Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra noteikumi Nr. 483 "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.11.2001., Nr. 171 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55895

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.485

Grozījums Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumos Nr.271 "Tieslietu ministrijas nolikums"

Vēl šajā numurā

27.11.2001., Nr. 171

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 483

Pieņemts: 20.11.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.483

Rīgā 2001.gada 20.novembrī (prot. Nr.57, 15.¤)

Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 33.panta trešo daļu un 34.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas metodes un kārtību, finansēšanas kārtību, kā arī datu apkopošanas un izmantošanas nosacījumus;

1.2. piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrācijas kārtību.

2. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu un sākotnējo novērtēšanu savā administratīvajā teritorijā organizē un veic pašvaldība sadarbībā ar attiecīgo reģionālo vides pārvaldi. Aizsardzības ministrija apzina piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas savā valdījumā esošajās teritorijās.

3. Reģionālā vides pārvalde sniedz pašvaldībām visu tās rīcībā esošo informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām attiecīgajā teritorijā.

4. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas apzina, apkopojot dažādos informācijas avotos pieejamo informāciju par:

4.1. veiktajiem pētījumiem un to rezultātiem;

4.2. notikušajām saimnieciskajām darbībām, kuras varētu būt ietekmējušas augsnes, grunts un gruntsūdeņu kvalitāti;

4.3. teritorijas fizikāli ķīmiskajiem parametriem, kuri nosaka teritorijas jutīgumu pret piesārņojumu;

4.4. piesārņojuma mērogiem un bīstamību.

II. Piesārņoto un potenciāli

piesārņoto vietu reģistrēšana

5. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrāciju savā teritorijā veic reģionālā vides pārvalde, kura apkopo datus par to atrašanās vietu, tipu un bīstamību.

6. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrēšanai izmanto informāciju, kas iegūta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas gaitā. Pirms piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas pašvaldība vai vairākas pašvaldības, ja tās ir vienojušās par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu kopīgu apzināšanu, informē par to attiecīgo reģionālo vides pārvaldi un iesniedz tai saskaņošanai piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas programmu, kurā iekļauti apzināmie objekti, apzināšanas metodes, termiņi, darbu izmaksas un noteikta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrēšanas kārtība.

7. Reģionālā vides pārvalde izveido darba grupu piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrācijai (turpmāk — darba grupa).

8. Darba grupas sastāvā iekļauj Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Labklājības ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas vai to padotībā esošo institūciju pārstāvjus un pašvaldību pārstāvjus. Ja nepieciešams, pieaicina zinātniekus un uzņēmumu pārstāvjus.

9. Darba grupa izskata piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas programmas un iegūtos rezultātus, kā arī, balstoties uz apzināšanas rezultātiem, sagatavo un iesniedz reģionālajā vides pārvaldē sarakstus, kuros norādītas piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, kurās nepieciešams veikt papildu pētījumus vai sanāciju.

10. Reģionālā vides pārvalde apstiprina šo noteikumu 9.punktā minētos sarakstus un iesniedz tos Vides valsts inspekcijā un Latvijas Vides aģentūrā. Sarakstus izmanto, nosakot prioritātes turpmākas izpētes vai sanācijas veikšanai.

11. Lai reģistrētu piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, nepieciešama šāda informācija:

11.1. piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas nosaukums un atrašanās vieta;

11.2. piesārņojošo darbību veids;

11.3. saimnieciskās darbības nozare;

11.4. atkritumu veids, uzglabāšanas vai apglabāšanas tehnoloģija;

11.5. objekta darbības laiks;

11.6. piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas platība;

11.7. objekta teritorijā tehnoloģiskajos procesos izmantotās un uzglabātās ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti;

11.8. par piesārņoto vietu — piesārņojošo vielu koncentrācijas un piesārņotās zonas izmēri plānā un griezumā, piesārņotības dinamika;

11.9. zemes vienības kadastra apzīmējums;

11.10. nekustamā īpašuma lietošanas mērķis;

11.11. apdraudētie blakus esošie objekti;

11.12. informācijas avota nosaukums, gads;

11.13. piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu klasifikācija pēc kategorijām;

11.14. saraksti, kuros norādītas piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, kurās nepieciešams veikt papildu pētījumus vai sanāciju.

12. Pašvaldība par katru piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu savā administratīvajā teritorijā aizpilda šo noteikumu 1., 2., 3., 4. un 5.pielikumā norādītās tabulas, atzīmē minētās vietas uz ortofotokartes mērogā 1:10000 un iesniedz šo informāciju reģionālajā vides pārvaldē reģistrācijai. Reģionālā vides pārvalde ievada datus vienotā datorizētā datu bāzē. Latvijas Vides aģentūra, pamatojoties uz iesniegto informāciju, veido reģistru — teksta un grafisko datu bāzi.

III. Piesārņoto un potenciāli

piesārņoto vietu apzināšanas metodes

13. Latvijas Vides aģentūra koordinē vienotas metodikas izmantošanu piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanā.

14. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu iedala šādos posmos:

14.1. vāc un dokumentē (arī aerofotodešifrē) vēsturisko informāciju par darbībām piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās vietās;

14.2. analizē un dokumentē agrāk veikto pētījumu par piesārņojuma ietekmi uz vidi rezultātus;

14.3. analizē un dokumentē ģeogrāfisko un ģeoloģisko informāciju, kas raksturo teritorijas jutīgumu pret piesārņojumu;

14.4. izveido sarakstu, norādot piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, kurās nepieciešams veikt papildu pētījumus vai sanāciju.

15. Informācija par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām var būt tieša un netieša.

16. Tiešu informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām iegūst no šādiem avotiem:

16.1. vides statistikas pārskatiem, Latvijas Vides aģentūras un reģionālo vides pārvalžu pārskatiem un materiāliem, Valsts ģeoloģijas fonda materiāliem, Labklājības ministrijas un Zemkopības ministrijas rīcībā esošajiem materiāliem, zinātnisko institūtu, kā arī citu institūciju veiktajiem pētījumiem un materiāliem;

16.2. kartēm un aerofotouzņēmumiem;

16.3. būvatļaujām, būvprojektu dokumentācijas;

16.4. pašvaldību lēmumiem, teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem;

16.5. civilās aizsardzības teritoriālajiem plāniem.

17. Netiešu informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām iegūst no publikācijām, kā arī veicot iedzīvotāju un objektā strādājošo aptauju.

18. Analizējot tiešo informāciju par saimniecisko darbību un vides jutīguma parametrus, novērtē darbības, kuras izraisa piesārņojumu, darbības, kuras, pastāvot attiecīgajam ražošanas līmenim, var izraisīt piesārņojumu, kā arī darbības, kuras, ražojot noteiktu produkcijas apjomu un izmantojot noteiktu tehnoloģiju, var izraisīt grunts, augsnes vai pazemes ūdeņu piesārņojumu. Šīs darbības var būt arī netieši saistītas ar ražošanas procesiem, to skaitā ar ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzglabāšanu, tirdzniecību un pārkraušanu.

19. Karšu izpētes un izvērtēšanas metodes pamatā ir dažādu ar vides piesārņojumu iespējami saistītu objektu atpazīšana pēc apzīmējumiem. Salīdzinot un izpētot dažādu gadu kartes, nosaka objektu platības dinamiku un darbības periodu. Tematiskās kartes (to skaitā ģeoloģiskās) izmanto, lai raksturotu vides apstākļus piesārņotajā vai potenciāli piesārņotajā vietā.

20. Aerofotouzņēmumu izvērtēšanas metodes pamatā ir aerofotoainu dešifrēšana un stereomodeļa (apvidus telpiskā attēla) izpēte. Telpisku attēlu iegūst, aplūkojot aerofotoainas ar stereoskopu. Objektu attīstības dinamikas novērtēšanai izmanto dažādu gadu aerofotouzņēmumus.

21. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas gaitā izmanto visas pieejamās kartes, kuru mērogs ir 1:25000 un lielāks.

22. Kartēs atrodamos objektus iedala šādās grupās:

22.1. objekti, kuri saistīti ar piesārņoto vietu (to skaitā rūpnīcas, lidlauki, preču stacijas, noliktavas);

22.2. objekti, kuri varētu sekmēt piesārņojuma izplatīšanu (to skaitā karjeri, meliorācijas sistēmas, pamesti urbumi).

23. Vietas apskates mērķis ir pārliecināties, vai objekta atrašanās vieta ir noteikta pareizi, vizuāli novērtēt objektu, kā arī ievākt papildu informāciju.

24. Veicot iedzīvotāju vai objektā strādājošo aptauju, ievāc papildu informāciju par objektiem, par kuriem jau ir ievākta tiešā informācija saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu, un informāciju par objektiem, par kuriem tiešās informācijas nav. Aptaujā gūto informāciju iekļauj šo noteikumu 1.pielikumā minētajā reģistrācijas veidlapā. Aptaujas gaitā iegūst šādu informāciju:

24.1. objekta (ražotne, izgāztuve, noliktava vai cits objekts) robežas, to izmaiņas objekta darbības laikā;

24.2. kas tiek vai tika ražots objektā un kādi atkritumi tur novietoti;

24.3. datumu, kad objekts sācis reāli darboties; ja objekts nedarbojas, — kad tas slēgts;

24.4. vai kādreiz ir mainīta objekta darbības joma;

24.5. kad un kādas bijušas iedzīvotāju sūdzības par objekta darbību un kas tika veikts, lai novērstu negatīvo ietekmi;

24.6. kad un kādas avārijas notikušas objektā;

24.7. vai ūdens kvalitāte ir apmierinoša, vai ir novērotas piesārņojuma pazīmes — smaka, dūmi, kādas ķīmiskas vielas noplūde vai atkritumu uzglabāšana.

IV. Potenciāli piesārņoto vietu

apzināšanas kārtība

25. Iegūto informāciju par potenciāli piesārņoto vietu pašvaldība apkopo, aizpildot reģistrācijas veidlapu (1.pielikums), kurā iekļauj vispārīgas ziņas par objektu. Tiešās ziņas par objekta piesārņojošo potenciālu un vides jutīgumu pašvaldība apkopo, aizpildot šo noteikumu 2. un 3.pielikumā norādītās tabulas.

26. Apkopoto informāciju par potenciāli piesārņotajām vietām novērtē saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

27. Potenciāli piesārņotās vietas atkarībā no iespējamā augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmeņa un teritorijas jutīguma pret piesārņojumu iedala kategorijās:

27.1. 2.kategorija — vieta ir potenciāli piesārņota. Teritorijas piesārņojums ar pašreizējo nekustamā īpašuma lietošanas mērķi var ietekmēt cilvēka veselību vai vidi, un ir vajadzīga izpēte, lai novērtētu ietekmes mērogu, riska pakāpi un sanācijas nepieciešamību;

27.2. 3.kategorija — vieta nav potenciāli piesārņota. Apsekotajā teritorijā nav konstatētas grunti, augsni vai pazemes ūdeņus piesārņojošas saimnieciskās un citas darbības vai arī to radītais piesārņojums nevar ietekmēt cilvēka veselību vai vidi un nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus.

28. Novērtējot potenciāli piesārņoto vietu bīstamību, ņem vērā:

28.1. parametrus, kas raksturo tā objekta bīstamību, kura darbība radījusi potenciāli piesārņoto vietu (to skaitā ziņas par izmantotajām ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, atkritumiem, objekta darbības ilgumu, piesārņojuma emisijām);

28.2. potenciāli piesārņotās vietas vides jutīguma parametrus (to skaitā vietas ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus, nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, ūdensteču un ūdenstilpju izvietojumu).

29. Potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un novērtēšanas rezultātus pašvaldība iesniedz reģionālajā vides pārvaldē izskatīšanai darba grupā un reģistrācijai.

30. Pamatojoties uz potenciāli piesārņoto vietu bīstamības novērtējumu, kā arī saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu darba grupa sagatavo sarakstu, kurā norādītas potenciāli piesārņotās vietas, kurās nepieciešams veikt papildu pētījumus, un iesniedz to reģionālajā vides pārvaldē, kas pieņem lēmumu par papildu pētījumu veikšanu.

V. Piesārņoto vietu apzināšanas kārtība

31. Pašvaldība atbilstoši reģionālās vides pārvaldes lēmumam par nepieciešamību veikt papildu pētījumus noteiktās potenciāli piesārņotās vietās apzina piesārņotās vietas savā administratīvajā teritorijā, kā arī, pamatojoties uz šo noteikumu 5.pielikumu un izmantojot informāciju, kas apkopota šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā norādītajās veidlapās, izvērtē piesārņoto vietu pētījumu rezultātus un iesniedz tos reģionālajā vides pārvaldē.

32. Piesārņoto vietu apzināšanas gaitā novērtē:

32.1. piesārņojuma līmeni un apjomu, piesārņotās zonas izmēru plānā un griezumā, piesārņojušo vielu bīstamības pakāpi, to migrētspēju, kā arī izvērtē, vai piesārņojošā darbība turpinās vai ir pārtraukta;

32.2. teritorijas pašreizējo izmantošanu, tās izmantošanas plānus, kā arī ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

33. Pēc apzināšanas piesārņotajai vietai piešķir attiecīgu kategoriju:

33.1. 1.kategoriju, ja piesārņojuma līmenis ir augsts un ietekme ir liela — 10 reizes un vairāk pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi, teritorijas izmantošanu nepieciešams ierobežot vai pieņemt lēmumu par teritorijas sanāciju;

33.2. 2.kategoriju, ja piesārņojuma līmenis un ietekme nav liela — vides kvalitātes normatīvu robežlielumi pārsniegti līdz 10 reizēm, bet iespējama negatīva ietekme uz vidi vai ir nepieciešams veikt papildu speciālus pētījumus;

33.3. 3.kategoriju, ja pētījumos konstatēts, ka piesārņojušo vielu koncentrācija nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus un piesārņojums nevar ietekmēt cilvēka veselību vai vidi.

34. Pamatojoties uz piesārņoto vietu apzināšanas rezultātiem un piesārņoto vietu sadali pēc kategorijām, darba grupa nosaka tās piesārņotās vietas, kurām piešķirama prioritāte sanācijā (turpmāk — prioritārās piesārņotās vietas), sagatavo prioritāro piesārņoto vietu sarakstus un, ja nepieciešams, izdara grozījumus prioritāro piesārņoto vietu sarakstā papildu pētījumiem. Sagatavotos sarakstus darba grupa iesniedz reģionālajā vides pārvaldē, kas pieņem lēmumu par sanācijas veikšanu.

VI. Piesārņoto un potenciāli

piesārņoto vietu apzināšanas finansēšana

35. Pašvaldība izvērtē iespēju piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu finansēt no pašvaldības rīcībā esošajiem dabas resursu nodokļa ieņēmumiem. Ja minētie līdzekļi nav pietiekami, lai segtu piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas izdevumus, pašvaldība sagatavo un iesniedz Vides aizsardzības fondā pieteikumu par nepieciešamo finansējumu.

VII. Datu apkopošanas

un izmantošanas nosacījumi

36. Datus par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām:

36.1. sākotnēji apkopo pašvaldība par savu administratīvo teritoriju, aizpildot reģistrācijas un novērtējuma veidlapas saskaņā ar šo noteikumu 1., 2., 3., 4. un 5.pielikumu;

36.2. reģionālajā datu bāzē apkopo reģionālā vides pārvalde par savu teritoriju, pamatojoties uz pašvaldību iesniegtajiem datiem;

36.3. valsts datu bāzē apkopo Latvijas Vides aģentūra. Latvijas Vides aģentūra veido minēto datu bāzi.

37. Pašvaldību, reģionālo vides pārvalžu un Latvijas Vides aģentūras datu bāzēs apkopotie dati par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām ir brīvi pieejami sabiedrībai, un tie nav uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju vai komercnoslēpumu.

38. Lai izpildītu šos noteikumus, Latvijas Vides aģentūra un Valsts zemes dienests nodrošina savstarpējo informācijas apmaiņu, slēdzot divpusēju līgumu. Līgumā nosaka datu apmaiņas tehnoloģiju, biežumu un datu saturu.

39. Latvijas Vides aģentūra ne retāk kā reizi divos gados publicē Latvijas vides pārskatos informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 28.novembri.

11483 COPY.GIF (77477 bytes)

12483 COPY.GIF (53630 bytes)

21483 COPY.GIF (44860 bytes)

22483 COPY.GIF (32214 bytes)

3483 COPY.GIF (46697 bytes)

 

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.483

Potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas rezultātu novērtējums

1. Piesārņojošās darbības perioda ilgums (maksimāli — 10 punktu)

1.tabula

Nr.

Objekta darbības ilgums (gadi)

Punktu

p.k.

skaits

1.

£10

3

2.

10–30

6

3.

30–50

8

4.

>50

10

5.

Nav zināms

5*

* Attiecīgā informācija nav zināma. Ja šādi gadījumi ir vairāki, jāvāc papildu informācija.

 

2. Platība (maksimāli — 5 punkti)

2.tabula

Nr.

Platība

Punktu

p.k.

skaits

1.

£2500 m2

2

2.

2500–5000 m2

3

3.

5000–10000 m2

4

4.

>10000 m2

5

5.

Nav zināma

3*

 

3. Objektā izmantoto, uzglabāto un radušos vielu un atkritumu bīstamības pakāpe (maksimāli — 10 punktu)

3.tabula

Nr.

Vielu bīstamības klasifikācija**

Punktu

p.k.

skaits

1.

Objektā izmantotās un uzglabātās

vielas nav bīstamas

2

2.

Objektā izmantotās un uzglabātās

vielas ir bīstamas

7

3.

Objektā izmantotās un uzglabātās

vielas ir īpaši bīstamas

10

** Vielu un atkritumu bīstamību klasificē saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 10.oktobra noteikumiem Nr.356 “Likuma “Par dabas resursu nodokli” atsevišķu normu piemērošanas kārtība”.

 

4. Vielu un atkritumu uzglabāšana uzņēmuma teritorijā (maksimāli — 10 punktu)

4.tabula

Nr.

Bīstamo ķīmisko vielu, ķīmisko produktu

Punktu

p.k.

un atkritumu uzglabāšana objektā

skaits

1.

Uzglabā teritorijā lielos daudzumos

10

2.

Uzglabā teritorijā nelielos daudzumos

5

3.

Neuzglabā teritorijā, ieved ražošanai

nelielos daudzumos

2

4.

Nav zināms

5*

 

5. Vietas apskate un aptaujas uz vietas (maksimāli — 20 punktu)

5.tabula

Nr.

Novērojumi un informācija

Punktu

p.k.

skaits

1.

Teritorijā atrodas iekārtas vai

tehniskās būves, kuras var veicināt

piesārņojuma izplatību (piemēram,

drenāžas kanāli, urbumi, iekārtas,

kas horizontāli ievietotas gruntī)

3

2.

Teritorijā nav cietā seguma vai tas

ir stipri bojāts

3

3.

Teritorijā vai tuvu tai esošajās

ūdenstilpēs vai ūdenstecēs vizuāli

novērojams piesārņojums

10

4.

Vizuāli novērojams grunts piesārņojums

10

5.

Teritorijā esošās iekārtas ir bojātas

(piemēram, atkritumu vai ķīmisko

vielu uzglabāšanas konteineri,

tehnoloģiskās iekārtas ir

novecojušas un bojātas)

10

6.

Jūtama specifiska smaka

5

7.

Redzama piesārņojuma ietekme uz

veģetāciju

5

8.

Iedzīvotāji ir snieguši nozīmīgu un

ticamu informāciju par veselības

traucējumiem vai vides problēmām

šajā teritorijā

10

9.

Citi būtiski iepriekš neminēti

novērojumi

5

 

6. Objekta bīstamības novērtējums***

6.tabula

Nr.p.k.

Punktu summa

Paskaidrojums

1.

Līdz 30

Objekts nav bīstams

2.

Vairāk par 30

Objekts ir bīstams

*** Objekta bīstamības novērtējumu iegūst, summējot punktus atbilstoši raksturojumam saskaņā ar šī pielikuma 1., 2., 3., 4. un 5.tabulu.

Ja objekts saskaņā ar šī pielikuma 6.tabulu nav atzīstams par bīstamu, vieta nav potenciāli piesārņota un turpmākus aprēķinus neveic.

Ja objekts saskaņā ar šī pielikuma 6.tabulu ir atzīstams par bīstamu, tad, lai noteiktu, vai vieta ir potenciāli piesārņota, novērtē vides jutīgumu saskaņā ar šī pielikuma 7., 8., 9., 10., 11. un 12.tabulu.

 

7. Vides jutīgumu novērtē, pamatojoties uz šādiem parametriem:

7.1. objekta atrašanās vietas zonējums saskaņā ar ģenerālo plānu (maksimāli — 10 punktu)

7.tabula

Nr.

Teritorijas raksturojums

Punktu

p.k.

skaits

1.

Dzīvojamā teritorija

8

2.

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme

10

3.

Rūpniecisko ražotņu un noliktavu

teritorijas, ostu un transporta

maģistrāļu zonas

2

4.

Zaļā zona, dabas teritorijas un

apzaļumotās teritorijas

6

5.

Sporta un atpūtas kompleksi,

sabiedriskās celtnes

7

6.

Pilsētu vai apdzīvoto vietu

vajadzībām neizmantotās teritorijas,

rezerves teritorijas

6

 

7.2. potenciāli piesārņotās vietas tuvumā esošās teritorijas izmantošanas mērķi saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.344 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība” (maksimāli — 15 punktu)

8.tabula

Nr.

Piesārņotās vai potenciāli piesārņotās

Punktu

p.k.

vietas tuvumā esošie objekti

skaits

1.

Bērnudārzs, spēļu laukums vai skola,

slimnīca 0901; 0902; 0903

3

2.

Dzīvojamā teritorija 0601; 0602;

0701; 0702; 0703

3

3.

Mazdārziņi vai lauksaimniecībā

izmantojamā zeme 0101; 0102; 0105;

0603

4

4.

Sporta un atpūtas vietas 0301; 0910

2

5.

Dabas aizsargājamā teritorija 0908

4

6.

Dzeramā ūdens ieguves vietas 0301; 0302

15

7.

Neviens no iepriekš minētajiem

objektiem

0

 

7.3. grunts veids (maksimāli — 10 punktu)

9.tabula

Nr.p.k.

Grunts veids

Punktu skaits

1.

Māls

2

2.

Grants

10

3.

Smilts

9

4.

Kūdra

4

5.

Smilšmāls

6

6.

Mālsmilts

7

7.

Nav zināms

5*

 

7.4. gruntsūdens līmenis (maksimāli — 5 punkti)

10.tabula

Nr.p.k.

Gruntsūdens līmenis

Punktu skaits

1.

£1 m

5

2.

1–5 m

4

3.

5–10 m

3

4.

>10 m

2

5.

Nav zināms

2*

 

7.5. potenciāli piesārņoto vietu atrašanās attālums no virszemes ūdeņu objektiem (maksimāli — 10 punktu)

11.tabula

Nr.

Attālums no virszemes ūdeņu

Punktu

p.k.

objektiem līdz piesārņotajām vietām

skaits

1.

Šādi objekti atrodas teritorijā

5

2.

Šādi objekti atrodas attālumā līdz 100 m

4

3.

Šādi objekti atrodas 100–300 m attālumā

3

4.

Šādi objekti atrodas 300–500 m attālumā

2

5.

Šādi objekti atrodas attālumā, kas

lielāks par 500 m

1

6.

Tuvumā nav virszemes ūdeņu

0

 

7.6. vides jutīguma novērtējums

12.tabula

Nr.p.k.

Punktu summa

Paskaidrojums

1.

Līdz 20

Zems vides jutīgums —

teritorija aizsargāta (vai

noturīga) pret

piesārņojumu

2.

20–30

Vidējs vides jutīgums

— teritorija daļēji

aizsargāta pret

piesārņojumu, attiecīgos

apstākļos iespējama

piesārņojuma izplatība

utt.

3.

Vairāk par 30

Augsts vides jutīgums

— teritorija neaizsar-

gāta pret piesārņojumu

 

8. Potenciāli piesārņoto vietu kopējais novērtējums ****

13.tabula

Nr.p.k.

Punktu summa

Paskaidrojums

1.

Vairāk par 50

2.kategorija — vieta ir

potenciāli piesārņota

2.

Līdz 50

3.kategorija — vieta

nav potenciāli piesārņota

**** Potenciāli piesārņoto vietu kopējo novērtējumu iegūst, summējot punktus atbilstoši raksturojumam saskaņā ar šī pielikuma 6. un 12.tabulu.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības

ministrs V.Makarovs

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.483

Piesārņoto vietu apzināšanas rezultātu novērtējums

Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem un summējot punktus atbilstoši piesārņoto vietu raksturojumam saskaņā ar šī pielikuma 1., 2., 3., 4. un 5.tabulu, piesārņotās vietas novērtē un izveido to sarakstu prioritārā secībā.

1. Piesārņojuma līmenis (maksimāli — 20 punktu)

1.tabula

Nr.

Piesārņojuma līmenis

Punktu

p.k.

skaits

1.

Piesārņojošo vielu koncentrācija

nepārsniedz sanācijas

nepieciešamības robežvērtību

3

2.

Piesārņojošo vielu koncentrācija

pārsniedz sanācijas nepieciešamības

robežvērtību ne vairāk kā divas reizes

5

3.

Piesārņojošo vielu koncentrācija

pārsniedz sanācijas nepieciešamības

robežvērtību ne vairāk kā 10 reizes

10

4.

Piesārņojošo vielu koncentrācija

pārsniedz sanācijas nepieciešamības

robežvērtību vairāk nekā 10 reizes

20

 

2. Piesārņotās zonas platība (maksimāli — 20 punktu)

2.tabula

Nr.

Piesārņotās zonas platība (m2)

Punktu

p.k.

skaits

1.

Piesārņotā zona nepārsniedz 1000 m2

5

2.

Piesārņotā zona nepārsniedz 5000 m2

10

3.

Piesārņotā zona nepārsniedz 10000 m2

15

4.

Piesārņotā zona pārsniedz 10000 m2

20

 

3. Piesārņojošo vielu bīstamības pakāpe (maksimāli — 20 punktu)

3.tabula

Nr.

Vielu bīstamības klasifikācija*

Punktu

p.k.

skaits

1.

Piesārņojošās vielas nav bīstamas

5

2.

Piesārņojošās vielas ir bīstamas

10

3.

Piesārņojošās vielas ir īpaši bīstamas

20

* Vielu un atkritumu bīstamību klasificē saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 10.oktobra noteikumiem Nr.356 “Likuma “Par dabas resursu nodokli” atsevišķu normu piemērošanas kārtība”.

4. Piesārņoto vietu ietekme uz vidi (maksimāli — 20 punktu)

4.tabula

Nr.

Piesārņoto vietu ietekme uz vidi

Punktu

p.k.

skaits

1.

Piesārņojums turpina izplatīties vidē

(piemēram, ar gruntsūdeņu plūsmu

vai izkliedējoties atmosfērā), bet

neapdraud cilvēku veselību

5

2.

Piesārņojums turpina izplatīties vidē un

tuvākā nākotnē apdraudēs cilvēku veselību

10

3.

Piesārņojums izplatās, piesārņo vidi

un apdraud cilvēku veselību

20

5. Piesārņojuma avota raksturojums (maksimāli — 20 punktu)

5.tabula

Nr.

Piesārņojuma avota raksturojums

Punktu

p.k.

skaits

1.

Piesārņojuma avots likvidēts

3

2.

Piesārņojuma avota darbība ierobežota

10

3.

Piesārņojuma avota darbības

ekoloģiskais līmenis nav uzlabots

20

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!