Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra rīkojums Nr. 557 "Par Latvijas Republikas ekonomisko politiku 2002.gadā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.11.2001., Nr. 171 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55900

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.558

Par PHARE 2001.gada Nacionālās programmas finansu memorandu

Vēl šajā numurā

27.11.2001., Nr. 171

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 557

Pieņemts: 20.11.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.557

Rīgā 2001.gada 20.novembrī (prot. Nr.57, 35.§)

Par Latvijas Republikas ekonomisko politiku 2002.gadā

1. Akceptēt paziņojuma “Latvijas ekonomiskā politika 2002.gadā” (turpmāk — paziņojums) projektu.

2. Pilnvarot finansu ministru parakstīt paziņojumu.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Ārlietu ministra vietā — satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Latvijas ekonomiskā politika 2002.gadā

A. Ievads

1. Pēdējo divu gadu laikā Latvijas ekonomikā bija novērojami augsti un stabili pieauguma tempi. IKP pieaugums salīdzināmās cenās 2000. gada sasniedza 61/2 procentus, bet 2001. gada pirmajā pusē — 83/4 procentus. Izaugsme ir bijusi visaptveroša un bija atbalstīta ar investīciju ieplūdi. Saglabājusies zema inflācija — 2001. gada septembrī divpadsmit mēnešu inflācija bija 31/2 procenti. Ir samazinājusies Latvijas ievainojamība no ārējiem faktoriem, nozīmīgi ir samazinājies tekošā konta deficīts, neskatoties uz lata vērtības pieaugumu pret eiro. Turklāt, bija novērojama stabila ārējo tiešo investīciju ieplūde, kas lielā mērā palīdzēja finansēt tekošā konta deficītu un ļāva saglabāt ārējā parāda rādītājus pieņemamā līmenī.

2. Izdevumu ierobežojums 2001. gada deviņos mēnešos ļāva sasniegt budžeta deficīta līmeni 1.4 procenti no IKP, kā arī tika novērota visu saistīto programmas kritēriju izpilde. Valdībai pārsvarā izdevās izpildīt programmā paredzētos valsts sektora reformu pasākumus: pirmkārt, Saeimā tika iesniegti grozījumi akcīzes un pensiju likumdošanā. Otrkārt, lielākā budžeta iestāžu kontu daļa tika pārcelta no komercbankām uz Valsts Kasi. Un treškārt, 2002. gada budžeta paskaidrojumi iekļāva (i) pielikumus ar papildus informāciju par ārkārtas saistībām, nodokļu izdevumiem un kvazi fiskālajām aktivitātēm, (ii) prognozēs izmantoto pieņēmumu vispusīgu izklāstu, un (iii) detalizētu informāciju par finansēšanu. Tomēr, ieviešanas noteikumi jaunam likumam par valsts aģentūrām vēl netika pieņemti, taču mēs centīsimies to panākt līdz 2001. gada decembra vidum.

3. Monetārie nosacījumi 2001. gada deviņos mēnešos bija pietiekami ierobežojoši, lai nodrošinātu Latvijas Bankas (LB) noteiktā valūtas maiņas kursa mērķa sasniegšanu un visi noteiktie monetārie izpildes kritēriji līdz šim brīdim tika ievēroti. Turklāt, LB samazināja ilgtermiņa un īstermiņa mijmaiņas (swap) operāciju lielumu, kā tas tika paredzēts programmā. Neskatoties uz to, ka privātajam sektoram izsniegto kredītu apjoms pastāvīgi pieaug, Latvijas banku sistēma darbojas stabili un droši.

4. Mēs iesniedzām Saeimā Kredītiestāžu likumu, kas nodrošinās mūsu pašreizējās apdomīgās politikas banku uzraudzības jomā atbilstību Bāzeles efektīvas banku uzraudzības pamatprincipiem. Jaunizveidotā Finansu un kapitāla tirgu komisija (FKTK) sasniedza ievērojamu progresu, izpildot SVF/Pasaules Bankas Finansu sektora izvērtējuma programmas atskaitē minētās rekomendācijas. Tas nodrošinās darbības efektivitāti un uzraudzības funkciju pilnu integrāciju, kas ir būtiski, lai Latvijas finansu sistēmas attīstītos stabili.

5. Latvija ir sasniegusi nozīmīgu progresu strukturālo reformu jomā. Neskatoties uz to, ka privatizācijas procesu kavēja noteikti šķēršļi, citās jomās reformu īstenošana bija visai veiksmīga. Īpaša uzmanība tika pievērsta uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, konkurences palielināšanai enerģētikas un telekomunikāciju sektorā, kā arī pakalpojumu regulēšanas pastiprināšanai, kas ietver likumdošanas bāzes veidošanu jaunizveidotai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Mūsu liberālais tirdzniecības režīms paliek saskaņā ar ES prasībām un PTO notikumiem un līgumiem.

B. Valdības programma 2002. gadam

Programmas mērķi un makroekonomiskā bāze

6. Neskatoties uz šībrīža sekmīgo ekonomisko aktivitāti un programmas veiksmīgo īstenošanu, saglabājas būtiski riski, kas apdraud ekonomiskās izaugsmes turpināšanu. Šie riski galvenokārt ir saistīti ar joprojām lielo tekošā konta deficītu un pašreizējo neskaidrību attiecībā uz pasaules ekonomikas attīstībau. Mūsu ekonomikas programmas mērķis 2002. gadam un vidējam termiņam ir ierobežot šos riskus, īstenojot striktu makroekonomisko politiku — ieskaitot virzību uz sabalansētu budžetu vidējā termiņā, — un turpināt strukturālo reformu gaitu, lai saglabātu tiešo ārvalstu investīciju ieplūdi un privātā sektora aktivitāti sekmējošu vidi. Šos centienus balstīs arī veiksmīgās valūtas kursa piesaistes SDR saglabāšana. Mēs apzināmies nepieciešamību stingri uzraudzīt ārējās vides attīstību un būsim gatavi arī turpmāk īstenot tik stingru politiku, cik nepieciešams, lai saglabātu mūsu ekonomikas ārējās pozīcijas un valūtas kursa piesaisti.

7. Mūsu sarunas par iestāšanos ES sekmīgi turpinās, pašreiz ir noslēgta vairāk nekā puse no 31 acquis communautaire sarunu sadaļām. Mēs paredzam, ka sarunas par visām sadaļām tiks pabeigtas līdz 2002. gada beigām, veidojot pamatu ilgtspējīgai ekonomiskai izaugsmei un integrācijai ES.

8. Lai gan pasaules ekonomikas attīstības tempu palēnināšanās īstermiņā var izraisīt izaugsmes samazināšanos Latvijā, mēs paredzam, ka vidējā termiņā ievērojama izaugsme tiks panākta pie zemas inflācijas. Mūsu galvenie makroekonomiskie mērķi 2002. gadam un turpmākajam periodam ir šādi: (i) IKP pieaugums salīdzināmajās cenās 41/2 procenti 2002. gadā un turpmāk 6 procenti gadā; (ii) inflācija aptuveni 3 procenti gadā; un (iii) tekošā konta deficīta saglabāšana aptuveni 7 procentu apmērā no IKP 2002. gadā, sagaidot pakāpenisku situācijas uzlabošanos no 2003. gada. Mēs paredzam, ka arī turpmāk saglabāsies stabilas ārvalstu tiešo investīciju plūsmas, kas segs vismaz divas trešdaļas tekošā konta deficīta, tādējādi saglabājot ārējā parāda rādītājus zemā līmenī.

Fiskālā politika

9. Mūsu fiskālās politikas mērķis ir vidējā termiņā izveidot sabalansētu budžetu. Mēs esam nolēmuši saglabāt šī gada valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālo deficītu 79 miljonu latu vai 13/4 procentu no IKP apmērā, neskatoties uz to, ka Saeima jūnijā pieņēma budžeta grozījumus, kas paredz deficīta pieaugumu par 0,2 procentiem no IKP. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs šogad neiesniegsim Saeimā budžeta grozījumus.

10. Mūsu 2002. gada budžets nosaka valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālo deficītu 128 miljonu latu jeb 21/2 procentu no IKP apmērā. Deficīta pieaugums salīdzinājumā ar 2001. gadu pamatā ir izskaidrojams ar būtiski lielākiem izdevumiem tādās jomās kā aizsardzība un drošība (saistībā ar iestāšanos NATO), pensijas (atbilstoši ar Pasaules Banku saskaņotajiem grozījumiem pensiju likumā), iestāšanās Eiropas Savienībā, skolotāju algas un veselības aprūpe, kā arī ar lielākiem piešķirtiem līdzekļiem valsts investīciju programmas realizācijai. Mēs apzināmies, ka pie pašreizējās ekonomiskās situācijas, un neskaidrībām ārējā ekonomiskā vidē, atbilstošāka fiskālā nostāja būtu saglabāt deficīta līmeni 11/2 procentu apmērā no IKP, saskaņā ar mūsu vienošanās līgumu. Ieņēmumu un izdevumu sadalījums pa ceturkšņiem nākamajā gadā faktiski ļaus ierobežot deficīta līmeni pirmajos divos ceturkšņos atbilstoši gada deficīta līmenim 11/2 procentu apmērā no IKP. Tāpēc mēs esam apņēmušies noteikt uzkrāto fiskālo deficītu 20 miljonu latu apmērā marta beigās un 46 miljonus latu apmērā jūnija beigās. Mēs esam apņēmušies turpināt uzlabot ieņēmumu iekasēšanu, un mēs centīsimies, lai valsts budžeta nodokļu ieņēmumi marta beigās būtu 316 miljonu latu un jūnija beigās — 648 miljonu latu.1 Mēs ceram, ka šo centienu apvienošana ar izdevumu ierobežošanu radīs stabilu fiskālo situāciju 2002. gada pirmajā ceturksnī, kas būtu pamats sarunu atsākšanai un iespējamajai programmas pirmā pārskata izpildei.

11. Ar mērķi gūt pēc iespējas lielāku atdevi no uzņēmējdarbības vides, mēs samazināsim uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi no 25 uz 22 procentiem 2002. gadā. Šis likmes samazinājums neattieksies uz nodokļu maksātājiem, kas saņem nodokļu atlaides. Mēs pārskatīsim visus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” paredzētos nodokļu atvieglojumus ar mērķi paātrināt to pilnīgu atcelšanu, ko pašreiz plānots sasniegt ar 2005. gadu. Papildus, mēs nesamazināsim likmi sociālās apdrošināšanas iemaksām un nekustamā īpašuma nodoklim.

12. Mēs turpināsim meklēt veidus, kā palielināt ieņēmumus, samazināt iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas un uzlabot nodokļu maksāšanu, īpaši attiecībā uz problemātisko akcīzes nodokli. Šajā sakarā, līdz 2001. gada decembra beigām Saeima pieņems grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” un likumā “Par akcīzes nodokli”, kas: (i) samazinās preču daudzumu, kas var tikt importētas personiskai lietošanai, nemaksājot nodokļus; (ii) ierobežos iespēju fiziskām personām importēt naftas produktus to transporta līdzekļu degvielas tvertņu standarta ietilpības apmērā; un (iii) paplašinās ar akcīzi apliekamo degvielas produktu bāzi. Bez tam 2002. gadā mēs esam apņēmušies pārskatīt alkohola veidu klasifikāciju saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”, lai to harmonizētu ar ES klasifikāciju.

13. Mēs turpināsim uzlabot valsts sektora iedarbīgumu un efektivitāti. Šajā sakarā 2001. gada jūlijā Ministru kabinets akceptēja Valsts pārvaldes reformas stratēģiju 2001.–2006.gadam, kas satur attīstības mērķu un vadlīniju kopumu valsts sektora modernizēšanai, kas palīdzēs labāk koordinēt individuālās reformu iniciatīvas. Pateicoties no jauna izstrādātai metodei, mēs pirms noteiktā termiņa esam pabeiguši visaptverošu valsts administratīvo pārskatu Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātā, un šī pilotpārskata rezultāti ļauj mums labāk koordinēt aktivitātes šajā jomā. Balstoties uz šo pilotpārskatu, mēs izveidosim pārskatus vēl divās politikas jomās, kuru rezultāti būs pieejami 2003. gada budžeta projekta izstrādes laikā. Līdz 2001. gada decembra beigām mēs noteiksim politikas jomas, kuras tiks pārskatītas, un līdz 2002. gada jūlijam iesniegsim pabeigtos pārskatus Ministru kabinetā. Noteikumu izstrāde jaunas civildienesta samaksas sistēmas ieviešanai ir attīstījusies lēnāk nekā sākotnēji paredzēts, kas bija saistīts ar saspringtās fiskālās situācijas radītajiem nosacījumiem. Mēs esam apņēmušies pieņemt šos noteikumus līdz 2001. gada decembra beigām un uzsākt jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu laikā pēc 2002. gada otrās puses. Izdevumu prioritāšu maiņa ir būtiska, lai sasniegtu vidēja termiņa fiskālos mērķus, un mēs turpināsim ieviest vispārējo vidēja termiņa budžeta plānošanas sistēmu, kas 2001. gada aprīlī tika apstiprināta Ministru kabinetā.

Valūtas tirgus, monetārā un finansu sektora politika

14. Valūtas kursa piesaiste SDR Latvijā ir bijusi veiksmīga un mēs plānojam saglabāt šo piesaisti līdz brīdim, kad Latvija iestāsies ES. Lai uzturētu valūtas kursa piesaisti un noturētu inflāciju zemos līmeņos, LB turpinās īstenot stingru monetāro politiku.

15. Mūsu pārstrādātā monetārā programma 2002. gadam ir balstīta uz pieņēmuma, ka līdz ar aizvien augošo finansu sektora komplicētību turpināsies naudas pieprasījuma un monetārā multiplikatora pieaugums. Mēs nodrošināsim naudas rezervju palielinājumu 2002. gadā par 11 procentiem, galvenokārt panākot to ar atklātā tirgus operācijām. Sagaidāms, ka kredīti privātajam sektoram 2002. gadā pieaugs mēreni — par 27 procentiem, kam pamatā ir tirgus piesātinājums un banku piesardzīgā politika kredītu izsniegšanā. Tomēr, mēs nepārtraukti uzraudzīsim kreditēšanas attīstību un esam gatavi ierobežot monetāros nosacījumus, lai nepieciešamības gadījumā neitralizētu banku kredītportfeļu kvalitātes pasliktināšanos.

16. Ilgtermiņa mijmaiņas (swap) operācijas izpildīja savu funkciju kā ilgtermiņa latu kredītu pieejamības paplašinošs instruments. Tādējādi, sākot ar 2001. gada decembra beigām, mēs pārtrauksim to izmantošanu. Mēs arī centīsimies samazināt īstermiņa mijmaiņas darījumu lietojumu, izmantojot šo darījumu veidu monetārās politikas vajadzībām. Tāpēc īstermiņa mijmaiņas darījumu atlikumam nevajadzētu pārsniegt 25 miljonus latu.

17. FKTK apņemas nepārtraukti sekmēt sektoru regulējošo likumu, noteikumu, un uzraudzības metožu harmonizēšanu, lai pilnā mērā izmantotu vienotās finansu sektora uzraudzības sniegtos labumus. Līdz 2002. gada jūnija beigām FKTK izvērtēs uzraudzībā esošo institūciju vērtēšanas sistēmas ieviešanu, kuras mērķis ir palielināt FKTK uzraudzības aktivitāšu efektivitāti. Turklāt, līdz 2002. gada beigām FKTK sagatavos nolikumus apdrošināšanas un vērtspapīru tirgus uzraudzībai. FKTK nepārtraukti pastiprinās risku uzraudzību un izvērtēs noteiktu patērētāju aizsargājošo pasākumu ieviešanu finansu tirgū.

18. Mēs apzināmies, ka SVF neiesaka mums realizēt priekšlikumu par Finansu pakalpojumu centra izveidi vienā no pastāvošām brīvajām ekonomiskajām zonām, jo šim pasākumam ir potenciālās fiskālas seku. Neskatoties uz to, ka mūsu likumdošana, kas vērsta uz cīņu ar nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu, atbilst starptautiskām normām šajā jomā, mēs apzināmies nepieciešamību uzlabot tās ieviešanu. Tādējādi, mēs enerģiski izskatīsim ziņojumus par aktivitātēm, kas tika identificētas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā.

Strukturālā un tirdzniecības politika

19. Mūsu strukturālo reformu plāna pabeigšana ir būtiska ilgtspējīgās izaugsmes nodrošināšanai un ārvalstu investoru piesaistei. Mēs turpināsim uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un centīsimies panākt mūsu Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna īstenošanu. It īpaši, sagaidāms, ka Saeima pieņems pārejas likumu, kas ļaus jaunajam Komerclikumam stāties spēkā 2002. gada janvārī. Turklāt, mēs (i) veiksim noteiktus pasākumus, lai atvieglotu Krievijas robežas šķērsošanu; (ii) izstrādāsim un īstenosim Preču deklarēšanas procedūras grozījumus; un (iii) nodrošināsim to, ka visās pašvaldībās tiks atvieglots būvniecības atļauju saņemšanas process. Nobeigumā, mēs izstrādāsim grozījumus likumā “Par dabas resursu nodokli” un tā procedūrās, lai vienkāršotu šī nodokļa iekasēšanu, kas tas tika noteikts rīcību plānā.

20. Viens no mūsu galvenajiem mērķiem vidējā termiņā ir uzlabot pakalpojumu regulēšanu un pastiprināt konkurenci enerģētikas un telekomunikāciju sektorā. Šajā sakarā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz 2002. gada aprīļa beigām izstrādās savu rīcības stratēģiju un detalizētu darba programmu. Pēc Latvenergo restrukturizācijas programmas (kas atbilst EU direktīvu No. 92/96 prasībām) apstiprināšanas mēs līdz 2002. gada 1. oktobrim izveidosim atsevišķas juridiskas vienības sadalei, ražošanai, un jaudas ģenerēšanai; atbilstoši līgumam ar Pasaules banku, mēs jau esam izveidojuši sadales sistēmas operatoru kā atsevišķu juridisku vienību, kas ļauj tam neatkarīgi pildīt savus pienākumus. Latvenergo restrukturizācijas programmu mēs plānojam pabeigt līdz 2002. gada beigām. Līdz 2002. gada 1. jūlijam mēs pazemināsim kvalificēto patērētāju kritērijus līdz 20 GWH. Visbeidzot, 2001. gada 1. novembrī ir stājies spēkā likums “Par telekomunikācijām”, kas ļaus slēgt acquis communautaire sadaļu telekomunikāciju jomā

21. Ciešā sadarbībā ar Pasaules Banku mēs apņemamies pabeigt atlikušo valsts uzņēmumu privatizāciju. Līdz 2002. gada vidum mēs pārdosim atlikušās valsts kapitāla daļas Latvijas Gāzē un Krājbankā. Līdz 2001. gada beigām mēs apstiprināsim Latvijas Kuģniecības privatizācijas plānu, kas ļaus veikt tās pārdošanu 2002. gadā. Atbilstoši mūsu finansu konsultantu rekomendācijām, 2002. gada otrajā pusē mēs centīsimies pārdot mūsu mazākuma akcijas Ventspils Naftā. Lattelekom valsts daļas privatizāciju joprojām kavē nepieņemtais lēmums arbitrāžas procesā saistībā ar PTO pilnvarojumu par monopoltiesību atņemšanu līdz 2003. gadam.

22. Lai turpinātu cīņu ar korupciju, līdz 2002. gada maijam Tieslietu ministrijas padotībā tiks izveidots Korupcijas novēršanas birojs (KNB), kā rezultātā beigs pastāvēt esošā fragmentācija šajā jomā. Lai definētu izveidotā biroja funkcijas un nodrošinātu tā pienākumu izpildei nepieciešamos resursus, valdība konsultēsies ar Pasaules Banku. Šim nolūkam tiks apstiprināts biroja dibināšanas grafiks, tai skaitā tiks paredzēta Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas kontroles daļas iekļaušana birojā. Mēs sagatavosim un publicēsim arī darba uzdevumus un steidzamā kārtā iecelsim KNB vadītāju. Visbeidzot, tiks īstenots sabiedriskās domas par korupciju apsekojums.

23. Mēs esam nolēmuši saglabāt liberālu tirdzniecības sistēmu un pildīt ES prasības un PTO noteikumus un vienošanās. Vienkāršais vidējais MFN tarifs ir samazināts zem 5 procentiem un 2002. gada 1.janvārī stāsies spēkā likumdošanas norma, kas paredz atcelt 0,5 procentu vienkāršo vidējo MFN tarifu, ar ko tiek apliktas dažas rūpniecības preces.

24. Uzskatām, ka iepriekš izklāstītā politikas programma palīdzēs Latvijā nodrošināt noturīgu ekonomisko izaugsmi vidējā termiņā un veicinās iestāšanās procesu ES. Mēs esam gatavi veikt jebkādus papildus pasākumus, kas būtu nepieciešami šo mērķu sasniegšanai.

1 Atbilstoši Ekonomikas politikas memoranda (2001. gada 21.marts) pirmajam pielikumam, valsts budžeta nodokļu ieņēmumi šim nolūkam tiek definēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, muitas nodokļa, iedzīvotāju ienākumu nodokļa, kas uzkrājas valsts speciālajos budžetos, citiem budžetiem sadalāmo valsts budžeta nodokļu, un sociālās apdrošināšanas iemaksu (neieskaitot pensiju sistēmas otrā līmeņa maksājumiem novirzītos līdzekļus) kopsumma.

Latvia: Economic Policies For 2002

A. Introduction

1. The Latvian economy has experienced high and robust growth in a low inflation environment over the last two years. Real GDP grew at 61/2 percent in 2000 and 83/4 percent during the first half of 2001. Growth has been broad based and strongly supported by investment. At the same time, inflation has remained subdued, with the twelve-month inflation rate at 31/2 percent in September 2001. Latvia’s vulnerability to external shocks has diminished, as the external current account deficit has declined substantially, notwithstanding the appreciation of the lats vis-à-vis the euro. This was accompanied by strong FDI inflows, which helped finance the external current account deficit to a large extent, thereby keeping external debt indicators in check.

2. Expenditure restraint in the first nine months of 2001 helped contain the general government deficit to 1.4 percent of GDP, and all related performance criteria under the program were observed with a comfortable margin. The government has largely complied with the public sector reform measures under the program: First, it submitted to Parliament amendments to the excise tax law and the pension law. Second, most accounts of budget-financed institutions were brought inside the Treasury. And third, the 2002 budget law explanations included (i) annexes covering auxiliary information on contingent liabilities, tax expenditures and quasi fiscal-activities, (ii) a comprehensive presentation of forecasting assumptions, and (iii) detailed information on financing. However, the implementing regulations for the new law on public agencies have not yet been adopted, but we will strive to do so by mid-December 2001.

3. Monetary conditions during the first nine months of 2001 were sufficiently tight to support the Bank of Latvia’s (BoL) exchange rate objective, and all monetary performance criteria to date under the program were observed. In addition, the BoL reduced the volume of new issues of both long-term and short-term foreign exchange swaps as envisaged under the program. Despite the continued strong growth of credit to the private sector, the banking system appears to operate on a firm footing.

4. We have submitted to Parliament the Law on Credit Institutions (LCI), which will bring our prudential framework in full compliance with the Basel Core Principles for Effective Banking Supervision (BCP). The newly established Financial and Capital Markets Commission (FCMC) made considerable progress in implementing the recommendations set forth in the joint IMF/World Bank Financial Sector Assessment Program (FSAP) report. This will ensure operational efficiency and full integration of supervisory functions, which is crucial to sustaining growth in Latvia’s financial system.

5. Latvia has made steady progress in the area of structural reforms. While the privatization process has continued to face various impediments, significant steps have been taken in other areas. In particular, efforts focused on improving the business climate, enhancing competition in the energy and telecommunications sectors, and reinforcing utilities regulation, including through the enactment of supporting legislation for the newly established Public Utilities Commission (PUC). Our liberal trade regime continues to be in line with EU requirements and WTO rules and agreements.

B. The Government’s Program for 2002

Program Objectives and Macroeconomic Framework

6. Notwithstanding the strong economic activity to date and the successful implementation of the program, significant risks remain to our continued economic advancement. These mainly emanate from the still large external current account deficit and the current uncertainties surrounding the world economy. Our economic program for 2002 and over the medium term aims at limiting these risks through strong macroeconomic policies-including by moving toward a balanced budget over the medium term-and proceeding with our structural reform agenda so as to preserve FDI inflows and create an environment conducive to private sector activity. These efforts will be underpinned by maintaining our successful exchange rate peg to the SDR. We recognize the need to closely monitor external developments, and stand ready to further tighten policies as needed to maintain the sustainability of our external position and to support the exchange rate peg.

7. Our EU accession negotiations are progressing well, with more than half of the 31 chapters of the acquis communautaire closed to date. We expect that negotiations on all chapters will be completed by end-2002, setting the stage for sustained economic development and our integration into the EU.

8. While the slowdown in the world economy may lead to a moderation of growth in Latvia in the short run, we expect that, over the medium term, strong growth will materialize in a low inflation environment. Our main macroeconomic objectives for 2002 and beyond are as follows: (i) real GDP growth at 41/2 percent in 2002 and 6 percent annually thereafter; (ii) inflation at about 3 percent per year; and (iii) containing the external current account deficit at about 7 percent of GDP in 2002, with a gradual improvement expected from 2003 onwards. We also anticipate a continuation of strong FDI flows so that at least two-thirds of the current account deficit will be financed through these flows, thereby keeping our external debt indicators at low levels.

Fiscal Policies

9. Our fiscal policy aims at achieving a balanced budget over the medium term. To this end, we are committed to containing this year’s general government budget deficit to LVL 79 million, or 13/4 percent of GDP, despite the adoption by Parliament in June of a supplementary budget that would otherwise imply a rise in the deficit of 0.2 percent of GDP. To help ensure this outcome, we will not submit to Parliament a second supplementary budget.

10. Our 2002 budget sets a general government fiscal deficit of LVL 128 million, or 21/2 percent of GDP. This higher deficit as compared to 2001 mainly reflects substantially higher expenditures in the areas of defense and security (related to NATO accession), pensions (as a result of pension amendments agreed with the World Bank), European Union accession, teacher salaries, and health, as well as an acceleration of our public investment program. We recognize that under our present economic circumstances, and in light of the current uncertainty in the external environment, a more appropriate fiscal stance would suggest a deficit on the order of 11/2 percent of GDP, broadly in line with our original intention under the stand-by arrangement. The quarterly pattern of revenues and expenditures next year will, in practice, allow us to keep the deficit in the first two quarters down to a level consistent with an annual deficit of 11/2 percent of GDP. We therefore intend to limit our cumulative fiscal deficit to LVL 20 million at end-March and LVL 46 million at end-June. We intend to continue to strengthen revenue collection efforts, and we will strive for central government tax revenues of LVL 316 million by end-March and LVL 648 million by end-June.1 We hope that this, together with expenditure restraint, will produce a strong fiscal performance through the first quarter of 2002 that could serve as the basis for a resumption of discussions and the possible completion of the first program review.

11. In view of the conceivably beneficial effects on the business climate, we will reduce the corporate income tax rate from 25 to 22 percent in 2002. This rate reduction will not apply to taxpayers benefiting from tax exemptions. We will review all current tax exemptions under the corporate income tax law, with a view to accelerating their full elimination which is currently planned for 2005. Additionally, we will not reduce the tax rate for social insurance contributions and the property tax.

12. We will continue to identify measures to raise revenue collections, reduce the scope for tax evasion, and improve tax compliance, particularly with regard to the difficult area of excise taxes. To this end, Parliament will adopt by end-December 2001 amendments to the Law on Taxes and Fees, the Law on Customs Tariffs, and the Law on the Excise Tax that would: (i) reduce the value of goods that can be imported duty-free using the exemption for personal use; (ii) limit the possibility for natural persons to import oil products for personal use to the standard capacity of the fuel tank of their vehicle; and (iii) broaden the coverage of the fuel-related excises. In addition, in 2002 we intend to revise the definitions of various types of alcohol under the Law on the Excise Tax on Alcoholic Beverages to harmonize them with EU definitions.

13. We will further raise the effectiveness and efficiency of our public sector. To this end, in July 2001 the Cabinet of Ministers adopted the Public Administration Reform Strategy, 2001–2006, which provides a set of development goals and guidelines for modernizing the public sector and which will help us to better coordinate individual reform initiatives. We have completed, ahead of schedule and based on a newly derived methodology, a comprehensive public administration review in the Secretariat for Regional Development, and the findings of this pilot review are helping us better coordinate our activities in this area. We will build on this pilot review by completing reviews for at least two more policy areas in time for the conclusions to be available during the 2003 budget process. We will determine the policy areas to be reviewed by end-December 2001 and submit the completed reviews to the Cabinet of Ministers by July 2002. The development of regulations for the phased implementation of a new civil service pay scale has moved more gradually than initially expected, because the tight fiscal situation limits the available options. We intend to adopt the regulations by end-December 2001 and to begin implementation of the new pay scale some time after mid-2002. The re-prioritization of spending is critical to meeting our medium-term fiscal objectives, and we will continue to implement the overall framework for medium-term budget planning approved by the Cabinet of Ministers in April 2001.

Exchange Rate, Monetary, and Financial Sector Policies

14. The exchange rate peg to the SDR has served Latvia well, and we intend to retain this peg until EU accession. The BoL will continue to follow an appropriately tight monetary policy to support the peg and keep inflation at low levels.

15. Our revised monetary program for 2002 is based on the assumption of a sustained increase in the demand for money and the money multiplier, in line with the rising sophistication of our banking system. We will contain the growth of reserve money to 11 percent in 2002, relying mainly on open market operations. Growth of credit to the private sector is expected to moderate to 27 percent in 2002, primarily reflecting market saturation and continued sound lending practices. Nonetheless, we will continuously monitor credit developments and stand ready to tighten monetary conditions to counteract any potential deterioration of banks’ loan portfolios.

16. The long-term foreign exchange swaps have served their intended function of contributing to the broader availability of long-term credit in lats. We will therefore discontinue this instrument by end-December 2001. We will also strive to reduce our reliance on short-term swaps, only using this instrument for monetary fine-tuning. For this purpose, the outstanding stock of short-term swaps would normally not exceed LVL 25 million.

17. The FCMC commits itself to continuously harmonize all sector-specific legislation, regulations, and supervisory methods to reap the full benefits of unified financial sector supervision. By end-June 2002, the FCMC will explore the feasibility of introducing a rating system for the institutions to be supervised to enhance the effectiveness of its oversight activity. In addition, the FCMC will prepare on-site manuals for insurance and securities market supervision by end-2002. The FCMC will continuously enhance risk-based supervision and review the feasibility of introducing certain consumer protection measures for the financial sector.

18. We acknowledge that the IMF advises us against the implementation of the proposal to create a Financial Services Center in one of the existing free economic zones due to the potential fiscal implications of such undertaking. While our anti-money laundering legislation is in line with international practice, we recognize the need to enhance its enforcement. To this end, we will vigorously pursue reports of suspicious activity identified by the Money Laundering Board (MLB).

Structural and Trade Policies

19. Completion of our structural reform agenda is key to durable growth and enhancing Latvia’s attractiveness to foreign investors. We will continue to improve the business climate and pursue the implementation of our Action Plan to Improve the Business Environment. In particular, we expect Parliament to approve the transitional law to allow the new Commercial Law to become effective in January 2002. Moreover, we will (i) take steps to facilitate overland border crossing with Russia; (ii) draft and implement amendments to the Procedure for Declaration of Goods; and (iii) ensure that the simplified rules for obtaining construction permits are being applied across all municipalities. Finally, we will amend the Law on the Natural Resource Tax and its procedures in order to simplify the administration of this tax, as specified in the action plan.

20. One of our key objectives is to advance utilities regulation and enhance competition in the energy and telecommunications sectors over the medium term. To this end, the PUC will, by end-April 2002, develop its strategy paper and a detailed work program. Following the adoption by the Cabinet of Ministers of a detailed restructuring program for Latvenergo (which meets the requirements of EU Directive No. 92/96), we will establish by October 1, 2002 separate legal entities for generation, transmission, and distribution; in agreement with the World Bank, we have already established the Transmission System Operator (TSO) as a separate legal entity, enabling it to carry out its responsibilities independently. We intend to complete the restructuring program of Latvenergo by end-2002. We will also reduce the criteria for qualified customers to 20 GWH by July 1, 2002. Finally, the Telecom Law was enacted on November 1, 2001, which will pave the way to close the acquis chapter on telecommunications.

21. We are committed to reviving and completing the divestiture of our remaining state enterprises, in close cooperation with the World Bank. In particular, we will dispose of the remaining state shares in Latvijas Gaze and Krajbanka by mid-2002. We will adopt, by end-2001, guidelines for the privatization of the Latvian Shipping Company (LASCO) to allow for its sale to take place in 2002. Based on the recommendations of our financial advisors, we will strive to sell our minority share in Ventspils Nafta during the second half of 2002. The divestiture of the state share in Lattelekom still hinges on the conclusion of the arbitration process related to the WTO-mandated relinquishing of monopoly rights by 2003.

22. In our ongoing effort to fight corruption, we will create, by May 2002, a Corruption Prevention Bureau (CPB) under the Ministry of Justice, which will end the current agency fragmentation in this area. In defining the functions of this unit and providing sufficient resources to enable the fulfillment of its obligations, the government will follow the advice of the World Bank. To this end, a timetable will be adopted for establishing the bureau, including on the transfer of the SRS anticorruption unit into the bureau. We will also prepare and publish the terms of reference for, and expeditiously appoint, the CPB head. Finally, a survey of public opinion on corruption will be piloted and implemented.

23. We are committed to maintaining our liberal trade regime and remain in line with EU requirements and WTO rules and agreements. The simple average MFN tariff has been reduced to below 5 percent and legislation that will eliminate the MFN rate of 0.5 percent, applied to some industrial goods, will become effective on January 1, 2002.

24. We believe that the policies described above will help ensure that Latvia enjoys sustainable economic growth over the medium-term and facilitate the process of acceding to the EU. We are prepared to implement any additional measures deemed necessary to meet these goals.

1 Following Annex I of our Memorandum of Economic Policies dated March 21, 2001, central government tax revenues are defined for this purpose as the sum of corporate income taxes, the value added tax, all excise taxes, customs duties, the personal income tax accruing to the central government special budget, central government taxes in transit, and social insurance contributions (excluding those diverted to the second pillar).

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!