• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 11. septembra protokola izraksts Nr. 42 "Enerģētikas politika elektroenerģijas sektorā (turpinājums)". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.01.2002., Nr. 2 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57124

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojums Nr.1

Par importa pagaidu aizliegumu no Japānas

Vēl šajā numurā

04.01.2002., Nr. 2

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: protokola izraksts

Numurs: 42

Pieņemts: 11.09.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Enerģētikas politika elektroenerģijas sektorā

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta

2001.gada 11.septembra sēdes

protokollēmuma 19.§ 2.punktu

 

Nobeigums. Sākums — “LV” 22.12.2001., Nr.187

II. Nepieciešamie pasākumi

4. Tirgus mehānismu izmantošana sistēmu attīstībā

4.4. Regulatoram aktīvi jāizmanto likumā noteiktās tiesības un pienākumi konkurences veicināšanā, uzsākot Latvijas elektroenerģijas ražošanas cenu deregulēšanu. Ministru kabinets veiks nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, kuri pašlaik formāli ierobežo Regulatora rīcību. Sākumposmā Ministru kabinets ieteiks Regulatoram cenu apstiprināšanu konkurējošiem enerģijas avotiem aizstāt ar elektrostaciju ekonomiskās un finansiālās darbības uzraudzību un ietekmes uz Latvijas vairumtirgu analīzi, lai motivētu ražotājus kļūt par tirgus dalībniekiem, iesaistoties konkurencē par tirgus daļas palielināšanu. Nav gaidāmas ievērojamas neatgūstamās izmaksas Baltijas kopējā elektroenerģijas tirgū. Ražošanas deregulēšana neizslēdz publiskā pakalpojuma saistību uzlikšanu pārvades vai sadales sistēmu operatoriem.

4.5. Elektroenerģijas ražotāji kā tirgus dalībnieki un tirgotāji, tiklīdz būs izveidoti nepieciešamie apstākļi, paši aktivizēs elektroenerģijas tirgu un palielinās lietotāju iespējas. Procesu norisi tirgū kontrolēs pārvades sistēmas operators, izvirzot prasības dalībniekiem līdzdalībai sistēmas balansēšanā un jaudu rezervēšanā.

4.6. Tirgus atvēršanas procesā tiks izvērtēta ārpus Baltijas kopējā tirgus apgabala esošo ražotāju ietekme uz esošām jaudām Latvijā un Baltijā ne tikai no neatgūstamo izmaksu, bet arī no ilgtermiņa apgādes stabilitātes viedokļa. Valdība izvēlēsies visus likumīgos līdzekļus tirgus aizsardzībai un apgādes drošībai, ievērojot ES praksi. To ietvaros tiks piemērots abpusējības (reciprocity) princips un sistēmas pieejas maksa ar drošības rezervi (pārvades tarifs) transakcijai, kurā iesaistīts ražotājs ārpus Baltijas kopējā tirdzniecības apgabala un kurā nodrošināta nepieciešamā tirgus informācijas pieejamība. Tas nepieciešams, ja konkrētais piegādātājs nav prognozējams kā stabils elektroenerģijas piegādātājs sistēmas ilgtermiņa novērtējumā.

 

5. Reģeneratīvās enerģijas un vietējo resursu izmantošanas veicināšana sabiedrisko pakalpojuma saistības sistēmu operatoriem

5.1. Ievērojot reģeneratīvās enerģijas avotu un to izmantošanas tehnoloģiju perspektīvas, kā arī to atrašanos pārejas stadijā, spējai darboties konkurējošā konvenciālās jeb tradicionālās enerģijas tirgū tiks noteikta reģeneratīvās (“zaļās”) enerģijas komponente visu Latvijas elektrības patērētāju kopējā energoresursu bilancē, lai sociāli, ekonomiski un tehniski sabalansētu un veicinātu reģeneratīvo resursu izmantošanu un mazinātu enerģijas importu valstī. Netiks turpināti līdz šim pieļautie ekonomiskie pārspīlējumi atbalsta sniegšanā reģeneratīvo resursu izmantošanai.

5.2. Tiks nodrošināta enerģijas iepirkšana no ģeneratoriem, kuri elektroenerģijas ražošanas ciklā izmanto reģeneratīvos (hidro, vēja, biomasas — koksnes atlikumu, kūdru dabīgā pieauguma apjomā u.c.) energoresursus, nosakot sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākumu pārvades un sadales sistēmu operatoriem. Tas veicinās prognozējamu un plānotu elektrības, arī siltuma enerģijas ieguvi reģeneratīvos energoresursus izmantojošās elektrostacijās un zināmā attīstības līmenī ļaus pievienoties Eiropas Savienības atbalstītajam “zaļo sertifikātu” tirgum.

5.3. Nodrošinot līdzšinējo normatīvo aktu izpildi, valdība noteiks ekonomiski pamatotu atbalstu sabiedrisko pakalpojumu saistību veidā iepirktās enerģijas avotiem. No mazajām hidroelektrostacijām, kurām beidzas Enerģētikas likumā noteiktais astoņu gadu periods, un no tām, kuras uzsāks savu darbību pēc 2003.gada 1.janvāra, elektroenerģiju iepirks par Regulatora noteikto cenu, kurai būtu jāatbilst vidējam elektroenerģijas realizācijas tarifam.

5.4.Reģeneratīvo energoresursu komponentu primāro energoresursu bilancē noteiks, ievērojot elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora publicēto informāciju par sistēmas tehniskiem ierobežojumiem. Šādi ierobežojumi nebūs energoresursu veidus diskriminējoši, bet atklāti pārbaudāmi. Ikgadējā reģeneratīvās enerģijas iepirkuma iespējamo ietekmi uz valsts un iedzīvotāju finansiāli ekonomisko stāvokli izvērtēs Ekonomikas ministrija.

Ierobežojumi hidroelektrostaciju un vēja elektrostaciju izvietošanai valsts teritorijā ir noteikti dabas aizsardzības normatīvajos aktos, tajā skaitā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos, sugu un biotopu aizsardzības normatīvajos aktos.

Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, “Sugu un biotopu aizsardzības likums”, kā arī šiem likumiem pakārtotie Ministru kabineta noteikumi ir pieejami Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā (www.varam.gov.lv), un informācija tiek regulāri atjaunota.

Ierobežojumi, kas saistīti ar zivju resursu saglabāšanu ir noteikti zvejniecību un makšķerēšanu regulējošos normatīvajos aktos. Zemkopības ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz 2001.gada 1. decembrim izstrādās MK noteikumus par upju sarakstu, uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt mazās hidroelektrostacijas no zivju resursu aizsardzības viedokļa.

5.5. Sabiedrisko pakalpojumu saistību ietvaros VAS “Latvenergo” iepērk 0,5 % reģeneratīvās elektrības kopējā bilancē. Elektrības lietotājiem tas sastāda 1,1 % no kopējās maksājuma summas. Hidroenerģijas daļa konkurences tirgū ir ievērojama, tādēļ atbalsta sistēmai jākļūst ekonomiski pamatotākai, caurskatāmākai un efektīvākai. Tas tiks panākts, kombinējot atbalstu reģeneratīvajiem resursiem un koģenerācijas ciklam. Laika periodā līdz 2005.gadam elektroenerģijas vidējā realizācijas tarifa pieaugumam no jaunu reģeneratīvo enerģijas avotu ieviešanas nevajadzētu pārsniegt 5%, kas atbilst aptuveni 6% reģeneratīvās elektroenerģijas (neskaitot lielās hidroelektrostacijas) kopējā elektroenerģijas patēriņa bilancē.

5.6. Cenas noteikšanai ikgadējā konkrēti noteiktā enerģijas apjoma iepirkšanai izmantos konkursus vai citas, maksimāli tirgus mehānismiem tuvinātas, metodes.

Ekonomikas ministrija izvēlēsies elektroenerģijas cenas noteikšanas metodi konkrētajam resursa veidam:

a) konkurss, ja ir pretendenti un apstākļi, lai noteiktu konkurences cenu un izvēlētos labāko tehnoloģiju konkrētam jaudas apjomam;

b)cenas apstiprinājums saskaņā ar Regulatora metodiku un procedūru konkrētajam projektam.

5.6.1. Ja izmantos konkursa metodi, tad saskaņā ar Regulatora izstrādāto konkursa nolikumu to organizē Ekonomikas ministrija ar tā sistēmas operatora līdzdalību, kura sistēmā tiks ievadīta enerģija. Regulators apstiprina konkursa rezultātus un pretendenta piedāvāto cenu enerģijas iepirkšanai.

5.6.2. Kopējās no reģeneratīvajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas iepirkuma izmaksas bez kavēšanās iekļauj pārvades sistēmas operatora sistēmas izmaksās.

 

Koģenerācijas cikla veicināšana

5.7. Pie enerģiju efektīvi izmantojošiem elektroenerģijas ražošanas cikliem pieskaitāma koģenerācija, kurināmā elementi u.c. Koģenerācijas stacijas iegūs atbalstu konkurences tirgū, ja koģenerācijas ciklā gada vidējā primārās enerģijas izmantošanas efektivitāte sasniedz 80 % un siltuma enerģija tiek piegādāta galvenokārt centralizētai siltuma apgādes sistēmai attiecīgajā licences zonā. Cenu saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkumam no šādām koģenerācijas stacijām apstiprinās Regulators atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 41.panta pirmo daļu. Prognozēto elektroenerģijas iepirkuma daudzumu par Regulatora noteikto cenu iepirks tas sistēmas operators, kura sistēmā tiek saņemta elektroenerģija no attiecīgajām elektrostacijām.

5.7.1. Regulators elektrības tarifu aprēķina metodikā nosaka, kura elektroenerģijas apgādes sistēmas operatora tarifa aprēķinā tiek iekļauta šī izmaksu komponente. Šāda pieeja ļaus taisnīgi sadalīt attiecīgos izdevumus starp enerģijas lietotājiem, kas ir ieguvēji no konkrēto projektu realizācijas, un pārējiem valsts iedzīvotājiem, tādejādi būs jārēķinās ar elektrības realizācijas tarifu diferenci līdzīgām elektroenerģijas lietotāju grupām valstī.

5.7.2. Cenas noteikšanā netiks pieļauta diskriminējoša attieksme pret esošajiem un jauniem koģenerācijas projektiem. Ievērojot elektrības tirgus attīstību Latvijā un Baltijas kopējā tirdzniecības apgabalā, tiks veikta elektroenerģijas cenas deregulēšana, ja tirgus signāli būs labvēlīgi koģenerācijas projektu veicināšanai.

 

Saskaņošana ar citu sektoru politiku

Naftas un dabas gāzes sektoru politika lielā mērā atkarīga no starptautiskiem un pat globāliem procesiem un ir vairāk pakļauta šādām ietekmēm. Liberalizācija un konkurence elektroenerģijas sektorā ir lielā mērā saistīta ar tirgus liberalizāciju dabas gāzes sektorā. Valdība dabas gāzes sektora politikā ievēros reālās starptautiskās iespējas un elektroenerģijas sektora politikas nostādnes.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!