Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1994. gada 30. augusta noteikumi Nr. 187 "Par Zvejnieku kopdarbības sabiedrību paraugstatūtiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.09.1994., Nr. 111 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57583

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.188

Par pagaidu uzturēšanās atļauju izsniegšanu

Vēl šajā numurā

22.09.1994., Nr. 111

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 187

Pieņemts: 30.08.1994.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 187

Rīgā 1994. gada 30. augustā (prot. Nr. 43 11. §)

Par Zvejnieku kopdarbības sabiedrību paraugstatūtiem

Izdoti saskaņā ar likuma «Par kooperatīvajām
(kopdarbības) sabiedrībām» 3. panta otro daļu

Ar šiem noteikumiem tiek apstiprināti pievienotie Zvejnieku kopdarbības sabiedrību paraugstatūti.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Satiksmes ministrs A. GŪTMANIS

 

APSTIPRINĀTI
ar Ministru kabineta
1994. gada 30. augusta noteikumiem Nr. 187

Zvejnieku kopdarbības sabiedrību
PARAUGSTATŪTI

1. Zvejnieku kopdarbības sabiedrības mērķi un uzdevumi

1.1. Zvejnieku kopdarbības sabiedrība (turpmāk tekstā — «sabiedrība») ir patstāvīga organizācija, kura pārstāv to zivsaimniecībā nodarbināto zvejnieku, juridisko un fizisko personu intereses, kuri brīvprātīgi apvienojušies sabiedrībā (turpmāk tekstā — «biedri»).

1.2. Sabiedrības uzdevumi ir:

1) veicināt sadarbību starp sabiedrības biedriem un citām zivsaimniecībā nodarbinātajām fiziskajām un juridiskajām personām;

2) likumdošanas aktos un statūtos noteiktajā kārtībā bez speciālām pilnvarām pārstāvēt biedru intereses;

3) organizēt saimnieciskus uzņēmumus, lai sekmētu zvejniecības attīstību;

4) organizēt zvejniecības produkcijas realizāciju;

5) organizēt biedru apgādi;

6) iesaistīt sabiedrības biedrus pašpalīdzības kasē;

7) organizēt sabiedrības biedru arodizglītību un atestāciju;

8) veicināt sabiedrības biedru kultūras vajadzību apmierināšanu;

9) sadarbībā ar valsts institūcijām organizēt zvejas atļauju saņemšanu, nozvejas uzskaiti un normatīvo dokumentu piegādi sabiedrības biedriem;

10) veikt nepieciešamo organizatorisko darbu, lai veicinātu zivsaimniecībā nodarbināto fizisko un juridisko personu iestāšanos sabiedrībā.

2. Sabiedrības tiesībspēja

2.1. Sabiedrība iegūst tiesībspēju ar brīdi, kad tā tiek reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.

2.2. Sabiedrībai ir juridiskās personas tiesības un norēķinu konti bankās, zīmogs un spiedogi ar sabiedrības nosaukumu.

2.3. Sabiedrība savā vārdā var iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus. Tā var būt prasītāja un atbildētāja arbitrāžā vai tiesā.

2.4. Sabiedrība darbojas saskaņā ar likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām», citiem likumdošanas aktiem un sabiedrības statūtiem.

3. Atbildības norobežošana

3.1. Sabiedrība ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo īpašumu. Valsts nav atbildīga par sabiedrības saistībām, un sabiedrība nav atbildīga par valsts saistībām.

3.2. Sabiedrības biedri ir atbildīgi par sabiedrības saistībām tikai ar to savu īpašumu, ko viņi ieguldījuši sabiedrības kapitālā. Sabiedrība nav atbildīga par savu biedru saistībām.

4. Nodaļas

Ja sabiedrības biedru skaits ir lielāks par 50, tad sabiedrībā tiek izveidotas nodaļas, kuru darbību regulē sabiedrības statūti. Nodaļas darbības jomu nosaka sabiedrības valde.

5. Piederība sabiedrībai

5.1. Pēc sabiedrības nodibināšanas par tās biedru var uzņemt fizisku personu, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, kā arī jebkuru juridisku personu.

5.2. Lēmumu par biedru uzņemšanu sabiedrībā pieņem sabiedrības valde. Mēneša laikā no šāda lēmuma pieņemšanas dienas to var pārsūdzēt kopsapulcei — pilnvaroto sapulcei (turpmāk tekstā — «kopsapulce»).

5.3. Katrs biedrs var izstāties no sabiedrības uz sabiedrības valdei iesniegta rakstveida iesnieguma pamata. Biedram, kas izstājies no sabiedrības, pajas izmaksājamas gada laikā no gada pārskata apstiprināšanas dienas, no tām atvelk radušos zaudējumus vai tām pieskaita dividendi.

6. Biedru maksa

Biedru maksas apmērus nosaka sabiedrības kārtējā kopsapulce.

7. Sabiedrības biedru tiesības un pienākumi

7.1. Sabiedrības biedru tiesības ir:

1) piedalīties sabiedrības darbībā un tās lietu pārvaldīšanā;

2) saskaņā ar šo statūtu prasībām ievēlēt sabiedrības valdi un revīzijas komisiju, kā ari tikt ievēlētiem tajās;

3) saņemt dividendi statūtos noteiktajā kārtībā; .

4) saņemt no sabiedrības amatpersonām informāciju jebkurā jautājumā, kas skar tās darbību;

5) izmantot citas šajos statūtos paredzētās tiesības.

7.2. Sabiedrības biedru pienākumi ir:

1) ievērot sabiedrības statūtus un pildīt sabiedrības kopsapulces un sabiedrības valdes lēmumus;

2) maksāt biedru naudu un pildīt saistības par paju iemaksām un citas mantiskās saistības sabiedrībā.

8. Sankcijas

8.1. Sabiedrības statūtu vai lēmumu pārkāpumus pēc to izmeklēšanas izskata sabiedrības valde.

8.2. Jautājumi, kas attiecas uz sabiedrības struktūrām, izskatāmi kopīgi ar attiecīgajiem speciālistiem.

8.3. Personai, kuras nodarījums tiek izmeklēts, jādod iespēja iepazīties ar izmeklēšanas materiāliem. Ja sabiedrības valde pēc izmeklēšanas konstatē, ka biedrs tiešām ir pārkāpis sabiedrības statūtus vai lēmumus un ir vainīgs, tad tā veic šādus pasākumus:

izsaka brīdinājumu;

biedram uzliek par pienākumu atlīdzināt zaudējumus atbilstoši pārkāpuma rezultātā nodarītā zaudējuma apmēram.

8.4. Ja biedrs uzskata, ka viņam nepamatoti noteikts sods, viņam 30 dienu laikā no valdes paziņojuma saņemšanas dienas ir tiesības pieprasīt atkārtotu izmeklēšanu citā sastāvā. Sabiedrības valdei, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ir tiesības atlikt zaudējumu iekasēšanu.

9. Izslēgšana

9.1. Ja sabiedrības valde uzskata, ka biedrs pārkāpis sabiedrības statūtus, nav pildījis lēmumus un darbojies pret sabiedrības interesēm, valdei ir tiesības viņu izslēgt no sabiedrības.

9.2. Biedram, kas nepiekrīt valdes lēmumam par izslēgšanu, ir tiesības mēneša laikā no lēmuma saņemšanas rakstiski pieprasīt lēmuma izskatīšanu kopsapulcē. Šādā gadījumā biedrs saglabā piederību sabiedrībai līdz jautājuma izskatīšanai.

9.3. Biedram, kas izslēgts no sabiedrības, nav tiesību uz sabiedrības īpašuma un naudas līdzekļu daļu.

10. Strīdi

Strīdi starp biedru un sabiedrību, kas nav minēti šo statūtu 8. un 9. nodaļā, jāizskata likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

11. Sabiedrības līdzekļi

11.1. Sabiedrības līdzekļus veido biedru pajas, uzkrātais rezerves kapitāls un ikgadējās biedru maksas.

11.2. Visu biedru paju vērtības kopsumma veido sabiedrības pamatkapitālu. Sākotnējā sabiedrības pamatkapitāla vērtība nedrīkst būt mazāka par 200 latiem. Lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu pieņem un pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas kartību nosaka kopsapulce.

11.3. Vienas pajas vērtība tiek noteikta 40 latu apmērā. Iestāšanās maksa ir ne mazāka par vienas pajas apmēru. Pajā ieskaita arī biedra nododamās kustamās vai nekustamās mantas vērtību.

11.4. Pajas ar sabiedrības valdes lēmumu var nodot citiem sabiedrības biedriem.

11.5. Rezerves kapitālu veido ikgadējie atskaitījumi 5% apmērā no sabiedrības peļņas.

11.6. Rezerves kapitāla uzkrājumi nedrīkst būt mazāki par vienu trešo daļu no pamatkapitāla.

11.7. Peļņas lielumu, kuru var izmaksāt par vienu paju, nosaka sabiedrības kopsapulce, bet tas nevar būt lielāks par 15% no ieguldītās paju kopsummas vērtības.

12. Kopsapulce

12.1. Kopsapulce ir sabiedrības augstākā lēmējinstitūcija.

12.2. Ja sabiedrības biedru skaits ir lielāks par 50, tad kopsapulces funkcijas pilda pilnvaroto sapulce. Saskaņā ar valdes noteiktām pārstāvniecības normām pilnvarotos ievēlē nodaļu sapulcēs. Ievēlot kandidātus, ņem vērā, ka to skaitam jābūt proporcionālam pilnvaroto skaitam.

12.3. Ir kārtējās un ārkārtas kopsapulces.

13. Kārtējā kopsapulce

Kārtējā kopsapulce tiek sasaukta katru gadu valdes noteiktajā laikā un vietā. Valdei mēnesi iepriekš jāinformē sabiedrības biedri par kopsapulces sasaukšanas laiku, vietu un darba kārtību.

15. Kārtējās kopsapulces kompetence

15.1. Tikai kārtējā kopsapulce ir tiesīga izskatīt šādus jautājumus:

1) valdes pārskata apspriešana un lēmuma pieņemšana;

2) revīzijas komisijas pārskata apspriešana un lēmuma pieņemšana;

3) gada bilances apstiprināšana saskaņa ar likumu «Par grāmatvedību»;

4) valdes darbības vērtējums;

5) sabiedrības peļņas sadale;

6) sabiedrības budžeta un darba plāna apstiprināšana jaunajam darbības gadam;

7) komandējumu un ceļojumu izdevumu segšanas atlīdzinājumu apstiprināšana;

8) statūtu grozījumu un papildinājumu pieņemšana;

9) biedru maksu noteikšana turpmākajam laikposmam;

10) par valdes lēmumiem iesniegto sūdzību izskatīšana;

11) valdes locekļu un valdes locekļu kandidātu vēlēšanas;

12) sabiedrības valdes priekšsēdētāja vēlēšanas;

13) revīzijas komisijas locekļu un revīzijas komisijas locekļu kandidātu vēlēšanas;

14) savienības dibināšana vai iestāšanas un izstāšanas no tas;*

15) savienības kongresa delegātu un to kandidātu vēlēšanas;*

16) sabiedrības reorganizācija un likvidācija.

15.2. Kopsapulcē nevar tikt izlemti jautājumi, kas noteiktā kārtībā nav iesniegti un iekļauti darba kārtībā.

16. Piedalīšanās un uzstāšanās tiesības kopsapulcē

16.1. Sabiedrības valdes locekļiem, revīzijas komisijas locekļiem, valsts institūciju amatpersonām un uzaicinātajiem pārstāvjiem, kuri nav biedri (pilnvarotie), ir tiesības piedalīties kopsapulcē un izteikties par visiem izskatāmajiem jautājumiem.

16.2. Sabiedrības valdes locekļiem nav balsstiesību jautājumos, kas attiecas uz iepriekšējās valdes darbību un revīzijas komisijas vēlēšanām.

14. Ārkārtas kopsapulce

Ārkārtas kopsapulce tiek sasaukta pēc sabiedrības valdes lēmuma, revīzijas komisijas pieprasījuma vai arī, ja to pieprasa vismaz viena desmitā daļa sabiedrības biedru. Ārkārtas kopsapulcē var izskatīt tikai tos jautājumus, kurus ierosinājuši tās sasaucēji.

17. Balsstiesības kopsapulce

17.1. Sabiedrības biedri savas likumīgās tiesības realizē kopsapulcē. Kopsapulce ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse biedru (pilnvaroto). Katram biedram (pilnvarotajam) ir viena balss. Balsstiesības tiek izmantotas personīgi.

17.2. Velēšanas notiek atklāti, ja vismaz viena desmita daļa klātesošo biedru (pilnvaroto) nav pieprasījuši aizklātu balsošanu. Aizklāta balsošana notiek ari ievēlot valdi, priekšsēdētāju, revīzijas komisijas locekļus un revīzijas komisijas locekļu kandidātus.

17.3. Kopsapulce pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja ir vienāds balsu skaits, tiek pieņemts lēmums, par kuru balsojis kopsapulces vadītājs.

17.4. Divu trešdaļu klātesošo balsu vairākums nepieciešams sabiedrības statūtu apstiprināšanai, grozījumu izdarīšanai tajos, kā arī balsojot par iestāšanos un izstāšanos no savienības* un par sabiedrības darbības izbeigšanu.

18. Priekšlikumu iesniegšanas tiesības

18.1. Priekšlikumu iesniegšanas tiesības kārtējai kopsapulcei ir biedriem (pilnvarotajiem), sabiedrības valdei, kā arī savienībai.*

18.2. Priekšlikumi jāiesniedz sabiedrības valdei vismaz vienu mēnesi pirms kopsapulces atklāšanas.

19. Kopsapulces sasaukšana

19.1. Uzaicinājumu uz kārtējo kopsapulci sabiedrības valde izsūta savienībai*, nodaļām, kā arī biedriem (pilnvarotajiem) vismaz divas nedēļas pirms sapulces atklāšanas.

19.2. Uzaicinājumam jāpievieno:

1) sabiedrības valdes sagatavotie lēmumprojekti;

2) pēc pieprasījuma — arī sabiedrības valdes darbības pārskats un revīzijas komisijas atzinums.

20. Ārkārtas kopsapulces sasaukšana

Uzaicinājums uz ārkārtas kopsapulci tiek nosūtīts savienībai*, nodaļām un tiem biedriem (pilnvarotajiem), kas ievēlēti, lai piedalītos kārtējā kopsapulcē. Šāds uzaicinājums jānosūta vismaz 10 dienas pirms noteiktās ārkārtas kopsapulces atklāšanas dienas. Kopā ar izaicinājumu jānosūta arī materiāli un lēmumprojekts par ārkārtas kopsapulcē izskatāmajiem jautājumiem.

21. Sabiedrības valde

21.1. Sabiedrības valde savā darbībā ievēro sabiedrības dibināšanas sapulces un turpmāko kopsapulču lēmumus, sabiedrības statūtus, savienības* lēmumus.

21.2. Sabiedrības valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi, kas kopā ar valdes locekļu kandidātiem tiek ievēlēti sabiedrības dibināšanas un kārtējā kopsapulcē uz trim gadiem.*

21.3 Par sabiedrības valdes locekļiem un kandidātiem var būt sabiedrības biedri, kas nav jaunāki par 18 gadiem.

22. Sabiedrības valdes organizēšanās

Sabiedrības valde no sava vidus ievēlē priekšsēdētāja biedru, kā arī izveido darba grupu atsevišķu jautājumu izlemšanai vai sagatavošanai. Sabiedrības valde norīko no sabiedrības biedru vidus sekretāru un kasieri vai arī uzaicina viņus no citām institūcijām, kā arī nosaka personas, kurām sabiedrības vārdā ir paraksta tiesības.

23. Sabiedrības valdes sēdes

23.1. Sabiedrības valdes sēdes pēc vajadzības sasauc valdes priekšsēdētājs, bet ne retāk kā reizi ceturksnī. Sabiedrības valdes sēdes tiek sasauktas arī tad, ja to pieprasa puse no valdes locekļiem. Sabiedrības valde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no tās sastāva.

23.2. Sabiedrības valdes lēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja ir vienāds balsu skaits, tiek pieņemts lēmums, par kuru balsojis valdes priekšsēdētājs.

24. Sabiedrības valdes pienākumi

Sabiedrības valdes pienākumi ir:

1) īstenot šajos statūtos noteiktos uzdevumus;

2) īstenot sapulcē un savienībā* pieņemtos lēmumus;

3) izskatīt jautājumus, kuru izskatīšana kopsapulcē nav nepieciešama;

4) veicināt sadarbību, risinot visus ar zivsaimniecību saistītos jautājumus;

5) likumdošanas aktos un statūtos noteiktajā kārtībā bez speciālas pilnvaras pārstāvēt biedru intereses valsts un sabiedriskajās organizācijās;

6) sagatavot jautājumus, kas jāizskata kopsapulcei;

7) pārvaldīt sabiedrības īpašumu un naudas līdzekļus;

8) veicināt nodaļu darbību un sniegt tām nepieciešamo palīdzību;

9) savlaicīgi iesniegt paredzētos pārskatus, gada pārskatu un veikt norēķinus ar budžetu;

10) vest sabiedrības biedru pilnīgu uzskaiti.

25. Instrukcijas un darba attiecības

Sabiedrības valde apstiprina darbiniekiem un speciālistiem nepieciešamās instrukcijas. Sabiedrības valde pieņem darbā personālu un nosaka tā atalgojumu un uzdevumus.

26. Revīzijas komisija

Sabiedrības pārskata gads ir kalendāra gads. Sabiedrības gada pārskatu un valdes darbību pārbauda revīzijas komisija, kura tiek ievēlēta sabiedrības dibināšanas sapulcē un turpmākajās kārtējās kopsapulcēs trīs līdz piecu cilvēku sastāvā uz trim gadiem no sabiedrības biedriem, kas nav jau jaunāki par 18 gadiem. Gada pārskats kopā ar sabiedrības valdes pārskatiem jānodod revīzijas komisijai pārbaudīšanai vismaz sešas nedēļas pirms kārtējās kopsapulces.

27. Revīzijas pārskats

Revīzija jāveic un revīzijas pārskats jāiesniedz sabiedrības valdei ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms kārtējās kopsapulces.

28. Sabiedrības darbības izbeigšana

28.1. Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņem kopsapulce, vai arī tā tiek likvidēta citos likuma «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» 30. pantā paredzētajos gadījumos.

28.2. Likvidācija notiek likuma «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» 31. pantā noteiktajā kārtībā. Pēc kreditoru prasību apmierināšanas atlikušais īpašums un naudas līdzekļi tiek sadalīti starp biedriem vai arī izmantoti saskaņā ar kopsapulces lēmumu.

Piezīme. * Minētā norma attiecībā uz savienību paredzama konkrētu sabiedrību statūtos, ja sabiedrība saskaņā ar likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» nolēmusi būt savienības dibinātājs vai iestāties tajā.

Satiksmes ministrs A. GŪTMANIS

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!