Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nacionālās drošības koncepcija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.11.2001., Nr. 166 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55660

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.1153

Par "Metodisko norādījumu VAD aizpildīšanai" 14.pielikumu

Vēl šajā numurā

16.11.2001., Nr. 166

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nacionālās drošības koncepcija

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 2.oktobra sēdes protokollēmuma 45.§ 2.punktu

 

Turpinājums. Sākums — “LV” 06.11.2001., Nr.159; “LV” 08.11.2001., Nr.161

2. Drošības vides un risku raksturojums

2.2. Valsts un sabiedrība

2.2.5. Valsts aizsardzība

Neskatoties uz to, ka militāra apdraudējuma iespējamība tiek vērtēta kā relatīvi zema, tomēr valsts pašaizsardzības spēju paaugstināšana ir galvenā drošības politikas prioritāte. Galvenais uzdevums valsts aizsardzības politikas jomā ir novērst valsts militāro apdraudējumu, risināt krīžu situācijas un, starptautiski sadarbojoties militārajā jomā, veicināt stabilitātes un miera nodrošināšanu reģionā un pasaulē.

Latvijas nacionālās drošības pamatā ir totālās aizsardzības princips, saskaņā ar kuru valsts pastāvēšanas un aizsardzības garantēšana nav tikai militārs, bet gan vispārnacionāls uzdevums. Totālās aizsardzības sistēma paredz kopīgu civilā un militārā personāla, kā arī materiāltehnisko resursu vienlaicīgu izmantošanu. Tā sastāv no militārās aizsardzības sistēmas, civilās aizsardzības sistēmas un visiem valsts apdraudējuma gadījumā valstī pieejamiem materiālajiem un finansu resursiem. Totālās aizsardzības sistēmas īstenošanas pamatā ir savstarpēja atbalsta sniegšana un cieša sadarbība starp militārās un civilās aizsardzības sistēmām.

 

Valsts militārās aizsardzības galvenā sastāvdaļa ir Nacionālie bruņotie spēki, kas darbojas saskaņā ar Latvijas drošības politikas prioritātēm, plāno un attīsta pašaizsardzības spējas, lai nodrošinātu valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību. Nacionālie bruņotie spēki miera laikā sniedz atbalstu valsts iedzīvotājiem un civilajām valsts struktūrām, piedalās ārkārtējo situāciju seku likvidēšanā, kā arī aktīvi iesaistās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās un kopējās mācībās ar citu valstu bruņotajiem spēkiem. Kara laikā Nacionālos bruņotos spēkus papildina Valsts robežsardze, kura jau miera laikā tiek apmācīta pēc Nacionālo bruņoto spēku mācību programmas.

Valsts militārā aizsardzība balstās uz totālās aizsardzības principu, teritoriālās aizsardzības principu, obligātā militārā dienesta un mobilizācijas principu, Nacionālo bruņoto spēku un sabiedrības savstarpējās sadarbības principu, starptautiskās sadarbības un līdzdalības principu un savietojamības ar NATO principu.

Lai nodrošinātu militārās aizsardzības plānošanu, izvirzīto mērķu sasniegšanu, resursu efektīvu izmantošanu un kontroli, ir ieviesta plānošanas programmēšanas un budžeta veidošanas sistēma. Tā kā militārās aizsardzības sistēmas neatņemama sastāvdaļa ir kvalificēts personāls, liels uzsvars tiek likts uz Nacionālo bruņoto spēku visu veidu personāla sagatavošanu, kā arī apmācību programmu izstrādi. Iegādes un apgādes, kā arī sakaru un informācijas jomā notiek sistēmu pilnveidošana, ievērojot savietojamības ar NATO principu.

Saskaņā ar plāniem un operatīvo izpēti tiek izstrādāta un pilnveidota Nacionālo bruņoto spēku struktūra, kas nodrošinās uzdevumu un atbildības pārdalījumu, kā arī pilnvaru deleģēšanu pakļautajām vienībām. Šī struktūra balstās uz jaunu pakļautības kārtību, kas nodrošina iespējas īsā laikposmā pāriet no miera laika struktūras uz kara laika struktūru, izslēdz pienākumu pārklāšanos, saīsina vadības ķēdi un uzlabo resursu efektīvu izmantošanu noteikto mērķu sasniegšanai.

Lai veicinātu Latvijas valsts aizsardzības spēju paaugstināšanu, ir noteikts, ka šim mērķim paredzētais finansu apjoms 2003.gadā sasniegs 2 % no iekšzemes kopprodukta.

 

Civilā aizsardzība ir valsts totālās aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, un tās pamatā ir organizatorisku, ekonomisku, izglītojošu u.c. pasākumu kopums, kas nodrošina iedzīvotāju, tautsaimniecības, vides un nacionālā kultūras mantojuma aizsardzību no iespējamo ārkārtējo situāciju briesmām un to izraisītajām sekām gan valsts teritorijā, gan tās robežu tiešā tuvumā.

Civilās aizsardzības sistēmā tiek iekļautas visas valsts varas, pārvaldes un pašvaldību institūcijas, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas neatkarīgi no to piederības, pakļautības un īpašuma formas, kā arī visas pilngadību sasniegušās darbspējīgās personas, ievērojot demokrātisko un tiesisko kārtību. Civilā aizsardzība īsteno preventīvos, gatavības, reaģēšanas un ārkārtējo situāciju seku likvidēšanas pasākumus, kā arī atbalsta valsts aizsardzības sistēmas vajadzības valsts apdraudējuma gadījumā.

Latvijas Republika slēdz starptautiskos līgumus par savstarpēju palīdzību katastrofu gadījumos un par starptautisko sadarbību ārkārtējo situāciju gatavības un civilās aizsardzības jautājumos, kā arī iespēju robežās sniedz palīdzību dabas katastrofu un citu ārkārtējo situāciju piemeklētajām valstīm.

Valsts krīzes kontroles sistēmai jānodrošina potenciālo krīzes faktoru prognoze, savlaicīga lēmumu pieņemšana un to īstenošana, kā arī valsts un pašvaldību institūciju vadība un koordinācija krīzes situāciju novēršanā un seku mazināšanā. Valsts apdraudējuma situācijās nepieciešama operatīva un saskaņota valsts institūciju rīcība un sadarbība, kas prasa precīzu pienākumu sadali starp krīzes kontrolē iesaistītajām valsts institūcijām. Lai paredzētu potenciālos valsts apdraudējuma un riska faktorus un koordinētu attiecīgo valsts institūciju darbību, valstī tiek veidota vienota krīzes kontroles sistēma.

Turpmāk — vēl

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!