Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad triju vietā runā divi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.11.2001., Nr. 157 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55192

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 30.oktobra sēdē

Vēl šajā numurā

01.11.2001., Nr. 157

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad triju vietā runā divi

Vakar, 31.oktobrī, Ministru kabinetā, sanākot uz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ārkārtas sēdi

Vakar, 31.oktobrī:

 PAD4.JPG (18808 bytes)
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdis Juris Radzevičs, Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Vitālijs Gavrilovs, finansu ministrs Gundars Bērziņš;

PAD3.JPG (22563 bytes)
Sakaru darbinieku arodbiedrības prezidente Zoja Semjonova, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča;

PAD1.JPG (20419 bytes)
Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Valdis Jākobsons un valdes loceklis Ivars Strautiņš

PAD5.JPG (21203 bytes)
Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzevičs un finansu ministrs Gundars Bērziņš

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ārkārtas sēdes, kas notika vakar, 31.oktobrī, vienīgais darba kārtības jautājums bija nākamā gada valsts budžeta projekta apspriešana, taču tās dalībnieki varēja vien pieņemt zināšanai finansu ministra Gundara Bērziņa sniegto informāciju. Izpalika gan viedokļu apmaiņa par šo valstij un sabiedrībai svarīgo likumprojektu, gan konkrētu lēmumu apstiprināšana. Iemesli tam bija vairāki.

Pirmkārt. NTSP galvenais uzdevums ir sociālā dialoga veidošana valstiskā līmenī, kur sarunu partneri ir valdības, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji. Pēc NTSP nolikuma, katra no trim pusēm izvirza dalībai padomē septiņus pārstāvjus. Vakardienas ārkārtas sēdē trūka kvoruma, jo uz sanāksmi bija ieradušies tikai trīs no septiņiem NTSP deleģētajiem valdības pārstāvjiem. Izraisījās diskusija, vai padomē izvirzītie cilvēki drīkst savā vietā deleģēt citus. Kā liecina dokumenti, šādas tiesības nav paredzētas.

Otrkārt. Kā norādīja gan Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Vitālijs Gavrilovs, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzēvičs, valsts budžeta projekta apspriešana NTSP jau pēc tā akceptēšanas valdībā un pēc iesniegšanas izskatīšanai Saeimā nav sociālais dialogs. “Tā ir tikai formāla informācijas sniegšana, kas norāda, ka ir nopietni trūkumi sociālajā dialogā,” situāciju raksturoja V.Gavrilovs.

J.Radzēvičs, kas vienlaikus bija arī sēdes vadītājs, savos izteikumos bija pavisam kritisks. “Par kādu sociālo dialogu ar valdību vairs var būt runa, ja budžeta projekts jau ir izskatīts valdībā un iesniegts Saeimā? Kāda vairs tam nozīme, ja jautājums jau faktiski ir politizēts? Protams, arodbiedrības var izmantot savu ietekmi Saeimā, un mēs to arī darīsim, bet tas vairs nav sociālais dialogs.”

Valsts budžeta pamatnostādnes ir viens no tiem jautājumiem, kas pēc NTSP nolikuma ir padomē apspriežamo problēmu lokā. Kā pēc sanāksmes žurnālistiem pastāstīja V.Gavrilovs, sociālā dialoga aizsākums par budžeta projektu ne vien nākamajam, bet arī turpmākajiem trim gadiem bijis cerīgs. Pirms pusgada notikusi pirmā darba devēju, arodbiedrību un valdības pārstāvju tikšanās kārtējās NTSP sēdes laikā, kur Ministru prezidenta Andra Bērziņa klātbūtnē sociālie partneri iepazīstināti ar valsts budžeta pamatlīnijām minētajam laika posmam. Vēlāk trīspusējais dialogs apsīcis. Darba devējiem gan bijušas iespējas piedalīties darba grupā, kas izstrādājusi nākamā gada valsts budžeta projektu, un izteikt savu viedokli par veselu virkni valsts budžeta programmu, savukārt arodbiedrībām šāda iespēja liegta.

Izsakot darba devēju viedokli par nākamā gada valsts budžetu, par valsts ekonomisko attīstību vispār, V.Gavrilovs atzīmēja pozitīvās tendences — ir pieaudzis iekšzemes kopprodukts, samazinājies inflācijas līmenis, arī bezdarbs mazinās. “Uzskatu, ka arī plānotais budžeta deficīta līmenis nav nekas traģisks.” Lai patiešām mazinātu budžeta deficītu budžeta izpildes laikā, kā tas ir plānots, darba devēji par svarīgu priekšnoteikumu izvirza reālu kontrabandas apkarošanu un piekrīt finansu ministram, ka ir arvien jāuzlabo nodokļu iekasēšana. “Ir svarīgi arī celt to uzņēmumu prestižu, kuri godīgi maksā nodokļus. Paskatieties valsts simt lielāko nodokļu maksātāju sarakstu — tajā var arī nebūt daža laba liela un zināma uzņēmuma vārda. Bet ir jādomā par to, kāpēc tā notiek,” savu pārliecību pauda V.Gavrilovs.

Savukārt arodbiedrību pārstāvis J.Radzēvičs vērsa uzmanību uz vairākiem ar budžetu saistītiem likumprojektiem. “Ar 2003.gadu ir plānots aplikt ar pievienotās vērtības nodokli medikamentus, atkritumu izvešanas un kanalizācijas pakalpojumus, vēl citas preces. Finansu ministrs sola, ka šis nodoklis būs mazāks — 9 procenti, bet nodoklis būs, un es neticu tam, ka tas neietekmēs sociālo sfēru. Ar 2004.gada 1.janvāri arī dzīvojamās ēkas plānots aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli — tas pavisam noteikti ietekmēs sociālo sfēru. Tāpat par 50 un vairāk procentiem paredzēts palielināt transportlīdzekļu ikgadējo nodevu, un, ja man kāds cenšas iestāstīt, ka tas uzlabos sociālo sfēru, jo simt cilvēkiem būs darbs, es tam vienkārši nevaru ticēt. Tāpat man šodien neviens nevarēja paskaidrot, pēc kādiem principiem tiek veidots to nekustamo īpašumu saraksts, kam pienākas nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi.”

Kopumā NTSP dalībnieki vienojās pieņemt zināšanai finansu ministra G.Bērziņa ziņojumu par nākamā gada valsts budžeta projekta pamatnostādnēm, bet vienlaikus lēma, ka darba devēju un arodbiedrību pārstāvniecību vadītājiem ir nopietni jārunā ar trešās puses — valdības — pārstāvjiem par disciplīnas un procedūras jautājumiem, lai turpmāk izvairītos no līdzīgām situācijām, ka NTSP nav lemttiesīga, jo nav kvoruma. Iespējams, ka zināmu situācijas uzlabojumu varētu panākt, ja tiktu akceptēts Darba devēju konfederācijas priekšlikums — NTSP sekretariāta funkcijas nodot Valsts kancelejai. Tādējādi sekretariātam, kas patlaban atrodas Labklājības ministrijas paspārnē, tiktu palielinātas kompetences robežas.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!