Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs:- intervijā Latvijas Radio raidījumā "Kāpnes" vakar, 31.oktobrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.11.2001., Nr. 157 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55191

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par konvertējamo valūtu kursiem

Vēl šajā numurā

01.11.2001., Nr. 157

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs:

— intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” vakar, 31.oktobrī

Intervijā Latvijas Radio 31. oktobra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons

MAKARS.JPG (21767 bytes)Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs Ministru kabineta ārkārtas sēdes laikā 2001.gada 25.jūnijā

Foto: A.F.I.

— Sāksim ar Eiropas Savienības (ES) lietām. Es saprotu, ka kāds projekts parādījies, kas ir Latvijai vienkārši patīkama lieta.

Vladimirs Makarovs: — Jā, protams! Latvijas un Eiropas Savienības attiecības, manuprāt, ir pietiekami būtiskas un satrauc ļoti daudzus, to skaitā arī vides sadaļa prasa lielus ieguldījumus un, godīgi sakot, arī milzīgu darbu. Pirmais — apmēram pirms nedēļas Eiropas Savienības pirmsstrukturālā ISPA fonda komisija ir akceptējusi lielu, Eiropas Savienībā nebijušu projektu, kur kopā apvienotas 18 Latvijas — Vidzemes un Latgales — pilsētas, kas atrodas Gaujas, Salacas un Daugavas baseinā.

Varu nosaukt dažas varbūt — Sigulda, Cēsis, Valmiera, Līvāni, kopā 18, un projekta kopējās izmaksas ir 72 miljoni eiro, no kuriem 40 miljonus eiro mēs saņemsim kā dāvinājumu no Eiropas Savienības ISPA fonda. Tas bija pietiekami patīkami — bija atzīmēts, ka projekts ir iesniegts ārkārtīgi augstā, labā līmenī, tādēļ es ļoti ceru, ka tiem, kas strādās pēc manis, būs iespējas daudzas pozitīvas lietas izdarīt Latvijas iedzīvotājiem, jo faktiski ar šo projektu astoņiem procentiem Latvijas iedzīvotāju tiks uzlabota dzeramā ūdens kvalitāte.

Tas nozīmē, ka šajās pilsētās tiks kas rekonstruēts?

V.Makarovs: — Šajās pilsētās tiks rekonstruētas ūdens gultnes, uzstādītas atdzelžošanas iekārtas un, protams, veidota kanalizācijas sistēma, kas ļaus lielākam cilvēku skaitam pieslēgties pie centralizētās ūdens apgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas. Bet, manuprāt, lielākais un būtiskākais ir šie četrdesmit miljoni eiro, kas nāk kā dāvinājums, kas pārsniedz 60 procentus no projekta izmaksām, un, ja mēs spēsim arī turpmāk Eiropas Savienībai sagatavot līdzvērtīgus projektus, tas rādīs mūsu spējas paņemt to naudu, ko rodas iespēja tiešām paņemt, un izmantot to Latvijas iedzīvotāju labā. Tā ir pirmā labā ziņa.

Otrā labā ziņa — pilnīgi iespējams, ka šī gada novembrī Latvija sarunās ar ES slēgs vides sadaļu ar pagaidām lielāko pārejas periodu skaitu — ar astoņiem pārejas periodiem, kas ļaus Latvijai vēlāk, nekā prasa Eiropas Savienība, izstrādāt ārkārtīgi stingras regulas un prasības dažādiem vides aizsardzības pasākumiem — vienkārši tāpēc, lai saglabātu mūsu tautsaimniecību un dotu iespēju rūpniecības uzņēmumiem pielāgoties Eiropas Savienības prasībām.

Un trešā labā un varbūt ļoti nopietnā ziņa — tajā laikā, kad paredzēts slēgt vides sadaļu, Latvijā viesosies arī Eiropas Savienības komisāre vides jautājumos Valdstromas kundze, un mums būs šie sarunu fragmenti par kopējo sadarbību, un, manuprāt, tas, ko es arī uzsvēršu, — par iespējām Latvijas būvfirmām startēt un sekmīgi piedalīties šajos būvniecības konkursos, kas nākotnē paredzami Latvijā un arī aiz Latvijas robežām.

— Vakardienas valdības sēdē viens no jautājumiem, kas skāra neapšaubāmi arī jūsu ministriju, bija par Rīgas brīvostas paplašināšanu. Es saprotu, ka par Mangaļsalas gandrīz lielāko daļu tajā projektā ir paredzēts, ka tā pāriet Rīgas brīvostā, bet tur ir vēl citas teritorijas, viena no tām daļām ir dabā aizsargājamas teritorijas.

V.Makarovs: — Rīgas brīvostas pārvalde un, kā es saprotu, arī Rīgas domes vadība ir iecerējusi Rīgas ostu pārcelt no pilsētas dziļumiem tuvāk Daugavas ietekai jūrā un, protams, vēlas izvērsties garumā. Taču tajā pašā laikā šajā teritorijā atrodas aizsargājama teritorija — Piejūras dabas parks un Mangaļsala. Pirmkārt, Mangaļsalā mīt reti sastopamas putnu sugas, kas ir ierakstītas Latvijas “Sarkanajā grāmatā”, otrkārt, reti sastopami augi un veselas augu kolonijas, un rodas jautājums, uz ko nespēj atbildēt Rīgas brīvostas pārvaldnieks, — cik ātrā laikā šī teritorija būs nepieciešama, un vai tiešām būs nepieciešama visa teritorija, jo — tas skan nežēlīgi —, bet vides aizsardzības ministrs un reģionālās attīstības ministrs nedrīkstētu kavēt ostas attīstību, taču mēs vēlamies šo sabalansēto attiecību starp vides aizsardzības prasībām un pilsētas ostas attīstības prasībām, bet šobrīd šī sabalansētā prasība faktiski nav panākta. Rīgas ostas pārvalde ar spēku mēģina pārliecināt Ministru kabinetu, ka jādara tieši tā, nerespektējot vides aizsardzības prasības.

— Ko jūs prasāt?

V.Makarovs: — Mēs prasām pagaidām izslēgt Piejūras dabas parkā ietilpstošo teritoriju no Rīgas brīvostas teritorijas; Rīgas brīvostas pārvaldei kopā ar Rīgas domi jānāk uz sarunām un jāpierāda, cik tālu, uz kādiem nosacījumiem viņiem ir nepieciešama šī teritorija. Pirmā problēma jau nav tikai dabas aizsardzības pasākumi, bet Mangaļsala ir zināmas Rīgas iedzīvotāju daļas atpūtas teritorija. Ostas teritorijā aizliegts peldēties. Nu, tie ir strīdīgi gadījumi — vai Mangaļsalā peldas daži tūkstoši vai daži desmiti; ministrijas speciālisti tomēr ir novērojuši, ka tur vasarā siltā laikā atpūšas vairāki tūkstoši cilvēku. Vai mēs drīkstam Rīgas iedzīvotājiem liegt labu atpūtas zonu? Tas ir pirmais; otrais, protams, vides aizsardzība — vai mēs drīkstam šobrīd samazināt šīs aizsargājamās teritorijas režīmu, jo Ostas pārvalde nav definējusi, ko īsti tā grib izdarīt un kādā laikā. Ir pateikts — mums varbūt šī teritorija būs vajadzīga.

— Es saprotu, ka debates vēl būs.

V.Makarovs: — Debates būs, un es ļoti ceru, ka šajās debatēs iesaistīsies arī Latvijas sabiedrība.

— Vakar valdībā bija jautājums par “Latvijas gāzes” akcijām — vai tās pārdot vai nepārdot par sertifikātiem vai par naudu, un jūs ne pie kāda lēmuma tā arī nenonācāt. Es saprotu, ka tur jums vienkārši balsis dalījās.

V.Makarovs: — Pirmkārt, dažas sēdes iepriekš valdība izslēdza no Privatizācijas aģentūras padomes Lorenca kungu par to, ka viņš bija atbalstījis priekšlikumu par sertifikātiem. Otrkārt, viens no akcionāriem — “Ruhrgas” — ir uzrakstījis, ka viņi ir gatavi piedalīties šo akciju pirkšanā par naudu, par cenu, kas nav mazāka par pieciem latiem 62 santīmiem par vienu akciju, tas nozīmē — pārdodot Rīgas Fondu biržā kā izsolē par naudu, mēs varētu budžetā ieņemt ne mazāk kā septiņus, septiņarpus miljonus latu, kas Latvijas budžeta situācijā, manuprāt, ir ārkārtīgi pozitīvi. Tajā pašā laikā “Gazprom” ir uzrakstījis, ka viņi neiebilst pret privatizāciju par sertifikātiem, bet “Ruhrgas” pasaka: mums nav šādu maksāšanas līdzekļu, un, manuprāt, ja “Latvijas gāzes” akcijas iedzīvotāji jau varēja iegādāties par sertifikātiem, tie, kas vēlējās, un tie, kas to ir izdarījuši; šobrīd ir palikusi iespēja privatizēt par naudu, un budžetā tiešām ir pietiekami satraucoša situācija — nepietiek naudas lauku ceļiem, investīciju projektiem. Manuprāt, valdībai nav tiesību izpatikt lielo sertifikātu īpašniekiem un piedāvāt šo akciju paketi par sertifikātiem, bet ir jāpiedāvā par naudu, lai budžetā būtu pieaugums, bet sertifikātu īpašniekiem ir jādod iespējas piedalīties “Latvijas kuģniecības”, “Ventspils naftas”, “Lattelekom” privatizācijā, cik ātri vien tas ir iespējams.

— Jūs runājat tāpat kā premjers.

V.Makarovs: — Nu, viss bija kārtībā līdz tam brīdim, kamēr premjers pēkšņi mainīja viedokli, jo es tiešām esmu zvērējis nesūdzēties par šo premjeru, jo viņš mēģina vadīt valdību tiešām kā koalīcijas valdību. Bet, ja valdības vadītājs iepriekš pārjautā — vai jums būs stingra pozīcija privatizācijā par naudu? — un saņem atbildi “jā”; uz manu jautājumu arī atbild ar “jā”, tad viņam arī šī būs stingra pozīcija, pēkšņi nomainot. Man rodas jautājums — vai mēs nepateicām “nē” spēcīgam un Latviju interesējošam Rietumu investoram.

— Acīmredzot būs jāpajautā premjeram ceturtdien, kāpēc viņš ir mainījis šajā valdības sēdē viedokli.

V.Makarovs: — Man kļuva zināms tiešām tikai valdības sēdē, ka premjera pozīcija ir strauji mainījusies, un, par nožēlu, tā nav par labu “Ruhrgas” interesēm, kas ir gatava piedalīties privatizācijā par naudu, jo viņu rīcībā nav sertifikātu, ko viņi atklāti pasaka divās vēstulēs.

— Rīt pie mums būs Ministru prezidents, tad mēs viņam arī varētu pajautāt. Ko mēs vēl varam paspēt vienā minūtē pateikt?

V.Makarovs: — Vienā minūtē mēs varētu ļoti īsi pateikt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savas kompetences ietvaros aizstāvēs vides aizsardzības prasības gan sarunās ar Eiropas Savienību, gan sarunās ar lieliem investoriem, to skaitā par celulozes projektu, un mēs neaizmirstam šo savu pienākumu. Bet vienlaikus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina iedzīvotājus, pirmkārt, domāt par savu māju siltināšanu un taupīt enerģiju — ir jāizmanto tās kredītiespējas, ko šobrīd paver Hipotēku un zemes banka, kas, man liekas, ir pietiekamas. Otrkārt, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd strādā pie nākamā, otrā vides politikas plāna, kur būs paredzētas daudzas rīcības, kā nodrošināt ilgtspējīgu un sabalansētu Latvijas attīstību ilgtermiņā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!