Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgums par tirdzniecības kuģošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.05.2001., Nr. 77 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57156

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas pirmo papildprotokolu "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par "izcelsmes produkcijas" jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm"

Vēl šajā numurā

18.05.2001., Nr. 77

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 15.12.2000.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgums par tirdzniecības kuģošanu

Latvijas Republikas valdība un Kipras Republikas valdība (turpmāk - Līgumslēdzējas Puses),

vēloties nostiprināt draudzīgās attiecības, kas pastāv starp divām valstīm, un paplašināt to ekonomiskos sakarus,

nolūkā attīstīt un veicināt sadarbību starp tām tirdzniecības kuģošanas jomā uz savstarpēja izdevīguma pamata saskaņā ar to ekonomiskajai attīstībai atbilstošajām vajadzībām un mērķiem,

ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Mērķis

Līgumslēdzējas Puses vienojas sadarboties uz vienlīdzīgu tiesību, savstarpēja izdevīguma un kuģošanas brīvības principu pamata nolūkā attīstīt sakarus starp to valstīm tirdzniecības kuģošanas jomā. Līgumslēdzējas Puses atturas no jebkādas rīcības, kas varētu kavēt uz augstāk minētajiem principiem balstītas starptautiskās kuģošanas attīstību.

2.pants

Definīcijas

Šī Nolīguma nolūkā:

1. Termins "kuģis" nozīmē jebkuru tirdzniecības kuģi, kas reģistrēts vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses kuģu reģistrā un iet zem tās karoga atbilstoši tās normatīvajiem aktiem.

Šis termins neietver kara kuģus, kara palīgkuģus, zvejas kuģus un citus kuģus, kas paredzēti vai tiek izmantoti nekomerciālām vajadzībām.

2. Termins "apkalpes loceklis" nozīmē jebkuru personu, ieskaitot kapteini, kas uz līguma pamata ir faktiski nodarbināta uz kuģa un ir iekļauta apkalpes locekļu sarakstā.

3. Termins "ostas" nozīmē jūras ostas, ieskaitot reidus, kas ir piemērotas un atvērtas starptautiskajai kuģošanai.

4. Termins "uzņēmums" nozīmē jebkuru uzņēmumu, tajā skaitā kuģošanas kompāniju, tā filiāli vai pārstāvniecību, kas ir reģistrēts un veic darbību vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā atbilstoši tās normatīvajiem aktiem.

3.pants

Kompetentās institūcijas

1. Ar šī Nolīguma ieviešanu saistītos jautājumus kārto Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas.

Kompetentās institūcijas ir:

a) Latvijas Republikā - Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota institūcija;

b) Kipras Republikā - Komunikāciju un darba ministrija.

2. Ja kāda no šajā pantā minētajām kompetentajām institūcijām tiek mainīta, jaunās institūcijas nosaukums pa diplomātiskajiem kanāliem jāpaziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei.

4.pants

Piemērošana

1. Šis Nolīgums ir piemērojams Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijās.

2. Šī Nolīguma noteikumi ir piemērojami starptautiskajā satiksmē starp Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijām kā arī uz un no trešajām valstīm.

5.pants

Sadarbības jomas

1. Līgumslēdzējas Puses vienojas:

a) veicināt savu kuģu piedalīšanos preču un pasažieru pārvadājumos starp to ostām;

b) sadarboties jebkādu šķēršļu novēršanā, kas var traucēt jūras tirdzniecības attīstību starp to ostām;

c) kuģu efektīvas izmantošanas nolūkā veicināt savu kuģu piedalīšanos, ciktāl tas iespējams, preču un pasažieru pārvadāšanā starp to ostām, kā arī uz un no trešajām valstīm;

d) sadarboties nolūkā paaugstināt savu jūrnieku nodarbinātību un uzlabot jūrnieku darba apstākļus un labklājību.

2. Lai īstenotu šī panta noteikumus, Līgumslēdzēju Pušu uzņēmumi var vienoties par kopēju vai vienpusēju darbību kuģošanas līniju apkalpošanā, kā arī noslēgt līgumus ar kuģošanu saistītos tehniskos vai komerciālos jautājumos.

3. Šī panta noteikumi neskar trešo valstu kuģu līdzdalību jūras tirdzniecībā starp Līgumslēdzēju Pušu ostām.

6.pants

Attieksme pret kuģiem ostās

1. Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina otras Līgumslēdzējas Puses starptautiskajos reisos strādājošiem kuģiem tādu pašu attieksmi kā pret saviem kuģiem attiecībā uz brīvu pieeju ostām, ostu izmantošanu kravu iekraušanai un izkraušanai un pasažieru uzņemšanai un izsēdināšanai, tonnāžas un citu nodevu, maksājumu un nodokļu apmaksu, veicot normālas komerciālas darbības un izmantojot ar navigāciju saistītus pakalpojumus.

2. Šī panta 1.punkta noteikumi:

a) neuzliek par pienākumu Līgumslēdzējai Pusei atbrīvot no obligātajiem loču pakalpojumiem otras Līgumslēdzējas Puses kuģus, kā tā atbrīvo savus kuģus;

b) neskar noteikumus attiecībā uz ārvalstnieku iebraukšanu un uzturēšanos.

7.pants

Kuģu paralēlā - berbouta reģistrācija

Vienas Līgumslēdzējas Puses kuģis atkarībā no apstākļiem var uz noteiktu laiku būt reģistrēts paralēli - berboutā otras Līgumslēdzējas Puses kuģu reģistrā un iet zem šīs Puses karoga ar noteikumu, ka tas pakļaujas Līgumslēdzēju Pušu normatīvajiem aktiem. Šādai reģistrācijai ir nepieciešams abu Līgumslēdzēju Pušu kompetento institūciju apstiprinājums un izpildāmas jebkādas to izvirzītās likumīgās prasības. Kuģis netiek izsvītrots no kuģu reģistra un tā reģistrācija paliek spēkā attiecībā uz īpašumtiesībām un reģistrētajām hipotēkām, bet uz laiku tiek atcelta tā valsts piederība.

8.pants

Ostu formalitātes

Līgumslēdzējas Puses savu attiecīgo nacionālo normatīvo aktu ietvaros veic visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu nevajadzīgu kuģu aizkavēšanos to ostās un pēc iespējas vienkāršotu šajās ostās piemērojamo administratīvo, muitas un sanitāro formalitāšu kārtošanu.

9.pants

Kuģu dokumenti

1. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm atzīst otras Līgumslēdzējas Puses kuģu valsts piederību, pamatojoties uz dokumentiem, kas atrodas uz šī kuģa, kurus izdevušas vai atzinušas otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

2. Uz kuģa esošos kuģa dokumentus, tajā skaitā apkalpes locekļu dokumentus, ko izdevušas vai atzinušas vienas Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas, atzīst arī otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas.

10.pants

Jūrnieku identitātes dokumenti

1. Katra Līgumslēdzēja Puse atzīst jūrnieku identitātes dokumentus, ko otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas izdevušas apkalpes locekļiem, kuri ir šīs Līgumslēdzējas Puses pilsoņi, un garantē šādu dokumentu īpašniekiem šī Nolīguma 11., 12. un 13. pantā paredzētās tiesības, tiem ievērojot minētajos pantos izvirzītos noteikumus.

Šie identitātes dokumenti ir:

a) Latvijas Republikas jūrniekiem: "Jūrnieka grāmatiņa";

b) Kipras Republikas jūrniekiem: "Kipras Jūrnieka grāmatiņa" vai pase, ko izdevusi Kipras valdība.

2. Šī Nolīguma 11., 12. un 13. panta noteikumi ir atbilstoši piemērojami jebkurai personai, kura nav ne Latvijas, ne Kipras pilsonis, bet kurai ir jūrnieku identitātes dokuments atbilstoši 1965.gada Konvencijai par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu un tās Pielikumam vai 1958.gada Starptautiskās Darba Organizācijas Konvencijai nr.108 par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām. Šādam identitātes dokumentam ir jābūt tādas valsts izdotam, kura ir attiecīgās Konvencijas dalībvalsts un garantē tā īpašniekam atgriešanos valstī, kura izdevusi šo dokumentu.

11.pants

Jūrnieku tiesības izkāpt krastā

1. Šī Nolīguma 10.pantā minēto jūrnieku identitātes dokumentu īpašniekiem, kuri ir apkalpes locekļi, ir atļauts uz laiku izkāpt krastā bez vīzas, kamēr to kuģis atrodas otras Līgumslēdzējas Puses ostā ar noteikumu, ka kapteinis attiecīgajām iestādēm ir iesniedzis apkalpes locekļu sarakstu saskaņā ar šajā ostā spēkā esošajiem noteikumiem.

2. Šajā pantā minētās personas, izkāpjot krastā un atgriežoties uz kuģa, ir pakļautas šajā ostā esošajai robežkontrolei un muitas kontrolei.

12.pants

Citas jūrnieku tiesības

1. Šī Nolīguma 10.pantā minēto jūrnieku dokumentu īpašniekiem ir atļauts kā pasažieriem ar jebkāda veida transporta līdzekļiem iebraukt otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā un to atstāt, vai šķērsot to tranzītā, ja tie dodas uz savu kuģi vai pārceļas uz citu kuģi, dodas mājup, vai ceļo jebkādā citā nolūkā, ko atzinušas šīs otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgās iestādes.

2. Visos šī panta 1.punktā minētajos gadījumos jūrniekiem jābūt atbilstošai otras Līgumslēdzējas Puses atļaujai, kuru attiecīgās iestādes izsniedz pēc iespējas ātrāk.

3. Ja šī Nolīguma 10.pantā minēto jūrnieku identitātes dokumentu īpašnieku uzturēšanās otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā ir jāpagarina nelaimes gadījuma, slimības vai jebkāda cita atbilstošo iestāžu par likumīgu atzīta iemesla dēļ, šīs iestādes pagarina šādu uzturēšanos uz pieprasīto laiku, pamatojoties uz rakstiski iesniegtiem pierādījumiem.

4. Ja šī Nolīguma 10.pantā minēto jūrnieku identitātes dokumentu īpašnieki nav vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses valsts pilsoņi, šī panta 2.punktā minētā atļauja iebraukšanai vai tranzītam otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā ir izsniedzama ar noteikumu, ka jūrnieku identitātes dokumenta īpašniekam ir garantēta atgriešanās tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kas izdevusi šo identitātes dokumentu.

5. Šī Nolīguma 11.pantā minētā jūrnieku izkāpšana krastā, uzturēšanās uz laiku ostas pilsētā, kā arī brauciens no ostas pilsētas uz šīs valsts citu vietu vai ostu nolūkā sniegt pakalpojumus vai griezties pie savas valsts diplomātiskā dienesta vai konsulārā dienesta notiek atbilstoši ostas pilsētas valsts noteikumiem.

13.pants

Tiesības aizliegt iebraukšanu

Katra Līgumslēdzēja Puse rezervē tiesības aizliegt iebraukt tās valsts teritorijā jūrniekiem, kurus tā uzskata par nevēlamiem.

14.pants

Tehniskā palīdzība

Līgumslēdzējas Puses vienojas, cik tas ir iespējams, sniegt viena otrai tehnisko palīdzību tirdzniecības flotes attīstībā, tajā skaitā jūrnieku apmācībā. Šajā nolūkā Līgumslēdzējas Puses veicina, atbalsta un atvieglo sadarbību jūrnieku apmācības jomā starp attiecīgām mācību iestādēm un aģentūrām.

15.pants

Jūrnieku nodarbināšana

1. Lai nodrošinātu Līgumslēdzēju Pušu kuģu apkalpju komplektēšanu ar kvalificētu personālu, vienas Līgumslēdzējas Puses kuģu īpašnieki var saskaņā ar tās attiecīgajiem normatīvajiem aktiem pieņemt darbā kvalificētus otras Līgumslēdzējas Puses valsts pilsoņus. Šādu pilsoņu nodarbināšanas termiņi uz vienas Līgumslēdzējas Puses kuģiem jāapstiprina jūrniekus reģistrējušās valsts kompetentajām institūcijām, ja iespējams, konsultāciju ceļā ar nacionālajām jūrnieku apvienībām. Šajā sakarībā katra Līgumslēdzēja Puse veic visu iespējamo, lai šie nodarbināšanas termiņi tiktu stingri ievēroti.

2. Jebkādi strīdi, kas izriet no attiecīga darba līguma starp vienas Līgumslēdzējas Puses kuģu īpašnieku un otras Līgumslēdzējas Puses jūrnieku, nododami izšķiršanai tikai vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajām tiesām vai attiecīgajām iestādem atbilstoši to jurisdikcijai.

16.pants

Pastāvīgās pārstāvniecības

Uzņēmumi un kuģošanas organizācijas, kas reģistrētas un darbojas vienas Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, ir tiesīgas dibināt pastāvīgās pārstāvniecības otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā saskaņā ar šīs otras valsts normatīvajiem aktiem.

17.pants

Tiesības ieiet ostās

Katra Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar savas valsts normatīvajiem aktiem atļauj otras Līgumslēdzējas Puses pilnvarotiem valdības pārstāvjiem, diplomātiskajām un konsulārajām misijām un kuģniecības uzņēmumu pārstāvjiem iebraukt savās ostās un uzkāpt uz kuģiem, kas iet zem šīs otras Līgumslēdzējas Puses valsts karoga vai kurus fraktē šīs otras Līgumslēdzējas Puses uzņēmumi, lai tie izpildītu savus pienākumus saistībā ar šo kuģu vai apkalpju darbību.

18.pants

Nelaimes gadījumi uz jūras

1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses kuģis ir cietis nelaimes gadījumā uz jūras vai nokļuvis jebkādās citās briesmās otras Līgumslēdzējas Puses piekrastē, šī Līgumslēdzēja Puse sniedz visu nepieciešamo palīdzību un gādību briesmās nokļuvušajiem pasažieriem, apkalpes locekļiem, kravai un kuģim saskaņā ar 1979.gada Starptautiskās konvencijas par meklēšanu un glābšanu uz jūras un 1989.gada Starptautiskās glābšanas konvencijas noteikumiem un bez kavēšanās paziņo attiecīgās Līgumslēdzējas Puses kompetentajām institūcijām par negadījumu.

2. Krava un preces, kas nokrautas vai izglābtas no šī panta 1.punktā minētā kuģa, netiek apliktas ne ar kādām muitas nodevām ar noteikumu, ka tās netiek piegādātas izmantošanai vai patēriņam otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā.

3. Tās Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas, kuras valsts teritorijā ir noticis nelaimes gadījums, ierosina nelaimes gadījuma apstākļu un cēloņa izmeklēšanu, sadarbojas ar otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajām institūcijām un tās sniedz jebkuru iespējamo palīdzību, lai veiktu šādu izmeklēšanu.

19.pants

Ienākumu izmantošana

Katras Līgumslēdzējas Puses uzņēmumiem ir tiesības izmantot ienākumus un citus ieņēmumus, kas gūti otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā no darbības starptautiskajā jūras transportā, nolūkā veikt maksājumus šīs Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā. Jebkāds naudas atlikums pēc visu pienācīgo vietējo maksājumu nokārtošanas, ieskaitot nodokļus, ja tādi ir, var tikt pārskaitīts uz ārvalstīm.

20.pants

Konvenciju, nacionālo likumu

un citu normatīvo aktu piemērošana

1. Šī Nolīguma noteikumi neietekmē Līgumslēdzēju Pušu tiesības un saistības, kas izriet no abām Līgumslēdzējām Pusēm saistošajām starptautiskajām jūras tiesību konvencijām.

2. Ja šajā nolīgumā nav noteikts citādi, ir piemērojami katras Līgumslēdzējas Puses nacionālie likumi un citi normatīvie akti.

21.pants

Apvienotā Komiteja

Šī Nolīguma efektīvai piemērošanai un jebkāda no tā izrietoša jautājuma apspriešanai izveidojama Apvienotā Komiteja, kas sastāv no Līgumslēdzēju Pušu kompetento institūciju izvirzītiem valdības pārstāvjiem un ekspertiem. Apvienotā Komiteja tiekas pēc vienas vai otras kompetentās institūcijas pieprasījuma abām pusēm pieņemamā datumā.

22.pants

Strīdu izšķiršana

Jebkādi strīdi par šī Nolīguma interpretāciju vai piemērošanu izšķirami tiešu sarunu ceļā starp Līgumslēdzēju Pušu kompetentajām institūcijām.

23.pants

Stāšanās spēkā un darbības ilgums

1. Šis Nolīgums stājas spēkā trīsdesmitajā (30.) dienā pēc pēdējā paziņojuma saņemšanas pa diplomātiskajiem kanāliem par to, ka visas nepieciešamās konstitucionālās procedūras ir izpildītas.

2. Šis Nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku, bet viena vai otra Līgumslēdzēja Puse var to denonsēt, pa diplomātiskajiem kanāliem nosūtot rakstisku paziņojumu otrai Līgumslēdzējai Pusei. Šī Nolīguma denonsēšana stājas spēkā pēc sešiem (6) mēnešiem no dienas, kad otra Līgumslēdzēja Puse šādu paziņojumu ir saņēmusi.

24.pants

Grozījumi

Par jebkādiem šī Nolīguma grozījumiem Līgumslēdzējas Puses savā starpā vienojas rakstiski un tie stājas spēkā saskaņā ar to pašu procedūru, kas noteikta šī Nolīguma 23.pantā.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies savu attiecīgo valdību šim nolūkam pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Nolīgumu.

PARAKSTĪTS Nikosijā 2000.gada 15.decembrī divos eksemplāros, katrs latviešu, grieķu un angļu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski. Jebkādas atšķirības gadījumā, interpretējot šo Nolīgumu, izšķirošais ir teksts angļu valodā.

 

Latvijas Republikas Kipras Republikas
valdības vārdā: valdības vārdā:
Anatolijs Gorbunovs, Averof Neophytou,
satiksmes ministrs komunikāciju un
darba ministrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!