Latvija nemaina domas par iestāšanos

Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) pēdējos trīs mēnešos ir saglabājusies nemainīga. Ja referendums par iestāšanos būtu rīt, par dalību ES balsotu 43 procenti iedzīvotāju, bet pret iestāšanos būtu 32 procenti. Par to liecina novembrī Eiropas Integrācijas biroja (EIB), Valsts kancelejas un pētījumu centra SKDS kopīgi veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.

Līdzīgi kā pēdējos gados arī šobrīd aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju (25,6 %) vēl nav izlēmuši, kā balsot — par vai pret pievienošanos ES. Tātad tieši šie iedzīvotāji būs tie, kuru lēmums būs izšķirošais, integrācijas procesam nonākot līdz tautas nobalsošanai.

Salīdzinot Latvijas pilsoņu un respondentu bez pilsonības sniegtās atbildes, līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās pilsoņiem ir raksturīgāka pozitīvāka attieksme pret Latvijas integrāciju ES. “Par” referendumā balsotu 45,1 procents pilsoņu un 35,6 procenti respondentu bez Latvijas pilsonības, “pret” — attiecīgi 31,3 un 31,2 procenti. Bet par aptuveni desmit procentiem lielāks nepilsoņu vidū ir to cilvēku skaits, kuri nav izlēmuši, kā balsotu. Tas sasaucas ar citu aptaujā gūto atbildi, kurā nepilsoņi biežāk nekā pilsoņi atzīst, ka viņiem trūkst informācijas par integrācijas procesu.

Aptaujas dati liecina, ka cittautieši biežāk nekā latvieši ir atzinuši, ka viņiem trūkst informācijas par ES nodarbinātības politiku, cilvēktiesību aizsardzību, imigrācijas politiku, kā arī par drošības un aizsardzības politiku. Savukārt latviešu auditorijā biežāk nekā cittautiešu vidū izteikta vēlme iegūt vairāk informācijas, kas mainīsies viņu (ģimenes) dzīves līmenī pēc Latvijas iestāšanās ES.

Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri balsotu par iestāšanos ES, visbiežāk kā iemeslu šādam balsojumam minējuši, ka pievienošanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi, nodrošinās vispārēju Latvijas iekļaušanos Eiropā, līdz ar to paplašināsies studiju un izglītības iespējas, nostiprināsies Latvijas drošība un palielināsies šeit ieguldīto investīciju apjoms.

Savukārt tie, kuri nolēmuši balsot “pret”, savu negatīvo viedokli pamato galvenokārt ar draudiem Latvijas lauksaimniecībai un preču tirgum, tomēr šie argumenti kā negatīvās nostājas iemesli minēti ievērojami retāk nekā pagājušā gada maijā veiktajā aptaujā (rezultāts samazinājies attiecīgi no 64 % līdz 49 % jautājumā par lauksaimniecību un no 41 % līdz 35 % viedoklī par preču tirgu).

Kā nākamie svarīgākie negatīvās nostājas iemesli minēti iespējamā valsts suverenitātes samazināšanās, pārāk dārgās iestāšanās izmaksas un viedoklis, ka ES uzspiež savas intereses dalībvalstīm.

Tomēr, neraugoties uz iespējamajiem negatīvajiem referenduma rezultātiem, novembrī vairāk nekā puse — 56,3% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu attieksmi pret ES vērtējuši kā kopumā pozitīvu (neliels pieaugums salīdzinājumā ar augustu, kad tādās domās bija tikai 55 %). Savukārt aptuveni trešdaļa aptaujāto – 33,8 % savu attieksmi pret ES vērtē kā kopumā negatīvu. Salīdzinot atbildes uz šo jautājumu un iespējamo balsojumu referendumā, redzams, ka pozitīvi noskaņoto respondentu skaits ir par aptuveni 15 procentiem lielāks nekā to skaits, kas referendumā balsotu “par”, un tieši par šādu pašu daļu mazāks ir neizlēmīgo skaits. Tas ļauj izdarīt prognozi, ka līdzīga neizlēmīgo iedzīvotāju pārgrupēšanās par labu dalībai ES iespējama arī referendumā.

Jāatgādina, ka valdība, pozitīvi noslēdzot iestāšanās sarunas, referendumu par pievienošanos ES iecerējusi rīkot 2003. gada otrajā pusē. Tātad līdz brīdim, kad Latvijas pilsoņiem patiešām nāksies izšķirties, iestāties Latvijai ES vai ne, ir atlicis tikai aptuveni pusotrs gads.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors