Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Šis gads mūsu ārpolitikā bijis sekmīgs". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.12.2001., Nr. 184 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56646

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas Ārlietu komisijas vadītāji -
Guntars Krasts un Rišards Labanovskis

Vēl šajā numurā

19.12.2001., Nr. 184

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Šis gads mūsu ārpolitikā bijis sekmīgs”

Vakar, 18.decembrī, ārlietu ministrs tikās ar masu mediju pārstāvjiem

“Man ir patiess prieks šodien secināt un paziņot jums, ka šis gads Latvijas ārpolitikā bijis ļoti sekmīgs,” — vakar, 18. decembrī, tiekoties ar žurnālistiem, teica Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Viņš atzīmēja Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē, kā arī sekmīgo gatavošanos iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Ministrs atgādināja žurnālistiem vēl 2000. gadā dažviet vērojamo skepsi par iespēju visām trim Baltijas valstīm vienlaikus iestāties NATO.

I.Bērziņš pakavējās pie savas nesenās vizītes ASV, kuras laikā Savienotās Valstis, neraugoties uz tieši pašlaik intensīvo cīņu pret starptautisko terorismu, atradušas laiku no jauna apliecināt savu draudzīgo attieksmi pret savām partnervalstīm Baltijā — Latviju, Lietuvu un Igauniju. Ministrs atgādināja, ka tieši no Vašingtonas devies uz Briseli, kur noslēgta vēl viena sadaļa sarunās ar ES. I.Bērziņš uzsvēra, ka Latvija iestāšanās sarunās ar ES tagad ir līdere starp Baltijas valstīm un ka Latvija iestāšanās sarunās noslēgusi vairāk sadaļu arī par divām pirmās jeb tā sauktās Luksemburgas grupas valstīm. Ministrs uzsvēra arī mūsu iestāšanās sarunu kvalitāti, atgādinot noslēgto sadaļu par zvejniecību, kas paredz, ka arī pēc Baltijas valstu iestāšanās ES Rīgas jūras līcī varēs zvejot tikai latviešu un igauņu zvejnieki. Savukārt sadaļā par vides aizsardzību Latvija sekmīgās sarunās panākusi divarpus reižu lielāku pārejas periodu nekā citas kandidātvalstis.

No Briseles Latvijas ārlietu ministrs devies uz Parīzi, kur beidzot noslēgtas gadiem ilgušās sarunas par Latvijas kādreizējās vēstniecības ēku Pronī ielā — Latvijas valsts īpašumu, kuru tūdaļ pēc Latvijas okupācijas pārņēma Padomju Savienība un kuru joprojām izmanto Krievijas Federācijas iestādes. Tagad panākta vienošanās, ka Latvija no Francijas par savu īpašumu saņems kompensāciju.

“Svarīgāks par pašu kompensāciju ir politiskais apliecinājums, ka Francija nekad nav atzinusi Latvijas okupāciju, “ uzsvēra Indulis Bērziņš.

Ārlietu ministrs formulēja arī Latvijas ārpolitikas turpmākos uzdevumus. Gatavošanās iestāties NATO — tā, pirmkārt, ir Latvijas līdzdalība — mūsu iespēju robežās — starptautiskajā cīņā pret terorismu, kontrolējot savas valsts eksportu un importu, pastiprinot robežu kontroli un tamlīdzīgi. Otrkārt, “Latvijas līdzdalība, ne tik daudz fiziskā, cik morālā nozīmē, sniedzot palīdzību daudz cietušajai Afganistānas tautai”. Šajā kontekstā ASV un Rietumeiropas valstis jau atzinīgi novērtējušas Latvijas humānās palīdzības sūtījumu Afganistānai. I.Bērziņš atgādināja Čehijas prezidenta Vāclava Havela vārdus, ka “NATO nestājas armijas, bet stājas valstis, ko vieno kopīgas vērtības”. Ārlietu ministrs šajā kontekstā ļoti atzinīgi novērtēja Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas iniciatīvu likumdošanas jomā, ierosinot atcelt prasību Saeimas deputātu kandidātiem zināt valsts valodu.

I. Bērziņš uzsvēra, ka ASV un citi Rietumu sabiedrotie Latvijai atteikties no šīs prasības iesaka tieši kopīgo vērtību vārdā. “Viņi vēlas, lai mēs likumdošanas jomā būtu viņiem līdzīgi,” teica I. Bērziņš, uzsverot, ka valsts valodu mūsu valstī aizstāv Saeimas Kārtības rullis un citi likumdošanas akti, kurus vēl iespējams papildināt, — pret šādu attīstību neiebilst neviena valsts, kuru ar Latviju vieno kopīgās cilvēciskās vērtības.

Ārlietu ministrs uzsvēra arī aktuālo uzdevumu turpināt Latvijas vēstures izpēti un precīzu atspoguļošanu, īpaši pievēršoties holokausta faktiem un patiesības izgaismošanai par leģionāru likteņiem.

Savukārt virzībā uz ES, pēc Induļa Bērziņa domām, svarīgākais pašlaik ir nezaudēt tempu, īpašu uzmanību veltot tiesu sistēmas attīstībai un cīņai pret korupciju, kā arī administratīvajai reformai. “Tas, ka sarunās ar ES esam līderi, mums negarantē automātiskus panākumus arī turpmāk, “ uzsvēra ārlietu ministrs, atgādinot sarežģīto situāciju, kādā Latvija bija ES dalībvalstu vadītāju Helsinku apspriedes laikā, kad mums beidzot tika dota iespēja sākt iestāšanās sarunas.

Ārlietu ministrs plašāk pakavējās arī pie Latvijas ārpolitikas trešā stratēģiskā uzdevuma — labu attiecību veidošanas un uzturēšanas ar kaimiņvalstīm. Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir ļoti labas attiecības ar Ziemeļvalstīm, īpaši atzīmējot šo valstu attieksmi EDSO misijas slēgšanas jautājumā. Indulis Bērziņš pakavējās arī pie Latvijas attiecībām ar Krieviju, uzsverot:”Es nepiekrītu pesimistiem, kuri apgalvo, ka šīs attiecības ir ļoti sliktas. Es arī nedomāju, ka ar vienu vizīti iespējams panākt radikālu mūsu attiecību pārmainīšanos. Brīnumi nenotiek. Pēc vēsturiskā sloga, kas mums bija uzlikts piecdesmit okupācijas gados, ir jāpieliek lielas pūles, lai mūsu attiecības uzlabotos. Taču ir labā griba, vismaz no Latvijas puses, mūsu attiecības uzlabot. I. Bērziņš minēja arī pozitīvus Latvijas sadarbības piemērus ar Krieviju: pierobežas tirdzniecību, kā arī mākslinieku apmaiņu ar koncertiem, izstādēm un viesizrādēm.

Ārlietu ministrs aicināja žurnālistus veicināt sabiedrībā diskusiju par Latvijas iestāšanos ES un NATO.

Atbildot uz jautājumiem, I.Bērziņš apliecināja, ka gaidāmajā referendumā par iestāšanos ES varēs piedalīties tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Viņš arī atgādināja: katram, kurš vēlas, ir iespēja iegūt pilsonību un tādējādi gūt iespēju piedalīties Latvijas likteņu lemšanā. Savukārt jautājumā par Latvijas dalību NATO mūsu likumdošana neprasa referenduma rīkošanu. Taču, pēc ārlietu ministra domām, katrs Latvijas pilsonis savu attieksmi varēs paust nākamā gada oktobrī Saeimas vēlēšanās, balsojot par tiem politiskajiem spēkiem, kuri ir attiecīgi par vai pret Latvijas dalību NATO.

Ārlietu ministrs izteica cerību, ka nākamā gada Saeimas vēlēšanas neiespaidos Latvijas ārpolitisko orientāciju un ka priekšvēlēšanu cīņas netraucēs mūsu valstij pieņemt atbildīgos lēmumus virzībā uz ES un NATO. I.Bērziņš atzina, ka “pietiekami sensitīvs ir jautājums par Valsts prezidentes ierosinātajiem grozījumiem vēlēšanu likumā”, taču izteica cerību par politiķu atbildības sajūtu, dodot prioritāti valsts, nevis partiju interesēm.

 

“Latvijas Vēstneša” jautājums: — Ministra kungs, kuru jūs uzskatāt par pašu nozīmīgāko aizvadāmā gada notikumu Latvijas ārpolitikā?

Indulis Bērziņš: — Es par tādu uzskatu mūsu kvalitatīvo lēcienu virzībā uz ES un NATO. Man ASV vizītes laikā pat uzdeva jaudājumu: “Vai jūs pirms gada varējāt iedomāties, ka 2001. gada beigās būsit tik tālu tikuši šajā virzībā?” Protams, ārkārtīgi nozīmīgs notikums mūsu valstij bija arī prezidentūra paneiropeiskā organizācijā — Eiropas Padomē. Īpaši vēl ņemot vērā, ka mūsu prezidentūra noritēja šai organizācijai ļoti sarežģītā laikā, kad vajadzēja rēķināties ar ļoti sensitīvo situāciju Čečenijā. Mūsu prezidentūras laikā Eiropas Padomē tika uzņemtas divas jaunas dalībvalstis ar joprojām neatrisinātām savstarpējām attiecībām — Armēnija un Azerbaidžāna. Latvija ar šo misiju tika jo sekmīgi galā, tāpēc mūsu valsts prezidentūra Eiropas Padomē arī uzskatāma par nozīmīgāko aizvadāmā gada notikumu Latvijas ārpolitikā.

 

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!