Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma 2001.-2010.gadam Turpinājums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.12.2001., Nr. 184 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56627

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.37

Noteikumi par maksas par navigācijas pakalpojumiem aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību

Vēl šajā numurā

19.12.2001., Nr. 184

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma 2001.–2010.gadam

Turpinājums. Sākums — “LV” 12.12.2001., Nr.180;

“LV” 14.12.2001., Nr.182; “LV” 18.12.2001., Nr.183

6. Apakšprogramma

 

Tūrisma resursi, infrastruktūra un produkts

Situācijas raksturojums

1. Latvijas tūrisma resursi un ilgtspējīga attīstība

Videi draudzīgs tūrisms veicina dabas resursu ilgtspējīgu lietošanu, saglabāšanu un aizsardzību, nodrošinot papildus ienākumus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un jaunām vides aktivitātēm.

Dabas un kultūras mantojums, neskarta lauku ainava kopā ar kultūras un bioloģisko daudzveidību ir nenovērtējami un neaizstājami Latvijas tūrisma resursi.

Valstij un pašvaldībām jārūpējas par ilgspējīgas attīstības principu integrāciju tūrisma attīstības plānos un stratēģijās, kopā ar projektu un pasākumu veicējiem jānodrošina to ilgtspējīga realizācija, bet projektiem, kuri var būtiski ietekmēt apkārtējo vidi, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.

Latvijas stratēģiskie tūrisma resursi ir tie tūrisma resursi25,25, kurus attīstot un izmantojot, iespējams radīt konkurētspējīgu tūrisma produktu:

— dabas resursi (klimatiskie apstākļi, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekraste, iekšējie ūdeņi, zemes dzīļu resursi, ainavas, bioloģiskie resursi, mazpārveidota daba, kultūrvēsturiskā ainava u.c.),

— kultūras resursi (arhitektūras, arheoloģijas, vēstures un mākslas pieminekļi, muzeji, kā arī mūsdienu kultūras notikumi — mūzikas, operas, baleta un deju festivāli, dziesmu un deju svētki, gadatirgi, izstādes u.c.).

Latvijas tūrisma resursi teritoriāli izvietoti nevienmērīgi. Galvenās tūrisma resursu koncentrācijas zonas ir27 :

1.zona — Rīga un Jūrmala,

2.zona — Gaujas nacionālais parks, t.sk. Sigulda, Cēsis, Līgatne u.c.,

3.zona — Ziemeļvidzeme,

4.zona — Latgales ezeraine,

5.zona — Bauskas rajons,

6.zona — Abavas senleja un Kuldīga,

7.zona — Rīgas jūras līča piekraste no Kolkas līdz Ainažiem,

8.zona — Baltijas jūras piekraste no Kolkas raga līdz Lietuvas robežai.

Atkarībā no tūrisma resursu izvietojuma un koncentrācijas valstī, tūrisma attīstības potenciāls ir izvietots nevienmērīgi, tas koncentrējas atsevišķās teritorijās, t.s. tūrisma attīstības reģionos.

Izdalītajiem tūrisma attīstības reģioniem atkarībā no konkrētajām tūrisma aktivitātēm piemīt atšķirīgs attīstības potenciāls, kas novērtēts, balstoties uz ekspertu vērtējumu un tūrisma speciālistu aptaujām28. Vērtējumu apkopojums sniedz priekšstatu par iespējamiem investīciju virzieniem un investīciju veidiem tūrisma attīstībai.

Rīgas tūrisma attīstības reģionam piemīt lielākais tūrisma attīstības potenciāls, jo šeit koncentrējas un turpina attīstīties vislabākie tūrisma resursi, kas ir saistīti ar kultūras aktivitātēm, aktīvu tautsaimniecisko vidi un konferenču norisi.

Jūrmalas tūrisma attīstības reģions ir cieši saistīts ar Rīgas tūrisma attīstības reģiona izaugsmi un tas papildina konferenču un kultūras pasākumu tūrisma iespējas. Reģiona tūrisma potenciāls saistīts ar atpūtu un Jūrmalas kūrorta un dziednieciskā tūrisma attīstību.

Centrālās Vidzemes tūrisma attīstības reģionam piemīt lielākais aktīvā un specializētā tūrisma potenciāls valstī, kas galvenokārt ir saistīts ar GNP un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritoriju dabas resursiem. Pavadošais tūrisma potenciāls ir saistīts ar kultūras un izziņas tūrisma aktivitātēm (Sigulda, Cēsis, Piebalga).

VIA Baltica zonas tūrisma attīstības reģions galvenokārt ir saistīts ar tūrisma tranzīta apkalpošanu un Rīgas tūrisma attīstības reģiona saskarsmes nodrošināšanu ar Bauskas rajona, Rīgas, Jūrmalas un Ziemeļvidzemes tūrisma resursu koncentrācijas zonām.

Kurzemes tūrisma attīstības reģions sastāv no trīs atšķirīgiem apakšreģioniem — Baltijas jūras piekrastes, Rīgas jūras līča piekrastes un Kuldīgas–Abavas apakšreģiona.

Baltijas jūras piekrastes apakšreģionam ir lielākais attīstības potenciāls saistībā ar rekreatīvo atpūtu un aktīvā tūrisma veidiem, ko spēj nodrošināt atbilstoša apmešanās vietu un aktīvā tūrisma veidu infrastruktūras kvalitāte un izklaides iespēju dažādība.

Rekreatīvās atpūtas potenciāls koncentrējas arī Rīgas jūras līča apakšreģionā, bet Kuldīgas–Abavas apakšreģionā nozīmīgākais ir kultūras un dabas tūrisma attīstības potenciāls.

Latgales ezeraines tūrisma attīstības reģiona vērtību nosaka galvenokārt tajā esošie dabas un kultūras resursi. Ekspertu vērtējums liecina, ka reģiona iespējamais attīstības scenārijs saistīts ar rekreatīvās atpūtas nodrošināšanu lauku vidē.

Nozīmīgs Latvijas tūrisma resurss ir tās īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (aizņem aptuveni 8% no valsts teritorijas) zonas, kas pieejamas apmeklētājiem. Patreiz tikai neliela daļa no tām ir labiekārtotas tūristu apmeklējumiem. Tūrisma aktivitātes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās norit saskaņā ar Bioloģiskās daudzveidības nacionālo programmu.

Lielas atpūtnieku plūsmas ietekmē ekosistēmu dabisko struktūru un var iznīcināt jūtīgākos biotopus. Īpaši jūtīgas ir tās ekosistēmas, kurām ir neliels sugu skaits — liedags, kāpas, sausie priežu meži. Nereti noslogotas ir ezeru un upju krastmalas. Ir novērots, ka populāru tūrisma un rekreācijas objektu tuvumā izzūd retas augu sugas. Nav veikti pētījumi un nav metodikas, pēc kuras varētu noteikt atsevišķu teritoriju vai objektu pieļaujamo antropogēno slodzi.

Tūrisma vajadzībām rezervēto teritoriju izvietojumu un to attīstības iespējas detalizētāk risina Nacionālā un vietējo pašvaldību līmeņa teritorijas plānojumi.

 

2. Latvijas tūrisma infrastruktūra

2.1. Uzņēmējdarbība tūrisma nozarē

Absolūtais vairākums uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas darbojas tūrisma nozarē Latvijā, ir mazie un mikro uzņēmumi.

Tūrisma uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) pēc galvenā darbības veida iedala šādi: tūrisma operatori, tūrisma aģentūras, kompleksie tūrisma uzņēmumi, tūristu mītnes un tūrisma informācijas centri (TIC).

LTAA normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrē tūrisma uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) un informāciju par tiem ievieto datu bāzē.

Uz 01.06.2001. reģistrēti 247 uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

 

2.1.1. Tūrisma operatori, tūrisma aģentūras, kompleksie tūrisma

uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un to apkalpoto klientu skaits

1996

1997

1998

1999

2000

Tūrisma operatoru, tūrisma aģentūru, komplekso

tūrisma uzņēmumu skaits (gada beigās)

104

112

156

140

240

Apkalpoto tūristu skaits, t.sk.:

114 327

133 380

134 220

157 733

188 874

uzņemti tūristi

59 170

72 716

38 713

45 808

63 478

izbraukuši tūristi

55 157

60 664

95 507

111 925

125 396

 

Kompleksajos tūrisma uzņēmumos apkalpoto klientu skaits pieaug, taču stabila pieauguma tendence vērojama tikai izejošā tūrismā.

 

2.1.2. Tūrisma informācijas centri

TIC ir galvenie tūrisma informācijas sniedzēji un uzskatāmi par tūrisma informācijas sistēmas turētāju. No 1997. g (17 TIC) līdz 2000. g. (33 rajonu un pilsētu TIC, 35 vietējo pašvaldību TIC vai pašvaldību informācijas centri, kuri arī sniedz tūrisma informāciju, un 5 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tūrisma un apmeklētāju centri) to skaits pieaudzis vairākas reizes, kas norāda uz tūrisma informācijas centru tīkla veidošanos valstī.

TIC funkcijas nosaka LR likuma Tūrisma likums 8. un 14. pants. TIC uztur galvenokārt pašvaldības, 2000. gadā atvēlot aptuveni Ls 195 tūkst. Valsts investīciju programmā 2001.–2003. g. iekļauts projekts Vienota tūrisma informācijas centru tīkla izveide, kas būtiski uzlabos situāciju tūrisma informācijas nodrošināšanas jomā.

Ārzemēs darbojas Latvijas Tūrisma informācijas centrs Helsinkos un Baltijas tūrisma informācijas centrs Minsterē.

 

2.1.3. Tūristu mītnes

Tūristu mītņu skaits, vietu skaits tajās, kā arī apkalpoto personu skaits pēdējos gados būtiski nav mainījies:

 

Tūristu mītnes, vietu skaits, apkalpoto personu skaits

1996

1997

1998

1999

2000

Tūristu mītņu skaits

219

220

211

210

232

Vietu skaits

17 475

19 228

17 786

16 733

17 145

Apkalpotās personas

366 205

453 095

468 285

462 926

513 567

 

2000.gadā 74 % no sertificētām viesnīcām sastādīja 2–3 *** viesnīcas un 70% no viesu mājām sertificētas kā II un III kategorijas, kas norāda uz augošu pieprasījumu pēc tūristu klases viesnīcām.

 

Sertificētās tūristu mītnes uz 01.06.2001.

Tūristu

Sertificēto

Klasificēto

Klasifi-

mītnes

tūristu

tūristu

kācijas

veids

mītņu

mītņu

kate-

skaits

skaits

gorijas

1

2

3

4

Viesnīcas

77

69

***** — 3

**** — 6

*** — 26

** — 25

* — 9

Viesu mājas

46

40

IV — 4

III —13

II —15

I — 8

Moteļi

8

5

IV— 1

II — 3

I — 1

Kūrort-

10

7

*** — 3

viesnīcas

** — 4

 

Vidējais viesnīcu gultas vietu noslogojums no 25.8 % (1997.g.) pieaudzis līdz 32,7% (2000.g.), (Lietuvā — 24,5%, Igaunijā — 34,0%)29.

Viesnīcu īpašuma formas 2000.g. bija — privātā sektorā 68,1 %, sabiedriskajā sektorā30 — 31,8 %.

 

 

Viesnīcu un restorānu uzņēmējdarbības loma valsts ekonomikā

1996

1997

1998

1999

2000

Viesnīcu un restorānu uzņēmējdarbības īpatsvars

27. 3

36. 2

38. 6

40. 6

34.9

iekšzemes kopproduktā, milj. Ls faktiskajās cenās

(I–IX)

% no kopējā

1. 1

1. 3

1. 2

1. 3

1,1

(I–IX)

Viesnīcu un restorānu uzņēmējdarbības

105. 4

100. 9

106. 2

101. 5

107,4

iekšzemes kopprodukta indekss (1995.g.

(I–IX)

vidējās cenās, % pret iepriekšējo gadu)

 

Lielākās investīcijas31 viesnīcu un restorānu uzņēmējdarbībā 1994.–2000.g.

Ls milj.

ASV

30. 97

Krievija

1. 03

Austrija

10. 50

Lielbritānija

0. 92

Zviedrija

1. 88

Dānija

0. 72

Vācija

1. 33

 

ASV investīcijas viesnīcā “Radisson SAS Daugava” ir trešā lielākā ārvalstu investīcija Latvijā. Kopējās ārvalstu investīcijas viesnīcu un restorānu uzņēmējdarbībā pieaugušas no Ls 0,48 milj. (1994.g.) līdz Ls 14,8 milj. (2000.g.). Privātīpašumā esošo tūristu mītņu īpatsvars pēdējos gados norāda uz stabilu tā pieauguma tendenci, privātajam biznesam kļūstot par dominējošo Latvijas tūristu mītņu sektorā. Neskatoties uz to, daļā tūristu mītņu privatizācija norit gausi vai apstājusies vispār, nesasniedzot pirms privatizācijas uzsākšanas izvirzītos mērķus, piemēram, Jūrmalā (Ķemeru sanatorija u.c.).

2000.gada beigās Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” apvienoja 140 saimniecības, kurās 18 % no apkalpoto skaita bija ārvalstu tūristi. “Lauku ceļotājs” aptver aptuveni 1/2 no kopējā lauku tūrisma pakalpojumu sniedzēju skaita.

 

 

2.1.4. Restorāni un citi

ēdināšanas uzņēmumi

Rīgā ir pietiekamā daudzumā ēdināšanas uzņēmumi visās kvalitātes, cenu un servisa kategorijās. Ēdināšanas uzņēmumu skaits un apkalpošanas kvalitāte ārpus Rīgas ir nepietiekama.

 

Restorānu un citu sabiedriskās ēdināšanas

uzņēmumu skaits 1999.g.

Uzņēmumu Tai skaitā

skaits 2 340 Rīgā: 1 076

Vietu skaits 89 000 32 000

 

2.1.5. Konferences, izstādes un gadatirgi

Latvijā ir ap 90 konferenču iestādes32, no kurām vairāk kā puse koncentrētas Rīgā un Jūrmalā. Vairāk nekā 60 % Latvijas viesnīcu piedāvā konferenču un semināru telpas. Telpas konferencēm, kurās var piedalīties vairāk nekā 300 dalībnieku, pieejamas tikai Rīgā un Jūrmalā.

Latvijā darbojas trīs lieli izstāžu centri:

1) BT1 RTU starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā ar kopējo platību 23 000 m2 (ar divām slēgtām hallēm 6700 m2 un 9300 m2 platībā),

2) izstāžu centrs Prima Skonto ar halli 8300 m2 platībā,

3) izstāžu komplekss Rāmava ar slēgto platību 3000 m2 un atklāto platību 15 000 m2.

Reģionos darījumu izstādes un gadatirgi notiek sporta hallēs un kultūras namos.

 

2.2. Transports

Ārvalstu tūristi Latvijā ierodas, izmantojot autotransportu (81%), dzelzceļa transportu (5%), gaisa transportu (8%), jūras transportu (6%) (2000.g.)33. Salīdzinot ar 1997.gadu, par 61% samazinājies dzelzceļa transporta īpatsvars.

Nokļūšana Latvijā no tās galvenajiem un perspektīvajiem tūrisma tirgiem ir neērta un dārga, nepietiekama ir atsevišķu robežšķērsošanas vietu caurlaidspēja.

 

 

2.2.1. Autotransports

Kopējais ceļu tīkla garums un blīvums (1,1 km/km2) Latvijas teritorijā ir pietiekams, taču neapmierina tā kvalitāte. Nokļūšanu ar autotransportu ierobežo ceļu sliktā kvalitāte, robežšķērsošanas formalitātes un nedrošība uz ceļiem, īpaši Polijā.

Tūristus, kas Latvijā ierodas, izmantojot autotransportu, neapmierina:

— ceļu segums,

— satiksmes drošība,

— Latvijas galveno autoceļu (E -ceļu) tehnisko parametru neatbilstība Eiropas automaģistrāļu līguma (AGR) noteiktajām prasībām,

— Rīgas piebraucamo un caurbraucamo ceļu (ielu) kapacitāte un tehniskais stāvoklis, kas rada biežus sastrēgumus,

— atsevišķu robežšķērsošanas vietu nepietiekama caurlaidspēja,

— atpūtas vietu, stāvlaukumu auto karavānām trūkums,

— tehniskās apkopes punktu nepietiekamība,

— informācijas zīmju nepietiekamība.

Satiksmes ministrijā tiek izstrādāta LVS “Ceļa zīmes” jaunā redakcija, kas paredz iekļaut atsevišķas uz ceļa liekamās tūrisma informatīvās zīmes (piem., ievērojams tūrisma objekts, viensēta, veloceļi). Izstrādāts Latvijas standarts (LVS 331:2000) “Piktogrammas atpūtas vietās”.

Tūrisma informatīvās zīmes ir uzstādītas atsevišķās Latvijas teritorijās un vietās, piem., GNP, Talsu rajonā (114 zīmes), Sēlijā (61 zīme), daļēji Rīgas pilsētā, Dobeles un Tukuma rajonā, u.c. Uz vairāku Latvijas rajonu robežām uzstādītas informācijas plāksnes ar rajonu karti un ievērojamākiem tūrisma objektiem. Jūrmalas pilsētā izvietotas pilsētas kartes.

 

 

2.2.2. Lidostas

99% pasažieru gaisa pārvadājumu Latvijā tiek veikti no starptautiskās lidostas Rīga. Pašlaik lidostas jauda ir ap 600 tūkst. pasažieru gadā. 2001.gadā ir uzsākta lidostas termināla rekonstrukcijas otrā kārta, kas palielinās lidostas “Rīga” esošā pasažieru termināla jaudu līdz 1,4 miljoniem pasažieru gadā. Vienlaicīgi tiks paaugstināts pasažieru un gaisa kuģu apkalpošanas un satiksmes drošības līmenis.

 

 

Lidostas Rīga darbība34

Izbraukuši pasažieri

Iebraukuši pasažieri

Gads

Pavisam

Tai skaitā ar Latvijas

Pavisam

Tai skaitā ar Latvijas

aviokompāniju lidmašīnām

aviokompāniju lidmašīnām

1997

265 734

113 388

265 465

111 956

1998

279 611

130 430

275 017

131 902

1999

282 741

125 918

279 642

127 328

2000

289 528

136 299

284 828

135 787

 

No starptautiskās lidostas “Rīga” tiek veikti regulārie lidojumi uz 16 Eiropas pilsētām. Kopumā 2000.gadā no lidostas tika veikti starptautiskie gaisa pārvadājumi uz 211 dažādu valstu pilsētām. Vislielākais pasažieru apgrozījums ir ar Dāniju, Zviedriju, Lielbritāniju, Somiju un Vāciju.

Sekmīgi darbojas nacionālā aviokompānija “AirBaltic”, kas pilnībā atbilst ES kvalitātes un drošības standartiem.

Pašlaik bez lidostas “Rīga” vēl ir tikai viena sertificēta starptautiska lidosta — “Liepāja” — ar atbilstošu navigācijas sistēmu, kas var nodrošināt starptautiskos lidojumus. 2000.gadā pārbūvēts lidostas pasažieru termināls un izveidots Eiropas mazo lidostu standartam atbilstošs infrastruktūras komplekss. Liepājas lidosta apkalpo tikai čārterreisus.

Bijusī Daugavpils lidosta pašlaik ir sertificēta kā nosēšanās laukums “Lociki”. Ir izstrādāts biznesa plāns “Daugavpils lidostas attīstība”, paredzēts veikt skrejceļa un lidostas telpu rekonstrukciju.

2000.gadā lidostas sertifikātu ieguva Ventspils lidosta, kurai ir tiesības organizēt starptautiskos vizuālos lidojumus (neizmantojot mēraparātus). Tuvākie lidostas plāni saistīti ar infrastruktūras izveidi, čārterreisu un privāto reisu apkalpošanu.

 

 

2.2.3. Dzelzceļš

Dzelzceļa līniju kopējais garums Latvijā ir 2413 km, no tiem 270 km ir elektrificēti. Latvijā dzelzceļš galvenokārt orientēts uz kravu pārvadājumiem. Pasažieru pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu samazinās. Starptautiskie vilcieni kursē uz Viļņu, Maskavu, Tallinu, Sanktpēterburgu u.c.

Latvijai nav tiešas dzelzceļa satiksmes ar Centrālo un Rietumeiropu. To zināmā mērā nosaka atšķirīgie sliežu platumi bijušajās sociālistiskajās valstīs. Nav tiešas satiksmes arī ar Tallinu.

 

 

2.2.4. Jūras transports

Ir nepietiekamas iespējas nokļūt Latvijā ar jūras pasažieru transportu. Latvijas ostas orientētas uz kravu pārvadājumu apkalpošanu. Pieprasītā pasažieru prāmju līnija Rīga-Stokholma darbojas ar pārtraukumiem un tai ir zems prestižs, atšķirībā no prāmju līnijām Igaunijā un Lietuvā.

Pasažieru ostu infrastruktūra ir attīstīta vāji. Liepājas un Ventspils ostās nav pastāvīgu pasažieru terminālu. Rīgas Brīvostas pasažieru termināls ir novecojis un nav piemērots lielu pasažieru prāmju un kruīzu kuģu apkalpošanai.

Patlaban darbojas prāmju līnija Ventspils– Vestervīka, Rīga–Lībeka–Rīga, plānots ātrgaitas pasažieru prāmis līnijā Rīga–Kuresāre–Rīga.

Liepājā darbojas kravu/pasažieru termināls, kurš piedāvā pasažieru pārvadāšanas pakalpojumus divās līnijās: Karlshamna (Zviedrija) ~200 vietas trīs reizes nedēļā un Rostoka (Vācijā) ~60 vietas divas reizes nedēļā. Pasažieru vietas Karlshamnas līnijā ir noslogotas par 30–50%, bet Rostokas līnijā — par 70–80%.

Jahtu tūrisms pagaidām ir mazattīstīts. Mazo ostu iekļaušanu vienotā Baltijas jūras jahtu ostu tīklā paredz projekts SuPortNet (ES PHARE programmas finansējums), kurā piedalās visas Latvijas mazās ostas un Liepājas osta. No Pāvilostas ar 12-vietīgu kuģīti iespējams nokļūt Gotlandes galvaspilsētā Visbijā.

Latvijā ir maz attīstīts kruīzu tūrisms.

 

 

2.2.5. Velotransports

Velotransporta attīstības valsts programmas 1999.–2015.g. apakšprogramma “Velotūrisma attīstība” paredz Latvijas iekļaušanos EuroVelo ceļu tīklā ar diviem starptautiskiem velotūrisma maršrutiem, nospraužot EV 10 un EV 11 veloceļu posmus. Liela nozīme veloceļu tīkla attīstībā būs valsts nozīmes, reģionālo un vietējo veloceļu izveidošanai, kā arī speciālas veloservisa infrastruktūras iekārtošanai.

2000.gadā cauri Jūrmalas pilsētai ir izveidots veloceļš. Uzsākta Rīgas veloceļu tīkla izveide.

 

3. Latvijas tūrisma produkts

Latvijas tūrisma produkts starptautiskā un vietējā tūrisma tirgū ir:

— dažu dienu ceļojums pa Latviju (galvenokārt Rīga, Sigulda, Cēsis, Rundāle, Tērvete),

— ceļojums uz Rīgu, apmeklējot Tallinu un Viļņu,

— nedēļas nogale Rīgā,

— aktīvā atpūta visā Latvijas teritorijā,

— kūrortoloģiskā dziedniecība,

— konferences (nelielam un vidējam cilvēku skaitam),

— izstādes un gadatirgi,

— svētki, festivāli, citi kultūras, sporta pasākumi u.c.,

— specializētās interešu ekskursijas.

Lielākā tūrisma produkta piedāvājuma daļa koncentrējas Rīgas un Jūrmalas tūrisma attīstības reģionos. Reģionālās tūrisma asociācijas un tūrisma uzņēmumi palielina Latvijas tūrisma produkta daudzveidību, piedāvājot:

— Kurzemē

atpūtu pie ūdeņiem, laivu nomu, makšķerēšanu, izbraucienus pa jūru, jahtas, iepazīšanos ar pilsētām, muzejiem, pilīm, muižām, zvejniekciemiem u.c.,

— Zemgalē

kultūras tūrismu, kas balstās uz pilsētu, muižu, baznīcu, muzeju un dažādu kultūras pasākumu apmeklējumu,

— Vidzemē

pārgājienus pa tūrisma maršrutiem, ceļojumus ar velosipēdiem, minigolfu, lidojumus ar gaisa baloniem un nelielām lidmašīnām, nobraucienus ar laivām un plostiem, gumijlēkšanu, ziemā — kalnu un distanču slēpošanu, vasarā — nobraucienus ar slēpēm pa kalnu ar mākslīgo segumu un kultūras tūrismu (rakstnieku, mūziķu u.c. ievērojamu cilvēku piemiņas vietas),

— Latgalē

2–5 dienu ilgus ceļojumus un ekskursijas pa Latgali un Sēliju, iekļaujot tajos arī Ziemeļaustrumu Lietuvas apmeklējumu, vasaras nometņu vietas un nedēļas nogales atpūtu pie ezeriem, makšķerēšanu, sporta aktivitātes, Latgales muzeju, keramikas meistaru un to darbnīcu, reliģisko celtņu un norišu, kā arī tradicionālo kultūras pasākumu apmeklējumus.

Tūrisma produkta analīze un pētījumi tika veikti, aptaujājot ārzemju un Latvijas tūrisma uzņēmējus un potenciālos tūristus starptautisko tūrisma gadatirgu laikā35. Latvijas tūrisma produkta SVID analīze veikta, izstrādājot Latvijas tūrisma attīstības koncepciju un NAP36.

Lai tiktu apmierinātas tūristu vajadzības, tūrisma produktam tiek izvirzītas šādas vispārējas prasības:

— pievilcība,

— atbilstoša cena,

— pieejama, kvalitatīva informācija,

— tīra un ērta apmešanās vieta,

— labas kvalitātes ēdiens un dzēriens,

— ērts, labi organizēts un drošs transports,

— attīstīta ceļu infrastruktūra,

— augsts apkalpošanas līmenis,

— tūristu interešu piesaistes (atrakcijas),

— drošība.

Ir svarīgi nodrošināt stratēģiskā tūrisma produkta attīstību, kas rada nozarei papildus izaugsmes iespējas. Latvijas stratēģiskajam tūrisma produktam ir jābūt tādam:

— kas vispilnīgāk spēj izmantot Latvijas tūrisma stratēģiskos resursus — kultūras (īpaši, Rīgas) mantojumu, ainaviski bagāto un daudzveidīgo dabu, nodrošinot to ilgtspējīgu attīstību un racionālu izmantošanu,

— pēc kura Eiropas valstīs tuvākajā nākotnē veidosies lielāks pieprasījums. Līdztekus var tikt izmantotas stratēģiskās priekšrocības, ko dod Latvijas ģeogrāfiskais novietojums nozīmīgu tūrisma reģionu tuvumā.

Latvijā nav visā pasaulē pazīstamu un populāru tūrisma objektu, tādēļ Latvijas stratēģiskajam tūrisma produktam ir jābūt saistītam ar atbilstošu, kvalitatīvu materiālu, tehnisku, finansiālu un pakalpojumu infrastruktūras attīstības pakāpi. Jebkura nosauktā komponenta trūkums negatīvi ietekmē tā pievilcību un konkurētspēju. Tūrisma produkta attīstība ir saistīta ar teritorijām, kurās koncentrējas atbilstoša rakstura tūrisma resursi37.

 

4. Kvalitāte

Tūrisma nozares konkurētspējas palielināšanā būtiska loma ir tūrisma produkta un tūrisma pakalpojumu kvalitātei.

Kvalitātes pārvaldība ir tūrisma uzņēmējdarbības principiāls dzinējspēks un motivācijas pamats. Starptautiskajā praksē kvalitātes vadības sistēmas ir ļoti daudzveidīgas (ISO 9000, Izcilības modelis, Visaptverošā kvalitātes pārvaldība /TQM/, Integrētā kvalitātes pārvaldība /IQM/, dažādi kvalitātes sertifikāti, diplomi un zīmes). Darbojas organizācijas un funkcionē sadarbības tīkli.

Kopš 1997. gada Latvija ir sekmīgi iesaistījusies ES neformālajā Zilo karogu kustībā. 2001.gadā Latvijā Zilais karogs piešķirts Jūrmalas Majoru, Ventspils un Liepājas pludmalēm, bet Zilā karoga sertifikāts — Ventspils jahtu ostai.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” 1999.gadā ieviesusi Zaļo sertifikātu.

Pašlaik tiek pētītas citu kvalitātes zīmju, sertifikātu un diplomu (Zaļās atslēgas, Zaļā zemeslode) ieviešanas iespējas Latvijas tūrisma sektorā.

Latvijas tūristu mītņu sertifikācija notiek atbilstoši LVS prasībām. TPSTK 1999.–2000.g. laikā ir izstrādājusi un VSIA “Latvijas Standarts” apstiprinājis šādus viesu izmitināšanas un apkalpošanas mītņu standartus: Viesnīcas (LVS 200-1:1999), Viesu mājas (LVS 200-2:1999), Moteļi (LVS 200-3:1999), Lauku tūrismam izmantojamās mājas (LVS 200-4:2000), Kempingi (LVS 200-5:2000), Jaunatnes tūrisma mītnes (LVS 200-6:2000).

Autoceļu standartizācijas tehniskā komisija kopā ar TPSTK izstrādāja standartu Piktogrammas atpūtas vietās (LVS 331:2000).

Paredzēts, ka tuvākajā laikā tiks izstrādāti standarti tūrisma informācijas centriem, tūristu autobusiem un restorāniem.

 

Situācijas analīze un secinājumi

1. Tūrisma resursi

— Latvijai piemīt nozīmīgi, visā valsts teritorijā izkliedēti un vairākās zonās īpaši koncentrēti tūrisma resursi, kas apgūti ļoti nevienmērīgi38,

— Tūrisma attīstības reģioni ir39:

• Rīga,

• Jūrmala,

• Centrālā Vidzeme (GNP, Vidzemes augstiene, Vecpiebalga),

• VIA Baltica zona (Ziemeļvidzeme, Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajons), Kurzeme (Baltijas jūras piekraste, Rīgas jūras līča Kurzemes piekraste, Kuldīga un Abavas senleja),

• Latgales ezeraine (dabas parks “Daugavas loki”, Rāznas ezers, Aglona),

— ir šādas perspektīvas tūrisma attīstības teritorijas40:

• Daugavas ieleja no Ogres līdz Jēkabpilij,

• Sēlija,

• Alūksne un tās apkārtne,

• Talsi un Usmas ezers, to apkārtne,

• Lubānas ezers un tā apkārtne,

• Ventas ieleja no Lietuvas robežas līdz Kuldīgai,

— tūrisma attīstība Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās balstīta uz bioloģisko un lauku ainavas daudzveidību,

— Baltijas jūras piekraste tiek uzskatīta kā galvenā Latvijas tūrisma attīstības vērtība,

— nereti ir ierobežota pieeja dabai, tai skaitā tauvas joslā,

— nav vienotas metodikas un terminoloģijas tūrismu resursu rajonēšanā un tūrisma attīstības teritoriju un reģionu izdalīšanā.

 

2. Tūrisma infrastruktūra

— Rīgā un it īpaši pārējā Latvijas teritorijā trūkst labas kvalitātes **–*** viesnīcu un viesu māju. Nav pietiekams jaunatnes tūrisma mītņu skaits un to kvalitāte. Trūkst moteļu, labiekārtotu kempingu un treileru novietņu,

— izveidojies pietiekami blīvs TIC tīkls, tomēr lielai daļai no TIC ir nepietiekams materiāli tehniskais nodrošinājums, daudziem darbiniekiem trūkst speciālās tūrisma izglītības, ir nepietiekamas svešvalodu zināšanas. TIC darbībai trūkst vienotu kritēriju,

— neapmierinošs ceļu tīkla stāvoklis,

— sekmīgi attīstās aviotransports. Lidostā “Rīga” turpinās pasažieru termināla paplašināšana, darbojas Liepājas lidosta, pilnībā netiek izmantots mazo lidostu (Lociki, Ventspils) potenciāls,

— dzelzceļa transports Latvijā ir attīstīts, tomēr tā tehniskais standarts ir zems un atpaliek no ES līmeņa, tas ir salīdzinoši lēns. Tiek slēgtas vietējās dzelzceļa līnijas, kas negatīvi ietekmē iekšzemes tūrismu. Šobrīd Latvijai nav tiešas satiksmes ar Rietumeiropas valstīm, kas būtiski ietekmē ienākošo tūrismu,

— nav attīstīta regulāru prāmju satiksme no Baltijas jūras reģiona valstīm uz Latvijas lielajām ostām, pirmkārt, Rīgu, kas būtiski ietekmē ienākošo tūrismu,

— lauku tūrisma infrastruktūras attīstībā nozīmīga loma ir Lauku tūrisma attīstības mērķprogrammas īstenošanai.

 

3. Tūrisma produkts

— Latvijas tūrisma produkts nav mērķtiecīgi veidots un tā savdabība konkurējošo kaimiņvalstu tūrisma produktu vidū nav pietiekami izstrādāta un reklamēta. Piedāvājums ne vienmēr atbilst pieprasījumam un cena produkta kvalitātei,

— tūrisma produkta attīstības plānošana netiek saistīta ar stratēģisko tūrisma produktu attīstību, tūrisma attīstības teritorijām41 un tūrisma tirgiem,

— Latvijas stratēģiskais tūrisma produkts ir:

• vienas vai vairāku dienu ekskursijas Rīgā un tās apkārtnē (Sigulda, Rundāle, Cēsis u.c.),

• vienas vai vairāku dienu pasākumi, festivāli (Rīga, Sigulda, u.c.),

• vienas vai vairāku dienu specializētā tūrisma ceļojumi brīvā dabā (īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, dabas un kultūras pieminekļu teritorijas),

• vienas vai vairāku dienu aktivitātes (braukšana ar laivām, zirgu pajūgiem, izjādes, velotūrisms u.c.),

• konferences un izstādes vidēji lielam dalībnieku skaitam,

— vietējā tūrisma attīstībai ir liela nozīme Latvijas tūrisma produkta decentralizācijā, kvalitātes un cenu konkurētspējas pieaugumā,

— Zilā karoga iegūšana pludmalēm un mazajām ostām un Zaļā sertifikāta ieviešana lauku tūrismā ir nozīmīgs priekšnoteikums ienākošā tūrisma attīstībai Latvijā,

— patreiz Latvijā pakalpojumu sfērā vēl ir maz uzņēmumu, kas nopietni domā par kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu. Tas izskaidrojams ar zināšanu, motivācijas un resursu trūkumu. Kā pozitīvs piemērs jāmin aviokompānija “AirBaltic”. Tieši tūrisma nozarē tādu uzņēmumu nav,

— tūrisma produkta izveidē arvien vairāk iesaistās dažādas NVO, piemēram, Latvijas Piļu un muižu asociācija (akcija “Apceļosim Latvijas pilis”), Vidzemes tūrisma asociācija (akcija “Velo Hanza”) u.c.,

— tūrisma produkta un infrastruktūras attīstības jomā veikti vairāki pētnieciski darbi42.

 

4. Kvalitāte

— kvalitātes ieviešana Latvijas tūrisma sektorā ir tikko uzsākta un vēl nav pietiekami attīstīta,

— Latvijas valsts standarts ir izstrādāts visām tūrisma mītņu kategorijām. Tas nepieciešams arī TIC, tūristu autobusiem un restorāniem. Tad Latvijas valsts standarta izstrādi tūrisma sektorā pamatā varēs uzskatīt par pabeigtu.

 

Apakšprogrammas mērķi un uzdevumi

1. Tūrisma resursi

— sabalansēt uzņēmēju, tūrisma objektu vai resursu īpašnieku (pārvaldītāju) un nozares intereses:

• izdot normatīvos aktus vai pašvaldību saistošos noteikumus, kas nodrošinātu pieeju tūrisma objektiem un atļautu noteiktas uzņēmējdarbības aktivitātes šajās teritorijās un objektos,

• veikt pētījumus un izstrādāt metodiku, lai noteiktu atsevišķu tūrisma objektu apmeklēšanas pieļaujamās slodzes, piem., īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (sevišķi kāpu joslā),

• izstrādāt kompensēšanas sistēmu gadījumos, kad teritoriju un īpašumu speciālais statuss ierobežo īpašnieku tiesības sava īpašuma izmantošanā, piem., īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā,

— populārākajos tūrisma, rekreācijas un sporta objektos:

• noteikt tūristu plūsmas intensitāti un piemērotākos atpūtas veidus,

• novirzīt tūristu plūsmu no īpaši jūtīgiem objektiem un teritorijām uz vietām, kur tā nodara vismazāko kaitējumu,

— nodrošināt Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas integrāciju tūrisma nozarē,

— tūrisma un sporta pasākumus organizēt vietās, kur videi tiek nodarīts vismazākais kaitējums,

— ievērot dabas aizsardzības plānu prasības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās,

— saglabāt vērtīgos un nozīmīgos biotopus esošajās un potenciālajās tūrisma vietās,

— izstrādāt vienotu metodiku tūrismu resursu rajonēšanā un tūrisma attīstības teritoriju un reģionu izdalīšanā,

— tūrisma attīstībā Baltijas jūras piekrastē ievērot integrētās piekrastes zonas pārvaldības prasības.

 

 

2. Tūrisma infrastruktūra

— sekmēt tūrisma infrastruktūras attīstību valstī kopumā:

• pilnveidot transporta sistēmu un transporta infrastruktūru tūrisma attīstībai (dzelzceļš, ostas, mazās lidostas, jahtu ostas, autoceļi, veloceļi),

• attīstīt uz kultūras mantojumu balstīto infrastruktūru (arhitektūras, vēstures un arheoloģijas pieminekļu restaurācija, muzeji, kultūras pieminekļu zīmes, piemiņas plāksnes, u.c.) un vairot tās pievilcību,

• uzlabot tūristu mītņu kvalitāti, attīstīt kempingu un jaunatnes tūristu mītņu tīklu, moteļus, iekārtot tūristu mītnes pie ūdeņiem,

• veicināt investīciju piesaisti,

• piemērot ar tūrismu saistīto infrastruktūru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,

• veicināt velotūrisma infrastruktūras attīstību, saskaņot to ar “EuroVelo” veloceļu tīklu,

— sekmēt tūrisma infrastruktūras attīstību tūrisma attīstības reģionos:

• Rīgas tūrisma attīstības reģionā:

• nodrošināt atbilstošas kvalitātes un kvantitātes tūristu mītņu izveidi, īpaši attīstīt tūristu klases viesnīcas,

• attīstīt prāmju satiksmi ar Skandināvijas valstīm un Vāciju,

• izveidot ietilpīgu un modernu konferenču centru,

• Jūrmalas tūrisma attīstības reģionā:

• veicināt Jūrmalas kūrorta un dziednieciskā tūrisma attīstību,

• veicināt aktīvās atpūtas infrastruktūras attīstību,

• Centrālās Vidzemes tūrisma attīstības reģionā:

• nodrošināt tūristu mītņu izveidi,

• veicināt aktīvā tūrisma veidu infrastruktūras (slēpošanas trases, BMX, velotūrisms, kanoe, makšķerēšana, medības u.c.) attīstību,

• “VIA Baltica” tūrisma attīstības reģionā:

• uzlabot transporta infrastruktūru,

• attīstīt ar informāciju saistīto infrastruktūru,

• Kurzemes tūrisma attīstības reģionā:

• nodrošināt tūristu mītņu izveidi,

• izveidot reģionālās nozīmes konferenču centru,

• Latgales tūrisma attīstības reģionā:

• veicināt aktīvā tūrisma veidu infrastruktūras (slēpošanas trases, BMX, velotūrisms, kanoe, u.c.) attīstību,

• izveidot reģionālās nozīmes konferenču centru,

— paaugstināt TIC darba kvalitāti:

• veicināt TIC Latvijā materiāli tehnisko nodrošinājumu un darbības kvalitātes paaugstināšanu,

• paaugstināt TIC darbinieku kvalifikāciju,

• TIC darba laikus pieskaņot tūristu plūsmai,

— veidot vienotu tūrisma informācijas zīmju sistēmu ar paaugstinātu koncentrāciju tūrisma attīstības teritorijās.

 

3. Tūrisma produkts

— izveidot vienotu tūrisma produkta koncepciju, kas paredz:

• izstrādāt saistošus vienas un vairāku dienu garus tūrisma maršrutus dažādiem tūrisma veidiem,

• pilsētu tūrisma attīstībai izstrādāt īslaicīgu brīvdienu, nedēļas nogaļu pavadīšanas programmas,

• izstrādāt konferenču un izstāžu centru attīstības programmu lietišķajam un zinātniskajam tūrismam,

• izstrādāt un realizēt kūrortu attīstības valsts programmu,

• attīstīt specializēto tūrisma (medības, makšķerēšana, dabas tūrisms, aktīvais tūrisms, piedzīvojumu tūrisms, sporta tūrisms) produktu,

• attīstīt ekotūrismu,

• attīstīt lauku tūrismu,

• attīstīt kultūras tūrismu,

• attīstīt gastronomisko tūrismu,

• izstrādāt un realizēt jahtu un jūras tūrisma attīstības programmu,

• atjaunot vietējā tūrisma kustību “Apceļo dzimto zemi”,

— iekļaut Latvijas tūrisma produktu kopējā Baltijas valstu un Baltijas jūras reģiona valstu tūrisma piedāvājumā,

— paaugstināt Latvijas tūrisma produkta konkurētspēju, ieviešot kvalitātes pārvaldību,

— tūrisma nozarē ieviest Globālo tūrisma ētikas kodu43,

— veicināt IT pielietojumu tūrismā:

• vadības informācijas jomā: datu bāzes, statistiskās analīzes sistēmas, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (vienotās tūrisma informācijas sistēmas objekts) u.c.,

• tūrisma attīstības veicināšanas jomā: ceļojumu galamērķu informācijas sistēmas (vienotās tūrisma informācijas sistēmas objekts), mobila pieeja Internetam u.c.,

— veikt preventīvus pasākumus, lai palielinātu tūristu drošību, novērstu globāli izplatītā seksa tūrisma (īpaši ar bērnu iesaistīšanu) izplatīšanos Latvijā, tūrisma uzņēmumu iesaistīšanos cilvēku tirdzniecībā un nelegālā darbaspēka piegādē.

 

4. Kvalitāte

— turpināt esošo kvalitātes sertifikātu un zīmju attīstīšanu,

— turpināt Latvijas Valsts standartu izstrādi tūrisma sektorā,

— uzlabot tūrisma pakalpojumu kvalitāti, ieviešot kvalitātes vadības sistēmu tūrisma sektorā.

 

Apakšprogrammas

darbības virzieni

1. Uzņēmēju, tūrisma objektu īpašnieku un nozares interešu sabalansēšana.

2. Tūrisma infrastruktūras attīstības sekmēšana.

3. Vienotas tūrisma produkta koncepcijas izstrāde.

4. Latvijas tūrisma produkta konkurētspējas palielināšana.

5. Kvalitātes uzlabošana tūrisma sektorā.

 

7. Apakšprogramma

Tūrisma mārketings

Apakšprogrammas vispārīgais mērķis

Popularizēt Latviju kā pievilcīgu un drošu tūrisma galamērķi, palielināt tūristu plūsmu uz Latviju un aktivizēt vietējo tūrismu.

Mārketings ir pasākumu sistēma tirgus izpētes un aktīvas iedarbības jomā uz patērētāja pieprasījumu, lai palielinātu produkta vai pakalpojuma noietu.

Eiropas valstu ilggadējā pieredze rāda, ka tūrisma mārketinga efektivitāte ir atkarīga no veiksmīgas valstisko, sabiedrisko un privātā sektora organizāciju sadarbības, finansu līdzekļiem, un galvenokārt no skaidri definētas mārketinga stratēģijas, kura ir saskaņota ar vispārējiem tautsaimniecības attīstības uzdevumiem.

 

Mārketinga attīstības tendences pasaulē

Saskaņā ar Eiropas Ceļojumu komisijas un PTO analīzi44 mārketinga attīstības tendences pasaulē ir šādas:

— orientācija uz individuālo ceļotāju, grupu samazināšanās uz dažām personām,

— mārketinga aktivitāšu saskaņošana ar vispārējām tūrisma attīstības tendencēm, piemēram, īsāki, bet biežāki ceļojumi vairākas reizes gadā,

— informācijas pirms ceļojuma apjoma un kvalitātes paaugstināšanās,

— valsts un pašvaldību lomas pieaugšana informācijas sniegšanā,

— pieaugot informācijas tehnoloģiju attīstībai, strauja informācijas un rezervācijas sistēmu u.c. e-pakalpojumu attīstība tūrisma nozarē.

 

Situācijas raksturojums Latvijā

1. Mērķtirgi

Latvijas tūrisma mērķtirgi ir iedalāmi:

— ārvalstu,

— vietējais. Šī ir nozīmīgākā Latvijas tūrisma mērķauditorija, kas nav pietiekami izpētīta. Apsekojums par vietējiem ceļotājiem līdz šim veikts tikai 1998.gadā. Statistiskās informācijas valsts programma 2001.gadam paredz vietējā tūrisma izlases apsekojumu pa reģioniem reizi ceturksnī.

Veiksmīga mārketinga aktivitāšu rezultāts ir tūristu skaita, viņu izdevumu un uzturēšanās ilguma valstī pieaugums.

 

Tūristu skaits

Vislielākais vairāku dienu ceļotāju skaits Latvijā 2000.gadā bija no Igaunijas, Krievijas, Lietuvas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.

Visvairāk tūristu mītnēs apkalpoti ceļotāji no Latvijas, Somijas, Vācijas, Igaunijas, Zviedrijas, Lietuvas un Krievijas.

Lielākā daļa ceļotāju ir vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kam seko grupas no 25 līdz 34 gadiem un no 45 līdz 54 gadiem.

2000.gadā visbiežāk minētie ārvalstu tūristu ceļojuma motīvi ir tranzīts, darījumi un radu un draugu apmeklējums.

Ceļojuma motīvu atpūta, ārstēšanās, sports (10,7%, 0,1% un 0,7% no kopējā ārvalstu tūristu skaita) vadīti, Latvijā 2000.gadā visvairāk ieradušies ceļotāji no Somijas, Norvēģijas, Vācijas, Lielbritānijas un Zviedrijas.

 

Ārvalstu tūristu izdevumu sadalījums

pēc ceļojuma motīva

Kopējie izdevumi

Viena ceļotāja

Latvijā,

vidējie izdevumi

milj. Ls

diennaktī, Ls

Darījumi

44,8

42,1

Atpūta

11,5

38,0

Sports

1,1

24,8

Iepirkšanās

0,9

108,3

Ārstēšanās

0,5

23,6

 

2000.gadā Latvijā visvairāk tērējuši Krievijas, Vācijas un Somijas iedzīvotāji, vecuma grupā no 45 līdz 54 un no 35 līdz 44 gadiem.

Ārvalstu ceļotāju vidējais ceļojuma ilgums Latvijā ir 1,8 diennaktis, un tam ir tendence samazināties (1998.–2000.gadā par 14,3%). 73,4% no ceļotājiem Latvijā uzturas vienu dienu un tikai 17,8% — 1 līdz 3 naktis. Visilgāk Latvijā uzturas ceļotāji no ASV un Lielbritānijas.

 

2. Tūrisma mārketinga budžets

No valsts budžeta programmas Tūrisma attīstība līdzekļiem tūrisma mārketingam LTAA vidēji izlieto 32%, kas ir procentuāli vairāk, nekā Lietuvai un Igaunijai (25%), taču atpaliek pēc naudas līdzekļu apjoma45.

 

3. Institūcijas, kas nodarbojas

ar tūrisma mārketingu

— Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra (LTAA),

— TIC,

— tūrisma asociācijas,

— ar tūrismu saistītas nevalstiskās organizācijas,

— tūrisma uzņēmumi,

— ar tūrismu saistīto nozaru46 uzņēmumi.

 

 

4. Latvijas tūrisma mārketinga

realizācija

— LTAA ir izstrādājusi Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2002.–2005.gadam projekta 1.redakciju,

— Latvijas tūrisma tēla veidošana

• pašlaik nav atpazīstama, pievilcīga Latvijas tūrisma tēla. Nav logo un devīzes. Uzsākts darbs pie to veidošanas,

• izstrādāta un izdota Latvijas tūrisma tēla brošūra Latvija angļu, vācu un krievu valodās, paredzēta tās izdošana kopumā 12 valodās,

• ir izdots multimediju CD Latvija fotogrāfijās,

• finansu resursu trūkuma dēļ pašlaik nenotiek regulārs darbs ar ārvalstu masu saziņas līdzekļiem,

— dalība starptautiskajos tūrisma gadatirgos Latvijā un ārvalstīs

• ik gadu Latvijā tiek rīkoti divi starptautiski tūrisma gadatirgi Balttour un Baltijas tūrisma ceļš, kura ietvaros notiek arī tūrisma birža Tavas pēdas,

• Latvija ik gadu tiek pārstāvēta starptautiskos tūrisma gadatirgos un izstādēs. 2001.gadā paredzēts piedalīties 12 gadatirgos nozīmīgākajos Latvijas tūrisma tirgos (Helsinkos, Stokholmā, Hamburgā, Rīgā, Berlīnē, Gēteborgā, Maskavā, Viļņā, Ženēvā, Tallinā, Varšavā, Londonā),

• piedalīšanās gadatirgos un izstādēs ir iespējama, tikai apvienojot valsts piešķirto finansējumu ar pašvaldību un privātā sektora līdzekļiem,

• dalībai starptautiskajos tūrisma gadatirgos nav koncepcijas Latvijas stenda vizuālajam noformējumam, kas būtu starptautiski saprotams un atpazīstams, kā arī tehniski transformējams dažāda līmeņa pasākumos. Veidojot atšķirīgu noformējumu katrai konkrētai izstādei, piedalīšanās gadatirgos sadārdzinās. 2001.gadā uzsākts darbs pie minētās koncepcijas izstrādes,

• 2001.gadā LTAA sadarbībā ar Rīgas domi un Aģentūru Rīga 800 starptautisko gadatirgu laikā apmeklētāju uzmanības piesaistei organizē kultūras pasākumus, preses konferences u.c. pasākumus,

— tūrisma informācijas centru darbība

• Latvijā patlaban darbojas vairāk nekā 40 TIC, kuru darbība un finansējums ir ļoti atšķirīgi,

• 2001.gadā uzsākts darbs pie Latvijas Valsts standarta tūrisma informācijas centriem izstrādes,

• Latvijā nav nacionālā TIC, rit darbs pie Latvijas Tūrisma informācijas centra Rīgā koncepcijas izstrādes,

• ārzemēs darbojas Latvijas Tūrisma informācijas centrs Helsinkos un Baltijas tūrisma informācijas centrs Minsterē, kura uzturēšanā ar līdzfinansējumu piedalās LTAA. Šo TIC finansējums un personāla nodrošinājums ir nepietiekams,

• ir izstrādāta Latvijas tūrisma informācijas biroju ārvalstīs koncepcija, kas paredz biroju izveidi nozīmīgākajos tūrisma tirgos (Somijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Krievijā). Projekts iesniegts iekļaušanai Valsts investīciju programmā,

• 2001.gadā VARAM un LTAA ir uzsākušas īstenot valsts investīciju projektu “Vienota tūrisma informācijas centru tīkla izveide”, kura ietvaros tiks izstrādāta uz informācijas tehnoloģijām balstīta efektīva tūrisma informācijas sistēma. Tās galvenie informācijas norošinātāji būs TIC,

 

5. Sadarbība ar Latvijas institūcijām

tūrisma mārketinga pasākumu

īstenošanai

— LTAA ir izveidojusies sadarbība ar LR vēstniecībām, īpaši valstīs, kurās Latvija piedalās starptautiskajos tūrisma gadatirgos (Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Krievijā, Lielbritānijā, Norvēģijā), nodrošinot iespējas rīkot Latvijas tūrisma produkta prezentācijas, preses konferences,

— ir noslēgta vienošanās starp LTAA un Latvijas Institūtu par vienota Latvijas tēla veidošanu. Šī sadarbība pagaidām nav pietiekami efektīva,

— 1999.g. oktobrī Ārlietu ministrija ir izveidojusi Konsultatīvo padomi ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas jautājumos, kurā darbojas pārstāvis no VARAM,

 

6. Vispārējā informācija

par tūrisma iespējām Latvijā

6.1. Tūrisma informācijas

un uz tūrismu attiecināmi materiāli

— ik gadu tiek izdoti: Latvijas tūrisma tēla brošūra “Latvija”, tūrisma aģentu rokasgrāmata, katalogs “Viesnīcas Latvijā”, katalogs “Atpūta laukos”, citi tūristu mītņu katalogi, informatīvais buklets “Tūrisma informācijas centri Latvijā”,

— grāmatas, bukleti, CD-ROM u.c. materiāli par Latviju dažādās valodās,

— tiek izdoti ceļveži pa Latviju, reģionu un rajonu tūrisma piedāvājuma katalogi un ievērojumu tūrisma objektu apraksti, specializētas tūrisma kartes, kartes, videofilmas.

 

6.2. Citi tūrisma informācijas avoti

— tūrisma uzņēmumi un gidi, kas sniedz tūrisma informāciju praktiski visā Latvijas teritorijā,

— Latvijas vēstniecības un pārstāvniecības ārvalstīs,

— Latvijas tūrisma kontaktbiržas ārvalstīs. Pēdējoreiz kontaktbirža notika 2001.gada martā Maskavā.

 

7. Tūrisma informācija internetā,

tūrisma informācijas

un rezervēšanas sistēmas

— darbojas LTAA izveidota Latvijas tūrisma mājas lapa angļu valodā, kuru paredzēts pārveidot valsts investīciju projekta ietvaros, nodrošinot tās darbību četrās valodās (latviešu, krievu, angļu, vācu), Latvijas tūrisma informācijas sistēma “Open Latvia” latviešu, angļu un krievu valodās, kuru paredzēts tālāk attīstīt rezervācijas sistēmā, un Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” izveidotā lauku tūrisma informācijas un rezervācijas sistēma latviešu, angļu un vācu valodās,

— tūrisma informācija pieejama vairākos interneta katalogos, piemēram, www.7770777.lv vai www.118.lv,

— reģionālo tūrisma asociāciju mājas lapas pagaidām nav izveidotas, rit darbs pie Vidzemes tūrisma asociācijas informācijas un rezervācijas sistēmas izveides. Ir izveidota Rīgas reģiona tūrisma informācijas sistēma internetā Destination Riga, noslēgumam tuvojas rezervācijas sistēmas izveide,

— pastāv aptuveni 30 mājas lapas rajoniem, pagastiem vai pilsētām un 15 — tūrisma objektiem, kā arī lapas tūristu mītnēm un citiem tūrisma uzņēmumiem,

— uzņēmumu, kas internetā sniedz rezervācijas pakalpojumus, skaits pagaidām ir neliels,

— Latvijas tūrisma uzņēmumi izmanto globālās rezervēšanas sistēmas (AMADEUS, SMART, SABRE, GALILLEO u.c.),

 

8. Dalība starptautiskās

tūrisma organizācijās

— Latvija valsts līmenī nav tieši pārstāvēta nevienā no tai nozīmīgākajām starptautiskajām tūrisma organizācijām: ne Eiropas Ceļojumu komisijā, ne Baltijas jūras tūrisma komisijā, ne Pasaules tūrisma organizācijā,

— 2001.gadā tika uzsāktas sarunas par Latvijas iespējamo dalību Eiropas Ceļojumu komisijā, kas ir izvirzīta par vienu no Latvijas tūrisma attīstības prioritātēm. Dalība šajā organizācijā nodrošinātu Latvijas tūrisma iespēju popularizēšanu tālajos tirgos, kurus pašlaik un pārskatāmā nākotnē Latvijai patstāvīgi aptvert nav pa spēkam, kā arī pavērtu iespējas ietekmēt Eiropas tūrisma mārketinga politiku.

 

Situācijas analīze un secinājumi

1. Mērķtirgi

— Latvijā ienākošais tūrisms līdz 2000.gadam samazinājās. Lai arī 2000.gadā vērojams nozīmīgs robežšķērsotāju pieaugums, tas lielākoties ir uz tranzīta tūristu rēķina,

— 2000.gadā ārvalstu tūristu kopējie izdevumi Latvijā pieauga. Tūristu uzturēšanās ilgumam vēl aizvien ir tendence samazināties,

— ņemot vērā katras ceļotāju grupas individuālā tēriņa lielumu, Latvijai visizdevīgākie ir tūristi, kuri ierodas ar motīvu darījumi, atpūta, ārstēšanās, sports un iepirkšanās, un kuri nakšņo tūristu mītnēs,

— Latvijas ienākošā tūrisma nozīmīgākie tirgi ir Ziemeļeiropas un CAEV (Skandināvijas valstis, Vācija, Krievija, Polija, Lietuva un Igaunija),

— valsts mērogā tiek nepietiekami veikti mārketinga pasākumi uz vietējo mērķauditoriju, kas sastāda skaitliski nozīmīgu tirgus daļu,

 

2. Budžets

Latvijas valsts budžetā tūrismam atvēlētie līdzekļi ir nepietiekami efektīva Latvijas tūrisma mārketinga nodrošināšanai, netiek veikti mērķtiecīgi nedz ārējā, nedz iekšējā tirgus pētījumi,

 

3. Institūcijas, kas nodarbojas

ar tūrisma mārketingu

— tūrisma industrijā Latvijā dominē mazie un mikrouzņēmumi, kuriem katram atsevišķi nav pa spēkam veikt starptautiskus mārketinga pasākumus. Starptautiskajā tūrisma tirgū atsevišķi ieiet nav iespējams ne valstij, ne pašvaldībām, ne privātajam sektoram,

— Latvijas mārketinga pasākumu organizēšanā LTAA ir koordinējošā loma, bet nav izveidots ilgtermiņa savstarpēji ieinteresētas sadarbības (t.sk. kopfinansējuma) modelis ar pārējām institūcijām, motivējot un ieinteresējot tās līdzdarboties. Sadarbība starp institūcijām, kas nodarbojas ar Latvijas tūrisma mārketingu, tiek veidota tikai uz atsevišķiem pasākumiem.

 

4. Latvijas tūrisma mārketinga

realizācija

— līdz 2001.gadam nebija vidēja termiņa Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijas, kas ir viens no kavējošiem faktoriem adekvāta finansējuma piesaistē,

— Latvija nav atpazīstama kā tūrisma galamērķis, bet tas nav iespējams bez pozitīva valsts koptēla veidošanas. Latvijas tēls nav izstrādāts, secinoši nav iespējams ar to saskaņot valsts tūrisma tēla izveidi. Nav izstrādāta komunikatīvā koncepcija, kas ir pamats mērķtiecīgai Latvijas tūrisma tēla veidošanai,

— nav izveidots sadarbības un līdzfinansējuma modelis dalībai starptautiskajos tūrisma gadatirgos,

— koncepcijas trūkums vizuālajam Latvijas stenda noformējumam dalībai starptautiskajos tūrisma gadatirgos līdz šim radījis papildus izdevumus,

— valsts galvaspilsētā nav izveidots nacionālais TIC — apmeklētāju centrs, kur varētu iegūt informāciju par visu Latviju,

— Latvijai nav neviena TIB tūrismam svarīgākajos tirgos (patreiz tikai TIC Somijā un Vācijā). Bez TIB nav iespējams mērķtiecīgs mārketinga darbs. Ja nav pastāvīgas informācijas plūsmas (t.sk. vietējo apstākļu pārzināšana, sadarbība ar vietējiem tūrisma operatoriem un masu saziņas līdzekļiem, kā arī tūrisma mārketinga pasākumu organizēšana uz vietas), Latvijas dalībai dažādos tirgos ir tikai kampaņas raksturs un tā nav pietiekoši efektīva,

— finansu trūkuma dēļ netiek izmantoti visi mārketinga rīki, piemēram, publikācijas ārvalstu preses izdevumos, ārvalstu raidkanālu sniegtās iespējas, prioritāro Latvijas tūrisma tirgu masu saziņas līdzekļu un tūrisma operatoru vizīšu organizēšana Latvijā,

— lai gan pakāpeniski pieaug tūrisma informatīvo materiālu skaits un kvalitāte, nepietiekošā finansējuma dēļ to joprojām trūkst. Iepriekšējos gados iespiedmateriāli tika izdoti ES PHARE programmas ietvaros, taču kopš 1999.gada šis finansējums ir pārtraukts,

— tūrisma informācija interneta tīklā ir nepietiekami izdalīta kopējā informācijā, tā nav saskaņota un koordinēta, un lietotājiem ir grūti tajā orientēties,

— daudzas tūrisma mājas lapas ir novecojušas un vairs nepilda savas funkcijas,

— trūkst oficiālas valsts mēroga tūrisma informācijas sistēmas,

— nav izveidots sadarbības un līdzfinansējuma modelis Latvijas tūrisma informācijas materiālu izdošanai,

— apstāklis, ka Latvija nav nevienas starptautiskas tūrisma organizācijas dalībvalsts, liedz piedalīties tūrisma politikas veidošanā un īstenošanā starptautiskā līmenī, brīvu pieeju pie starptautiskām tūrisma datu bāzēm un pētījumiem, neļauj iepazīt labāko pieredzi, kavē Latvijas tūrisma iespēju plašāku popularizēšanu (īpaši tālajos tirgos).

 

Apakšprogrammas mērķi

un uzdevumi

1. Latvijas tūrisma tēla veidošana

atbilstoši mērķtirgiem

— radīt pievilcīgu, atpazīstamu Latvijas tūrisma tēlu ārvalstu un vietējiem tūristiem,

— veikt regulārus tūrisma tirgus pētījumus.

 

2. Latvijas tūrisma produkta

virzība tirgū

— izstrādāt Latvijas tūrisma produkta virzības pasākumu kopumu vietējam un starptautiskajam tirgum,

— nodrošināt kvalitatīvu, ar vienotu Latvijas tūrisma tēla vizuālo koncepciju saskaņotu informāciju (bukleti, kartes, videofilmas, ceļveži, kompaktdiski, u.c.) prioritārajiem tūrisma tirgiem atbilstošajās valodās un daudzumā,

— attīstīt uzsākto sadarbību ar pārējām Baltijas valstīm kā tūrisma produkta, tā mārketinga ziņā, izstrādājot vienotu mārketinga politiku, jo Latvijai nav pa spēkam vienai apgūt perspektīvos tālos tūrisma tirgus,

— līdzīgi attīstīt sadarbību ar Baltijas jūras reģiona valstīm, to perspektīvā izvēršot sadarbībā Eiropas Savienības ietvaros,

— iestāties Eiropas Ceļojumu komisijā, kā arī izvirzīt par prioritāti iestāju Baltijas jūras tūrisma komisijā un Pasaules Tūrisma organizācijā47.

 

3. Tūrisma informācijas

izplatīšanas kanālu attīstība

— piedalīties starptautiskajos tūrisma gadatirgos un izstādēs nozīmīgākajos Latvijas tūrisma tirgos,

— izveidot savstarpēji ieinteresētas sadarbības modeli valsts, pašvaldību un privātā sektora dalībai starptautiskajos tūrisma gadatirgos un citu mārketinga aktivitāšu organizēšanai,

— veikt kvalitatīvu reklāmas materiālu izgatavošanu un izplatīšanu, piegādi visām Latvijas pārstāvniecībām (ne tikai diplomātiskajām un TIC) ārzemēs,

• atvērt Latvijas TIC Rīgā,

• esošos TIC ārvalstīs pārveidot pat TIB,

• palielināt TIB skaitu ārvalstīs, pirmkārt, nozīmīgākajos Latvijas tirgos — Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Krievijā, kā arī Baltijas valstīs,

— organizēt efektīvu sadarbību ar vietējiem un ārzemju masu saziņas līdzekļiem: vietējos un ārvalstu masu saziņas līdzekļos sniegt informāciju par tūrisma iespējām Latvijā. Savlaicīgi, kampaņas veidā informēt par notiekošajiem kultūras, sporta u.c. pasākumiem,

— veicināt izdevumu par Latviju pieejamību ārvalstīs (grāmatnīcās, internetā),

— organizēt kontaktbiržas izvēlētajos tirgos,

— uzturēt pastāvīgus kontaktus ar ārzemju tūrisma operatoriem,

• plašāk izmantot modernās informācijas tehnoloģijas tūrisma informācijas izplatīšanā,

• veikt pētījumu par bezmaksas Latvijas tēla popularizēšanas iespējām ārvalstīs (starptautiskajos masu medijos, internetā).

 

4. Tūrisma informācijas

kvalitātes paaugstināšana

— izstrādāt viegli atpazīstamu vizuālo noformējumu Latvijas dalībai starptautiskajos tūrisma gadatirgos,

— veidojot savstarpēji ieinteresētu valsts, LTAA, pašvaldību, tūrisma asociāciju un tūrisma firmu sadarbības modeli, uzlabot reklāmas izdales materiālu kvalitāti,

— izveidot vienotu Latvijas tūrisma portālu, sadarbojoties LTAA, TIC, pašvaldībām, tūrisma attīstībā ieinteresētām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī tūrisma un IT uzņēmumiem,

— sekmēt tūrisma informācijas un rezervēšanas sistēmu (vienotās tūrisma informācijas sistēmas objekts) attīstību Internetā,

— sekmēt citu jauno tehnoloģiju pielietojumu tūrisma mārketinga mērķiem.

 

Apakšprogrammas

darbības virzieni

Vietējā tūrisma tirgū:

— vietējā tūrisma tirgus izpēte,

— Latvijas tūrisma produkta virzība vietējā tirgū.

Ārvalstu tūrisma tirgū:

— ārvalstu tūrisma tirgus izpēte,

— Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijas veidošana,

— Latvijas tūrisma produkta virzība ārvalstu tirgū.

 

8. Apakšprogramma

 

Tūrisma statistika

Apakšprogrammas

vispārīgais mērķis

Nodrošināt tūrisma nozari, tautsaimniecību kopumā un ikvienu Latvijas un ārvalstu lietotāju ar savlaicīgu, precīzu, pilnīgu un starptautiski salīdzināmu tūrisma statistisko informāciju.

Tūrisma statistika ir viena no statistikas nozarēm, ko var definēt kā ar tūrismu saistīto skaitlisko datu savākšanu, attēlošanu, analīzi un interpretāciju.

 

Situācijas raksturojums

1. Latvijas tūrisma statistikas

 

atbilstība ES statistikas sistēmai

Tūrisma statistiku Latvijā apkopo CSP. Tās darbu regulē:

— LR likums “Valsts statistikas likums” (1997.g.),

— CSP nolikums,

— ikgadējā statistiskās informācijas valsts programma, kuru apstiprina LR MK,

— citi normatīvie akti.

Tūrisma statistika tiek apkopota:

— organizējot robežšķērsojošo personu un vietējā tūrisma apsekojumus,

— apkopojot statistikas pārskatus no tūristu mītnēm un tūrisma firmām48.

Apkopošanas gaitā tiek ievērota konfidencialitāte un datu aizsardzība. LR likums Valsts statistikas likums nosaka, ka individuālos statistikas datus var izmantot tikai kopsavilkumiem un datu grupēšanai, sociālekonomisko parādību un procesu analīzei.

Apkopotā informācija tiek publicēta Latvijas statistikas gadagrāmatā, ikgadējā statistikas biļetenā “Tūrisms Latvijā” un Latvijas statistikas ikmēneša biļetenā.

Informācija tiek apkopota, iespēju robežās ievērojot Tūrisma likuma 3. panta 8. punkta prasības. Pēc Latvijas pieteikuma iesniegšanas par vēlēšanos iestāties ES, CSP uzsāka integrēšanās procesu ES statistikas sistēmā. Ir izveidota Eiropas integrācijas darba grupa Statistika, kurā tiek apzinātas un izvērtētas ES likumdošanas aktu prasības statistikas jomā49.

CSP apstiprinātajā ES likumdošanas aktu izpildes programmā paredzēts, ka Padomes 1995.gada 23.novembra direktīvas 95/57/EK par statistikas datu vākšanu tūrisma nozarē prasības jāizpilda līdz 2003.gadam.

 

2. Ienākošā un izejošā

tūrisma statistika

Ienākošā un izejošā tūrisma statistika tiek veidota, izmantojot Valsts robežsardzes informāciju par robežu šķērsojošo personu skaitu.

CSP 1996.gadā uzsāka robežšķērsojošo personu izlases veida apsekojumu. Sākot ar 1999.gadu, šo apsekojumu veic reizi ceturksnī. Gadā tiek apsekoti ~15 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, kuri atgriežas no ārzemēm un ~12 tūkst. ārzemju viesu, kuri viesojušies Latvijā. Apsekojuma izmaksas 1999.g. bija Ls 32 tūkstoši.

Intervijas tiek veiktas 28 robežkontroles punktos — lidostā, ostās, tālsatiksmes vilcienos, kā arī uz autoceļiem.

Apsekojuma gaitā tiek iegūta šāda informācija:

— kopējais ceļotāju, t.sk. tūristu skaits,

— ceļotāju vecums un dzimums,

— informācijas avots par valsti,

— ceļotāju sadalījums pa valstīm,

— ceļojuma ilgums,

— ceļojuma galvenais iemesls,

— izdevumi ceļojuma laikā, t.sk. pa izdevumu veidiem,

— ceļojuma novērtējums u.c.

Apsekojuma rezultāti tiek izmantoti valsts maksājuma bilances50 sastādīšanai, novērtējot tūrisma nozares vietu tautsaimniecībā. Maksājuma bilances tekošā konta sadaļas Ceļojumi aprēķināšanai tiek izmantota iepriekš minētajā apsekojumā iegūtā informācija — Latvijas ceļotāju izdevumi ārzemēs un ārzemju ceļotāju izdevumi Latvijā.

 

 

3. Vietējā tūrisma statistika

Vietējā tūrisma statistika nodrošina datu apkopošanu par Latvijas iedzīvotāju tūrismu Latvijas teritorijā, ievērojot gan minētās ES direktīvas, gan Latvijas datu lietotāju prasības.

Latvijā pirmais visas valsts vietējā tūrisma apsekojums tika veikts 1998.gadā 4 reizes — janvārī, aprīlī, jūlijā un oktobrī. Izlases apjoms katrā apsekojuma vilnī bija 1500 personas vecumā, sākot no 15 gadiem.

Atbilstoši ES direktīvas prasībām vietējā tūrismā tiek iekļauti tikai tie ceļojumi, kuru galvenais mērķis ir atpūta vai darījumu kārtošana, kas netiek organizēti regulāri un kuru laikā viena vai vairākas naktis tiek pavadītas ārpus dzīves vietas (Latvijā — citā rajonā). Veidojot apsekojuma veidlapu, tika ievērotas Latvijas datu lietotāju vajadzības — apsekojumā tika iekļauti arī jautājumi par vienas dienas atpūtas braucieniem, kas valstī ir vispopulārākie. Apsekojumā lietotā vietējā tūrisma definīcija atšķiras no direktīvas prasībām un ir šāda:

vietējais tūrisms — Latvijas iedzīvotāju ceļojumi pa Latviju ar mērķi atpūsties vai kārtot darījumus ar nosacījumu, ka ceļojumu laikā tiek šķērsota reģiona (rajona) robeža. Vietējā tūrisma ceļojumu skaitā netiek ieskaitīti regulāri braucieni uz darbu vai mācībām.

Apsekojuma rezultātā iegūtā informācija liecina par to, ka katrs otrais (46%) valsts iedzīvotājs vecumā no 15 gadiem piedalās vietējā tūrisma aktivitātēs. Atbilstoši ES direktīvas definīcijai (atpūtas un darījumu braucieni ar nakšņošanu ārpus parastās dzīves vietas), atpūtas braucienos piedalījušies tikai 26% Latvijas iedzīvotāju, kuri vecāki par 15 gadiem, bet darījumu braucienos — tikai 5%.

Statistiskās informācijas valsts programma 2001.gadam paredz vietējā tūrisma izlases apsekojumu kopumā Latvijā un pa reģioniem reizi ceturksnī.

 

 

Rādītāji vietējā tūrisma statistikā

Apkopošanas

Apkopošanas periods — ceturksnis

periods — gads —

––––––––––––––––––––––––––––––––

Rādītāja nosaukums

atpūtas braucieni

atpūtas braucieni

darījuma braucieni

(ilgums — 4 un

(ilgums — 1 un

(ilgums — 1 un

vairāk diennaktis)

vairāk diennaktis)

vairāk diennaktis)

Tūristu skaits

X

X

X

Tūrisma ceļojumu skaits

X

Xg

Xg

Tūrisma ceļojumu skaits mēnesī

X

X

X

Tūrisma ceļojumu skaits pēc ceļojuma mērķa

X

X

X

Ceļojuma ilgums ( diennaktis)

X

X

X

Izmantotais transporta veids

X

Tūristu apmešanās vietas

X

X

X

Tūristu sadalījums pēc dzimuma

X

X

X

Tūristu sadalījums pa vecuma grupām

X

Tūristu izdevumi

X

X

X

 

Xg — informācija jāiesniedz reizi gadā

 

4. Viesnīcu un citu tūristu mītņu statistika

Reizi ceturksnī CSP no viesnīcām un citām tūristu mītnēm apkopo statistisko pārskatu, kurā iekļautā informācija tuvinās ES direktīvas prasībām.

 

5. Tūrisma ieguldījums Latvijas ekonomikā

51

Lai precīzi aprēķinātu tūrisma kopējo pievienoto vērtību, ir nepieciešami dati par IKP pēc NACE klasifikācijas 4 zīmju līmenī (pēc NACE klasēm). Pašlaik CSP rīcībā nav šādas informācijas, IKP dati ir pieejami tikai par NACE sekcijām vai atsevišķām nodaļām.52

Lai noskaidrotu tūrisma tiešo un netiešo nodarbinātību, ir nepieciešama statistiskā informācija par strādājošo skaitu tūrisma uzņēmumos un uzņēmumos, kas uz tūrisma nozari attiecas netieši. Pašlaik CSP rīcībā šāda informācija (sadalījumā privātais sektors un sabiedriskais sektors, tai skaitā sabiedriskais sektors — valsts īpašums un pašvaldību īpašums) ir gandrīz visām NACE klasēm, kas attiecas uz tūrismu tieši un netieši.

Mazāk pieejama informācija ir par privātā sektora uzņēmumiem, jo nozares 55.2. Kempingi un citas īslaicīgas apmešanās vietas un 61. Ūdens transports saskaņā ar izlases metodiku privātā sektorā sīkākā sadalījumā nav reprezentatīvas. Nozares 55.30. Restorāni un 55.40. Bāri, 92.61. Sporta arēnu un stadionu darbība un 92.62. Pārējā sporta darbība, kā arī 92.71. Azartspēles un derības un 92.72. Citur neklasificēta rekreatīva darbība atsevišķi arī nav reprezentatīvas, tāpēc privātajā sektorā sniegtas kopā.

Papildus ir ieteicams noskaidrot tūrismā nodarbināto kvalitatīvo sastāvu, piemēram:

— strādājošo sadalījums pēc vecuma,

— strādājošo sadalījums pēc izglītības līmeņa,

— strādājošo sadalījums pēc statusa (darba ņēmēji, darba devēji un pašnodarbinātie),

— strādājošo sadalījums pēc pilna un nepilna darba laika,

— darba meklētāju skaits tūrisma nozarē.

Šāda veida informācija pa nozarēm ir pieejama darbaspēka apsekojumā, attiecībā uz tūrismu visvairāk informācijas var iegūt no NACE 55.nodaļas Viesnīcas un restorāni, taču nav pieejama precīza informācija par tieši tūrisma uzņēmumos nodarbināto kvalitatīvo sastāvu.

Oficiālu informāciju par nodokļu ieņēmumiem no tūrisma nozares nav iespējams iegūt, jo CSP rīcībā nav datu par nodokļiem.

Lai noteiktu tūrisma ekonomisko ieguldījumu atsevišķu reģionu attīstībā, ir nepieciešama šāda statistiskā informācija:

— tūrisma uzņēmumu skaits pa reģioniem,

— tūrisma uzņēmumu raksturojošie rādītāji (piemēram, gultas vietu skaits, piešķirtā kategorija, apkalpoto viesu skaits, ārzemnieku īpatsvars apkalpoto viesu vidū),

— nodarbināto skaits tūrisma nozarē pa reģioniem,

— tūrisma kopējā pievienotā vērtība pa reģioniem,

— investīcijas tūrismā pa reģioniem,

— Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” darbību raksturojošie rādītāji.

Daļa no iepriekš minētās informācijas ir pieejama.

 

 

6. Tūrisma satelītkonti

Tūrisms ir īpaša tautsaimniecības nozare, kas atšķiras no citām ar to, ka ietilpst daudzu citu nozaru sektoros. Tāpēc tūrismu nav iespējams identificēt kā atsevišķu nozari nacionālajos kontos un ir grūti noteikt tā ieguldījumu tautsaimniecībā.

Tūrisms kā ekonomiska darbība netieši ir ietverts nacionālajos kontos — tajos ir uzskaitītas preces, kuras pērk viesi un ražo piegādātāji (kā arī pamatkapitāla veidošana), tomēr tās nav viegli saskatāmas, jo tūrisma funkcija nav identificēta kā atsevišķa darbība, bet gan ir paslēpta vairākos citos nacionālo kontu elementos.

Lai risinātu šo situāciju, Kanādas valdība pirms vairāk nekā 20 gadiem uzsāka pirmās aktivitātes, kurā vēlāk iesaistījās ESAO un PTO. Darbs noslēdzās 2000.gadā, ANO 31.sesijā tās Statistikas komitejai pieņemot nacionālo tūrisma satelītkontu metodoloģiju.

TSK nodrošina pilnīgāku priekšstatu par tūrisma kā ekonomiskas darbības nozīmīgumu un nosaka tūrisma savstarpējās attiecības ar tradicionālajiem nozaru sektoriem, kas ir nacionālajos kontos.

TSK nodrošina veidu, kādā šos tūrisma ekonomiskos aspektus var nošķirt no citas darbības un parādīt, un analizēt atsevišķi, bet tā, ka tie joprojām paliek arī nacionālajos kontos.

 

7. Tūrisma satelītkontu ieviešanas iespējas Latvijā

Pašlaik Latvijā tūrisma satelītkonti vēl netiek aprēķināti.

Tūrisma satelītkontu ieviešanu Latvijā kavē šādi iemesli:

— nav izstrādāta pilnīga Latvijas apstākļiem piemērota nacionālā TSK sastādīšanas metodika,

— nav pieejami teorētiskie materiāli par tūrisma satelītkontiem un to izveidošanas pieredzi latviešu valodā,

— nav izveidota TSK izstrādāšanas darba grupa, kuras sastāvā jābūt statistiķiem, ekonomistiem, finasistiem, tūrisma nozares speciālistiem, tūrisma uzņēmējiem utt.,

— TSK aprēķināšanai ir nepieciešams veikt papildus statistisko datu precizēšanu un statistiskos apsekojumus, kam vajadzīgs zināms laiks un papildus finansējums,

— nav sadarbības ar starptautiskām organizācijām (EASO, PTO) šajā jomā, jo Latvija nav to dalībvalsts.

TSK ieviešanai vispirms ir nepieciešams noteikt ar tūrismu saistītās ekonomiskās darbības pēc valstī akceptēta ekonomiskās darbības klasifikatora. Latvijas gadījumā tā ir vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija NACE 1.red.

TSK ieviešanu pozitīvi ietekmēs tas, ka CSP jau ir sākusi regulāri aprēķināt izmaksu-izlaides tabulas. Izmaksu–izlaides tabulas ir viens no TSK aprēķināšanas priekšnoteikumiem.

 

Situācijas analīze un secinājumi

1. Ieviešot ES direktīvu 95/57/EK

par statistikas datu vākšanu

tūrisma nozarē, pašreiz

netiek izpildītas šādas prasības:

— ienākošā un izejošā tūrisma statistikā

— informācija netiek apkopota par katru mēnesi,

— vietējā tūrisma statistikā

— netiek apkopota informācija par privātajām apmešanās vietām (vasarnīcām, dārza mājām u.c.),

— apsekojums netiek veikts regulāri,

— viesnīcu un citu tūristu mītņu statistikā

— nav izstrādāta precīza metodoloģija, lai aprēķinātu tūristu un atpūtas centru (bāzu), kempingu gultas vietu (numuru) noslogojuma rādītājus,

— nav izstrādātas nepieciešamās definīcijas, kas nosaka gultas vietu skaitu kempingā (atpūtas bāzē),

— nav pilnīgas informācijas par vasaras atpūtas nometņu darbību.

 

2. Tūrisma ieguldījums

Latvijas tautsaimniecībā:

— informācija par privātā sektora uzņēmumiem ir nepilnīga,

— informācija par tūrisma uzņēmumos nodarbināto kvalitatīvo sastāvu ir nepilnīga,

— trūkst oficiālas informācijas par nodokļu ieņēmumiem tūrisma jomā,

— daļēji nav pieejama informācija par tūrisma ekonomisko ieguldījumu Latvijas reģionu attīstībā.

 

3. Tā kā valstī nav izstrādāta

TSK izveides metodoloģija,

nepilnīga ir informācija

par šādiem jautājumiem:

— tūrisma kopējās pievienotās vērtības aprēķināšanai dati par IKP nav pietiekami detalizēti,

— nav pilnīgas informācijas par tūrismā nodarbinātajiem,

— tūrisma tiešā un netiešā nodarbinātība nav pietiekami atspoguļota par privātā sektora uzņēmumiem (jo īpaši sadaļās Kempingi un īslaicīgas apmešanās vietas, Ūdens transports),

 

4. TSK izveide veicinātu:

— starptautiskai standartizācijai atbilstošas Latvijas tūrisma statistikas klasifikācijas un jēdzienu izveidi, kas ļautu veikt ticamus salīdzinājumus starp valstīm vai valstu grupām un padarītu šos rādītājus salīdzināmus ar citiem starptautiski atzītiem makroekonomiskiem kopsavilkuma rādītājiem,

— ekonomisko datu apkopošanu un attīstības prognožu izstrādāšanu tūrisma jomā.

 

Apakšprogrammas mērķi

un uzdevumi

1. Latvijas tūrisma statistikas

 

atbilstība ES statistikas sistēmai

— regulāri organizēt robežšķērsojošo personu apsekojumu,

— regulāri organizēt vietējā tūrisma apsekojumu,

— pilnveidot viesnīcu un citu tūristu mītņu statistiku.

 

2. Statistiskās informācijas

kvalitātes uzlabošana

— ienākošā un izejošā tūrisma statistikā:

• papildināt apsekojuma aptaujas lapu, izmantojot ES statistikas biroja un PTO ieteikumus,

• veikt nerespondences analīzi, izvērtējot tās samazināšanas iespējas,

• uzlabot intervētāju darbu, sevišķu uzmanību pievēršot viņu svešvalodu zināšanām un komunikācijas prasmei,

— viesnīcu un citu tūristu mītņu statistikā:

• CSP sadarbībā ar LTAA un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju regulāri aktualizēt viesnīcu un citu tūristu mītņu reģistru (datu bāzi) un uzlabot iesniegtās statistiskās informācijas kvalitāti,

• CSP mainīt statistisko pārskatu iesniegšanas periodiskumu (ceturkšņa pārskatus aizstāt ar mēneša pārskatiem),

— statistikas apsekojumiem nepieciešamā valsts budžeta finansējuma nodrošināšanai piesaistīt galvenos datu lietotājus — Latvijas Banku un VARAM.

 

3. TSK ieviešana

— izstrādāt Latvijas apstākļiem piemērotu nacionālā TSK sastādīšanas metodiku,

— uzsākt sadarbību ar ES, t.sk. nepieciešamā finansējuma piesaistīšanai, un ārvalstīm, kas jau ir ieviesušas TSK.

 

Apakšprogrammas

darbības virzieni

1. Tūrisma statistiskās informācijas vākšana un apkopošana atbilstoši ES direktīvai 95/57/EK.

2. Nacionālo tūrisma satelītkontu aprēķināšanas ieviešana.

 

9. Apakšprogramma

 

Tūrisma izglītība un pētniecība

Apakšprogrammas

vispārīgais mērķis

Tūrisma izglītības un pētniecības galvenais mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus un profesionālus kadrus darbam tūrisma nozarē un nodrošināt tūrisma nozari ar nepieciešamajiem pētījumiem.

Mūsdienīgas, konkurētspējīgas tūrisma nozares attīstība nav iespējama bez tūrisma izglītības un pētniecības, cilvēkresursu attīstības.

Izglītību tūrisma jomā veido:

1. tūrisma pamatu (prasmju, zināšanu) integrēšana pamata un vispārējās vidējās izglītības programmās,

2. profesionālā vidējā izglītība 2. un 3. profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju apguvei,

3. profesionālā augstākā izglītība 4. un 5. profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju apguvei,

4. augstākā akadēmiskā izglītība (bakalaura, maģistra studiju programmas);

5. profesionālā tālākizglītība,

6. interešu izglītība.

Tūrisma pētniecībā ietilpst fundamentālie un lietišķie pētījumi, kurus veic akadēmiskie institūti, konsultantu firmas, tūrisma uzņēmumi, projektu darba grupas un individuālie pētnieki.

Pētniecības iestādes nodrošina ar nepieciešamo informāciju un analīzi par tūrisma attīstības globālajām, reģionālajām un vietējām tendencēm, un, pamatojoties uz to, sniedz rekomendācijas tūrisma attīstības plānotājiem un tūrisma nozares pārstāvjiem.

Pētījumi par tūrisma lomu valsts un reģionu attīstībā palīdz informēt likumdevējus, izpildvaru un sabiedrību par nepieciešamību veicināt šīs nozīmīgās tautsaimniecības nozares attīstību.

 

Situācijas raksturojums

1. Tūrisma izglītība

Tūrisma profesionālā vidējā izglītība (2.–3. līmenis) ir Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas un Kultūras ministrijas pārziņā. Tūrisma un viesmīlības studiju programmas53 realizē 23 profesionālās izglītības mācību iestādes.

Augstākā izglītība tūrisma jomā ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. Augstākās akadēmiskās programmas var apgūt Latvijas Universitātē, Daugavpils pedagoģiskajā universitātē, Liepājas pedagoģiskajā akadēmijā, Rēzeknes augstskolā un Sporta pedagoģijas akadēmijā. Augstāko profesionālo izglītību (4.–5. kvalifikācijas līmenis) var iegūt Starptautiskajā biznesa augstskolā Turība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā un Vidzemes augstskolā54.

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte 2001.gadā ir sagatavojusi studiju programmu Tūrisma gids (apstiprināta LU Mācību padomē 24.01.2001.), kas paredz apgūt augstāko profesionālo izglītību un iegūt tūrisma gida kvalifikāciju.

Tālākizglītību nodrošina augstskolas (LU, Starptautiskā biznesa augstskola Turība), Nodarbinātības valsts dienests (aktīvās nodarbinātības pasākuma Profesionālā apmācība un pārkvalifikācija ietvaros 2000. g. tika apmācīti vai pārkvalificēti 926 bezdarbnieki ar tūrismu saistītās apmācību programmās), tūrisma uzņēmumi (B&M, LUTK), Pašvaldību mācību centrs.

Atsevišķās pamatskolās un vidusskolās kā izvēles kursi tiek piedāvāti tūrisma priekšmeti (piem. Jūrmalas Lielupes vidusskola, Alojas Ausekļa vidusskola), profilkursā Ģeogrāfija tiek apgūti tūrisma ģeogrāfijas pamati.

Tūrisma pasniedzēji izglītības iestādēs pārsvarā ir citu nozaru speciālisti (ģeogrāfija, ekonomika, informātika, u.c.), kas pēdējo gadu laikā ir sagatavojuši profilkursus. Izglītības iestāžu sadarbības programmu ietvaros daudzi pasniedzēji papildinājuši pieredzi ārzemēs.

ES ekspertu pētījumi55 liecina, ka patlaban Latvijas tūrisma nozares uzņēmumi vēl nav pietiekami novērtējuši izglītības nozīmi uzņēmējdarbības modernizācijā un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā.

 

2. Tūrisma pētniecība

Pētījumi tūrisma jomā veikti galvenokārt par specializētā — dabas, aktīvā, piedzīvojumu un lauku tūrisma, kā arī makšķerēšanas, izjāžu u.c. iespējām Latvijā. Lai tūrismā integrētu ilgtspējīgas attīstības principus, 1998.g. izstrādāts darbs Tūrisms ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Lai analizētu tūrisma kā nozīmīgas tautsaimniecības nozares nozīmīgumu, izstrādāts pētījums par tūrisma ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā56.

Lietišķo pētījumu rezultāti izmantoti gan Programmas, gan dažādu projektu, plānu, ziņojumu, prezentāciju sagatavošanā, gan arī jaunu tūrisma produktu izstrādē. Tā piemēram, balstoties uz 2000.gada sākumā veikto pētījumu “Dabas tūrisma iespējas Latvijā”, tika sagatavota un sniegta audiovizuāla prezentācija par dabas tūrismu Latvijas Vides dienu ietvaros EXPO’2000 Hanoverē, kā arī latviešu, angļu un vācu valodās izdota attiecīga dabas tūrisma brošūra “Latvijas zaļās pērles”.

 

Situācijas analīze un secinājumi

1. Tūrisma izglītība

— tūrisma apmācību programmas tiek pasniegtas ar dažādiem nosaukumiem. Reflektantiem un darba devējiem ir grūtības tajās orientēties. Nav salīdzinātas tūrisma studiju programmas, to nosaukumi un iegūtās specialitātes, saskaņots studiju programmu saturs un veidota programmu pēctecība, kas ļautu turpināt apgūt augstāka līmeņa tūrisma izglītības programmas, neatkārtojot jau iepriekš apgūtos mācību priekšmetus,

— tūrismā nodarbinātie nav pietiekami sagatavoti mūsdienu tirgus apstākļiem. Apkalpojošam personālam ir sliktas profesionālās zināšanas, trūkst zināšanu mārketingā, klientu apkalpošanā un darbības efektivitātes uzlabošanā;

— Latvijā kopumā vērojams izglītotu dabas gidu trūkums.

 

2. Tūrisma pētniecība

— tūrisma pētniecībā līdz šim pamatā veikti pētījumi57, kuros analizēta g.k. aktīvā un dabas tūrisma attīstības iespējas, kā arī ilgtspējīga lauku tūrisma attīstība,

— trūkst pētījumu par tūrisma mārketingu, tūrisma produkta attīstību un Latvijas tēla veidošanu,

— Latvijā nenotiek periodiskas nacionāla līmeņa zinātniskas konferences,

— netiek izdots analītisks, pētniecisks un periodisks tūrisma izdevums.

 

3. Tūrisma terminoloģija

Nav vienotas tūrisma terminoloģijas ne vispasaules, ne Eiropas mērogā. Dažādas institūcijas lieto atšķirīgu terminoloģiju. ES precīzi definēta ir vienīgi ar tūrisma statistisko informāciju saistītā terminoloģija.

Latvijā vairākiem terminiem trūkst adekvāta termina latviešu valodā, tāpēc ikdienā nereti tiek lietoti termini angļu valodā.

 

Apakšprogrammas mērķi

un uzdevumi

1. Tūrisma izglītība

— uzlabot nozares vajadzībām un darba tirgum atbilstošas profesionālās izglītības, kvalifikācijas un tālākizglītības ieguves iespējas tūrisma jomā:

• pilnveidot saturiski pēctecīgas profesionālās vidējās un augstākās izglītības programmas (2.–5. profesionālās kvalifikācijas līmenis),

• pilnveidot akadēmiskās studiju programmas tūrisma jomā kā izglītības bāzi tūrisma pētniecībai,

• pilnveidot profesionālās tālākizglītības programmas un institucionālo bāzi kvalifikācijas paaugstināšanai tūrisma jomā,

— nodrošināt tūrisma nozares uzņēmumus ar atbilstošas kvalifikācijas izglītotiem un profesionāliem kadriem, kas:

• spēj radīt jaunu un konkurētspējīgu tūrisma produktu,

• veic tūrisma uzņēmējdarbību atbilstoši ilgtspējīga tūrisma principiem,

• atbilst starptautiskā darba tirgus prasībām,

— veicināt izglītotas sabiedrības veidošanos, kuras brīvā laika aktivitātēs dominē aktīvs un veselīgs dzīves veids:

• veicināt vietējā tūrisma attīstību, atjaunojot kustību “Apceļo dzimto zemi”,

• popularizēt aktīvu un izglītojošu atpūtu,

• integrēt tūrisma pamatu apgūšanu pamata un vidējās izglītības mācību programmās,

— veidot un attīstīt izglītotu dabas gidu tīklu,

— uzlabot pieaugušo izglītību.

25 Pēc Strategy for Tourism Growth beyond 2000 — A Strategic Framework for Latvian Tourism. CHL Consulting Group. 1998.

26 Skat. 9.pielikumu.

27 Tūrisms uz Latviju — Attīstības plāns. ITC Consulting. 1995.

28 Skat. 10. pielikumu.

29 Tūrisms Latvijā. Statistikas biļetens. CSP, R., 2001

30 Tūrisms Latvijā. Statistikas biļetens. CSP, R., 2001

31 Investīcjas Latvijā. CSP, R., 1998. Nr.4, 2001.

32 Pēc reģionālo tūrisma asociāciju un tūrisma uzņēmumu datiem.

33 Tūrisms Latvijā. Statistikas biļetens. R., 2001.

34 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens. Marts. CSP, R., 2001.

35 Skat. 10. pielikumu

36 Skat. 11. pielikumu

37 Skat. 12. pielikumu

38 Skat. 13.pielikumu.

39 Skat. 12.pielikumu.

40 Skat. 12., 13. pielikumu.

41 Skat. 12 .pielikumu.

42 Skat. 1. pielikumu.

43 Global Code of Ethics for Tourism. World Tourism Organization, Madrid, 1999.

44 Tourism 2020 Vision. A New Forecast from the World Tourism Organization. World Tourism Organization. Madrid, 1998.

Megatrends of Tourism in Europe, www.etc-europe-travel.org.

45 Latvijas Tūrisma attīstības nacionālās programmas ekonomiskais pamatojums. ZA Ekonomikas institūts, R., 2000.

46 Skat. 2.pielikumu.

47 Sk. Apakšprogrammas Tūrisma tiesiskā un institucionālā bāze pasākumu plānu.

48 Tūrisma operatori, tūrisma aģentūras, kompleksie tūrisma uzņēmumi.

49 Latvijas statistika. Centrālā statistikas pārvalde. R., 1999.

50 Maksājumu bilance — statistikas izstrāde, kurā apkopoti Latvijas ārējie ekonomiskie darījumi ar pārējām pasaules valstīm noteiktā laika periodā.

51 Šeit un turpmāk izmantots ZA Ekonomikas institūta pētījums Tūrisma ieguldījums Latvijas tautsaimniecība. R., 2000.

52 NACE struktūra: sekcija, apakšsekcija, nodaļa, grupa, klase.

53 Skat. 14. pielikumu.

54 Skat. 14. pielikumu.

55 Strategy for Tourism Growth beyond 2000 — A Strategic Framework for Latvian Tourism, CHL Consulting Group, 1998.

56 Skat. 1. pielikumu.

57 Skat. 1. pielikumu.

Turpmāk — vēl

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!