Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pirms tapa Latvijas valsts. Latviešu inteliģence atklātās vēstulēs vienam pret otru. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.11.2001., Nr. 174 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56073

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministriju un nozaru dokumenti un informācija "Latvijas Vēstnesī" šajā nedēļā

Vēl šajā numurā

30.11.2001., Nr. 174

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pirms tapa Latvijas valsts

Latviešu inteliģence atklātās vēstulēs vienam pret otru

Ivars Reinis, Sigizmunds Timšāns — “Latvijas Vēstnesim”

M1.JPG (17558 bytes) M2.JPG (21674 bytes)

Arveds Švābe un Jānis Vainovskis Akadēmiskās bibliotēkas galvenās bibliogrāfes Artas Porietes sarūpēti foto

Latviešu inteliģences uzzieds sākās jau 19.gadimtā un turpinājās gan nākamā gadu simteņa sākumā, gan tā pirmajā pusē, kad sevi spilgti pieteica daudzas personības. Rakstnieku, mākslinieku un aktieru darbība ir daļēji dokumentēta tālaika preses izdevumos, kalendāros, vēlāk uzrakstītajās atmiņās vai arī kopotajos rakstos. Zinātnieku darbība un sarakste ir maz dokumentēta. Samērā formāla informācija atrodama tālaika profesionālajā presē. Sarakste ir gandrīz nepublicēta. To izdodas atrast zinātnieku nepilnīgajās kolekcijās, arhīvos un lielāko Latvijas bibliotēku nodaļās. Pēdējos gados mirušo zinātnieku arhīvi arvien biežāk iet zudumā. Piederīgie vai nu tos nenovērtē, vai sadala pēc sava prāta, tādējādi tos atņemot vēsturei. Lielāka interese un gādība ir par rakstnieku arhīviem. Pusgadsimtu (1940 –1990) zudušās rūpes un vispār jebkāda interese par daudzu latviešu izcelsmes inteliģentu darbību un viņu arhīviem cirtuši lielus robus arī šīs vēstures saglabāšanā.

Taču šoreiz — par kādu fenomenālu darbību.

Gandrīz pusgadsimtu dignājietis Alfrēds Goba (dzimis 1889. gada 23.novembrī Dignājas pagasta Slīderos, miris 1972.gada 31.janvārī Rīgā, apbedīts Slokas kapos), literatūras vēsturnieks un kritiķis — savdabīgi dokumentējis (pārrakstot uz rakstāmmašīnas) latviešu literatūras darbinieku saraksti, viņu darbību, atmiņas. Tā radās izdevība redzēt A.Gobas fantastisko veikumu, apkopotu sējumos mazās rokrakstu kaudzēs un vēl nepabeigtu. Diemžēl šī veikuma apjomu, kuru varētu mērīt simtos metru, neviens neizvērtēja. Tā, piemēram, tikai mākslinieka Jēkaba Bīnes personīgajā arhīvā viņa dzīvoklī Kuldīgā varēja redzēt Alfrēda Gobas pārrakstītos un iesietos darbus ar mākslas izstāžu recenzijām un citām publikācijām vairākos plauktos.

Pēc A.Gobas nāves oriģināli nonāca Misiņa bibliotēkas Retumu nodaļā. Mašīnrakstā pārrakstītie darbi jau bija nonākuši pie pasūtītājiem vai arī aizklīduši nezināmos ceļos. Pašlaik kolekcionāri un antikvariāti fragmentāri piedāvā Alfrēda Gobas veikumu. Iespējams, ka to sarūpēs muzeji vai arī dāvinājumu veidā pieņems bibliotēkas. Alfrēda Gobas devums literatūrzinātnē apkopots Rīgā 1992. gadā izdotajā enciklopēdijā “Latviešu rakstniecība biogrāfijās”, tādēļ par to plašāk nerakstīsim.

Šeit iegūtā Alfrēda Gobas mašīnrakstā apkopotā sarakste un atmiņas par 20.gadsimta pirmajiem diviem gadu desmitiem. Te ir vairāki desmiti vēstuļu Jānim Vainovskim, kuras rakstījuši Ādolfs Erss, Kārlis Freinbergs, Jānis Kārkliņš, Līgotņu Jēkabs, Pāvils Rozītis, Arveds Švābe, Andrejs Upīts, Eduards Vulfs un Teodors Zeiferts. Šie gadi latviešu tautas dzīvē ir ļoti sarežģīti un nelaimju pārpilni. 1905.gada revolūcija un izrēķināšanās ar tās dalībniekiem. Pirmais pasaules karš un latvieši bēgļu gaitās. Apvērsums (Oktobra revolūcija) Krievijā. Svešās varas Latvijas teritorijā un latvieši brīvības cīņās. Kā latviešu rakstnieki šos notikumus redzēja un vērtēja savā sarakstē saistībā ar savu radošo darbību?

Adresāts, kuram rakstītas šīs vēstules, ir Jānis Vainovskis (dzimis 1887.gada 13.decembrī Gricgales pagasta Piečos, miris 1969.gada 16.decembrī Rīgā, apbedīts Meža kapos) — rakstnieks un tulkotājs. Strādājis par skolotāju Zalvē. 1906.gadā dzīvojis Pēterburgā. Studējis A.Šaņavska Maskavas Tautas universitātē Vēstures un filozofijas fakultātē (1914—1915). Pirmā pasaules kara laikā (1915—1918) dzīvojis un strādājis Baku. Latvijā atgriezies 1918.gadā.

Te tikai daļa šo vēstuļu, kuras Alfrēds Goba pārrakstījis ar rakstāmmašīnu, vienlaikus saraksti komentējot.

Pāvila Rozīša vēstules Jānim Vainovskim. 1913—1918

Pirmā

Adresēta: Rīgā, Romanova ielā N 70b 20.J.V. Maskavā, 9.XI.13.

 

Sveiks mīļais!

Tevi tiešam pats nelabais ir apsēdis! Pēc manām domām to manuskriptī zagšanu būs sarīkojuši “Idiotijas” vīri, gribēdami Tevi no “jezuītu avīzes” ķetnām izraut. Tu visu to “štatu” nodod kādam Rīgas gorodovojam, lai izklaušina. Kaut gan jau iepriekš var paredzēt, ka viņi neatzīsies. “Es Verharns latviešiem utt.” Vai mani tie vīri no “Domām” būs “izsturmējuši”? Vai neesi ko tamlīdzīgu dzirdējis? Ja iznāk, vari pie Pīpiņa par šo lietu apklausīties. Ja tā — tad jau pa svētkiem būs jābrauc uz Rīgu “pozīcijas nostiprināt”, jeb mazākais jāmetas atkal “jezuītu” laidarā. — Par Jan. un Asp.neesam neko dzirdējuši. Sveicini Janci. Grasis tuvākā nākotnē “Domu” slejās būšot sagāzt Anrī Bergsonu un “Druvas” Sesku iebāzt slazdā. Raksti!

Dziļi izjusts līdzjūtības sveiciens — P.R.

Pierakstīts ar A.G.roku:

 

Jā, mums te atkal jauns pierādījums tam, cik grūti, cik grūti ir latv.rakstniekam: apzog viņu, sadedzina viņu... Bet vai tāpēc Pāvula pušelnieks tagad bez suņa? (Iz “Mērn. laikiem”)

Turpina atkal Rozītis:

 

Pēc visām zīmēm spriežot — Nevainība vairs nav nevainīga. Savu “nevainību” viņa vasaru atdevusi Saksam par smuku dziedāšanu. Bet šis tagad viņas vairs nepazīst. Jā, tā iet! Lapiņš top jo dienas jo resnāks. Štengel meklējas, bet vēl laikam nav atradusies. Tavs “platais bānītis” ir Tev “zemnieciski uzticīgs” — citus pasažierus neuzņem. Pārējais Maskavā pa vecam. Izņemot to, ka šodien atkal divi odi krituši tramvainiekiem par upuri. Sveicini Leimaņu Jāni, viņi abi ar Bārdas Frici “lieli vīri”.

 

Piektā

Valkā, 4.XI.1918.

 

Mīļais Vainovski!

Esmu laimīgi ceļa galā. Tavs kurvis nav ar zeltu atsverams.

“Līdums” gatavojas jau šī mēneša beigās pārbraukt uz Rīgu. Protams, arī es un, visa mana ģimene kopā ar viņu pārbrauksim. Tā tad ļoti, pat ļoti, ļoti iespējams, ka jau drīz atkal tiekamies. Ja nu Tev trāpās istabām kāds onteligāks cilvēks un ātrāki, tad jau es nekā nevaru darīt. Bet ja netrāpās, tad uzskati mani par savu kārtīgu iemītnieku.

Mēs visi Tevi sveicinām

Tavs P.Rozītis

 

 

Arveda Švābes vēstules Jānim Vainovskim. 1915—1917

 

I

Adrese: Baku, Galvenais pasts, uz pieprasījumu 1915.25.VIII.

 

Visu labu!

Ceru, ka visas jūsu augstības jau būsat “nogruntējušās” taīs lielajos naftas avotos, uz kuriem Nobels cēlis savu namu. Un domāju, ka Birznieka–Upīša labvēlīgā roka arī Jūs ņems savā aizgādībā. Tāpēc es ne ar kādiem fantastiskiem projektiem neuzbāžos, bet aizrādīšu reālu faktu: “Periodiskās preses darbinieku biedrība” no saviem kara fondiem izsniedz mazus pabalstus (mēs ar Grasi vismaz dabūjām pa 25) un pēc nedēļām 1,5 apsolīja brīvu ziemas “daču” Maskavas tuvumā, kur latv. literāti varēšot nomesties komūnā (2 cilvēki uz istabas). Biedrības adrese: Tverskaja, Nastasjenskij per. 8, kv.7. —

Sveicinat kolēģus un rakstat!

A.Švābe

Tverskaja–Jamskaja 30., kv.35. (Maskavā)

 

II

Adrese: Baku, Centrālais pasts, uz pieprasījumu 6.IX.

 

Visu labu!

Mīļš paldies par kartītēm. Jūtu līdz Jūsu tējai ar petroleju… (nesalasāms) kolonistu komūnā. Tad bez šaubām Maskavas dača mīļāka nekā tautiešu biedrība. Solītas mums 7 istabas, no kurām 2 Jums patiktu. “Ieiešana” no pus septembra. Bet tuvāk es pagaidām vēl nekā nezinu. Un ar tām vietām ir tā: tagad (līdz 21. sept.) vietu Maskavā būs bez gala, jo mobilizē taču 5 gadus. Bet es, par nožēlošanu, esmu visās praktiskās lietās tāds mūlāps, ka neņemos — un neesmu spējīgs — vietas ne dabūt, ne rezervēt. Tas jādara pēc “Russ. Slovo” ikrītus visas šīs 2 nedēļas un jādara “seičas na meste”. Es tik redzu, ka visi ir jau darbu atraduši. Bet es nepratu pat “iesmērēties” taīs latv. skolās, kuras tautieši atver, lai pašu (kliķes) ļaudīm būtu vietas. — No Harbinas atbildes vēl nav un nevar būt, jo vēstules turp vien iet 4–5 nedēļas. — Te bij iebraucis Sudrabkalns un kā rotas feldšers atkal aizbrauca uz fronti. Pašlaik te ielu dzelzceļu streiks un visādi tamlīdzīgi jaukumi. Skatos, ka dzīve paliek interesanta, neskatoties uz tik svarīgām pārmaiņām ekonomikā, kā — pabalsta samazināšana no 15 uz 9! Rakstat, kur Jūs domājat “to grunt sev ņemt”.

Visu labāko vēlot kolēģiem., A.Šv.

 

III

Adrese: Baku, Galvenais pasts, uz pieprasījumu

 

Paldies par kartīti. Mēs pārvācāmies uz vasarnīcu, tikai ne uz solīto brīvo, bet maksājam par 8 istabām (pa daļai ar mēbelēm) 50 rub. mēnesī. Krievu žurnālistu kgu filantropijai izrādījās ļoti īss padoms un vāja atmiņa, kas attiecas uz solījumu turēšanu. Bet arī te nebūs ilgs tvērums mobilizācijas dēļ. Vai galu galā nebūs jābrauc uz Bakus naftu, ja tikai tur tik ātri neķer bargā Marsa roka. Mēs te gaidām otro mobil. visā drīzumā. — Laicēns arī te iebraucis. Laikam saņēmis vietu kantorī par 50 r. Es kārtoju latviešu grāmatas Rumjancevā, zināms, par velti. Man atrakstīja Sala. Studējot ķīmiju. — Pie mums daudz arestu (neskaidri lasāms — A.G.), kļūmīgu notikumu strīdu, ķildu etc. — projektējam Raiņa vakaru. Sveicinat kolēģus.

A.Švābe

P.s. Vairāk par 10 rbļ. nav dabūjuši neviens no vēlākiem prasītājiem. Kungi nobijušies no latv. žurnālistu daudzuma. Nu, ko tur runāt! Kas nepazīst šīs filantr. iestādes. — Lūdzu rakstat — Moskva, selo Bogorovskoje, Jevdokimovskaja 5. dača Blomeriusa

 

IV

Adrese: Baku, Kameņistaja uļ. 223, Latišskoje Obščestvo. 1.X.15.

 

Mīļš paldies par vēstuli. Tātad Jūs rakstāt saknes grossbuchā. Nu zināt, tas nemaz nav tik slikti. Kad tik ir maizīte un galva ārpus mobil.jostas, ko vairāk šinī laikā var vēlēties. — Es tāpat bakstos gar stūriem. Kārtoju latv.grāmatas Rumjancevā un pa vakariem aizstaigāju uz Šaņavi (Šaņavska universitāti — A.G.): ļoti labi lasa Samsonovs par estētiku un Špets par loģiku. Cits mazsvarīgs. Bet ilgi te tversmes nebūs. Rakstat, kādi tie apstākļi Bakū. Cik gadi ir aizkustināti? Vai otrā zupa vēl nav strēbta ar lielo kausu? Es tiešām nezinu, kur savu galvu likt?... Te 18.okt. studējošo biedrība projektē Raiņa mākslas vakaru, un palīdzības b.11.okt.Raiņa lekciju vakaru. Bet vakar jaunie iesturmēja mūsu māmuļas palīdzības komiteju. Tikko policiju neizsaukuši, lai glābtu savas pozīcijas... Bet lai nu!.. Redzēsim, kas pēc tā Andreja romāna iznāks tas īstais renegāts un kuriem slapjā dvieļa gals visvairāk trāpīs... Dzīvojam vasarnīcā, salstam un gaidām, kad beigsies tramvaju streiks, lai brauktu uz pilsētu sildīties.

Bankava un Graša avīzi nosūtīšu rīt, parīt.

Kad Jums kantorī paliek garš laiks, rakstat vēstules. Sveicināt utt.

 

V

Adrese: Baku, Malaja Krepostnaja 28.; pasta zīmogs Baku, 5.12.15.

26.XI.Omskā

 

Atvainojos par ilgo nerakstīšanu. Bet Maskavā bibliotēkas, lekcijas, lielie pārstaigājamie gabali, dienas raušus rauj no rokām... tagad braucam uz otru pasauli. Apkārt sniegs un šādi tipi (domāts kartītes otrā pusē redzamais bārdainis — A.G.). Lasu Raiņa “Jāzepu un (Upīša) “Renegātus”. Pirmais patīk, otrais galīgi nē. Mana adrese pagaidām: Harbin, Kitaiskaja tamožņa, P.Dzenis. Lūdzu rakstat!

Jūsu A.Švābe

 

VI

Adrese: Baku, Baku pilsētas lazarete Nr 19. Harbina, 30.XII

 

Tā kā kauns bijušajam latviešu dzejniekam rakstīt nevis savā dzimtā valodā, bet citā, bet ko darīsi, ja vietējā kara cenzūra gandrīz vai pilnīgi iznīcina korespondenci, kas rakstīta latviski. Lai cik atklātnes esmu rakstījis uz Maskavu, tās visas paliek uz mūžu Irkutskā, turpat kur mūsu Hermanis Asars. Šejienes krievu ierēdņiem latvieši pasaulē neeksistē, — tas notiek, neskatoties uz to, ka galvenais štābs arvienu piemin jaunās latviešu formācijas. Jā, drīzi vien patiesi latviešu nebūs, jo, kā man raksta, Vidzemē jau iesauc II šķiras zemes sargus līdz pat 43 gadu vecumam. Tātad atliksies tikai bērni un vecīši. Tāpēc jautājums par rakstniecību iegūst ironisku jēgu, un sāpīgi par to domāt. — Nerakstīšu Jums par ceļa iespaidiem, to arī nebij daudz, atmiņā palikuši Urāli (Zlatousta — “Kalnu Ejvins” — kur 500 Rīgas metālistu). Mēs braucām ne visai ilgi — tikai 6 dienas. Kad bija nobraukta viena ceturtdaļa no ekvatora, radās ilgas pēc otrās ceturtdaļas. Un lūk — nezini kur likties, ko darīt — ilgas māc nost. Tās nav ilgas pēc dzimtenes, — viņas vairs nav. Tās ir ilgas pēc plašuma, kaut kāds ģeogrāfisks instinkts. Lūdzu, lai izsūta pa telegrāfu pabalstu 100 rub., bet tie kungi nesūta.

Savādi: Skalbe, kas saņem redaktora algu, dabūja vēl 500 rub., bet Līgotnim atmeta 50 r. Sudrabkalns, Knoriņš palika pilnīgi tukšā. Par jums, bakiniešiem, man sacīja, ka jūs inkognito kaut ko jau agrāk saņēmuši. Bet cik tur taisnības, to lai saka Ķeniņš, ne es. — Ta es sēdu viesnīcā, istaba maksā 20 rub. mēnesī, pārtieku no zivīm, kas še maksā 6 kap. mārciņa, bet maize turpretī 10 kap., pie tam ne velnam neder. Pusdienas ēdu pie tautiešiem, vai arī viesnīcā kādu zupu par 20 kap. Mācos angļu valodu. Še cilvēks bez angļu ūsām ir tikai tāds “ķīnietis”. Bet es ķīniešus un japāņus ļoti mīlu! Še būtu daudz kā interesanta, varētu rakstīt, bet tā negribas... Ko rakstīšu, kad jāšūpojas gaisā kā pulksteņa pendelim. Vai jākļūst par avantūristu? Esmu izmetis vēl pāra makšķeres, ja uz viņām kas uzkodīsies, rakstīšu. Še deva koncertu Harrijs Ore un vijolnieks Lapiņš, bet mūsu advokāts Rozenbergs kalpo uz dzelzceļa. Paļēvičs strādā kā skolotājs Mandžūrijas stacijā. — Ķīna vilina. Viņai ir sirenes balss! Rozenberga adrese: Magazinnaja 4., kādreiz var noderēt. Sveiciniet kolēģus Rozīti, Kļaviņu, sveiciniet Gobu un Grīnšponu. Ko lai vēlu jaunā gadā? — Ceļot! Citu neko. Jūs vēl esat pārāk jauns nāvei. Stāsta, ka šurp pie mums vairs nelaižot caur robežstaciju Mandžūriju otršķirniekus jaunākus par 1908.g. saukumu. Rakstiet! Visu labu!

A.Šv.

Vēstule rakstīta krievu valodā, — šeit tulkojums. Vēstule rakstīta samocītā, neskaidrā rokrakstā, grūti salasāma, tāpēc tikai pavirši pārtulkota un visumā rāda Švābes ļoti nospiesto omu.

 

Turpmāk — vēl

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!