• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1994. gada 17. februāra likums "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.03.1994., Nr. 27 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57971

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sestdiena, 05.03.1994.

Laidiena Nr. 28, OP 1994/28

Vēl šajā numurā

03.03.1994., Nr. 27

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 17.02.1994.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju

Šis likums nosaka valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtību, ja tā nav noteikta ar citiem likumiem, kā arī Privatizācijas aģentūras dibināšanas un darbības principus.

 

I DAĻA

LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI UN JĒDZIENI

Privatizācija — vienveidīgu darbību kopums, kuru rezultātā mainās privatizējamā valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieks. Privatizācijas metodes minētas šā likuma 2. pantā.

Valsts vai pašvaldības īpašuma objekts — uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, nekustamais īpašums, šā uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, nekustamā īpašuma daļa, manta vai kapitāla daļas, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā.

Privatizācijas subjekts — šā likuma izpratnē: noteikta fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir tiesības iegūt valsts vai pašvaldību īpašumu privatizācijas procesā.

Kapitāls — šā likuma izpratnē: mantisku un nemantisku lietu kopums, kuram var noteikt cenu un kuru izmanto uzņēmējdarbībā.

Privātais kapitāls — kapitāls, kas pieder fiziskajām vai juridiskajām personām, izņemot valsts un pašvaldību uzņēmumus vai valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrības.

Kapitāla daļa — akcija, daļa vai paja statūtsabiedrībā.

Privatizācijas metode — juridisku darbību kopums, kas jāveic, lai privatizētu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu.

Privatizācijas paņēmiens — veids, kādā tiek realizēta privatizācijas metode.

Valsts īpašuma objekta privatizācijas priekšlikums — saskaņā ar šā likuma 21. pantu privatizācijas subjekta sagatavots priekšlikums par valsts īpašuma objekta privatizāciju.

Valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi — saskaņā ar šā likuma 23. pantu Privatizācijas aģentūras sagatavots un apstiprināts ziņu un privatizācijas subjektam izvirzāmo nosacījumu kopums, kā arī valsts īpašuma objekta privatizācijas pasākumu secība.

Pretendents — privatizācijas subjekts, kas iesniedzis Privatizācijas aģentūrai apliecinājumu, ka tas vēlas privatizēt valsts īpašuma objektu saskaņā ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem.

Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekts — saskaņā ar šā likuma 40. pantu privatizācijas subjekta sagatavots ziņu kopums un pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas pasākumu secība.

Īpašuma objekta pārdošana izsolē — šā likuma izpratnē: privatizācijas paņēmiens, kas paredz pirkuma līgumu slēgt ar personu (izsoles dalībnieku), kura par pārdodamo objektu sola visaugstāko cenu un apņemas pildīt Privatizācijas aģentūras vai pašvaldības izvirzītos noteikumus.

Atklāta izsole — izsole, kurā izsoles dalībnieku loks netiek ierobežots.

Izsole ar pretendentu atlasi — izsole, kurā izsoles rīkotājs nosaka ierobežojumus to personu lokam, kas ir tiesīgas kļūt par attiecīgās izsoles dalībniekiem.

Īpašuma objekta pārdošana piedāvājumu konkursā — šā likuma izpratnē: privatizācijas paņēmiens, kas paredz pirkuma līgumu slēgt ar personu (piedāvājumu konkursa dalībnieku), kura apņemas vislabākajā veidā pildīt Privatizācijas aģentūras vai pašvaldības izvirzītos noteikumus.

Īpašuma objekta pārdošana ar tūlītēju samaksu — šā likuma izpratnē: privatizācijas paņēmiens, kas paredz pirkuma līgumu slēgt ar personu, kura apņemas samaksāt visu pirkuma cenu līgumā paredzētajā termiņā un pildīt Privatizācijas aģentūras vai pašvaldības izvirzītos noteikumus.

Īpašuma objekta pārdošana uz nomaksu — šā likuma izpratnē: privatizācijas paņēmiens, kas paredz pirkuma līgumu slēgt ar personu, kura apņemas maksāt pirkuma cenu pa daļām un vislabākajā veidā pildīt Privatizācijas aģentūras vai pašvaldības izvirzītos noteikumus.

Kapitāla daļu pārdošana — privatizācijas paņēmiens, kas paredz valsts vai pašvaldības uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā, vienlaikus pārdodot šīs statūtsabiedrības kapitāla daļas, vai arī valsts vai pašvaldības statūtsabiedrības kapitāla daļu pārdošanu vai to kapitāla daļu pārdošanu, kas pieder valstij vai pašvaldībai uzņēmējsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls.

II DAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma darbības joma

1. Šis likums piemērojams:

1) valsts īpašuma objektiem, izņemot:

tos valsts uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību, kura saskaņā ar likumu «Par uzņēmējdarbību» atļauta tikai valsts uzņēmumiem;

tos valsts īpašuma objektus, kas privatizējami saskaņā ar likumu «Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju», likumu «Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos», likumu «Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju» un likumu «Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju»;

2) pašvaldību īpašuma objektiem, izņemot tos pašvaldību īpašuma objektus, kas privatizējami saskaņā ar likumu «Par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu objektu privatizāciju».

2. Privatizējot valsts cukura pārstrādes uzņēmumus, jāievēro Augstākās Padomes lēmuma «Par Latvijas Republikas likuma «Par cukuru» spēkā stāšanās kārtību» 5. punkta noteikumi.

3. Valsts un pašvaldību īpašumā esošā dzīvojamā fonda privatizāciju nosaka citi likumi.

4. Kārtību, kādā piešķirams lietošanā vai privatizējams zemesgabals, uz kura atrodas privatizējamais valsts vai pašvaldības īpašuma objekts, regulē citi likumi.

2. pants. Privatizācijas mērķis un metodes

1. Privatizācijas mērķis ir, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji.

2. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā tiek izmantotas šādas privatizācijas metodes:

1) valsts vai pašvaldības īpašuma objekta (arī kapitāla daļas) pārdošana privatizācijas subjektiem. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par pārdošanas metodi;

2) valsts vai pašvaldības īpašuma objekta ieguldīšana mantiskā ieguldījuma veidā uzņēmējsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par ieguldīšanas metodi;

3) valsts vai pašvaldības statūtsabiedrības pamatkapitāla palielināšana, piesaistot privāto kapitālu. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par privātā kapitāla piesaistīšanas metodi.

3. Ar ieguldīšanas metodi veicamās privatizācijas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi.

4. Ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi veicamās privatizācijas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi.

3. pants. Ar pārdošanas metodi veicamās valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtība un paņēmieni

1. Valsts un pašvaldību īpašuma objektus, kuru privatizācija tiek veikta ar pārdošanas metodi, var privatizēt, pārdodot visu objektu kopumā, to sadalot pa daļām vai nodalot no tā atsevišķas daļas un pārdodot tās atsevišķi, kā arī pārdodot atsevišķi kustamo un nekustamo mantu.

2. Vienu īpašuma objektu var pārdot ar vienu vai vairākiem šajā pantā paredzētajiem privatizācijas paņēmieniem.

3. Īpašuma objektu, kura privatizācija tiek veikta ar pārdošanas metodi, var privatizēt ar šādiem privatizācijas paņēmieniem:

1) pārdodot izsolē;

2) pārdodot piedāvājumu konkursā;

3) pārdodot ar tūlītēju samaksu;

4) pārdodot uz nomaksu;

5) pārveidojot statūtsabiedrībā un vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas;

6) pārdodot valsts vai pašvaldības statūtsabiedrības kapitāla daļas;

7) pārdodot kapitāla daļas, kas pieder valstij vai pašvaldībai statūtsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls;

8) likvidējot valsts vai pašvaldības uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību un pārdodot atsevišķi šā uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības kustamo un nekustamo mantu.

4. Kārtību, kādā īpašuma objekts pārveidojams statūtsabiedrībā, un šīs statūtsabiedrības daļu pārdošanas kārtību nosaka likums «Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās».

5. Valsts un pašvaldību statūtsabiedrību kapitāla daļu pārdošanas kārtību nosaka likums «Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās».

6. Kārtību, kādā pārdodamas kapitāla daļas, kas pieder valstij vai pašvaldībām statūtsabiedrībās, kurās ir privātais kapitāls, regulē šā likuma V daļas noteikumi.

7. Tādas valsts īpašumā esošas nekustamās mantas privatizācijas īpatnības, kura nav valsts uzņēmuma vai valsts statūtsabiedrības sastāvā, nosaka šā likuma V daļas noteikumi.

8. Kopīpašumā esošas valsts vai pašvaldību mantas privatizācijas īpatnības nosaka šā likuma V daļas noteikumi.

9. Valsts vai pašvaldības uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību likvidē un atsevišķi pārdod šā uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības kustamo un nekustamo mantu, ja:

1) valsts uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības privatizācija saskaņā ar vismaz divas reizes apstiprinātiem privatizācijas noteikumiem nav bijusi sekmīga;

2) Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība atzīst, ka uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības mantas pārdošana ir izdevīgāka nekā citi privatizācijas paņēmieni vai metodes;

3) lēmumu par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības likvidāciju ir pieņēmusi institūcija, kurai saskaņā ar likumu «Par uzņēmējdarbību» ir dotas šādas tiesības.

10. Valsts vai pašvaldības uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības likvidācija notiek likumā «Par uzņēmējdarbību» noteiktajā kārtībā. Objekta kustamā un nekustamā manta, kas palikusi pēc kreditoru prasību apmierināšanas un izmaksām darbiniekiem, tiek pārdota ar vienu no šajā pantā minētajiem privatizācijas paņēmieniem.

4. pants. Privatizācijas subjekts

Par privatizācijas subjektu var būt fiziskā vai juridiskā persona, kam ir tiesības iegūt Latvijā kustamo un/vai nekustamo īpašumu. Privatizējot valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, privatizācijas subjekts nevar būt valsts vai pašvaldība, valsts vai pašvaldības uzņēmums, valsts vai pašvaldības statūtsabiedrība, kā arī statūtsabiedrība, kuras pamatkapitālā privātais kapitāls nepārsniedz 25 procentus.

5. pants. Īpašuma objekta privatizācijas organizētājs

1. Valsts īpašuma objekta privatizāciju valsts vārdā organizē un veic Privatizācijas aģentūra, kuras dibināšanas, darbības, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka šis likums un Privatizācijas aģentūras statūti.

2. Pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju veic pašvaldības īpašuma privatizācijas komisija (turpmāk — privatizācijas komisija), kas izveidota un darbojas saskaņā ar likumu «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām».

6. pants. Maksāšanas līdzekļi un to izmantošana

1. Maksājumi par īpašuma objektiem izdarāmi:

1) latos;

2) privatizācijas sertifikātos.

2. Ar privatizācijas sertifikātiem var norēķināties par privatizējamo īpašuma objektu, ja Ministru kabinets vai pašvaldība ir noteikusi, ka īpašuma objekts vai īpašuma objektu grupa ir privatizējami, izmantojot privatizācijas sertifikātus.

Privatizācijas sertifikātu izmantošanas apmēru konkrētā īpašuma objekta privatizācijā nosaka Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība, ievērojot īpašuma objekta turpmākās saimnieciskās darbības iespējas.

3. Ienākumi no īpašuma objektu privatizācijas pēc privatizācijas izdevumu atskaitīšanas ieskaitāmi valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos likumā «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem» noteiktajā kārtībā.

4. Darījumus, kurus veic Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība, arī līgumus, kurus tās slēdz ar privatizācijas subjektiem, un citas darbības, kas ir saistītas ar valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju un objekta īpašuma tiesību nodošanu jaunajam īpašniekam, atbrīvo no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām.

III DAĻA

VALSTS ĪPAŠUMA PRIVATIZĀCIJA

1. nodaļa

Privatizācijas aģentūra

7. pants. Privatizācijas aģentūras juridiskais statuss

1. Privatizācijas aģentūra ir valsts bezpeļņas organizācija, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, likumu «Par bezpeļņas organizāciju», likumu «Par akciju sabiedrībām», citiem likumiem un saviem statūtiem. Statūtus apstiprina, kā arī grozījumus tajos izdara Ministru kabinets.

2. Privatizācijas aģentūru saskaņā ar šo likumu dibina valsts Ministru kabineta personā.

3. Privatizācijas aģentūra ir juridiskā persona, tai ir savi norēķinu konti bankās un zīmogs.

8. pants. Privatizācijas aģentūras funkcijas, tiesības un pienākumi

1. Privatizācijas aģentūra veic šādas funkcijas:

1) apkopo ierosinājumus un sagatavo Ministru kabineta lēmumu projektus par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai;

2) pārvalda un savas kompetences ietvaros rīkojas ar šā likuma 13. panta kārtībā tai nodotajiem valsts īpašuma objektiem līdz pilnīgai to privatizācijas pabeigšanai;

3) sagatavo valsts īpašuma objektus privatizācijai;

4) organizē un veic privatizējamo valsts īpašuma objektu novērtēšanu, arī gadījumos, kad valsts īpašums tiek ieguldīts uzņēmējsabiedrībā, un veic visu citu valsts īpašuma objektu novērtēšanu;

5) saskaņā ar likumu «Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem» sagatavo un iesniedz priekšlikumus Ekonomikas ministrijai lēmuma pieņemšanai par īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem īpašniekiem uz īpašuma objektiem, kuri atrodas Privatizācijas aģentūras valdījumā, vai to daļām, kā arī veic citas darbības saskaņā ar minēto likumu;

6) nosaka jaunajam īpašniekam nododamo privatizējamā valsts īpašuma objekta tiesību un saistību kopumu;

7) izstrādā un apstiprina valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus;

8) organizē privatizējamo valsts īpašuma objektu piedāvājumus, valsts īpašuma objektu pārdošanu, ieguldīšanu un privātā kapitāla piesaistīšanu, kā arī reorganizē vai likvidē valsts uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības to privatizācijas gaitā;

9) izvērtē potenciālo valsts īpašuma objektu pircēju piedāvājumus, ved pārrunas ar viņiem un pieņem lēmumu par to, ka objektu privatizē noteikts pretendents vai pretendentu grupa;

10) valsts vārdā slēdz līgumus par Privatizācijas aģentūrai nodoto valsts īpašuma objektu pārdošanu un citus ar valsts īpašuma objektu privatizāciju saistītos juridiskos aktus;

11) kontrolē noslēgto (arī pirms Privatizācijas aģentūras izveidošanas noslēgto) līgumu izpildi, veic likumos un līgumos noteiktās darbības līgumu izpildes nodrošināšanai un var prasīt lauzt līgumus, ja privatizācijas subjekts nepilda līguma noteikumus;

12) nodrošina valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu saņemšanu un attiecīgu norēķinu veikšanu ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem;

13) organizē kontroli pār maksājumiem ar privatizācijas sertifikātiem valsts īpašuma privatizācijā un iegūto privatizācijas sertifikātu uzskaiti;

14) pilda citas funkcijas, kas tai uzticētas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta lēmumiem valsts īpašuma privatizācijas nodrošināšanai.

2. Pildot savas funkcijas, Privatizācijas aģentūra veic šādas darbības:

1) organizē valsts īpašuma objektu izsoles;

2) organizē valsts īpašuma objektu piedāvājumu konkursus;

3) veic valsts uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās ar vienlaicīgu to kapitāla daļu pārdošanu;

4) veic to valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību likvidāciju, attiecībā uz kurām ir pieņemts lēmums par to likvidāciju;

5) veic citas ar valsts īpašuma privatizāciju saistītās darbības.

3. Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto darbību veikšanu Privatizācijas aģentūra var nodot citām personām Privatizācijas aģentūras statūtos noteiktajā kārtībā.

4. Privatizācijas aģentūrai ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt jebkuru tai nepieciešamo ar īpašuma privatizāciju saistīto informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām, valsts pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās, Valsts statistikas komitejas, Valsts īpašuma fonda, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un valsts uzņēmumiem;

2) dot privatizējamo valsts īpašuma objektu pārvaldes institūcijām obligāti izpildāmus uzdevumus attiecībā uz valsts īpašuma objektu privatizāciju;

3) prasīt lauzt ar privatizējamo valsts uzņēmumu direktoriem un valsts pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās noslēgtos darba līgumus darba likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā;

4) prasīt lauzt jebkurus privatizējamā valsts īpašuma objekta nomas līgumus, ja tie nav noslēgti un reģistrēti likumā noteiktajā kārtībā;

5) slēgt līgumus ar ekspertiem, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām par valsts īpašuma objektu novērtēšanu un citu ar privatizāciju saistītu darbību veikšanu;

6) pārņemt un nodot vai pārdot privatizējamo valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību debitoru un kreditoru parādus.

5. Privatizācijas aģentūrai ir arī citas likumos paredzētās tiesības.

6. Privatizācijas aģentūras pienākums ir:

1) nodrošināt privatizācijas procesa un savas darbības atklātumu un publiskumu;

2) nodrošināt privatizācijas subjekta iesniegto dokumentu konfidencialitāti likumā noteiktajā apjomā;

3) savlaicīgi veikt tās rīcībā esošo privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu ieskaitīšanu valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos saskaņā ar likumu «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem»;

4) piedāvāt privatizācijas subjektiem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, noslēgt privatizējamā objekta pirkuma līgumu.

9. pants. Privatizācijas aģentūras darbības pārraudzība

1. Privatizācijas aģentūras darbības pārraudzību veic Ministru kabineta iecelta padome, kas tiek izveidota un darbojas saskaņā ar Likumu «Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās» un likumu «Par akciju sabiedrībām». Tās sastāvā tiek iekļauti Saeimas frakciju ieteiktie pārstāvji. Privatizācijas valsts ministrs ir valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā, viņš pilda Privatizācijas aģentūras pilnsapulces funkcijas un ir padomes priekšsēdētājs.

2. Likumā noteiktajā kārtībā Privatizācijas aģentūras darbību pārrauga arī citas valsts institūcijas.

10. pants. Privatizācijas aģentūras darbinieku tiesību ierobežojumi un atbildība

1. Privatizācijas aģentūras amatpersonām laikā, kad tās ieņem attiecīgos amatus, kā arī trīs gadu laikā pēc tam, kad tās ir beigušas pildīt attiecīgā amata pienākumus, ir aizliegts:

1) kļūt par jebkura Privatizācijas aģentūras privatizētā valsts īpašuma objekta īpašnieku;

2) saņemt tieši vai ar trešo personu starpniecību jebkāda veida atalgojumu, materiālās vērtības vai dāvanas vai arī slēgt kādus darījumus ar tām fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras ir kļuvušas par jebkura Privatizācijas aģentūras privatizētā valsts īpašuma objekta īpašnieku.

2. Šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi attiecas arī uz šo amatpersonu laulātajiem un radiniekiem, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei.

3. Privatizācijas aģentūras darbinieks, kas nav tās amatpersona, nav tiesīgs piedalīties tā valsts īpašuma objekta privatizācijas sagatavošanā un realizēšanā, kura mantu vai kapitāla daļas vēlas iegādāties viņš pats, viņa laulātais, radinieki vai svainis, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei. Par katru tādu gadījumu darbinieks iesniedz iesniegumu Privatizācijas aģentūras valdei statūtos noteiktajā kārtībā.

4. Ja šā panta trešajā daļā minētais Privatizācijas aģentūras darbinieks, viņa radinieki, laulātais vai svainis, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, pretēji šā panta trešās daļas noteikumiem kļuvis par Privatizācijas aģentūras privatizētā valsts īpašuma objekta īpašnieku vai kopīpašnieku, par attiecīgā darbinieka rīcību jāziņo tiesībaizsardzības iestādēm, lai tās pārbaudītu, vai darbinieka rīcībā nav nozieguma sastāva pazīmes. Par nodarījumu darbinieks atbild Privatizācijas aģentūras statūtos noteiktajā kārtībā.

11. pants. Privatizācijas aģentūras līdzekļi un darbības finansēšana

1. Atlīdzību par valsts īpašuma objektu privatizāciju Privatizācijas aģentūra saņem atskaitījumu veidā no valsts īpašuma privatizācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem. Atskaitījumu apmēru un to veikšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

2. Līdzekļi Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla izveidošanai un darbības uzsākšanai tiek piešķirti no valsts īpašuma privatizācijas fonda vai no citiem avotiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

3. Privatizācijas aģentūras rezervi (rezerves fondu) veido tās ienākumu pārsniegums pār izdevumiem. Rezerves (rezerves fonda) līdzekļi izmantojami tikai valsts īpašuma privatizācijas procesa organizatoriskajam nodrošinājumam saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Citu kapitālu un rezervju Privatizācijas aģentūrai nav.

4. Privatizācijas aģentūra nav tiesīga izdarīt ziedojumus un citus ar valsts īpašuma privatizāciju un tās organizēšanu nesaistītus izdevumus.

 

2. nodaļa

Valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšana

12. pants. Valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosināšana un lēmuma pieņemšana par īpašuma objekta nodošanu privatizācijai :

1. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga ierosināt jebkura tāda valsts īpašuma objekta privatizāciju, uz kuru attiecināms šis likums.

2. Ierosinājumi par valsts īpašuma objektu privatizāciju iesniedzami Privatizācijas aģentūrai.

3. Vienīgi Privatizācijas aģentūra apkopo ierosinājumus un sagatavo lēmumu projektus par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai.

4. Lēmumu par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets. Ministru kabinets var noteikt atsevišķām īpašuma objektu grupām kopīgus privatizācijas principus.

13. pants. Privatizējamā valsts īpašuma objekta pārņemšana

1. Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai valsts institūcija, kuras pārziņā ir privatizējamais valsts īpašuma objekts, nodod un Privatizācijas aģentūra pārņem to savā valdījumā līdz objekta privatizācijas pabeigšanai.

2. Valsts īpašuma objekta nodošana un pieņemšana tiek veikta saskaņā ar nodošanas un pieņemšanas aktu, kurā jāiekļauj:

1) objekta noslēgta iepriekšējā ceturkšņa bilance;

2) objekta mantas inventarizācijas saraksts;

3) objekta saistību un apgrūtinājumu saraksts;

4) ziņas par lietojumā esošās zemes platību un zemes lietošanas tiesību dokumenti;

5) citas ziņas un dokumenti, ko nosaka Ministru kabinets.

14. pants. Valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšana

1. Pēc valsts īpašuma objekta nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas šā objekta privatizācija uzskatāma par uzsāktu.

2. Par valsts uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības privatizācijas uzsākšanu jāpaziņo tiem uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības kreditoriem, kuru atrašanās vieta Privatizācijas aģentūrai ir zināma, kā arī banku iestādēm, kurās atvērti privatizējamā valsts uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības norēķinu konti.

3. Valsts uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības privatizācijas uzsākšanu Privatizācijas aģentūra piesaka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pieteikumam jāpievieno Ministru kabineta lēmums par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai.

4. Par valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu informējama pašvaldība, kuras teritorijā atrodas īpašuma objekts.

5. Privatizācijas laikā valsts uzņēmumam vai uzņēmējsabiedrībai saglabājas juridiskās personas tiesības, bet šā uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības nosaukumam jāpievieno vārds «privatizējamais».

15. pants. Privatizējamā valsts īpašuma objekta pārvaldīšana

1. Privatizācijas aģentūra attiecībā uz pārņemto valsts īpašuma objektu pilda tās funkcijas, kas likumā «Par valsts uzņēmumu» noteiktas ministrijām, kā arī darba devēja funkcijas attiecībā uz valsts īpašuma objekta pārvaldes institūcijām, direktoru vai pilnvarnieku.

2. No brīža, kad pieņemts Ministru kabineta lēmums par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, privatizējamā objekta pārvaldes institūcija likumā noteiktajos gadījumos var nodot lietošanā vai pārdot tā bilancē esošo kustamo un nekustamo mantu, izņemot zemi, ieguldīt to uzņēmējsabiedrībās, kā arī slēgt līgumus par mantas apgrūtināšanu ar parādiem, uzņemties citas saistības un slēgt citus darījumus tikai ar Privatizācijas aģentūras atļauju vai tās noteiktajā kārtībā.

16. pants. Paziņojums par valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu

1. Ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas Privatizācijas aģentūra publicē oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» un tā rajona vai pilsētas laikrakstā, kura teritorijā atrodas privatizējamais valsts īpašuma objekts, paziņojumu par šā objekta privatizācijas uzsākšanu. Paziņojumā tiek norādīts:

1) objekta nosaukums;

2) objekta adrese (ja objekta struktūrvienības vai nekustamā manta atrodas vairākās vietās — visu struktūrvienību adreses);

3) termiņš, līdz kuram privatizācijas subjekti var iesniegt valsts īpašuma objekta privatizācijas priekšlikumus;

4) termiņš, līdz kuram šā likuma 17. pantā minētās personas var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību realizēšanu;

5) vieta, kur iesniedzami šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētie dokumenti un saņemama informācija par objektu.

2. Šā panta pirmās daļas 3. punktā minētais termiņš nevar būt īsāks par divām nedēļām un garāks par diviem mēnešiem. Privatizācijas aģentūra ir tiesīga šo termiņu pagarināt.

3. Šā panta pirmās daļas 4. punktā minētais termiņš ir divi mēneši.

17. pants. Privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesības

1. Pirmpirkuma tiesības uz privatizējamo valsts īpašuma objektu ir:

1) tam privatizācijas subjektam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas objekts, arī šā zemesgabala bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem, kas likumā noteiktajā kārtībā ir iesnieguši pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, ja uz šā zemesgabala atrodas vairāk nekā puse no privatizējamā objekta aizņemtās teritorijas, izņemot ražošanas ēkas un būves, kas saistītas ar dzīvojamo māju, piemēram, kūtis, klētis, garāžas, pagrabi un tamlīdzīgas ēkas un būves, uz kurām pirmpirkuma tiesības ir to pašreizējiem īrniekiem;

2) privatizējamā valsts īpašuma objekta nomniekam, ja viņš nomā visu privatizējamo objektu ilgāk par vienu gadu un šā panta pirmās daļas 1. punktā minētās personas nav realizējušas savas pirmpirkuma tiesības.

2. Šā panta pirmajā daļā minētās personas iegūst pirmpirkuma tiesības, ja tās piesakās divu mēnešu laikā no dienas, kad publicēts vai nosūtīts paziņojums par valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu.

3. Personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, tās realizē šā likuma 25. pantā noteiktajā kārtībā.

18. pants. Privatizējamā valsts īpašuma objekta novērtēšana

Privatizējamais valsts īpašuma objekts jānovērtē saskaņā ar likumu «Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību».

19. pants. Ierobežojumi valsts īpašuma objektu privatizācijā

1. Ja privatizācijai nodotā valsts īpašuma objekta sastāvā ir manta, attiecībā uz kuru bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks ir iesniedzis pieteikumu par tās atgūšanu un turklāt viņš nav izvēlējies kompensāciju saskaņā ar likumu «Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem», Privatizācijas aģentūra pirms valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanas veic darbības, kas minētajā likumā noteiktas valsts īpašuma privatizācijas komisijām.

2. Ja privatizācijai nodotā valsts īpašuma objekta sastāvā ir namīpašums, attiecībā uz kuru bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks ir iesniedzis pieteikumu par tā atgūšanu saskaņā ar likumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» un likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem», Privatizācijas aģentūra pirms valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanas veic darbības, lai nodalītu minēto namīpašumu no privatizējamā objekta un saglabātu to valsts valdījumā līdz lēmuma pieņemšanai par tā atdošanu likumīgajam īpašniekam.

20. pants. Informācija par privatizējamo valsts īpašuma objektu

Jebkurš privatizācijas subjekts ir tiesīgs Privatizācijas aģentūras noteiktajā kārtībā un apjomā iepazīties ar informāciju, kas raksturo privatizācijai nodotā objekta aktīvu un pasīvu struktūru, saimniecisko darbību, kā arī nekustamā īpašuma statusu.

 

3. nodaļa

Valsts īpašuma objekta privatizācijas priekšlikumi un noteikumi

21. pants. Valsts īpašuma objekta privatizācijas priekšlikumi

1. Jebkurš privatizācijas subjekts var iesniegt jebkura privatizācijai nodotā valsts īpašuma objekta privatizācijas priekšlikumu (turpmāk — privatizācijas priekšlikums) termiņā, kāds norādīts Privatizācijas aģentūras publicētajā paziņojumā.

2. Privatizācijas priekšlikumā ietveramas šādas ziņas:

1) objekta nosaukums;

2) objekta adrese;

3) objekta struktūrvienības, kuras privatizācijas subjekts vēlas privatizēt;

4) piedāvājamā privatizācijas metode, paņēmiens un iespējamā privatizācijas norise;

5) maksāšanas līdzekļi, veidi un kārtība;

6) objekta darbība vai tās izmantošana pēc privatizācijas;

7) privatizācijas subjekta — fiziskās personas — vārds, uzvārds, pilsonība un pases dati, adrese, telefona, teleksa vai telefaksa numurs; privatizācijas subjekta — juridiskās personas — nosaukums, juridiskā adrese, pilnvarotās personas vārds, uzvārds, telefona, teleksa vai telefaksa numurs. Ja privatizācijas subjekts ir juridiska persona, privatizācijas priekšlikumam pievienojams šīs juridiskās personas reģistrācijas apliecības noraksts.

22. pants. Privatizācijas priekšlikumu apkopošana un valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu izstrāde

1. Privatizācijas aģentūra reģistrē iesniegtos privatizācijas priekšlikumus un izsūta to iesniedzējiem apstiprinājumu par priekšlikumu saņemšanu.

2. Ievērojot valsts īpašuma objekta stāvokļa vērtējumu un ekspertu atzinumus par tā turpmāko izmantošanu, Privatizācijas aģentūra izstrādā konkrētā valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus. Privatizācijas aģentūra var ņemt vērā iesniegtos privatizācijas priekšlikumus vai paredzēt šajos priekšlikumos neminētus privatizācijas paņēmienus.

23. pants. Valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi

1. Valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumos ietverama šāda informācija:

1) objekta nosaukums;

2) ziņas par objekta atrašanās vietu;

3) objekta īss raksturojums;

4) ziņas par objekta īpašuma tiesību stāvokli;

5) ziņas par personām, kas nomā objektu vai tā daļu, un šo nomas līgumu termiņiem;

6) objekta nosacītā cena;

7) objekta privatizācijas paņēmiens;

8) pamatkapitāla sadale pa akciju veidiem un kategorijām akciju sabiedrībās un pa pircēju grupām, ja par privatizācijas paņēmienu izraudzīta īpašuma objekta pārveidošana statūtsabiedrībā ar vienlaicīgu kapitāla daļu pārdošanu;

9) objekta privatizācijas pasākumu veikšanas kārtība;

10) privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesību realizācijas nosacījumi un kārtība;

11) kapitāla daļu realizācijas kārtība, ja par privatizācijas paņēmienu izraudzīta privatizējamā īpašuma objekta pārveidošana statūtsabiedrībā ar vienlaicīgu kapitāla daļu pārdošanu;

12) paredzētā pretendentu atlases kārtība un kritēriji;

13) paredzētā maksāšanas kārtība;

14) jaunajam objekta īpašniekam nododamo tiesību un saistību kopums;

15) zemes lietošanas (īpašuma) tiesību nosacījumi;

16) darbaspēka izmantošanas nosacījumi;

17) investīciju nosacījumi;

18) vides aizsardzības nosacījumi;

19) citi noteikumi un garantijas, kas nepieciešamas objekta privatizācijai.

2. Privatizācijas noteikumiem jāpievieno objekta īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu noraksti.

3. Ja Privatizācijas aģentūra par privatizācijas paņēmienu izvēlējusies izsoli ar pretendentu atlasi, valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi vienlaikus ir arī izsoles pretendentu atlases noteikumi.

4. Ja Privatizācijas aģentūra par privatizācijas paņēmienu izvēlējusies piedāvājumu konkursu, valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi vienlaikus ir arī privatizējamā objekta piedāvājumu konkursa noteikumi.

5. Apstiprinot valsts uzņēmuma privatizācijas noteikumus, Privatizācijas aģentūrai jāuzaicina privatizējamā uzņēmuma darbinieku arodu organizācijas pārstāvis, bet, ja privatizējamā uzņēmumā nav arodu organizācijas, — privatizējamā uzņēmuma darbinieku pārstāvis.

24. pants. Informācija par apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem

1. Ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanas Privatizācijas aģentūra:

1) publicē paziņojumu par šo noteikumu apstiprināšanu oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» un tā rajona vai pilsētas laikrakstā, kura teritorijā atrodas privatizējamais valsts īpašuma objekts;

2) ierakstītā vēstulē izsūta apstiprinātos valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus privatizācijas subjektiem, kuri Privatizācijas aģentūras noteiktajā termiņā iesnieguši privatizācijas priekšlikumus.

2. Paziņojumā par valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanu un vēstulē Privatizācijas aģentūra norāda termiņu, kurā privatizācijas subjektam jāiesniedz apliecinājums, ka tas vēlas privatizēt objektu saskaņā ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem.

3. Jebkuram privatizācijas subjektam ir tiesības iepazīties ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem Privatizācijas aģentūras noteiktajā kārtībā.

4. nodaļa

Valsts īpašuma objekta pircēja noteikšana

25. pants. Privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesību realizācija

1. Ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanas Privatizācijas aģentūra piedāvā personām, kurām ir pirmpirkuma tiesības (17. pants), noslēgt privatizējamā objekta pirkuma līgumu saskaņā ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem, ierakstītā vēstulē izsūtot tām šos noteikumus.

2. Personām, kurām ir pirmpirkuma tiesības, jādod atbilde mēneša laikā no ierakstītās vēstules saņemšanas brīža. Ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nedod atbildi noteiktajā termiņā, tās pirmpirkuma tiesības izbeidzas un Privatizācijas aģentūra veic šā likuma 26. pantā noteiktās darbības.

26. pants. Valsts īpašuma objekta pircēja noteikšana

1. Atkarībā no pretendentu skaita Privatizācijas aģentūra veic vienu no šādām darbībām:

1) valsts īpašuma objekta pircēja noteikšanai izsludina izsoli vai piedāvājumu konkursu;

2) slēdz pirkuma līgumu vai citu juridisku aktu par objekta privatizāciju saskaņā ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem ar vienīgo pretendentu, ja pieteicies tikai viens pretendents.

2. Privatizācijas aģentūra pagarina pretendentu pieteikšanās termiņu vai apstiprina jaunus privatizācijas noteikumus, ja pēc privatizācijas noteikumu paziņošanas uz īpašuma objektu noteiktajā termiņā nav pieteicies neviens pretendents.

27. pants. Valsts īpašuma objekta pircēja izraudzīšanas kritēriji

Piedāvājumu konkursa uzvarētāju nosaka un izsolē ar pretendentu atlasi pretendentus izraugās, ievērojot šādus vērtēšanas kritērijus:

1) piedāvātie darbaspēka izmantošanas nosacījumi;

2) piedāvātie investīciju apmēri un nosacījumi;

3) vides aizsardzības nosacījumu ievērošana;

4) citu apstiprinātajos valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumos iekļauto nosacījumu ievērošana.

28. pants. Valsts īpašuma objekta pārdošana izsolē

1. Valsts īpašuma objekta pircēja noteikšanai var organizēt izsoli ar pretendentu atlasi vai atklātu izsoli.

2. Izsolē ar pretendentu atlasi pretendentam jāiesniedz privatizējamā objekta turpmākās izmantošanas (biznesa) plāns, kuru izskata un apstiprina Privatizācijas aģentūra.

3. Izsole var būt mutiska, rakstiska vai jaukta, tas ir, mutiska un rakstiska.

4. Izsoles kārtību nosaka Privatizācijas aģentūra saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

29. pants. Valsts īpašuma objekta pārdošana piedāvājumu konkursā

1. Piedāvājumu konkursā pretendentam jāiesniedz privatizējamā objekta turpmākās izmantošanas (biznesa) plāns un pirkuma līguma projekts atbilstoši piedāvājumu konkursa organizētāja prasībām.

2. Piedāvājumu konkursa organizēšanas kārtību nosaka Privatizācijas aģentūra saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

3. Piedāvājumu konkursa komisijas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams un pārskatāms.

30. pants. Paziņojums par valsts īpašuma objekta privatizācijas pabeigšanu

Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc valsts īpašuma objekta pirkuma līguma stāšanās spēkā vai izveidotās uzņēmējsabiedrības reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā Privatizācijas aģentūra publicē oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» un tā rajona vai pilsētas laikrakstā, kura teritorijā atrodas privatizētais objekts, informāciju par to, kam un ar kādiem nosacījumiem privatizēts šis objekts.

 

IV DAĻA

PAŠVALDĪBU ĪPAŠUMA PRIVATIZĀCIJA

1. nodaļa

Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas uzsākšana

31. pants. Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosināšana un lēmuma pieņemšana par objekta nodošanu privatizācijai

1. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga ierosināt jebkura tāda pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju, uz kuru attiecināms šis likums.

2. Ierosinājumi par pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju iesniedzami attiecīgajai pašvaldībai.

3. Pašvaldība apkopo ierosinājumus un pieņem lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai. Lēmumu pieņem pašvaldības augstākā izpildinstitūcija (valde).

32. pants. Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas uzsākšana

1. Pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai šā objekta privatizācija uzskatāma par uzsāktu.

2. Par pašvaldības uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības privatizācijas uzsākšanu jāpaziņo tiem uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības kreditoriem, kuru atrašanās vieta pašvaldībai ir zināma, kā arī banku iestādēm, kurās atvērti privatizējamā pašvaldības uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības norēķinu konti.

3. Pašvaldības uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības privatizācijas uzsākšanu pašvaldība piesaka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pieteikumam jāpievieno pašvaldības lēmums par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai.

4. Privatizācijas laikā pašvaldības uzņēmumam vai uzņēmējsabiedrībai saglabājas juridiskās personas tiesības, bet šā uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības nosaukumam jāpievieno vārds «privatizējamais».

33. pants. Privatizējamā pašvaldības īpašuma objekta pārvaldīšana

No brīža, kad pieņemts pašvaldības lēmums par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, privatizējamā objekta pārvaldes institūcija likumā noteiktajos gadījumos var nodot lietošanā vai pārdot tā bilancē esošo kustamo un nekustamo mantu, ieguldīt to uzņēmējsabiedrībās, kā arī slēgt līgumus par mantas apgrūtināšanu ar parādiem, uzņemties citas saistības un slēgt citus darījumus tikai ar pašvaldības atļauju vai tās noteiktajā kārtībā.

34. pants. Paziņojums par pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu

1. Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai pašvaldība publicē oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» un tā rajona vai pilsētas laikrakstā, kura teritorijā atrodas privatizējamais pašvaldības īpašuma objekts, paziņojumu par šā objekta privatizācijas uzsākšanu, kurā tiek norādīts:

1) objekta nosaukums;

2) objekta adrese (ja objekta struktūrvienības vai nekustamā manta atrodas vairākās vietās — visu struktūrvienību adreses);

3) termiņš, līdz kuram privatizācijas subjekti var iesniegt pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektus;

4) termiņš, līdz kuram šā likuma 35. pantā minētās personas var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību realizēšanu;

5) vieta, kur iesniedzami šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētie dokumenti un saņemama informācija par objektu.

2. Šā panta pirmās daļas 3. punktā minētais termiņš nevar būt īsāks par divām nedēļām un garāks par diviem mēnešiem. Pašvaldība ir tiesīga šo termiņu pagarināt.

3. Šā panta pirmās daļas 4. punktā minētais termiņš ir divi mēneši.

35. pants. Privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesības

1. Pirmpirkuma tiesības uz privatizējamo pašvaldības īpašuma objektu ir:

1) tam privatizācijas subjektam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas objekts, arī šā zemesgabala bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem, kas likumā noteiktajā kārtībā ir iesnieguši pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, ja uz šā zemesgabala atrodas vairāk nekā puse no privatizējamā objekta aizņemtās teritorijas, izņemot ražošanas ēkas un būves, kas saistītas ar dzīvojamo māju, piemēram, kūtis, klētis, garāžas, pagrabi un tamlīdzīgas ēkas un būves, uz kurām pirmpirkuma tiesības ir to pašreizējiem īrniekiem;

2) privatizējamā pašvaldības īpašuma objekta nomniekam, ja viņš nomā visu privatizējamo objektu ilgāk par vienu gadu un šā panta pirmās daļas 1. punktā minētās personas nav realizējušas savas pirmpirkuma tiesības.

2. Šā panta pirmajā daļā minētās personas iegūst pirmpirkuma tiesības, ja tās piesakās divu mēnešu laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu.

3. Personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, realizē tās šā likuma 42. pantā noteiktajā kārtībā.

36. pants. Privatizējamā pašvaldības īpašuma objekta novērtēšana

Privatizējamais pašvaldības īpašuma objekts jānovērtē saskaņā ar likumu «Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību».

37. pants. Ierobežojumi pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā

1. Ja privatizācijai nodotā pašvaldības īpašuma objekta sastāvā ir manta, attiecībā uz kuru bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks ir iesniedzis pieteikumu par tās atgūšanu un turklāt viņš nav izvēlējies kompensāciju saskaņā ar likumu «Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem», pašvaldība pirms pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta apstiprināšanas veic minētajā likumā noteiktās darbības.

2. Ja privatizācijai nodotā pašvaldības īpašuma objekta sastāvā ir namīpašums, attiecībā uz kuru bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks ir iesniedzis pieteikumu par tā atgūšanu saskaņā ar likumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» un likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem», pašvaldība pirms pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta apstiprināšanas veic darbības, lai nodalītu minēto namīpašumu no privatizējamā objekta un saglabātu to pašvaldības valdījumā līdz lēmuma pieņemšanai par tā atdošanu likumīgajam īpašniekam.

38. pants. Informācija par privatizējamo pašvaldības īpašuma objektu

Jebkurš privatizācijas subjekts ir tiesīgs pašvaldības noteiktajā kārtībā un apjomā iepazīties ar informāciju, kas raksturo privatizācijai nodotā īpašuma objekta aktīvu un pasīvu struktūru, saimniecisko darbību, kā arī nekustamā īpašuma statusu.

 

2. nodaļa

Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekts

39. pants. Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta sagatavošana

1. Jebkurš privatizācijas subjekts var sagatavot un iesniegt jebkura privatizācijai nodotā pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektu (turpmāk — privatizācijas projekts). Attiecīgā objekta privatizācijas komisijas locekļi nedrīkst būt privatizācijas projekta autori.

2. Privatizācijas projekts jāiesniedz pašvaldībai termiņā, kāds norādīts paziņojumā par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai.

40. pants. Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta saturs

1. Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektā ietveramas šādas ziņas:

1) pašvaldības nosaukums;

2) objekta nosaukums;

3) objekta adrese;

4) ziņas par objekta bijušajiem īpašniekiem, viņu īpašumu pirms nacionalizācijas, šā īpašuma apjomu, kas fiksēts pēckara pamatlīdzekļu inventarizācijas aktos, izņemot ziņas par akciju, paju un daļu īpašniekiem;

5) ziņas par fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nomā objektu vai tā daļu;

6) privatizācijas metode vai metodes un paņēmieni;

7) ziņas par iespējamiem pircējiem (uzņēmējsabiedrības dalībniekiem vai nomniekiem);

8) maksāšanas kārtība;

9) turpmākās saimnieciskās darbības plāns, arī paredzamās pārmaiņas darbinieku skaitā, un investīciju programma;

10) pārņemamo un papildu saistību (kredītu, bezdarbnieka pabalstu u. tml.) saraksts;

11) zemes lietošanas (īpašuma) tiesību nosacījumi;

12) privatizācijas pasākumu veikšanas kārtība.

2. Ja pašvaldības īpašuma objektu paredzēts pārveidot statūtsabiedrībā, papildus jānorāda:

1) agrākajiem īpašniekiem (izņemot akciju, daļu un paju īpašniekus) un zemes īpašniekiem rezervējamā kapitāla daļa;

2) pašvaldībai atstājamā kapitāla daļa;

3) pensiju fondam nododamā kapitāla daļa, kura nedrīkst būt mazāka par Ministru kabineta noteikto;

4) tikai par privatizācijas sertifikātiem pārdodamā kapitāla daļa, kura nedrīkst būt mazāka par pašvaldības noteikto;

5) tikai objekta darbiniekiem pārdodamā kapitāla daļa un atlaide, ja likumā tāda paredzēta, kura nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteikto.

3. Šā panta pirmās daļas 4., 5., 10. un 11. punktā un otrās daļas 1. punktā minētās ziņas sagatavo pašvaldības īpašuma privatizācijas komisija.

41. pants. Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta apstiprināšana

1. Iesniegtais pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekts ne vēlāk kā mēneša laikā pēc projekta iesniegšanas termiņa beigām jāizskata rajona, pilsētas, pilsētas rajona vai pagasta valdei, piedaloties privatizācijas projekta autoriem un privatizējamā objekta pārstāvjiem, kā arī šā objekta darbinieku arodu organizācijas pārstāvim vai — ja privatizējamā objektā nav arodu organizācijas — darbinieku pilnvarotam pārstāvim, un jāpieņem lēmums par privatizācijas projekta apstiprināšanu vai arī jānosaka jauns privatizācijas projekta iesniegšanas termiņš, kas nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem. Ja iesniegtā privatizācijas projekta autors nepiekrīt valdes lēmumam, viņš nedēļas laikā no lēmuma pieņemšanas dienas var iesniegt attiecīgās padomes priekšsēdētājam prasību izskatīt valdes lēmumu padomē. Padomei šī prasība jāizskata mēneša laikā no tās iesniegšanas dienas. Ja arī padomes lēmums neapmierina projekta autoru, viņš nedēļas laikā no padomes lēmuma pieņemšanas dienas var iesniegt Ekonomikas ministrijai padomes lēmumu, savu projektu, valdes atzinumu par to un citus dokumentus.

2. Pašvaldībai nedēļas laikā pēc valdes lēmuma pieņemšanas dienas minētais lēmums, kā arī privatizācijas projekta kopija jānosūta Ekonomikas ministrijai zināšanai.

3. Pašvaldības institūcijas lēmumu par privatizācijas projekta apstiprināšanu var apturēt Ministru kabinets pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma mēneša laikā no pašvaldības institūcijas lēmuma pieņemšanas dienas.

4. Privatizācijas projektu var apstiprināt ar nosacījumiem. Ja šie nosacījumi līdz noteiktam termiņam netiek izpildīti, projekta apstiprinājums zaudē spēku.

5. Paziņojumu par pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta apstiprināšanu pašvaldības institūcija publicē tā rajona vai pilsētas laikrakstā, kura teritorijā atrodas privatizējamais objekts, ne agrāk kā mēnesi pirms un ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas un veic citas darbības, kas noteiktas likumos un Ministru kabineta noteikumos par atsevišķām privatizācijas metodēm un paņēmieniem.

 

3. nodaļa

Pašvaldības īpašuma objekta pircēja noteikšana

42. pants. Privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesību realizācija

1. Privatizācijas subjekti, kuriem ir pirmpirkuma tiesības (35. pants), var brīvi izvēlēties — iesniegt vai neiesniegt pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektu.

2. Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta apstiprināšanas dienas pašvaldība piedāvā privatizācijas subjektiem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, noslēgt privatizējamā objekta pirkuma līgumu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi paredzēti apstiprinātajā pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektā.

3. Privatizācijas subjektiem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, jādod atbilde divu nedēļu laikā. Ja privatizācijas subjekti, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, nedod atbildi noteiktajā termiņā, viņu pirmpirkuma tiesības izbeidzas.

43. pants. Paziņojums par pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas pabeigšanu

Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pašvaldības īpašuma objekta pirkuma līguma stāšanās spēkā vai izveidotās uzņēmējsabiedrības reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā pašvaldība publicē oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» un tā rajona vai pilsētas laikrakstā, kura teritorijā atrodas privatizētais objekts, informāciju par to, kam un ar kādiem nosacījumiem privatizēts šis objekts.

 

V DAĻA

ATSEVIŠĶU VALSTS UN PAŠVALDĪBU ĪPAŠUMA OBJEKTU PRIVATIZĀCIJAS ĪPATNĪBAS

44. pants. Valsts un pašvaldību kapitāla daļu privatizācija

1. To valsts vai pašvaldību kapitāla daļu pārdošana, kuru turētāji ir valsts vai pašvaldību uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības, notiek saskaņā ar likumu par attiecīgo uzņēmējdarbības formu un attiecīgās uzņēmējsabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta noteikumus.

2. Ja uzņēmējsabiedrībā līdztekus valsts vai pašvaldību uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, kuru kapitāla daļas tiek pārdotas, ir arī citi valsts vai pašvaldību dalībnieki, viņiem nav pirmpirkuma tiesību uz pārdodamajām kapitāla daļām.

3. Ja saskaņā ar likumu par attiecīgo uzņēmējdarbības formu un attiecīgās uzņēmējsabiedrības statūtiem kapitāla daļu realizāciju veic šīs sabiedrības valde, tai nav tiesību pārdot valsts vai pašvaldību kapitāla daļas citādi kā vien ar Privatizācijas aģentūras vai attiecīgās pašvaldības starpniecību.

4. Kārtību, kādā Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība veic valsts vai pašvaldību uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām piederošo kapitāla daļu pārdošanu, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

45. pants. Atsevišķas valsts nekustamās mantas privatizācija

1. Privatizējot atsevišķu valsts nekustamo mantu, kas neatrodas valsts uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības sastāvā, netiek piemēroti šā likuma 13. panta pirmās daļas un 15. panta pirmās daļas noteikumi.

2. Atsevišķas valsts nekustamās mantas pārvaldīšanu līdz privatizācijas pabeigšanai veic nekustamās mantas līdzšinējais valdītājs, bet Privatizācijas aģentūrai objekta privatizācijas uzsākšanai tiek nodoti šā likuma 13. panta otrajā daļā minētie dokumenti.

3. Līgumu par šā panta pirmajā daļā minētās nekustamās mantas pārdošanu apstiprina mantas līdzšinējais valdītājs.

46. pants. Kopīpašumā esošas valsts vai pašvaldības mantas privatizācija

Privatizējot kopīpašumā esošu valsts vai pašvaldības mantu, jāievēro Civillikuma noteikumi.

 

VI DAĻA

GARANTIJAS PRIVATIZĀCIJAS PROCESĀ,

ĪPAŠUMA OBJEKTA MANTA UN SAISTĪBAS

1. nodaļa

Garantijas un pārdošanas nosacījumu ievērošana

47. pants. Privatizācijas subjekta maksātspējas garantijas un darbības likumība

1. Privatizācijas subjekts nevar privatizēt īpašuma objektu, ja viņš saskaņā ar šo likumu Privatizācijas aģentūrai vai pašvaldībai nav iesniedzis šādus dokumentus:

1) juridiskā persona:

a) reģistrācijas apliecības norakstu,

b) apliecinātu statūtu (līguma) norakstu,

c) Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona — Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu dokumentu par to, ka šī juridiskā persona ir nomaksājusi likumā paredzētos nodokļus un nodevas,

d) ārvalstu juridiskā persona — to apkalpojošās bankas izziņu;

2) fiziskā persona, kas veic individuālo darbu, — Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par līdzekļu iegūšanas likumību.

2. Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, kā arī zvērināta revidenta vai licencēta auditora atzinumu par privatizācijas subjekta maksātspēju Privatizācijas aģentūra vai privatizācijas komisija var pieprasīt iesniegt jebkurā privatizācijas posmā un, ja nepieciešams,— atkārtoti.

3. Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumos vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektā var paredzēt šā panta pirmajā daļā neminētu dokumentu iesniegšanu, ja likumi par atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem to paredz.

4. Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus var nepieprasīt, ja tiek pārdota atsevišķa kustamā manta.

48. pants. Garantiju nodrošināšana

Šajā nodaļā minētās garantijas un nosacījumi, izņemot 47. pantā minētās garantijas, tiek nodrošināti, privatizējamā objekta pircējam un Privatizācijas aģentūrai vai pašvaldībai noslēdzot līgumu par garantijām.

49. pants. Darbaspēka izmantošanas garantijas

1. Privatizētā objekta jaunais īpašnieks ir atbildīgs par to darbaspēka izmantošanas garantiju ievērošanu, kuras viņš uzņēmies saskaņā ar līgumu.

2. Ja privatizētā objekta jaunais īpašnieks ar nolūku vai nolaidības dēļ nepilda saistības, kuras viņš uzņēmies saskaņā ar šā panta pirmo daļu, viņam par katru atlaisto darbinieku jāiemaksā Nodarbinātības fondā naudas summa, kuras apmēru un samaksas kārtību noteicis Ministru kabinets.

50. pants. Investīciju garantijas

Privatizētā objekta jaunais īpašnieks ir atbildīgs par to investīciju saistību ievērošanu, kuras viņš uzņēmies saskaņā ar līgumu.

51. pants. Pārdevēja atpakaļpirkuma un pirmpirkuma tiesības

1. Privatizācijas aģentūrai vai pašvaldībai ir atpakaļpirkuma tiesības attiecībā uz privatizēto objektu, ja pircējs to neizmanto līgumā noteiktajiem mērķiem un noteiktajā kārtībā.

2. Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība saglabā pirmpirkuma tiesības attiecībā uz privatizēto objektu, ja privatizācijas subjekts attiecīgo objektu pārdod tālāk. Līgumā noteiktais pirmpirkuma tiesību izmantošanas termiņš nedrīkst būt mazāks par trim gadiem pēc objekta nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas dienas.

3. Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība realizē savas atpakaļpirkuma un pirmpirkuma tiesības Civillikumā noteiktajā kārtībā.

52. pants. Citas garantijas privatizācijas procesā

Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība, apstiprinot objekta privatizācijas noteikumus (privatizācijas projektu), var noteikt citus nosacījumus, kuri jāpilda privatizētā objekta jaunajam īpašniekam.

 

2. nodaļa

Privatizējamā objekta manta un saistības

53. pants. Privatizējamā objekta manta un saistības

1. Privatizējamā objekta manta tiek nodota objekta jaunajam īpašniekam ar nodošanas un pieņemšanas aktu.

2. Privatizējamā objekta īpašumā esošo arhīva fondu nodošana jaunajam īpašniekam saskaņojama ar Latvijas nacionālā arhīvu fonda valsts uzraudzības iestādēm likumā «Par arhīviem» noteiktajā kārtībā.

Privatizācijas aģentūrai vai pašvaldībai jāsedz izdevumi, kas radušies Latvijas nacionālā arhīvu fonda valsts uzraudzības iestādēm, pārņemot privatizējamā objekta arhīva fondus un saglabājot terminēti glabājamos dokumentus.

3. Privatizējamā objekta saistības Privatizācijas aģentūras vai pašvaldības noteiktajā apjomā saskaņā ar pirkuma līgumu un nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem objekta jaunais īpašnieks, un tās viņam ir jāpilda likumā un līgumā noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus ar valsts uzņēmuma pirkuma līgumu un nodošanas un pieņemšanas aktu Privatizācijas aģentūra nodod objekta jaunajam īpašniekam tās apstiprināto privatizētā uzņēmuma sākuma bilanci, kas kļūst par pirkuma līguma neatņemamu sastāvdaļu.

4. Ja objektu privatizē, to sadalot, nodalot no tā atsevišķas daļas vai pārdodot atsevišķu nekustamo mantu, veicams objekta aktīvu, pasīvu un citu saistību sadalījums starp objekta pircējiem un/vai valsti vai pašvaldību. Tas noformējams īpašuma sadalīšanas aktā.

5. Privatizējamā objekta pircējam ir tiesības atteikties no atsevišķu pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu pirkšanas, ja apstiprinātajos šā objekta privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) nav paredzēts citādi. Neprivatizētos objekta aktīvus pārvalda Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība, kamēr tie nav privatizēti likumā noteiktajā kārtībā.

6. Privatizācijas aģentūra var neprivatizētos sociālās sfēras objektus nodot Ministru kabineta noteiktajā kārtībā attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldībai.

54. pants. Objekta nodošanas un pieņemšanas akts

Objekta nodošanas un pieņemšanas aktā tiek uzskaitīta visa pircējam nododamā manta un pārņemamās saistības akta parakstīšanas brīdī.

55. pants. Mantas nodošana bez atlīdzības

Manta, kura pēc valsts īpašuma objekta reorganizācijas vai likvidācijas palikusi nepārdota un kuras privatizēšanu Privatizācijas aģentūra atzīst par neiespējamu, tiek nodota valsts vai pašvaldību institūcijām izmantošanai valsts aizsardzības, kultūras, izglītības vai kādam citam mērķim.

56. pants. Valsts īpašuma pārvaldītājs pēc objekta privatizācijas

1. Ja valsts īpašuma objekta privatizācijas gaitā atsevišķs tā nekustamais īpašums tiek saglabāts valsts īpašumā, tā pārvaldītājs ir Valsts īpašuma fonds, izņemot šā likuma 55. pantā minētos gadījumus.

2. Ja pēc valsts īpašuma objekta pārveidošanas statūtsabiedrībā tā sastāvā palikusi valsts kapitāla daļa, tās turētājs ir Valsts īpašuma fonds vai citas attiecīgas valsts institūcijas. To valsts kapitāla daļu turētājs, kuras paredzēts privatizēt saskaņā ar valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem, ir Privatizācijas aģentūra likumā «Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās» noteiktajā kārtībā.

57. pants. Zemesgabala lietošanas un izpirkšanas tiesības

1. Privatizētā objekta jaunajam īpašniekam ir priekšrocības tiesības izpirkt valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemesgabalu, uz kura atrodas šis objekts, ja vien objekta īpašniekam ir tiesības iegādāties šo zemesgabalu īpašumā saskaņā ar likumiem.

2. Īpašuma objekta uzturēšanai privatizētā objekta jaunajam īpašniekam ir zemes nomas tiesības attiecībā uz zemesgabalu, uz kura atrodas uzņēmums.

3. Zemesgabala īpašniekam ir pienākums noslēgt nomas līgumu ar privatizētā objekta jauno īpašnieku. Strīdus par nomas līguma noteikumiem izskata tiesa.

4. Zemesgabala nomas maksu nosaka, privatizētā objekta jaunajam īpašniekam vienojoties ar zemesgabala īpašnieku un ievērojot Ministru kabineta noteikto zemes nomas maksas maksimālo līmeni.

5. Ja zemesgabala īpašnieks, kas noslēdzis nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku, pārdod iznomāto zemesgabalu, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā nekustamā īpašuma īpašniekam.

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar likumu «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām» izveidotās valsts īpašuma privatizācijas komisijas darbojas tikmēr, kamēr tiek likvidētas ar Ekonomikas ministrijas rīkojumu un to privatizējamie valsts īpašuma objekti tiek privatizēti vai nodoti Privatizācijas aģentūrai. Valsts īpašuma privatizācijas komisiju darbības pārraudzību veic un darba līgumus ar privatizācijas komisiju locekļiem slēdz Privatizācijas aģentūra.

2. Valsts īpašuma objekta privatizācija tiek veikta saskaņā ar likumiem, kas bija spēkā valsts īpašuma objekta privatizācijas projekta apstiprināšanas dienā. Ja nozares ministrija nav apstiprinājusi valsts īpašuma objekta privatizācijas projektu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai vai lēmumu par valsts īpašuma objekta privatizācijas projekta apstiprināšanu trīs nedēļu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas apturējusi Ekonomikas ministrija, attiecīgais valsts īpašuma objekts privatizējams saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

Ja valsts īpašuma objektu paredzēts privatizēt, pārdodot to piedāvājumu konkursā, šā objekta privatizācija tiek veikta saskaņā ar likumiem, kas bija spēkā piedāvājumu konkursa nolikuma apstiprināšanas dienā.

3. Valsts īpašuma objekti, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iekļauti Ministru kabineta vai tā pilnvarotas institūcijas apstiprinātā privatizējamo valsts īpašuma objektu (uzņēmumu) sarakstā, privatizējami vienīgi šo noteikumu 2. punktā minētajos gadījumos.

4. Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas nozaru ministrijām apstiprinātie un ministrijās iesniegtie, bet vēl neapstiprinātie valsts īpašuma objektu privatizācijas projekti ar nodošanas un pieņemšanas aktu jānodod Privatizācijas aģentūrai.

Valsts īpašuma objektu privatizācijas projekti, kas glabājas Ekonomikas ministrijā, tiek nodoti Privatizācijas aģentūrai, ja aģentūra tos pieprasa.

Neapstiprinātie un Privatizācijas aģentūrai nodotie valsts īpašuma objektu privatizācijas projekti uzskatāmi par ierosinājumu privatizēt attiecīgo valsts īpašuma objektu.

5. Ja objekta privatizācijas projekts apstiprināts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet paziņojums par šā objekta privatizāciju, kurā norādīta objekta nosacītā cena, nav publicēts, pirmpirkuma tiesības attiecībā uz šo objektu ir personām, kas minētas šajā likumā.

6. Ja saskaņā ar valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektu privatizētā objekta pirkuma līgums parakstīts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, privatizētā objekta jaunajam īpašniekam ir šā likuma 57. pantā noteiktās zemes nomas tiesības.

7. Saskaņā ar likumu «Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu» noslēgtie līgumi par valsts vai pašvaldību uzņēmumu nomu ar izpirkumu paliek spēkā līdz to izpildei un tos var grozīt vienīgi likumā noteiktajā kārtībā.

Turpmāk valsts vai pašvaldību uzņēmumus var nodot nomā ar izpirkumu vienīgi gadījumos, kad tas paredzēts valsts vai pašvaldības uzņēmuma privatizācijas projektā, kas apstiprināts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai (Pārejas noteikumu 2. punkts).

Valsts uzņēmumi, kas nodoti nomā ar izpirkumu, ministrijām jānodod Privatizācijas aģentūras valdījumā.

8. Šis likums nav piemērojams valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kuriem līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir iecelta kreditoru administrācija saskaņā ar likumu «Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu».

9. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Augstākās Padomes lēmumus:

1) Augstākās Padomes lēmumu «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas koncepciju un sagatavošanas programmu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 11/12);

2) Augstākas Padomes lēmumu «Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 13. marta lēmumā «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas koncepciju un sagatavošanas programmu»» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44);

3) Augstākās Padomes lēmumu «Par Latvijas Republikas likuma «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību» spēkā stāšanās kārtību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27);

4) Augstākās Padomes lēmumu «Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 17. jūnija lēmumā «Par Latvijas Republikas likuma «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību» spēkā stāšanās kārtību»» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46);

5) Augstākās Padomes lēmumu «Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 17. jūnija lēmumā «Par Latvijas Republikas likuma «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību» spēkā stāšanās kārtību»» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24);

6) Augstākas Padomes lēmumu «Par Latvijas Republikas likuma «Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1992. gada 16. jūnija likuma «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību»» spēkā stāšanās kārtību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24).

10. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1992. gada 16. jūnija likums «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27/28, 46/47/48; 1993, 24/25).

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 17. februārī

Valsts prezidents G.ULMANIS

Rīgā 1994. gada 3. martā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!