Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu ekonomiskā izaugsme, pretēji agrākajām prognozēm, šogad un nākamgad būs visai pieticīga un nepārsniegs 2000. gada attīstības rādītājus — tā teikts Eiropas Komisijas (EK) novembra beigās publicētajās ekonomiskajās prognozēs attiecībā uz kandidātvalstīm. Galvenokārt ārējo apstākļu ietekmē (ES un visas pasaules ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās rezultātā) kandidātvalstu iekšzemes kopprodukta pieaugums (IKP) tuvākajā laikā tiek prognozēts ievērojami zemāks, nekā cerēts iepriekš. Atgriešanās pie augstākiem attīstības tempiem (IKP virs 4 % gadā) prognozēta 2003. gadā, kad, cerams, uzlabosies situācija pasaules ekonomikā.

Pieaugums, neraugoties uz vispārējo ekonomisko lejupslīdi

Tomēr kandidātvalstu attīstības tempu palēninājums būs visai neliels (izņemot Turciju, kur situācija pasliktināsies daudz dramatiskāk) salīdzinājumā ar ES dalībvalstīm, kur IKP 2001. un 2002. gadā kritīsies uz pusi salīdzinājumā ar 2000. gadu, kad tas bija vidēji 3,3%. ES dalībvalstu IKP šogad un nākamgad būs aptuveni 1,5%, bet viena no vājākajām izaugsmēm tiek prognozēta Vācijā, kur IKP nepārsniegs 1%. Vēl kritiskāka ir ASV attīstības ekonomiskā prognoze, kur IKP šim un nākamajam gadam tiek prognozēts tikai 0,5 – 1% robežās.

Līdztekus tam, ka šogad un nākamgad ES kandidātvalstis (izņemot Turciju) uzrādīs vienus no augstākajiem ekonomiskās attīstības rādītājiem pasaulē, arī negatīvās finansu tirgus svārstības neskars kandidātvalstu ekonomiku, apgalvo EK.

Kā vienu no galvenajiem faktoriem samērā sekmīgajai ekonomiskajai izaugsmei kandidātvalstīs EK min arvien pieaugošo pieprasījumu kandidātvalstu vietējā tirgū. Tātad sekmīgā attīstība vietējā tirgū atsvērs negatīvo ārējo apstākļu ietekmi.

Privātā patēriņa pieaugumam būtu jābūt saistītam arī ar relatīvi strauju algu pieaugumu, bet, kā rāda EK ekonomiskās prognozes, gandrīz visās kandidātvalstīs algu pieaugums ir ievērojami zemāks par produktivitātes pieaugumu, tādējādi ievērojami palielinās uzņēmumu peļņa.

Ārējā tirdzniecība

Kā zināms, ES ir visu kandidātvalstu lielākā tirdzniecības partnere, un tirdzniecība ar ES dalībvalstīm veido gandrīz divas trešdaļas no kopējā ārējās tirdzniecības apjoma (skat. “Eiropas Savienība kā galvenais kandidātvalstu partneris”, “LV” Nr. 2557, 23.11.2001), tādējādi lēnā ekonomiskā attīstība ES neapšaubāmi atstās arī ievērojamu iespaidu uz kandidātvalstīm. Līdz ar to tiek prognozēts visai ievērojams eksporta pieauguma kritums no 12% 2000. gadā līdz aptuveni 4% 2001. un 2002. gadā.

Tomēr, neraugoties uz eksporta pieauguma samazināšanos, kas sagaidāms sakarā ar lejupslīdi pasaules ekonomikā un importa pieaugumu, kas savukārt prognozēts līdz ar augošo pieprasījumu vietējā tirgū, ārējās tirdzniecības bilance kandidātvalstīs nepasliktināsies. Šāds apgalvojums tiek pamatots ar naftas un dažu citu produktu cenu gaidāmo kritumu. Tādējādi, neraugoties uz importa apjoma pieaugumu, peļņas pieaugums būs visai neliels.

EK ekonomiskajās prognozēs minēts arī ES ekonomiskās lejupslīdes iespējamais pozitīvais iespaids uz kandidātvalstu ekonomiku. Liela daļa kandidātvalstu uzņēmumu ir dažādu ārvalstu, galvenokārt ES dalībvalstu, lielo kompāniju īpašumā vai to meitasuzņēmumi. Neraugoties uz šo kompāniju finansiālo rādītāju pasliktināšanos, līdz šim nav novērojama ekonomiskās aktivitātes un investīciju samazināšanās kandidātvalstu uzņēmumos. Tieši pretēji, ņemot vērā šo uzņēmumu relatīvi lielo peļņu, kandidātvalstīs tie visai sekmīgi var tikt izmantoti, lai uzlabotu vispārējos finansu rādītājus mātesuzņēmumos. Tādējādi ievērojama daļa kandidātvalstu uzņēmumu produkcijas tiek eksportēta uz dalībvalstīm, kas neapšaubāmi uzlabo kandidātvalstu eksporta rādītājus.

IKP bez ievērojamām izmaiņām

Kopumā kandidātvalstu (izņemot Turciju) IKP pieauguma tempi 2001. un 2002. gadā pazemināsies visai nedaudz (no 3,7% līdz 3,1%). Izņēmums ir Turcija, kur sakarā ar ekonomisko krīzi gada sākumā un visai drastiskajām ekonomiskajām reformām IKP šogad tiek prognozēts negatīvs (–6,8%). No pārējām kandidātvalstīm viszemākais IKP pieaugums šogad un nākamgad tiek prognozēts Polijai (attiecīgi 1,5 un 1,9%). Turpretim Čehijā, Slovākijā, Rumānijā un Latvijā gaidāma IKP pieauguma tempu palielināšanās. Visaugstākie IKP rādītāji šajā un nākamajā gadā tiek prognozēti Latvijā, Igaunijā un Rumānijā. Kā norādīts EK ekonomiskajās prognozēs, diezgan augstais IKP Baltijas valstīs skaidrojams ar straujo pieaugumu Krievijas ekonomikā un pieaugošo naftas tranzītu.

Inflācija samazinās

Tuvākajos gados sagaidāma inflācijas pazemināšanās — no 12,7% 2000. gadā līdz 5,9% 2003. gadā. Šāds inflācijas kritums gaidāms, pateicoties situācijas stabilizācijai Rumānijā, kur no 45,7% inflācijas 2000. gadā tiek prognozēts trīskāršs inflācijas kritums (līdz 17,5%) 2003. gadā. Arī Turcijā 2003. gadā tiek prognozēts inflācijas kritums uz pusi, tomēr inflācija joprojām saglabāsies ļoti augsta — 26,5%. Ievērojams inflācijas kritums sagaidāms arī Ungārijā, Bulgārijā un Polijā. Kā ļoti pozitīvu var minēt faktu, ka Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, inflācija ir zemākā kandidātvalstu vidū, un tiek prognozēts, ka šādi rādītāji (inflācija 3% robežās) saglabāsies arī nākamos divus gadus.

Atšķirīgas pārmaiņas bezdarbā

Ņemot vērā nelielo ekonomisko atslābumu un vēl aizvien aktīvi notiekošās ekonomiskās reformas, tuvākajos gados sagaidāms arī neliels bezdarba pieaugums kandidātvalstīs. Bezdarba pieaugums gaidāms Bulgārija, Lietuvā, bet it īpaši Polijā, kur jau tā lielais bezdarbs (16%) pārsniegs 19%. Bet citās kandidātvalstīs (arī Latvijā) situācija nodarbinātības jomā uzlabosies, un sagaidāms neliels bezdarba rādītāju kritums. Sakarā ar ekonomiskās aktivitātes samazināšanos bezdarba līmeņa pieaugums (par 0,3%) 2002. gadā sagaidāms arī ES dalībvalstīs, kur šāda tendence nav reģistrēta kopš 1997. gada. Bet ekonomiskā atveseļošanās 2003. gadā bezdarbu atkal varētu samazināt zem 2001. gada līmeņa.

Neraugoties uz nelielajām izmaiņām, bezdarba rādītāji kandidātvalstīs joprojām saglabāsies visai atšķirīgi: zem 5% Kiprā un vairāk nekā 18% Polijā, Slovākijā un Bulgārijā.

Budžeta deficīts

Šogad un nākamgad kandidātvalstīs tiek prognozēts arī neliels budžeta deficīta kāpums. Vislielākie budžeta deficīta rādītāji vērojami Čehijā, Slovākijā un Polijā (~ 5% no IKP). Bet vislabākie pašreizējie un prognozētie budžeta deficīta rādītāji konstatēti Igaunijā.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors