāvātajā redakcijā. Un likumus mēs nerakstām tikai speciālistu lokam. Es aicinu varbūt ņemt par pamatu aptverošāku redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kolēģi, es atgādinu, ka mēs šajā brīdī strādājam ar dokumentu nr. 3889B. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Es gribētu tomēr atgādināt, ka tik tiešām Straumes kungs precizēja, ar kādu dokumentu mēs strādājam. Un šeit viennozīmīgi ir šis termins “lai aizsargātu nedzimušu dzīvību”. Es domāju, ka Tautas partijas iebildumi šinī gadījumā nav pamatoti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks. Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Otrais deputātu Demakovas, Ģīla un Vītola priekšlikums, kā arī vēl vesela virkne tālāksekojošie, tie ir konstruēti, balstoties uz to, ka likuma nosaukums varētu būt: “Reproduktīvās veselības likums”. Mēs esam nobalsojuši, saglabājot nosaukumu: “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums”. Tātad principā šis 2.priekšlikums neiederas, izejot no turpmākās mūsu likumprojekta konstrukcijas un nosaukuma. Un šeit jums priekšā ir 2. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš atspoguļo šo deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola domu, un šis 2.A priekšlikums ir tapis pēc Latvijas Republikas Garīgo lietu padomes priekšsēdētāja priekšlikuma, premjera Andra Bērziņa, un tieši šajā priekšlikumā ir iekļauti vārdi “lai aizsargātu nedzimušu dzīvību”. Tāpēc es aicinu neatbalstīt 2.priekšlikumu tāpēc, ka tas jau daļēji ir atbalstīts un precīzāk izstrādāts 2.A priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 17, atturas — 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai ir iebildumi pret 2.A priekšlikumu? Nav. Tiek atbalstīts. Ir jābalso?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.A priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 7. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. 3. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. Cienījamie kolēģi! Tagad lūdzu pāriet tālākai likumprojekta izskatīšanai uz dokumentu nr.3889. Pie dokumenta nr.3889B mēs atgriezīsimies pašās likumprojekta izskatīšanas beigās.

4. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 5. — deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunā frakcija). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Un visi, kas mani dzird! Es gribētu, lai jūs atverat savas ausis un lai jūs atverat savas sirdis un paklausaties to, ko es jums pašreiz teikšu. Es gribu nolasīt dažus izvilkumus no vēstulēm, kur cilvēki ir rakstījuši Ziemassvētku vecītim pirms Ziemassvētkiem. “Līdz šim mēs vēl nerakstījām, jo varējām kaut kā iztikt. Bet tagad mums ir ļoti grūti. Mēs ejam skolā. Mammai nav darba, bet tētis saņem mazu algu, ka nepietiek pat maizītei. Mēs vēlētos siltus zābaciņus, jo paši to nevaram iegādāties. Lai būtu arī kaut kas no siltā apģērba vai kāda skolas soma. Es esmu maziņa. Izdari man prieku un atsūti man pamperīšus. Nopirkt tos nevaram. Tētim nupat bija muguras operācija. Strādāt tik drīz arī vēl nevarēs. Mammīte arī ir sasirgusi. Ļoti tevi gaidīšu”. Es atvainojos. Es lūdzu cienījamos kolēģus vīriešus uzklausīt arī sievietes viedokli par šo jautājumu.

Nākamā vēstule. “Tēvs ir 1.grupas invalīds. Tētim ir ļoti vajadzīga tahta un gultas veļa. Viņš guļ saliekamajā gultā. Bija pāris mēnešus ļoti slims un ļoti ilgojas pēc mīkstas gultasvietas. Dzīvojam tik nabadzīgi, ka nevaram nopirkt.” Cita ģimene raksta: “Dzīvojam saticīgi un mīļi, bet nabadzīgi. Taču ļoti sāpīgi ir pēc tam, kad beidzas brīvdienas un atsākas skola, kad pārējie stāsta par brīnišķajām dāvanām, ko saņēmuši, bet mums nākas ciest klusu. Vecāki nevar atļauties mūs iepriecināt. Ģimenē tētis ir vienīgais pelnītājs. Māmiņa sēž mājās pie maza brālīša, kurš ir slims ar epilepsiju. Ko mēs vēlētos, es nerakstu, jo vēlēšanos ir tik daudz. No sirds priecātos par jebkuru dāvanu. Es iedošu omītes adresi, jo līdz 17.decembrim mums jāatbrīvo dzīvoklis tāpēc, ka neesam spējīgi samaksāt par dzīvoklīti.”

Ko es ar šo gribēju teikt? Es nolasīju tikai dažas no vēstulēm, kuras Latvijas iedzīvotāji raksta Ziemassvētku vecītim. Jo kam gan lai žēlojas un kam gan lai tic? Laicīgā vara nerūpējas gandrīz par 80% iedzīvotāju, kas dzīvo tuvu un zem nabadzības robežas. Ne vara, ne baznīca nespēj nodrošināt, ka lielākā daļa šīs valsts iedzīvotāju varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Tajā skaitā arī nevainīgi bērni. Es uzskatu, ka katram bērnam ir jābūt gaidītam un mīlētam, tam ir jāienes prieks ģimenē, nevis bažas par vēl vienas mutes esamību, vai arī prieku par bērnu, bet nevis, ka par bērnu, bet gan par pabalstu, kas palīdz izdzīvot pārējai ģimenes daļai. Dievs cilvēkam ir devis saprātu, lai cilvēks izdarītu izvēli un pieņemtu lēmumu. Jā, grūtniecības izbeigšana ir grēks, ko apzināti vai neapzināti uzņemās gan vīrietis, gan sieviete. Bet viņi to izpērk visu savu mūžu. Taču padomājiet, vai vēl lielāks grēks nav radīt bērnu, bet pēc tam to pamest? Pat zvēri to nedara. Vai vēl lielāks grēks nav cietsirdīgi izturēties pret bērnu? Kā tikko mēs vēl lasījām, ka tēvs piekauj savu meitu vai nogalina jaundzimušo. Vai lielāks grēks nav nerūpēties par radīto bērnu? Un kā mēs varam aizliegt veikt abortu, ja grūtniecība ir radusies vardarbības rezultātā, ne tikai izvarojot, bet vardarbīgi izturoties pret sievu, meitu vai māti ģimenē? Kā var aizliegt abortu valstī, kur sievietēm nepietiek līdzekļu, lai veiktu legālu abortu? Tas nozīmē, ka palielināsies kaktu dakteru skaits un nelegālo abortu skaits, kuru rezultātā var iestāties pat sievietes nāve vai neauglība. Jā, pat šodien abortus veic ķēķī uz galda. Valstīs, kur aborts ir aizliegts, tie, kam ir daudz naudas, izbrauc uz ārzemēm to darīt.

Kāpēc norādīt, ko nedrīkst darīt sievietes? Varbūt labāk norādīt un likumā noteikt, kas ir aizliegts vīrietim? Varbūt ar likumu aizliegt vīrietim pabeigt dzimumaktu vai uzlikt 10 000 lielu naudassodu un pienākumu visu mūžu uzturēt sievieti un bērnu par to, ka viņš nav laikā painteresējies, kādā posmā atrodas sievietes olšūna. Ja baznīca vēlas samazināt to sieviešu skaitu, kas veic tādu operāciju, tad ierosināsim kopīgi ar valdību atrast līdzekļus un iespējas sabiedrības un it sevišķi jaunatnes izglītošanai par grūtniecības iestāšanās iespējām un kontracepciju. Galu galā varbūt to darīt tā, kā to dara Soltleiksitijas olimpiskajā ciematā, — izdalīt prezervatīvus par brīvu. Mums nav likuma, kas aizliedz neievērot noteiktās konfesijas normas par dzimumattiecībām un grūtniecību. Mums nav likuma, kas aizliedz smēķēt, dzert vai lietot alkoholu un arī kafiju, piemēram, jo tas arī rada neveselīgu vidi mātes ķermenī vai tēva spermatozoīdā, un bērns var nomirt nepiedzimis.

Būsim ticīgi, bet nebūsim reliģiozi. Un domāsim par bērniem, viņu labklājību, viņu tiesību ievērošanu. Radīsim labvēlīgu un drošu vidi bērna vecākiem, tad bērni būs gaidīti, mīlēti un loloti. Vecāki neuztrauksies par viņu nākotni, jo tā būs droša, jo būs gan iespēja pilnvērtīgi bērnus pabarot, apģērbt un iespēja izglītot un audzināt veselīgi. Tā būs Latvijas nākotne.

Es gribu aicināt visus, kas mani dzird. Uzlieciet roku uz savas sirds un, pirms metat akmeni, pirmais padomājiet, cik tīri jūs esat paši. Ar aizliegumiem mēs problēmas neatrisināsim. Paldies! (No zāles deputāts J.Dobelis: “Vajadzēja kastrācijas likumu atbalstīt!”)

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele.

A.Prēdele (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mīļā Ingrīda! Es vispirms atbildēšu... mēģināšu atbildēt uz to, ko Ingrīda Ūdre mums visiem šeit teica. Man arī sirds sāp un ir briesmīgi dzirdēt un lasīt šādas vēstules, kas nāk no nabadzīgām ģimenēm, no izmisumā novestām mātēm, no bērniem, kas ir ļoti slimi. Un es varu tikai sacīt to pašu, ka ir liels grēks pamest bērnu. Mums visiem ir liels grēks par to, ka sabiedrībā ir tādas ģimenes, kuras dzīvo nabadzībā, ka ir bērni, kuri tiek nodoti valsts aprūpē.

Bet, mīļie kolēģi, daudz lielāks grēks ir šo problēmu, šo bērnu iznīcināt pavisam. Ja bērns piedzimst kaut vai nabadzīgā, nelabvēlīgā ģimenē, kaut viņš piedzimst slims, kaut viņš piedzimst un tiek nodots valsts vai vissliktākajā aprūpē, viņam ir vēl kāda iespēja šajā pasaulē dzīvot un kaut ko šajā pasaulē izdarīt. Vēl vairāk. Viņam ir liela iespēja kļūt par uzvarētāju šajā pasaulē. Bet, ja viņš ir iznīcināts, ja viņa nav, tad vispār nekā nav. Tad mēs visi esam vislielākajā grēkā, un pie tam tādā grēkā, kurā mēs neko vairs nevaram mainīt, jo jebkuru nabadzību var mainīt tā, ka mēs kļūstam bagātāki. Jebkuru slimību kādreiz varēs izārstēt, bet, ja mēs būsim no savas dzīves norakstījuši nost un padarījuši par nebijušiem simtiem un tūkstošiem dzīvju, tad tas grēks uz mums paliek.

Bet nu par mana priekšlikuma būtību. Tātad atgriezīsimies pie 5.priekšlikuma, kur deputāte Prēdele ir ierosinājusi 3.pantā izslēgt vārdus “grūtniecības pārtraukšana”. Pamatojums tam ir tāds, ka tikko Saeima vienprātīgi izteica savu atbalstu nedzimuša cilvēka dzīvībai, un šis atbalsts bija nepārprotams. Tad nu jebkura loģika arī prasa no šī likuma izslēgt tādu normu, kas neatbilst šī likuma pozitīvajam, dzīvību sargājošajam un saudzējošajam saturam, proti, izsvītrot vārdus “grūtniecības pārtraukšana”, kas šajā kontekstā ir kopā ar tādiem pozitīviem jēdzieniem kā dzimstības regulēšana, dzemdību palīdzība un tā tālāk. Manuprāt, tas vienkārši neiederas nedz mūsu šodienas sarunā, nedz arī mūsu visu kopējā pārliecībā par cilvēka, nedzimuša cilvēka, dzīvības sargāšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godātie kolēģi! Uzskatu par savu pienākumu nākt un atkal jums teikt: tā tas nav. Ja 5.priekšlikumu mēs atbalstām, un tas ir ļoti cilvēcīgs un ļoti vajadzīgs priekšlikums, bet ne mūsu gadījumā un mūsu apstākļos. Jo, atbalstot 5.priekšlikumu, deputāti Aīdu Prēdeles kundzi, mēs panākam situāciju, kad 24., 25., 26.pants, kas ir saistīti ar grūtniecības pārtraukšanu, vairs nebūs balsojami. Un tad, kolēģi, parādīsies šī interesantā un ļoti bēdīgā situācija, ka arī tajos gadījumos, kad sieviete būs slima, arī tajos gadījumos, kad ginekologs redzēs, ka ar bērnu ir ļoti slikti, ar šo jauno, mazo dzīvībiņu jau līdz 12.nedēļai, arī tajos gadījumos, kad sieviete būs ieņēmusi šo dzīvību izvarošanas rezultātā, un tā tālāk, mums nebūs vairs iespēju par to diskutēt, atbalstot 5.priekšlikumu. Un šeit nu vēl es vēlētos gan šoreiz piebilst Aīdai Prēdeles kundzei: kad runājam par bērniem, kuri ir ļoti slimi, kad runājam par tām traģēdijām ģimenēs, nebūsim vieglprātīgi! Pateikt, ka dzīvot mātei visu mūžu, ja līdzās ir ļoti slims bērns, tā nav vienkārša lieta. Un to es jums, kolēģi, saku no savas bēdīgās pieredzes, kā šeit jūsu priekšā stāvu. Tā nevar teikt. Katrs gadījums ir individuāls, un katrā gadījumā, kad māte ir nolēmusi laist pasaulē bērnu, zinot, ka viņš būs slims, ne vienmēr šis ceļš ir ļoti vienkāršs. Un bēdīgāk, ja pēc tam, mazam bērniņam esot, mediķu aktīvas darbības un neprofesionalitātes dēļ bērns kļūst slims, arī tad ir smagi. Un tādēļ, runājot par vispārētiskām lietām, padomāsim par to reālo dzīvi, kāda pašreiz ir Latvijā.

Un vēl. Man bezgala nepatīkami klausīties kolēģos, kuri strādā daudzus gadus Saeimā, un pēc tam var teikt, ka mēs jau astoņus, mēs jau sešus gadus šo problēmu risinām, mēs rakstām likumus un tā tālāk. Un acīmredzot arī 6.Saeimā bija diskusija par to, ka ģimenēm ir smagi, ka bērnu pabalsti ir mazi, ka māte, audzinot bērnus, kā tagad — līdz pusotra gada vecumam, saņem šos 30 latus atbalstam. Nu tad pasakiet, kolēģi mīļie un vēl jo vairāk vīrieši: nu cik tad jūs savu stingro vārdu esat teikuši, lai Latvijā šī situācija uzlabotos?

Es aicinu 5. — Aīdas Prēdeles priekšlikumu — neatbalstīt sakarā ar to, ka lielas grūtības varētu rasties ar 24., 25. un 26.pantu. Pašķiriet tos pantus, palasiet kaut vai virsrakstus un atgādiniet sev.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks (LC). Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputātes Aīdas Prēdeles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret 18, atturas — 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. Paldies! 6. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 7. — deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 7.priekšlikumu. Aida Prēdele.

A.Prēdele (TB/LNNK). Mīļie kolēģi! Es jūs nenogurdināšu atkārtojoties, tāpēc par šo priekšlikumu tomēr īpaši. Runa par skolu veselības mācības programmām un izglītību sociālajā un reproduktīvās veselības jomā. Mans priekšlikums aicina šādu izglītošanu veikt katrā skolā un katram bērnam. Taču tas ir arī atgādinājums tam, ka skolu veselības mācības programma nedrīkst būt likta un tikai balstīta uz to, lai bērnus viņu ziņkārības, dabiskās ziņkārības dēļ, vedinātu domāt vai rīkoties, vai kā savādāk, pretēji tai, es domāju, es ceru, tikumības mācībai, kas ir mācīta viņam ģimenē. Proti, ja ģimene ir ticīga un saviem bērniem ir mācījusi īpaši saudzīgu attieksmi pret šiem jautājumiem, tad lai veselības mācības programmā arī pret šiem bērniem būtu īpašs izņēmuma gadījums un viņiem nebūtu jāmācās tādas lietas un jāspriež par tādām lietām, kas nav šim bērnam pieņemamas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

R.Ražuks (LC). Es pateicos deputātei Aidai Prēdelei. Komisijā mēs izdiskutējām šo jautājumu, konstatējot, ka šā priekšlikuma būtība, tā iziet daudz plašāk aiz šā likumprojekta rāmjiem. Tā ir saistīta ar jau augšminēto veselības mācīšanas plašu ieviešanu skolās, un šis likumprojekts “Seksuālās un reproduktīvās veselības likumprojekts” nevar reglamentēt mūsu izglītības sistēmas saturu. Es gribu informēt deputātus, ka pēc Latvijas Republikas Garīgo lietu padomes iniciatīvas jau nākamnedēļ manis vadītā Sabiedrības veselības apakškomisija sāks darbu pie priekšlikumiem koncepcijai par morāli ētisko audzināšanu, par veselības mācību ieviešanu skolās, kopā ar izglītības un tieslietu jomu speciālistiem, lai tuvākajā laikā liktu priekšā valdībai priekšlikumus šīs koncepcijas izstrādāšanai. Tur būtu īstā vieta šīs idejas iemiesošanai. Tāpēc komisija aicina neatbalstīt 7. — deputātes Aidas Prēdeles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 4, atturas — 67. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 8. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot to 9. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 9. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

R.Ražuks. 10. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 11. — deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 12. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums — daļēji atbalstīts, iestrādājot 13. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 13. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

R.Ražuks. Atbalstīts arī 14. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 15. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 16. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 15. un 16.priekšlikumu.

R.Ražuks. 17.— Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 19. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 17., 18. un 19.priekšlikumu.

R.Ražuks. Paldies!

20. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 22. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Tāpat arī 21. — deputātu Demakovas, Ģīļa, Vītola priekšlikums — ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts atbildīgās komisijas viedoklis par 20., 21. un 22.priekšlikumu.

R.Ražuks. 23. — deputātu Demakovas, Ģīļa, Vītola priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 24. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 25. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 26. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums par jaunu 12.panta redakciju nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (TP). Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz piedāvāto konkrēto tekstu. Tātad citēju: “Neauglība ir dzimumnobriedumu sasniegušu divu pretēju dzimumu personu nespēja radīt bērnu gada laikā, dzīvojot regulāru dzimumdzīvi bez kontracepcijas.” Un tūlīt pat, kā notiek šīs problēmas diagnostika. Tātad, ka to ārstē, diagnosticē ginekologs, urologs, seksopatologs vai ģenētiķis. Tātad princips ir gaužām vienkāršs. Ja tātad grūtniecība iestājas gada pēdējā dienā, tad tik un tā pāris skaitīsies neauglīgs, jo bērns piedzims jau nākamajā gadā.

Otra lieta ir, ka tādu situāciju, kad bērns nepiedzimst, es domāju, redz ne tikai pats pāris, bet kaimiņi, radi, draugi un paziņas. Un visi daudzie speciālisti šajā procesā īstenībā nemaz nav vajadzīgi. Tāpēc ja jūs uzmanīgi izlasītu mūsu piedāvāto redakciju, kur parādās tātad tēma par konkrētas personas neauglību, nevis ģimenes, un otra lieta ir, ka par neauglības medicīniskajam iemesliem. Tātad mans lūgums ir atbalstīt mūsu piedāvāto redakciju un izšķirties par to balsojot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisija, izdiskutējot šos priekšlikumus, konstatēja, ka komisijas priekšlikums, tātad esošā redakcija, ir precīzāks un labāk atspoguļo lietas būtību, tāpēc nav atbalstījusi deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikumu. Aicinu komisijas vārdā to neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 6, atturas — 53. Priekšlikums guvis atbalstu. Nav guvis atbalstu.

R.Ražuks. Atbalstīts 27. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 28. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts.

R.Ražuks. Tiek atsaukts. Paldies!

29. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 30. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 31. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 32. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 33. — deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 34. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 35. — deputātu Mitrofanova un Cilēviča priekšlikums arī neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 36. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

R.Ražuks. 37. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 38. un 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 37., 38. un 39.priekšlikumu.

R.Ražuks. 40. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 41. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. Tātad 41. arī ir...

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

R.Ražuks. 42. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 43. — deputātu Demakovas, Ģīļa, Vītola priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 44. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 45. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts ir arī 46. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

R.Ražuks. 47. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 48. — deputātu Demakovas, Ģīļa, Vītola priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 49. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 50. — deputātu Demakovas, Ģīļa, Vītola priekšlikums daļēji atbalstīts, iestrādājot 51. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 52. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 53. — deputātu Demakovas, Ģīļa, Vītola priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 54. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 55. — deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 56. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Atvainojiet, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 56. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 1, atturas — 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

R.Ražuks. 57. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 58. — deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. — deputātes Prēdeles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 4, atturas — 61. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskās komisijas sēde pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Tadeušs Ketlers, Jēkabs Sproģis, Žanete Vasaraudze, Helēna Demakova, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Ainars Šlesers, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums” trešajā lasījumā. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks. Paldies, godājamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Turpinām likumprojekta izskatīšanu ar 59. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikumu, kurš ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Nākamais — 60. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot attiecīgi 61. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. Un 61.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. Nākamais — 62. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 63. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 64. — deputātes Aīdas Prēdeles priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aida Prēdele.

A.Prēdele (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Aicinu ieklausīties un būt uzmanīgiem šai brīdī! Mans priekšlikums aicina izslēgt likumprojekta 24.pantu, kā arī tālāk ir runa par 25.panta izslēgšanu, proti, neatkarīgi no tā, vai mēs nosaucam šo pantu par pieprasījuma abortu vai grūtniecības pārtraukšanu, izslēdzot šo problēmu un šo lietu no šī likuma, mēs vismaz valsts mērogā, valsts vārdā neatbalstītu nedzimuša bērna iznīcināšanu. Tāpēc aicinu ieklausīties, būt uzmanīgiem un atbalstīt šo priekšlikumu visiem, kuri ir šeit iepriekš jau izteikuši savu atbalstu nedzimuša bērna dzīvībai! Paldies!

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

P.Lāce (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es jau iepriekš atvainojos, ka mans viedoklis nesakritīs ar daudzu citu viedokli, bet es tomēr uzskatu par savu pienākumu to pateikt.

Man šķita, ka varbūt tikai veci cilvēki un mācītāji ir iestājušies pret abortiem. Bet pēdējo divu nedēļu laikā es esmu vērojusi ļoti interesantu parādību. Es ieeju Jēkaba katedrālē, un tur ir pilns ar jauniešiem. Ieeju blakus baznīcā, un tur ir pilns ar jauniešiem, un viņi lūdzas, lai deputāti nepieļauj abortus. Šodien, nākot uz Saeimu, es arī satiku, un tikai jauniešus. Un es sāku domāt, ka viņiem tomēr ir taisnība.

Šobrīd mūsu valstī esam panākuši, ka pat smagu noziegumu izdarītājiem nedrīkst piespriest nāvessodu. Esam jau izglābuši kādu desmitu slepkavu dzīvības. Varam to uzskatīt par lielu sasniegumu cilvēktiesību jomā. Tomēr šis apstrīdamais sasniegums ir nevērtīgs — tāpat kā jebkurš cits sasniegums, kamēr ar valsts varas akceptu katru gadu tiek slepkavoti tūkstoši, desmiti tūkstoši nevainīgu bērnu, un citi izlemj viņu vietā, vai viņiem būs dzīvot. Tas ir tas briesmīgākais. Kā attaisnojumu šiem abortiem minam smago ekonomisko vai tikumisko stāvokli, kad vecāki it kā nevar pabarot savus bērnus vai arī vecāku vispār nav kā vienota kopuma. Neviens no šiem argumentiem neiztur nekādu kritiku. Neviens bērns vēl Latvijā badā nav nomiris. Tieši otrādi — trūkumā un daudzbērnu ģimenēs augušie bērni ar savu čaklumu un vērtību sistēmu ir galvenie mūsu valsts cēlāji. Arī ārlaulībā ieņemts bērns nav nogalināms, jo tad jau tikpat labi var nogalināt bērnus, vecākiem šķiroties, lai netraucētu veidot jaunas attiecības. Un, kā mēs zinām, kāda puse no laulībām tiek šķirta. Starp citu, nereti šķiršanās notiek, jo laikus nav radīti bērni, kas laulātos vienotu. Kā arguments tiek minēts kriminālo abortu pieaugums, kā rezultātā varētu palielināties nāves gadījumu skaits. Tas ir blefs. Pacienta dzīvībai neveiksmīgu kriminālo abortu upuru skaits jebkurā gadījumā būs vismaz simtreiz mazāks par to, cik bērnu ar valsts akceptu tiek nogalināts šobrīd. Šo iespējamo neveiksmju gadījumā sabiedrība sāks domāt, kas ir tikumība un kas ir dzīvība. Sabiedrība kļūs cilvēcīgāka, sāks novērtēt dzīvības vērtību. Šobrīd gudri vīri spriež, ka abortus varētu izskaust ar obligātu pārrunu uzlikšanu. Varbūt, ka tas dos kādu rezultātu, bet tikai nenozīmīgu. Skaidrojošam darbam ir jābūt kā papildlīdzeklim šajā smagajā cīņā par dzīvību, cilvēka dzīvību. Galu galā arī pret narkotikām mēs necīnāmies tikai ar skaidrošanu vien. Cīnāmies vai vismaz rādām, ka cīnāmies ar visu likuma un valsts varas bardzību. Valstij ir jāpalīdz cilvēkiem pieņemt cilvēka cienīgus lēmumus, un valsts attieksmes pasludināšana, aizliedzot abortus, būs pirmais solis tikumības un cilvēktiesību ievērošanas sabiedrības veidošanā.

Patiesībā bērns, kuram jānāk pasaulē, ir Dieva dāvana, kas tā radītājam nes svētību, nevis prece, par kuru ir samaksāts, un, ja nepatīk, to var izmest. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ļoti nepatīkami, ka 7.Saeimai tika uzlikts šis slogs — izskatīt šo likumprojektu un pieņemt. Šis likumprojekts ir vajadzīgs, bet daudzu pantu redakcija ir ļoti, ļoti nežēlīga un nevēlama.

24.pants “Grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās”. Septiņu gadu laikā, kā te izskanēja no iepriekšējo sasaukumu deputātiem, šis likums tika visdažādākajā veidā vilcināts, un, ejot uz 8.Saeimu, mums to piespēlēja. Šis 24.pants ir nežēlīgs un ļauns. Valdība izteica tā nepieciešamību šinī redakcijā, it kā humānu attieksmi pret sievieti, toties tiek aizmirsts un paliek ēnā, kāpēc sieviete ir spiesta izvēlēties tikai šo risinājumu — mākslīgi pārtraukt grūtniecību.

Pēc statistikas 2001.gadā Latvijas Republikā katru dienu notika 50 šādas operācijas — mākslīgās grūtniecības pārtraukums. Un kopā 2001.gadā ir bijušas 20 000 šādu operāciju. Tātad 20 000 bērniņiem netika ļauts redzēt sauli un baudīt dzīvi.

Izstrādājot šo likumprojektu ar nosaukumu “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums”, Ministru kabinets septiņu gadu laikā neatrada par vajadzīgu veikt analīzi, aptaujājot sievietes, kā viņas attiecas uz šo likumu un sevišķi uz šo pantu. Tātad nekādas aptaujas, nekādas statistikas nebija, un to arī nevēlējās, protams, darīt. Un kāpēc tad notiek tā, vai vienmēr sieviete nevēlas būt māte? Tas absolūti tā nav, un diemžēl sievietes uz šo nepatīkamo procedūru dzen trūkums un ārkārtīgās grūtības, kas sagaida māti un bērnu mūsu valsts dzīvē. Ja varēs audzināt, kā varēs audzināt bērnu māte viena, kurai ir 30 latu alga? Ja māte ir studente, kā viņa varēs viņu audzināt, un ja viņa ir viena? Ja mātei ir jau viens vai divi bērni, kā tad viņa varēs audzināt to trešo un ceturto? Valsts pabalsts ir nožēlojams — 4 lati mēnesī. Kādreiz bija 12, bet, redziet, vajadzēja salāpīt budžetu, un tāpēc to samazināja līdz 4 latiem. Valstij nebija vēlmes šo septiņu gadu laikā un arī tagad atbalstīt ģimenes un vientuļās mātes, kurām ir bērni. Tāpēc notiek šī nežēlīgā lieta, tā nožēlojamā statistika, kura ir mūsu statistikā, bet diemžēl arī tā nav pilnīga, jo tur nav norādīts, kas tad vēl notiek — iedarbība ar dažādām ķimikālijām un viss pārējais. Un Latvija vispār ir unikāla, jo pensionāri ārkārtīgi apgrūtina valsti, invalīdi, to lai labāk nebūtu. Un, protams, bērni arī tātad, redziet, nav vēlami. Ir vēlama tikai bezbēdīga dzīve, un tas ir ļoti mazam procentam cilvēku, par... kuriem par pārējo iedzīvotāju dzīvi pārāk nekādas rūpes tā kā nebūtu.

Un desmit gadu laikā Latvijā neatradās neviena valdība, kura izteiktu ārkārtīgu attiecību par bērnu veselību, par viņu saglabāšanu un lai samazinātu šo negatīvo parādību. Un tāpēc valsts ir nonākusi stāvoklī, kuru nosauc — “nabadzība”. Un, ja mēs paskatāmies Pasaules bankas darbību pirms tam, tad lai viņi dotu savus līdzekļus Latvijai, viņi veica apsekošanu. Un tie nav tādi parasti izteikumi, bet ļoti interesanti, ko speciālisti ir pateikuši par Latviju. Neskaitot virkni humanitāru problēmu, ir būtiska politiska rakstura problēma. Politiska rīcība, kas vērsta uz ienākumu palielināšanu, nesamazinot nabadzību, ņemot vērā ļoti būtiskas atšķirības cilvēku ienākumu līmeņos. Jo nevienlīdzīgāka būs ekonomisko labumu sadale sabiedrībā, jo lielāka būs antisociālo seku izpausme no dažādām sabiedriskām grupām. To pateica ārvalstu konsultants Latvijā Teilora kungs.

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Un es ierosinu jums, un es neatbalstu šādu Ministru kabineta piedāvāto redakciju, kura ir nežēlīga. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godātie kolēģi! Man atkal kārtējo reizi ir jānāk jūsu priekšā un jārunā par to, ko ne sevišķi precīzi pateica mans kolēģis. Nav runa trešajā lasījumā par Ministru kabineta redakcijā iesniegto likumu. Runa ir par to, kāds darbs ir paveikts divu gadu laikā un kāds ir trešā lasījuma teksts, ja jūs palasāt Sociālo un darba lietu komisijas redakcijā. Es nāku un jūs aicinu neatbalstīt šoreiz Aidu Prēdeles kundzi un nebalsot par 64.priekšlikumu. Kādēļ? Tādēļ, ka trešajā lasījumā šajā redakcijā 24.pantā ir runa nevis kā Ministru kabinets bija rakstījis un mums priekšā cēlis, ka grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana pēc viņas lūguma līdz grūtniecības 12 nedēļai, bet mēs skaidri un gaiši esam definējuši, ka grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās ir ārkārtēja dzimstības regulēšanas metode. Un tālāk, lūk, tiek norādīts, kāda ir šī kārtība 24.pantā. Tas ir, kādi dokumenti tiek saņemti, kādas pārrunas notiek ar ģimenes ārstu vai ginekologu. Ka sievietei tiek pasniegts informatīvs materiāls, lai viņa mājās vēlreiz varētu šo savu ļoti rūgto un ļoti nopietno soli pārdomāt. Ka šo mākslīgo grūtniecības pārtraukšanu drīkst izdarīt tikai medicīniskajā stacionārā, nevis kā bija teicis Ministru kabinets, mums pirmajā lasījumā iesniedzot, ka to var izdarīt arī ambulatorā iestādē.

Kolēģi! Palūkojiet un salāgojiet pirmā lasījuma tekstu ar to, kas tiek piedāvāts komisijas vārdā un mūsu deputātu priekšlikumos, kas ir trešajā lasījumā. Bet, ja mēs vispār izsvītrosim šo 24.pantu, es vēlreiz jūs brīdinu, ka sāksies situācija tāda pati, kāda Latvijā bija piecdesmitajos gados, par ko runā ginekologi ar ļoti lietu darba stāžu. Sāksies situācija, kāda bija tepat blakus Polijā, un tā tālāk. Kas cietīs? Mīļie, cietīs sievietes, kuras būs mazturīgas. Vakar pēc šīm smagajām diskusijām es runāju ar Rīgas dzemdību nama vecmāti. Viņa ir cilvēks, kura ir ļoti tuvu šīm sieviešu sāpēm un arī tiem priecīgajiem brīžiem, kad bērniņš nāk pasaulē. Un ja šodien jau pēcpusdienas un vakara stundās pie jau legālas situācijas, kad darbojas Latvijā Labklājības ministrijas instrukcija, pēcpusdienas stundā šo operāciju var izdarīt par 50 latiem, tad, izbalsojot no likumprojekta 24.pantu, mēs vienkārši varēsim apsveikt ginekologus vai vecmātes, vai kādus citus mediķus, un sliktākajā gadījumā tie būs nemediķi, kas tādas operācijas izdarīs sievietēm par ļoti lielu, es domāju, maksu, kurām būs ko maksāt, un tām, kurām šīs maksātspējas nebūs, tās staigās gar kaktu dakteriem par trīs, pieciem latiņiem, cik varēs atļauties, un pēc tam viņas ārstēs, ja vēl varēs uzspēt, šajās ginekoloģiskajās nodaļās.

Es vēlreiz atgādinu, ka Polija pārdzīvoja šo smago pārbaudījumu un, aizliedzot grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās, saņēma rezultātu, ka sieviešu mirstība palielinājās divu gadu laikā divsimt reižu.

Vai mēs varam atļauties un tādu atbildību uzņemties? Katrā gadījumā tas ir ļoti smags jautājums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Kolēģi, es domāju, ka šīs visai plašās diskusijas ir īstajā reizē. Un par šīm problēmām diskutēt nekad nav par daudz, jo runa galu galā ir par Latvijas nākotni. Runa ir par latviešu nākotni: kas apdzīvos Latviju pēc simts gadiem? Demogrāfi pēdējā laikā ir paziņojuši skaidri un gaiši, jūs lasījāt presē, ka, ja turpināsies šāda situācija ar latviešu dzimstību, tad latviešiem atlicis šajā pasaulē tikai simts gadu. Vai ar to mēs varam samierināties? Nekādā gadījumā!

Un tādēļ, godīgi sakot, diskusijas, kas izvērtušās pirms šī likumprojekta pieņemšanas, ir faktiski trauksmes zvans par Latvijas valsti, par latviešu nākotni visplašākajā nozīmē, par tās izdzīvošanu šajā pasaulē. Pēc simts gadiem tātad demogrāfi paredz, ka latvieši kā nācija izmirs vienkārši tādēļ, ka bērni šajā pasaulē dzimst aizvien mazāk. Un tādēļ jārunā par to. Jādomā visiem par šo lietu. Nabadzība ir viena no problēmām.

Nupat Īpaši atbalstāmo reģionu komisijā Latvijas statistiķi bija pie mums un stāstīja par nabadzības problēmu, jo viņiem ir veikti ļoti plaši pētījumi. Un satriecošas lietas... secinājumi tur ir pateikti, piemēram: dzīvot laukos... es citēju... dzīvot laukos un Latgalē ir liels risks būt nabagam. Varat iedomāties, kāds secinājums! Satriecošs! Latviešu lielākais vairums dzīvo laukos. Tur ir nabadzība. Nabadzības apkarošanas vai iznīcināšanas problēmas diemžēl valsts mērogā netiek risinātas. Nu diemžēl es saprotu šo naudas trūkumu, lai atvēlētu naudu visām šīm problēmām, bet par to ir jādomā.

Un šī diskusija, kurā mana kolēģe Lāces kundze jau pieminēja šos jauniešus, es šorīt tikos ar viņiem arī šeit pie Saeimas. Un patiešām liels prieks, ka viņi ir sapratuši, ka viņi lielā pulkā nāk šeit un pārliecina sabiedrību, ka ir jādomā par latviešu kā nācijas nākotni. Un tāpēc ir jāieklausās kristīgo konfesiju priekšlikumos, kuri visiem deputātiem ir priekšā, un tur faktiski ir ļoti precīzi runāts par pasākumu kompleksu, kas būtu jāveic, par ko būtu jālemj šeit Saeimā un valdībā. Lūk, kas šeit rakstīts. Ja man vēl ir laiks, es drusciņ nocitēšu no tām tīri praktiskām lietām: “Apzinoties abortu problēmas nopietnību, baznīca uzskata, ka nepieciešams izveidot un īstenot vispārēju ģimenes atbalsta programmu, kuras ietvaros tiktu veikts izglītojošs darbs par ģimenes lomu un atbildību sabiedrībā. Ģimenēm, kuras audzina bērnu, tiktu nodrošināta nepieciešamā finansiālā un organizatoriskā palīdzība...

Sēdes vadītājs. Laiks.

P.Tabūns. ...tai skaitā...” Ieskatieties, kolēģi, man nav laika, lai es citētu, bet der ieklausīties visos šajos pantos. Un es nācu tribīnē tikai tādēļ, lai runātu par šo problēmu lielās dimensijās, domājot par latviešu kā nācijas izdzīvošanu. Vai patiešām mums, es jautāju, vai patiešām mums, latviešiem, palicis šai saulē tikai simts gadu? Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi! Es tribīnē nenācu, domādams lielās kategorijās kā Tabūna kungs, bet nācu tādēļ, ka dzirdēju šo liekulību, kas skan šajā zālē.

Es domāju, ka vecākiem un mums nav nevienam lielākas vērtības, kas paliktu pēc mums šajā saulē, kā bērni — gudri, labi izglītoti un daudz. Un nav vecākiem lielāki kreņķi un lielāki sirdēsti, ja viņi redz, ka viņu bērni nevar tikt izglītoties, nevar būt kaut cik paēduši un kaut cik apģērbti. Faktiski tas ir lielāks terors nekā tas terors, ar ko mēs mēģinām šeit cīnīties, no rīta pieņemot likumus. Un tādēļ mana pārliecība ir, ka mēs nedrīkstam neļaut vai aizliegt, pareizāk, ļaut likumīgi pārtraukt nevēlamu grūtniecību tad, ja tas ir nepieciešams kaut vienai sievietei mūsu valstī.

Es neesmu ne dzirdējis, ne redzējis, ka sievietes ar lielu baudu un patiku skrietu uz medicīnas iestādēm un taisītu šos abortus. Nav dzirdēts par to. Mēs neesam spējīgi iespaidot šo situāciju, bet mēs esam spējīgi šos veicinošos apstākļus uzlabot. Un tā ir liela liekulība šodien, ka mums it kā zvīņas no acīm nokritušas par to, redziet, ko mācītāji mums ir iesnieguši. Mēs neko tādu iepriekš nezinājām. Tad, cienītie kolēģi, atcerieties kaut vai sociāldemokrātu iesniegtos priekšlikumus par progresīvo ienākuma nodokli. Un es ceru, Vītola kungs kā kristīgs cilvēks nākamreiz neizvirzīs argumentus šim likumprojektam, ka, redziet, mūsu miljonāriem vēl ir par maz miljonu, lai viņi kaut cik padalītos, jo jūs piekritīsiet, ka ir pienācis laiks padalīties. Mēs gribam ieviest Vēlēšanu likumā vai pat Satversmē grozījumus, visādus ierobežojumus tiem, kas kandidē Saeimas vēlēšanās. Varbūt mums vajadzētu padomāt, ka ieviest ierobežojumu, ka par deputātu nevar kandidēt, kas nav izaudzinājis vai neaudzina vismaz trīs bērnus. Tad varbūt, ņemot vērā deputātu kandidātu lielo skaitu, strauji pārtrauksies aborti un varbūt nevajadzēs arī šos namus bāreņiem, jo viņi tos paņems pie sevis un audzinās. Un es ļoti ceru, ka arī, Požarnova kungs, kad nākamreiz būs runa par budžetu, jūs kā ministrs, kas atbild par veselību, neuzstāsities no šīs tribīnes pret to, lai balsotu, kaut vairāk varētu saņemt līdzekļus veselības aprūpei.

Es aicinu tomēr jūs noraidīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par cik Latvijā iedzīvotāju pieaugums ir mīnus 1%, un te mēs jau apskatām jautājumu par nabadzību, bet otrs jautājums ir bezdarbs. Un Tautas partija iestājās savā laikā, ka ģimenēs ir jābūt trīs bērniem, diemžēl, kad viņi sastādīja valdību, nebija tādas darbības, lai tie trīs bērni būtu katrā latviešu ģimenē. Tas ir viens.

Otrs. Kāds tad ir atbalsts mūsu ražotājiem, lai viņi radītu jaunas darba vietas, lai būtu pienācīgas algas un lai varētu uzturēt ģimenes? Diemžēl tāda atbalsta nav! Es jums pateikšu svaigu piemēru: zivju pārstrādes uzņēmums “Jūras līcis” bija spiests izlikt uz ielas 1300 strādnieku. Tagad viņi atrodas visi valsts apgādībā un tikai tāpēc, ka “Latvenergo” darbinieki 50 000 parāda dēļ, izsludināja šim uzņēmumam bankrotu. Redziet, viņi saviem vadošajiem darbiniekiem varēja atrast 150 000 prēmijām. Viņi varēja noziedot sporta bosiem, kuri nezina, kur likt naudu, kādus 50.000 latu, bet tajā pašā laikā paskatīties, lai uzņēmums turpinātu strādāt un lai 1300 darba vietas būtu nodrošinātas, tur viņi līdzekļus neatrada. Vai tad “Latvenergo” tagad atbalstīs šos darbiniekus, kā tad dzīvos tie jūrmalnieki, kuri strādāja šinī uzņēmumā?

Un vēl par to nabadzību. Veicot datu apstrādi, kur piedalījās ārvalstu speciālisti. 1996.gadā ar ekvivalences skalas salīdzības palīdzību bija noteikts, ka nabadzīgie ir 15,1% ...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ... trūcīgie 23%. Un diemžēl šie procenti palielinās. Tātad Latvijā notiek regress. Un mēs vēl runājam par “Latvijas kuģniecības” pārdošanu, kura arī deva ienākumus un varēja cilvēkus atbalstīt. Tāpēc tā notiek, ka mēs nezinām, ko darām savā valstī.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Kārli, nāc, jo es tiešām gribētu saprast, kā ietekmē abortus “Latvijas kuģniecības” privatizācija, nesapratu no iepriekšējās runas.

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Šodien no rīta bija ļoti jauks, patiešām jauks pikets pie parlamenta, kur cilvēkus aicināja uz mīlestību, uz cilvēkmīlestību. Žēl tikai par to iemeslu, kāpēc tas bija. Jo, noklausoties tos savus kolēģus, kuri atbalsta abortu aizliegumu, man gribas teikt: “Jūs neesat sadzirdējuši to, par ko jums runāja šodien sievietes.” Visprecīzāk es to dzirdēju no Vinetas Muižnieces, Aijas Barčas un Ingrīdas Ūdres. Nodrošiniet, lūdzu, sievietēm, Tabūna kungs, to, ko jūs kā valdošās koalīcijas pārstāvis solījāt viņām 5., 6., 7.Saeimā, un tad sāciet moralizēt par tautas izdzimšanu. Aizliedzot abortus, jūs nenovērsīsit tautas izdzimšanu, bet panāksit tikai tautas deģenerēšanos jaunā ģenerācijā.

Baznīca, kura principā pareizi norāda uz cilvēkmīlestību, savā vairākumā tiek vadīta no vīriešiem. Un šobrīd uz sieviešu rēķina pauž savu cildeno cilvēkmīlestību, brīžiem laikam aizmirstot, ka arī sievietes ir cilvēki. Tātad viņa būtu jāmīl divkārt — kā cilvēks un kā sieviete.

Šodien avīzē ir tāds anekdotes variants. Degunradzis ļoti slikti redzot, bet, ņemot vērā viņa lielo svaru, tā nav viņa problēma.

Es būtībā varētu atbalstīt arī Bojāra kunga ieskicēto situāciju, ka visus aizliegumus, tādā gadījumā varbūt arī aborta aizliegumu, varētu ieskicēt jaunajā Satversmē. Bet padomāsiet varbūt par to, ko grib puse no Latvijas iedzīvotājiem — Latvijas iedzīvotājas! Rēķinieties ar to, ko vajag viņām! Un, kamēr jūs neesat nodrošinājuši to, varbūt klausieties vairāk viņas, nevis sevi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Jo palieku vecāks, jo sentimentālāks. Es agrāk biju stingrs piekritējs, ka vajag sievietei ļaut izvēlēties — taisīt abortu vai ne. Bet tad es klausījos Kaspara Dimitera dziesmu, kur viņš saka, cik daudz tiek iznīcināti topošie ģēniji, baņķieri. Un varbūt, ja viņi visi piedzimtu, varbūt mūsu valstī viss būtu okei un viss būtu ļoti labi.

Un es domāju, cik milzīgi liela loma tomēr ir mūsu dzīvē kultūras darbiniekiem. Es skatos, piemēram, uz Raimondu Paulu un domāju, ka atmoda bez viņa varbūt nemaz nebūtu sākusies, vismaz priekš manis, jo 1970.gadā, kad viņš atbrauca Rēzeknē un visas dziesmas tapa dziedātas latviski, un pieteica latviski, tad neviens to nevarēja atļauties. Tas nu tā.

Nevis oponējiet savam kolēģim Pēterim Tabūnam, ja? Ja tā recepte, Pēter, tiešām derētu, ja aizliegtu abortus un latviešu nācija izdzīvotu, es ar abām rokām būtu par. Bet man ir tāda rūgta pieredze, strādājot par ārstu apmēram 30 gadus, man nācies sastapties ar sievietēm, kuras, lai tiktu vaļā no nedzimušās dzīvības, lietoja hinīnu, peldējās karstās vannās, gāja pie visādām kaktu dakterēm un kaktu vecmātēm, kuras skrāpēja ārā, un ka viņas beigās tomēr mira arī. Un viņa mira viņai jaunā 19 gadu vecumā, un viņa būtu bijusi spējīga radīt vēl vismaz kādus 10 bērnus. Tā ka grūti šeit izsvērt no morālā viedokļa. Bet es vienīgais gribētu vērst kolēģu uzmanību uz to, ka pēdējos 10 gados abortu skaits samazinājies apmēram trīs reizes un ka tendence turpinās. Sabiedrība kļūst izglītotāka. Un es domāju, ka pāragri pie mums varbūt ieviest šo aizliegumu. Tādēļ es aicinātu tomēr neatbalstīt Aidas Prēdeles, savas kolēģes, priekšlikumu. Mēs varam atgriezties pie šā jautājuma pēc 10 gadiem, kad mums būs viss ļoti labi, dzīves līmenis būs labs, un Leonam Bojāram nebūs pamata nākt šeit un atgādināt, cik mēs esam nabagi, cik mēs esam slikti un tā tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Ļoti godājamās deputātes! Priekšsēdētāja kungs, ja atļauts, tad es bildīšu vienu no Horācija teicieniem. Viņš saka tā: “Kas bagātam ir ļauts, tas nabagam ir liegts.” Mūsu valsts diemžēl nepieder bagāto valstu saimei, un diemžēl tur, kur ir nabadzība, tur vienmēr sākas morāles un ētikas problēmas. Es skatos, šajā zālē blakus sēž trīs cilvēki. Viena no tām ir šī priekšlikuma iesniedzēja Aida Prēdeles kundze — manis dziļi cienīta Saeimas deputāte, kuras priekšā es vienmēr noliecu galvu viņas patiesības, viņas ētisko vērtību īstenošanas dēļ. Viņai blakus sēž divi ļoti cienījami kungi — Roberts Jurdžs — bijušais labklājības ministrs un Požarnova kungs — pašreizējais labklājības ministrs. Tātad principā sabiedrībā cilvēki šodien nav polarizējušies. Es gribētu teikt tā: baznīca, visi tie cilvēki, kas atbalsta baznīcas pozīciju, viņi faktiski nemaz nedrīkstētu citādi rīkoties, kā paust to ētisko ideālu, kas sabiedrībai šodien ir nepieciešams. Tā ir baznīcas sūtība. Un ja baznīca to nedarīs, tas būtu vēl daudz, daudz šausmīgāk nekā šodien. Un tas, ko baznīca dara, tas ir labi. Bet blakus sēdošie Jurdža un Požarnova kungi ir atbildīgi par to realitāti, kāda ir Latvijā. Un šeit sēdošie Saeimas deputāti ir likumdevēji reālā situācijā. Līdz ar to likumdevējiem šodien ir tikai viena izvēle — uzklausīt gan ētikas nesējus, un tie ir ļoti cienījami cilvēki, kuru viedokli sabiedrībā parasti uzklausa, kuri ir parakstījuši šo vēstuli un kuru priekšā arī mēs noliecam cieņā galvu. Tie ir Pujata, Vanaga kungi, tas ir Barkāna kungs un daudzu citu konfesiju pārstāvji un vadītāji. Bet tajā pašā laikā mums ir mediķi, kuri stāsta par tām šausmām ar sievietēm, kuras cieš no dzemdību komplikācijām, un vistraģiskākais — no kaktu abortu komplikācijām. Mēs zinām, ka šodien tā maksa pat par legāli izdarītu abortu ir par lielu daudzām nabadzībā nonākušām ģimenēm. Tātad pirmām kārtām es uzsveru, ka šis jautājums nekādā gadījumā nav sieviešu jautājums, tas ir visas sabiedrības jautājums. Un šodien šajā zālē dalīt dzimumus būtu absolūti nepareizi. Jo katrs šeit sēdošais vīrietis vai sieviete pirmām kārtām ir likuma varas nesējs un likumdevējs, kuram ir jāpieņem pareizais lēmums, lai sabiedrība šajā situācijā varētu dzīvot un iet uz priekšu.

Tātad kā rīkoties labklājības ministram? Viņam, protams, ir jāuzklausa tas ētiskais ideāls, kas mūs ved uz tālo un saulaino nākotni, bet es klausos ar vislielāko interesi, ko šodien teiks Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barčas kundze, kura ir īstenībā uzņēmusies to, ko nedarīja neviens šajā Saeimā. Sešus gadus šis likums staigāja pa kabinetiem, gūlās atvilktnēs, tika atlikts un atlikts. Un Barčas kundze īstenībā tagad tieši pirms nākošās Saeimas vēlēšanām tomēr šo likumu nodeva atklātībā. Nodeva tādēļ, ka tas regulē tādas lietas, kas ir vajadzīgas ļoti daudzām ģimenēm. Ģimenēm, kurām nevar būt šis bērniņš, kuras vēlas šo jauno dzīvību, kuras grib tikt uz priekšu, kuras vēlas atstāt aiz sevis pēcnācējus, un, Tabūna kungs, tai skaitā ir ļoti daudz latviešu, kuriem, kā mēs zinām, dzīves apstākļi pēdējos gados okupācijas periodā bija ārkārtīgi smagi.

Tajā pašā laikā es gribētu teikt, ka šis variants, ko šodien pieņems Saeima, tas vienmēr varētu būt tikai sabiedrības dažādu slāņu vēlme pēc kompromisa. Es pati pirms sešiem gadiem sastapos ar meiteni, kurai toreiz bija tikai 14 gadu, kura bija atnākusi pie manis kā televīzijas pārstāves un teica: es nezinu, kur man iet, man nav neviena, pie kā iet, īstenībā es darīšu galu. Un tad es sapratu, ka viņa izdarīs galu divām dzīvībām: savējai un tai, ko viņa nesa sevī. Šī pārbaude... atklāti sakot, es... atceros šo gadījumu, man nav viegli par to runāt. Paldies Dievam, viss beidzās ļoti labi, un pasaulē nāca jauna dzīvība, šī meitene šodien strādā, viņai ir darbs, viņai ir iespēja mācīties, un viņai ir iespēja savu dzīvi veidot gan sev, gan savam bērnam. Bet ar aizliegumiem mēs varam panākt tikai vienu, mēs varam panākt vēl vairāku jaunu sieviešu dzīvības zaudēšanu, jo mēs zinām tik daudzus gadījumus šodien, ka jaunajām sievietēm, tādām, kuras ir atstūmusi ģimene un sabiedrība, nav kur iet.

Ļoti, ļoti cienot cilvēkus, kas šodien bija nostājušies pie Saeimas un aicināja glābt dzīvību, es tikai varu pievienoties jums, aicināsim glābt dzīvību un aicināsim uzturēt dzīvību tajās ģimenēs, kurās tas ir ļoti nepieciešams. Es ļoti aicinātu šos cilvēkus, kuri šodien bija atnākuši pie Saeimas, ar aicinājumiem būt klāt arī tajos brīžos, kad, piemēram, mēs, sociāldemokrāti, iesniedzām savus priekšlikumus par bērniņu pabalsta palielināšanu...

Sēdes vadītājs. Laiks.

V.Lāzo. ...neskaitāmas reizes. Aicinātu būt klāt tad, kad šeit tiek spriests jautājums par finansiālu palīdzību daudzbērnu ģimenēm un par daudzbērnu ģimeņu aizsardzību. Un ne tikai par to.

Tātad, cienījamie kolēģi! Es aicinātu pieņemt likumdevējam atbilstošu lēmumu! Pateicos.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis. Par procedūru. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Ļoti cienot to, ko teica šeit mūsu cienījamās deputātes un ārsti, es tikai gribētu lūgt deputātus... mums vēl ir daudz priekšlikumu uz priekšu un pilna darba diena.

Bet, no otras puses, es lūgtu priekšsēdētāju būt pietiekami asam un striktam tad, kad šos jautājumus par tiesībām sievietei izvēlēties abortu vai neizvēlēties saista ar kuģniecības privatizāciju un citām lietām, kas nav par tēmu, un lūgums priekšsēdētājam būt striktākam, liegt nerunāt par tēmu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JF). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt atsevišķas lietas, runājot par šo jautājumu.

Pirmkārt, es nezinu nevienu kristīgo konfesiju, kur ir dalījumi — latvieši un nelatvieši.

Otrkārt, tas, ka mēs aizliegsim abortus, nemaz nenozīmē to, ka palielināsies dzimstība. Vai nu tie būtu latvieši, vai nu tie būtu nelatvieši.

Domāju, ka tas, ka bērni augs nabadzībā, ka viņi varētu būt neizglītoti, viņi varētu būt slimīga paaudze, narkotiku, alkohola lietotāji... tas varētu novest viņus līdz noziedzībai un cietumiem. Es nedomāju, ka mēs gribētu redzēt tādu savu nākotni un tādus savas valsts iedzīvotājus. Un nebūsim liekulīgi. Varbūt, lai mazāk runātu šeit un varbūt arī aicinātu tos cilvēkus, kas šodien pie Saeimas piketēja, doties uz naktsklubiem, uz skolām, uz augstskolām, pat uz Čaka ielu varbūt un popularizēt tur savas idejas, kas ir pret alkohola lietošanu, pret narkotikām, pret abortiem. Un arī valdībai vest tādu politiku, lai cilvēki saprastu, ka tas ir arī valdības atbalsts.

Kupla ģimene būs tad, ja mātei būs drošība par savu bērnu likteņiem. Un tāpēc domāsim, kā uzlabot cilvēku dzīvi, lai viņi spētu sevi pienācīgi nodrošināt. Un nevajadzētu šeit mūs dalīt latviešos vai nelatviešos. Kristīgi cilvēki to nedara, jo Dieva priekšā visi ir vienādi. Atšķirībā no zvēriem dzīvam cilvēkam ir dots saprāts, un viņam ir dotas arī izvēles iespējas.

Tāpēc es tomēr pašreiz aicinu neatbalstīt Aidas Prēdeles priekšlikumu. Varbūt tas ir pāragrs, kā teica Vidiņa kungs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns... Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Cienījamie deputāti! Kā jūs saprotat, šis tiešām ir ļoti nopietns un svarīgs jautājums, un man liekas, ka ir izmantots vārds “nežēlība”, nu, man liekas, tas bija deputāts Bojārs, kas to teica.

Bojāra kungs, man liekas, ka ir nežēlība piespiest izvarotām sievietēm dzemdēt. Ir nežēlība piespiest tām sievietēm, kuras ir stāvoklī varmācības dēļ, dzemdēt. Ir nežēlība palielināt negribēto bērnu skaitu bērnunamos un vienlaicīgi pataisīt ļoti sarežģītas adopcijas iespējas gan cilvēkiem Latvijā, gan ārzemēs, tātad tādā veidā atņemt bērniem iespējas uzaugt ģimenē ar mīlestību. Bija runāts no deputātes Lāzo puses, ka šis jautājums nav tikai sieviešu jautājums, ka vispirms tas ir sieviešu jautājums, jo ir nežēlība neatļaut sievietei tiesības izlemt pašai par savu ķermeni, par savu dzīvi un savu nākotni. Arī ir nežēlība uzspiest sievietei konfesijas izpratni par šiem grūtiem, sarežģītiem jautājumiem, jo attiecības ar Dievu ir ļoti personīga lieta, tā ir starp indivīdu un Dievu. Un katrai sievietei pašai ir jāatbild Dieva priekšā par viņas lēmumiem. Daudz ir runāts, aizliegums nav atrisinājums. Tātad es lūdzu jūs noraidīt šo 64.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Dzīvība ir Dieva brīnums. Šī atziņa būtība ir civilizācijas pamats. Tā ir tik dziļi sakņota un tik neaptverami tālu ejoša, ka noziedzība un šī postulāta noliegšana ir un draud ar neaptveramām sekām gan tagadnē, gan nākotnē. Un dzīvība ir svēta ne tikai latvietim, Pēter, bet, es domāju, arī ķīnietim. Nu, es nezinu, ir radīts tāds postulāts tagad, ka svēts ir arī privātīpašums. Nu, var būt, bet varbūt ka šo tēzi ir ievazājuši to naudas mijēju pēcteči, kurus Pestītājs izdzina no tempļa, tas var būt... Galu galā šī pozīcija ne tuvu tik tālu neietekmē cilvēces un tautu likteņus kā, lūk, šī dzīvības svētuma apšaubīšana, un vislielākā nejēdzība un tikai vismežonīgākie un nelietīgākie režīmi iedrošinās cilvēces sociālekonomiskās problēmas risināt uz dzīvības rēķina.

Taču, godājamie kolēģi, kad jūs, kas šeit esat 10 gadus šos sociālekonomiskos apstākļus radījuši, nākat tribīnē un raudat, un te, Pēter, te jau no tavām asarām tribīne slapja nepārtraukti, tad esiet galu galā līdz galam konsekventi un uzņemieties arī atbildību par šīm sekām. Un, kad jūs dalāt budžetu, tad jums opozīcijas balsis nav vajadzīgas, un, kad jūs gribat sociāli ekonomiskos apstākļus valstī labot uz dzīvības rēķina, tad jums mūsu balsis, izrādās, laikam ir vajadzīgas.

Nē, godātie kolēģi, tieciet galā paši! Un es aicinu opozīciju šajā balsojumā nepiedalīties! Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Radioklausītāji!”) Es gribētu uzsvērt sekojošo: ir jāiznīcina pati doma par abortu, nevis jāaizliedz aborts ar likumu. Likums to nespēj aizliegt vai atļaut. Mēs neatbalstām šeit neviena aborta izdarīšanu, bet mēs nevaram arī to aizliegt. Ko darīt, ja ir vardarbīga izvarošana? Ja vardarbīgi, negribēti, nemīlēti ir ieņemts bērns? Vai kāds var apgalvot, ka tā ir Dieva griba? Manuprāt, to apgalvot, tā ir zaimošana! Zaimot Dievu ir ļoti liels grēks!

Es gribētu uzsvērt sekojošo: kas ir cēlonis šim aizvien nepiedodami lielajam abortu skaitam, kurš gan savulaik vēl 1993./94. bija vēl krietni augstāks. Tā vispirms ir tautas nabadzība, morālu vērtību degradācija sabiedrībā, tas ir tas, ka ir nepiedodami zems mātes un bērna materiālais nodrošinājums, tas ir tas, ka ir sociālās politikas deficīts, ka ģimenei nav valdības politikas atbalsta. Bet kas tad mūs interesē? Mūs interesē tas, cik reāli aborti tiek izdarīti Latvijā vai cik tie tiek izdarīti likumīgi. Es domāju, ka mūs interesē tas, lai samazinātu šo abortu skaitu, nevis tas, vai tie tiks izdarīti likumīgi vai nelikumīgi.

Mēs tāpat varētu nākt un teikt, ka ir jāaizliedz alkohola tirdzniecība, lietošana un tamlīdzīgi. Bet īstenībā tas problēmu neatrisina. Problēmu atrisina tas, ja mēs šai problēmai, lai būtu godbijīga attieksme pret dzīvību, pieietu kompleksi, daudzpusīgi un rezultātā izdarītu visu no valsts izdarāmo, lai šādu lietu būtu pēc iespējas mazāk. Un arī tad mums ir jāapzinās tas, ka aizliegums nevarēs aizliegt braukt kādam izdarīt šo abortu uz Krieviju, Baltkrieviju, vai kaut uz Igauniju. Es domāju, ka mums daudz biežāk ir jāatceras mūsu kolēģu teiktais par bērnu pabalstu, bērnu tiesību aizsardzības ziņā. Tad, kad mūsu kolēģis, piemēram, no Latvijas Bērnu fonda Andris Bērziņš no Jaunās frakcijas uzstājas un aģitē valdības partijas izdarīt absolūti nepieciešamus labojumus, grozījumus likumdošanā, bet mēs, Saeimas vairākums, tomēr neatbalstām to. Es domāju, ka visām problēmām ir jāpieiet gan ar sirdsapziņu, gan ar prātu. Un to, ko nevar aizliegt, to nevar arī atļaut, bet mēs problēmu neatrisināsim, ja aizliegsim ar likumu abortu. Aborts diemžēl būs tik un tā. Tā ka mums, deputātiem, ne šis likuma pants un ne šis likums kopumā ir galvenais. Galvenais ir mūsu attieksme pret ģimeni, pret bērnu un sievietes nodrošinājumu šā bērna audzināšanas laikā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka visi no mums saprot, ka aborts Latvijā ir pašlaik ir atļauts.

No 1956.gada Latvijas teritorijā aborts ir atļauts. Staļina tētiņš nomira, un abortu atļāva, jo bija daudzi sarežģījumi, un tā tālāk, un tā tālāk, un parādījās demokrātijas elementi. Arī brīvās Latvijas laikā, kā jau te teica daži deputāti, darbojas šī pārtulkotā instrukcija no PSRS laikiem un aborti notiek uz ārstu goda prāta, ka viņi nepārkāpj instrukciju. Kaut arī pēc tiesiskas valsts sistēmas kaut kāds departamenta rīkojums nav saistošs ne privāto, ne pašvaldību struktūru ārstiem. Un likums, ja mēs balsojam par vai pret, vienalga, nobalsotajos pantos jau atļauj abortu. Un šīs patētiskās runas, ka mēs aizliedzam abortu, ir galīgie meli un maldināšana. Es saprotu, piketētāji to nezina, nav lasījuši likumprojektu, es saprotu, varbūt reliģisko organizāciju pārstāvji arī nav izstudējuši šo likumu, bet neviens no šiem runātājiem, kas runāja it kā pret abortu, nav iesniedzis tādu priekšlikumu, vienkāršu teikumu, kur būtu četri vārdi vai trīs: “Aborts Latvijā ir aizliegts.” Tāda priekšlikuma nav. Un, ja jūs aicinātu balsot par Prēdeles priekšlikumu, tas neko neatrisina, jo mēs visos pantos iebalsojam, vienkārši deleģējam Kabinetam šo tiesību. Mēs pateicām, ka aborts ir atļauts, jau pirmajos pantos. Un 5.panta otrajā daļā deleģējām Kabinetam tiesības noteikt šo kārtību. Bet šajā pantā likumdevējs varētu pateikt to, ka aborts... ir grūtniecības pārtraukšana, jo komisija izvairījās no šī svešvārda “aborts”, ka grūtniecības pārtraukšana ir atļauta līdz divpadsmitajai nedēļai. Un arī otrā daļa. Rūpējas par to, lai šī grūtniecības pārtraukšanas kārtība tiktu ierobežota no likuma puses. Es aicinu pārtraukt šīs debates, jo tās ir tukšas debates. Balsojums par vai pret, vai nebalsošana neko tālāk vairs nemainīs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies parlamenta dāmām, kas mani ārkārtīgi pārliecināja. Tajā skaitā tik tiešām ar precīzo uzrunu Ūdres kundze. Es, līdzīgi kā Viola, cienu un dziļi noliecu galvu visu 100 deputātu priekšā, ne tikai Aidas Prēdeles priekšā. Un, ja es kādreiz aizmirstu noliekt savu galvu vismaz līdz ceļiem, tad tas ir steigas, neuzmanības un neizpratnes dēļ. Protams, es pirmo reizi vispār dzirdēju kaut ko tādu kā Horāciju, bet tas arī tāda zināma izglītības trūkuma dēļ.

Es šodien dzirdēju deputāta Zvejsalnieka uzstāšanos par smagajiem ekonomiskajiem apstākļiem, kas ir radīti pēdējo 10 gadu laikā. Nav, Zvejsalnieka kungs! Smagie ekonomiskie apstākļi, kuros Latvija ir nonākusi, ir radīti pēdējo 50—60 gadu laikā. Tieši tajā laikā, kad sociāldemokrāti, daloties boļševikos un meņševikos, kā tik viņi nedalījās, uzurpēja varu sestajā daļā pasaules un sesto daļu pasaules katru dienu čakarēja. Pilnīgi nepareizi! Pilnīgi sagraujot visu. Pilnīgi izdarot visu, ko vien var izdarīt ar vienu mazu tautu un ar vienu mazu valsti, lai sagrautu tās ekonomiku. Un pēdējos 10 gados mēs cīnāmies ar ārkārtīgām grūtībām, ar mokām mēs cīnāmies ar tām sekām, ko nodarīja boļševiki. Un jebkurš boļševiks ir piedzimis kā sociāldemokrāts, jebkurš no boļševikiem. Te Jurdža kungs teica par abortu aizliegumu 1956.gadā pēc Staļina nāves. Labāk abortu būtu aizlieguši... atļāvuši 1869.gadā un ļāvuši izdarīt arī 1889.gadā, jo 1870. gadā piedzima jūsu līderis, kam jūs klanījāties. Piecdesmit gadus šeit kuram jūs klanījāties Uļjanovs Ļeņins, un otrs jūsu līderis, kuram jūs vairs neklanījāties, bet kura priekšā jūs drebējāt dienu no dienas, ar kura palīdzību un kuram palīdzot jūs iznīcinājāt vismaz 200 tūkstošus cilvēku Latvijā. Nogalinājāt, piespiedāt, izvedāt, izvarojāt, abortējāt un darījāt visu, kas jums ienāk prātā. Un šos 10 gadus mēs cīnāmies ar jūsu murgoloģijas sekām. Jums ir tas bārdainais tēvs Markss, jums ir bārdainais tēvs Engelss. Jums ir plikpaurainais tēvs Ļeņins un idiotu tēvs Staļins. Un to jūs visu esat varojuši, un tagad jūs nākat katrreiz un mēģināt sapīt nesapinamas lietas. Ja nepamatots aborta aizliegums, Soldatjonokas kundze, kas vēl nesen bija liberāle un atbalstīja spožās Hajeka idejas, un šodien ir spožo Marksa ideju atbalstītāja citā krēslā. Jūs mani nemēģiniet apsaukt no vietas! Jā...

Es esmu, jā... Bojāra kungs, es esmu jūsu pielūdzējs un Marksa atbalstītājs. Es katru vakaru... ja es paklanos visiem simts, ko es satieku dienā... tad katru vakaru par jums es nolieku svecīti pie Dieva, ko sociāldemokrāti pēkšņi ir iemīlējuši.

Bet ko es gribēju teikt. Jūs, kas esat iznīcinājuši ne personīgi, bet sociāldemokrātija kā ideja ir iznīcinājusi simtiem dievnamu. Solovku klosterī nogalinājuši tūkstošiem mācītāju. Jūs šobrīd pārmetat mums smagās ekonomiskās sekas? Tas taču ir pilnīgi murgaini! To nedrīkst atļaut. Jums šobrīd vajadzētu klusēt. Aborta aizliegumi ne īstajā laikā un ne īstajā vietā rada eņģelīšu taisītājus. It kā labi skan, bet riebīgi izklausās. Kurpretī likumi par abortu aizliegumiem rada burbuļu taisītājus. Jūs taisāt šodien burbuļus, labi zinot, ka jūs iestājaties par lietām, kuras jūs nesaprotat, kuru pieņemšanu jūs nevarat atbalstīt, jo daļa no jums ir tiešs iemesls abortiem. Daļa no jums ir tiešs iemesls tam, lai Latvijā notiktu aborti. Man liekas, ka pat visi jūs tādi esat.

Tā kā varbūt pārtrauksim šīs ārkārtīgi kaismīgās debates. Pārtrauksim pārmetumus jebkuram... Viola, tad, kad jūs runājāt un dziļi klanījāties visu konfesiju pārstāvju, visu kristiešu — Aidas Prēdeles un visu pārējo deputātu priekšā, es ārkārtīgi uzmanīgi klausījos un klusēju... Es uzmanīgi klausījos un klusēju. Izbeidziet taisīt burbuļus. Pieņemsim likumu, pāriesim pie nākamā likuma, kurā jūs esat sataisījuši tādus burbuļus, ka prezidentei bija jāsūta atpakaļ. Netaisām burbuļus! Ņemam.. Visi vēlētāji ir dzirdējuši. Dziļi cienījamie, kā jūs teicāt, piketētāji, ārkārtīgi skaidri zina jūsu pārliecību. Jāteic, ka es arī piketētājiem nostājos aiz muguras un nodziedāju klusībā dziesmu “Dievs kungs ir tava stiprā pils”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, es aicinu jūs nākamreiz izvēlēties citus apzīmējumus tām darbībām, ko ar sesto daļu pasaules ir izdarījuši boļševiki un meņševiki.

Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Man tomēr ir jāatbild Zvejsalnieka kungam, lai gan faktiski Leiškalna kungs jau atbildēja. Zvejsalnieka kungs, jūs jaucat lietu kārtību un lietu būtību! Un Leiškalna kungs ļoti precīzi to pateica. Jaucāt vēl pirms Saeimas un tagad Saeimas laikā. Patiešām!

Bet, atbildot arī Ūdres kundzei, es gribētu teikt... jā, es esmu latvietis, un vispirms šajā valstī es rūpēšos, un ne velti es trīs reizes Saeimā esmu ievēlēts, par latvieti. Pēc tam par pilsoni, un pēc tam par visiem citiem, jo, kā es jau teicu, es esmu atbildīgs, tāpat kā jūs visi, lai vārds “Latvija” pasaulē būtu arī pēc simts gadiem. Jo, ja nedzīvos šajā zemē latvieši, šis vārds neskanēs vairs pasaulē un nenesīs šī valsts šo vārdu. Tāpēc, lūk, mana atbilde.

Un to, Zvejsalnieka kungs, ka jūs man pārmetat par kaut kādu asarainību manā runāšanā... Ja es nebūtu ieinteresēts šajās lietās, par ko es runāju un par ko jūs runājat arī, tad jūs man pārmestu otrādi — par neizpratni, cietsirdību un tā tālāk un tā joprojām. Tas nav solīdi! Bet lietu kārtību un būtību jums gan vajadzētu apjaust. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis — otro reizi.

G.Freimanis (LSDSP). Kolēģi! Es ļoti ceru, ka Leiškalna apzīmējumi attiecībā uz sociāldemokrātiju nav partijas nostāja, jo pretējā gadījumā mēs, par lamuvārdu pataisot sociāldemokrātiju, kā saka, pataisām tās vērtības, kas ir pārsvarā Eiropā, ar ko dzīvo Eiropa, šīs cilvēcīgās vērtības, ko sauc par sociāldemokrātiju, par nederīgām. Un ko tad mēs darīsim Eiropas Savienībā un kādēļ uz turieni gribam iet, ja tas mums nav pieņemams?

Bet tagad par cēloņiem un sekām. Es tā uzmanīgi klausījos kolēģus, un es saprotu, ka no medicīnas daudzi ir tāli, arī Tabūns, protams, nesaprot, ka bērni top taisīti gultā, bet ne šeit, tribīnē, un Latvijas, kā saka, nākotne neizšķiras šeit. Un cēlonis abortiem nebūt nav ekonomiskā nesakārtotība, cēlonis ir dzimumakts, pārējais viss ir veicinošie apstākļi, un es jau vienreiz teicu, ka mēs tos cēloņus nevaram ietekmēt, bet varam ietekmēt tikai veicinošos apstākļus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks — otro reizi.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Godājamie kolēģi un godājamais Kārli Leiškaln! Es šodien guvu tikai vēl vienu apstiprinājumu savai senai pārliecībai, ka Latvijas nelaime nav sociāldemokrātija, kura šeit ir pietiekami veca un pieredzējusi, Latvijas nelaime ir jaunajā buržuāzijā, kura vēl ir bērna prātā. (Starpsauciens: “Tikai ne Bojāra!”) Jo tikai un vienīgi ar bērna prātu var izskaidrot šo zooloģisko naidu pret sociāldemokrātiju, kura ir viena no Eiropas kārtības pamatiem un garantiem. Bez šīs sociāldemokrātijas, godātie kungi, būs “troikas”! Tas ir jāsaprot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es vienkārši atkārtošu... Straumes kungam varbūt atgādināšu to, ko teica Godmaņa kungs: nejaukt varbūt likuma būtību šodien ar to, ko es pašreiz klausos, jo drīz mēs nonāksim varbūt arī pie citām ideoloģijām.

Tabūna kungs, man pēc jūsu pēdējās uzstāšanās ir tikai viens jautājums. Vai es pareizi jūs sapratu, ka jūs iestājaties par abortu aizliegumu latvietēm? Kā to noformulēt likumā? (No zāles deputāts P.Tabūns: “To es tev individuāli pateikšu!”) Jo, pēc jūsu loģikas, citām tas būtu jāuzliek pilnīgi kā pienākums. Un pie tam kā to noformēt likumā tā, lai latvietes jūs saprastu un atbalstītu? Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (JF). Cienītie kolēģi! Mēs šo nopietno jautājumu esam pārvērtuši par farsu. Un man ļoti gribētos... Mēs esam nonākuši no traģiskuma līdz komēdijai, un mēs jau no abortiem tagad... sākam diskutēt politiskos jautājumus. Un, man liekas, ka abortus taisa dažādu partiju pārstāvji un bezpartijiski. Man liekas, ka mums vajadzētu nopietnāk uz šo jautājumu paskatīties. To visu, par ko mēs esam šodien izteikušies zālē, gan par pabalstiem, gan par grūto sociālo stāvokli, gan par atbalstu sievietēm, gan par to, teiksim, kā to visu... un tā tālāk, un tā tālāk. Ja mēs to visu būtu realizējuši un varbūt arī īstenojuši, būtu arī varbūt vieglāk. Bet man ļoti gribētos, lai šo likumu mēs neskatītu... Mēs jau varam arī teikt, teiksim, nākamais kāds iznāks tribīnē un pateiks, ka, piemēram, “Latvenergo” privatizācija — tas ir valstisks aborts, vēl kāds iznāks un pateiks, ka... kā jau Godmaņa kungs teica, ka mēs no aborta aizejam līdz kuģniecībai, un tur mēs arī varētu šo medicīnisko terminu piesaukt. Varbūt tomēr mēs varētu uzticēties tam, kas ir tiešām ilgi un pamatīgi, teiksim, diskutēts gan no mediķu puses, gan arī, teiksim, klāt ir bijuši cilvēki, kas ir izteikuši savu viedokli, un no ētiskās puses par šo jautājumu. Un man ir tāds lūgums. Es saprotu, ka vēlēšanas tuvojas. Bet nezin, vai ar šo punktu kāds gūs lielākus punktus no vēlētāju puses. Tāpēc būsim konsekventi un šo... katru šo punktu... ja mēs esam par — balsosim par, ja mēs esam pret — balsosim pret. Bet nejauksim visu vienā katlā kopā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks

R.Ražuks (LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pateicos visiem debatēs izteikušiem un gribu piekrist, ka, protams, mēs varam atgriezties 1955.gadā — ar šo balsojumu vien nepietiks, taču varam tur atgriezties un paaugstināt grūtnieču mirstību četras reizes. Bet, man liekas, tas nav galvenais. Galvenais šeit būtu cilvēktiesību aspekts. Sievietes tiesības izdarīt šo izvēli. Sievietes tiesības uz šo izvēli, cik grūta tā nebūtu. Un, respektējot šīs tiesības, es komisijas vārdā tomēr aicinu neatbalstīt Aidas Prēdeles 64.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. — deputātes Prēdeles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 14, atturas — 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 65. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (TP). Cienījamie kolēģi! Es, uzmanīgi klausoties visus iepriekšējos runātājus, mēģināju atrast kaut vienu, kurš būtu lietojis vārdus “grūtniecības pārtraukšana”. Jāsaka, vienīgais tas bija Romualds Ražuks. Visi pārējie runāja par abortiem. Ir tāda sajūta, ka mēs uzvedamies zināmā mērā tā kā strausi — domājam vienu, runājam citu un likumā rakstām vēl kaut ko. Bet, sakot šos te vārdus, ja jūs uzmanīgi palasīsit, kas tika piedāvāts uz otro lasījumu un kā ir tālākā dinamikā attīstījusies šī doma, un izlasīsit gala formulējumā, tad iznāk, ka mēs esam gribējuši kā labāk, bet tas rezultāts, kā vienmēr, ir sliktāks. Tātad runa otrajā lasījumā bija par to, ka grūtniecības pārtraukšana ir grūtniecības pārtraukšana. Šoreiz mēs to formulējumu esam uzlabojuši tiktāl, ka grūtniecības pārtraukšana ir ārkārtēja dzimstības regulēšanas forma. Tātad metode. Atvainojos! Tātad mēs esam pielikuši klāt, oficiāli ierakstot likumā, ka aborts ir dzimstības regulēšanas metode. Atceroties Ministru prezidenta un Garīdzniecības padomes iesniegtos priekšlikumus, tas bija viens no viņu centrālajiem iebildumiem, ka aborts nav uzskatāms par grūtniecības, par dzimstības regulēšanas metodi. Te mēs to legalizējam. Tātad mūsu piedāvātais variants īstenībā ļauj šādu te pretrunu likvidēt un mūsu redakcija ir zināmā mērā precīzāka. Tātad būtiskākais, ar vārdiem “ārkārtēja dzimstības regulēšanas metode” mēs īstenībā neko neregulējam. Ārkārtēja situācija, piemēram, Rīgā ir tad, kad uzkrīt ziemā sniegs. Bet, ja katru dienu atkārtojas vismaz 100 šādas ārkārtējas situācijas attiecībā uz grūtniecības pārtraukšanu, tad arī šis pats vārds jau degradējas. Tātad mūsu priekšlikums ir, mainot vienlaikus panta nosaukumu, lietot vārdu “aborts”. Tātad šie abi priekšlikumi — 65. un 66. — ir skatāmi kopā. Tātad pirms balsojuma, lūdzu, uzmanīgi izlasiet piedāvāto redakciju! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam.

Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

R.Ražuks (LC). Komisija izskatīja un plaši izdiskutēja šo priekšlikumu, vēršot uzmanību uz to, ka aborti ir dažādi. Ir tā, kā šeit no angļu valodas burtiski tulkots: pieprasījuma aborts (abortion on regnest), ir kriminālais aborts, ir spontānais aborts. Un “grūtniecības pārtraukšana” ir latviešu valodā izteikts termins, kas visprecīzāk šajā likumā atspoguļo šo būtību.

Man vēl ir jāsaka, ka arī Ārstniecības likumā tiek lietots termins “grūtniecības pārtraukšana”, kā arī citos Latvijas Republikā pieņemtajos normatīvajos aktos, tāpēc komisija arī neatbalstīja 65.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 16, atturas — 40. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. 66. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 67. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 66.priekšlikumu. Andrejs Požarnovs — labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Valsts ir pret grūtniecības pārtraukšanu kā dzimstības regulēšanas metodi.

Ja mēs paskatāmies, kas ir otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, tajā ir noteikta viena juridiskā norma, ka grūtniecības pārtraukšanu pēc izvēles drīkst veikt tikai līdz 12. nedēļai. Pēc 12. nedēļas medicīniskās indikācijas. Tur ir saprotama jēga. Bet, tā kā ir izveidots šis te komisijas priekšlikums pēc triju deputātu iesniegtā priekšlikuma, tad beigu beigās iznāk šī te redakcija tāda, ka dzimstības regulēšanas metode ir grūtniecības pārtraukšana. Vienalga, kādā veidā, vienalga, ar kādiem epitetiem jūs to nosaucat. Vai tā ir ārkārtēja dzimstības regulēšanas metode, vai tā ir amorāla, vai tā ir slikta, vienalga, bet juridiskā norma gala rezultātā ir tāda, ka grūtniecības pārtraukšanas metode ir tātad kā dzimstības regulēšanas metode. Tādēļ es aicinu tomēr noraidīt šo te gan 66., gan 67.priekšlikumu un atstāt otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Man ļoti žēl. Jūs tikāt tikko maldināti. Ja jūs izlasīsit 66.priekšlikumu, kuru ir iesnieguši Tautas partijas deputāti, tad šeit gluži pretēji tam, ko izlēmusi komisija, un jums piedāvā: grūtniecības pārtraukšana nekādā gadījumā nav iekļauta kā dzimstības regulēšanas veids. Un šeit man ir divi iebildumi.

Pirmkārt. Ja mēs runājam par to, kā regulēt dzimstību, tad tam tika veltīta iepriekšējā nodaļa. Šajā nodaļā mēs nevaram runāt par grūtniecības pārtraukšanu. Un tas ir pilnīgi nepieļaujami, ka ar dzimstības regulēšanas metodi. Un tieši tāpēc Tautas partijas deputāti ir piedāvājuši pavisam citu redakciju, kurā ir teikts, ka grūtniecības mākslīga pārtraukšana līdz grūtniecības 12. nedēļai pēc sievietes vēlēšanās kā ārkārtēja pieļaujama tikai kā ārkārtējs akts pēc ētiskām un medicīniskām konsultācijām ar ārstu. Vai tiešām mēs gribam atgriezties tanī laikā, ko liela daļa no jums tomēr ir piedzīvojusi? Ka grūtniecības pārtraukšanas metode bija aborts padomju laikos, un gribam atgriezties pie tā barbariskā un nenormālā veida? Es esmu kategoriski pret to, kā piedāvā komisija, ka tas būtu uzskatāms, ka grūtniecības pārtraukšana ir dzimstības regulēšanas veids. Turklāt neaizmirstiet, godātie deputāti, ka izglītības programmas un bērnu apmācība, un jaunatnes izglītošana, un sabiedrības viedokļa veidošana notiks atbilstoši tam likumam, kādu mēs pieņemsim. Un, ja mēs likumā iekļaujam normu, ka grūtniecības pārtraukšana ir dzimstības regulēšanas veids, tad kāda būs tā veselības mācība, balstīta uz šādu likumu, un kādu tad mēs veidosim šo sabiedrības viedokli?

Tautas partijas deputāti neatbalstīja šādu komisijas viedokli un aicina atbalstīt mūsu piedāvāto redakciju, kurā ir teikts, ka grūtniecības pārtraukšana šādā veidā ir pieļaujama tikai un vienīgi kā ārkārtējs izņēmuma gadījums. Mēs neesam par aizliegumiem, bet mēs esam par to, lai grūtniecības pārtraukšana nebūtu tāda vispārpieņemta ikdienišķa, viegla un atrisināma lieta. Un, ja jūs vēl nespējat izprast, izlasot šo, tad es aicinātu jūs izlasīt arī to, kādas redakcijas ir piedāvājusi Tautas partija otrajai un trešajai šī likuma panta daļai, ko komisija, nu, paldies vismaz par to, ir lielā mērā atbalstījusi vismaz daļēji un ir pieņēmusi, kurā ir paredzēts šis process, kāds ir saistībā ar ārsta konsultācijām par visām iespējamām sekām, un to, kas sagaida cilvēku, kas izšķiras par šo lietu, un aicinu jūs ļoti rūpīgi izsvērt, vai tiešām mēs varam balsot par redakciju, kurā grūtniecības pārtraukšana tiek piedāvāta kā dzimstības regulēšanas veids. Turklāt tādā gadījumā jūs nonāksit pretrunā ar to, ko tomēr iebalsojāt pirmajā nodaļā un 1.pantā par nedzimušās dzīvības aizsardzību.

Kolēģi, tas būs ļoti liekulīgi. Es aicinātu jūs apsvērt un saskaņot šo viedokli tā, lai mēs nepieļautu, ka grūtniecības pārtraukšana, kas patiesībā ir vēršanās pret nedzimušu dzīvību, būtu pilnīgi legāls un pieņemts dzimstības regulēšanas veids. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es, protams, sapratu tās patriotiskās jūtas, nacionālpatriotiskās vispārīgās un visu, kas te skan.

Man liekas, vienam otram gan vajadzētu aiziet padzert kafiju vai kaut ko citu un netērēt šeit laiku. Un arī jūs, Muižnieces kundze... Par ko tad jūs nupat runājāt? Jūs runājāt absolūti ne par lietu. Mēs taču 65. priekšlikumu esam noraidījuši. Šos vārdus “pieprasījuma abortus” mēs esam noraidījuši. Jūs tagad kvēli aicināt balsot par 66. priekšlikumu, kur atkal ir iekšā šie paši vārdi. Jūs, juriste būdama, izmantojat piecas minūtes, lai propagandētu kārtējos partijas uzskatus un stāstītu. Nu ne jau velti jaunais žurnāls “Saeimas vēlēšanas — 2002” kā populārākos “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvjus ir ierakstījuši Andri Šķēli un Vinetu Muižnieci. Es gan nezinu, man liekas, ka jūs gan vēl mūsu partijā neesat iestājusies.

Tā ka es katrā ziņā gribētu tomēr, kolēģi, aicināt jūs paskatīties — 66. priekšlikums vairs nav balsojams. Vienkārši. Mēs varam runāt un atbalstīt un neatbalstīt komisijas priekšlikumu, bet par to jau izteicās labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, un es atbalstu šo viņa viedokli, jo es arī uzskatu, ka tā nedrīkst šo tēmu skatīt, ka šī grūtniecības pārtraukšana būtu kaut kāda dzimstības regulēšanas metode. Nekas cits neatliek kā noraidīt arī šo 67.priekšlikumu, uz ko es arī aicinu. Un tad paliks otrā lasījuma redakcija.

Bet nevajag nākt tribīnē un runāt par lietām, kur ir pilnīgas pretrunas, nepateikt neko, bet pēc tam nodarboties ar kaut kādu aģitāciju. Acīmredzot šī grūtniecības pārtraukšana ir ārkārtīgi svarīgs priekšvēlēšanu elements. Tā laikam man tas ir jāsaprot.

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece — otro reizi.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Man ļoti žēl, bet jūs atkal tiekat maldināti. Pirmkārt, mēs runājām par to, vai ir pieņemama tāda redakcija, kāda ir piedāvāta komisijas piedāvājumā, kurš seko aiz mūsu priekšlikuma. Es konceptuāli aicinātu jūs tomēr padomāt, vai pareizā redakcija nav 66. priekšlikumā. Mēs jūs aicinām par to balsot. Un vienlaikus es gribu norādīt, ka 67. priekšlikums, kas seko pēc tam, tik tiešām aicina mūs atbalstīt grūtniecības pārtraukšanu kā dzimstības regulēšanas metodi. Pret to jūs aicināja vērsties arī Požarnova kungs, diemžēl gan nepareizi minot, ka šāds ir mūsu ierosinājums.

Un es domāju, ka Dobeļa kungam labāk būtu rūpēties par savas partijas biedru pašu tēliem un absolūti neaiztikt citus, jo es domāju, ka Saeimas tribīne tomēr nav izmantojama, lai apspriestu kādus konkrētus cilvēkus, bet idejas. Un šajā gadījumā ideja ir neatgriezties tajos laikos, no kuriem mēs tikko esam tikuši ārā.

Apsvērsim to. Ja nevaram radīt labu redakciju vai vienoties par to, tad, iespējams, kā kompromisa variants ir atstājama otrā lasījuma redakcija, bet nekādā gadījumā nav pieņemams tas, ko ir piedāvājusi komisija, un tomēr es jūs aicinātu vēlreiz apsvērt iespēju atbalstīt 66. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Šeit būtība ir sekojoša. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies Tautas partijas un komisijas viedokli, tad, manuprāt, galvenais uzsvars šeit ir tas, ka šī grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās ir ārkārtēja dzimstības regulēšanas metode, un arī šeit kolēģiem no Tautas partijas grūtniecības mākslīga pārtraukšana līdz grūtniecības 12. nedēļai ir ārkārtējs akts.

Bet, ja mēs paskatāmies otrā lasījuma redakciju, ko piedāvā aizstāvēt Požarnova kungs, tur nekas par ārkārtēju raksturu nav izteikts. Tāpēc jebkurā gadījumā es esmu gatavs atbalstīt tikai to, ka grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās ir ārkārtēja metode un nevis vienkārša metode, kā tas ir otrajā lasījumā, ko piedāvā mūsu labklājības ministrs aizstāvēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs — labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Augsti godātie deputāti! 66.priekšlikums principā nav balsojams tādēļ, ka iepriekšējā priekšlikumā ir izbalsots ārā “pieprasījuma aborti”. Bet īsināt terminoloģijas dēļ, par cik tajā ir šis pieprasījuma aborts, tad tas nav nobalsojams, bet šeit uz vietas plenārsēdes zālē mēs jaunu redakciju radīt nevaram.

Attiecībā par 67. priekšlikumu. Kā jau es minēju, vienalga, vai mēs saucam par ārkārtēju, amorālu, sliktu vai tā tālāk, bet jebkurā gadījumā šī redakcija legalizē, ka grūtniecības pārtraukšana ir dzimstības regulēšanas metode. Tādā gadījumā mācību grāmatā parādīsies, kādas ir dzimstības regulēšanas metodes. Tātad var lietot spirāli, hormonālos preparātus, prezervatīvus un ārkārtēju pasākumu — aborta izdarīšanu. Tādā gadījumā skolotāju pienākums būs sludināt, ka ir iespējams arī tādā veidā regulēt dzimstību. Un to gan nevajadzētu darīt. Un tādēļ, ņemot vērā to, ka ir piedāvāta iespēja nobalsot tikai šīs divas redakcijas, es tomēr lūgtu atstāt otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godājamie kolēģi! Es arī pievēršu Saeimas priekšsēdētāja un jūsu uzmanību tam, ka 66.priekšlikums pēc 65.priekšlikuma noraidīšanas vairs nav balsojams. Un tagad mums būtu jālemj par 67. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, bet 66.priekšlikums ir balsojams, un es saprotu, ka iesniedzēji uztur balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 66. — deputātu Demakovas, Ģīļa, Vītola priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 17, atturas — 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 31, atturas — 38. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Paliek otrā lasījuma redakcija. Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. Paldies! 68. — deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 69. — deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 70. — deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 70., 71. un 72.priekšlikumu.

R.Ražuks. 73. — deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. Arī tālāk deputāte Aida Prēdele ir izteikusi 74.priekšlikumu, kur viņa ir daļēji atbalstīta, iestrādājot viņas priekšlikumu 76.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 74., 75. un 76.priekšlikumu.

R.Ražuks. Nākamais ir 77. — deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums — izslēgt likumprojekta 25.pantu, kurš nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Birzniece vēlas debatēt par šo? Paldies! Iebildumu nav.

R.Ražuks. 78. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 79. — deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums par 26.panta izslēgšanu arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 80. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 81. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums daļēji atbalstīts, iestrādājot 82. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 83. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 84. — deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 85. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Kā arī atbalstīts 86. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 87. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums nevar būt atbalstīts, jo likuma izskatīšana Saeimā ir aizkavējusies. Tāpēc es aicinu atgriezties pie sēdē izskatāmā dokumenta nr.3889B, kur šis 87.priekšlikums ir formulēts no jauna, sakot, ka “likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā”. Un šāds 87. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lauskis vēlas debatēt? Izmantosiet četras minūtes? Lūdzu!

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ir iestājies periods mūsu likumprojekta apspriešanā, kad ir jāpasaka par likuma spēkā stāšanos un vai stāsies spēkā kopumā. Es gribu pateikt, ka sociāldemokrāti pieņēma lēmumu jums pašiem izlemt šo jautājumu. Gribat — pieņemiet, gribat — nepieņemiet, jo mēs uzskatām, ka šis likums nav sagatavots tādā veidā, ka ir noticis dialogs. Nav noticis dialogs ar kristīgo baznīcu, un nav noticis dialogs ar sabiedrību.

Saistībā ar to, ka nav noticis dialogs ar kristīgo baznīcu, uz to jums norāda šodien saņemtā vēstule, kurā kristīgā baznīca jums pasaka, ka viņi ir gatavi dialogam. Vēstulē jums ir pateikts, ka kristīgā baznīca kopumā iestājas par cilvēka dzīvības neaizskaramību no ieņemšanas perioda, bet, apzinoties aborta problēmas nozīmīgumu, ir gatavi diskutēt un piedāvā jums vismaz sešus punktus izvērstā veidā, kā šodien saredz, kā jautājumi tiktu skatīti, kā risināmi jautājumi un kā atbildība uz valdību gulstas, lai sabiedrība daudz konkrētāk būtu gatava tik nozīmīgus jautājumus pieņemt. Tas attiecībā uz kristīgo baznīcu. Ļoti konkrēti ir norādīts.

Tāpat attiecībā uz sabiedrību. Ja šodien Ingrīda Ūdre nolasīja jums vēstules, ko bērni pateica, droši vien katrā valstī var atrast cilvēkus, kuriem ir slikti. Bet droši vien nevienā valstī kopumā pārsvarā nav tik daudz cilvēku, kuri var atrakstīt tik daudz vēstules. Un tādā veidā šodien mums ir jāpasaka: vai cilvēki, kuri pieņem lēmumu iet uz abortu, ģimenē sieviete atsevišķi, pēc principa, lai nabadzība neatražotu nabadzību, no šī iemesla, vai valdība ...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Mēs apspriežam 87. — atbildīgas komisijas priekšlikumu. Runājiet par tēmu, lūdzu!

V.Lauskis. Jā, tieši par tēmu, jā! Par šo spēkā stāšanās kārtību un par spēkā stāšanās laiku.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

V.Lauskis. Runājot par šo ... (Zālē troksnis.) Tad, kad jūs paradīsiet šai ģimenei, ka, ja Latvija piedāvā, ka cilvēkam būs labi, ja viņam būs izglītība, ja viņa bērnam valdība garantēs izglītību, ja valdība pateiks, ka visur nebūs tikai augstākā izglītība, tad tam likumam ir jāstājas spēkā. Mēs runājam par šo laika periodu un par šo atbildību.

Es domāju, ka jautājums ir ļoti nozīmīgs. Izšķirieties! Es gribu pateikt noslēdzot, ja jūs nobalsosit par, jā, būs pieņemtas noteiktas normas, kuras cilvēkiem ir vajadzīgas. Ja jūs nobalsosit pret, varat ticēt, arī tur pasaule neapgāzīsies, tikai ārstam būs iespēja nabadzīgam cilvēkam, pieiet drusku vairāk individuāli, kam būs iespēja samaksāt, tas maksās. Ja cilvēks nebūs spējīgs izpildīt attiecīgās likumā, pašlaik likumā pastāvošās normas, jā, arī pret cilvēku attiekties individuāli un arī tur palīdzēt. Tā ka kopumā neatkarīgi no jūsu balsojuma...

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis. Būs jautājums atrisināts, bet mans novēlējums jums: ejiet uz dialogu ar baznīcu un ar sabiedrību! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates par 87.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Tadeušs Ketlers, Žanete Vasaraudze, Māris Vītols, Helēna Demakova, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Romāns Mežeckis, Jānis Gailis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt trešajā lasījumā likumprojektu “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā... Nē, mēs turpinām debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Patīkami, ka vismaz labējais spārns atdzīvojās. It sevišķi “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Cienījamie kolēģi! Lai arī priekšsēdētājs neteiktu to, ka nerunājam par tēmu, tad es gribētu runāt par to, ka šim likumam pēc būtības būtu jāstājas spēkā uzreiz pēc 8.Saeimas ievēlēšanas. Un es arī varu paskaidrot, kāpēc. Tādēļ, ka, iepazīstoties ar izdrukām, man radās nopietns jautājums. Es atceros, ir viena partija, kurai uz logo ir uzzīmēti divi pieaugušie un trīs... kaut kas mazāki. Un tagad veidojas jautājums. Skatoties uz balsojumiem, rodas jautājums, par ko, pieņemsim, balso tā partija, kura proponē, ka vajadzētu trīs bērnus ģimenē. Jo veidojas tā: ja šī partija atbalsta aborta attīstību Latvijā, tad diez vai šī partija jebkad sasniegs vismaz savu partijas biedru rindās šo uzlikto obligāto normu. Un tādēļ es vēlreiz saku, vai nu tad ir jāmaina strauji pirms vēlēšanām šis logo, jāatstāj divi pieaugušie un, pieņemsim, viens bērns, un tad partija runātu tā, kā dara Saeimas balsojumos, vai arī, teiksim, jāpatur šis logo un nav šinī brīdī līdz vēlēšanām jāatbalsta šis likums. Un tad viss būtu loģiski. 8.Saeimā ir logo, ir trīs bērni, nākamajā Saeimā var attiecībā pret dzīves īstenību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godātie kolēģi un cienījamās kolēģes! Uzskatu par savu pienākumu nākt šodien un vēlreiz runāt ar jums. Vispirms jau par šo 87.priekšlikumu. Tātad likumprojekts Saeimā ir gājis tik ilgu un grūtu ceļu divu gadu garumā, ka tik tiešām tas ieraksts, ka likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī, protams, nekam vairs neatbilst. Un tādēļ, lūk, ir šis priekšlikums par 2002.gada otro pusgadu, tas ir, 1.jūliju. Bet vienlaikus es, kolēģi, vēlētos jums teikt tā. Klausoties, ko saka mani vistuvākie kolēģi, un pārdomājot to, kas šodien šeit ir izrunāts, un arī to sabiedrības viedokli, ko mēs redzam un dzirdam šeit, zālē, man gribētos jūs lūgt nobalsot par 87.priekšlikumu un arīdzan kopumā par likumu. Esam daudz diskutējuši, daudz un pat ļoti daudz strādājuši. Un es vēlos visu jūsu klātbūtnē teikt paldies tiem deputātiem, kuri strādāja Sociālo un darba lietu komisijā, un paldies Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātiem un it sevišķi Romualdam Ražuka kungam, jo mēs jau esam Latvijā masu medijos visvisādos vārdos nosaukti — gan labākos, gan sliktākos. Bet es gribu jūs aicināt ne kā strausiem iebāzt šodien galvu smiltīs, un tad ir vienalga, kas notiek apkārt, un pārējās problēmas ir pazudušas, bet saņemt to savu gara spēku, padomāt par visām tām problēmām un par to, kā likums sakārtotu šīs lietas valstī, un nobalsot par likumprojektu arī kopumā. Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Pateicos Barčas kundzei par atzinību. Aicinu deputātus balsot par 87. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 4. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret— 3, atturas — 5. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Likuma otrreizējā caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Uzmanību, ļoti nopietns likums — 3996A. Tātad nodots otrreizējai caurlūkošanai.

1.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, un arī 2.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi abus šos ierosinājumus, un šie ierosinājumi nosaka tādu kārtību, ka Ministru kabinets gan ieceļ, gan atceļ likvidācijas komisiju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Nākamo priekšlikumu, pēc kārtas 3., ir iesniedzis ekonomikas ministrs Kalvītis. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 4.priekšlikumu iesniedz ekonomikas ministrs Kalvītis, un Juridiskais birojs un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Tas ir panta virsraksta precizējums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Es tomēr lūdzu mainīt balsošanas kārtību, jo mēs nevaram atbalstīt virsrakstu, ja mēs pirms tam neesam izskatījuši 8.priekšlikumu, kuru iesniedzis ekonomikas ministrs Kalvītis, jo tikai tajā daļā, kuru 8.priekšlikumā lūdz izslēgt ministrs, ir runāts par ierobežojumiem. Līdz ar to, ja mēs neatbalstām 8., tad mēs atbalstām 5., bet nekādā ziņā ne otrādi.

Tā ka es aicinu nobalsot radikalitātes secībā, kā ir pieņemts parlamentā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile. Daļēji tam varētu varbūt piekrist, bet ne jau 8.priekšlikums vien to regulē, jo ir arī pārējie citi panti... citi punkti, piemēram, kur ir paredzēts, ka likvidators drīkst veikt tikai pedagoģisku un zinātnisku vai citu radošu darbu. Un šis ierosinājums paliek spēkā, jo mēs Kalvīša iepriekšējos priekšlikumus par visa panta izslēgšanu taču nepieņēmām.

(No zāles kaut ko saka.)

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums vispirms balsot 8.priekšlikumu. Vai ir iebildumi? Vispirms izskatīt 8. priekšlikumu... Lūdzu, atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu šeit es saprotu, tas būs viens no izšķirīgajiem balsojumiem, neskatoties, vai tur pozīcija vai opozīcija. Jo tātad mūsu apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalsta nevis 8. priekšlikumu, kas ir iesniegts, bet atbalsta komisijas attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu, paskatieties uzmanīgi! Jo, redziet, Privatizācijas aģentūras valdes locekļi ir ļoti satraukušies. Es domāju, ka viņiem nebija slikta dzīve visus šos daudzos gadus. Un pēdējā laika algas — 2000 latu mēnesī — nemaz nav tik sliktas. Un tikko kaut kas nepatīk šiem Privatizācijas aģentūras valdes ģēnijiem, tā uzreiz jau sāk draudēt ar Satversmes tiesu.

Interesanti, Saeima tiek stiepta uz Satversmes tiesu par krietni mazākiem pārkāpumiem. Nupat jau viens vecs, pieredzes bagāts sieviešu ārsts, izmēģinājis savus spēkus “Latvijas ceļā” un ārlietu jomā, un tālāk laikam nav atzīts par derīgu darbam, tagad arī griezies Satversmes tiesā un izrādījis īpašu interesi par sētnieka profesiju. Tā ka tagad to Satversmes tiesu ir sākuši izmantot tā kā tādu bubuli. Un tāpēc tomēr padomāsim, kas notiek, ja mēs atbalstām trešās daļas izslēgšanu. Ļoti vienkārši: vīri, kam ir silti klājies daudzus gadus, būs tie, kas spriedīs, kā tad nu tikt galā ar visu to, kas tur ir noticis, kā tā veiklāk piedalīties šajā likvidācijas procesā. Nu tas taču ir vairāk kā skaidrs! Es saprotu, šeit vairāk būs ekonomiskā pārliecība un nevis politiskā pārliecība šinī jautājumā. Par to nav ko brīnīties, cilvēks ir vājš radījums. Bet tomēr acīmredzot, ja jau ir runa par tik svarīgas iestādes likvidāciju, kas ir spēlējusi tik svarīga lomu daudzus gadus Latvijas saimnieciskajā dzīvē, nebūtu pareizi tos pašus cilvēkus pārlikt tā mierīgi uz šo likvidācijas procesu. Tas taču kaut vai ētiski arī nav pieņemami! Nerunāsim nemaz par pavisam citām — ne ētiskām problēmām.

Tā kā, piedošanu, lūdzu, un šeit nejauksim kopā kaut kādas tur partijas vai vēl kaut ko citu, kurš ar kuru šeit kopā balsos. Šeit balsos par šīs daļas izslēgšanu tie cilvēki, kam ir kaut kāda interese Privatizācijas aģentūras valdes darbā bijusi un būs. Tā ka nav ko brīnīties, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK mierīgi un aukstasinīgi uzskata, ka šādos likvidācijas procesos ir jāpiedalās tiem cilvēkiem, kas ir spējīgi bezkaislīgi un mierīgi novērtēt to visu, kas tur ir bijis, un tādā pašā vēsā mierā pārtraukt šīs iestādes darbību. Tā ka mēs atbalstīsim komisiju, šoreiz uzticoties komisijas balsojumam.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Runājot par 8.priekšlikumu, kuru ierosina izslēgt ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, es nekādi negribu runāt par Satversmes tiesu, par šeit vārdā nenosaukto Silāra kungu un par to, kuram un kurā vietā ir labāka dzīve. Manuprāt, arī Saeimas deputātiem nav pārāk slikta dzīve, ko pierāda konkurss uz deputāta vietu, kur piesakās vismaz 10 cilvēki uz vienu krēslu, kur ir mazs atalgojums un nelielas kompensācijas. To mēs iztirzāsim, runājot pilnīgi par citām lietām. Diemžēl šai vietai Tautas partija sākotnēji noņēma arī sociālās garantijas pēc, tā teikt, izmešanas vēstures mēslainē vai tautas aizmirstības rezultātā. Dobeļa kungs, jūs tautas aizmirstībā nepaliksiet, un pensija jums nemaz nebūs vajadzīga, jo jūs esat tik labs, ka tauta — vai vismaz zināma tautas daļa — par jums balsos vienmēr — no rīta un vakarā... Jūs varat iet, Dobeļa kungs, arī trešo reizi, bet tikai pie cita priekšlikuma, jo es jūs zināmā mērā cienu, mīlu un saprotu...

(Troksnis zālē.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet par lietu!

K.Leiškalns. Es tieši arī runāju par lietu, jo šī lieta, neapšaubāmi, skar manu un Dobeļa kunga savstarpējo mīlestību.

Bet, ja tā ātrā, cietā, sirsnīgā un aukstasinīgā, kā Dobeļa kungs raksturoja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, būtu iesniegusi priekšlikumu, kurā būtu rakstīts... un ja šāds priekšlikums ir vai ja mums ir vēl mazākā iespēja šādu priekšlikumu šeit radīt, likumu neizskatot līdz galam, nododot otrreizējai caurlūkošanai, ka par likvidatoru nedrīkst būt persona, kas jebkurā laikā kopš, ja nemaldos, kopš 1993.gada, ir bijusi Privatizācijas aģentūras darbinieks, padomes loceklis, tieši politisko lēmumu pieņēmējs, tad es esmu ar mieru, ka parlaments šo atgriež komisijā un mēs šo ierakstīsim. Bet, ja par likvidatoru nedrīkst būt persona, kura dienā, kad tiek pieņemts lēmums, tātad rīt varbūt kļūs par Privatizācijas aģentūras valdes locekli, un tikai uz šo personu attiecas šie ierobežojumi, tad, Dobeļa kungs, jāsaka tā: ar to aukstasinību viss ir skaidrs, ar to sirdsapziņu ir šaubīgi un likuma ieraksts ir vērsts pret kādu konkrētu personu, kas ārkārtīgi nepatīk aukstasinīgajai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Bet tie nav mani vārdi. Šeit iesnieguši ir konkrēti deputāti, nevis visa frakcija.

Tā ka, Dobeļa kungs, mēs nevaram vērst šādus ierobežojumus pret personām, kuras jūs nemīlat, līdzīgi Silāra kungam, kuru jūs nosaucāt tikko par nākotnes sētnieku vai kaut ko tamlīdzīgu.

Man arī nepatīk šī sūdzība Satversmes tiesā, bet es uz šo sūdzību varu skatīties mierīgi, ar vēsu sirdi un tīru sirdsapziņu, Dobeļa kungs! Jā, bet tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt ekonomikas ministru, tad ar mierīgu sirdi balsot par nosaukumu un nenoteikt ierobežojumus. Ārkārtīgi personīgi, jūs laikam zināt, ko jūs gribat izskaust no šīs likvidācijas. Jūs laikam zināt. Tikpat labi, kā jūs zināt, kuru jūs gribat ielikt par šo likviditāti. Un tas ir viens no Privatizācijas aģentūras padomes locekļiem, pret kuru varbūt šad tad iebilst laikrakstos. Es neiebilstu, ja jūs viņiem uzticaties, tad es zinu, ka šis cilvēks ir patriotisma, nacionālās mīlestības un tautas etalons. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām var saprast Kalvīša kungu, kurš ir ļoti uztraucies par to, lai Privatizācijas aģentūras likvidācijas komisijā, dod Dievs, nebūtu cilvēki, kuri pateiktu vairāk, nekā mēs zinām. Tātad ir ko slēpt. Un arī Kalvīša kungam, protams, var arī pārmest to, ka, zemkopības ministrs būdams, viņš parakstīja nodomu protokolu ar ārzemniekiem par Latvijas mežiem. Protams, pusmiljona hektāru meža, tas jau Latvijai tāds nieks vien ir. Nu es arī saprotu, ka “Latvijas kuģniecības” privatizācijas tāda lēkāšana un visi tie brīnumi, kas tur notiek, ka nevar saskaitīt kuģus, kur tie ir izklīduši, kādās ostās tie ir pierakstīti, kādas kompānijas ir nodibinātas. Cik tad lieli ieņēmumi ir bijuši “Latvijas kuģniecībai”, visu laiku saka, ka tā neesot peļņu nesošs uzņēmums. Tās ir muļķības! Visas kuģniecības pasaulē pelna ļoti lielu naudu. Protams, ja valdības to grib. Bet, ja valdība nevēlas, lai tā būtu, tad, protams, tā ir. Tāpēc atbalstīt šo priekšlikumu nevar. Otrā un trešā nodaļa. Tās ir jāatstāj, un izslēgt nekādā gadījumā nevar. Privatizācijas aģentūras darbība jums ir ļoti labi zināma. Piemēru ir vairāk nekā vajag. Negatīvā darbība bija novērtēta visu laiku ar lielu mīnusu, un tā tur aizgāja līdz kādiem mīnus 80% pēc Latvijas iedzīvotāju novērtējuma. Un tur jau nav arī brīnums, ka viens no jautājumiem, kurš tagad paceļas valdībā, tas ir Saules dārza privatizācija. To arī laikam aģentūrai atdot, lai varētu Rīgas iedzīvotāju nopirkto īpašumu par savākto naudu tagad privatizēt, redziet, kaut kam. Un tā tas notiek. Visi objekti, kuri tika privatizēti vai nu par vienu latu, vai vajadzīgiem cilvēkiem, vai tiem investoriem, kuru valstis nevarēja atrast, kādas valsts pilsonis viņš bija. Viss tas diemžēl notika ar tuvredzīgu Privatizācijas aģentūras darbību. Un tas ir tā jocīgi, ka mēs Eiropas valstu priekšā esam tādi nemākuļi un neizglītoti cilvēki, jo ļoti dārgus objektus mēs privatizējam vai patiesībā pārdodam, vai uzdāvinām ārzemniekiem par smieklīgi zemu cenu. Un tad brīnās, ka mūsu budžetā nav ienākumu, ka bērniem mēs nevaram atrast pabalstus. Un šodien mēs cīnījāmies par vienu likumu. Protams, ja mēs tā turpināsim tālāk, valstij vispār ienākumu nebūs.

Un pēdējais, ko es gribu pateikt. Ekonomikas ministra Kalvīša priekšlikumu atbalstīt nevar! Un viņa vietā es gan nebūtu nekad iesniedzis tādu priekšlikumu, kurš arī pagājušajā balsojumā netika atbalstīts. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt to, kas bija pieņemts pēdējā likuma pieņemšanas dienā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Te ir vajadzīgi daži nelieli paskaidrojumi. Pirmkārt, tas likums, kurā mēs runājam par mīlestību un seksuālajām attiecībām, bija iepriekšējais. Šis likums runā par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju un par Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Bet šajā sakarībā, pirms mēs balsojam par 8.priekšlikumu, ir nepieciešams arī komentārs komisijas vārdā par 6. un 7.priekšlikumu.

Tātad 6.priekšlikums pēc būtības vairs nav balsojams, jo Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 11.panta pirmo daļu — ir pieņemts, un šis priekšlikums jau ir iestrādāts kā Juridiskā biroja 1.priekšlikums. Tātad tas nav balsojams.

7.priekšlikumā deputāti Grīnblats, Kudums, Rasnačs, Tabūns un Vidiņš, kuri iepriekšējā lasījumā uzturēja šo balsojumu, nosakot, kas tieši ir jāievēl likvidatoru komisijā, atsauc. Šie deputāti atsauc šo priekšlikumu. Un tagad paliek divi ierobežojumi šajā likumprojektā. Viens ir šī likuma trešā daļa, kas paredz, ka par likvidatoru nedrīkst būt persona, kura pēdējā gada laikā ir bijusi Privatizācijas aģentūras valdes sastāvā. Lūk, šis būs tas izšķirīgais balsojums. Bet, ja mēs to tomēr ar Saeimas balsojumu gadījumā noraidītu, tad paliek vēl viens priekšlikums, kas ir uzskatāms kā ierobežojums, pret ko neviens strīdu nav izteicis. Un tas ir šis priekšlikums, kas saglabājas no iepriekšējās otrā lasījuma redakcijas, ka likvidators drīkst veikt tikai pedagoģisku, zinātnisku vai citu radošu darbu ar Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka atļauju. Un tāpēc tas virsraksts, par kuru arī mēs sākam jau diskutēt, faktiski būtu saglabājams.

Bet tagad pārejam pie 8.priekšlikuma balsošanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — ekonomikas ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 45, atturas — 4. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. Nākamo — 9.priekšlikumu — iesniedz deputāts Modris Lujāns. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Pēc būtības arī šis, varbūt tas ieraksts ir nedaudz nepareizs, jo pēc būtības tas ir iestrādāts jau citos likuma pantos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 10.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, un šis priekšlikums arī jau ir nobalsots, faktiski atbalstot Juridiskā biroja 2.priekšlikumu. No šīs vietas tas ir pārlikts uz sākuma pantiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. Tālāk 11.priekšlikums. Iesniedz deputāts Lujāns. Komisijanav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 12.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 13.priekšlikumu iesniedz ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un priekšlikuma būtība ir tāda, ka turpmāk vairs nedarbosies Privatizācijas aģentūras padome, tiklīdz būs izveidota šī likvidatoru komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 14.priekšlikums. Iesniedz deputāts Lujāns. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 15.priekšlikumu iesniedz ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. Un tālāk 16.priekšlikumu iesniedz deputāts Lujāns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, lūdz izslēgt grozījumu likuma 6. panta daļā — 11.5. pantu.Nav iebildumu.

A.Seile. 18.priekšlikumu iesniedz Modris Lujāns, kas pēc būtības vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 19.priekšlikumu iesniedz deputāti Grīnblats, Kudums, Rasnačs, Tabūns un Vidiņš. Komisija nav to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 20.priekšlikumu iesniedz deputāts Lujāns. Arī šo komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Seile. Un tālāk pārejam pie pārejas noteikumiem. 21.priekšlikums. Iesniedz deputāts Modris Lujāns. Komisija ļoti vienprātīgi atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 22.priekšlikumu iesniedz ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, kur paredzēta lietu nodošanas kārtība citām institūcijām. Tas ir galvenais, kas ir šajā priekšlikumā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumu ir izskatīti, atliek tikai balsojums pēdējā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu, kurā viņi lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā deputāta Andreja Panteļējeva iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu. Priekšlikums iekļauts sēdes darba kārtības beigās. Nav iebildumu.

Ir saņemti vairāki jautājumi Ministru prezidentam un ministriem.

Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par dabas stihijas nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā un par valdības lēmumu nodot privatizācijai Saules dārzu.

Tāpat arī jautājumu labklājības ministram par optimizētā un modernizētā Vides veselības departamenta un Vides veselības aģentūras darbinieku kvalifikāciju un par sertificēto bijušo Vides veselības centra laboratoriju tīkla likvidēšanu.

Jautājumi tiek nodoti Ministru prezidentam un labklājības ministram.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokuments nr. 3731 — likumprojekta reģistra numurs 1064.

Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Šie grozījumi paredz jautājumus, kas ir saistīti ar administratīvo atbildību karavīriem. Šis likumprojekts saistās arī ar Militārā dienesta likumu, ko mēs izskatām šobrīd Saeimā.

15. panta 1.daļa tiek piedāvāta izteikt jaunā redakcijā, un tiek nošķirta tātad karavīra atbildība par administratīvo pārkāpumu, ko viņš izdarījis ārpus aktīvā dienesta pienākumu pildīšanas, un tur viņš atbild administratīvā kārtībā uz vispārējiem pamatiem, bet par administratīvo pārkāpumu, ko karavīrs izdarījis, pildot aktīvā dienesta pienākumus, viņu sauc pie disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Bez tam likums paredz arī Administratīvā pārkāpumu kodeksa papildināšanu ar diviem jauniem pantiem par karavīru formastērpu un atšķirības zīmju un zīmotņu lietošanas kārtības pārkāpšanu un par šādu pašu darbību, pasūtot prettiesiski šādas lietas.

Diskusija komisijā bija neviennozīmīga, mēs pieprasījām arī attiecīgu juridisko augstskolu atzinumu, bet tomēr izšķīrāmies atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, cerot uz nepieciešamajiem precizējumiem tālākajā likuma pieņemšanas gaitā.

Arī nepieciešams pārdomāt pie nākamajiem lasījumiem, vai šie sodi, kas tiek paredzēti par karavīru formastērpu, atšķirības zīmju un zīmotņu izgatavošanas prettiesisku pasūtīšanu, tomēr nav jārisina kādā citā kārtībā, jo faktiski tie ir biznesa jautājumi.

Tajā pašā laikā arī tātad tiek papildināts pants un kodekss ar jaunu pantu — 200. prim pants — “Rezerves karavīru pienākumu nepildīšana”, kur tiek paredzēti naudas sodi par karavīru nestāšanos uzskaitē likumā noteiktajā termiņā un neziņošanu Militārā dienesta pārvaldei par izbraukšanu no Latvijas uz laiku ilgāku par sešiem mēnešiem un dzīvesvietas maiņu, neierašanos noteiktajā vietā, kur to norāda Valsts militārā dienesta pārvalde, mobilizācijas gadījumā vai militārajās mācībās.

Šādi ir priekšlikumi, komisija atbalstīja... aicina jūs atbalstīt šādus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. 15.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Reģistrācijas numurs 1079.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Iekšlietu ministrija izstrādājusi un Ministru kabinets iesniedzis likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, dokuments nr.3801. Šis ir neliels grozījums, kurš paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.2.pantā, kas paredz administratīvo atbildību par nelikumīgu uzņēmējdarbību, palielināt naudas sodu. Šobrīd maksimālais naudas sods ir 250 latu, aizvietot to ar naudas sodu 500 latu. Par cik šis naudas sods ir saistīts ar uzņēmējdarbību, tātad ar saimniecisku darbību, Juridiskā komisija piekrita šādām izmaiņām un atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Augu šķirņu aizsardzības likums”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Prezidij! Cienījamie kolēģi! Darba dokuments nr.3882, likumprojekts “Augu šķirņu aizsardzības likums”. Likumprojektu izstrādājusi Zemkopības ministrija, un tas pamatā balstās uz nepieciešamību savest kārtībā dažas lietas, kas aizsargā tieši mūsu pašu vietējos ražotājus. Kā zināt, uz šo brīdi šo pasākumu kompleksu mūsu valstī regulē vairāki likumi, tai skaitā par augu šķirņu aizsardzību, un arī noteikumi par selekcionāru tiesību aizsardzību. Un, tā kā mēs esam saņēmuši uzaicinājumu uz sava veida iestāšanos starptautiskajā konvencijā par augu šķirņu aizsardzību, ir saņemts arī atzinums par augu šķirņu aizsardzību, un tādēļ mums ir vajadzīgas šīs likuma izmaiņas, lai mēs pilnībā spētu nodrošināt savu selekcionāru tiesības. Un komisijā pēc debatēm nekādu būtisku iebildumu nebija, un komisija nolēma atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Tiesnesis. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. 15.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Arī šo likumprojektu izstrādājusi Zemkopības ministrija. Likuma būtība ir līdzīga iepriekšminētajam, tikai skar šoreiz nedaudz citu jomu. Tas ir vairāk domāts tieši par sēklu un stādāmo materiālo aprites likumu un metožu ievērošanas kārtību. Uz šo brīdi ir saņemti vairāki OECD sertifikācijas shēmu normatīvie akti, tie līdz šim nebija pilnībā ieviesti un saskaņoti. Tādēļ reāla ir doma: lai mēs spētu aizsargāt paši Latvijas iekšējo, nu, savu tirgu tieši par šo materiālu aprites aizsardzību, ir nepieciešams veikt nelielus precizējumus esošajā likumā. Arī komisijā pēc debatēm būtisku iebildumu nebija. Komisija nolēma atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Tiesnesis. 15. februāris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Straumes kungs! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Nacionālās drošības likumā. Grozījumu būtība ir, ka Ministru kabinets līdz 2003.gada 1. janvārim apstiprina Valsts civilās aizsardzības plānu. Līdz šim likumā šāda norma nebija un, uzklausot atbildīgos darbiniekus Iekšlietu ministrijā, viņi apsolīja, ka spēj šādu plānu sagatavot, kas būtu ļoti būtisks mūsu valstij. Arī Juridiskā komisija ir devusi pozitīvu atzinumu.

Lūdzu, kolēģi, atbalstiet pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3724. Šie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir izstrādāti Finansu ministrijā, un tie paredz nodokļu strīdu izskatīšanas procedūras un nodokļu administrācijas lēmumu pārsūdzēšanas kārtības precizēšanu ar mērķi nodrošināt efektīvas nodokļu strīdus apelācijas sistēmas izveidošanu, samazinot tiesās izskatāmo nodokļu strīdu skaitu. Komisija ir atbalstījusi un lūdz arī deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā šos grozījumus!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Balodis. 10.februāris.

Sēdes vadītājs. 10.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojekta dokumentu nr. 3774. Ministru kabinets ir nosūtījis šo likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” izskatīšanai Saeimā. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz šo likumu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

P.Apinis. Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesaka 10.februāri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Paldies!

P.Apinis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Reģionālās attīstības likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Paldies! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4001 — “Reģionālās attīstības likums”. Šos grozījumus izskatījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu, strādāsim ar priekšlikumiem.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Būtībā jau nav tik būtiski pašlaik atbalstīt vai neatbalstīt šo priekšlikumu, bet tas ir viens no principiem. Ja mēs runājam uzreiz par visas valsts attīstību vai reģiona attīstību, tas būs mūžīgais strīds gan par finansu centralizāciju, decentralizāciju, katra Latvijas novada attīstību vai kopumā. Un būtībā visa iepriekšējā dzīve vienmēr ir parādījusi. Ja mēs runājam par visas valsts attīstību, tad visas naudas, kuras nāk, nogulsnējas lielākajās Latvijas pilsētās, jau šodien labi attīstītos lielākajos centros. Labākais piemērs ir Rīga un Latgale. Un tāpēc mans piedāvājums bija šāds, un es lūgtu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Sprindžuks. Nē, nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 10, atturas — 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Sprindžuks. 2.priekšlikumu iesniedz deputāts Kārlis Leiškalns. Priekšlikums nav atbalstīts, bet ir redakcionāli precizēts 1.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 3.priekšlikumu iesniedz deputāts Imants Burvis. Komisija nav atbalstījusi, bet ir redakcionāli precizējusi šī priekšlikuma būtību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Imanta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 6, atturas — 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. 4.priekšlikumu iesniedz deputāts Māris Sprindžuks. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 5.priekšlikumu iesnieguši deputāti Jānis Urbanovičs un Pliners. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. Komisija redakcionāli precizējusi 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

M.Sprindžuks. 5.panta pirmo, otro, trešo daļu, ceturto daļu... Nē, okei!

Un 6.priekšlikumu iesniedzis deputāts Māris Sprindžuks, kuru komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6.priekšlikumu. Māris Pūķis — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es vēlētos pievērst uzmanību šī panta 6.apakšpunktam, kurš it kā redakcionāli precizēts, bet patiesībā, redakcionāli precizējot, ir izmainīta būtība. Tad es gribētu vispirms pievērst uzmanību tam, ka subsidiaritātes princips modernajā Eiropas pārvaldes shēmā tiešām ieņem ļoti svarīgu vietu. Par to liecina kaut vai Eiropas Komisijas labās pārvaldības Baltā grāmata, kurā norādīts, ka visi šajā Baltajā grāmatā minētie labās pārvaldības principi tiek virzīti uz to, lai nodrošinātu subsidiaritāti un proporcionalitāti valsts pārvaldē. Šī principa formulējums tā modernajā veidā ir aizsācies 1931.gadā ar Pāvesta Pia 11.vēstījumu, un šā vēstījuma, kurš tiek atzīts par klasisku subsidiaritātes principu, izpratnē ir divas pamatdaļas. Pirmā daļa, ka nekāda vara, tajā skaitā valsts vara, nevar atņemt atsevišķai personai vai cilvēku kopienai, vai pašvaldībai iespējas lemt un rīkoties tādos jautājumos, kurās šī vara vai kopiena, vai pašvaldība pati var tikt galā. Pati var risināt un pati var šos savus pienākumus veikt. Un šādu mēģinājumu atņemt šīs tiesības Pāvests toreiz nosauca par amorālu. Bet šim principam ir arī otra puse. Otra puse ir tā, ka valstij ir pienākums palīdzēt šīm pašām minētajām personām, ja viņas netiek ar šo jautājumu galā.

Klasisks arī ir subsidiaritātes principa formulējums Eiropas vietējo pašvaldību hartā, kurā skaidri norādīti divi galvenie virzieni. Pirmkārt, tas, ka decentralizācijai ir priekšroka, un, proti, šajā hartā ir teikts, ka publiskās varas pienākums pēc iespējas jānodod tai varai, kas atrodas tuvāk pilsonim, un otrs ir iezīmēts, ka var būt šie izņēmumi. Un šie izņēmumi ir tādos gadījumos, ja efektivitātes vai mēroga apsvērumi ir iespējami kaut kādā citādā veidā.

Līdz ar to tas subsidiaritātes principa formulējums, kas ir bijis pirmajā lasījumā, visumā atbilst vispārpieņemtajam subsidētā principa formulējumam, kamēr redakcionāli precizētais atšķiras divos būtiskos punktos.

Pirmkārt, šeit ir pazudusi decentralizācijas virzība, jo šeit ir teikts: savu iespēju robežās realizē varu, nevis pēc iespējas realizē varu, kas norāda to, ka visi darīs visu, bet savu iespēju robežās darīs katrs. Tā nav subsidiaritātes principa būtība.

Un, otrkārt, no iespējas pieņemt gan administratīvos aktus, gan arī normatīvos lēmumus, kas atbilst subsidiaritātes būtībai, šeit ir reducēta šī lieta līdz attiecīgajai personai. Tas nozīmē, ka administratīvajam aktam.

Un tādēļ būtu ļoti liels lūgums pagaidām saglabāt vismaz pirmā lasījuma redakciju un neatbalstīt šos te redakcionālos labojumus 6.punktā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Reģionālās attīstības pamatprincipi nav slikti, komisija ir redakcionāli tos precizējusi, un tiešām jāpiekrīt Mārim Pūķim. Iebildumu pēc būtības jau nav. Viss ir izdarīts pareizi, redakcionāli precizēts, izņemot varbūt 6.punktu, kur, redakcionāli precizējot, iznāca mazliet neprecīzi attiecībā pret starptautisko traktējumu subsidiaritātes principam.

Un šī iemesla pēc 6.apakšpunktu lūdzu balsot. Visu... tas ir, 5.pantu balsot pa daļām, izdalot atsevišķi 6.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Es pavisam īsi. Šeit jau Pēteris Salkazanovs aicināja Saeimu balsot šo 5.pantu pa daļām, es atbalstu šo pieeju. Es, vienīgais, gribēju vērst jūsu uzmanību uz šo te praksi, ka tiek rakstīts “redakcionāli precizēts”. Manuprāt, redakcionāli precizēts... Arī šī ideja īsti nav pareiza, ja paskatāmies pirmo. Šī paša panta, 5.panta sākumu. Ja mēs salīdzinām to, kas ir pirmajā lasījumā nobalsots un kas ir 5.pantā ievaddaļā, tad faktiski pazudis tāds vārdiņš kā “ieviešana”. Un iznāk tā, ka visos tajos gadījumos, kad runājam par reģionālās attīstības plānošanu, uzraudzību, tad šie principi ir jāievēro, bet tad, kad runājam par ieviešanu, tad nē. Manuprāt, ja šādu pietiekošu būtisku izmaiņu izdara pantos, tad tomēr šie panti būtu Saeimā akceptējami un par tiem būtu lūgums arī balsot.

Es noteikti arī atbalstu to, ko šeit jau minēja iepriekšējie kolēģi, un tāpēc aicinu arī Saeimu balsot pa daļām šo te pantu un neatbalstīt redakcionālos precizējumus ievaddaļā un šajā te 6.punktā.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Es arī atbalstu to, ka ir jābalso par attiecīgo likumprojektu pa daļām, un, pārskatot šī panta šo 6.punktu — subsidiaritātes principu — redakcionāli precizējot, ir vienkārši pielaista kļūda, jo tiek mainīts jēdziens pēc būtības.

Un kur varbūt parādījās šī pretruna? Pretruna parādījās, es domāju, pašā likumprojekta garā, ka diemžēl caur šo likumprojektu, domājot par reģionālo attīstību, patiešām nav paredzēta decentralizācija un patiešām nav konkrēti izdalīta publiskās varas attiecīgu institūciju nošķirtība — kurā vietā kādas tiesības ir valdībai, kurā vietā ir pirmā līmeņa pašvaldība, nerunājot par to, ka nemaz nav otrā līmeņa vēlētas pašvaldības.

Un tikmēr, kamēr šis jautājums nebūs sistemātiski sakārtots, skaidrs, ka mēs šādā veidā arī pielaidīsim tās kļūdas, un šī ir tieši šīs pieejas problēma. Skaidrs, ka šis subsidiaritātes princips ir ļoti konkrēti noteikts arī Pašvaldību hartā, un domāju, ka, saglabājot pirmo redakciju, vismaz viens punkts būs noderīgs tad, kad strādāsim uz priekšu pie citiem likumprojektiem, bet par šo pašu tēmu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Par ko es godinu Leonu Bojāru? Par to, ka viņam reizēm ir taisnība. Ja mēs runājam par minētajiem priekšlikumiem, tad neapšaubāmi — un, Bojāra kungs, šeit jums ir taisnība — valdība, iesniedzot parlamentā šo likumprojektu, nebija pastrādājusi. Valdība, iesniedzot šo likumprojektu, bija domājusi, ka gan jau koalīcija izbīdīs cauri. Par šo pārliecību liecina arī tas, ko mēs esam sabalsojuši Budžeta likumā, mainot institūcijas, balstoties uz vēl nepieņemtu likumu. Valdībai šad tad gadās kļūdas. Neapšaubāmi, ar šīm iesniedzēju kļūdām bieži vien bez ministru klātbūtnes, jo ministri nemitīgi atrodas ārzemēs vai ierauga svarīgākus uzdevumus tā vietā, lai atrastos Saeimas komisiju sēdēs, kur pieņem ministru parakstītos dokumentus, bez ministru klātbūtnes šo likumprojektu pārstrādāt ir ārkārtīgi grūti.

Kas ir redakcionāls precizējums? Šajā gadījumā pēc komisijas un, ja nemaldos, Juridiskā biroja subjektīvā sprieduma šeit mēs esam izdarījuši redakcionālus precizējumus. Jebkurš no mums var uzskatīt, ka šis precizējums jeb šīs izmaiņas likuma attiecīgā panta attiecīgā daļā ir pēc būtības. Bet ne jau par to es gribu runāt. Es negribu mēģināt izskaidrot, ko nozīmē “subsidiaritāte”, jo tā ir ārkārtīgi smaga tēma. Tas ir tas, ka labējās jeb konservatīvās partijas grib realizēt sociālistiskus principus — tieši tas ir tas mehānisms, kā viņas to dara. Un tāpēc es tomēr aicinu, neskatoties uz to, ka otrā lasījuma redakcija, kuru ir sagatavojusi komisija, nav daudz spožāka par valdības pirmajā lasījumā iesniegto, es gribu aicināt jūs tomēr balsot par šo likumprojektu atbilstoši komisijas pieņemtajiem slēdzieniem, jo komisija, zinot, ka nebūs tik vienkārši ar trešo lasījumu, komisija, saprotot, ka likums netiks pieņemts steidzamībā, nevar tikt pieņemts steidzamībā, ir dibinājusi darba grupu, kurā ir uzaicināti kā opozīcijas, tā pozīcijas, kā valdības, tā nevalstisko organizāciju pārstāvji, un mēs mēģināsim trešajā lasījumā, kas gan īsti neatbilst Satversmē un Kārtības rullī ieliktajiem principiem pārstrādāt šo likumu pēc būtības, pie tam sakombinēt šo likumu ar citai komisijai diemžēl nodoto — vai arī šo vajadzēja nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai — paralēlo likumu, kas ir par šo tēmu. Jebkurš mēģinājums nobalsot šobrīd vai arī rezultāts, kad mēs nobalsosim pret komisijas pieņemtajām redakcijām, radīs vēl vairāk pretrunu, vēl vairāk sastrēgumus likumprojektā, kuru parlamentam ir iesniegusi valdība un par kura kvalitāti neviens no šeit sēdošajiem — arī pozīcijas pārstāvjiem — nevar teikt, ka tā ir pat laba. Šī kvalitāte šim likumam ir neapmierinoša.

Tāpēc aicinu atbalstīt līdz galam komisiju, pārliecīgi nedebatējot, un pozīcijas pārstāvjiem piekrītot, ka likums vai likumprojekts ir slikti sagatavots un nav daudz izlabots arī otrā lasījuma sagatavotajā redakcijā. Bet mēs dabūsim rezultātu, Burvja kungs, arī jūs būsiet darba grupā, mēs ņemsim vērā. Savu draugu Leonu es personīgi aicināšu, un viņam nekad nav slinkums strādāt ar likumiem, un mēs panāksim rezultātu. Tā ka nav jau vērts runāt par to, kas ir slikts, un piedāvāt kaut ko vēl sliktāku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Liels paldies Leiškalna kungam, ka viņš atzīst, ka tik tiešām valdības saņemtie likumprojekti nav sagatavoti tā, kā tiem jābūt sagatavotiem. Tas ir pirmais.

Es, protams, arī saprotu, ka Leiškalna kungs ir atzinis, ka sociāldemokrāti, kuri sastāda valdības 14 Eiropas valstīs, strādā ļoti pozitīvi un ļoti labi, Un, starp citu, tur izstrādātie likumprojekti ir kvalitatīvāki nekā iznāk mūsu pozīcijas deputātiem.

Bet nākamo reizi gan, cienījamo Kārli, nevajag tā gānīties un lamāt sociāldemokrātus no tribīnes, jo tas nav labi.

Tagad par to priekšlikumu. Jā, tik tiešām no valdības tas nav atnācis labāks. Un labāks priekšlikums arī nav.

Sprindžuka kungs, kas attiecas uz redakcionālo precizitāti, arī tas nav pilnīgs. Un es domāju, ka uz trešo lasījumu pie tās tik tiešām ir jāpiestrādā un jāpiestrādā, piedaloties praktiķiem un tiem, kas nodarbojas ar šīm lietām. Ne vienmēr mūsu valdības amatpersonas zina to, ko vajadzētu zināt. Un tāpēc mums iznāk, ka mēs likumprojektus izmainām ik pa dienai. Jūs redzējāt, kas notiek ar Policijas likumu. Šodien, man liekas, trīs izmaiņas ienesa iekšā, ko varēja izdarīt vienu reizi. Un tāpēc es aicinu jūs varbūt atbalstīt šo mūsu darba grupas priekšlikumu un pārstrādāt uz trešo lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Runājot par minētajiem komisijas redakcionālajiem precizējumiem, Bojāra kungs, es nevaru nepieminēt, ka neesmu nevienu reizi teicis, ka sociāldemokrātija pēc būtības ir slikta. No zāles deputāts Leons Bojārs: “Teici, teici! Šodien tu teici!”) Bet sociāldemokrātija vienmēr izraisa boļševismu. Un jebkura sociāldemokrāta šūpulis ir komunisms, marksisms. 1914.gadā Eiropas sociāldemokrātu lielākā daļa nobalsoja par karu, tad viņi nobalsoja par buržuāzijas attīstību un vēl par... Cienītais Bojāra kungs, viņi nobalsoja arī par to, ka viņi savus mērķus realizēs ar parlamentārām metodēm.

Diemžēl, Bojāra kungs...

Sēdes vadītājs. Lūdzu runāt par tēmu konkrētāk!

K.Leiškalns. Es runāju tieši par tēmu. Un, Bojāra kungs! Labais mans draugs! Jūs tomēr esat nācis nevis no 1914.gada sociāldemokrātiem, kas raksta likumus Eiropā, bet no 1917., 1940., 1945.gada, 1981.gada boļševikiem. Un jums ir jāizlabo savas kļūdas, ko mēs nesekmīgi cenšamies darīt jau desmit gadus. Nevis nesekmīgi. Mēs sekmīgi labojam jūsu kļūdas. Un, nedod Dievs, ja šī sabiedrība izvēlēsies vēlreiz jūs. Tad viss, ko mēs esam izlabojuši, atgriezīsies 1917.gadā. Paldies!

Bet es aicinu atbalstīt komisijas viedokli tieši šajā likumā, šajā vietā un tādā tekstā, kā tas ir uzrakstīts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Kā Saeimas priekšsēdētājs teica, ka jārunā pēc būtības. Tāpēc no sākuma es runāšu pēc būtības un pēc tam runāšu drusku ne pēc būtības, atsaucoties uz Kārļa Leiškalna aicinājumu.

Pēc būtības. Skaidrs, ka šis likums ir nepilnīgs, un to varētu arī tādu nepilnīgu virzīt uz trešo lasījumu un arī trešajā lasījumā pieņemt, uzskatot, ka ir kaut kāds pārejas periods, pēc pārejas perioda būs pieņemts likums, kurš būs pieņemams visiem un arī sistemātiski sakārtots. Bet diemžēl pagaidām es neredzu to gaismu tuneļa galā, uz kurieni valdība grib konkretizēt šo galamērķi. Mums nav šīs ļoti konkrētās sistēmas — piedāvāt izveidot saistību ar reģionālo reformu, tā ka uz kādu laiku mums būs jāstrādā tieši ar šo likumprojektu, kurš tagad ir piedāvāts. Tādā gadījumā, protams, ir nepieciešams precizēt tos visus terminus, kas šeit ir minēti, un subsidiaritātes princips ir jālieto tādā veidā, kā tas ir atzīts pasaulē un Eiropā.

Un ne pēc būtības. Kārlim Leiškalnam piedāvāju turpināt diskusiju par sociāldemokrātiju ar savu brāli. Brālis ir gudrs cilvēks sociāldemokrāts. Ģimenes lokā viņš jums izskaidros visas sociāldemokrātijas priekšrocības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Vispirms es gribētu paslavēt Kārli Leiškalnu, kas atzina valdības kļūdas, un es tiešām arī redzu šeit, ka subsidiaritātes principā ir atkāpes, ir virziens — varas centralizācija, nevis decentralizācija. Tas, protams, ir nepieņemami, un iepriekšējā — pirmā lasījuma — teksts ir daudz labāks. Un ir patīkami dzirdēt, ka valdība atzīst to, ka par daudz braukā komandējumos un attiecīgi maz spēj paveikt reģionu attīstības interesēs. Bet man šeit ir jāpiemin arī tas, ko nepārtraukti lolo un cer Kārlis Leiškalns, — maldināt sabiedrību, un jādod cilvēkam, kas laikam daudz ir lasījis, bet maz zina sociāldemokrātijas vēstures dažas tēzes, lai viņš aprimstas un palasa vēl kādu grāmatu ne tikai PSKP vēsturi. Jo PSKP vēsture laikam ir viņam tas talmuts, kas stāv uz galda arī tajās dienās, kad Kārļi ir beigušies un ir Valēriji, un ir Aivari. Bet es domāju, ka tas nav tas svarīgākais.

Kolēģi! Atcerēsimies vācu sociāldemokrāti 1883.gadā Gotas kongresā, 1.kongresā, kad viņi dibināja, saņēma ļoti smagu Marksa kritiku un... Jā, jā, es te dzirdu, atkal Leiškalns nevar rimties. Bet es gribētu pateikt Leiškalna kungam, jums kā liberālim, jums ir jābūt iecietīgam, jādod man pateikt sava patiesība. Pretējā gadījumā jūs nespējat ievērot savas partijas programmu. Es ceru, ka jūs mazliet nomierināsiet šodien savu karsto galvu.

Tātad ko tad attiecīgi Markss pateica par vācu sociāldemokrātu 1.kongresu, ka viņi ir izdarījuši pašu lielāko nāves grēku — izmetuši ārā proletariāta diktatūru. Tāda nelietība, ka proletariāta diktatūra ir nomainīta ar demokrātiju, bija pilnīgi nepieņemama jau pirmajā šajā kongresā. Tā ka es domāju, ka šeit ir elementāra lieta, ka nevajag nepārtraukti mēģināt atrast Marksa ēnu tur, kur viņas nav. Un palasīt vismaz paša Marksa Gotas programmas kritiku.

To, ko es vēl gribētu elementāri pateikt. Šeit ir arī jāatceras tas, ka ne jau tikai, teiksim, PSKP vēsture...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Baldzēna kungs, es aicinu arī jūs runāt par tēmu konkrētāk!

E.Baldzēns. Jā, bet jūs varējāt arī ļaut attiecīgi Kārlim Leiškalnam divreiz neizdarīt izklupienus sociāldemokrātu pusei. Atļaujiet mums arī atbildēt. Ja jūs izturēsities pret valdības partiju pārstāvjiem vienādi kā pret opozīciju, mums nebūtu iebildumu, ja jūs iebildīsiet par tēmu. Tā kā es gribētu pateikt arī šo ja mēs paskatāmies Anglijas sociāldemokrātu leiboristus, tad tur Tonijam Blēram ar marksismu nekad nekas nav bijis kopīgs. Un, ja varbūt Kārlis Leiškalns ir kaut ko dzirdējis par brāli un māsu Vebiem, tad attiecīgi šinī gadījumā viņš zinās, kas ir šī kristīgā sociāldemokrātija. Un arī par Raini varam pateikt pavisam vienkārši. Viņš vienmēr ir norādījis uz Karlu Kautski, kuram ir bijis svešs šis Marksa variants demokrātijas izpratnē, un arī uz attiecīgi poļu sociāldemokrātu vienu no tēviem Pilsudski, no kura arī viņš daudz ko ir aizguvis. Tā kā, kolēģi, es domāju, ka vēsture ir daudz sarežģītāka nekā PSKP vēsture. Un būsim objektīvi. Nemēģināsim viens otru nolamāt. Un es arī domāju, ka Kārlis spēs saglabāt zināmu aukstasinību un savu temperamentu parādīt vietā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Sprindžuks. Komisijas vārdā neko nevēlaties piebilst? Tad mums ir jālemj par to, vai izskatīt 5.pantu pa daļām. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Vai ir jābalso par 5.panta pirmo daļu? Nav iebildumu. Otro daļu? (Starpsauciens: “Nav!”) Trešo? (Starpsauciens: “Ir!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5.panta trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 25, atturas — 39. Nav pieņemts. Paliek iepriekšējā redakcija.

Par ceturto daļu? Nav iebildes. Piekto daļu? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. panta 6. daļu. 5. panta 6. daļa ar redakcionāliem precizējumiem. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 19, atturas — 49. Paliek iepriekšējā redakcija.

Par 7.daļu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. Strādājam ar priekšlikumu numur 7, ko iesniedz deputāts Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 7.priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Komisija ir pilnīgi pareizi darījusi, neatbalstot, Burvja kungs, jūsu priekšlikumu, jo es pilnīgi piekrītu, ka jūs esat šodien Eiropas sociāldemokrāts. Un es pilnīgi piekrītu tam, ka es negribu apvainot vai aizskart sociāldemokrātiju pēc būtības, bet visi tie, kas ir bijuši lielinieku partijas, boļševiku, PSKP un LKP locekļi, ir atbildīgi par nebūšanām, kas notiek Latvijā, un nevis “Latvijas ceļš” un nevis kāds cits no jums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es arī gribu, lai cienījamie pārējie kolēģi zinātu, ka lielākā daļa, starp citu, PSKP biedru iestājās “Latvijas ceļā”. Tā ka precizēsim šos datus.

Un tagad mēs parunāsim par cienījamā Burvja priekšlikumu. Un tādēļ mani ļoti izbrīna šodien, ka proletariāta pārstāvis Leiškalns tik aktīvi iestājas par labējo partiju, kura klusi klausās un laikam arī brīnās.

Un cienījamie kolēģi! Tātad mēs runājam tagad par Burvja kunga priekšlikumu. Mums komisijā bija nopietna diskusija, jo Latvijā ir izveidojusies īpatnēja situācija, jo reģionālās attīstības padomju, plānošanas un koordinācijas padomju veidošanās notiek neatbilstīgi Latvijas Satversmē noteiktajiem reģioniem. Ir izveidojusies Lielrīgas... Rīgas plānošanas reģiona padome. Un tai būtu jāparādās šinī likumā, jo šodien tad rodas jautājums, ko darīt tām pašvaldībām, kuras tajā ir apvienojušās. Protams, mēs varam mēģināt caur šo likumu proponēt, ka tām ir jālikvidējas, un jābūt ir tā, kā ir, teiksim, piedāvāts priekšlikumā, tas ir, Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales. Bet es vēlreiz saku: Baltijas jūras piekrasti mums nevajadzētu iznīcināt. Viņai jau ir izveidojusies sadarbība ar starptautiskajām institūcijām.

Tādēļ es aicinātu nopietni pārdomāt šo jautājumu, un es aicinātu atbalstīt cienījamo Burvja kungu!

Bet cienījamajam Leiškalna kungam es lūgtu arī, ja viņš aģitē sociāldemokrātus no Saeimas tribīnes, tad arī pa brīdim atcerēties “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, kas arī ir tomēr sociāldemokrātisks veidojums ar lielāku vēsturisko pieredzi nekā kolēģiem. Un lūdzu arī ik pa laikam nosaukt mūsu apvienības nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Paldies Kārlim Leiškalnam. Protams, es arī tagad sapratu, ka no sociāldemokrātiem iznāca gan Musolini, gan Hitlers, gan Ļeņins un Bojārs, bet arī Tonijs Blērs un pārējie bija sociāldemokrāti. Izkropļot ideju nav problēmu.

Bet ja atgriežamies pie priekšlikuma. Tātad, tā vai savādāk ... varbūt jūs esat to ievērojuši, varbūt nē, bet, ja mēs runājam par reģionālo attīstību, tad Vidzemes piekrastei tāpat kā Kurzemes piekrastei ir viena īpatnība. Tā sastāv no mazajām ostām un rajoniem, kas var attīstīties tikai un vienīgi kā piekrastes zona. Vidzemes iekšienei nav šīs īpatnības. Un tāpēc es liku priekšā tomēr koncentrēt šo uzmanību uz Baltijas jūras piekrastes īpatnībām. Jūs jau paši pateicāt iepriekšējos balsojumos, ka īpatnības ir jāņem vērā. Tad esiet mīļi un dariet to!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām, ja mēs paskatāmies, kas notiek Baltijas jūras piekrastē, sākot ar Ainažiem un beidzot ar Lietuvas robežu, tur ir diezgan smags stāvoklis. Un ciematus, kuri lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, jo zeme tur ir pilnīgi neizlietojama lauksaimniecībā, ir ļoti smagā stāvoklī. Un tas atkārtojas no gada uz gadu un pie tam pasliktinās, un pasliktinās kāpēc? Tāpēc, ka samazinās nozveja un cilvēki paliek bez darba un attiecīgi bez iztikas. Tātad mums ir jāpievērš īpaša uzmanība mūsu piekrastes iedzīvotājiem un šī reģiona attīstībai, jo to nevar salīdzināt ar Vidzemes vai citām Kurzemes vai Zemgales teritorijām.

Un, cienījamais Leiškalna kungs, kārtējo reizi es nevaru saprast, kāpēc jums šodien ir tāds niknums pret sociāldemokrātiem. Un jūs vienmēr meklējat ienaidniekus, cik es redzu tagad. Tur, kur ir notikusi visatļautība, nolaidība un citas nejēdzības, kādas Latviju ir novedušas ļoti smagā ekonomiskā stāvoklī. Un tajā pašā laikā tur darbojās arī jūsu draugi, kuri ir bijušie PSKP locekļi, ja. Tā ka viņi bija tajās partijās un viņi darīja to, ko viņi darīja. Tāpēc jūs nevariet meklēt un nemeklējiet vainu pie mums! Bet Burvja priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Mēs Tautsaimniecības komisijā neatbalstījām Burvja kunga priekšlikumu varbūt arī viena iemesla pēc, ka neuzskatījām par pareizu, ja situācijā, kad Kurzemes zemes pašvaldības nav atrisinājušas savā starpā noteiktas pretrunas un ir šīs pretrunas varbūt, tādā gadījumā cīņā par ietekmi tiek izdomāts jauns nosaukums. Mums ir vēsturiski izveidojusies zeme — tā ir Kurzeme, kura stāv blakus Vidzemei, Zemgalei un Latgalei, un turpmāk arī, mūsuprāt, tā bija jālieto. Un šī pieeja, kas ir šeit likta, protams, ir bez mazākā pamata, jo uz Baltijas jūras piekrasti tomēr tikpat precīzi var pretendēt arī visas Vidzemes pašvaldības un vienpusējā kārtā šīs tiesības viņiem nav jānoņem. Ja kurzemnieki grib... atsevišķas pašvaldības grib savādāk, varbūt var nosaukt arī ar kādu citu apzīmējumu, bet to var likt iekavās, kā viņiem labāk patīk savu zemi nosaukt. Bet kopumā arī turpmāk ir jāsaglabā vēsturiskais nosaukums “Kurzeme”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Un tomēr es parlamentu aicinu nobalsot pret Burvja kunga iesniegto priekšlikumu, un galīgi ne tāpēc, ka Burvja kungs ir sociāldemokrāts. Tāpēc ka priekšlikums ir nejēdzīgs. Aiz viena iemesla. Bet Bojāra kungam, savam draugam Leonam, es varu paskaidrot, ka sociāldemokrātiju vai šīs kreisās idejas, šo marksismu, es neienīstu šodien, es to ienīstu kopš agrīnas bērnības. Tikko es sāku sevi saprast kā personību un cilvēku, es sapratu, ka šiem neliešiem, kas man tur muti ciet 50 gadu garumā, kas iznīcinājuši manus radus, kas ir izsūtījuši simtiem tūkstošu cilvēku, nevar būt cilvēka cienīga ideoloģija! Es pret to iestājos un iestāšos! Es ar šo naidu piedzimu un ar šo naidu nomiršu! Tai pat laikā es atsevišķus cilvēkus cienu, mīlu un uzskatu par gudriem kā jūs, Baldzēna kungs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es aicinu runāt mazliet lietišķāk un par lietas būtību. Mums ir Satversme, un Satversmē ir rakstīts, ka “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale”. Tas ir... tā ir tāda aksioma, ja.

Bet tagad par visiem priekšlikumiem kopumā — no 7., 8., 9., 10. — es aicinu nedebatēt atsevišķi par katru priekšlikumu, jo komisija, apspriežot šos priekšlikumus, par labāko tik tiešām atzina Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Un kāpēc? Tāpēc, ka tur ir šie Satversmē noteiktie reģioni, un tāpēc, ka ne tikai Ministru kabinets nosaka plānošanas reģionu teritorijas, bet šīs teritorijas nosaka saskaņā ar pašvaldību iesniegtajiem priekšlikumiem. Tātad no visas šīs grupas aicinu atbalstīt 9.priekšlikumu un vairāk nedabatēt par katru atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Protams, no Satversmes viedokļa Annas Seiles arguments ir pietiekami nopietns un Kārļa Leiškalna priekšlikums arī būtu atbilstošs. Tajā pašā laikā nebija arī nekādu pretrunu, runājot par Baltijas jūras piekrastes reģionu, jo tas iekļāva arī Vidzemi.

Un vēlreiz es gribētu atzīmēt tikai to, ka mēs šodien esam ļoti izauguši. Ja dienas pirmajā pusē mēs runājām par sociāldemokrātijas attīstību, pateicoties abortiem vai to noliegumiem, tad šodien mēs runājam jau par reģionālo attīstību un sociāldemokrātijas attīstību. Tas jau, protams, ir mūsu, deputātu, izaugsmes solis vienas dienas laikā. Ar to es jūs apsveicu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es vienmēr aicināju nelamāties no šīs tribīnes un neizteikt visādus apvainojumus.

Un, cienījamais Kārli Leiškaln, jūs uzbrūciet sociāldemokrātiem, kā to darīja Hitlera un Staļina teoriju realizētāji. Tāpēc vajag domāt, ko jūs darāt!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks. Cienījamais Burvja kungs! Cienījamie deputāti! Lūdzu neatbalstīt Burvja priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 26, atturas — 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. Skatāmies 8.priekšlikumu. Arī to iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija to daļēji ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.

M.Sprindžuks. Bet 9.priekšlikumu iesniedzis deputāts ...

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. Jā. 10.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija to daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 11.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija nav atbalstījusi, bet redakcionāli precizē šo pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Sprindžuks. 12.priekšlikumu iesnieguši deputāti Bunkšs, Leiškalns un frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija atbalstījusi un redakcionāli precizējusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 13.priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Bunkšs un frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Es maz ko varēšu pateikt par sociāldemokrātijas vietu 21.gadsimtā, bet es vēlos atgādināt, ka mēs šodien, balsojot Saeimā, atbalstījām Māra Pūķa iebildumus par subsidiaritātes principa definīcijas mainīšanu. Un faktiski man šķiet, ka 13.priekšlikums ir tāds, kas šo subsidiaritātes principu kā tādu īstenībā atbalsta. Es tā nedaudz esmu uzmetis lūpu, ja tā drīkst teikt, par to, ka komisija nav atbalstījusi manu priekšlikumu un “Latvijas ceļa” priekšlikumu, jo it kā iepriekšējā — 12. priekšlikumā — jautājumi, kas attiecas uz plānošanas reģionu, uz vietējo pašvaldību attiecībām ar Ministru kabineta izdotajiem dokumentiem, ir svītroti. Nu it kā varētu daļēji domāt, ka daļēji vismaz, teiksim, līdz ar to šis priekšlikums ir tāds, ko varētu arī daļēji atbalstīt. Es mēģināju likumā meklēt, varbūt kādā citā vietā ir precīzi pateikts, ko tad īsti dara Plānošanas reģiona attīstības padome un kas tad nosaka šo reģiona attīstības plāna izstrādes ieviešanas un uzraudzības kārtību.

Līdzīgi tas ir arī attiecībā uz pašvaldību. Šo attīstības plānu izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību, jāsaka godīgi, es neatradu. Ir gan runāts 69. priekšlikumā 18. panta piektās daļas 3. punktā par to, ka Plānošanas reģiona attīstības padome nodrošina šo uzraudzību un attīstības plāna ieviešanu. 22. priekšlikumā runāts par to, ka izstrādā Plānošanas reģiona attīstības padome šīs programmas. Ir gan tādi dīvaini priekšlikumi, kurus es īsti nesaprotu, kāda ir tā koncepcija, kuru tad galu galā ir atbalstījusi atbildīgā komisija. Kā, piemēram, 54.priekšlikumā, tas ir, 17.panta pirmā un otrā daļa saka, ka valdības izveidotā Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde, kas atradīsies, kā ir iecerējuši šobrīd otrā lasījuma autori, Finansu ministrijas pakļautībā, izstrādās reģiona attīstības plānu un īstenos reģionālo politiku. Katrā gadījumā es vēršu uzmanību uz to, ka, manuprāt, šajā te likumā nav īsti skaidra tā koncepcija. Un drīzāk izskatās, ka nekas nav mainījies. Neskatoties uz to, ka ir 12.priekšlikums, ko “Latvijas ceļš” ir iesniedzis, nekas sākotnējā koncepcijā nav mainījies. Ka lielā mērā otrā lasījuma redakcija piedāvā centralizētu reģionālās attīstības plānošanas modeli, arī realizācijas un plānu izstrādes modeli. Manuprāt, tas nav pareizi, un tādēļ es aicinu atbalstīt tomēr 13.priekšlikumu, ko es pats esmu iesniedzis, ko ir iesniedzis “Latvijas ceļš”. Katrā gadījumā šajās dažādās sarežģītajās attiecībās vismaz viena lieta būtu skaidra, ka plānošana notiek vismaz trīs līmeņos. Tātad nacionālajā līmenī, nacionālajā līmenī par to atbild valdība, reģiona līmenī, respektīvi, šajā te likumprojektā iestrādātajā gadījumā tas nozīmētu plānošanas reģionu līmenī, un pašvaldībās. Tādēļ, manuprāt, šis priekšlikums ir ļoti loģisks un pareizs, un es vēlētos, ka jūs to atbalstītu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka Bunkša un “Latvijas ceļa” priekšlikums runā par reģionālās attīstības plānu. Un Burvja priekšlikums runā par reģionālās attīstības programmu. Es domāju, bieži vien šajā likumā ir jaukti divi jēdzieni — plāns un programma. 12.pants runā par reģionālās attīstības programmu, tālāk 13.pants par rajona pašvaldības attīstības programmu, 14.pants par vietējo pašvaldību attīstības programmu, nu tad nejauksim divus dažādus likumus, “Teritoriālās plānošanas likums” runā par teritorijas fizisku plānošanu un plānu, un šeit runā pavisam par citu dokumentu. Šeit runā par attīstības programmu. Tāpēc es aicinātu neatbalstīt Bunkša priekšlikumu, kur ir runa par plānu. Nenoliedzami, likumā bieži vien šie jēdzieni ir jaukti, bet aicinu atbalstīt Burvja priekšlikumu, kur runā par reģionālās attīstības programmu, kas ir šī likuma sakarā.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Pēteris jau arī apvienoja būtībā šo un nākamo priekšlikumu, kas būtībā nāk no vienas saknes. Vai mēs, runājot par pašvaldību iespējām strādāt, atzīsim arī viņu tiesības rīkoties pašām, vai visu nodosim Ministru kabineta rokās? Ir šī vēlme centralizēt, un mēs redzam, kas no tā iznāk. Tāpēc ir abi šie priekšlikumi. Un būtībā, ja turpinātu Bunkša kunga priekšlikumu par pašizglītošanos, tad varētu tālāk runāt par Eiropas liberālo partiju nonākšanu sociāldemokrātiskajās nostādnēs tanī brīdī, kad viņi sāk runāt par sociāli atbildīgu tirgu. Bet es domāju, ka to mēs varēsim turpināt pie nākamajiem Bunkša kunga priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Sprindžuks. Komisija nav piekritusi šādam priekšlikumam. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 4, atturas — 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. Strādājam ar 14.priekšlikumu. To iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 7, atturas — 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Sprindžuks. 15. priekšlikumu iesniedz deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 16. priekšlikumu iesnieguši deputāti Jānis Urbanovičs un deputāts Pliners. Komisija nav atbalstījusi redakcionāli precizētus...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Arī 17. priekšlikumu iesnieguši deputāti Urbanovičs un Pliners, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 18. priekšlikumu iesniedzis deputāts Bunkšs, deputāts Burvis un frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Šķiet, ka šis nu ir tas priekšlikums, kur liberāļi un sociāldemokrāti vai ar sociāldemokrātisku ievirzi domājošie varētu nostāties uz vienota ceļa, jo šajā te priekšlikumā, manuprāt, ir sajauktas divas lietas. Jautājums, kas ir budžets, un otrs jautājums — kas ir, teiksim, budžeta finansēšanas avoti. Un, ja mēs veidojam plānošanas reģionu un veidojam padomi, tad neatkarīgi no tā, no kurienes tie līdzekļi nāks, vai tie nāks no valsts budžeta, vai tie nāks pašvaldību budžetiem, vai tie nāks no kaut kādām palīdzības programmām, vai galu galā no individuāliem ziedotājiem, šai institūcijai ir nepieciešams budžets. Un tāpēc, manuprāt, ir pareizi, ka mēs runājam par plānošanas reģionu budžetu, ja mēs vēlamies, mēs trešajā lasījumā varam arī tālāk precizēt, kādi ir šī te budžeta finansēšanas avoti, no kurienes tad budžeta ieņēmumi veidojas.

Bet es aicinātu atbalstīt 18. priekšlikumu un ceru, ka to darīs arī sociāldemokrāti!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Mani nepārsteidz šeit Burvja kunga priekšlikums, es to saprotu, bet mani pārsteidz Bunkša kunga priekšlikums un “Latvijas ceļa” klātbūtne. Kamēr mums nebūs jēdziena par otro reģionālo līmeni, mums nebūs ne funkciju, nekāda arī budžeta. Līdz ar to mēs strādājam ar to likumprojektu, kāds mums ir piedāvāts, un, atvainojiet, jūsu koncepcijas ietvaros arī ir attiecīgā terminoloģija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Sprindžuks. Komisija nav atbalstījusi. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 2, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Bet tagad paziņojums Modrim Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie Vides apakškomisijas deputāti! Otrdien pulksten 14.30 būs “Latvenergo” un Zemkopības ministrijas pārstāvji sakarā ar to, ka tiek subsidētas zivsaimniecības no “Latvenergo” puses. Pulksten 14.30. Lūdzu, gaidu visus.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu “Reģionālās attīstības likums”. 19. priekšlikums. Lūdzu!

M.Sprindžuks (TP). 19. priekšlikumu iesniedzis deputāts Māris Sprindžuks. Komisija daļēji atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 20. priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 21. priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs un Pliners. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 22. priekšlikumu iesniedzis deputāts Bunkšs un frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Sprindžuks. 23. priekšlikumu iesniedz deputāts Burvis un Kārlis Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 24. priekšlikumu iesniedzis deputāts Sprindžuks.

Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 25. priekšlikumu iesnieguši deputāti Bunkšs un Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Cienījamo referent! Man tik tiešām būtu interesanti uzzināt, kādi ir tie iemesli, kuru dēļ faktiski nav atbalstīts redakcionāls priekšlikums. Es gribētu zināt, kas tās ir par domēm, kuras apstiprinās rajonu pašvaldības attīstības programmu? Mēs šajā te gadījumā runājam par rajonu pašvaldību. Rajona pašvaldības augstākā lēmējinstitūcija ir padome, un man tiešām nav skaidrs, kas tā ir par domi, kura piedalās vai kura apstiprina attiecīgā rajona attīstības programmu. Man tik tiešām likās, ka šajā vietā drīzāk varēja būt tā piebilde “redakcionāls labojums”, jo tā īstenībā, manuprāt, ir kļūda, ja salīdzinām ar to, kas ir noteikts likumā par pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es tāpat kā Jānis Bunkšs nevaru saprast jēdzienu “dome” rajona padomē, kur nekad šāda institūcija nav bijusi. Šis priekšlikums, nezinu, kādu iemeslu dēļ, Tautsaimniecības komisijā nav guvis atbalstu. Reāli iznāk tagad, ka Tautsaimniecības komisija piedāvā pretrunīgu normu ar likumu par pašvaldībām, kur rajona pašvaldībās nav domju un nekad nav bijušas, ir tikai padomes, tāpat kā vietējās pašvaldībās pagastos. Lūdzu atbalstīt Bunkša un Burvja priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Sprindžuks. Nē, nevēlos. Lūdzu sekot komisijas ieteikumam neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25.priekšlikumu! (Starpsauciens: “Jā, jābalso! Kā komisija.”) Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — nav, atturas — 29. Priekšlikums guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. Apsveicu Bunkša kungu!

26.priekšlikumu iesniedzis deputāts Bunkšs un frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 27.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 28.priekšlikumu iesniegusi pati komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. Arī 29.priekšlikumu komisija ir iesniegusi, mainot panta nosaukumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 30.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 31.priekšlikumu iesniedzis deputāts Klementjevs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 13, atturas — 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Spridžuks. Paldies! 32.priekšlikumu iesniedz deputāti Bunkšs un Burvis. Komisija daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 32.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka, pirmkārt, viss šis likums pamatā ir saistīts ar attīstības plāniem vai pareizāk — attīstības programmām, kuras tiek izstrādātas nacionālā līmenī, reģionālā līmenī, rajona līmenī, vietējo pašvaldību līmenī. Un šīm programmām, no vienas puses, ir mērķis nospraust vadlīnijas, kādā veidā attīstīsies attiecīgā teritorija, kurai ir izstrādāta šī programma. Bet ir arī ne mazāk svarīgs mērķis, kas ir saistīts ar iestāšanos Eiropas Savienībā, ar strukturāliem fondiem. Jo šis ir instruments, šīs programmas ir instruments, kuras tiks izmantotas, ļoti būtiski tiks izmantotas strukturālo fondu naudas līdzekļu apsaimniekošanai un izmantošanai atbilstoši šīm attīstības programmām — gan nacionālā līmenī, gan reģionālā, gan vietējo pašvaldību. Jāsaka, ka pamatā strukturālie fondi ir saistīti ar Labklājības ministriju, tas ir sociālais fonds, Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju un, manā skatījumā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Un visiem šiem fondiem ir jābūt maksāšanas aģentūrai, kuru, pēc mana viedokļa, būtu jādeleģē Finansu ministrijai. Tai jānodarbojas ar maksāšanas aģentūras funkcijām. Pašlaik ir kaut kā diezgan mīklaini gan tie priekšlikumi, kas šeit parādās, un vismīklainākais ir tas galaprodukts, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir uzrakstījusi, kas vadīs šo Nacionālo reģionālās attīstības padomi, kādas ministrijas tur tiek pārstāvētas. Un nepietiek ar to, ka izpildvaras ministriju kompetences jautājumos pieliek klāt veselu rindu likumdevēju varas cilvēkus no dažādām komisijām, komisiju vadītājus.

Es saprotu, ka katram ir vēlēšanās būt klāt pie strukturālo fondu naudas līdzekļu apsaimniekošanas, vismaz mazo pirkstiņu pielikt klāt šim procesam, bet pārsteidzoši ir tas, ka likumdevējs šo dažādo interešu pārstāvniecību saliek visu vienā katlā, ko vien var. Katrs, kas izteicis vēlēšanos ar savu priekšlikumu, tas arī tiek akceptēts un ielikts iekšā šajā te nacionālā līmeņa Reģionālās attīstības padomes sastāvā.

Nenoliedzami, Eiropas Savienības prasība ir, lai šajā reģionālajā līmenī tiktu pārstāvēti atbildīgo ministriju cilvēki, caur kuriem šī strukturālā fonda naudas līdzekļi tiks novadīti uz attiecīgo nozari. Bet nenoliedzama ir arī Eiropas Savienības prasība, lai šī strukturālā fonda naudas līdzekļi būtu novadīti nacionālā līmenī, reģionālā līmenī, rajona līmenī un vietējās pašvaldības līmenī šajās padomēs piedalītos arī sociālie partneri — gan Pašvaldību savienība, gan citas nozaru asociācijas, kuras ir ieinteresētas šos procesus virzīt. Jāsaka, ka no piedāvātās redakcijas sociālie partneri ir vispār izslēgti ārā, lai arī dažas dienas atpakaļ bija seminārs, kur tieši par šo tematu bija runa, un ar Sprindžuku Māri mēs bijām šajā seminārā, kur Eiropas Savienības lektori ļoti akcentēja to, ka sociālajiem partneriem ir jābūt pārstāvētiem visos līmeņos, apsaimniekojot strukturālo fondu naudas līdzekļus.

Šeit ir piedāvāts no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas manā skatījumā kaut kāds “rasols”, kurš reāli neatbilst ne Eiropas Savienības prasībām, ne arī tām vajadzībām, kādām šis likums vispār top. Un, lai izbēgtu no šī “rasola”, es piedāvāju atbalstīt 32. priekšlikumu, kur tomēr ir daudzmaz valstiska pieeja, varbūt manā skatījumā būtu jāpapildina šis priekšlikums uz trešo lasījumu gan ar sociāliem partneriem, gan ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, un tad būtu...

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Salkazanovs. ... Un tad būtu atbilstoši gan mūsu vajadzībām, gan arī Eiropas Savienības prasībām.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle — īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām.

R.Zīle (īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Centīšos jūs ilgi neaizkavēt. Vienkārši gribu jūs aicināt apspriest par šo sadaļu — 16.panta otro sadaļu, atbalstīt pirmā lasījuma redakciju. Paskaidrošu, kāpēc.

Valdība nepieņēma šo lēmumu, kas pašlaik ir pirmā lasījuma redakcijā, ļoti ātri. Tas tika izsvērts gan ministriju starpā, gan arī ar pašvaldību pārstāvjiem un visiem reģionu pārstāvjiem. Un tajā ir ielikta viena būtiska detaļa. Tur ir pieci ministri un pieci plānošanas reģionu padomju vadītāji. Tā bija atrasts šis kompromiss. Ja jūs atbalstīsit jebkuru citu no šiem priekšlikumiem : 32, 33, 34 un tā tālāk, jūs šo kompromisu izjauksit. Es nesaku, ka notiks kaut kas traģisks, bet es aicinu Saeimu atbalstīt valdības pozīciju, jo tad ir normāla saskaņa starp centrālo valdību šajā gadījumā šo piecu ministru personā un pieciem plānošanas reģionu padomju vadītājiem.

Un gluži tāpat valdība vēlējās redzēt reģionālā līmenī, kurā ir pieci pašvaldību pārstāvji un pieci ministriju pārstāvji, bet to vada savukārt pašvaldību vadība. Tātad tas bija tas spoguļattēls, ko valdība ielika kā labāko kompromisu. Lūdzu to saprast un atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ir tā savādi redzēt valdības koalīciju partneru mēģinājumus, godīgi sakot, izjaukt vienu labu domu, jo jebkurš no šiem priekšlikumiem tikai pasliktina pirmā lasījuma redakciju. Nu, paskatieties, lūdzu, uzmanīgi! Un, kaut vai vienu pieņemot, mums gribot negribot rodas jauni sarežģījumi. Es piekrītu, ka varētu pārskatīt. Es nezinu, kādā veidā uz trešo lasījumu, paldies Dievam, vēl viens lasījums ir priekšā, bet šobrīd nevar pieņemt nevienu no šiem priekšlikumiem, lai cik skaisti katrs nāktu šeit par to runāt. Tie nekādā veidā neuzlabo pirmā lasījuma redakciju. Tā ka es tiešām aicinu šoreiz ieklausīties tiešām tajā priekšlikumā, kas nāk no valdības, un atbalstīt arī to, ko nupat Zīles kungs teica, un balsot pret visiem priekšlikumiem, sākot no 32. līdz 38.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Šodien, apspriežot vienu citu likumprojektu, mēs runājām vai pieminējām katrā gadījumā negribētus bērnus. Nu šajā te gadījumā jūs vienu šādu negribēta bērna piemēru redzat, un gluži vienkārši tā bērna vārds ir reģionālā attīstība. Paskatieties, kas tiek piedāvāts atbildīgās komisijas priekšlikumā labajā pusē. Es gan runāju ar Sprindžuka kungu, un viņš diemžēl uzstājoties šo te kļūdu, manuprāt, neminēja. Bet, ja mēs pieņemam par baltu patiesību to, kas ir uzrakstīts labajā pusē, ka par reģionālo attīstību ir atbildīgs ekonomikas ministrs, nu tad, ziniet, manuprāt, nav citas izejas kā atbalstīt manu priekšlikumu un galu galā šo te daudzo atbildību, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, gan Finansu ministriju, kura arī turpmāk pēc šī likuma ieceres atbildēs par reģionālo politiku un kuras paspārnē atradīsies Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde. Mums ir īpašu uzdevumu ministri, veseli divi, kuriem tajā vai citā aspektā ar šiem jautājumiem ir kāda darīšana. Nu, tad tik tiešām, manuprāt, mūsu priekšlikums, es domāju šeit kolēģi Burvi, ir tas, kurš neizjauc pirmajā lasījumā piedāvāto līdzsvaru. Šeit saglabājas gan tā proporcija — pieci centrālās varas pārstāvji, pieci reģionu pārstāvji, un mēs piedāvājam, ka šo Reģionālās attīstības padomi vada un tās priekšsēdētājs ir Ministru prezidents. Bet līdzsvaram šajā te padomē arī piedāvājam, ka piedalās Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis. Tādā gadījumā, manuprāt, ir pietiekami autoritatīva vara, kurai ir iespēja pateikt, kurš tad ir atbildīgs par reģionālo attīstību mūsu valstī galu galā, un arī līdzsvars netiek izjaukts. Tā kā tas ir piedāvāts varbūt pirmā lasījuma redakcijā. Jebkurā gadījumā aicinot atbalstīt šo savu un deputāta Burvja priekšlikumu, es noteikti gribu vērst uzmanību un lūdzu arī atbildīgo referentu tomēr informēt par to, kādā veidā mēs varētu, teiksim, nu, atrisināt to problēmu, kas ir parādījusies, ka mums ir jauns par reģionālo attīstību atbildīgs ministrs.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Ministru kabinets Ministru prezidenta vadībā ir apstiprinājis koncepciju, ka šos jautājumus ir jāuztic īpašu uzdevumu ministram, kurš sadarbojas ar starptautiskām institūcijām finansu jautājumos. Un tā arī šis priekšlikums ir ticis būvēts un es iesaku atbalstīt otrā lasījuma redakciju. Jo vai Ministru prezidentam būs laika piedalīties katrā reģionālās attīstības padomes sēdē, ja mums ir tik svarīgi starptautiski jautājumi risināmi kā kāpšana uz Eiropu un ieiešana NATO. Manuprāt, arī tas, ka šeit ir minēts papildus vēl Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, tas nav slikts priekšlikums, bet to var iesniegt kā atsevišķu papildinājumu uz trešo lasījumu. Tāpēc es aicinu noraidīt visus priekšlikumus no 32. līdz 38., un lai stātos spēkā tā redakcija, kuru Ministru kabinets ir apstiprinājis.

Bet, manuprāt, ja mēs nobalsosim par 32. priekšlikumu, būs pieļauta vēl viena kļūda tāpēc, ka mēs esam devuši šajā redakcijā, kuru Kabinets ir apstiprinājis, tādu priekšlikumu, ka pieci pārstāvji no katra reģiona šeit būs iekšā, bet šiem pārstāvjiem nav jābūt obligāti padomju priekšsēdētājiem, ja viņi paši to nevēlas vai vēlas labu speciālistu, kurš pārzina finansu jautājumus, piemēram, tad var piedalīties arī šajās sēdēs arī viņu norīkotais pārstāvis.

Tāpēc aicinu noraidīt gan šo, gan pārējos priekšlikumus, lai neizjauktu likuma koncepciju.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tātad, tā vai savādāk, sasaucas kopā tas, ko teica kolēģis Bunkšs, un tas, ko teica kolēģe Seile. Protams, nav nepieciešamības nojaukt šo līdzsvaru. Es atgādināšu to... es, protams, saprotu Seiles kundzes rūpes par Ministru prezidenta veselību, bet es atgādināšu to, ka Ministru prezidents jau ir uzņēmies vadīt vairākas lietas, kā piemēram teiksim, Ostas padomi. Kas ir Ostas padome? Tā ir viena neliela sadaļa no Nacionālās attīstības programmas. Tātad būtībā vienu nelielu sadaļu Ministru prezidents var vadīt, un pie tam ļoti veiksmīgi, tajā pašā laikā runāt jau par kaut kādu nopietnāku vadīšanu, par visas nacionālās attīstības vadīšanu, Ministru prezidentam Anna Seile negrib uzticēt. Manā skatījumā kaut kādas loģikas trūkums te varētu būt. Un tādā gadījumā ir ļoti loģiski, ja mēs liekam priekšā šo ļoti atbildīgo posteni, šo atbildīgo procesu vadīšanu uzticēt Ministru prezidentam.

Vēl vairāk. Ja mēs apdomājam esošo situāciju, stādieties priekšā, ka, ja vadīs viens no atbildīgajiem ministriem, kuram pēc tam ar šīs padomes lēmumu ir Ministru kabinetā jāpanāk Ministru kabineta lēmumi attiecīgajā līmenī... Un nedod Dievs, ja Ministru prezidents un attiecīgais ministrs būs dažādās politiskajās partijās un kādā momentā viņiem būs nemīlestība vienam pret otru, pat ja viņi būs valdošajā koalīcijā. Jūs saņemsit ne pārāk jautru darbu. Jūs ieliksit iekšā mazu ķīlīti uzreiz starp šo attīstības padomi un Ministru kabinetu. Es domāju, ka tas ir jānovērš pašā aizsākumā.

Un otrs moments, uz ko pievērsa uzmanību jau Bunkšs. Tā vai savādāk, reģionālās attīstības padomju priekšsēdētāji, protams, pārstāvēs arī reģionālo pašvaldību viedokļus. Bet, tā vai savādāk, ņemot vērā mūsu politisko kultūru, esošo situāciju, viņi uzmetīsies neapzināti, bet viņi centīsies paust it kā visu pašvaldību viedokļus, bet tajā pašā laikā paudīs lielāko pašvaldību viedokļus. Tas ir automātiski. Šinī brīdī, šinī situācijā tas ir neizbēgami.

Un tāpēc šai tendencei kā līdzsvars varētu būt un nepieciešams ir Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, kurš nevar uzspiest savu viedokli, bet automātiski ir spiests pārstāvēt visu pašvaldību viedokli. Un šajā gadījumā būs šis līdzsvars saglabāts. Arī skaitliski. Arī no idejiskā viedokļa.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātie deputāti! Protams, ka ir saprotams, ka, gatavojot attiecīgo likumprojektu, iniciatori balstījās uz to, ka šeit tiek iestrādāts paritātes princips. Paritātes princips, no vienas puses, ar pašvaldībām, no otras puses — ar ministrijām. Un kopumā pirmajā lasījumā redakcija atbilst attiecīgajam principam un tas varētu būt par pamatu.

Tālāk, kad Tautsaimniecības komisija izskatīja priekšlikumus, kuri ir ierosināti patiešām no 32. līdz 35. ... un faktiski visus atbalstīja ... līdz trīsdesmit astotajam ... un faktiski, visus atbalstot, ir novedusi līdz apzinātam absurdam, un šis apzinātais absurds izpaužas sekojoši, ka tagad pie šiem balsojumiem, ja mēs sasummējam kopā, tādā gadījumā Nacionālo reģionālās attīstības padomi sastāda viss Ministru kabinets ar Ministru prezidentu priekšgalā, klāt nāk Saeimas triju komisiju pārstāvji — Tautsaimniecības, Budžeta un finansu un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju pārstāvji, nāk klāt piecu reģionu vadītāji vai viņu nozīmēti pārstāvji, un nāk klāt vēl Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, kas kopumā parāda, ka attiecīgā ideja kā tāda šeit ir novesta līdz absurdam. Lai atgrieztos vismaz pie tām iecerēm, kas bija likuma autoriem domāts, mums ir jāizskata, manuprāt, tikai divi jautājumi: vai nu mēs neatbalstām visus ierosinājumus, vai arī mēs varam skatīties šo vienu ierosinājumu, ko tagad mums piedāvā Bunkša kungs un Imants Burvis, lai izšķirtos, vai atbalstīt vai neatbalstīt, es gribētu arī parādīt šo varbūt atšķirību, kas ir no redakcijas pirmajā lasījumā. Un atšķirības es saredzu tikai divas. Pirmā. Šeit tātad ierosinājumā ir piedāvāts, lai komisiju vada Ministru prezidents, nevis atbildīgais ministrs, un, manuprāt, tas nav pareizi. Par attiecīgo reformu atbildība ir jāuzņemas ministram un viņam arī jāvada attiecīgā padome ar saviem kolēģiem ministriem un pieaicinātiem pašvaldību pārstāvjiem.

Otrs, saistībā tieši ar konkrētu ministriju klātbūtni. Šeit tiek piedāvāts, ka piedāvājumā nav ekonomikas ministra, bet ir zemkopības ministrs, kas kopumā ir pareizi, ņemot vērā, ka saistībā ar zemkopību reģionos būs jārisina daudz jautājumu. Bet pašā pirmajā lasījumā šī zemkopības ministra nav. Kādā veidā var no šīs situācijas iziet? Priekšlikums, Bunkša un Burvja piedāvājums, ka nav ekonomikas ministra šeit, arī nav labākais risinājums vismaz tāpēc, ka līdz šim pie Ekonomikas ministrijas bija Reģionālās attīstības fonds, kurš vairāku gadu garumā, protams, savu funkciju ir pildījis. Kā būs uz priekšu, šeit arī likums sakārtos, bet noteikti klāt šai ministrijai ir jābūt.

Izvērtējot šos jautājumus, es redzu faktiski tādu kompromisu, kas varētu būt piedāvājams. Mēs neatbalstām nevienu no priekšlikumiem, bet saglabājam pirmajā lasījumā doto redakciju un uz trešo lasījumu varbūt vēlreiz gan valdība izskatīs variantus, padomās, kādā veidā piesaistīt Zemkopības ministriju, vai nomainot ar attiecīgi kādu ministriju, vai arī varētu būt vēl sekojošs priekšlikums, gan piesaistīt zemkopības ministru, no vienas puses, papildinot tādā skaitā ministru klātbūtni, gan, no otras puses, piesaistot to pašu Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju, kas sabalansēs pašvaldību klātbūtni. Tādā veidā mēs varētu strādāt trešajā lasījumā, bet šim likumam... tātad piedāvājumi, kas ir tagad, visi ir noraidāmi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Runāsim stingri par lietu, jo šo priekšlikumu, pirmkārt, ir iesniedzis “Latvijas ceļa” pārstāvis, otrkārt, deputāts Burvis. Un šo priekšlikumu vismaz daļēji ir atbalstījusi arī atbildīgā komisija, kurā es strādāju, un šajā komisijā es balsoju pret šo priekšlikumu un aicinu balsot arī jūs pret, jo priekšlikums pēc savas būtības varbūt nav pretrunā ar Satversmes burtu, bet neapšaubāmi ir pretrunā ar Satversmes garu un arī ar Ministru kabineta iekārtas likumu, jebšu Ministru prezidenta funkcijas ir pilnīgi skaidri zināmas, skaidri paredzētas un pārraugāmas. Vēl vairāk. Ministru prezidents ar Kabineta lēmumu var iedibināt vienmēr kādu īpašu uzdevumu ministru. Ministru prezidents vai Ministru kabinets var mainīt likumu par Ministru kabineta iekārtu, bet Ministru prezidentam ir tiesības uzņemt vai ņemt uz sevi vēl kādu portfeli. Teiksim, Šķēles kungs ir reizē bijis arī finansu ministrs, ja nemaldos, Gaiļa kungs kādu brīdi pildīja arī ārlietu ministra funkcijas, nu, tas nav svarīgi... Jā, jā, toreiz viņš patrieca nabaga Trapāna kungu un uzņēmās šīs funkcijas, un Latvijas valsts ieguva kaut kādas lodes no aizdomīgas čehu firmas, bet tas te nav galvenais. Mēs nevaram Ministru prezidentam šobrīd atdot ministriju pēc savas būtības. Ministriju, kuras ierēdņi ir atkal ministri. Tāpēc es aicinu deputātus balsot pret 32.priekšlikumu. Un, neskatoties uz to, ka manis vadītā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un atbalsta drīzāk pārpratuma dēļ. Es piekrītu, ka vairāki deputāti, kas komisijā balsoja par šo deputātu Bunkša un Burvja priekšlikumu, noraidīja šo priekšlikumu plenārsēžu zālē. Tas nav pareizi pēc būtības. Mēs nevaram apkraut Ministru prezidentu ar funkcijām, kas nav Ministru prezidentam raksturīgas.

Ja Latvijas Republikas Ministru prezidents, un nav svarīgi, vai tas ir Bērziņš šodien vai, teiksim, Leons Bojārs rīt, nolems, ka viņa statuss ir vajadzīgs, lai uzņemtos šīs funkcijas pildīšanu, viņš izdalīs to kā īpašā uzdevumu ministra funkciju un paņems šo portfeli sev, un uz to Ministru prezidents ir tiesīgs.

Bet nevainosim Ministru kabinetā ministriju, kuras ierēdņi ir ministri no citām ministrijām. Tas nav vajadzīgs! Nemēģiniet te sanaidot vai samīlināt koalīciju veidojošās partijas, Burvja kungs! Skaidrs, ka mums ir savas pretrunas, bet mums ir kopējs uzdevums, un šis uzdevums ir sabiedrības labklājība, kam jūs par katru cenu gribat ieriebt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks. Paldies! Es mēģināšu ļoti īsi. Piekrītu Kārļa Leiškalna argumentiem par Ministru prezidentu. Es gribētu pateikt vienu, ka šai Nacionālajai reģionālās attīstības padomei būtiski ir pārstāvēt visas tās nozaru ministrijas, kurām ir tiešām būtisks reģionāls raksturs. Tajā skaitā Zemkopības ministrija, tajā skaitā arī Izglītības un zinātnes ministrija.

Savukārt, ja šeit izjūk šī paritāte starp reģionu un valdības pārstāvjiem, manuprāt, tā nav būtiskākā nelaime, jo tieši Reģionālās attīstības padomes līmenī varētu nodrošināt šo te reģionu, teiksim, pašvaldību pārstāvniecību un vairākumu. Līdz ar to būtu viss pareizi pa līmeņiem.

Un no savas puses es gribētu teikt, ka tiešām līdz 38.priekšlikumam komisijā nebija atbildīgi šie balsojumi, līdz ar to veidojās liels tāds “kokteilis”, un lūdzu ļoti uzmanīgi katram vērtēt šos priekšlikumus un balsot, nu, drīzāk saskaņā ar veselo saprātu!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs — otro reizi.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Man daudz labāk patīk klausīties Kārli Leiškalnu, kad viņš stāsta par visādām vispārīgām pasaules lietām, nekā, teiksim, šajā te konkrētajā gadījumā viņa argumentus, kas bija attiecībā uz Ministru prezidenta funkcijām.

Protams, teiksim, tas ir varbūt izņēmuma gadījums, kad Ministru prezidentam ir jāuzņemas tā vai cita funkcija. Taču tie, kas ir kaut cik regulāri sekojuši līdzi Eiropas Savienības novērtējumam mūsu gatavībai startēt tādā lielā valstu savienībā kā Eiropas Savienība, noteikti ir pamanījuši, ka viena no vissmagāk kritizētajām nozarēm ir tieši šī reģionālās attīstības politika, tās neesamība vai tās ļoti vājais statuss. Pie kam mēs nedaudz pārvērtējam varbūt šīs te Nacionālās reģionālās attīstības padomes funkcijas. Nu paskatieties, ko tad īsti viņi tur dara. Tā īstenībā ir vairāk padomdevēju koordinējoša funkcija. Es neņemos šeit precīzi uzskaitīt, cik šādas dažādas konsultatīvas padomes jau šobrīd Ministru prezidents vada, bet, manuprāt, šī ir viena no tām, kura tik tiešām ir izšķiroša Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību. Bez tam es gribu teikt, ka es neredzu šeit arī ... Nedomāju, ka te būtu jābūt kādai greizsirdībai no atbildīgā ministra puses, jo neatkarīgi no tā, kādas funkcijas atbildīgajam ministram tiks uzliktas varbūt papildus, joprojām tie jautājumi, kas saistīti ar vides aizsardzību, tie jautājumi, kas ir saistīti ar transportu un citām lietām, vienalga, paliks attiecīgo ministru atbildībā. Un tāpēc, ja šāda padome tiek veidota nacionālā līmenī, es šeit neredzu nekādu, teiksim, ne juridisku, ne arī kaut kādu tradīciju ierobežojumus, lai Ministru prezidents šo ļoti būtisko Eiropas Savienības integrācijas jautājumu nevadītu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Priekšlikums ir ļoti labs. Arī Ministru prezidentam ir jāstrādā un jāuzņemas atbildība par tām vai citām reformām, kuras notiek Latvijā. Diemžēl līdz šim laikam tas, kas ir noticis, tas ir diezgan ar lielu negatīvu zīmi.

Kas attiecas par portfeli. Leiškalna kungs, redziet, riņķa dancī par to ministra portfeli sociāldemokrāti nav piedalījušies un nepiedalās. Bet desmit gadu laikā tas, kas ir noticis, tas ir, ka nodancojušies līdz tam, ka šo ērmīgo deju varētu nosaukt par nesakārtotu mūsu tautsaimniecību. Un tas ir ļoti nožēlojami. Bet 32.priekšlikums ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es aicinātu jūs rūpīgi izlasīt atbildīgās komisijas sagatavoto redakciju, kurā ir sabalsoti visādi brīnumi. Varbūt ziņotājs arī paklausīsies... Neklausīsies. Tātad rakstīts šeit ir šādi: “Nacionālās reģionālās attīstības padomes priekšsēdētājs ir par reģionālo attīstību atbildīgais ekonomikas ministrs.” Man šķiet, ka tas ir kaut kas līdzīgs tai frāzei, ka uzņēmējdarbība ir viena no uzņēmējdarbības formām. Ja man kāds šodien nosauks Ministru kabineta iekārtas likumā uzskaitīto ministriju sastāvu, tad viņš neatradīs tādu ministra amatu, ko mēs sauktu — par reģionālo attīstību atbildīgais ekonomikas ministrs. Līdz ar to man rodas jautājums, kam ir izdevīgi šādas pretrunīgas normas ietvert likumā. Tāpēc es aicinu saglabāt pirmā lasījuma redakciju un balsot pret šiem priekšlikumiem!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Komisijas redakcijā ir ierakstīts tieši tas, ko deputāti, savstarpēji strīdoties komisijā, kā komisijas redakciju arī nobalso. Un pilnīgi skaidrs, ka es aicinu komisiju pieturēties pie pirmā lasījuma redakcijas. Jo komisijas redakciju jau neraksta neviens atsevišķi. Vispirms kāds pieceļas un pasaka, ka par šo padomes priekšsēdētāju jābūt Ministru prezidentam. Tad kāds pēkšņi nojauš, ka Ministru prezidents šobrīd ir no “Latvijas ceļa” un ka “Latvijas ceļš” grib uzurpēt kaut kādu līdzekļu sadali reģionos. Tad uzreiz pasaka: nē, par to ir jābūt atbildīgam ekonomikas ministram, jo reģionālās attīstības ministrs Latvijā vispār ir lieks. Es vienkārši atreferēju to, kas tika komisijā teikts. Un ekonomikas ministrs ir tas, kam pēc būtības jāatbild par reģionālo attīstību. Viss šis haoss teikumu pa teikumam tiek sabalsots, un komisijas redakcija ir tāda, kā deputāti par to ir balsojuši. Viens ir balsojis pret “Latvijas ceļu”, otrs par sociāldemokrātu uzvaru un trešais par Ekonomikas ministrijas uzplaukumu. Tāpēc es deputātus aicinu neatbalstīt šos. Mēs runājam šeit par valsts iestādi. Nacionālās reģionālās attīstības padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents un tā tālāk. Bunkša kungs un Burvja kungs piedāvā šeit iespraust arī vienu sabiedriskās organizācijas pārstāvi. Jā, sabiedriskās organizācijas, kas veic sarunas ar valdību kaut kādā gada nogalē. Bet nē, šeit parādās Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis. Bet kāpēc šeit nav antialkohola biedrības priekšsēdis Kujalova kungs? Vai nu jūs veidojat valsts iestādi, vai veidojat kādu sabiedrisku organizāciju, bet nejauciet šos kopā. Es šeit neredzu arī komjaunatnes līderus un tamlīdzīgi. Lai arī ko neteiktu Muciņa kungs, es aicinu balsot pret 32.priekšlikumu un pret visiem priekšlikumiem, atstājot otrā lasījuma redakciju, kas varbūt mūs neapmierina politiski, bet kas, neapšaubāmi, ir daudzkārt labāka nekā sabalsotie brīnumi, kurus jūs redzat labajā pusē un kas saucas komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Laiks.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Protams, tās ir komisijas priekšsēdētāja tiesības — noņemt komisijas priekšlikumu, un tādā gadījumā tas nav pat jābalso. Tanī pašā laikā absolūti nepieņemams ir Kārļa Leiškalna teiktais par to, ka šis priekšlikums varētu sanaidot valdošo koalīciju. Tā vai savādāk, šīs padomes darbs ir daļa no Ministru kabineta darba. Un, ja uztic Ministru prezidentam lielākā atbildībā izskatīt nacionālo attīstību Reģionālās attīstības padomes vadītāja līmenī, vai var uzskatīt, ka šīs funkcijas paplašināšana sanaidos valdošo koalīciju? Vai valdošo koalīciju var sanaidot Ministru prezidentam uzticētā funkcija vadīt ministru darbu? Tādā gadījumā, ko viņš vispār dara un vai viņš ir vajadzīgs Latvijas valstij, jo manā skatījumā Ministru prezidenta uzdevums ir vadīt ministru darbu, un šeit ir viena no šī darba sadaļām.

No otras puses, protams, jā, Latvijas Pašvaldību savienība ir sabiedriska organizācija, bet tā nepārstāv ieinteresētās personas kā tādas. Tā pārstāv Latvijas pašvaldības. Un tādā gadījumā, ja vēlētājus pārstāv Ministru prezidents šinī attīstības jautājumā, tad pašvaldības, kas arī ir vēlētāju veidotās institūcijas, pārstāv Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, un šeit ir tieši šī partnerība.

Un tādā gadījumā, ja mēs izprotam šo jēgu, pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija tiek vienkārši papildināta, neizjaucot to domu, kas bija ielikta iepriekšējā reizē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātie deputāti! Es gribētu vēl skart pie šī jautājuma vienu teikumu, ko pateica Māris Sprindžuks. Un es gribētu, lai arī šis jēdziens būtu saprotams. Viņš pateica kopumā, ka var palielināt ministriju skaitu, un, ja ministrijas pārsniegs pašvaldību skaitu arī padomē, tas nav būtiski, jo īpaši tur neko tādu nelemj.

Manuprāt, tik vieglprātīgi nevajag attiekties pret dialogu. Ja pašvaldības ir pateikušas, ka viņām ir būtisks paritātes princips, paritātes jēdziens un šie jautājumi un Ministru kabinets piekritis tādai normai un gatavoja šo likumprojektu, tad to arī jāuztur. Un es ceru, ka pie šī paritātes jautājuma būs iespēja gan atrisināt visus jautājumus, gan arī pašvaldības jutīsies, ka tās ir aizsargātas visās savās funkcijās, kas viņam uzliktas attiecībā uz pienākumiem pret saviem iedzīvotājiem, ka arī ministrijas šos jautājumus sakārtos.

Tāpat kā šajā likumprojektā šim dialogam kopumā ir ļoti būtiska vieta, ja mēs gribam, lai šo likumu pēc tam saprastu pašvaldības. Vēl labāk, lai saprastu sabiedrība, un varbūt arī tas novērsīs tos trūkumus, kurus mēs dienas pirmajā pusē apskatījām likumprojektā par reproduktīvo veselību, kurā, manuprāt, tikai šī dialoga trūkums starp politiskajām partijām un baznīcu neļāva mums atrisināt tos jautājumus, un tad baznīcai nebūtu tik daudz iebildumu šodien.

Līdz ar to es vēlreiz gribu pateikt... Domājot par jebkuru likumprojektu, arī šeit vēlreiz ļoti uzmanīgi attieksimies pret šo jēdzienu — dialogs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Augsti godātais Leiškalnu Kārli! Man ir ļoti žēl, ka tajā brīdī, kad izpildvara aicināja veselu rindu deputātu uz semināru par strukturālajiem fondiem, ko vadīja Īrijas pārstāvji, mēs ar Māri bijām vienīgie un Kārlim neatradās laika kā komisijas vadītājam, kas atbild par šī likuma tālāko virzību, ierasties uz šo semināru un iepazīties ar Īrijas pieredzi vai, pareizāk sakot, Eiropas Savienības pieredzi strukturālo fondu apsaimniekošanā un ar kādiem instrumentiem, caur kādām ministrijām un kādā veidā šis darbs tiek organizēts. Jā, tuvākajā laikā, apmēram martā, ir plānots nākamais seminārs, kur tieši runās par Nacionālās attīstības padomes izveidošanas principiem Eiropas Savienības valstīs, kādā veidā šīs nacionālās attīstības padomes darbojas, kā tās tiek komplektētas, tieši par tām lietām, par ko mēs šodien strīdamies. Žēl, ka šis seminārs nāk ar nokavēšanos, jo līdz trešajam lasījumam pārāk tālu vairs nav palicis, varbūt uz šo semināru Leiškalnu Kārlis atradīs iespēju ierasties, nevis šodien runāt par sociāldemokrātiem tā, kā viņš pusdienu to arī darīja.

Attiecībā par šiem te strukturālā fonda naudas līdzekļiem. Kā jau es teicu, nenoliedzami, šis ir pamatdokuments, lai mēs reāli Latvijā varētu saņemt šos naudas līdzekļus. Pamatā šie strukturālā fonda naudas līdzekļi ir paredzēti sociālo jautājumu risināšanai, un sektorāli tie tiks risināti caur Labklājības ministriju, infrastruktūras jautājumu risināšanai caur Satiksmes ministriju, vides jautājumu risināšanai — nezinu, caur ko, it kā loģiski būtu caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, bet pašlaik tā likums nav paredzējis. Bet par ko bija runa šajā seminārā, uz kuru mēs bijām ar Māri kopā? Bija runa par to, ka šo sektoru iekšienē tiek izveidotas sektorālās padomes, kuras ir pārstāvētas no sabiedriskām, tai skaitā ne tikai no valstiskām, bet arī no nevalstiskām...

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Salkazanovs. ...organizācijām, tāpat nacionālā līmenī. Tāpēc aicinu atbalstīt 32.priekšlikumu, tur vismaz viena nevalstiskā organizācija ir pārstāvēta.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, Zīles kungs absolūti precīzi pateica, ka iepriekšējā lasījuma redakcijā ir panākts šis kompromiss. Bieži vien mēs te runājam par reģionālo attīstību, redziet, tā vajag un šādi vajag, bet jautājums... Godīgi sakot, mēs esam šo attīstību atstājuši pilnīgā novārtā! Rīga attīstās par sevi, Liepāja mēģina ķepuroties pati par sevi, Ventspils, paldies Dievam, — naftas vads, citas galvenās vietas vēl kaut kā. Bet kopīgā attīstība nav bijusi. Šeit šinī gadījumā šinī projektā ir konkrēti teikts, ka panākts šis līdzsvars — vara un arī vietējās pašvaldības un vietējie reģioni. Līdz ar to varētu risināties šie jautājumi zināmā veidā tādā konsensa līmenī, jo visi tiek pārstāvēti. Ja mēs iebalsosim kaut ko citu — vēl Saeimas komisijas kaut kādus pārstāvjus, tad man jautājums: kāpēc nav Aizsardzības un iekšlietu komisija, kur ir ugunsdrošība un visas pārējās lietas, ko mēs skatām? Tas nav reģionālais jautājums? Vēl kaut kādas komisijas. Es domāju, mēs varam aiziet līdz bezgalībai. Lūgums noraidīt visus šos priekšlikumus, un lai paliek iepriekšējā redakcija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tā kā šodien ir pierasts, tad jāuzskata, ka es esmu aplamājis sociāldemokrātus, izteicis visu kaut ko sliktu. Bet tagad ķersimies atkal pie paša likuma.

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, man izbrīnu rada, kādēļ cienījamais Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs ir tik izbrīnīts. Līdz šim ir strādājis likums par īpaši atbalstāmiem reģioniem. Līdz šim un arī šinī brīdī strādā Reģionālās attīstības padome, kurā šis mehānisms normāli eksistē. Ir trīs pārstāvniecības no trim Saeimas komisijām. Tādēļ, cienījamais Kuduma kungs, vajadzētu izlasīt likumu, kāds tas strādā līdz šim. Tur ir tāds mehānisms, un dzīvē viņš normāli strādā. Un tagad mēs paskatīsimies, atkal arī Rasnača kungs draud deputātiem, saka: nu, šausmas, kas ir iebalsots. Tas ir otrais lasījums. Trešajā lasījumā, Rasnača kungs, jūs varat precīzi kā jurists ļoti labi, konstruktīvi iedot priekšlikumus un izlabot atbildīgās komisijas redakciju. Tā ka tā arī nav nekāda nāves elpa.

Tālāk es gribētu teikt to, ka var atbalstīt arī Bunkša kunga un Burvja kunga priekšlikumus, protams, ir sevišķi, ja mēs paaugstinām šīs nacionālās reģionālās attīstības līmeni, kā notiek ar šo likumu, es pieņemtu arī to, ka tās priekšsēdētājs varētu būt premjerministrs, it sevišķi ja tur akumulēsies milzu... nu, lielas naudas summas priekš Latvijas, bet komisijā mēs nolēmām, ka varbūt patiešām nebūtu jāuzliek premjerministram nevajadzīgas funkcijas, bet tas, ka nav iekļauts zemkopības ministrs, ir galīgi nepareizi, jo zemkopības ministram ir jābūt vismaz šinī Nacionālajā reģionālās attīstības padomē, jo tas ir tieši darbs ar Latvijas laukiem.

Protams, man šodien rada izbrīnu arī tas, ka ik pa brīdim bez sociāldemokrātu aplamāšanas ir jāatceras 7.Saeimas bieds Silārs un 6.Saeimas bieds Silaroze.

Un tādēļ es aicinu: vairāk nevajag vienu otru baidīt ar katras Saeimas biediem, bet gan runāt nopietni par šo likumu. Un šinī brīdī es aicinātu 32.priekšlikumu atbalstīt, un tad tālāk jau mums būs jārunā par diviem maniem priekšlikumiem, līdz kuriem mēs nemaz neesam vēl nokļuvuši.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš vēlas debatēt? Lūdzu!

J.Lagzdiņš (TP). Godājamie kolēģi deputāti! Faktiski, pieņemot lēmumu par priekšlikumiem, kā veidot šo padomes sastāvu, ir jāizvērtē padomes funkcijas. Un jāsaka, ka es negribētu tomēr piekrist tiem kolēģiem, kuri saka, ka šī institūcija būtu tikai un vienīgi kārtējā runātāju institūcija, kas veiktu tādas nevainīgas padomdevēja funkcijas. Faktiski šī institūcija saskaņā ar nākamajā daļā ietvertajām funkcijām veic ārkārtīgi svarīgu darbu. Proti, izvērtē projektu finansējumu sadalījumu pa reģioniem investīciju un uzņēmējdarbības atbalsta programmās. Tātad praktiski šāda finansējuma sadalījums notiek tā, ka sagatavo šos projektus attiecīgie aparāta darbinieki, kurus reāli vada tātad attiecīgās padomdevējas institūcijas vadītājs. Tātad cīņa par vadītāja posteni faktiski ir cīņa par to, kurš tad reāli ietekmēs tos ierēdņus, kuri sagatavos finansējuma sadales projektus.

Tādēļ, godātie kolēģi, šī cīņa faktiski ir par to, kurš reāli sadalīs naudu, un šī institūcija nav, kā kuluāros tiek teikts, ļoti nevainīga padomdevēja institūcija, kas nodarbosies tikai ar pļāpāšanu.

Runa, godātie kolēģi, ir par naudu. Cīņa par naudu. Kas ieņems vadītāja amatu, tas dalīs naudu. Tās pakļautībā būs ierēdņi, kas faktiski sagatavos projektus. Padome izvērtēs, Kabinets automātiski apstiprinās. Tā kā daudzus privatizācijas projektus, par kuriem pēdējā laikā raksta arī laikrakstos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs — otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es tomēr aicinātu jūs neatbalstīt to tiesisko nihilismu, ko te deklarē Lujāna kungs. Man, protams, ir ļoti žēl, ka cilvēks, kurš veselu Saeimas sasaukumu nostrādājis Juridiskajā komisijā 6.Saeimā, nav sapratis vienu elementāru lietu. Ja otrajā lasījumā mēs iebalsojam murgainus priekšlikumus un izveidojam neloģisku un pretrunīgu redakciju, tad pastāv reāla iespēja, ka šī redakcija paliek spēkā arī uz trešo lasījumu. Šāda iespēja pastāv tajā gadījumā, ja uz trešo lasījumu neviens priekšlikums neiegūst nepieciešamo balsu skaitu, kas mūsu parlamentārajā praksē ir diezgan bieža parādība.

Līdz ar to pat uz otro lasījumu šādus te neloģiskus priekšlikumus nevajadzētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā — Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks. Es domāju, debates bija ļoti vērtīgas, bet aicinu balsot par katru priekšlikumu līdz 38.individuāli. Un vērtēt pašas komisijas iesniegto slēdzienu un balsot saskaņā ar veselo saprātu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 29, atturas — 35. Priekšlikums noraidīts.

M.Sprindžuks. 33. priekšlikumu iesniedzis deputāts Klementjevs. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. 34.priekšlikumu iesniedzis deputāts Modris Lujāns. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!

Par — 45, pret — 21, atturas — 17. Priekšlikums guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. 35.priekšlikumu arī iesniedz deputāts Modris Lujāns. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns. (No zāles deputāts M.Sprindžuks: “Visu jau izrunāja. Pasaki īsi!”)

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju, ka šinī brīdī mēs balsojam par konceptuālu jautājumu — pa kādu ceļu ies šī Nacionālā reģionālās attīstības padome. Vai mēs to pārvēršam tīri par ierēdniecības institūtu, kurā pēc būtības nebūs arī Saeimas kontrole. Līdz šim ļoti normāli funkcionēja Reģionālā attīstības padome, kurā ir trīs Saeimas komisiju deleģēti pārstāvji. It sevišķi šāda naudas dalīšana ir vajadzīga tomēr, lai tai būtu sasaiste ar Saeimu. Līdz ar to šis process būs daudz koordinētāks, līdz ar to būs mazāk aizdomu, līdz ar to būs mazāk domu par iespējamām koruptīvām izdarībām. Es tādēļ aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu. Un te arī būs tas moments, ka parādās tas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs. Arī šodien ar likumu viņš strādā Reģionālās attīstības padomē. Tādēļ nevajadzētu uztraukties par šo uzbūves modeli. Protams, mēs varam uztaisīt tā, kā ir piedāvājis Zīles kungs, kaut kādā slēgtā... ministri, kur viņi sadalīs Eiropas Savienības naudu. Bet es aicinātu tā nedarīt. It sevišķi vēl tālākajos punktos mums būs atkal jāatgriežas pie vecā labā jautājuma par Reģionālās attīstības fondu, jo arī mēs jau deleģēsim uz šo padomi visas reģionālās programmas. Es aicinātu priekšvēlēšanu gadā tādus fokusus, kā piedāvā Zīle, nedarīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 27, atturas — 24. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. Paldies!

36.priekšlikumu iesniedz deputāts Arnis Kalniņš. Komisija diemžēl atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 19, atturas — 26. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. 37.priekšlikumu iesniedz deputāts Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 17, atturas — 12. Priekšlikums guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. 38.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti... (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 38.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 14, atturas — 38. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Godātie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, ir saņemts desmit deputātu ierosinājums ar lūgumu turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības jautājuma lēmuma projekta “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības piedalīšanos starptautiskajā militārajā operācijā Dānijas Karalistes bruņoto spēku kontingenta sastāvā Kirgizstānas teritorijā” izskatīšanai, vienlaicīgi ierosināt šo lēmuma projektu pārcelt uzreiz pēc izskatāmā likumprojekta. Vai ir iebildumi? Ja ir iebildumi... Lūdzu zvanu! Balsosim par šo desmit deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 32, atturas — 8. Paldies! Priekšlikums atbalstīts.

39.priekšlikums.

M.Sprindžuks. 39.priekšlikumu iesniedz deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 40.priekšlikumu — iesniedz deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 41.priekšlikumu iesniedz deputāts Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Sprindžuks. 42.priekšlikumu iesniedz Kārlis Leiškalns. Komisija daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 43.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 44. priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 45. priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Bunkšs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Es jau varu saprast, ja mums ir vienmēr plenārsēdes beigušās kaut kur ap pusdienlaiku, tad nu kādreiz, kad gadās ilgāk, tad tas nav tik viegli. Bet es tomēr aicinu šodien nedaudz saspringt un šos ļoti būtiskos jautājumus, kas saistīti ar reģionālo attīstību, kaut vai šajā priekšvēlēšanu gadā paskatīties pietiekami nopietni. Kaut vai tādā sīkā, it kā no pirmā acu uzmetiena, priekšlikumā, kādu ir sagatavojis “Latvijas ceļš” un ko arī es esmu iesniedzis, kas šajā te gadījumā aizvieto vārdiņus “veicina” ar vārdiņu “nodrošina”. Šeit jau Lagzdiņa kungs, debatējot par vienu no iepriekšējiem priekšlikumiem, aicināja Saeimu paskatīties, kas ir šīs te Reģionālās attīstības padomes funkcijas. Un jūs varat paskatīties cauri visām šīm funkcijām, kādi vārdi šeit ir priekšā: izvērtē, izvērtē, izvērtē... Un ja arī mēs kaut ... es neminēšu visus, bet, ja mēs kaut vai paskatāmies 7. punktu, tas ir 49. priekšlikums, ka šī te Nacionālā reģionālās attīstības padome izvērtē projektu finansējuma sadalījumu, tas jau nenozīmē, ka tā šo te finansējumu piešķir. Īstenībā šī Nacionālā reģionālās attīstības padome vai nu post factum, vai arī iepriekš gluži vienkārši izvērtē no sava viedokļa, kāds šis sadalījums ir bijis, un dod tikai ieteikumus.

Es gribētu prasīt, kādi tad ir tie instrumenti vai kādi tad ir, teiksim, tie konkrētie pasākumi, ar kuriem šī te padome spēs nodrošināt to, kas ir prasīts šajā te 5. punktā: nodrošina pasākumu saskaņotību starp nozarēm un reģioniem. Īstenībā šajā te funkciju uzskaitījumā šādas tiesības šai Nacionālajai reģionālās attīstības padomei vispār netiek dotas. Un tas ir viens no iemesliem. Ja jau konceptuāli šeit iezīmējas, ka šī ir vairāk tāda konsultatīva padome, tad tāda tā arī ir jāveido, un tādā gadījumā ir loģisks tas mans priekšlikums. Ja mēs vēlamies šeit iestrādāt nedaudz, teiksim, lielākas tiesības un pilnvaras šai padomei, tad ir jāizstrādā pilnīgi cita redakcija uz nākamo, trešo, lasījumu.

Katrā gadījumā tajā kontekstā, kā tas šeit parādās, es domāju, ka ir pareizs priekšlikums, ko “Latvijas ceļš” ir iesniedzis, un aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Sprindžuks. Nē, nevēlos. Komisija nav atbalstījusi Bunkša kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 9, atturas — 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. 46. priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis, Leiškalns. Komisija arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 47. priekšlikumu arī ir iesniedzis Burvis un Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 48. priekšlikumu iesniedzis Modris Lujāns. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 49. priekšlikumu iesniedzis Modris Lujāns, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 50. priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 51. priekšlikumu iesniedzis deputāts Sprindžuks. Komisija ir atbalstījusi kā 9. punktu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 52. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Sprindžuks. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 53. priekšlikumu iesniedzis deputāts Sprindžuks. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 54. priekšlikumu iesnieguši deputāti Bunkšs un Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Sprindžuks. 55. priekšlikumu iesniedzis Kalniņa kungs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 56. priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Sprindžuks. 57. priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 58. priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 59. priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 60. priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 61.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 62. priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 63.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 64.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

M.Sprindžuks. 65.priekšlikumu iesnieguši deputāti Burvis, Bunkšs, Leiškalns un frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Šis nu ir atkal tas priekšlikums, kur es aicināšu tomēr balsot par manis parakstīto priekšlikumu, jo es jau iepriekš arī šeit runāju, ka, manuprāt, valstij jābūt skaidrai kārtībai, kā notiek šī attīstības plānošana gan nacionālā līmenī, gan reģionālā līmenī, gan arī vietējā līmenī. Un katrā no šiem līmeņiem jābūt pilnīgi precīzai un skaidrai arī atbildībai. Te jau iepriekš, manuprāt, Anna Seile iebilda par to, ka parādījās pašvaldību pārstāvji šajā Nacionālā reģionālās attīstības padomē. Šai konkrētā gadījumā tā ir Plānošanas reģionālā attīstības padome, un es tik tiešām gribu saprast, kas tad tie par pārstāvjiem no Ministru kabineta būs, kas piedalīsies faktiski politiskā institūcijā. Un šajā te gadījumā, manuprāt, nav ne ar ko attaisnojams tas, ka, teiksim, Plānošanas reģiona padomē piedalās cilvēki, kuri faktiski nav definēti, nav pilnīgi skaidrs, kas viņi tādi būs — vai tie būs eksperti, speciālisti vai tie būs politiķi, tas būs ministru līmenis, vai kaut kas cits. Un katrā gadījumā, ja mēs vēlamies varbūt palielināt, teiksim, kaut kādas profesionālās kapacitātes reģionos reģionu attīstības plānošanas procesā, tad visas iespējas ir šādu konsultāciju saņemt Finansu ministrijas pārziņā esošajā, kā mēs jau esam šeit vienojušies otrajā lasījumā, Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldē, kas, starp citu, ir viena no viņas funkcijām. Tikpat lielā mērā, teiksim, šie attiecīgie eksperti atradīsies arī Reģionu attīstības aģentūrās, un no tā konteksta, kāds mums šeit ir, faktiski parādās, ka šī tik tiešām ir politiska struktūra, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt reģiona intereses, protams, atbilstoši procedūrai saskaņojot šīs te intereses gan Nacionālās reģionālās attīstības padomē, izstrādājot plānus, gan arī saskaņojot reģionālās attīstības plānus arī ar vietējiem attīstības plāniem. Un tāpēc es aicinu šeit nejaukt centrālās vadības atbildību ar reģionālās attīstības atbildību reģionālā līmenī. Manuprāt, vietas valsts pārvaldes amatpersonām, ekspertiem šādā padomē nav. Tādēļ aicinu atbalstīt 65.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Mazliet iedomāsimies šo modeli, kāds ir izstrādāts 65.priekšlikumā. Latgale paņem visus līdzekļus, kas paredzēti ceļu uzlabošanai, un piešķir sev. Vidzeme dara to pašu, un Kurzeme arī to pašu, bet ministri sēž Rīgā un nevar ne piedalīties šai spriešanā, ne kaut ko lemt. Vai tā mēs gribam lemt reģionu nākotni? Un, ja mēs atbalstīsim to pirmā lasījuma redakciju, kurā pašvaldības izvirza piecus pārstāvjus, šeit nav teikts, ka jābūt priekšsēdētājam, viņas pašas vienojas. Ja grib priekšsēdētāju — būs priekšsēdētājs, ja ne — būs finansu speciālists. Un pieci Ministru kabineta pilnvaroti pārstāvji. Bet paskatieties uz šo nākamo daļu, uz trešo daļu, kurā ir rakstīts, ka “Plānošanas reģiona attīstības padomi vada viens no pieciem pašvaldību izvirzītiem pārstāvjiem”. Tātad, ja balsojumi dalās, ja kaut kur nevar saprasties, pašvaldībām ir visa vara rokās. Tāpēc es aicinu atbalstīt gan 2., gan 3.daļu pirmā lasījuma redakcijā un neatbalstīt tos priekšlikumus — 65., 66., 67., it sevišķi arī tāpēc, ka to pēc tādas kārtīgas paskaidrošanas, ko mums ministri sniedza, saprata arī komisija un neatbalstīja šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Sprindžuks. Es vienkārši gribu teikt, ka komisija diemžēl šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet īstenībā tas ir ļoti labs priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot! Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 8, atturas — 12. Priekšlikums guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. 66. priekšlikumu iesnieguši deputāti Bunkšs, Burvis un frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 67.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 68.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Arī 69.priekšlikumu iesniedzis Burvja kungs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 70.priekšlikumu iesniedzis Kārlis Leiškalns. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 71.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks.72.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 73. priekšlikumu iesnieguši deputāts Bunkšs un frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 74.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 75. priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 76.priekšlikumu iesniedzis deputāts Sprindžuks. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 77. priekšlikumu iesniedzis deputāts Sprindžuks. Komisija nav atbalstījusi. Es vēlētos varbūt komentēt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Es domāju, ka šo priekšlikumu būtu vērts atbalstīt, ņemot vērā to, ka šobrīd valdības variantā sanāk tā, ka Reģionālais fonds ir tātad tas fonds, caur kuru tiek realizēti visi atbalsta pasākumi, kas attiecas uz reģioniem. Diemžēl šis nav gluži tas mehānisms par kuru ir lēmusi valdība. Līdz ar to man liekas, ka tā drīzāk ir kļūda, bet no šī priekšlikuma. Un, ja mēs izlasītu 4.priekšlikumu šim pašam likumam, sanāk, ka visi reģionālās attīstības atbalsta pasākumi tiek finansēti caur šo fondu. Es domāju, ka tā ir kļūda. Labāks variants, manuprāt, ir mans priekšlikums, ka uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos Ministru kabinets izveido Reģionālo fondu. Līdz ar to mēs sašaurinām šī fonda uzdevumu tikai uz uzņēmējdarbības veicināšanu, bet nerunājam par visām citām lietām — kredītu garantijām, subsīdijām, investīciju atbalstu infrastruktūrai un tādām lietām, par ko nav absolūti konceptuāli lemts. Es lūgtu neatbalstīt komisijas priekšlikumu, bet atbalstīt manu iesniegto.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 77.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 6. Priekšlikums atbalstīts.

M.Sprindžuks. Paldies!

78. priekšlikumu iesniedzis deputāts Modris Lujāns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 79. priekšlikumu iesniedzis deputāts Klementjevs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 80.priekšlikumu iesniedzis deputāts Sprindžuks. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 81.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 81.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir jāatbalsta, jo Reģionālā fondā ieskaitītos līdzekļus novirza īpaši atbalstāmo teritoriju ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai. Tas tik tiešām ir vajadzīgs un tik tiešām, lai līdzekļi netiktu izsaimniekoti, kā vienā otrā reizē tas iznāk mums Latvijā diemžēl, tad tie ir jānovirza, jo šī visu to pagastu un novadu uzskaite, kuri atrodas atbalstāmo teritoriju sarakstā, ir jāatbalsta. Līdzekļi ir vajadzīgi, un diemžēl šie līdzekļi ir vienīgie, kas palīdz šīm mazajām pašvaldībām kaut kādā veidā tomēr risināt savus ekonomiskos jautājumus, izveidot jaunas darbavietas un arī pārorientēt daļēji tautsaimniecību, kura tur ir izvietota. Tāpēc Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir ļoti labs, un tas ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Augsti godātie deputāti! Šo priekšlikumu ir sagatavojusi Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisija, un to ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, atzīstot to par pietiekami vērtīgu tieši šajā likumprojektā, nepaļaujoties uz to, kādā veidā tas varētu tikt reglamentēts nolikumā, veidojot šī likuma darbības principus atbilstoši likumam un uzskaitot tās formas un tos atbalsta veidus, kuri šobrīd jau darbojas, vai tos papildinot vai precizējot. Bet tieši uzsverot to, ka Reģionālā fondā līdzekļus nevis prioritāri var izmantot, bet var arī neizmantot, var arī nenovirzīt. Bet gan tieši šis Reģionālais fonds ir tādam nolūkam izveidots, lai novirzītu īpaši atbalstāmajām teritorijām ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai. Un tas ir pamatpostulāts, uz kura mēs veidojam likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” un kura darbība izbeigsies līdz ar šī likuma pieņemšanu. Tas ir ļoti loģiski. Taču tā pārmantojamība, kura šajā Reģionālās attīstības likumā ir paredzēta Reģionālajam fondam, būtu nepieciešama arī tiem darbības veidiem vai tām atbalsta formām, kuras šobrīd samērā labi un veiksmīgi darbojas arī atbilstoši īpaši atbalstāmā reģiona likumam, un tātad nebūtu pamata mums šādā veidā rediģēt vai kaut kādā citādā veidā izmainīt to formulu likumā, pēc kuras mēs neesam īsti droši, vai attiecīgajā nolikumā vai Ministru kabineta noteikumos viss atspoguļosies tieši tā, kā mēs to vēlētos, un šobrīd to redzam pietiekami labi strādājam.

Tādēļ faktiski es arī varbūt, otrreiz nenākdama tribīnē, gribētu vienlaikus arī piebilst, ka 84.priekšlikums, ko arī ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, kas arī nav atbalstīts, ir gluži tādā pašā kontekstā, ka tieši tādu iemeslu dēļ, lai uzskaitītu precīzi. Un šis uzskaitījums patiešām ir pietiekami izsmeļošs, godātie kolēģi. Šeit ir izdibinātas visas lietas, kuras darbojas un kuras pamatoti ir jāieliek likumā, lai nebūtu vairs ne šaubu, ne diskusiju, ne pārmetumu, ne pārpratumu. Un būtu ļoti liels lūgums kolēģiem — ieklausīties šajos argumentos, kas nav tikai mani, bet tie ir Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisijas argumenti, un es ļoti lūgtu šobrīd konkrēti atbalstīt 81.priekšlikumu un pēc tam arī 84.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tik tiešām Reģionālais fonds ir tas instruments, ar kuru mēs saglābjam gan savu uzņēmējdarbību, gan varam visu ko labu izdarīt. Bet ko mēs esam šodien sēdē izdarījuši? Atbalstot Sprindžuka 77.priekšlikumu, kuru komisija nebija atbalstījusi, mēs nolēmām, ka uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos Kabinets izveido Reģionālo fondu. Tātad tikai un vienīgi uzņēmējdarbības veicināšanai. Tagad ir labs priekšlikums, protams, 81., ka ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai, bet tas ir pretrunā ar iepriekšnobalsoto priekšlikumu. Un, ja mēs paskatītos to redakciju, kāda tā bija uz pirmo lasījumu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka Ministru kabinets izveido šo fondu un Reģionālajā fondā ieskaitītos līdzekļus var prioritāri novirzīt īpaši atbalstāmo teritoriju paātrinātas attīstības veicināšanai. Tur bija iekšā abas funkcijas. Bet tagad, sabalsodami kā pa ķešu, manuprāt, mēs esam izdarījuši diezgan sliktus labojumus. Protams, ka visu var sakārtot trešajā lasījumā, bet es tomēr aicinu uzticēties komisijas viedoklim, ja viņa ir izanalizējusi, un nesabalsot pretrunīgus priekšlikumus, it sevišķi ja par tiem balso tie paši deputāti no Tautas partijas gan par Sprindžuka, gan par šo.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Nu faktiski manas domas sakrīt ar Seiles kundzes teikto. Manuprāt, patiešām izriet tā, ka, nobalsojot par 77. — Māra Sprindžuka priekšlikumu, pārējie, kuri ir labi, bet savādāki, vispār vairāk nav balsojami šodien. Vienīgais, kas, manuprāt, ir pareizi, skaidrs, ka mums paliek jautājums par īpaši atbalstāmiem reģioniem. Un, ja mums Sprindžuka kunga priekšlikumā ir iestrādāti kopumā reģioni, tad uz trešo lasījumu pie šī panta varbūt vajadzēja vai nu atsevišķi 2., 3. daļu, padomāt par īpaši atbalstāmajiem reģioniem, vai arī tieši šis formulējums papildināms, un padomājiet par to.

Bet šodienas plenārsēdē pārējie priekšlikumi nemaz nav balsojami. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamie deputāti! Jā, mēs tiešām Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisijā ļoti sīki un pamatīgi izanalizējām to situāciju, kāda veidosies, ja pieņemtu šo likumprojektu, un tajā pašā laikā nekur neparedz, kur paliks visas tās lietas, kas bija paredzētas likumā par īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Un tāpēc es šajā brīdī tiešām... mēs esam ar to 77.punkta iebalsošanu mazliet it kā radījuši tādu iespēju, ka nekur netiek paredzēts par īpaši atbalstāmajām... par šīm funkcijām, kas ir paredzētas Īpaši atbalstāmo reģionu likumā, bet šo situāciju, protams, uz trešo lasījumu var glābt, un tas arī noteikti ir jādara. Un to var arī šobrīd, lai pēc tam sakārtotu visas tās normas... Piemēram, 83. priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Lujāns, paredz, ka ar šo likumu izveidotais Reģionālais fonds pārmanto visas tiesības un saistības no līdzšinējā Reģionālā fonda, kurš darbojās atbilstoši likumam par īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Un tālāk 84. priekšlikumā ir sīki pārskaitītas tās funkcijas... visas tās darbības, kuras var finansēt caur šo fondu un kuras atbilstu tām normām, kas bija kādreiz paredzētas Īpaši atbalstāmo reģionu likumā.

Nu, katrā gadījumā šo lietu uz trešo lasījumu ir noteikti jāsakārto, bet šodien es domāju, ka mums ir jāatbalsta 83. un arī 84. priekšlikums un trešā lasījuma balsojumā ir jānovērš tās nelielās pretrunas, kādas būs radušās, jo mēs nedrīkstam aizmirst to lietu par īpaši atbalstāmajiem reģioniem, jo tur ir iesāktie priekšlikumi un iesākto priekšlikumu ir diezgan daudz, kuri ir jāturpina, un ir ļoti daudz tādu priekšlikumu, kuri ir iesniegti, bet par kuriem nav dota atbilde, vai uz tiem attieksies vai neattieksies tie atvieglojumi, kādi bija likumā par īpaši atbalstāmajiem reģioniem.

Tāpēc es domāju, ka šobrīd mums ir jāatbalsta arī 83. un 84. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte — otro reizi.

A.Rugāte (TP). Godātie kolēģi! Neturu savu solījumu, bet es gribētu tikai Seiles kundzes teiktajam pievienot kādu citu versiju. Tas, ka ir nobalsots, ka šis fonds atbalsta tikai uzņēmējdarbību, jau nav nekāda pagaidām nelaime, jo priekšā mums ir trešais lasījums. Un, ja mūsu atbalsts šobrīd būtu 81. un 84. priekšlikumam, tad mazāk šie grozījumi būtu jāpapildina trešajā lasījumā, un, ja šis atbalsts būtu apliecināts šajos divos priekšlikumos, tad arī tas varētu tādā veidā notikt. Daudz grūtāk būs, ja mēs uz trešo lasījumu mēģināsim iestrādāt šīs normas, kuras ir noraidītajā 81. un 84. priekšlikumā. Tad tas patiešām var sagādāt arī zināmus šķēršļus, kaut vai tādēļ vien, ka šobrīd ir vairāki fondi un vairākas atbalsta formas, gan infrastruktūrai, gan uzņēmējdarbībai, un tās šobrīd arī veidojas un pilnveidojas, bet, ja mēs ieliekam likumā pašu principu, ka šeit ir nevis izvēle — var vai nevar, bet gan nosacījums, ka tas ir jāizdara, ka tam tā ir jābūt, šādā formā tas noteikti būtu pārliecinoši un patiešām atbilstu tam, ko mēs esam teikuši, ka mēs atbalstām reģionu attīstību.

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godātie kolēģi! Es, protams, atvainojos, ka atkal kārtējo reizi jūs iztraucēšu, bet vai nu pret vakaru es ieraudzīt labi nevaru, vai te ir kāda cita problēma, bet, atvainojos, es nekādi nevaru saskatīt to pretrunu, kāda izveidojas tagad pēc 77.priekšlikuma iebalsošanas saistībā ar 81. — Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto priekšlikumu, jo, protams, šodien pēc tāda balsojuma sevišķi glīti neizskatās šī 21.panta pirmā daļa, kura izteikta diezgan murgaini, bet, protams, to var pielabot trešajā lasījumā. Bet Sprindžuka kungs savā 77.priekšlikumā ir runājis par uzņēmējdarbības veicināšanu reģionos Latvijā. Bet, lūk, 81.priekšlikums, kuru ļoti nopietni izstrādāja Sociālo un darba lietu komisijas Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisija, runā par līdzekļiem, kas tiek novirzīti īpaši atbalstāmo teritoriju ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai. Nav šeit, kolēģi, pretrunas, jo Latvijā īpaši atbalstāmie reģioni vai, citiem vārdiem sakot, īpaši atbalstāmās teritorijas tiek noteiktas speciāli. Bet to gan es vēlētos jums vēstīt, ka nebūtu prāta darbs 81.priekšlikumu neatbalstīt, jo tad mums radīsies zināmas grūtības tālāk šo likuma pantu sakārtot un, ja vēl tad nāks prātā 84.priekšlikumu svītrot ārā, tad jau būs pavisam interesanti un labi. Tad mums iznāks, ka Reģionālajā fondā ieskaitītos līdzekļus var prioritāri novirzīt īpaši atbalstāmo teritoriju attīstības veicināšanai. Un punkts. Tādā gadījumā mainās valdības, mainās ministri, un labie darbi būs vai nebūs. Es vēlētos šai jautājumā jūs, kolēģi, darīt uzmanīgus un, ja tā esam sabalsojuši, tad ieklausīties tajos vārdos, ko jums teica Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisijas deputātes Anta Rugātes kundze, Stalidzānes kundze. Esiet tik laipni! Vēlreiz uzmanīgi pārlasiet 81.priekšlikumu un rodiet iespēju to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Atbalstot 81. un 84.priekšlikumu, es gribētu vērst deputātu uzmanību varbūt uz vienu terminu vai jēdzienu. Šeit ir minēts “ekonomiskā un sociālā attīstība”. Kas man varētu precīzi paskaidrot, kas ir sociālās attīstības veicināšana? Kas ir sociālā attīstība? Ir... Nē... Ir sociālā vienlīdzība, ir sociālās programmas, ir sociālā nevienlīdzība, ir daudz un dažādi citi... Un vieni saka, ka mums, kas šeit... sēž sociāldemokrāti, tie ir īstie, otri saka, ka nav īstie. Kas ir sociālā attīstība? Vai nevajadzētu šo jēdzienu tomēr precizēt šeit šinī te punktā uz nākamo lasījumu?

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (LC). Paldies! Es arī gribēju komentēt šo un nākamos priekšlikumus un gribētu teikt, ka 81. priekšlikums pēc būtības nav kaitīgs, to varētu arī atbalstīt. Bet, ja runā par sekojošiem, nu, nav nozīmes šobrīd sadrumstalot visu šo Reģionālā fonda iespējamo atbalstu, drīzāk mums ir jāgaida valdības viedoklis, jo šobrīd faktiski valdībā tiek sakārtots viss šis te uzņēmējdarbības atbalsta spektrs, kuri fondi ko darīs, un tā virzība notiek tādējādi, ka Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija savā pārziņā ņem, nu, visu šo te atbalstu, kas skar mazos un vidējos uzņēmumus ar lauksaimniecību un arī ar lauksaimniecību nesaistītos. Līdz ar to loģiski būtu, ka Reģionu fonds ietu vairāk tajā virzienā, kur ir runa par infrastruktūras projektiem, tātad vietēja vai reģionāla mēroga infrastruktūras projekti, kuriem būtu vajadzīgs kaut kāds līdzfinansējums no valsts puses un vietējais. Līdz ar to šeit jāveido konkrēts modelis. Lai šobrīd nesaraibinātu, es lūgtu pārāk neaizrauties, nu, ar saskaldīšanu un drīzāk iet pēc komisijas modeļa, neatbalstot virkni šos priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Īpaši atbalstāmo reģionu fonds darbojas ekonomiski pareizi, veiksmīgi un dod ļoti labus rezultātus. Budžeta līdzekļi izlietoti mazo projektu realizācijai īpaši atbalstāmos reģionos laukos. Tie ir cienīti un ir atzīti. Un pats galvenais ir tas, ka izlietoti budžeta līdzekļi, bet pēc diviem gadiem nodokļu veidā atgriežas valsts kasē. Ko vēl labāku var sadabūt? Un es nezinu, kam ir ienācis galvā dzeltens šķīdums, ka viņš ierosina iznīcināt to, kas ir labs.

Kas attiecas uz Kuduma izteicienu, ko nozīmē sociālā attīstība? Tad tās ir skolas, tie ir feldšeru punkti, pabalsti bērniem, un arī, radot jaunās darbavietas, tas arī ir pabalsts. Bet ne tā līdzekļus izlieto, kā to dara Aizsardzības ministrijā, pārskaita ārvalstu firmām naudas līdzekļus un nodibina ofšoru zonās visdažādākos uzņēmumus. Un tāpēc tas priekšlikums ir atbalstāms. Un es vēlreiz atkārtoju: vajag atrasties cilvēkiem, kuri labu pasākumu, kurš darbojas, iznīcinās. Es aicinu atbalstīt 81.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 81.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 5, atturas — 35. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. Paldies! 82. priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 83.priekšlikumu iesniedzis deputāts Modris Lujāns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 83. — deputāta Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 17, atturas — 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Sprindžuks. 84. priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tas ir tik tiešām pārsteidzoši, ka jūs, atklāti sakot, norakāt labu pasākumu, kuru līdz šim veica šis fonds, bet Sociālo un darba lietu komisija 84.priekšlikumā un 3.apakšpunktā ir pareizi norādījusi tos līdzekļus, kuri ir jānovirza finansējumiem un kur tie ir jāiegulda. Un tas tik tiešām mazajām saimniecībām rada ļoti labu palīdzību, it sevišķi procentu apmaksa par mērķdotācijām, kas ir ekonomiskā izglītība, kā arī sociālā izglītība, un pašvaldību attīstības programmu izstrādāšanai. Tas tik tiešām ir vajadzīgs, jo citas dotācijas no valsts budžeta sīkie uzņēmumi nesaņem. Saņem tikai lielie uzņēmumi, un arī tagad mēs ar lielu nepacietību gaidām, kad atnāks Eiropas nauda, bet diemžēl tā nauda līdz mazajiem uzņēmumiem Latvijā nenonāks. Un nenonāks arī īpaši atbalstāmajos reģionos tiem sīkajiem uzņēmumiem, kuri rada kaut vai vienu, divas vai trīs darbavietas, bet ir nodarbināti cilvēki, kuri necieš iztikas minimuma spiedienu, ka cilvēkiem nav vispār iztikas līdzekļu.

Es aicinu atbalstīt 84.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es vēlreiz gribu atgādināt, ka likums ir jālasa viss pilnībā. Te jau izskanēja tādas domas, ka citā likumā būs runa par īpaši atbalstāmām teritorijām, un tas ir šajā pašā likumā divas lappusītes tālāk.

Bet es gribu runāt par to, ka 83.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Modris Lujāns un ko plenārsēde neatbalstīja, to neatbalstīja tikai un vienīgi tāpēc, ka ir cits priekšlikums — 113. Pārejas noteikumos, jo juristi ieteic, ka šai normai par līdzšinējā fonda darbību ir jābūt pārejas noteikumos. Un 113. priekšlikums skan tā: “Ar šo likumu izveidotais Reģionālais fonds pārņem visas tiesiskās, finansiālās saistības.” Un tālāk, kā jau bija Lujāna tekstā. Nu vajag ievērot tādas nianses, tāpēc arī nevarēja tekstā atbalstīt šo Lujāna priekšlikumu. Bet te nu tas būs. Bet, ja runā par šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, par cik arī es strādāju Īpaši atbalstāmo reģionu komisijā, bet es nebiju tajā sēdē, kas sagatavoja priekšlikumu. Nu labi, es par to nobalsošu, jo lielāks ķīselis, jo labāk, bet, ja nu šeit būs aizmirsta viena funkcija un tā būs vajadzīga, likumā ja ieraksta deviņus apakšpunktus, varbūt 11., 10. un 12. ir aizmirsti. Un ko tad? Tad naudu tur nevarēs iedot. Lūk, ir tādas problēmas. Bet labi, ir trešais lasījums. Strēbsim to putru!

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle — īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām

R.Zīle (īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām). Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Es izsaku gandarījumu par Sociālo un darba lietu komisijas darbu ar šiem priekšlikumiem, un, protams, šie pasākumi būs tas, kas valdībā kalpos par pamatu. Bet es aicinātu nepieņemt šajā redakcijā. Minēšu tikai divus piemērus. Pirmkārt, ja jūs redzat, ja tiek lietots vārds “daļēji” vai vārdi “kopīgi finansē”, tad nevar saprast, ko darīt ar punktu 1., 2., vai to var darīt daļēji vai kopīgi, vai arī pilnībā. Un otra lieta ir tā, ka, ja šie 9 apakšpunkti tiek pieņemti, tad no šī fonda nekad nevarēs līdzfinansēt nevienu Eiropas Savienības projektu. Un tas jau mazina šim fondam, manuprāt, lielā mērā tā nozīmi. Es aicinātu tomēr... Mēs tiešām valdībā ņemsim vērā šos pasākumus, bet es aicinātu tā nebalsot šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Sprindžuks. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 84.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 6, atturas — 29. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. Paldies!

85.priekšlikumu iesniedz deputāts Arnis Kalniņš. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs tikko dzirdējām ministra teikto, ka Ministru kabinets, nu, izmantos visu to buķeti par atsevišķiem instrumentiem, kas šeit ir minēti. Nu, es negribētu neko teikt mīnusos par iepriekšējo 84.priekšlikumu, bet es uzskatu, ka mūsu izteiktais 85. priekšlikums ir kompaktāks, vairāk uzskatāmāks, un es aicinātu to atbalstīt.

Un es gribēju vēlreiz atgādināt, ka šis instruments, kas tiek praktiski izmantots, daļēji kompensējot vai pilnīgi kompensējot procentu maksājumus, kas ir galvenais instruments, ka tas ir attaisnojis, un kāpēc mēs kautrējamies šos instrumentus nosaukt šeit likumā? Ka tas ir ne tikai Latvijas tāds miniatūrā jau akceptēts un pozitīvi akceptēts instruments, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, bet tas ir daudzās modernās pasaules valstīs. Un šos instrumentus vajadzētu minēt.

Arguments tas, ka, lūk, mēs nevarēsim šo naudiņu pielietot kopfinansējumiem ar naudu, kas ceļos no Eiropas Savienības fondiem, nu, es domāju, ka zem apakšpunkta 3. un tā tālāk var tā būt. Un vienmēr es gribu izteikt tādu piezīmi, ka kaut kur prioritāri vienmēr mēs nosaucam to kārtību jeb sistēmu, kāda ceļo no Eiropas Savienības fondiem. To mēs pieņemam par absolūti pareizu, bet virknei gadījumos tā nav pielāgota tai vai citai valstij vai reģionam kā veiksmīgam uzņēmējdarbības atbalsta veidam. Tāpēc nevajadzētu atteikties no šo ekonomisko instrumentu nosaukšanas likumā. Daudzu valstu likumos par uzņēmējdarbību norāda ļoti sīki šos instrumentus. Un atstāt Ministru kabineta ziņā — diemžēl man izsauc šaubas, vai netiks ātri noamputēta esošā kārtība, ja mēs šeit šo instrumentu neatgādināsim, kas ir aprobēts praksē.

Es aicinātu atbalstīt šajā likumā šo izvērsumu, tas nekad par ļaunu nebūs, tas būs tikai par labu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par cik neatbalstījāt 81. priekšlikumu, neatbalstījāt 84. priekšlikumu, tad 85. vismaz ir jāatbalsta. Redziet, bija tā, kā izteica, ka Eiropas Savienības naudu nevar izlietot šādiem līdzekļiem. Bet to jau nekas neprasa. Mūsu budžetā ir 1,6 miljardi latu, un es domāju, ka no turienes pusotra miljona, kuru prasa šis fonds, to var iedalīt, un tas ir jāiedala, jo citādi mēs netiksim no tās bedres... mūsu lauksaimniecība, kurā tā ir ievesta iekšā, un šie līdzekļi ir no Latvijas iedzīvotājiem savāktā nodokļu nauda, un tāpēc tie var būt novirzīti šīm vajadzībām, un mūsu deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums ir labs, un tas ir jāatbalsta. Ja mēs jau neatbalstām arī šo, tātad tas nozīmē, ka lauksaimniecībai vispār mēs neko nedosim. Tā kā līdz šim laikam mēs neuzskatām, ka 10, 11 vai 30 hektāru zemes — tas esot sīks zemnieks, kuru vajag gandrīz vai nodzīt no viņa zemes un kas notiek. Bet kā tad Eiropas Savienības valstīs ar 10 vai 9 hektāriem zemes saņem valsts atbalstu un ļoti lielu? Ja jau mēs paši nejēdzam kaut ko darīt, tad jāskatās vismaz uz turieni, kur mēs braucam ekskursijās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 16, atturas — 34. Priekšlikums nav atbalstīts. Tālāk.

M.Sprindžuks. 86. priekšlikumu iesniedzis deputāts Modris Lujāns, Sociālo un darba lietu komisija un deputāts Arnis Kalniņš. Diemžēl komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 87. priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Palasām, ko tad Tautsaimniecības komisija ir izdarījusi ar Reģionālo fondu. Un situācija veidojas ļoti interesanta. Ministru kabinets tātad izveido Reģionālo fondu, fonda darbību pārbauda atbildīgais ministrs, fondā ieskaitītos līdzekļos tikai prioritāri var novirzīt īpaši atbalstāmajām teritorijām, nevis tikai... Reģionālā fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Kas bija līdz šim? Līdz šim bija Reģionālā fonda padome, koleģiāla institūcija, tagad palika tikai viens pats ministrs, kas lems par šīs naudas izlietošanu. Agrāk šī nauda bija paredzēta īpaši atbalstāmajiem reģioniem, tagad tikai prioritāri, var arī citur, ja ministrs uzskata par vajadzīgu. Katrā gadījumā es domāju, ka, neskatoties uz to, ka Reģionālais fonds, ja skatās no strukturālo fondu un Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļu ienākšanas Latvijā tajā brīdī, kad mēs iestājamies, varētu būt, ka zaudē savu nozīmi, bet šajā pārejas periodā tas vēl būs. Pārveidosies pēc tam noteikti kaut kādā citādākā institūcijā, sektorālā institūcijā, bet pagaidām tas ir.

Kāds iemesls bija valdībai, pirmkārt, otrkārt, atbildīgajai komisijai sašaurināt publicitāti šim fondam tādā veidā, ka viss tiek lemts šaurā lokā bez citu partneru piesaistes un piedevām atteikties.... daļēji atteikties no tām, ka nauda ir jātērē īpaši atbalstāmajām teritorijām, par kurām arī tālāk iet runa, ka Ministru kabinets šādas teritorijas nosaka citu partneru piesaistes un piedevām atteikties... daļēji atteikties no tām, ka nauda ir jātērē īpaši atbalstāmajām teritorijām, par kurām arī tālāk ir runa, ka Ministru kabinets šādas teritorijas nosaka septiņu gadu laikā, pamaina varbūt. Bet attiecībā par šo priekšlikumu, ko ir iesniedzis Burvis. Es domāju, ka tā ir daudz maz normāla situācija, kādai vajadzētu būt fondam, pārejot no vienas ministrijas otrā, bet saglabājot tās pozitīvās lietas, kas fonda pārvaldē bija līdz šim.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks. Lūdzu balsot saskaņā ar komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 6, atturas — 40. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. 88.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 89.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 90.priekšlikumu iesnieguši deputāti Urbanovičs un Pliners. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 91.priekšlikumu iesniedz deputāts Burvis un Sociālo un darba lietu komisija. Tautsaimniecības komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 92.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 93.priekšlikumu iesniedz deputāti Bunkšs un Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 94.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Sprindžuks. 95.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Tautsaimniecības komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 96.priekšlikumu arī iesniegusi atbildīgā — Tautsaimniecības komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. 97.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 98.priekšlikumu iesnieguši deputāti Urbanovičs un Pliners. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 99.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis un arī frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 100.priekšlikumu iesnieguši deputāti Bunkšs un Imants Burvis. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Bunkšs. (Starpsauciens: “Jāni, tu taču solīji!”)

J.Bunkšs (LC). Šajā mirklī jāpiekrīt tam, ko teica Anna Seile. Tas, ko mēs esam sabalsojuši, ir diezgan liels ķīselis. Un it sevišķi, teiksim, lai spēks un veselība darba grupai un lai tiek galā tagad to ķīseli izstrēbt. Bet, pirms pie tās strēbšanas ķeramies klāt, es tomēr gribētu vēl uz vienu tādu mazu ķīselīti norādīt, un lūdzu to ņemt vērā gan atbildīgajā komisijā, gan darba grupā. Un proti, manuprāt, nav bijis īsti skaidrs atbildīgajā komisijā, ko nozīmē īpaši atbalstāmie reģioni un ko vispār nozīmē reģionālā politika tajā kontekstā, kā mēs to esam skatījuši šī likumprojekta pirmajās nodaļās. Es nekādi šobrīd nevaru saprast, kā tas var būt, ka ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē spēku arī likums Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Pirmkārt, lai visas tās funkcijas pārņemtu, kas šajā likumā ir paredzēts attiecībā uz īpaši atbalstāmajiem reģioniem, no šī likuma spēkā stāšanās laika paies ne mazāk kā pusgads. Nu paskatieties, kas tur tālāk ir rakstīts! Ministru kabinetam ir jānosaka plānošanas reģionu robežas sešu mēnešu laikā. Pēc tam, protams, paies vēl kaut kāds laiks, kamēr izvirzīs attiecīgos plānošanas reģionu pārstāvjus uz Plānošanas reģionu attīstības padomi. Un man šobrīd, protams, nav cita priekšlikuma, kā vien tas, ka atbalstīt, teiksim, šo manu un deputāta Burvja priekšlikumu 100. un, es domāju, arī 101.priekšlikumu, kur vairāk vai mazāk detalizēti ir parādīta pakāpenība, kā, kādā veidā šis Reģionālās attīstības likums atrisina arī tos jautājumus, kas šobrīd ir iesākti ar īpaši atbalstāmo reģionu likumu. Un te jau kāds no deputātiem norādīja, ka, mēģinot šajā likumā ieviest tikai atsevišķas īpaši atbalstāmo reģionu normas, mēs īstenībā varam radīt haosu tajos projektos, kas ir uzsākti pagājušā gada nogalē, kuri turpināsies vēl līdz 2004.gada jūnijam, kā šeit ir šajā priekšlikumā atzīmēts. Tādēļ, ja arī, teiksim, jūs neatbalstīsiet šos priekšlikumus, var jau būt, nekāds lielāks īpaši ķīselis neradīsies. Bet katrā gadījumā es domāju, ka uz trešo lasījumu ir ļoti rūpīgi jāapskatās, kā tehniski šīs lietas par īpaši atbalstāmā reģiona pēctecību nodrošinātas. Nav īpaši atbalstāmo reģionu likums tas pats, kas likums par reģionālo attīstību. Tā ir tikai viena maza funkcija. Tie ir vidēji nepilni 800 000 latu gadā, ar kuriem nodrošina pamatā mazo un vidējo uzņēmumu darbību šis īpaši atbalstāmo reģionu likumā iekļautais finansējums. Ne vairāk. Likums par reģionu attīstību piesaka daudz lielākas ambīcijas.

Un arī šeit Sprindžuka kungs, teiksim, jau minēja, ka īstenībā izskatās tā, ka īstas skaidrības valdībai šobrīd par to nav. Kādi būs gan finansu, gan arī citi instrumenti, kā šo plānošanas reģionu, teiksim, funkcijas turpmāk nodrošināt. Bet jebkurā gadījumā es aicinu atbalstīt gan 100., gan 101.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es gribētu Bunkša kungam iebilst, ka atbildīgajai komisijai nevar būt īsti skaidrs vai neskaidrs. Jo komisija ir institūcija, kura lēmumus pieņem atsevišķi, 16 locekļiem balsojot vai nebalsojot.

Ja mēs runājam par pārejas noteikumiem, tad man patīk, ka normāli likumu pieņem līdz trešajam lasījumam. Un tā kā komisija ir izveidojusi savas redakcijas vai noteikusi, kurus no priekšlikumiem tā atbalsta trešajā lasījumā, tad mēs sākam runāt par pārejas noteikumiem.

Skaidrs, ka valdībai ārkārtīgi gribējās šo likumu pieņemt laikā, par ko liecina tas, ka budžets ir pieņemts laicīgāk par likumu. Vēl vairāk. Mēs prasījām un valdība lūdza šim likumam steidzamību. Vēl vairāk. Valdība pat bija ar mieru šo likumu vai veselu virkni no šajā likumā ietvertajiem nosacījumiem pieņemt tā sauktā 81.panta kārtībā kā noteikumus ar saistošu spēku. Līdz ar to nav jau šodien, Bunkša kungs, vērts strīdēties par pārejas noteikumiem, kamēr mēs nezinām, kāds ir likums, kādas funkcijas šis likums nosaka un kam tās nosaka. Un tieši tāpēc nav vērts par to diskutēt. Valdība ir iesniegusi, ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums par īpaši atbalstāmiem reģioniem. Tā kā, ja jūs varat attiecināt izpratnes un prāta trūkumu uz komisiju, tad pasakiet, ka šī izpratne un prāta trūkums piemīt valdībai, kas šo iesniedz. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Mēs vairs tikai redakcionāli nedaudz esam sakārtojuši lielos vilcienos, uzskatot, ka redakcija pārejas noteikumiem tiks pieņemta tad, kad parlaments būs sagatavojis likumprojektu trešajam lasījumam un būs pieņēmis visus iepriekšējos pantus. Tā ka es pat aicinātu neatbalstīt šobrīd gan deputātu Bunkšu, gan deputātu Imantu Burvi ,un 101. priekšlikumu es aicinu neatbalstīt, arī dzimto frakciju “Latvijas ceļu”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Cienījamie deputāti! Cienījamais Leiškalna kungs! Ir jāpiekrīt jūsu teiktajam, ka tas “ķīselis” ir atnācis uz parlamentu no valdības. Un ar šo “ķīseli” jums komisijā ir tikpat grūti kā mums Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ar otru likumu. Bet, ja runā par pārejas noteikumiem, tad nez kāpēc komisija tomēr ir atbalstījusi veselu rindu pārejas noteikumu un sagatavojusi, bet par dažiem pārejas noteikumiem ir lēmusi, ka tie ir jānoraida. Bet konceptuāli mūsu viedokļi, Kārli, saskan.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Valdības priekšlikumā “ķīseļa” nebija. “Ķīselis” radās šodien. Un es tikai gribu atgādināt to, ka 25.pantā ir noteikts, kā piešķir īpaši atbalstāmās teritorijas statusu un kā to atceļ. Un tur ir pateikts, ka Kabinets izstrādās šo kārtību, bet kamēr šī kārtība nav izstrādāta, paliek vecā kārtībā, līdzšinējā, un to noteiks pārejas noteikumi, kurus mēs ierakstīsim trešajā lasījumā. Tāpēc es aicinu neatbalstīt tos priekšlikumus, kurus komisija nav atbalstījusi!

Bet vēl es gribu atgādināt: nekavēsimies ar šā likuma izskatīšanu! Nenoteiksim garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, jo naudiņa no Eiropas nāks, un kas tad notiks? Kas to pārvaldīs? Un 25.panta otrā daļa arī pasaka, ka īpaši atbalstāmās teritorijas statusu pārskata ik pēc septiņiem gadiem. Arī tas ir saskaņots ar šiem noteikumiem, pēc kuriem mēs saņemam to naudiņu no Eiropas. Uzticieties, lūdzu, vairāk komisijai, atbalstiet komisijas redakcijas un nevis tādas, kuras kādam iešaujas prātā un ar balsu vairākumu tās tad nobalso.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man liekas, ir vēsturisks izteiciens, ka par velti tikai peļu lamatās ir siers. Un uzticēties varbūt vajag svētajam tēvam, bet uzticēties Eiropas Savienībai tikai vajag zināmās robežās. It sevišķi, man liekas, mēs visi labi saskārāmies ar to uzticēšanos, ka jaunajām valstīm dos tikai 10%, tas ir, 25 kopā. Tā ir visa uzticēšanās, ka tiek ļoti labi sagradēts, kas pienāksies vecajām valstīm un kas jaunām. Un, Seiles kundze, šinī brīdī es vairāk uzticos par to, ka Latvijas valsts budžets iedos Reģionālajam fondam naudu, lai varētu turpināt mūsu Latvijas uzņēmēju atbalstīšanu depresīvajos rajonos.

Bet Eiropas Savienībai diemžēl es tikai daļēji uzticos, ka varbūt nākamgad kaut kas parādīsies. Tādēļ solīt to naudu, kas karājas augstajā kokā, nu gan nevajadzētu. Tas būtu pāragri. Un tādēļ aicinātu patiešām šinī brīdī, vēl ir otrais lasījums, atbalstīt cienījamo Bunkša kungu un “Latvijas ceļu”. Un vajadzētu šo iniciatīvu atbalstīt. Un tad jau uz trešo lasījumu... Es tieši atkal varu nepiekrist, vajag tomēr kādu laika periodu, kurā atkal varētu izstrādāt, jo mums šodien ir jālabo Ministru kabineta klasisks brāķis un nekompetence. Nu nevar Saeimas komisija īsā periodā izdiskutēt, ja ienāks atkal priekšlikumi. Tādēļ es aicinu... nu tas būs tālāk pēc laika perioda, bet šinī brīdī es aicinu atbalstīt Bunkša kungu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Skaidrs, ka mums šodien ir problēmas konceptuāli izskatīt un sakārtot šo likumprojektu, jo mēs vienkārši tagad skatāmies, kurā vietā ir vairāk pielaista lielāka kļūda. Pie šīs tēmas pieskaroties, gribu tomēr izveidot šo vertikālīti, kas ir kopumā, protams, nepieņemot šo likumprojektu kā tādu, kurš risina šos jautājumus, bet vismaz konceptuāls piedāvājums. Vispareizāk, visprecīzāk bija, protams, Robertam Zīlem, kad viņš iesniedza valdībā. Tur vismaz bija skaidrs, ko viņš grib. Pēc tam valdība izdarīja izmaiņas, un, es domāju, Roberts Zīle vairāk nepazina savu projektu. Pie šīm nostādnēm Tautsaimniecības komisijai sakārtot šo jautājumu un piedāvāt parlamentam jau ir daudz grūtāk, un, protams, mums parlamentā izskatīt un paskatīties, kurā vietā pati doma bija ievirzīta, ir atsevišķa pakāpe domāšanas līmenim. Bet, protams, skaidrs, ka arī es piekrītu Annai Seilei, ka būtiskākais, priekš kam šis jautājums tika sakārtots, lai ātrāk izveidotu fondu un no fonda dabūtu naudiņu. Varbūt arī vajadzēja pašā sākumā izveidot fondu pie Izglītības un zinātnes ministrijas, pie Finansu ministrijas vai pie kādas institūcijas un sakārtot, bet faktiski mēs ar šo likumu apaudzējam fondu ar struktūrām, it kā izplešam uz visu valsti un reģioniem un tikai. Tā ka no tāda viedokļa skaidrs, ka patīkami nebūs jebkuros apstākļos, ne pie jebkura risinājuma. Un noslēdzot, protams, es gribētu pateikt, ka skaidrs, ka mēs nelielu kļūdu vēl pielaidām, gan Reģionālās attīstības likumu, gan Teritorijas plānošanas likumu vajadzēja dot vienai komisijai. Vai nu mēs kopā skatāmies Tautsaimniecības komisijā, vai kopā skatāmies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Vienai komisijai bija jābūt atbildīgajai, lai sakārtotu. Nu, bet es domāju, mēs arī kopumā iziesim no šīs situācijas, kaut gan patīkamā maz. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tātad, tā vai savādāk, Leiškalns un Anna Seile pašlaik apstiprināja, ka no šī likuma ir iznācis ķīselis. Un būtībā jau nav svarīgi, vai ķīselis ir sanācis komisijā, parlamentā vai Ministru kabinetā. Un, teiksim, es patiešām konceptuāli varētu piekrist Leiškalnam, ka Ministru kabinets jau nu pārāk bieži dod nesaprātīgus ierosinājumus, bet ne par to ir būtība. Atzīstot to no dažādām pusēm, ka ir ķīselis ar šo likumu, Anna Seile tomēr saka: uzticēsimies! Uzticēties — ļoti labi un brīnišķīgi. Bet ko mēs uzticēsim? Uzticēsim viegli iegūtu naudu, jo uzskatīt, ka nauda, kas nāk no Eiropas, ir sūri grūti nopelnīta, nevar. Tātad viegli iegūt naudu, sadalīt nesakārtotā sistēmā.

Sadalīt šo naudu ķīselī. Es jums atgādināšu, ka bija tāds slavens kreditēšanas paņēmiens — G–24 saucās. Tur arī bija liela uzticība un slavens “ķīselis”. Uzticēsimies tālāk!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Varu tikai brīnīties par dokumentu sagatavošanu, kuri atnāk Saeimā. Vai nu tie atnāk galīgi “zaļi”, ka mums ir jāstrīdas un tie jāpārstrādā, vai tie atnāk ar divdomību. Arī šis dokuments ir atnācis... jau iekš viena miera... ne valdībai, ne tiem, kas sagatavoja likumu, neinteresē lauku iedzīvotāju dzīve un it īpaši — īpaši atbalstāmajos reģionos. Redzat, parādās jau jauna organizācija — SIA — sabiedrība ar ierobežotu domāšanu reģionu attīstībā.

Kāpēc SIA “Reģionu attīstība” ir vajadzīga? Vai tad līdz šim laikam Ekonomikas ministrija neizpildīja tās funkcijas? Izpildīja. Nē, vajag izveidot jaunu organizāciju, kur no tiem 800 000 vismaz 200 000 viņi izlietos savām vajadzībām, komandējumiem... uzreiz sāksies visdažādākie piedāvājumi izveidot dažādas strukturizācijas, pārveidošanas, izveidošanas, un tur tiks notriekta naudiņa. Un zemniekiem paliks tikai santīmi.

Un arī uztrauc tas, ka, ziniet, tagad sagatavojot šo dokumentu, izsauc mūsu debates, izsauc mūsu strīdus, un tas diemžēl samazina Saeimas reitingu. Un tikai tāpēc, ka mūsu Ministru kabinets un tās organizācijas, kas nodarbojas ar dokumentu sagatavošanu, strādā ļoti nekvalitatīvi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Nav, Burvja kungs, šeit nekāda ķīseļa... Ir likumprojekts, kuru mēs varētu uzskatīt... vai vēlēties par labāk sagatavotu. Likumdevējs šajā zemē ir nevis valdība, bet Latvijas Republikas parlaments. Vēl vairāk. Es atceros, ka šo valdības iesniegto likumprojektu mēs nodevām komisijām. Ņemot vērā, ka šajā likumā saduras divas intereses vai divas pārstāvības un centrālās varas un pašvaldību un pašvaldību organizāciju viedokļu sadursme rada reizēm, deputātiem balsojot, vienreiz atbalstot centrālo varu, otrreiz atbalstot vairāk pašvaldību pausto viedokli, un mēs paši taisām ķīseli.

Es nesaku, ka likums bija ideāls. Likums bija diezgan pavāji sagatavots. Diezgan pavēlu iesniegts. Es tam arī piekrītu. Bet par likumu, kuru pieņemsim trešajā lasījumā, būsim atbildīgi tikai un vienīgi mēs, nevis iesniedzēji, jo Latvijas Republikā ir izpildvara, kas tiek dēvēta vai saukta par Ministru kabinetu un kas atbild par administrāciju. Par likumu kvalitāti atbild parlaments. Un katrā reizē, kad parlamentā jūs vienojaties ar kādu trešo spēlētāju pretī valdībai, tad likumdošanā iejaucas Valsts prezidente, izmantojot savas Satversmē noteiktās tiesības, un sūta atpakaļ. Un tad man reizēm liekas, ka jūsu vienīgā vēlēšanās ir tieši tā, lai likumu atdod atpakaļ, lai pierādītu, ka kāds te ir muļķis. Un gala rezultātā mēs pierādām, ka muļķi esam paši. Par likumu, par tā kvalitāti esam atbildīgi mēs visi kopā, jo par katru atsevišķu normu, par katru atsevišķu priekšlikumu katram no mums ir tiesības pieprasīt balsojumu. Un nobalsot. Un, ja mēs visi neesam zālē, kāds ir izgājis un mainās attiecības starp likumā ieliktajām koncepcijām, tad rodas tas ķīselis. Tātad ne valdības darba rezultātā, bet mūsu darba, neuzmanības, paviršības vai nevēlēšanās strādāt tā intensīvi un līdz galam, tieši tā rezultātā. Ja uzvarēs pašvaldnieku jeb decentralizācijas tāds koncepts, tad būs kārtībā, ja likumā visas normas pārstāvēs šo ideju. Ja uzvarēs centrālās varas koncepts, tad, tieši otrādi, atkal viss būs kārtībā.

Sēdes vadītājs. Laiks.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Godātais Leiškalna kungs, vārds “ķīselis” izspruka no jūsu mutes, un es vienkārši turpināju, domājot, ka jums būs skaidrāk saprotams, par ko ir runa. Un, ja jūs to domājat, ka tas nav ķīselis, nu, atrodiet citu apzīmējumu. Bet 100. un 101. priekšlikums tieši bija vērsts uz to, lai nedotu pārrāvumu laikā starp veco sistēmu un jaunveidojamo sistēmu, lai saglabātos pēctecība un lai tā kārtība tomēr būtu, un vismaz būtu kāds, kurš uzrauga naudu, vai vismaz kāds, kurš atbild par to, ka šī nauda atnāk un aiziet tur, kur vajag.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece. Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es pirmkārt gribētu iebilst Kārlim. Šinī brīdī nevajag velt no slimās galvas uz veselo. Saeimai nav jāatbild par to, ka jūsu — valdošā koalīcija, ka jūsu ministri nevar saskaņot valstī koncepciju, ka Ministru kabinets nevar saskaņot reģionālo attīstību, nevar saskaņot, kā attīstīsies Latvijas pašvaldības. Tā ir pirmā problēma. Un šinī brīdī Saeima nevar pateikt un pavēlēt nevienai pašvaldībai vai šīm struktūrām. Un te veidojas, pareizi, Kārli, tu norādīji to, ka tiek mēģināts uzspiest centralizēti. Savākt centralizēti Eiropas naudu un tad centralizēti dalīt šo naudu. Tā ir pirmā nelaime šinī likumā.

Otrā nelaime ir bezatbildība. Naturālākā bezatbildība, ko Kabinets plānoja. Vienkārši likvidētu vienu fondu, saistības atstātu nevienam nezināmas, pēc tam šo naudu pārņemtu pie sevis uz Finansu ministriju pie īpašā ministra, un tas neiznāks. Saistības un tā nauda būs jāpārņem. Un nevarēs kārtējo reizi piemānīt Latvijas, it sevišķi depresīvo rajonu, zemniekus un uzņēmējus.

Un vēlreiz es gribētu teikt: “Kārli, nu panāciet vienreiz obligāto koalīcijas balsojumu!” Nevajag tad diedelēt no opozīcijas un pēc tam atkal opozīciju apvainot nepareizos balsojumos. Tas ir nonsenss.

Vai arī es gribu šodien pateikt to, ka šī valdība ir jau sabrukusi. Tā vienkārši ir tik tālu demoralizējusies, ka viņa nav spējīga organizēt pat savā sabiedriskajā struktūrā vajadzīgos balsojumus. Tikai tad man atkal ir jautājums: “Ja tu, Kārli, pateici to, ka šie balsojumi (Smejas.) ir ar noteiktu mērķi, tad kādi ir tie obligātie balsojumi? Kā intereses jūs obligātajos balsojumos realizējat?” Es ceru, ka tu uz to arī atbildēsi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Es gribētu norādīt varbūt uz vienu pretrunu, kuras dēļ varbūt mums arī šī diskusija izvērtās. Un tas varbūt ir saistībā ar mūsu cienījamā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja Leiškalna kunga izteicieniem. Šeit faktiski, pēc viņa vārdiem, it kā saduras tendences. Ja mēs atbalstām pašvaldības, tādā gadījumā ir decentralizācijas principi. Ja mēs atbalstām valdošo varu, tad tā būtu centralizācija.

Un šeit tad arī parādās šī pretruna. Pretruna starp teoriju un praksi vai starp vārdiem un darbiem, jo mēs, atbalstot šeit centrālo varu, vārdos mēģinām iestāstīt cilvēkiem, ka mēs iestājamies par decentralizāciju. Nevar savienot šīs lietas! Tā arī sakiet: “Mēs iestājamies par turpmāko centralizāciju!” Un viss ir kārtībā, un tad mēs strādājam pie noteiktā likuma.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 100.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 10, atturas — 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Sprindžuks. 101. priekšlikumu iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. (Starpsauciens: “Noņem!”)

M.Sprindžuks. Noņemts. 102.... (Smejas.)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu par 101.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 8, atturas — 31. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. 102. priekšlikumu iesnieguši deputāti Bunkšs un Burvis. Nevajag atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 103.priekšlikumu arī iesnieguši Bunkšs un Burvis. Šo priekšlikumu vajag atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. 104.priekšlikumu arī iesnieguši Bunkšs un Burvis. Šo priekšlikumu komisija lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 105.priekšlikumu iesniedzis deputāts Arnis Kalniņš. Tas ir daļēji atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 106.priekšlikumu iesniedzis deputāts Bunkšs. Ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 107.priekšlikumu iesniedzis Imants Burvis. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 108.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, kas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Sprindžuks. Frakcija “Latvijas ceļš” iesniedza 109.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 110.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Tautsaimniecības komisija lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 111.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. Apsveicam Imantu Burvi!

112.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 113.priekšlikumu iesniedz deputāti Urbanovičs un Pliners. Komisija daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 114.priekšlikumu iesniedz deputāts Imants Burvis. Komisija daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. Un visbeidzot 115.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija, ko lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Paldies! Ar šo priekšlikumi ir beigušies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Reģionālās attīstības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 14. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Sprindžuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 17.marts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei!

A.Seile (TB/LNNK). Es ierosinu šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 11.martu. Pēc tam izveidotā darba grupa varēs... Vai, es atvainojos, 11.februāri. Pēc tam darba grupa varēs strādāt. 11.februāris.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kārlim Leiškalnam!

K.Leiškalns (LC). Es mēģināšu, priekšsēdētāja kungs un ziņotāja kungs, ieteikt kompromisu aiz tā iemesla, ka garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš nerada labākus un vairākus priekšlikumus. Drīzāk, tieši otrādi, komisija strādās ar priekšlikumiem. Un, ja vajadzēs, balstoties uz atbalstītiem priekšlikumiem, ģenerēs komisijas redakciju, tad ir labāk. Un tad, ja Anna ieteic 11.februāri, tad es iesaku 20.februāri, jo šis likums ir, tā teikt, Eiropas iestāšanās sarunu sastāvdaļa, un tam ir jātiek pieņemtam līdz šā gada maijam obligāti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks, lūdzu!

M.Sprindžuks. Es gribētu varbūt pamatot, kādēļ vajadzētu šo termiņu — 17.martu. Jūs redzat, cik neizdiskutēti ir šie priekšlikumi. Līdz ar to mums nav jēgas pāris nedēļās skriet un kaut ko, piedodiet, sačakarēt. Mums vajag gan pašiem frakcijās tikt skaidrībā, gan izveidot starp šīm divām komisijām, kur ir divi dažādi likumi — Teritorijas plānošanas likums un Reģionālās attīstības likums, vienotu darba grupu, kas vienojas par konceptuālu izpratni. Tas viss paņems laiku. Un mums taču ir pašvaldību deputāti un pašvaldību mēri. Mums vajag arī ar viņiem izdiskutēt. Es domāju, ka tas būtu normāli, ka mēs izdiskutējam šādu likumu ar sabiedrību. Tam ir vajadzīgs vismaz viens mēnesis. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu — 17.martu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (SDS). Es arī gribētu atbalstīt 17.martu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Ja priekšlikumu nav, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam 17.martu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 11, atturas — 8. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 17.marts. Paldies!

M.Sprindžuks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības piedalīšanos starptautiskajā militārajā operācijā Dānijas Karalistes bruņoto spēku kontingenta sastāvā Kirgizstānas teritorijā”.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Atgādināšu, ka šorīt pieņēmām grozījumus likumā “Par Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijas”, un šajā likuma grozījumā mēs paredzējām, ka Latvijas spēki var piedalīties citu valstu vadītās starptautiskās operācijās. Un šajā gadījumā runa ir par Dānijas Karalistes bruņoto spēku kontingentu Kirgizstānā. Šajos te grozījumos, ko mēs šorīt pieņēmām, bija arī paredzēti labojumi, ka lēmumu par piedalīšanos šajās operācijās pieņem Saeima. Tātad mums šobrīd par šo piedalīšanos šajā operācijā ir jālemj.

Atzīmēšu, ka Ārlietu komisija kā atbildīgā un arī Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstīja šo te lēmumu.

Sēdes vadītājs. Aicinu jūs arī atbalstīt Latvijas bruņoto spēku piedalīšanos Dānijas Karalistes bruņoto spēku kontingentā. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es zinu, ka ir vēls vakars un mēs jau esam noguruši, un gari es arī nerunāšu, jo es saprotu to, ka balsojums ir izlemts. Bet vienīgais, man gribas izteikt izbrīnu, ka šinī brīdī tas karaspēks, kas tur brauks, viņi būs kā palīgspēki līdz. Tātad es ceru, ka ... nu negribas izteikties rupji... un ar to lāpstu un šķipeli šķipelēs to Kazahstānas lidlauku par 160 000 latiem... Jo... Nu Kirgizstānas... redz, es pat precīzi nezināju, labi, ka precizējāt, es tagad zināšu. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es vēlreiz saku, 160 000 par Kirgizstānas lidlauka tīrīšanu vai kādu tur palīgdarbu veikšanu. Žēl, dāņi tomēr varēja šīs funkcijas paši veikt un neaicināt latviešus veikt šīs palīgdarbu funkcijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Cienījamie Saeimas deputāti! Es gribētu būt ļoti īss un konkrēts. Tiešām, vakar divas Saeimas komisijas atbalstīja šo Ministru kabineta priekšlikumu. Es domāju, ka ar to mūsu valsts parāda savu attieksmi, konkrēti piedaloties pretterorisma operācijās.

Un man būtu tāds vienkāršs komentārs. Ar Lujāna kungu mums pēdējā laikā diezgan daudz iznāk... Es domāju, ka jūs vienmēr esat cīnījies par vienkāršās tautas tiesībām un pienākumiem, lūdzu neesat tad tādā gadījumā tik nekrietns pret karavīru uzdevumiem, kuri ir visdažādākie, un katrs pienākums, kurš ir jāveic, tas ir jāveic. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības piedalīšanos starptautiskajā militārajā operācijā Dānijas Karalistes bruņoto spēku kontingenta sastāvā Kirgizstānas teritorijā”. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 2, atturas — 15. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par valdības lēmumu nodot privatizācijā Saules dārzu. Šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Imantam Burvim.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas! Atgādinu, ka pirmdien mums ir tikšanās ar kuģniecības prezidentu, tāpēc lūgums ne pārāk kavēties, ne vairāk par 2—3 minūtēm, būt laikā un vietā.

Sēdes vadītājs. Antai Rugātei.

A.Rugāte (TP). Godātie deputāti! Latvijas–Francijas parlamentārās sadarbības grupas locekļi! Es lūdzu jūs uz īsu sēdi tūliņ pēc plenārsēdes beigām Dzeltenajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Salkazanovs, Andrejs Panteļējevs, Žanete Vasaraudze, Helēna Demakova, Helmuts Čibulis, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Dainis Stalts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

 

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. (Reģ.nr.807) (dok.nr.3996; nr.3996B) Balsojums: 92 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums”. (Reģ.nr.642) (dok.nr.3889) Balsojums: 67 par, 3 pret, 5 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””. (Reģ.nr.1132) (dok.nr.4000; nr.4000A) Balsojums par steidzamību: 59 par, 2 pret, 22 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 65 par, 1 pret; 18 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 62 par, 2 pret, 17 atturas.

 

— “Reģionālās attīstības likums”. (Reģ.nr.1072) (dok.nr.3769; nr.4001) Balsojums: 74 par, 0 pret, 14 atturas.

 

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1064) (dok.nr.3731; nr.3989) Balsojums: 69 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1079) (dok.nr.3801; nr.3990) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Augu šķirņu aizsardzības likums”. (Reģ.nr.1119) (dok.nr.3951; nr.3991) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā”. (Reģ.nr.1118) (dok.nr.3950; nr.3992) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. (Reģ.nr.1127) (dok.nr.3962; nr.3993) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.1060) (dok.nr.3724; nr.3994) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Muitas likumā”. (Reģ.nr.1075) (dok.nr.3774; nr.3995) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1133) (dok.nr.4003; nr.4003A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”. (Reģ.nr.1134) (dok.nr.4011; nr.4011A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.1135) (dok.nr.4012; nr.4012A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1136) (dok.nr.4013; nr.4013A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījums likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.1137) (dok.nr.4014; nr.4014A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ.nr.1138)

(dok.nr.4017; nr.4017A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

— “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums”. (Reģ.nr.1139) (dok.nr.4018; nr.4018A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.1140) (dok.nr.4019; nr.4019A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.1141) (dok.nr.4020; nr.4020A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Identifikācijas karšu un pasu likums”. (Reģ.nr.1142) (dok.nr.4021; nr.4021A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Pilsonības likuma izpildes komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””. (Reģ.nr.1143) (dok.nr.4022; nr.4022A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

— “Grozījums likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.1144) (dok.nr.4023; nr.4023A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāju apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)”. (Reģ.nr.1145) (dok.nr.4024; nr.4024A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.1146) (dok.nr.4025; nr.4025A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.1147) (dok.nr.4026; nr.4026A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

 

— “Par Aijas Orniņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4005) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Maijas Miltiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4006) Balsojums: 69 par, 11 pret, 5 atturas.

— “Par Jura Siliņa apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4007) Balsojums: 70 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par Ilgvara Jaunģelžes apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4008) Balsojums: 81 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības piedalīšanos starptautiskajā militārajā operācijā Dānijas Karalistes bruņoto spēku kontingenta sastāvā Kirgizstānas teritorijā”. (dok.nr.3999) Balsojums: 69 par, 2 pret, 15 atturas.

Saeimas preses dienests

 

 

Pēc 2002.gada 31.janvāra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodienas sēde iezīmējās ar vairāku svarīgu likumprojektu un likumu pieņemšanu. Tika pieņemts svarīgs lēmums par mūsu karavīru piedalīšanos miera uzturēšanas operācijās Kirgizstānā.

Man vairākus gadus kā Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājam, strādājot ar Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma sagatavošanu, bija svarīgi, ka pēc ļoti intensīvām un spraigām diskusijām tomēr izdevās to pieņemt, nezaudējot nekā no sākotnējām idejām un domām. Pie šā likuma sākotnējās versijas strādājusi vēl 6.Saeima, tātad pavisam kopā tas skatīts vairāk nekā sešus gadus. Šis likums aizvieto Labklājības ministrijas instrukciju, pēc kuras līdz šim vadījās mediķi un sabiedrība, un pilnībā nodrošina likumīgu kārtību šajā sarežģītajā nozarē.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Arī Tautas partijas frakcija, gatavojoties Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma trešajam, noslēdzošajam, lasījumam, bija sagatavojusi veselu virkni priekšlikumu. Liela daļa mūsu priekšlikumu tika atbalstīti un vismaz daļēji iestrādāti likumā, piemēram, kā likuma mērķis tiek minēta arī nedzimušas dzīvības aizsardzība. Tomēr patiesa gandarījuma par likuma galīgo redakciju nav. Jāatzīst, darbs ir vairāk vai mazāk labi padarīts, un mēs likumu kopumā atbalstījām, jo reproduktīvās veselības jautājumus bija nepieciešams regulēt. Tomēr mums droši vien nāksies vēl strādāt pie likuma pilnveidošanas.

Gribētu šodien pieskarties jautājumam par latviešu valodas nākotni, par kuru pēdējā laikā ir izteiktas gan bažas, gan dažādi priekšlikumi. Latviešu valoda ir viena no galvenajām Latvijas likumdevēja interesēm, un tās statuss ir mērķtiecīgi jānostiprina. Tas izdarīts vairākos likumos — pirmkārt, Valsts valodas likumā. Tomēr māc bažas, vai, mainoties Saeimas sastāvam, šie likumi nevar tikt ar vieglu roku laboti, vai mūsu valoda necietīs, noslēdzot kādus starptautiskus līgumus, kas no tiesību viedokļa stāv pāri nacionālajiem likumiem. Tāpēc nopietni apsveram iespēju papildināt mūsu Satversmi. Ja tiktu izlemts, ka latviešu valodas nostiprināšana veicama Satversmē, svarīgi paturēt prātā, ka tas ir īpaši rūpīgs darbs. Mūsu attieksme par grozījumiem Satversmē nav mainījusies. Katram grozījumam jābūt lietpratēja daudzkārt analizētam, lai tas saskanīgi iekļautos Satversmes izsvērtībā un atbilstu tās garam.

Satversmes papildināšana ir iespējama, taču skeptiķiem lielā mērā ir taisnība, ka pamatlikums nav grozāms kādu šībrīža politisko apsvērumu dēļ. Mums ir svarīgi uzdevumi, tāpēc jādomā, kā tos īstenot. Savu pienesumu šajā ziņā varētu dot nesen izveidotā Valsts valodas komisija, kuras ieteikumi palīdzētu Saeimai un valdībai pieņemt praktiskus lēmumus. Tautas partija, lai rastu iespējamu risinājumu un veiktu Satversmes iespējamo grozījumu analīzi, koalīcijas padomes sēdē ierosināja izveidot darba grupu, un tas tika izdarīts.

Darba grupa sāks darbu rīt, un koalīcijas partneru apņēmība ļauj cerēt, ka šajā jautājumā spēsim izvairīties no nepārdomātiem soļiem, panākt vienprātību un pieņemt izsvērtus lēmumus, lai gan uz papīra, gan dzīvē nostiprinātu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā un kliedētu bažas par mūsu valodas nākotni.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Tiešām žēl, ka attieksmes paušana par tik svarīgu jautājumu kā grūtniecības saglabāšana vai pārtraukšana pārvērtās par it kā nesamierināmu pretinieku strīdu, kurā pārsvarā bija jūtama tieksme nevis atrisināt pašu problēmu un spriest par lietas būtību, bet gan izmantot to par priekšvēlēšanu tribīni, kurā tika demonstrētas visplašākās zināšanas vēsturē, literatūrā un daudzos citos priekšmetos. Man tiešām jāatvainojas sieviešu un garīdzniecības priekšā, ka daudzi kolēģi Saeimā nopietnus jautājumus reizēm pārvērš par diezgan nožēlojamu teātri.

Gribētu pieminēt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK darbību, aizstāvot latviešu valodas saglabāšanu valstī, nevis rakņājoties pa likumiem un mēģinot kaut ko kaut kādā veidā vēl stiprināt, bet gan aizstāvot to, kas jau ir. Mēs izsūtījām anketas un laikraksts “Lauku Avīze” tās publicēja, un tagad mēs saņemam lasītāju atbildes uz mūsu jautājumu. Simtiem vēstuļu pienākušas mūsu apvienības birojā, no tām pāri par 90% skaidrā tekstā pasaka — neaiztieciet latviešu valodu, neņemiet ārā šo normu no vēlēšanu likumiem. Ja mūs uzaicinās partneri, mēs ieklausīsimies viņos, atbalstīsim jebkuras stingrākas normas, bet tas nenozīmē, ka mēs no kaut kā atteiksimies.

E.Baldzēns(Sociāldemokrātu savienības frakcija): Pats svarīgākais šodienas sēdē bija Seksuālās un reproduktīvās veselības likums. Galvenais strīdus ābols bija jautājums par to, ko darīt ar abortu, vai to aizliegt vai arī atļaut, un mēs nonācām pie secinājuma, ka to nevar nedz aizliegt, nedz atļaut. Mūsuprāt, izskaužama ir pati doma par abortu. Tomēr jābūt skaidram, ka mēs, deputāti, nedrīkstam izlemt sievietes vietā, ko darīt, piemēram, ja notikusi izvarošana un bērns ieņemts vardarbīgi. Vai mēs liegsim sievietei pašai izdarīt šo izvēli? Nedomāju, ka ar izvarošanu ieņemts bērns ir Dieva griba vai dāvana. Es negribētu zaimot Dievu. Problēmas būtība ir tā, ka mēs vēlamies maksimāli samazināt abortu skaitu un nevēlamies, lai abortu veiktu pie “kaktu” dakteriem, kā rezultātā ne viena vien sieviete aizies bojā. Mēs negribam sūtīt sievietes, kuras tomēr nolēmušas savu grūtniecību pārtraukt, “tūrisma braucienos” uz Krieviju, Baltkrieviju un Igauniju. Mūsuprāt, galvenais uzdevums panākt, lai ģimenei, mātei un bērnam būtu normāls materiālais nodrošinājums un sociālās garantijas. Taču valdības partijas ir atteikušas gan bērnu pabalstu paaugstinājumu, gan daudzas citas būtiskas lietas. Aborti notiek ne tikai dažādu morālu apsvērumu dēļ, bet arī nabadzības un bezizejas dēļ. Mēs esam pret abortiem, taču nedomājam, ka šobrīd abortus var aizliegt.

Otrreiz caurlūkojot un pieņemot grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, mums izdevās vēlreiz apliecināt Saeimas nostāju, ka Privatizācijas aģentūras likvidāciju nevar veikt pati Privatizācijas aģentūra — tās valde, līdz ar to mēģinot slēpt visus nelikumību gadījumus.

Mūsuprāt, vēlēšanu likumos nav jāveic nekādas izmaiņas, kas mazinātu latviešu valodas lomu. Latviešu valodas lomai ir jābūt nostiprinātai arī Satversmē.

Šodien bija Sociāldemokrātu savienības frakcijas preses konference, kurā mēs informējām Latvijas Republikas iedzīvotājus un presi par to, ka 24.martā Latviešu biedrības namā notiks jaunas sociāldemokrātu partijas dibināšanas kongress, kuras iniciatīvas grupā ir E.Baldzēns, P.Salkazanovs, J.Leja, I.Burvis un R.Labanovskis. 8.Saeimas vēlēšanu rezultāti noteiks daudzas lietas, vai Latvija tuvosies Rietumu sabiedrībai vai arī Krievijai, vai mēs veidosim demokrātisku un nacionālu vai arī demokrātisku un kosmopolītisku valsti.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Mēs nepiedalījāmies galīgajā balsojumā par Seksuālās un reproduktīvās veselības likumu, jo uzskatām, ka valdība, kura likumprojektu sagatavoja, tā arī neapzinās visus apstākļus. Pirmkārt, tā nesaprot, ka kristīgā baznīca tai piedāvā ļoti konkrētu dialoga formu, un pasaka, ka kristīgā baznīca, iestājoties par jebkura cilvēka dzīvību, kura ir svēta no ieņemšanas brīža, tajā pašā laikā arī apzinās ar abortu saistītās problēmas. Diemžēl līdz šim šis dialogs nav noticis. Kristīgā baznīca nosauca vismaz sešus jautājumus, kuros valdība nav izpildījusi mājasdarbus. Tāpat nav dialoga ar sabiedrību. Ja valdība arī turpmāk piedāvās neprognozējamu iespēju iegūt izglītību, nosakot maksas augstāko izglītību, tad skaidrs, ka ģimene un sieviete vēlreiz un vēlreiz pārdomās, vai viņai ir vērts laist pasaulē bērnu ar tādiem nosacījumiem. Gribētos, lai valdība, pirms sāk strādāt pie šādiem nopietniem likumprojektiem un piedāvā tos parlamentam, izpildītu mājasdarbus. Nepieciešams dialogs gan ar sabiedrību, gan ar baznīcu.

Šodien mēs otrajā lasījumā skatījām Reģionālās attīstības likumprojektu, un mūsu frakcija to neatbalstīja. Ja likuma autori grib piedāvāt centrālajai varai vēl vairāk varas un tajā pašā laikā viennozīmīgi pasludināt, ka tā ir decentralizācija, likumprojekts ir nolemts neveiksmei, un es neredzu, kā būs iespējams attīstīt mūsu reģionus un apturēt sociālo noslāņošanos reģionos.

Šodien tika skatīts lēmuma projekts par mūsu karavīru vienības nosūtīšanu uz Kirgizstānu. Lai viņi savu misiju varētu veikt, ir atvēlēti 160 000 latu. Varbūt ir iestājies tāds periods, ka Latvijai līdztekus NATO miera uzturēšanas operācijām un dažādām citām operācijām, kurās tai ir jāpiedalās kā NATO kandidātvalstij, kādreiz nāksies piedalīties arī reālā karadarbībā? Tā ir jau mūsu ikdiena un realitāte.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šorīt pie Saeimas stāvēja daudzi baznīcas pārstāvji un iestājās pret abortu un citām Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma normām. Saeima viņus nesadzirdēja, un likums tika pieņemts tāds, kādu bija nolēmusi valdošā koalīcija. Latvijā nevar pilnīgi aizliegt abortus, jo nav sociāli ekonomisko apstākļu, lai sieviete viena pati varētu mierīgi uzaudzināt bērnu. Tā ir nopietna sociāla problēma. Diemžēl tā netiek risināta. Tomēr šis likums ir pieņemts, bet tas izraisīs plašu sabiedrības rezonansi, un grūti spriest, kādas būs tālākās sekas.

Ļoti svarīgs bija otrajā lasījumā pieņemtais Reģionālās attīstības likuma projekts. Tā bija diskusija par to, kā attīstīsies Latvijas reģioni, kā tiks piesaistīta Eiropas nauda, kas uzņemsies Latvijas Reģionālā attīstības fonda saistības un turpinās tos projektus, kas jau iedarbināti Latvijas laukos, piemēram, Latgalē, Vidzemē un arī Zemgalē. Uz to atbilde netika sniegta. Varēja noprast, ka valdībai šādi modeļi neeksistē, bet tas ir ļoti nopietns jautājums, tāpēc smaga būs arī likumprojekta skatīšana trešajā lasījumā.

Mūsu frakcija atturējās balsojumā par Latvijas līdzdalību karadarbībā Kirgizstānā, jo mēs uzskatām, ka 160 000 latu par šādu līdzdalību ir pārlieku liela maksa. Vai šai naudai nevarēja atrast labāku pielietojumu, Aizsardzības ministrija nespēja pierādīt. Taču kopējais Saeimas balsojums liecināja pat to, ka mēs bieži vien piedalāmies dažādās operācijās, īsti labi tās neizprotot, un bieži vien tiek ieguldīti pārlieku lieli finansu resursi.

Viens no likumiem, kas parādīja samērā lielas pretrunas valdošajā koalīcijā, bija grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kurā atkārtoti tika noteikts, ka Privatizācijas aģentūras valdes locekļi nevarēs paši nodarboties ar aģentūras likvidāciju. Kāds būs tālākais likvidācijas mehānisms, jālemj Latvijas valsts pilnvarniekam. Privatizācijas aģentūra jau ir iesniegusi Ministru kabinetā savu kandidātu sarakstu, un viņi tiks apstiprināti.

Nākamnedēļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrreiz izskatīs Aizsargjoslu likumu, kas saistīts ar sabiedrības, indivīda un pašvaldību interesēm. Ne mazāk svarīga ir Latvijas dabas saglabāšana nākamajām paaudzēm.

Saeimas preses dienests

 

 

— tikās ar Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītāju Endrjū Rasbašu (Andrew Rasbash).

 

— uzklausīja ekonomikas ministra A.Kalvīša informāciju par a/s “Latvijas kuģniecība” privatizācijas noteikumiem;

— uzklausīja Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora A.Ozolnieka informāciju par v/u “Sanatorija “Ķemeri”” privatizācijas procesa gaitu un rezultātiem.

 

— uzklausīja bijušā Ekonomikas policijas inspektora N.Margēviča, Valsts policijas priekšnieka J.Rekšņas un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas biroja priekšnieka V.Brieža informāciju.

 

— uzklausīja bijušā Augstākās padomes deputāta D.Īvāna informāciju.

 

— tikās ar Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītāju Endrjū Rasbašu;

— Eiropas Integrācijas biroja direktors E.Kušners iepazīstināja ar darba grupas izstrādātajiem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē.

 

— atbalstīja priekšlikumus par administratīvo sodu piemērošanu par dzīvojamo māju ekspluatācijas noteikumu pārkāpumiem likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” 2.lasījumam;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

 

— piedalījās seminārā “Valsts pārvaldes iekārtas likuma projekta apspriešana”.

 

 

— uzklausīja Valsts kontroliera R.Černaja, Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta direktores G.Kalniņas-Priedes, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieka A.Brencāna un Audita departamenta direktora H.Haru un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka V.Elkšņa informāciju par Valsts kontroles 2001.gadā veikto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma pārbaudi Aizsardzības ministrijā un Iekšlietu ministrijā.

 

— strādāja ar likumprojekta “Patvēruma likums” sagatavošanu 3.lasījumam;

— strādāja ar likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” sagatavošanu 2.lasījumam.

 

— strādāja ar likumprojekta “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību” sagatavošanu 1.lasījumam.

 

— strādāja ar likumprojekta “Sporta likums” sagatavošanu 2.lasījumam.

 

— atlika likumprojekta “Par Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvenciju par pilsonību” izskatīšanu 1.lasījumā līdz papildu informācijas saņemšanai;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””.

 

— sagatavoja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums”.

 

— uzklausīja Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieces A.Žīgures, Sociālās statistikas departamenta vadītāja E.Vaska un Ekonomikas ministrijas Ekonomisko programmu koordinācijas nodaļas vadītāja I.Krupenkova informāciju par nabadzības problēmām un to iespējamiem risinājumiem Latvijā.

 

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Cilvēka genoma izpētes likums”.

 

— uzklausīja a/s “Rīgas kuģu būvētava” valdes priekšsēdētāja V.Meļņika informāciju par situāciju uzņēmumā saistībā ar nozares attīstības iespējām.

 

— sagatavoja priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” 3.lasījumam.

 

— strādāja ar alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” sagatavošanu 1.lasījumam.

 

— strādāja ar priekšlikumu sagatavošanu likumprojekta “Dzīvesvietas deklarēšanas likums” 2.lasījumam.

 

— nolēma sagatavot vēstuli Juridiskajai komisijai saistībā ar likumprojektu “Identifikācijas karšu un pasu likums”.

 

— pieņēma zināšanai informāciju par deputātu kavējumiem 2001.gada rudens sesijā.

 

— uzklausīja Saeimas autobāzes direktora J.Podgaiska informāciju par autobāzes saimnieciskās darbības rezultātiem 2001.gadā.

 

 

— atbalstīja lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses S.Vamžas apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma”;

— atbalstīja lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša I.Bistera apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma”;

— atbalstīja lēmuma projektu “Par Madonas rajona tiesas tiesneses K.Počas apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma”;

— atbalstīja lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses L.Volbergas apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma”.

 

— informēja par Sociāldemokrātu Savienības partijas veidošanu.

Saeimas preses dienests