Lai mūsu zemnieks Eiropā būtu ieguvējs

Vakar, 30. janvārī, Eiropas Komisija (EK) publiskoja divus nozīmīgus dokumentus, kuros noteikti EK priekšlikumi par finansu nosacījumiem saistībā ar gaidāmo 10 jaunu dalībvalstu uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES), kas tiek plānota 2004. gadā. Galvenais EK ziņojums sniedz pārskatu par plānotajiem izdevumiem saistībā ar jauno dalībvalstu uzņemšanu, otrs dokuments sīkāk paskaidro EK plānotās izmaksas lauksaimniecības sektoram nākamajās jaunajās dalībvalstīs. Visasākās diskusijas izvērtušās tieši par gaidāmo finansējumu lauksaimniecībai.

Vēl vairākas dienas pirms šo dokumentu oficiālas publiskošanas gan Latvijas, gan Eiropas valstu masu medijos asas diskusijas izraisījis EK priekšlikums jauno dalībvalstu lauksaimniekiem pēc iestāšanās tiešajos maksājumos izmaksāt tikai ceturto daļu (25%) no summas, ko saņem ES dalībvalstu lauksaimnieki. EK ierosina tiešo maksājumu apjomu ik gadu pakāpeniski palielināt (2005. gadā — 30%, 2006. gadā — 35%) un ES dalībvalstu tiešo maksājumu līmeni tas varētu sasniegt tikai desmit gados, līdz 2013. gadam. Galvenais EK pamatojums šādai nostājai ir apgalvojums, ka tūlītēja pilna apmēra tiešo maksājumu piešķiršana jauno dalībvalstu lauksaimniekiem ļoti negatīvi ietekmēs šo valstu lauksaimniecības sistēmas un būtībā apturēs lauksaimniecības sistēmas modernizāciju, kas, kā uzskata EK pārstāvji, ir galvenais uzdevums. Kā vakar preses konferencē Briselē atzina EK priekšsēdētājs Romano Prodi, tūlītēja pilna apjoma tiešo maksājumu piešķiršana jaunajām dalībvalstīm izraisīs vairākus negatīvus efektus: pirmkārt, saglabāsies zemais produktivitātes līmenis, kāds pašlaik vērojams kandidātvalstu lauksaimniecībā, otrkārt, ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas tikai samazināsies, treškārt, tiešo maksājumu piešķiršana konkurētspējīgām saimniecībām radīs ievērojamu sociālo nestabilitāti jauno dalībvalstu lauku reģionos.

Lai zināmā mērā kompensētu situāciju, ka jauno dalībvalstu lauksaimnieki saņems tikai daļu no tiešajiem maksājumiem, EK piedāvā ievērojami lielākus līdzekļus novirzīt lauku reģionu attīstībai, tādējādi panākot lauksaimniecības sistēmas restrukturizāciju un reālu attīstību lauku reģionos. Tāpat EK piedāvā īpašus maksājumus mazajām saimniecībām, kas pašreizējās dalībvalstīs ir ļoti lielā skaitā un nebūs konkurētspējīgas ES lauksaimniecības tirgū.

Ar šiem maksājumiem paredzēts finansēt vai nu šo saimniecību modernizāciju, vai arī jaunu nodarbinātības veidu radīšanu ārpus lauksaimnieciskās ražošanas. Jaunajām dalībvalstīm pirmajos gados tiks piemērota arī vienkāršota tiešo maksājumu procedūra. Tāpat EK plāno palielināt sava finansējuma daļu strukturālajam atbalstam līdz 80% no kopējās projekta vērtības. Pašreizējās dalībvalstis saņem 50% līdzfinansējumu.

Vakar preses konferencē EK delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs pauda viedokli, ka EK priekšlikumi par finansējumu laukiem nemaz nav tik negatīvi, kā tas iepriekš izskanējis vairākos masu medijos. Visām ES kandidātvalstīm ir nepieciešamas strukturālas pārmaiņas lauksaimniecībā, kas prasīs vairākus gadus, tādēļ vispirms līdzekļi ir vajadzīgi modernizācijai, ne tiešajiem maksājumiem, norādīja E. Rasbašs. Viņš vērsa uzmanību arī uz to, ka Latvijas lauksaimnieki tik un tā būs ieguvēji, lai arī tiešie maksājumi būs mazāki nekā ES dalībvalstīs, jo pašreiz lauksaimnieki vispār nesaņem šādu finansējumu. E. Rasbašs informēja arī par to, ka pirms dažiem gadiem tieši maksājumi jauno dalībvalstu lauksaimniekiem vispār netika plānoti.

Lai gan EK piedāvājusi dažādus alternatīvus finansējumus, kas varētu kompensēt nepilnīgos tiešos maksājumus, šāds piedāvājums nedod atbildi uz jautājumu, kā tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi veco un jauno dalībvalstu lauksaimniekiem, vakar komentējot EK priekšlikumus preses konferencē, atzina Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas iestāšanās ES sarunu delegācijas vadītājs Andris Ķesteris. Kā vēl viens negatīvs aspekts EK dokumentā par finansējumu lauksaimniecības sektoram minams fakts, ka EK iecerējusi jaunajām dalībvalstīm lauksaimniecības ražošanas kvotas noteikt, balstoties uz 1995.—1999. gada lauksaimnieciskās ražošanas apjomiem. Bet visas kandidātvalstis prasa lielākas ražošanas kvotas, norādot, ka šajā laikā lauksaimnieciskā ražošana atradusies pagrimuma stāvoklī un tuvākajā nākotnē gaidāma attīstība, līdz ar to arī ražošanas apjomu pieaugums.

A. Ķesteris pauda viedokli, ka EK vakar publiskotie dokumenti par finansēm paplašināšanai un finansu nosacījumiem lauksaimniecības sektorā radīti ar mērķi nomierināt pašreizējo dalībvalstu politiķus un īpaši iedzīvotājus, kas satraukušies par gaidāmās paplašināšanas milzīgajām izmaksām. Šeit varētu rast arī zināmu saistību ar gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kas drīzumā būs vairākās ES dalībvalstīs, teica A.Ķesteris.

Bet E. Rasbašs norādīja, ka nevajadzētu saistīt daudzviet gaidāmās vēlēšanas ar EK priekšlikumiem, jo šie finansiālie priekšlikumi ir paredzēti daudz ilgākam laikam.

Gan EK paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens preses konferencē Briselē, gan Endrū Rasbašs Rīgā īpaši uzsvēra faktu, ka EK publiskotajos dokumentos izteiktie finansiālie piedāvājumi jāuztver kā nesaraujams un sabalansēts piedāvājumu kopums un, aprēķinot visus plusus un mīnusus, jaunās dalībvalstis tik un tā būs nepārprotamas ieguvējas.

EK dokumentos piedāvātajos finansiālajos nosacījumos ir rasts kompromiss starp kandidātvalstu vēlmēm un ES budžeta iespējām. Citiem vārdiem sakot, šis ir labākais iespējamais piedāvājums, un to nevajadzētu uztvert kā EK pirmo priekšlikumu tālākam kaulēšanās procesam starp Komisiju un kandidātvalstīm, kurā varētu tikt rasts kāds vidējais risinājums starp EK pašreizējo piedāvājumu un kandidātvalstu maksimālajām vēlmēm, preses konferencē teica G. Ferhoigens.

Savukārt A. Ķesteris norādīja, ka Latvija stingri iestāsies par savu zemnieku interesēm un visiem spēkiem atbalstīs tās. Latvija nav gatava piekrist šādam priekšlikumam, šie dokumenti būtu jāuztver kā EK sākumpozīcija sarunās, kuras katrā ziņā solās būt ļoti ilgstošas un smagas.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors