Latvija sveic Rumānijas valsts vadītāju

Šodien, 27. novembrī, sākas Rumānijas Republikas prezidenta Jona Ilijesku (Ion Iliescu) divu dienu valsts vizīte Latvijā

Oficiālā sagaidīšanas ceremonija notiks četros pēcpusdienā Pils laukumā, kur augsto viesi sagaidīs Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Pēc tam Rīgas pils Zelta zālē notiks abu valstu prezidentu saruna, bet Ģerboņu zālē — abu prezidentu un delegāciju sarunas. Tiks parakstīts līgums par savstarpēju ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. No Latvijas puses to parakstīs ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, no Rumānijas puses — ārlietu ministra vietnieks Mihnea Motocs. Pēc tam notiks Vairas Vīķes-Freibergas un Jona Ilijesku preses īssaiets. Vizītes turpinājumā paredzēta ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa. Vizītes pirmo dienu noslēgs Latvijas Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkota dineja par godu Rumānijas prezidentam Melngalvju namā.

Rīt, 28. novembrī, Rumānijas prezidentam paredzētas darba brokastis ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu. Pēc tam Jons Ilijesku piedalīsies Latvijas un Rumānijas biznesa forumā un tiksies ar Rīgas mēru Gundaru Bojāru. Rīt Rumānijas prezidents iepazīsies arī ar Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju un pastaigāsies pa Vecrīgu. Pēc tam augstais viesis piedalīsies Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa rīkotajās pusdienās Mazajā ģildē. Noslēdzot valsts vizīti Latvijā, Rumānijas prezidents rīt pēcpusdienā apmeklēs Baltijas gaisa kontroles centru “Baltnet”.

Jons Ilijesku dzimis 1930. gada 3. martā Oltenoitas ciemā Rumānijas dienvidos, kur pavadījis pirmos bērnības gadus. Bukarestē mācījies Industriālās politikas augstskolā, Spiru Hareta augstskolā un Sfantula Savas augstskolā, apgūstot hidroenerģētiku, ūdens resursu pārraudzīšanu un ekoloģiju. Beidzis Bukarestes Politehniskā institūta Elektrotehnikas fakultāti un Maskavas Enerģētikas institūtu. 1955. gadā sācis strādāt Enerģētikas inženierzinātņu institūtā. No 1979. līdz 1984. gadam, vadot ūdens resursu nacionālo padomi, piedalījies ilgtermiņa projektu izstrādāšanā valsts ūdens resursu pārraudzīšanai un pārstrādei. Strādājot šajā augstajā amatā, cienījis savu darbinieku viedokli, noraidot diktatorisko vadības stilu un tā laika komunistiskajai sistēmai raksturīgos gigantiskos projektus, par ko 1984. gadā kritis nežēlastībā. No 1984. līdz 1989. gadam bijis Tehniskās literatūras izdevniecības direktors.

1948. gadā bijis viens no Rumānijas studentu savienības dibinātājiem. 1956. gadā nodibinājis Rumānijas Koledžu studentu organizāciju savienību, izmantojot citu Eiropas valstu studentu organizāciju modeli. Aktīvi piedalījies starptautiskajā studentu kustībā. Sešdesmitajos gados aktīvi sekmējis Rumānijas jaunās politiskās tendences, kas akcentēja Rumānijas patstāvību un suverenitāti attiecībās ar PSRS, cenšoties pilnībā saraut ekonomiskās, politiskās un kultūras saites ar Padomju Savienību, kur joprojām saglabājās staļinisma politikas elementi, un pilnībā atvērties Rietumiem. No 1967. līdz 1971. gadam, laikā, kad šī tendence Rumānijā bija īpaši spēcīga, bija Rumānijas jaunatnes lietu ministrs. 1968. gadā Rumānijas parlamenta ārkārtas sesijā paudis iebildumus pret Padomju Savienības karaspēka invāziju Čehoslovākijā un L.Brežņeva “limitētās suverenitātes” teoriju. 1971. gadā, sešus mēnešus būdams Rumānijas Komunistiskās partijas sekretāra amatā, kritis nežēlastībā par N.Čaušesku “kultūras revolūcijas” politikas kritiku un iestāšanos pret personības kultu. Zaudējis savas pozīcijas partijas hierarhijā, turpinājis paust kritisku attieksmi pret “kultūras revolūcijas” dogmām, par ko apsūdzēts “intelektuālā novirzē no kursa” un izslēgts no politiskās dzīves. Šajā laikā atradies stingrā politiskās policijas “Securitate” uzraudzībā, kas centās viņu izolēt, pilnībā izslēdzot no sabiedriskās dzīves. Taču tieši šajā laikā kļuvis aizvien pazīstamāks plašās Rumānijas un ārzemju intelektuāļu aprindās.

Tūlīt pēc N.Čaušesku komunistiskā režīma krišanas 1989. gada 22. decembrī iecelts par Rumānijas jaunās varas struktūras — Nacionālās glābšanas frontes padomes — prezidentu. No 1990. gada februāra līdz maijam vadījis Nacionālās savienības pagaidu padomi, kurā darbojās visu politisko partiju pārstāvji.

1990. gada maijā ievēlēts par Rumānijas prezidentu. 1992. gada 11. oktobrī, kad notika pirmās Rumānijas prezidenta vēlēšanas pēc jaunās konstitūcijas, atkārtoti ievēlēts ar 61,5 procentiem balsu. Plašais iedzīvotāju atbalsts izskaidrots galvenokārt ar rumāņu ticību J.Ilijesku izvirzītajam politiskajam lozungam “Es ticu Rumānijas pārmaiņām uz labo”. 1996. gada 3. novembrī ievēlēts par Rumānijas Sociāldemokrātu partijas senatoru un 1997. gada 17. janvārī partijas ārkārtas konferencē norīkots par partijas prezidentu. Šajā amatā atkārtoti tika ievēlēts arī 1997. gada jūnijā sasauktajā partijas konferencē. Sociāldemokrātu partijas izvirzīts jaunajām valsts prezidenta vēlēšanām, 2000. gada 19. decembrī atkārtoti ieguvis valsts galvas konstitucionālo mandātu. 2000. gada 20. decembrī abām parlamenta palātām devis prezidenta zvērestu. J.Ilijesku prezidenta pilnvaras ir spēkā līdz 2004. gadam.

Sarakstījis virkni grāmatu: “Globālie risinājumi”, “Revolūcija un reformas”, “Rumānija Eiropā un pasaulē”, “Diplomātiskais kritiens”, “Vēstures mirkļi”, “Politiskā dzīve starp vardarbību un dialogu”, “Uz kurieni? — Rumānijas sabiedrība”, izdots arī prezidenta interviju krājums “Zem jautājumu kaskādes”.

Brīvi runā rumāņu, franču, angļu un krievu valodā.

Rumānijas Karalistes valdība Latvijas valsts neatkarību atzina 1921. gada 26. februārī.

Starpkaru periodā Latvijas ārkārtējie sūtņi un pilnvarotie ministri Rumānijā bija Varšavā rezidējošie M.Nukša (1922—1930), O.Grosvalds (1930—1934), M.Valters (1934) un Prāgā rezidējošais M.Nukša (1934—1939). No 1939. līdz 1940. gadam Bukarestē rezidēja Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais ministrs L.Ēķis.

Savukārt Rumāniju Latvijā pārstāvēja Varšavā rezidējošie ārkārtējie sūtņi un pilnvarotie ministri: A.Foloresku (1924—1925), A.Jakovskis (1925—1927), K.Davila (1927—1929). Rīgā rezidēja Rumānijas ārkārtējie sūtņi un pilnvarotie ministri: M.Sturdza (1932—1935), K.Valimaresku (1935—1937), V.Stoika (1937—1939), G.Leca (1939—1940).

1991. gada 13. septembrī tika parakstīta Latvijas Republikas un Rumānijas vienošanās par diplomātisko attiecību atjaunošanu.

No 1998. līdz 2000. gadam Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Rumānijā bija Pēteris Vaivars (ar rezidenci Kijevā).

Kopš 2001. gada 9. oktobra Rumānijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ir Lucijans Fatu, kurš rezidē Viļņā.

Līdz šim parakstītie līgumi:

Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības Līgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (19.03.1993.);

Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības Nolīgums par tirdzniecības un ekonomiskajiem sakariem (27.05.1994.);

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Rumānijas Nacionālās aizsardzības ministrijas vienošanās memorands par sadarbību militārajā jomā (06.11.2001.).

Valsts vizītes laikā plānots parakstīt Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību.

Latvijas un Rumānijas sadarbības apjoms ir neliels. No 2001. gada janvāra līdz jūnijam Latvijas tirdzniecības apgrozījums ar Rumāniju bija 350 tūkstoši latu (0,02% no apgrozījuma kopapjoma); Latvijas eksporta apjoms uz Rumāniju — 66 tūkstoši latu (0,01% no kopeksporta), imports — 284 tūkstoši latu (0,03% no kopējā importa).

Galvenās eksporta preces uz Rumāniju laikā no 2001. gada janvāra līdz jūnijam: jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām (59,7% no kopapjoma); koksne un tās izstrādājumi (27,5%); pārtikas rūpniecības produkti (3,2%); mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (1,8%); pārējās preces (2,0%).

Galvenās importa preces no Rumānijas no 2001. gada janvāra līdz jūnijam: augu valsts produkti (23,0% no kopapjoma); tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (20,7%); mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (17,2%); metāli un to izstrādājumi (14,5%); pārtikas rūpniecības produkti (13,7%); pārējās preces (10,9%).

Pēc LR Uzņēmumu reģistra datiem (06.04.2001.), Latvijā nebija reģistrēts neviens Latvijas un Rumānijas kopuzņēmums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā nav faktisko Rumānijas investīciju.

Labus rezultātus 2000. gada vasarā 4. starptautiskajā jauno pianistu konkursā “Piano Romania” Bukarestē 120 dalībnieku konkurencē, iegūstot 2. un 3. prēmijas, uzrādīja topošie pianisti no Latvijas.

Sadarbība norit arī aizsardzības, iekšlietu un tieslietu jomā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors