Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Iesniegumi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.11.2001., Nr. 157 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55180

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas paziņojumi

Par A.Sniedzīti. Par A.Melbergu. Par A.Ozolnieci. Par A.Bērziņu. Par A.Bukavu. Par Z.Bitenieci. Par I.Galeju. Par R.Šaicāni. Par V.Trušelu. Par I.Kalniņu.

Vēl šajā numurā

01.11.2001., Nr. 157

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Iesniegumi

Likumprojekti:

Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām
un kapitālsabiedrībām

Saeimas dok. Nr. 3565, likumprojekts Nr. 1028

Ekonomikas ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2001. gada 11. septembra sēdē akceptēts (prot. Nr. 42, 11.¤)
un 1. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I daļa

Vispārīgie noteikumi

1.nodaļa

Vispārīgie jautājumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kapitālsabiedrība — sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība saskaņā ar Komerclikumu;

2) valsts kapitāla daļas —valstij piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā saskaņā ar Komerclikumu;

3) pašvaldības kapitāla daļas —pašvaldībai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā saskaņā ar Komerclikumu;

4) valsts kapitālsabiedrība —kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij;

5) pašvaldības kapitālsabiedrība —kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai akcijas pieder pašvaldībai;

6) privātā kapitālsabiedrība —kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas pieder ne tikai valstij vai pašvaldībai, bet arī citām personām;

7) valsts kontrolēta kapitālsabiedrība —kapitālsabiedrība, kurā valstij ir izšķiroša ietekme Koncernu likuma izpratnē;

8) pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība —kapitālsabiedrība, kurā vienai pašvaldībai ir izšķiroša ietekme Koncernu likuma izpratnē;

9) valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājs (turpmāk - kapitāla daļu turētājs) —kapitāla daļu īpašnieks vai īpašnieka nozīmēta institūcija, kas šajā likumā paredzētajos gadījumos īpašnieka vietā pieņem likumā paredzētos lēmumus.

(2) Citi šajā likumā lietotie termini lietoti Komerclikuma izpratnē.

2.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums regulē to valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību, kuras ierakstītas komercreģistrā saskaņā ar Komerclikuma nosacījumiem.

(2) Šā likuma I daļas 2.-5.nodaļa un II daļa attiecas arī uz statūtsabiedrībām, kas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā saskaņā ar likumu “Par uzņēmējdarbību”.

(3) Šis likums nosaka:

1) kārtību, kādā tiek pārvaldītas valsts un pašvaldības kapitāla daļas kapitālsabiedrībās;

2) kārtību, kādā tiek dibinātas, darbojas un tiek likvidētas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības;

3) kārtību, kādā tiek reorganizētas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības;

4) kārtību, kādā atsavināmas valsts un pašvaldības kapitāla daļas privātajā kapitālsabiedrībā un valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībā;

5) kārtību, kādā valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība kļūst par privātu kapitālsabiedrību ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu.

(4) Šis likums neregulē kārtību, kādā tiek pārvaldītas un atsavinātas valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošās kapitāla daļas privātajā kapitālsabiedrībā.

(5) Jautājumos, ko neregulē šis likums, piemēro Komerclikumu.

2.nodaļa

Kapitāla daļu turētājs

3.pants. Valsts kapitāla daļu turētājs

(1) Valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir:

1) institūcija, kuru par valsts kapitāla daļu turētāju ir iecēlis Ministru kabinets;

2) institūcija, kura saskaņā ar šo likumu vai Ministru kabineta lēmumu veic valsts kapitāla daļu atsavināšanu (turpmāk —valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija), ja:

a) valsts kapitālsabiedrība ir nodota atsavināšanai,

b) valsts kapitālsabiedrība ir izveidojusies privatizācijas rezultātā,

c) valsts kapitāla daļas privātajā kapitālsabiedrībā ir nodotas atsavināšanai,

d) valsts kapitāla daļas privātajā kapitālsabiedrībā ir izveidojušās privatizācijas rezultātā,

e) valsts kapitāla daļas privātajā kapitālsabiedrībā ir izveidojušās Komerclikuma 191.pantā minētajā gadījumā;

3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ja kapitāla daļas kapitālsabiedrībā ir nodotas valsts pensiju speciālajam budžetam.

(2) Valsts kapitāla daļām vienā sabiedrībā var būt tikai viens turētājs.

(3) Ja valsts kapitāla daļu turētājs tiek reorganizēts, par attiecīgo kapitāla daļu turētāju kļūst institūcija, kura ir kapitāla daļu turētāja tiesību un saistību pārņēmēja, ja Ministru kabinets nenosaka citu valsts kapitāla daļu turētāju.

(4) Ja valsts kapitāla daļu turētājs tiek likvidēts, Ministru kabinets ieceļ citu valsts kapitāla daļu turētāju.

4.pants. Pašvaldības kapitāla daļu turētājs

(1) Pašvaldības kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir:

1) pašvaldība, kurai pieder šīs kapitāla daļas;

2) institūcija, kuru par pašvaldības kapitāla daļu turētāju ir iecēlusi pašvaldība.

(2) Pašvaldības kapitāla daļām vienā sabiedrībā var būt tikai viens turētājs.

(3) Ja attiecīgā pašvaldība tiek reorganizēta, par tai piederošo kapitāla daļu turētāju kļūst pašvaldība, kura ir reorganizētās pašvaldības tiesību un saistību pārņēmēja, ja lēmumā par pašvaldības reorganizāciju nav noteikts citādi.

(4) Ja attiecīgā pašvaldība tiek likvidēta, tai piederošo kapitāla daļu turētājs tiek noteikts lēmumā par pašvaldības likvidāciju.

3.nodaļa

Dividendes

5.pants. Dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšana valsts un pašvaldību kontrolētajās kapitālsabiedrībās

(1) Ministru kabinets valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām nosaka minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas).

(2) Pašvaldības dome (padome) savai pašvaldības kontrolētajai kapitālsabiedrībai var noteikt minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas).

(3) Pēc kapitāla daļu turētāja priekšlikuma kapitālsabiedrībai var noteikt atšķirīgu minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu likumā “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” noteiktā kārtībā.

(4) Minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa Ministru kabinetam un pašvaldībai jānosaka ne vēlāk kā līdz pārskata gada 1.decembrim.

(5) Dividendes aprēķināmas un izmaksājamas, ja Komerclikums to atļauj (Komerclikuma 161.pants).

6.pants. Dividenžu saņēmēji

(1) Ja valsts kapitāla daļu turētājs ir šā likuma 3.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētie kapitāla daļu turētāji, tad minētajām kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita valsts budžetā.

(2) Ja valsts kapitāla daļu turētājs ir šā likuma 3.panta pirmās daļas 3.punktā minētais kapitāla daļu turētājs, tad minētajām kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā.

(3) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pati pašvaldība, tad minētajām kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.

(4) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir šā likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkta 2.apakšpunktā minētais kapitāla daļu turētājs, tad minētajām kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā vai šo kapitāla daļu turētājam saskaņā ar attiecīgu pašvaldības padomes (domes) lēmumu.

4.nodaļa

Kapitāla daļu nodošana

7.pants. Valsts kapitāla daļu nodošana pašvaldībai

(1) Valsts kapitāla daļas privātajā kapitālsabiedrībā var nodot bez maksas pašvaldības īpašumā ar Ministru kabineta rīkojumu, ievērojot Komerclikumu un šīs privātās kapitālsabiedrības statūtus.

(2) Valsts kapitāla daļas valsts kapitālsabiedrībā var nodot bez maksas pašvaldības īpašumā ar Ministru kabineta rīkojumu.

(3) Valsts kapitāla daļas var nodot pašvaldības īpašumā, ja pašvaldība ir izteikusi šādu lūgumu, pieņemot par to pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

(4) Valsts kapitāla daļu nodošanai pašvaldībai netiek piemēroti šā likuma noteikumi par privatizāciju un atsavināšanu.

8.pants. Pašvaldības kapitāla daļu nodošana valstij

(1) Pašvaldības kapitāla daļas privātā kapitālsabiedrībā var nodot bez maksas valsts īpašumā ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu, ievērojot Komerclikumu un privātās kapitālsabiedrības statūtus.

(2) Pašvaldības kapitāla daļas pašvaldības kapitālsabiedrībā var nodot bez maksas valsts īpašumā ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

(3) Pašvaldības kapitāla daļas var nodot valsts īpašumā, ja Ministru kabinets ir izteicis šādu lūgumu, pieņemot attiecīgu protokollēmumu.

(4) Pašvaldības kapitāla daļu nodošanai valstij netiek piemēroti šā likuma noteikumi par privatizāciju un atsavināšanu.

5.nodaļa

Izšķirošā ietekme

9.pants. Izšķirošās ietekmes iegūšana

(1) Lēmumu par izšķirošās ietekmes iegūšanu privātajā kapitālsabiedrībā pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķiroša ietekme.

(2) Lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un grozīšanu pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķiroša ietekme.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos lēmumus var pieņemt arī Ministru kabinets.

10.pants. Izšķirošās ietekmes izbeigšana

(1) Lēmumu par izšķirošās ietekmes izbeigšanu privātajā kapitālsabiedrībā pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķiroša ietekme.

(2) Lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķiroša ietekme.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos lēmumus var pieņemt arī Ministru kabinets.

11.pants. Pieņemtā lēmuma izpilde

Kapitāla daļu turētājam jānodrošina, lai lēmums par izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu tiktu realizēts saskaņā ar Koncernu likuma prasībām, dodot par to rakstiskus uzdevumus attiecīgajām personām un institūcijām.

II daļa

Valsts un pašvaldības kapitāla daļas privātajā kapitālsabiedrībā

12.pants. Ministrija kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja valsts kapitāla daļu turētājs privātajā kapitālsabiedrībā ir ministrija, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem ministrijas valsts sekretārs (turpmāk šajā daļā —vadītājs).

(2) Ministrijas valsts sekretāra ilgstošas prombūtnes (komandējums, atvaļinājums, slimība) gadījumā minētos lēmumus pieņem valsts sekretāra vietnieks, kurš pilda valsts sekretāra pienākumus.

(3) Ministrijas valsts sekretārs no ministrijas ierēdņu vidus nozīmē personu (turpmāk šajā daļā —atbildīgais darbinieks), kas sniegs valsts sekretāram nepieciešamās ziņas un sagatavos dokumentus par šo kapitālsabiedrību, lai valsts sekretārs varētu realizēt kapitāla daļu turētāja funkcijas šajā privātajā kapitālsabiedrībā.

(4) Atlīdzību vadītājam un atbildīgajam darbiniekam par šajā daļā minēto funkciju veikšanu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši privātās kapitālsabiedrības (koncerna) un valsts kapitāla daļas lielumu raksturojošiem kritērijiem.

13.pants. Pašvaldība kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs privātajā kapitālsabiedrībā ir pati pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs (turpmāk šajā daļā —vadītājs).

(2) Pilsētas dome var nodot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņemšanu domes izveidotas pašvaldības institūcijas vadītājam.

(3) Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja vai šā panta otrajā daļā minētās institūcijas vadītāja ilgstošas prombūtnes (komandējums, atvaļinājums, slimība) gadījumā minētos lēmumus pieņem persona, kura pilda attiecīgā vadītāja pienākumus.

(4) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs privātajā kapitālsabiedrībā ir pati pašvaldība, pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs no pašvaldības darbinieku vidus nozīmē personu (turpmāk šajā daļā —atbildīgais darbinieks), kas sniegs domes (padomes) priekšsēdētājam nepieciešamās ziņas un sagatavos dokumentus par šo kapitālsabiedrību, lai domes (padomes) priekšsēdētājs varētu realizēt kapitāla daļu turētāja funkcijas šajā privātajā kapitālsabiedrībā.

(5) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs privātajā kapitālsabiedrībā ir pilsētas dome, kura kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanu ir nodevusi domes izveidotas pašvaldības institūcijas vadītājam (turpmāk šajā daļā —vadītājs), šis institūcijas vadītājs no institūcijas darbinieku vidus nozīmē personu (turpmāk šajā daļā —atbildīgais darbinieks), kas sniegs institūcijas vadītājam nepieciešamās ziņas par šo kapitālsabiedrību, lai pašvaldības institūcijas vadītājs varētu realizēt kapitāla daļu turētāja funkcijas šajā privātajā kapitālsabiedrībā.

(6) Atlīdzību vadītājam un atbildīgajam darbiniekam par šajā daļā minēto funkciju veikšanu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši privātās kapitālsabiedrības (koncerna) un valsts kapitāla daļas lielumu raksturojošiem kritērijiem.

14.pants. Cita institūcija kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājs privātajā kapitālsabiedrībā ir institūcija, kuru par kapitāla daļu turētāju ir iecēlis Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem šīs institūcijas vadītājs (turpmāk šajā daļā —vadītājs).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas vadītāja ilgstošas prombūtnes (komandējums, atvaļinājums, slimība) gadījumā minētos lēmumus pieņem persona, kura pilda minētās institūcijas vadītāja pienākumus.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas vadītājs no institūcijas darbinieku vidus nozīmē personu (turpmāk šajā daļā —atbildīgais darbinieks), kas sniegs institūcijas vadītājam nepieciešamās ziņas un sagatavos dokumentus par šo kapitālsabiedrību, lai institūcijas vadītājs varētu realizēt kapitāla daļu turētāja funkcijas šajā privātajā kapitālsabiedrībā.

(4) Atlīdzību vadītājam un atbildīgajam darbiniekam par šajā daļā minēto funkciju veikšanu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši privātās kapitālsabiedrības (koncerna) un valsts kapitāla daļas lielumu raksturojošiem kritērijiem.

15.pants. Atbildīgā darbinieka pienākumi

(1) Atbildīgajam darbiniekam jāziņo vadītājam par katru dalībnieku sapulci tūlīt pēc tam, kad saņemts paziņojums par dalībnieku sapulces sasaukšanu, un vienlaikus jāiepazīstina vadītājs ar sapulces darba kārtību.

(2) Atbildīgajam darbiniekam nekavējoties jāsniedz vadītājam visas ziņas, kuras ir atbildīgā darbinieka rīcībā un kuras ir nepieciešamas vadītājam viņa kompetencē ietilpstošo lēmumu pieņemšanai.

(3) Atbildīgajam darbiniekam nekavējoties pēc attiecīgo ziņu saņemšanas jāziņo vadītājam:

1) ja kāds kapitālsabiedrības dalībnieks grib atsavināt viņam piederošās kapitāla daļas;

2) ja kapitālsabiedrības manta tiek atsavināta vai apgrūtināta un atsavināmās vai apgrūtināmās mantas vērtība pārsniedz 10 procentu no kapitālsabiedrības mantas kopējās vērtības;

3) ja kapitālsabiedrība izdara ieguldījumus citās uzņēmējsabiedrībās;

4) ja kāds kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis atstāj amatu vai tiek atstādināts no amata;

5) par revidenta veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem;

6) par svarīgākajiem kapitālsabiedrības padomes un valdes lēmumiem;

7) par katru nozīmīgu kapitālsabiedrības darbības jautājumu.

(4) Atbildīgajam darbiniekam jāveic citas darbības un jāizpilda citi uzdevumi, ko viņam rakstveidā uzdod vadītājs.

16.pants. Piedalīšanās dalībnieku sapulcē

(1) Vadītājs pārstāv kapitāla daļu turētāju dalībnieku sapulcē.

(2) Vadītājs var rakstveidā pilnvarot atbildīgo darbinieku vai citu personu pārstāvēt kapitāla daļu turētāju dalībnieku sapulcē.

(3) Ja kapitāla daļu turētājs pilnvaro atbildīgo darbinieku vai citu personu (turpmāk šajā daļā —kapitāla daļu turētāja pārstāvis) pārstāvēt kapitāla daļu turētāju dalībnieku dalībnieku sapulcē, vadītājs dod rakstveida balsošanas uzdevumu katrā dalībnieku sapulces darba kārtības jautājumā.

(4) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis dalībnieku sapulcē drīkst balsot tikai tā, kā norādīts balsošanas uzdevumā.

(5) Ja dalībnieku sapulcē izskata jautājumu, kas nav norādīts paziņojumā par dalībnieku sapulces sasaukšanu, vai vadītājs nav devis balsošanas uzdevumu, kapitāla daļu turētāja pārstāvim jārīkojas tā, kā attiecīgajā gadījumā rīkotos pats vadītājs, lai panāktu nepieciešamo vai visizdevīgāko iznākumu.

(6) Kapitāla daļu turētāja pārstāvim jāsaņem vadītāja iepriekšēja rakstiska piekrišana kapitāla daļu turētāja pārstāvja ievēlēšanai par kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekli vai par kapitālsabiedrības revidentu.

17.pants. Ministrs kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis

(1) Ministrs var būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi tikai tad, ja to paredz likums.

(2) Ja ministrs ir kapitāla daļu turētāja pārstāvis, viņam nav jāsaņem no ministrijas valsts sekretāra balsošanas uzdevums.

18.pants. Ierobežojumi kapitāla daļu turētāja pārstāvim

(1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis drīkst veikt tikai tādas darbības, ko prasa dalībnieka pienākumu un tiesību realizācija kapitālsabiedrībā un kas ir ar to nepieciešamā sakarā.

(2) Ja kapitāla daļu turētāja pārstāvis bez viņam uzdotās lietas izpildījis vēl kādu citu lietu, tad viņš attiecībā uz to pakļauts Civillikuma noteikumiem par neuzdotu lietvedību.

(3) Kapitāla daļas turētāja pārstāvim ir aizliegts atteikties no balsstiesību izlietošanas kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē.

(4) Par atteikšanos no balsstiesību izmantošanas ir uzskatāma arī neierašanās dalībnieku sapulcē pēc kapitāla daļu turētāja pilnvaras saņemšanas, ja kapitāla daļu turētāja pārstāvis par nespēju piedalīties dalībnieku sapulcē nav paziņojis vadītājam laikā, kas nodrošina vadītājam iespēju, ja nepieciešams, pilnvarot uz šo dalībnieku sapulci citu personu.

(5) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis nedrīkst savus pienākumus deleģēt citai personai, tas ir, veikt pārpilnvarojumu (substitūciju).

(6) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis nedrīkst pārkāpt viņam dotā balsošanas uzdevuma robežas, un viņam jārīkojas pēc vadītāja norādījumiem.

19.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumu pildīšanai nepieciešamie līdzekļi

Kapitāla daļu turētājam jādod kapitāla daļu turētāja pārstāvim viņa pienākumu izpildīšanai nepieciešamie līdzekļi, bet, ja kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir izlietojis savus līdzekļus, tad kapitāla daļu turētājam šie izdevumi nekavējoties jāatlīdzina pēc tam, kad kapitāla daļu turētāja pārstāvis iesniedzis šos izdevumus attaisnojošus dokumentus.

20.pants. Vadītāja pienākumi

(1) Vadītājam jāsniedz kapitāla daļu turētāja pārstāvim viņa pienākumu sekmīgai veikšanai nepieciešamā informācija un dokumenti par kapitālsabiedrību.

(2) Vadītājam jāizsniedz kapitāla daļu turētāja pārstāvim 16.pantā minētā pilnvara, balsošanas uzdevums, citi dokumenti un informācija termiņā, kas nodrošina pārstāvim viņa pienākumu veikšanu.

(3) Vadītājam valsts un pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana.

21.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja atbildība

(1) Par šā likuma pārkāpšanu kapitāla daļu turētāja pārstāvis atbild likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Par nodarītajiem zaudējumiem kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir atbildīgs Civillikumā un citos likumos noteiktajā kārtībā.

(3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis neatbild par darbībām, kuras viņš veicis saskaņā ar balsojuma uzdevumu (16.pants).

III daļa

Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības

I sadaļa

Kapitālsabiedrību kopīgie jautājumi

1.nodaļa

Vispārīgie jautājumi

22.pants. Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļas un akcijas

(1) Valsts un pašvaldību sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas nav vērtspapīri, un līdz šo daļu privatizācijai vai atsavināšanai tie nevar būt par publiskās apgrozības objektu.

(2) Valsts un pašvaldību akciju sabiedrības akcijas ir vērtspapīri, bet līdz šo akciju privatizācijai vai atsavināšanai tie nevar būt par publiskās apgrozības objektu.

23.pants. Kapitālsabiedrība ar papildusatbildību

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību nevar dibināt kā kapitālsabiedrību ar papildu atbildību.

24.pants. Ministrija kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja valsts kapitāla daļu turētājs valsts kapitālsabiedrībā ir ministrija, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus (tai skaitā dalībnieku sapulces lēmumus un akcionāru sapulces lēmumus) pieņem ministrijas valsts sekretārs (turpmāk šajā daļā —kapitāla daļu vai akciju turētāja pārstāvis).

(2) Ministrijas valsts sekretāra ilgstošas prombūtnes (komandējums, atvaļinājums, slimība) gadījumā minētos lēmumus pieņem valsts sekretāra vietnieks, kurš pilda valsts sekretāra pienākumus.

(3) Ministrijas valsts sekretārs var pilnvarot valsts sekretāra vietnieku būt par kapitāla daļu vai akciju turētāja pārstāvi dalībnieku vai akcionāru sapulcē.

(4) Ministrijas valsts sekretārs no ministrijas ierēdņu vidus nozīmē personu (turpmāk šajā daļā - atbildīgais darbinieks), kas sniegs valsts sekretāram nepieciešamās ziņas un sagatavos dokumentus par konkrētu kapitālsabiedrību šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņemšanai.

(5) Ministrs var būt par kapitāla daļu vai akciju turētāja pārstāvi tikai tad, ja to paredz likums.

(6) Atlīdzību kapitāla daļu vai akciju turētāja pārstāvim un šajā pantā minētajam atbildīgajam darbiniekam par šajā daļā minēto funkciju veikšanu veic ministrija gadskārtējā valsts budžeta likumā ministrijai piešķirtās apropriācijas ietvaros un to nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši kapitālsabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

25.pants. Pašvaldība kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs pašvaldības kapitālsabiedrībā ir pati pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus (tai skaitā dalībnieku sapulces lēmumus un akcionāru sapulces lēmumus) pieņem pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs (turpmāk šajā daļā —kapitāla daļu vai akciju turētāja pārstāvis).

(2) Pilsētas dome var nodot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņemšanu domes izveidotas pašvaldības institūcijas vadītājam.

(3) Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja vai šā panta otrajā daļā minētās institūcijas vadītāja ilgstošas prombūtnes (komandējums, atvaļinājums, slimība) gadījumā minētos lēmumus pieņem persona, kura pilda attiecīgā vadītāja pienākumus.

(4) Pilsētas domes priekšsēdētājs var pilnvarot domes priekšsēdētāja vietnieku būt par kapitāla daļu vai akciju turētāja pārstāvi dalībnieku vai akcionāru sapulcē.

(5) Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs no pašvaldības darbinieku vidus un šā panta otrajā daļā minētās institūcijas vadītājs no savas institūcijas darbinieku vidus var nozīmēt personu (turpmāk šajā daļā —atbildīgais darbinieks), kas sniegs viņiem nepieciešamās ziņas un sagatavos dokumentus par konkrētu kapitālsabiedrību šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņemšanai.

(6) Atlīdzību kapitāla daļu vai akciju turētāja pārstāvim un šajā pantā minētajam atbildīgajam darbiniekam par šajā daļā minēto funkciju veikšanu veic pašvaldība gadskārtējā pašvaldību apstiprinātā budžetā piešķirtās apropriācijas ietvaros un to nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši kapitālsabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

26.pants. Cita institūcija kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājs valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā ir institūcija, kuru par kapitāla daļu turētāju ir iecēlis Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus (tai skaitā dalībnieku sapulces lēmumus un akcionāru sapulces lēmumus) pieņem šīs institūcijas vadītājs (turpmāk šajā daļā —kapitāla daļu vai akciju turētāja pārstāvis).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas vadītāja ilgstošas prombūtnes (komandējums, atvaļinājums, slimība) gadījumā minētos lēmumus pieņem persona, kura pilda minētās institūcijas vadītāja pienākumus.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas vadītājs no savas institūcijas darbinieku vidus var nozīmēt personu (turpmāk šajā daļā —atbildīgais darbinieks), kas sniegs viņiem nepieciešamās ziņas un sagatavos dokumentus par kapitālsabiedrību šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņemšanai.

(4) Atlīdzību kapitāla daļu vai akciju turētāja pārstāvim un šajā pantā minētajam atbildīgajam darbiniekam par šajā daļā minēto funkciju veikšanu veic kapitāla daļu vai akciju turētājs no saviem līdzekļiem un to nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši kapitālsabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

2.nodaļa

Kapitālsabiedrības dibināšana

27.pants. Valsts kapitālsabiedrības dibināšana

(1) Valsts kapitālsabiedrības dibinātājs ir valsts Ministru kabineta personā.

(2) Rīkojumā par kapitālsabiedrības dibināšanu Ministru kabinets nosaka:

1) kapitālsabiedrības firmu;

2) kapitālsabiedrības veidu;

3) kapitālsabiedrības pamatkapitāla lielumu;

4) ministriju vai citu institūciju, kura būs valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja;

5) citus jautājumus, kas nepieciešami kapitālsabiedrības dibināšanā, reorganizācijā vai likvidācijā.

(3) Kapitāla daļu turētājs veic šajā likumā noteiktās valsts kapitālsabiedrības dibinātāja funkcijas, izdodot attiecīgus rīkojumus.

28.pants. Pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšana

(1) Pašvaldības kapitālsabiedrības dibinātājs ir attiecīgā pašvaldība.

(2) Lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšanu pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome).

29.pants. Kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti

(1) Valsts kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti ir Ministru kabineta rīkojums par sabiedrības dibināšanu, kapitāla daļu turētāja rīkojumi (27.pants) un kapitālsabiedrības statūti.

(2) Pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti ir pašvaldības domes (padomes) lēmums par sabiedrības dibināšanu un citi ar to saistīti lēmumi (28.pants), kā arī kapitālsabiedrības statūti.

30.pants. Kapitāla daļu turētāja rīkojumi un pašvaldības domes (padomes) lēmumi

(1) Uz kapitāla daļu turētāja rīkojumiem un pašvaldības domes (padomes) lēmumiem attiecas Komerclikuma noteikumi, kuri regulē dibināšanas līgumu.

(2) Norādot ziņas par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības dibinātāju, kapitāla daļas turētāja rīkojumā vai lēmumā jānorāda ziņas par kapitāla daļu turētāju:

1) ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, tad norāda ministrijas nosaukumu, juridisko adresi, tās personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietu, kurš paraksta rīkojumu,

2) ja kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, tad norāda pašvaldības nosaukumu, juridisko adresi, tās personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietu, kurš paraksta pašvaldības domes (padomes) lēmumu,

3) ja kapitāla daļu turētājs ir institūcija (kas nav ministrija un pašvaldība), tad norāda šīs institūcijas nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja šī institūcija ir jāreģistrē), juridisko adresi, tās personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietu, kura paraksta rīkojumu.

(3) Kapitāla daļu turētāja rīkojumā un pašvaldības domes (padomes) lēmumā nevienai personai nedrīkst noteikt īpašas tiesības vai priekšrocības kapitālsabiedrības dibināšanas laikā.

31.pants. Kapitālsabiedrības statūti

(1) Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība darbojas uz statūtu pamata, kurus izstrādā saskaņā ar valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības tipveida statūtiem (turpmāk —tipveida statūti).

(2) Tipveida statūtus apstiprina Ministru kabinets.

(3) Tipveida statūtu nosacījumi drīkst atšķirties no šā likuma un Komerclikuma noteikumiem tikai tad, ja šie likumi šādu atšķirību tieši atļauj.

(4) Statūtos jānosaka, ka valdes locekļiem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi.

(5) Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības statūtu nosacījumi drīkst atšķirties no tipveida statūtu noteikumiem tikai tad, ja tipveida statūti šādu atšķirību tieši atļauj.

(6) Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības statūtus apstiprina kapitāla daļu turētājs.

(7) Ministru kabinets valsts kapitālsabiedrības statūtus apstiprina gadījumos, ja tas paredzēts kādā citā likumā.

32.pants. Kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju veidošana un revidenta iecelšana

Līdz kapitālsabiedrības reģistrācijai izveidotā sabiedrības valde, padome (ja tāda ir) un revidents tiek iecelti uz pilnu pilnvaru termiņu.

33.pants. Darbības pirms kapitālsabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā

Kapitāla daļu turētājs un pašvaldība nedrīkst rīkoties dibināmās kapitālsabiedrības vārdā pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā.

3.nodaļa

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls

34.pants. Mantisko ieguldījumu novērtēšana

(1) Ja, dibinot valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 10000 latu, mantiskā ieguldījuma novērtēšanai un atzinuma sniegšanai var nepieaicināt ekspertu, kurš iekļauts komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu sniedz kapitāla daļu turētājs.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā atzinumā par mantiskā ieguldījuma vērtēšanu nav jānorāda novērtēšanas metodes.

(4) Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībai atzinums par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu nav jāpublicē.

35.pants. Daļas apmaksas termiņa neievērošanas sekas

Ja valsts vai pašvaldība (turpmāk šīs sadaļas ietvaros —dalībnieks) pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā kapitāla daļas pilnās apmaksas termiņā neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu, šim dalībniekam paliek daļu skaits, kas ir proporcionāls viņa samaksātajai summai.

36.pants. Obligātās rezerves izlietošana

Obligāto rezervi var izlietot tikai kapitālsabiedrības zaudējumu segšanai un tikai pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja lēmumu.

4.nodaļa

Atbildība

37.pants. Mantas iegūšana no dibinātājiem un dalībniekiem

Ja kapitālsabiedrība divu gadu laikā pēc tās ierakstīšanas komercreģistrā iegūst mantu no sava dibinātāja vai dalībnieka, šo darījumu dalībnieku sapulcei nav jāapstiprina (Komerclikuma 164.pants).

38.pants. Valdes un padomes locekļu, kapitāla daļu īpašnieka un turētāja atbildība

(1) Valdes un padomes locekļi neatbild sabiedrībai un tās dalībniekiem par nodarīto zaudējumu, ja viņi rīkojušies saskaņā ar likumīgu kapitāla daļu īpašnieka, kapitāla daļu turētāja vai dalībnieku sapulces lēmumu.

(2) Tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību kapitālsabiedrības un tās dalībnieku priekšā.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā valdes locekļi tiek saukti pie atbildības, padomes locekļi ir solidāri atbildīgi kopā ar valdes locekļiem.

(4) Ja zaudējumi sabiedrībai, tās kreditoriem nodarīti, realizējot kapitāla daļu īpašnieka vai kapitāla daļu turētāja lēmumu, par nodarītajiem zaudējumiem atbild attiecīgi kapitāla daļu īpašnieks vai kapitāla daļu turētājs.

(5) Kapitālsabiedrība var atteikties no prasījuma pret valdes vai padomes locekli vai slēgt ar viņu izlīgumu (Komerclikuma 169.panta izpratnē), ja lēmumu par to pieņem kapitāla daļu turētājs.

39.pants. Konkurences aizliegums attiecībā uz kapitālsabiedrības valdes locekļiem

(1) Valdes loceklis bez kapitāla daļu turētāja piekrišanas nedrīkst:

1) būt par komplementāru personālsabiedrībā vai dalībnieku ar papildu atbildību kapitālsabiedrībā, kas darbojas sabiedrības komercdarbības jomā;

2) savā vai trešās personas vārdā vai labā slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības jomā;

3) būt par citas sabiedrības valdes locekli, kura darbojas sabiedrības komercdarbības jomā, izņemot gadījumus, kad sabiedrība ar šo citu sabiedrību ietilpst vienā koncernā.

(2) Ja sabiedrības valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti sabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu sabiedrībai.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie prasījumi noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie valdes locekļi, padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi vai kapitāla daļu turētājs ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

5.nodaļa

Revidents un sabiedrības peļņas izlietošana

40.pants. Revidents

Sabiedrības pārvaldes institūcijas nevar celt iebildumus pret dalībnieku sapulces ievēlēto revidentu.

41.pants. Sabiedrības peļņas izlietošana

Kapitāla daļu turētājs var noteikt sabiedrības peļņas izlietošanas principus, ievērojot likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus.

II sadaļa

Valsts vai pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību

1.nodaļa

Pamatkapitāls un daļa

42.pants. Daļa un daļu uzskaite

(1) Valsts vai pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk šīs sadaļas ietvaros —sabiedrība) kapitāla daļas nominālvērtība ir 1 lats.

(2) Sabiedrības dalībnieku reģistrā ieraksta arī kapitāla daļu turētāja nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja turētājs ir jāreģistrē) un juridisko adresi.

43.pants. Daļas atsavināšana

(1) Daļas atsavināšanas kārtība noteikta šā likuma V daļā.

(2) Par daļas atsavināšanu nav uzskatāma kapitāla daļas turētāja maiņa.

44.pants. Daļu ieķīlāšana

Sabiedrības kapitāla daļas nedrīkst ieķīlāt.

45.pants. Savu daļu iegūšana

Sabiedrība nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot gadījumu, kad sabiedrība samazina pamatkapitālu, tās dzēšot.

2.nodaļa

Pamatkapitāla izmaiņas

46.pants. Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām

Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja lēmumu, kurā noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

47.pants. Pamatkapitāla palielināšana

Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) esošajiem dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu;

2) pamatkapitālā ieskaitot to sabiedrības pašu kapitāla daļu, kura saskaņā ar apstiprināto sabiedrības gada bilanci vai ārkārtas bilanci pārsniedz pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru, pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu.

48.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu

Pieteikumam komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu pievieno arī kapitāla daļu turētāja lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

49.pants. Pamatkapitāla samazināšanas veidi

Sabiedrības pamatkapitālu samazina, dzēšot daļas.

50.pants. Paziņojums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu

Paziņojumam komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu pievieno kapitāla daļu turētāja lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un pamatkapitāla samazināšanas noteikumus.

3.nodaļa

Sabiedrības pārvalde

51.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

(1) Sabiedrības pārvaldi īsteno kapitāla daļu īpašnieks, dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (jā tāda ir izveidota).

(2) Dalībnieku sapulces funkcijas pilda kapitāla daļu turētājs.

52.pants. Dalībnieku sapulces kompetence

(1) Tikai dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskatu;

2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3) valdes locekļu iecelšanu un atcelšanu;

4) padomes locekļu (ja padome tiek veidota) iecelšanu un atcelšanu;

5) revidenta iecelšanu un atcelšanu;

6) prasības celšanu pret valdes vai padomes locekli un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu lietas vešanai tiesā;

7) sabiedrības statūtu apstiprināšanu un grozīšanu;

8) atlīdzības noteikšanu valdes un padomes locekļiem un revidentam;

9) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

10) sabiedrības reorganizāciju;

11) likvidatora iecelšanu un atcelšanu;

12) citos šajā likumā minētajos gadījumos.

(2) Valdei nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana šādu svarīgu jautājumu izlemšanai:

1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

2) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

3) esošo darbības veidu pārtraukšana un jaunu darbības veidu uzsākšana.

(3) Tipveida statūtos var noteikt arī citus jautājumus, kuros valdei jāsaņem iepriekšēja rakstiska dalībnieku sapulces piekrišana.

53.pants. Kapitāla daļu īpašnieka kompetence

(1) Kapitāla daļu īpašnieks pieņem lēmumus par sabiedrības darbības izbeigšanu un turpināšanu.

(2) Valsts kapitāla daļu īpašnieka vārdā lēmumu pieņem Ministru kabinets.

(3) Pašvaldības kapitāla daļu īpašnieka vārdā lēmumu pieņem pašvaldības dome (padome).

54.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Tiek sasauktas kārtējās dalībnieku sapulces un ārkārtas dalībnieku sapulces.

(2) Dalībnieku sapulces sasauc valde, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

55.pants. Kārtējās dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Kārtējā dalībnieku sapulce valdei jāsasauc termiņā, kas nodrošina gada pārskata apstiprināšanu likumā paredzētajā termiņā.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc pats kapitāla daļu turētājs ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no dienas, kad valdei bija jāsasauc dalībnieku sapulce.

(3) Ja valde nesasauc kārtējo dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, kapitāla daļu turētājs var atcelt valdes locekļus.

(4) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem.

56.pants. Ārkārtas dalībnieku sapulce

(1) Ārkārtas dalībnieku sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstiski pieprasa padome (ja tāda ir), revidents vai kapitāla daļu turētājs.

(2) Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas iniciatori pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un padomei (ja tāda ir) un paziņo par to revidentam un kapitāla daļu turētājam.

(3) Valde izsludina ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanu ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas dalībnieku sapulci, to var sasaukt pats ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātājs.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzīgi, ārkārtas dalībnieku sapulce jāsasauc termiņā, kas nodrošina, lai tiktu saņemts paziņojums par dalībnieku sapulces sasaukšanu un dalībnieku sapulces lēmumu projekti un citi materiāli. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstiski pamato tas, kurš ierosina steidzīgi sasaukt dalībnieku sapulci.

(6) Ja valde nesasauc ārkārtas dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, kapitāla daļu turētājs var atcelt valdes locekļus.

(7) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem.

57.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana, ja sabiedrība nonākusi finansiālās grūtībās

(1) Ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par trim ceturtdaļām no sabiedrības pamatkapitāla, valde par to nekavējoties paziņo padomei un sasauc dalībnieku sapulci.

(2) Dalībnieku sapulce lemj par pašu kapitāla palielināšanu līdz pamatkapitāla apmēram vai pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pamatkapitāla samazināšanu;

2) par sabiedrības reorganizāciju;

3) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu (ja konstatētas maksātnespējas pazīmes);

4) ierosina kapitāla daļu īpašniekam lemt par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju.

58.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana, ja sabiedrība tiek likvidēta

(1) Ja ir pieņemts lēmums par sabiedrības likvidāciju, dalībnieku sapulces sasauc likvidators.

(2) Kārtējā dalībnieku sapulce likvidatoram jāsasauc termiņā, kas nodrošina gada pārskata apstiprināšanu likumā paredzētajā termiņā.

(3) Ārkārtas dalībnieku sapulci sasauc likvidators pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstiski pieprasa revidents vai kapitāla daļu turētājs.

(4) Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas iniciatori pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz likvidatoram un paziņo par to revidentam un kapitāla daļu turētājam.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzīgi, ārkārtas dalībnieku sapulce jāsasauc šā likuma 56.panta piektajā daļā minētajā kārtībā.

(6) Ja likvidators nav sasaucis kārtējo vai ārkārtas dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc kapitāla daļu turētājs.

(7) Ja likvidators nesasauc dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, kapitāla daļu turētājs var atcelt likvidatoru.

(8) Ja rodas strīds par to, vai likvidatora rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir likvidatoram.

59.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta kapitāla daļu turētājam, visiem padomes locekļiem un revidentam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.

(2) Paziņojumā norāda dalībnieku sapulces norises vietu un laiku, sapulces veidu, institūciju, kura ir pieprasījusi sasaukt sapulci, darba kārtību, dalībnieku sapulces lēmumu projektus, kā arī citas ziņas, kurām ir nozīme sapulces sasaukšanai un norisei.

(3) Ja dalībnieku sapulce tiek sasaukta 56.panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaucējs nodrošina, lai kapitāla daļu turētājs, padomes locekļi un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā trīs dienas pirms dalībnieku sapulces.

60.pants. Dalībnieku sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti šā likuma 59.pantā norādītajā paziņojumā, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši norādīti šā likuma 59.pantā minētajā paziņojumā):

1) padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana;

2) prasības celšana pret padomes un valdes locekļiem, likvidatoru vai revidentu, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;

3) jauna termiņa vai datuma noteikšana, kad notiks dalībnieku sapulce.

(3) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ir ievērots šajā likumā paredzētais dalībnieku sabiedrības sasaukšanas laiks un veids.

61.pants. Piedalīšanās dalībnieku sapulcē

(1) Dalībnieku sapulcē piedalās kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(2) Valdes un padomes locekļiem, likvidatoram un revidentam ir pienākums piedalīties dalībnieku sapulcē.

(3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis nosaka personas, kurām arī jāpiedalās dalībnieku sapulcē.

62.pants. Dalībnieku sapulces norise

(1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis atklāj un vada dalībnieku sapulci.

(2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis nozīmē dalībnieku sapulces sekretāru (protokolistu).

(3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis pēc jautājuma izskatīšanas paziņo savu lēmumu par izskatāmo jautājumu, kurš tiek fiksēts dalībnieku sapulces protokolā.

63.pants. Dalībnieku sapulces protokols

(1) Dalībnieku sapulces norise jāatspoguļo protokolā.

(2) Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) dalībnieku sapulces norises vietu, datumu un laiku;

3) to personu vārdus, uzvārdus un amatus, kas piedalās jautājuma izskatīšanā;

4) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

5) sapulces vadītāja un sekretāra vārdu un uzvārdu;

6) sapulces darba kārtību;

7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

8) pieņemtos lēmumus;

9) padomes un valdes locekļu, revidenta vai likvidatora iebildumus.

(3) Protokolu paraksta dalībnieku sapulces vadītājs un sapulces sekretārs.

64.pants. Padome

Padomes darbībai un kompetencei piemērojami šā likuma

91.— 96.panta noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

65.pants. Valde

(1) Valdes locekļu skaitu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem.

(2) Tipveida statūtos papildus Komerclikumā noteiktajiem var noteikt citus ierobežojumus valdes locekļiem.

(3) Valdes locekļu atlīdzību nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, — ar dalībnieku sapulces lēmumu.

(4) Sabiedrības operatīvo vadīšanu veic valdes priekšsēdētājs.

66.pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Sabiedrību pārstāv valdes priekšsēdētājs.

(2) Ilgstošas prombūtnes (komandējums, atvaļinājums, slimība) gadījumā valdes priekšsēdētājs pilnvaro citu valdes locekli pārstāvēt sabiedrību.

(3) Tipveida statūtos un sabiedrības statūtos var paredzēt, ka valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi vai ka sabiedrību kopīgi pārstāv valdes priekšsēdētājs un viens vai vairāki valdes locekļi.

(4) Attiecībā uz sabiedrību valdes locekļiem jāievēro pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, dalībnieku sapulces un padomes lēmumos.

67.pants. Valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot tos, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem kapitāla daļu īpašnieks, dalībnieku sapulce, kā arī padome (ja tāda ir).

(2) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk par pusi no valdes locekļiem. Ja valdes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā paredzēts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā valdes locekļu skaita.

(3) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja tipveida statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.

(4) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) valdes sēdes norises vietu, datumu un laiku;

3) valdes locekļus un citas personas, kas piedalās sēdē;

4) darba kārtības jautājumus;

5) pieņemtos lēmumus;

6) balsošanas rezultātus, norādot katra valdes locekļa balsojumu “par” vai “pret” par katru lēmumu;

7) citu informāciju, ko valdes loceklis pieprasa iekļaut protokolā vai kas nepieciešama, lai precīzi atspoguļotu valdes sēdes norisi.

(5) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, pēc viņa pieprasījuma viņa atšķirīgais viedoklis ierakstāms valdes sēdes protokolā.

(6) Valdes sēžu protokolus paraksta valdes priekšsēdētājs, protokolētājs un visi valdes locekļi, kas piedalās sēdē.

III sadaļa

Valsts vai pašvaldības akciju sabiedrība

1.nodaļa

Akciju sabiedrības kapitāli un vērtspapīri

68.pants. Akciju sabiedrības pamatkapitāls

Statūtos noteiktais pamatkapitāls, dibinot valsts vai pašvaldības akciju sabiedrību (turpmāk šīs sadaļas ietvaros —sabiedrība), apmaksājams pilnībā ne vēlāk kā pusgada laikā no sabiedrības ierakstīšanas dienas komercreģistrā.

69.pants. Akcijas

(1) Visas sabiedrības akcijas ir vienas kategorijas akcijas, izņemot ja sabiedrībā ir personāla akcijas (71.pants).

(2) Visas sabiedrības akcijas ir vārda akcijas.

(3) Visas sabiedrības akcijas ir dematerializētas akcijas.

(4) Katras sabiedrības akcijas nominālvērtība ir 1 lats.

70.pants. Akcionāru reģistrā ierakstāmās ziņas

Sabiedrības akcionāru reģistrā ieraksta arī kapitāla daļu turētāja (šajā sadaļā — akciju turētāja) nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja tādam ir jābūt) un juridisko adresi.

71.pants. Personāla akcijas

(1) Ministru kabinets nosaka, kurās valsts sabiedrībās var būt personāla akcijas.

(2) Pašvaldības dome (padome) nosaka, vai attiecīgā pašvaldības sabiedrībā var būt personāla akcijas.

(3) Personāla akcijas ir bez balsstiesībām.

(4) Personāla akciju īpašnieks nevar šīs akcijas atsavināt citām personām, tai skaitā citiem darbiniekiem.

(5) Personāla akciju īpašnieks nevar prasīt, lai sabiedrība atpērk no viņa šīs akcijas.

72.pants. Akciju atsavināšana

(1) Sabiedrības akciju atsavināšanas kārtība noteikta šā likuma V daļā.

(2) Par akciju atsavināšanu nav uzskatāma kapitāla daļas turētāja maiņa.

73.pants. Savu akciju iegūšanas aizliegums

Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas, izņemot gadījumus, kad:

1) sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju;

2) sabiedrība iegūst savas personāla akcijas, kuras var piederēt tikai sabiedrības darbiniekiem.

74.pants. Sabiedrībai piederošo savu akciju atsavināšana un dzēšana

(1) Ja sabiedrība ieguvusi savas personāla akcijas, šīs akcijas nododamas darbiniekiem sešu mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(2) Ja personāla akcijas netiek nodotas sabiedrības darbiniekiem šā panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā, šīs akcijas dzēš, attiecīgi samazinot pamatkapitālu.

(3) Ja sabiedrība iegūst savas daļas, samazinot savu pamatkapitālu, šīs akcijas dzēš.

75.pants. Konvertējamās obligācijas

Sabiedrība var emitēt konvertējamas obligācijas šā likuma VI daļā minētajos gadījumos.

2.nodaļa

Pamatkapitāla palielināšana un samazināšana

76.pants. Tiesības palielināt vai samazināt pamatkapitālu

Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja lēmumu, kurā noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

77.pants. Pamatkapitāla palielināšana ar īpašu mērķi

(1) Pamatkapitālu var palielināt, nosakot, ka jaunās akcijas tiek izmantotas īpašam mērķim, kas tiek norādīts pamatkapitāla palielināšanas noteikumos. Šādos gadījumos pamatkapitāla palielinājums nedrīkst pārsniegt īpašam mērķim nepieciešamo summu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

1) jauno akciju apmaiņai pret pievienojamās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai valsts akciju sabiedrības akcijām reorganizācijas gadījumā;

2) personāla akciju emisijai.

(3) Pamatkapitāla palielināšana, kā rezultātā sabiedrība kļūst par privātu akciju sabiedrību ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu, var notikt šā likuma VI daļā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

3. nodaļa

Sabiedrības organizatoriskā struktūra

78.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

(1) Sabiedrības pārvaldi īsteno akciju īpašnieks, akcionāru sapulce, padome un valde.

(2) Akcionāru sapulces funkcijas pilda akciju turētājs.

79.pants. Akcionāru sapulces kompetence

(1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskatu;

2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3) padomes locekļu un revidenta iecelšanu un atcelšanu;

4) prasības celšanu pret padomes locekļiem un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret padomes locekļiem;

5) tāda darījuma apstiprināšanu, ko sabiedrība slēdz ar padomes locekli;

6) sabiedrības statūtu apstiprināšanu un grozīšanu;

7) sabiedrības vērtspapīru emisiju;

8) atlīdzības noteikšanu padomes locekļiem un revidentam;

9) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

10) sabiedrības reorganizāciju;

11) likvidatora iecelšanu un atcelšanu;

12) citos šajā likumā minētajos gadījumos.

(2) Valdei nepieciešama akcionāru sapulces iepriekšēja piekrišana šādu svarīgu jautājumu izlemšanai:

1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

2) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

3) esošo darbības veidu pārtraukšana un jaunu darbības veidu uzsākšana.

(3) Tipveida statūtos var noteikt arī citus jautājumus, kuros valdei jāsaņem iepriekšēja rakstiska akcionāru sapulces piekrišana.

80.pants. Akciju īpašnieka kompetence

(1) Akciju īpašnieks pieņem lēmumus par sabiedrības likvidāciju un darbības turpināšanu.

(2) Valsts akciju īpašnieka vārdā lēmumu pieņem Ministru kabinets.

(3) Pašvaldības akciju īpašnieka vārdā lēmumu pieņem pašvaldības dome (padome).

81.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana

(1) Tiek sasauktas kārtējās akcionāru sapulces un ārkārtas akcionāru sapulces.

(2) Akcionāru sapulces sasauc valde, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.

82.pants. Kārtējās akcionāru sapulces sasaukšana

(1) Kārtējā akcionāru sapulce valdei jāsasauc termiņā, kas nodrošina gada pārskata apstiprināšanu likumā paredzētajā termiņā.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc padome ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no dienas, kad valdei bija jāsasauc akcionāru sapulce.

(3) Ja padome nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā un termiņā, lēmumu par šā jautājuma izskatīšanu pieņem pats akciju turētājs ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no dienas, kad padomei bija jāsasauc akcionāru sapulce.

(4) Ja padome šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā nesasauc akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, akciju turētājs var atcelt padomes locekļus un ierosināt padomei atcelt valdes locekļus.

(5) Ja rodas strīds par to, vai valdes un padomes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir attiecīgi valdes un padomes locekļiem.

83.pants. Ārkārtas akcionāru sapulce

(1) Ārkārtas akcionāru pilnsapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstiski pieprasa padome, revidents vai akciju turētājs.

(2) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas iniciatori pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un padomei un paziņo par to revidentam un akciju turētājam.

(3) Valde izsludina ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to var sasaukt pats ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātājs.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzīgi, ārkārtas akcionāru sapulce jāsasauc termiņā, kas nodrošina, lai tiktu saņemts paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu un akcionāru sapulces lēmumu projekti un citi materiāli. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstiski pamato tas, kurš ierosina steidzīgi sasaukt akcionāru sapulci.

(6) Ja valde nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, akciju turētājs var ierosināt padomei atcelt valdes locekļus.

(7) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem.

84.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība nonākusi finansiālās grūtībās

(1) Ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par trim ceturtdaļām no sabiedrības pamatkapitāla, valde par to nekavējoties paziņo padomei un sasauc akcionāru sapulci.

(2) Akcionāru sapulce lemj par pašu kapitāla palielināšanu līdz pamatkapitāla apmēram vai pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pamatkapitāla samazināšanu;

2) par sabiedrības reorganizāciju;

3) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu (ja konstatētas maksātnespējas pazīmes);

4) ierosina akciju īpašniekam lemt par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju.

85.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība tiek likvidēta

(1) Ja ir pieņemts lēmums par sabiedrības likvidāciju, akcionāru sapulces sasauc likvidators.

(2) Kārtējā akcionāru sapulce likvidatoram jāsasauc termiņā, kas nodrošina gada pārskata apstiprināšanu likumā paredzētajā termiņā.

(3) Ārkārtas akcionāru pilnsapulci sasauc likvidators pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstiski pieprasa revidents vai akciju turētājs.

(4) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas iniciatori pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz likvidatoram un paziņo par to revidentam un akciju turētājam.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzīgi, ārkārtas akcionāru sapulce jāsasauc 83.panta piektajā daļā minētajā kārtībā.

(6) Ja likvidators nav sasaucis kārtējo vai ārkārtas akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc akciju turētājs.

(7) Ja likvidators nesasauc akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, akciju turētājs var atcelt likvidatoru.

(8) Ja rodas strīds par to, vai likvidatora rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir likvidatoram.

86.pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu valde nosūta akciju turētājam, visiem padomes locekļiem un revidentam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.

(2) Ja sabiedrībā ir personāla akcijas, paziņojumu nosūta arī personāla akciju īpašniekiem.

(3) Paziņojumā norāda akcionāru sapulces norises vietu un laiku, sapulces veidu, institūciju, kura ir pieprasījusi sasaukt sapulci, darba kārtību, akcionāru sapulces lēmumu projektus, kā arī citas ziņas, kurām ir nozīme sapulces sasaukšanai un norisei.

(4) Ja akcionāru sapulce tiek sasaukta 83.panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaucējs nodrošina, lai akciju turētājs, padomes locekļi un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā trīs dienas pirms akcionāru sapulces.

87.pants. Akcionāru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti šā likuma 86.pantā norādītajā paziņojumā, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos gadījumus.

(2) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši norādīti šā likuma 86.pantā minētajā paziņojumā):

1) padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana;

2) prasības celšana pret padomes un valdes locekļiem, likvidatoru vai revidentu, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;

3) jauna termiņa vai datuma noteikšana, kad notiks dalībnieku sapulce.

(3) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais akciju sabiedrības sasaukšanas laiks un veids.

88.pants. Akcionāru sapulces norise

(1) Akciju turētāja pārstāvis atklāj un vada akcionāru sapulci.

(2) Akciju turētāja pārstāvis nozīmē akcionāru sapulces sekretāru (protokolistu).

89.pants. Akcionāru sapulces lēmumu pieņemšana

(1) Akciju turētāja pārstāvis pēc jautājuma izskatīšanas paziņo savu lēmumu par izskatāmo jautājumu, kurš tiek nofiksēts akcionāru sapulces protokolā.

(2) Ja sabiedrībā ir personāla akcijas, personāla akciju īpašnieki nepiedalās lēmumu pieņemšanā un nebalso par sagatavotajiem lēmumu projektiem.

90.pants. Akcionāru sapulces protokols

(1) Akcionāru sapulces norise jāatspoguļo protokolā.

(2) Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) akcionāru sapulces norises vietu, datumu un laiku;

3) to personu vārdus, uzvārdus un amatus, kas piedalās jautājuma izskatīšanā;

4) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

5) sapulces vadītāja un sekretāra vārdu un uzvārdu;

6) sapulces darba kārtību;

7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

8) pieņemtos lēmumus;

9) padomes un valdes locekļu, revidenta vai likvidatora iebildumus.

(3) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs un sapulces sekretārs.

91.pants. Padomes uzdevumi

(1) Padomes uzdevumi ir šādi:

1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, pastāvīgi kontrolēt valdes darbību;

2) uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem, akcionāru sapulces un akciju īpašnieka lēmumiem;

3) izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un kopā ar savu ziņojumu iesniegt tos akcionāru sapulcei;

4) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

5) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;

6) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru sapulces vai akciju īpašnieka kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti izskatīšanai akcionāru sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu.

(2) Padome iesniedz akcionāru sapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī, ja nepieciešams, izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

92.pants. Padomes locekļu skaits, to iecelšana un atcelšana

(1) Padomes locekļu skaitu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

(2) Padomes locekļus ieceļ un atceļ akcionāru sapulce.

93.pants. Padomes sēžu sasaukšana

(1) Tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu ir katram padomes loceklim, valdei un akciju turētājam, motivējot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

(2) Ja padomes darba kārtībā ir iekļauti Komerclikuma 292.panta pirmās daļas 6.punkta un šā likuma 91.panta pirmās daļas jautājumi, bet padome nav lemttiesīga tādēļ, ka sēdē nepiedalās nepieciešamais padomes locekļu skaits, šo jautājumu neizskatīšana padomes sēdē nav šķērslis, lai tos izskatītu akcionāru sapulce un akciju īpašnieks.

94.pants. Padomes lēmumu pieņemšana un protokola parakstīšana

(1) Padomes loceklis var balsot tikai tad, ja piedalās padomes sēdē.

(2) Padomes sēžu protokolus paraksta persona, kura vada padomes sēdi, sēdes protokolētājs, kā arī visi padomes sēdē klātesošie padomes locekļi.

95.pants. Atlīdzība padomes locekļiem

Atlīdzību padomes locekļiem nosaka akcionāru sapulce saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

96.pants. Padomes piekrišana valdes rīcībai

(1) Valdei ir nepieciešama iepriekšēja padomes piekrišana šādos svarīgos jautājumos:

1) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

2) tādu darījumu slēgšana, kas pārsniedz statūtos vai padomes lēmumos noteikto summu;

3) tādu aizdevumu izsniegšana, kas nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

4) nekustamā īpašuma iegūšana, atsavināšana un apgrūtināšana ar ķīlas tiesībām;

5) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

6) vispārīgo komercdarbības principu noteikšana.

(2) Tipveida statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanā valdei jāsaņem iepriekšēja padomes piekrišana.

(3) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības nodot minētā jautājuma izskatīšanu akcionāru sapulcē, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

97.pants. Valde

(1) Sabiedrību pārstāv valdes priekšsēdētājs.

(2) Ilgstošas prombūtnes (komandējums, atvaļinājums, slimība) gadījumā valdes priekšsēdētājs pilnvaro citu valdes locekli pārstāvēt sabiedrību.

(3) Tipveida statūtos un sabiedrības statūtos var paredzēt, ka valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, vai ka sabiedrību kopīgi pārstāv valdes priekšsēdētājs un viens vai vairāki valdes locekļi.

(4) Attiecībā uz sabiedrību valdes locekļiem jāievēro pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, akciju turētāja un padomes lēmumos.

(5) Sabiedrības operatīvo vadību veic valdes priekšsēdētājs.

98.pants. Valdes locekļu skaits

Valdes locekļu skaitu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

99.pants. Valdes locekļu atsaukšana

(1) Valdes locekli var atsaukt padome, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu nepildīšana, likumā vai statūtos noteiktie šķēršļi šā amata ieņemšanai vai akciju turētāja izteiktā neuzticība.

100.pants. Atlīdzība valdes locekļiem

(1) Valdes loceklis saņem atlīdzību atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības saimnieciskajam stāvoklim.

(2) Atlīdzības apmēru valdes locekļiem nosaka padome saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

101.pants. Ierobežojumi sabiedrības valdes locekļiem

(1) Papildus Komerclikumā noteiktajiem ierobežojumiem akcionāru sapulce var noteikt, ka valdes loceklis nedrīkst būt darbinieks vai ieņemt vēlētus amatus citā komercsabiedrībā, valsts vai pašvaldības institūcijās, organizācijās un iestādēs.

(2) Tipveida statūtos var paredzēt citus ierobežojumus sabiedrības valdes locekļiem.

IV sadaļa

Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības darbības
izbeigšana un likvidācija

102.pants. Kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas pamats

(1) Kapitālsabiedrības (turpmāk šīs sadaļas ietvaros —sabiedrība) darbība izbeidzas:

1) ar tiesas nolēmumu;

2) uzsākot bankrota procedūru;

3) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja sabiedrība bija dibināta uz noteiktu termiņu);

4) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja sabiedrība bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai);

5) citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

(2) Valsts kapitālsabiedrības darbība izbeidzas arī gadījumos, ja attiecīgu lēmumu pieņem Ministru kabinets.

(3) Pašvaldību kapitālsabiedrības darbība izbeidzas arī gadījumos, ja lēmumu par to pieņem attiecīgā pašvaldība.

103.pants. Likvidatoru iecelšana

(1) Sabiedrības likvidāciju veic valdes locekļi, ja tās institūcijas lēmumā, kura pieņēma lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu, nav noteikts citādi.

(2) Ja Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu, nosaka, ka sabiedrības likvidāciju neveic valdes locekļi, likvidatorus ieceļ kapitāla daļu turētājs.

(3) Ja pašvaldība, pieņemot lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu, nosaka, ka sabiedrības likvidāciju neveic valdes locekļi, pašvaldība ieceļ likvidatorus.

(4) Likvidatora atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību nosaka institūcija, kas ieceļ likvidatoru.

(5) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, likvidatora atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību nosaka kapitāla daļu turētājs.

104.pants. Pieteikums par sabiedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju

Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu valde triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas iesniedz ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumam pievieno:

1) tās institūcijas lēmumu, kura pieņēmusi lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu;

2) Komerclikuma 8.pantā minētās ziņas par likvidatoru;

3) notariāli apliecinātu likvidatora paraksta paraugu.

105.pants. Likvidatora atcelšana

(1) Likvidatoru var atcelt ar tās institūcijas lēmumu, kura pieņēmusi lēmumu par likvidatora iecelšanu.

(2) Likvidatoru var atcelt ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(3) Tiesas iecelto likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli, vienlaikus ieceļot jaunu likvidatoru.

106.pants. Slēguma bilance un mantas sadales plāns

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu.

(2) Personāla akciju īpašniekiem valsts un pašvaldību akciju sabiedrībās likvidācijas kvota netiek aprēķināta.

107.pants. Sabiedrības atlikušās mantas sadale

(1) Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā četrus mēnešus pēc dienas, kad publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, un vienu mēnesi no dienas, kad likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts kapitāla daļu turētājam.

(2) Izmaksas dalībniekiem tiek veiktas naudā, ja lēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu nav noteikts citādi.

(3) Valsts kapitālsabiedrības likvidācijas gadījumā dalībniekam pienākošās izmaksas tiek ieskaitītas valsts budžetā.

(4) Likvidatori var nepārdot mantu, ja tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai un ja tas noteikts lēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu.

108.pants. Sabiedrības darbības turpināšana

Ja sabiedrība tiek likvidēta, pamatojoties uz dibināšanas dokumentos minētajiem noteikumiem par darbības izbeigšanu vai Ministru kabineta vai attiecīgās pašvaldības lēmumu, Ministru kabinets vai attiecīgā pašvaldība līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu vai sabiedrības reorganizāciju.

IV daļa

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību reorganizācija

1.nodaļa

Vispārīgie noteikumi

109.pants. Reorganizācijas procesa tiesiskais regulējums

Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību reorganizāciju regulē Komerclikums tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

110.pants. Kapitālsabiedrību apvienošana

(1) Ja apvienošanas procesā ir iesaistītas valsts kapitālsabiedrības, kurām ir viens kapitāla daļu turētājs, lēmumu par reorganizācijas uzsākšanu pieņem šis kapitāla daļu turētājs.

(2) Ja apvienošanas procesā ir iesaistītas valsts kapitālsabiedrības, kurām ir dažādi kapitāla daļu turētāji, lēmumu par reorganizācijas uzsākšanu pieņem Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par valsts kapitālsabiedrību apvienošanu arī gadījumā, ja apvienošanas procesā iesaistītajām valsts kapitālsabiedrībām ir viens kapitāla daļu turētājs.

(4) Pašvaldības padome (dome) pieņem lēmumu par pašvaldību kapitālsabiedrību apvienošanas uzsākšanu.

(5) Kārtību, kādā notiek valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības apvienošana, ja kāda no apvienošanas procesā iesaistītajām sabiedrībām ir privāta kapitālsabiedrība, nosaka šā likuma VI daļa.

111.pants. Kapitālsabiedrību sadalīšana

(1) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības sadalīšanas uzsākšanu pieņem šīs kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs.

(2) Kārtību, kādā notiek valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības sadalīšana, ja iegūstošā sabiedrība ir jau esoša privāta kapitālsabiedrība, nosaka šā likuma VI daļa.

112.pants. Kapitālsabiedrību pārveidošana

(1) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības pārveidošanu par cita veida valsts kapitālsabiedrību, pieņem šīs kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs.

(2) Lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības pārveidošanu par cita veida pašvaldības kapitālsabiedrību, pieņem attiecīgās pašvaldības padome (dome).

(3) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību reorganizācijas ceļā nevar pārveidot par privātu kapitālsabiedrību šajā likuma daļā noteiktajā kārtībā.

113.pants. Reorganizācijas nosacījumi

Pieņemot lēmumu par reorganizācijas uzsākšanu, Ministru kabinets un pašvaldības padome (dome) var noteikt reorganizācijas nosacījumus.

2.nodaļa

Reorganizācijas kārtība

114.pants. Reorganizācijas lēmums

(1) Valsts kapitālsabiedrību reorganizācijai kapitāla daļu turētājs pieņem lēmumu par kapitālsabiedrības apvienošanu, sadalīšanu vai pārveidošanu, kas aizstāj Komerclikuma 338.pantā minēto reorganizācijas līgumu.

(2) Pašvaldību kapitālsabiedrību reorganizācijai attiecīgās pašvaldības padome (dome) pieņem lēmumu par kapitālsabiedrības apvienošanu, sadalīšanu vai pārveidošanu, kas aizstāj Komerclikuma 338.pantā minēto reorganizācijas līgumu.

(3) Reorganizācijas lēmumā norāda;

1) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, juridiskās adreses un reģistrācijas numurus;

2) datumu, ar kuru pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darījumi iegūstošās sabiedrības grāmatvedībā tiks uzskatīti par iegūstošās sabiedrības darījumiem;

3) reorganizācijas sekas pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darbiniekiem;

4) reorganizācijas procesā veicamās darbības un to veikšanas termiņus.

(4) Reorganizācijas lēmumā nevar noteikt Komerclikuma 338.pantā paredzētos atliekošos nosacījumus.

115.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Ja iegūstošai kapitālsabiedrībai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai tā ir jauna kapitālsabiedrība, veicams katras pievienojamās kapitālsabiedrības mantas vai sadalāmās kapitālsabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtēšanu veic un rakstveida atzinumu sastāda eksperts, kurš iekļauts komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā.

(3) Ja reorganizācijas rezultātā tiek nodibināta jauna sabiedrība, jāievēro šā likuma 34.panta nosacījumi.

(4) Atzinums pievienojams komercreģistra iestādei iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

116.pants. Reorganizācijas prospekts

Veicot reorganizāciju likuma šajā daļā paredzētajā kārtībā, reorganizācijas procesā iesaistītās valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības var negatavot reorganizācijas prospektu.

117.pants. Revidenta pārbaude

Veicot reorganizāciju likuma šajā daļā paredzētajā kārtībā reorganizācijas lēmumu nepārbauda revidents.

118.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmumu par reorganizāciju pieņem katras reorganizācijas procesā iesaistītās valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs.

(2) Lēmumu par reorganizāciju attiecībā uz pašvaldības kapitālsabiedrībām pieņem attiecīgā pašvaldība.

(3) Ja sakarā ar reorganizāciju izdarāmi kapitālsabiedrības statūtu grozījumi, dalībnieku sapulce vai akcionāru sapulce lēmumu par to pieņem tūlīt pēc lēmuma par reorganizāciju.

119.pants. Lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšana

Lēmumu par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju tiesā nevar apstrīdēt Komerclikuma 346.panta pirmajā daļā minētās personas.

120.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā kapitālsabiedrība pēc tam, kad ir nodrošināti vai apmierināti to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus noteiktā termiņā, iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) šajā likumā paredzēto lēmumu par reorganizācijas uzsākšanu;

2) lēmumu par reorganizāciju;

3) likumā noteiktajos gadījumos — reorganizācijas atļauju;

4) pievienojamās vai sašķelšanas ceļā sadalāmās kapitālsabiedrības slēguma bilanci (ja iesniegumu iesniedz pievienojamā vai sadalāmā kapitālsabiedrība);

5) iegūstošās kapitālsabiedrības statūtus (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna kapitālsabiedrība vai ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota);

6) iegūstošās kapitālsabiedrības valdes locekļu notariāli apliecinātus parakstu paraugus (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna kapitālsabiedrība vai ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota);

7) iegūstošās kapitālsabiedrības padomes locekļu sarakstu (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna kapitālsabiedrība vai ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota un ja iegūstošajai kapitālsabiedrībai paredzēta padome).

(2) Pieteikumā kapitālsabiedrība apliecina, ka ir nodrošināti vai apmierināti to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus noteiktā termiņā.

V daļa

Kapitāla daļu atsavināšana

1.nodaļa

Privātajā kapitālsabiedrībā valstij un pašvaldībai piederošo
kapitāla daļu pārdošana

121.pants. Lēmums par kapitāla daļu pārdošanu

(1) Rīkojumu par privātajā kapitālsabiedrībā valstij piederošo kapitāla daļu un akciju (turpmāk šīs daļas ietvaros —kapitāla daļa) pārdošanu izdod Ministru kabinets.

(2) Lēmumu par privātajā kapitālsabiedrībā pašvaldībai piederošo kapitāla daļu un akciju (turpmāk šīs daļas ietvaros —kapitāla daļa) pārdošanu pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome).

122.pants. Kapitāla daļu pārdevējs

(1) Valstij privātajā kapitālsabiedrībā piederošo kapitāla daļu pārdošanu veic valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija (turpmāk šajā nodaļā - pārdevējs).

(2) Pašvaldībai privātajā kapitālsabiedrībā piederošo kapitāla daļu atsavināšanu veic pašvaldība vai tās pilnvarota institūcija (turpmāk šajā nodaļā - pārdevējs).

123.pants. Kapitāla daļu pārdošanas kārtība

(1) Pārdevējs piedāvā pirmpirkuma tiesīgajiem kapitālsabiedrības dalībniekiem nopirkt valstij vai pašvaldībai piederošās kapitāla daļas statūtos paredzētajā kārtībā.

(2) Piedāvājot kapitāla daļas pārdošanai, pārdevējs nosaka:

1) kapitāla daļas pārdošanas cenu;

2) samaksas termiņu;

3) apmaksas kārtību.

(3) Nenopirktās kapitāla daļas pārdevējs pārdod atklātā izsolē saskaņā ar izsoles noteikumiem, ko apstiprina pārdevējs.

(4) Kapitāla daļu izsoles noteikumiem jābūt publiski pieejamiem vismaz vienu mēnesi līdz datumam, kad personai jāpiesakās uz kapitāla daļu pirkšanu.

124.pants. Kapitāla daļu pārdošanas vērtība

Kapitāla daļas pārdod saskaņā ar to tirgus vērtību, ko noteicis neatkarīgs sertificēts vērtētājs saskaņā ar Latvijā atzītiem vērtēšanas standartiem.

125.pants. Valsts kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi

(1) Valsts kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus, izņemot atlīdzību, kas paredzēta valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai, ieskaita valsts budžetā.

(2) Valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai paredzēto atlīdzības lielumu un atlīdzības veikšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

126.pants. Pašvaldības kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi

(1) Pašvaldības kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita pašvaldības kontos.

(2) Ja pašvaldības kapitāla daļu atsavināšanu veic pašvaldības pilnvarota institūcija, pašvaldības dome (padome) nosaka atlīdzības lielumu un samaksas kārtību šai institūcijai.

2.nodaļa

Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā valstij vai pašvaldībai piederošo kapitāla daļu atsavināšana

127.pants. Lēmums par kapitāla daļu atsavināšanu

(1) Rīkojumu par valsts kapitālsabiedrībā valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanu izdod Ministru kabinets.

(2) Lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrībā pašvaldībai piederošo kapitāla daļu atsavināšanu pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome).

128.pants. Kapitāla daļu atsavinātājs

(1) Valstij valsts kapitālsabiedrībā piederošo kapitāla daļu atsavināšanu veic valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija.

(2) Pašvaldībai pašvaldības kapitālsabiedrībā piederošo kapitāla daļu atsavināšanu veic pašvaldība vai tās pilnvarota institūcija.

129.pants. Kapitāla daļu atsavināšanas nosacījumi

(1) Ministru kabinets var noteikt valsts kapitālsabiedrībā valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanas nosacījumus vai mainīt tos līdz šo kapitāla daļu atsavināšanas noteikumu apstiprināšanai.

(2) Pašvaldības dome (padome) var noteikt pašvaldības kapitālsabiedrībā pašvaldībai piederošo kapitāla daļu atsavināšanas nosacījumus vai mainīt tos līdz šo kapitāla daļu atsavināšanas noteikumu apstiprināšanai.

(3) Kapitāla daļas pārdod saskaņā ar to tirgus vērtību, ko noteicis neatkarīgs sertificēts vērtētājs saskaņā ar Latvijā atzītiem vērtēšanas standartiem.

(4) Kapitālsabiedrības darbiniekiem atsavināmās kapitāla daļas nedrīkst pārniegt 20 procentus no kapitālsabiedrības pamatkapitāla.

130.pants. Kapitāla daļu atsavināšanas kārtība

(1) Valsts kapitāla daļu atsavināšana notiek saskaņā ar atsavināšanas noteikumiem, kurus izstrādā un apstiprina pārdevējs.

(2) Pašvaldības kapitāla daļu atsavināšana notiek saskaņā ar atsavināšanas noteikumiem, kurus apstiprina pašvaldības dome (padome).

131.pants. Privātās kapitālsabiedrības reģistrācija komercreģistrā

(1) Ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc tam, kad valsts vai pašvaldību kapitāla daļu pircēji iegūst īpašuma tiesības vismaz uz 25 procentiem no kapitālsabiedrības kapitāla daļām, pārdevējs vai tā uzdevumā kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku (akcionāru) sapulci, kura:

1) apstiprina privātās kapitālsabiedrības statūtus;

2) ievēlē kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas;

3) izlemj citus jautājumus, kas noteikti šajā likumā un Komerclikumā.

(2) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ar brīdi, kad tās statūtu grozījumi tiek reģistrēti komercreģistrā, zaudē valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības statusu un turpmāk darbojas atbilstoši Komerclikumam, neievērojot šā likuma III daļas noteikumus.

(3) Iesniedzot pieteikumu komercreģistrā, tam papildus pievieno apstiprinātus valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu atsavināšanas noteikumus.

132.pants. Valsts kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi

(1) Valsts kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus, izņemot atlīdzību, kas paredzēta valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai, ieskaita valsts budžetā.

(2) Valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai paredzētās atlīdzības lielumu un atlīdzības veikšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

133.pants. Pašvaldības kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi

(1) Pašvaldības kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus, ieskaita pašvaldības kontos.

(2) Ja pašvaldības kapitāla daļu atsavināšanu veic pašvaldības pilnvarota institūcija, pašvaldības dome (padome) nosaka atlīdzības lielumu un samaksas kārtību šai institūcijai.

3.nodaļa

Citi valsts vai pašvaldību kapitāla daļu atsavināšanas gadījumi

134.pants. Bezmantinieka kapitāla daļas

(1) Komerclikuma 191.pantā paredzēto bezmantinieka kapitāla daļu pārņemšana un pārdošana notiek Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

(2) Bezmantinieka kapitāla daļu pārņemšanu un pārdošanu veic valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija.

(3) Bezmantinieka kapitāla daļu pārdošana notiek šā likuma 129. un 130.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Bezmantinieka kapitāla daļas pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus, izņemot atlīdzību, kas paredzēta valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai, ieskaita valsts budžetā.

(5) Valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai paredzētās atlīdzības lielumu un atlīdzības veikšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

135.pants. Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu atsavināšana

(1) Valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās kapitāla daļas, kuru turētājs ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, atsavina atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kuros noteikti atsavināšanas nosacījumi un kārtībā.

(2) Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu atsavināšana notiek saskaņā ar attiecīgās kapitālsabiedrības statūtiem.

(3) Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu atsavināšanu veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

(4) Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā.

136.pants. Nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošana

(1) Rīkojumu par to kapitāla daļu pārdošanu, kas izveidojušās, aizstājot sabiedrības nodokļu maksājumu parādus valsts vai pašvaldības budžetam ar kapitāla daļām (kapitalizācijas rezultātā izveidojušās kapitāla daļas), izdod Ministru kabinets.

(2) Valstij privātajā kapitālsabiedrībā piederošo kapitalizācijas rezultātā izveidojušās kapitāla daļu pārdošanu veic valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija (turpmāk šajā nodaļā - pārdevējs).

(3) Pārdevējs piedāvā pirmpirkuma tiesīgajiem kapitālsabiedrības dalībniekiem un sabiedrībai nopirkt valstij piederošās kapitāla daļas statūtos paredzētajā kārtībā, ievērojot Ministru kabineta noteikumus, kas regulē nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas kārtību un kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošanu (turpmāk —Kapitalizācijas noteikumi).

(4) Piedāvājot kapitāla daļas pārdošanai, pārdevējs nosaka:

1) kapitāla daļas pārdošanas cenu;

2) samaksas termiņu;

3) apmaksas kārtību;

4) citus Kapitalizācijas noteikumu nosacījumus.

(5) Kapitāla daļas pārdod par cenu, ko nosaka saskaņā Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas kārtību.

(6) Nenopirktās kapitāla daļas pārdevējs pārdod atklātā izsolē saskaņā ar izsoles noteikumiem, ko apstiprina pārdevējs.

(7) Kapitāla daļu izsoles noteikumiem jābūt publiski pieejamiem vismaz vienu mēnesi līdz datumam, kad personai jāpiesakās uz kapitāla daļu pirkšanu.

(8) Valsts kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūto līdzekļu ieskaitīšanas kārtību valsts un pašvaldību budžetos nosaka Kapitalizācijas noteikumi.

(9) Atlīdzību valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai par kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu, pārdošanu nosaka Ministru kabineta noteikumi atbilstoši kapitālsabiedrības un atsavināmās valsts kapitāla daļas lielumu raksturojošiem kritērijiem.

VI daļa

Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kļūšana
par privātu kapitālsabiedrību

1.nodaļa

Vispārīgie noteikumi

137.pants. Procesa tiesiskais regulējums

Procesu, kādā valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība (turpmāk šīs daļas ietvaros —sabiedrība) kļūst par privātu kapitālsabiedrību ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu (turpmāk šīs daļas ietvaros —privāta sabiedrība), nepārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas, regulē Komerclikums tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

138.pants. Privātā kapitāla ienākšanas veidi

Sabiedrība par privātu sabiedrību, nepārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas, var kļūt:

1) palielinot sabiedrības pamatkapitālu;

2) reorganizējot sabiedrību.

139.pants. Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas īpašais mērķis

(1) Sabiedrības pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

1) sabiedrības parādu aizstāšanai ar tās kapitāla daļām (turpmāk šīs daļas ietvaros —parādu kapitalizācija);

2) konkrētas mantas iegūšanai no privātās personas, apmaksājot kapitāla daļas ar mantisko ieguldījumu (turpmāk šīs daļas ietvaros —mantas iegūšana);

3) privātā kapitāla piesaistei, apmaksājot kapitāla daļas ar naudu (turpmāk šīs daļas ietvaros —privātā kapitāla piesaiste).

(2) Akciju sabiedrības pamatkapitālu drīkst palielināt arī ar mērķi, apmainīt konvertējamās obligācijas pret akcijām.

140.pants. Sabiedrības reorganizācijas veidi

Reorganizācijas ceļā sabiedrība var kļūt par privātu sabiedrību šādos gadījumos:

1) pievienojot privāto sabiedrību (turpmāk šīs daļas ietvaros —privātas sabiedrības pievienošana);

2) pievienojoties privātai sabiedrībai (turpmāk šīs daļas ietvaros —pievienošanās privātai sabiedrībai);

3) saplūstot ar privāto sabiedrību (turpmāk šīs daļas ietvaros —saplūšana ar privāto sabiedrību);

4) sadalot sabiedrību, ja iegūstošā sabiedrība ir jau esoša privāta sabiedrība (turpmāk šīs daļas ietvaros —pievienošanās privātai sabiedrībai sadalīšanas rezultātā).

141.pants. Pamatkapitāla palielināšanas nosacījumi

(1) Ja sabiedrības pamatkapitāls tiek palielināts, lai tā kļūtu par privātu sabiedrību, jaunās kapitāla daļas tiek izmantotas tikai īpašam mērķim.

(2) Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumos jānorāda pamatkapitāla palielināšanas īpašais mērķis.

(3) Šādos gadījumos pamatkapitāla palielinājums nedrīkst pārsniegt īpašam mērķim nepieciešamo summu.

142.pants. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumu apstiprināšana

Pamatkapitāla palielināšanas noteikumus apstiprina kapitāla daļu turētājs.

143.pants. Pamatkapitāla palielināšanas ar īpašu mērķi procesā veicamās darbības

Sabiedrības darbības kas jāveic, palielinot pamatkapitālu īpašam mērķim un reorganizējot sabiedrību, organizē kapitāla daļu turētājs.

2.nodaļa

Parādu kapitalizācija

144.pants. Lēmums par parādu kapitalizāciju

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par parādu kapitalizāciju valsts kapitālsabiedrībā.

(2) Pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par parādu kapitalizāciju pašvaldības kapitālsabiedrībā.

(3) Ministru kabinets un pašvaldība var noteikt tos parādus, kuri tiek kapitalizēti.

145.pants. Parādu kapitalizācijas nosacījumi

Izdodot rīkojumu vai pieņemot lēmumu, Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) var noteikt parādu kapitalizācijas nosacījumus.

146.pants. Parādu kapitalizācijas kārtība

(1) Parādu kapitalizācija notiek saskaņā ar Komerclikuma 256.panta noteikumiem, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(2) Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus jānorāda privātās sabiedrības, kura izveidosies parādu kapitalizācijas rezultātā, dalībnieku sapulces sasaukšanas termiņš.

(3) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievieno sabiedrības statūtu grozījumu tekstu un privātās sabiedrības, kura izveidosies parādu kapitalizācijas rezultātā, statūtu projektu.

(4) Sabiedrības valde pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajā termiņā sasauc privātās sabiedrības, kura izveidosies parādu kapitalizācijas rezultātā, dalībnieku sapulci, kura apstiprina privātās sabiedrības statūtus, ievēlē pārvaldes institūcijas un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās sabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trīs ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas regulē attiecīgā veida sabiedrības dalībnieku sapulci.

(5) Pēc tam, kad dalībnieku sapulce ir apstiprinājusi privātās sabiedrības statūtus, jaunie dalībnieki ierakstāmi dalībnieku reģistrā.

(6) Papildus Komerclikumā (202. un 261.pants) minētajiem dokumentiem, kas jāiesniedz komercreģistrā pamatkapitāla palielināšanas gadījumā, sabiedrība iesniedz arī šā likuma 145.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

3.nodaļa

Mantas iegūšana

147.pants. Lēmums par mantas iegūšanu

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par mantas iegūšanu valsts kapitālsabiedrībai.

(2) Pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par mantas iegūšanu pašvaldības kapitālsabiedrībai.

148.pants. Mantas iegūšanas nosacījumi

Izdodot rīkojumu vai pieņemot lēmumu, Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) var noteikt mantas iegūšanas nosacījumus.

149.pants. Mantas iegūšanas kārtība

(1) Mantas iegūšana notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(2) Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus jānorāda privātās sabiedrības, kura izveidosies mantas iegūšanas rezultātā, dalībnieku sapulces sasaukšanas termiņš.

(3) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievieno sabiedrības statūtu grozījumu tekstu un privātās sabiedrības, kura izveidosies mantas iegūšanas rezultātā, statūtu projektu.

(4) Sabiedrības valde pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajā termiņā sasauc privātās sabiedrības dalībnieku sapulci, kura apstiprina privātās sabiedrības statūtus, ievēlē pārvaldes institūcijas un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās sabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trīs ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas regulē attiecīgā veida sabiedrības dalībnieku sapulci.

(5) Pēc tam, kad privātās sabiedrības dalībnieku sapulce ir apstiprinājusi privātās sabiedrības statūtus, jaunie dalībnieki ierakstāmi dalībnieku reģistrā.

(6) Papildus Komerclikumā (202. un 261.pants) minētajiem dokumentiem, kas jāiesniedz komercreģistrā pamatkapitāla palielināšanas gadījumā, sabiedrība iesniedz arī šā likuma 147.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

4.nodaļa

Privātā kapitāla piesaiste

150.pants. Lēmums par privātā kapitāla piesaisti

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par privātā kapitāla piesaisti valsts kapitālsabiedrībai.

(2) Pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par privātā kapitāla piesaisti pašvaldības kapitālsabiedrībai.

151.pants. Privātā kapitāla piesaistes nosacījumi

Izdodot rīkojumu vai pieņemot lēmumu, Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) var noteikt privātā kapitāla piesaistes nosacījumus.

152.pants.Privātā kapitāla piesaistes kārtība

(1) Privātā kapitāla piesaiste notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(2) Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus jānorāda privātās sabiedrības, kura izveidosies privātā kapitāla piesaistes rezultātā, dalībnieku sapulces sasaukšanas termiņš.

(3) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievieno sabiedrības statūtu grozījumu tekstu un privātās sabiedrības, kura izveidosies privātā kapitāla piesaistes rezultātā, statūtu projektu.

(4) Sabiedrības valde pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajā termiņā sasauc dalībnieku sapulci, kura apstiprina privātās sabiedrības statūtus, ievēlē pārvaldes institūcijas un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās sabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trīs ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas regulē attiecīgā veida sabiedrības dalībnieku sapulci.

(5) Pēc tam, kad privātās sabiedrības dalībnieku sapulce ir apstiprinājusi privātās sabiedrības statūtus, jaunie dalībnieki ierakstāmi dalībnieku reģistrā.

(6) Papildus Komerclikumā (202. un 261.pants) minētajiem dokumentiem, kas jāiesniedz komercreģistrā pamatkapitāla palielināšanas gadījumā, sabiedrība iesniedz arī šā likuma 150.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

5.nodaļa

Konvertējamās obligācijas

153.pants. Lēmums par konvertējamo obligāciju emisiju

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par konvertējamo obligāciju emisiju valsts akciju sabiedrībā.

(2) Pašvaldības padome (dome) pieņem lēmumu par konvertējamo obligāciju emisiju pašvaldības akciju sabiedrībā.

154.pants. Konvertējamo obligāciju emisijas nosacījumi

(1) Izdodot rīkojumu vai pieņemot lēmumu par konvertējamo obligāciju emisiju, Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) nosaka šādus konvertējamo obligāciju emisijas nosacījumus:

1) emitējamo obligāciju skaitu, vienas obligācijas nominālvērtību un kopējo nominālvērtību summu;

2) obligācijas cenu;

3) obligāciju konversijas termiņu;

4) procentus, ko sabiedrība apņemas maksāt obligacionāram.

(2) Ministru kabinets un pašvaldība var noteikt arī citus konvertējamo obligāciju emisijas nosacījumus.

155.pants. Konvertējamo obligāciju emisijas kārtība

(1) Konvertējamo obligāciju emisija notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(2) Konvertējamo obligāciju emisijas noteikumus apstiprina kapitāla daļu turētājs.

(3) Pirms obligāciju izlaišanas akcionāru sapulce izdara grozījumus sabiedrības statūtos, kas saistīti ar konvertējamo obligāciju emisiju. Statūtos nosaka:

1) obligacionāru tiesības iepazīties ar sabiedrības dokumentiem;

2) obligacionāru piedalīšanos akcionāru sapulcē;

3) obligacionāru informēšanu par šajā likumā noteiktajiem kapitāla daļu turētāja lēmumiem.

(4) Sabiedrības darbības, kas jāveic konvertējamo obligāciju emisijas realizācijai, organizē kapitāla daļu turētājs.

156.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Pirms obligāciju konversijas termiņa beigām kapitāla daļu turētājs pieņem lēmumu par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, emitējot akcijas apmaiņai pret konvertējamām akcijām.

(2) Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus jānorāda privātās sabiedrības, kura izveidosies, apmainot konvertējamās obligācijas pret sabiedrības akcijām, dalībnieku sapulces sasaukšanas termiņš.

(3) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievieno sabiedrības statūtu grozījumu tekstu un privātās sabiedrības statūtu projektu.

(4) Sabiedrības valde pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajā termiņā sasauc akcionāru sapulci, kura apstiprina privātās sabiedrības statūtus, ievēlē pārvaldes institūcijas un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās sabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trīs ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas regulē attiecīgā veida sabiedrības akcionāru sapulci.

(5) Pēc tam, kad privātās sabiedrības akcionāru sapulce ir apstiprinājusi privātās sabiedrības statūtus, jaunie akcionāri ierakstāmi akcionāru reģistrā.

6.nodaļa

Privātas sabiedrības pievienošana

157.pants. Reorganizācijā iesaistītās sabiedrības

(1) Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var būt tikai sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība.

(2) Pievienošanas procesā valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība ir iegūstošā sabiedrība, bet privātā kapitālsabiedrība ir pievienojamā sabiedrība.

158.pants. Lēmums par reorganizācijas uzsākšanu

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kura privātā kapitālsabiedrība var tikt pievienota valsts sabiedrībai.

(2) Pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, kura privātā kapitālsabiedrība var tikt pievienota pašvaldības sabiedrībai.

159.pants. Reorganizācijas nosacījumi

Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) var noteikt reorganizācijas nosacījumus.

160.pants. Reorganizācijas kārtība

(1) Reorganizācija notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma noteikumus.

(2) Reorganizācijas līgumā jānorāda privātās sabiedrības, kura izveidosies reorganizācijas rezultātā, dalībnieku sapulces sasaukšanas termiņš.

(3) Reorganizācijas līguma projektam pievieno privātās sabiedrības, kura izveidosies reorganizācijas rezultātā, statūtu projektu.

(4) Sabiedrība var nesagatavot reorganizācijas prospektu.

(5) Komerclikumā paredzēto lēmumu par sabiedrības reorganizāciju (Komerclikuma 343.pants) pieņem un reorganizācijas līgumu paraksta sabiedrības kapitāla daļu turētājs.

(6) Sabiedrības kapitāla daļu turētāja lēmumu par reorganizāciju tiesā nevar apstrīdēt Komerclikuma 346.panta pirmajā daļā minētās personas.

(7) Par privātās sabiedrības, kura izveidosies reorganizācijas rezultātā, dalībnieku var kļūt tikai tie pievienojamās sabiedrības dalībnieki, kuri ir nobalsojuši par reorganizācijas lēmumu.

(8) Sabiedrības valde reorganizācijas līgumā noteiktajā termiņā sasauc privātās sabiedrības, kura izveidosies reorganizācijas rezultātā, dalībnieku sapulci, kura apstiprina privātās sabiedrības statūtus, ievēlē pārvaldes institūcijas un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās sabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trīs ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas regulē attiecīgā veida sabiedrības dalībnieku sapulci. Dalībnieku sapulces protokolā norāda tos dalībniekus, kuri balsojuši pret statūtu apstiprināšanu.

(9) Papildus Komerclikumā minētajiem dokumentiem, kas jāiesniedz komercreģistrā, lai tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju, sabiedrība iesniedz arī šā likuma 158.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības padomes (domes) lēmumu.

(10) Komerclikumā paredzēto atlīdzību (353.pants) var prasīt arī pievienošanas rezultātā izveidotās privātās sabiedrības dalībnieks, kurš balsojis pret statūtu apstiprināšanu.

7.nodaļa

Pievienošanās privātai sabiedrībai

161.pants. Reorganizācijā iesaistītās sabiedrības

(1) Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var būt tikai sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība.

(2) Pievienošanās procesā valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība ir pievienojamā sabiedrība, bet privātā kapitālsabiedrība ir iegūstošā sabiedrība.

162.pants. Lēmums par reorganizācijas uzsākšanu

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kurai privātai kapitālsabiedrībai var tikt pievienota valsts sabiedrība.

(2) Pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, kurai privātai kapitālsabiedrībai var tikt pievienota pašvaldības sabiedrība.

163.pants. Reorganizācijas nosacījumi

Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) var noteikt reorganizācijas nosacījumus.

164.pants. Reorganizācijas kārtība

(1) Reorganizācija notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma noteikumus.

(2) Reorganizācijas līgumā papildus norāda:

1) privātās sabiedrības dalībnieku sapulces sasaukšanas termiņu, lai pieņemtu šā panta septītajā daļā minētos lēmumus;

2) valsts vai pašvaldības kapitāla daļas pārstāvju pārstāvniecību privātās sabiedrības valdē un padomē (ja tāda ir).

(3) Reorganizācijas līguma projektam pievieno privātās sabiedrības statūtu grozījumu projektu un pilnu statūtu tekstu ar grozījumiem.

(4) Sabiedrība var nesagatavot reorganizācijas prospektu.

(5) Komerclikumā paredzēto lēmumu par sabiedrības reorganizāciju (Komerclikuma 343.pants) pieņem un reorganizācijas līgumu paraksta sabiedrības kapitāla daļu turētājs.

(6) Sabiedrības kapitāla daļu turētāja lēmumu par reorganizāciju tiesā nevar apstrīdēt Komerclikuma 346.panta pirmajā daļā minētās personas.

(7) Privātās sabiedrības valde reorganizācijas līgumā noteiktajā termiņā sasauc privātās sabiedrības dalībnieku sapulci, kura apstiprina privātās sabiedrības statūtu grozījumus, ievēlē pārvaldes institūcijas, paredzot valsts vai pašvaldības kapitāla daļas pārstāvniecību un veic citas likumā paredzētās darbības.

(8) Papildus Komerclikumā minētajiem dokumentiem, kas jāiesniedz komercreģistrā, lai tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju, sabiedrība iesniedz arī šā likuma 162.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

8.nodaļa

Saplūšana ar privāto sabiedrību

165.pants. Reorganizācijā iesaistītās sabiedrības

(1) Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var būt tikai sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība.

(2) Saplūšanas procesā valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība un privātā sabiedrība ir pievienojamās sabiedrības, bet jaundibināmā privātā kapitālsabiedrība ir iegūstošā sabiedrība.

166.pants. Lēmums par reorganizācijas uzsākšanu

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, ar kuru privāto kapitālsabiedrību saplūdīs valsts kapitālsabiedrība.

(2) Pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, ar kuru privāto kapitālsabiedrību saplūdīs pašvaldības kapitālsabiedrība.

167.pants. Reorganizācijas nosacījumi

Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) var noteikt reorganizācijas nosacījumus.

168.pants. Reorganizācijas kārtība

(1) Reorganizācija notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma noteikumus.

(2) Reorganizācijas līgumā papildus norāda:

1) privātās sabiedrības dalībnieku sapulces sasaukšanas termiņu, lai pieņemtu šā panta septītajā daļā minētos lēmumus;

2) valsts vai pašvaldības kapitāla daļas pārstāvju pārstāvniecību jaundibināmās privātās sabiedrības valdē un padomē (ja tāda ir).

(3) Reorganizācijas līguma projektam pievieno jaundibināmās privātās sabiedrības statūtu projektu.

(4) Sabiedrība var nesagatavot reorganizācijas prospektu.

(5) Komerclikumā paredzēto lēmumu par sabiedrības reorganizāciju (Komerclikuma 343.pants) pieņem un reorganizācijas līgumu paraksta sabiedrības kapitāla daļu turētājs.

(6) Sabiedrības kapitāla daļu turētāja lēmumu par reorganizāciju tiesā nevar apstrīdēt Komerclikuma 346.panta pirmajā daļā minētās personas.

(7) Privātās sabiedrības valde reorganizācijas līgumā noteiktajā termiņā sasauc privātās sabiedrības dalībnieku sapulci, kura apstiprina jaundibināmās privātās sabiedrības statūtus, ievēlē pārvaldes institūcijas, paredzot valsts vai pašvaldības kapitāla daļas pārstāvniecību, un veic citas likumā paredzētās darbības.

(8) Papildus Komerclikumā minētajiem dokumentiem, kas jāiesniedz komercreģistrā, lai tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju, sabiedrība iesniedz arī šā likuma 166.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

9.nodaļa

Pievienošanās privātai sabiedrībai sadalīšanas rezultātā

169.pants. Reorganizācijā iesaistītās sabiedrības

(1) Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var būt tikai sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība.

(2) Pievienošanās privātai sabiedrībai sadalīšanas rezultātā procesā valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība ir sadalāmā sabiedrība un sadalītā sabiedrība ir pievienojamā sabiedrība, bet privātā kapitālsabiedrība ir iegūstošā sabiedrība.

170.pants. Lēmums par reorganizācijas uzsākšanu

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts sabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kurai privātai kapitālsabiedrībai var tikt pievienota valsts sabiedrība tās sadalīšanas rezultātā.

(2) Pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, kurai privātai kapitālsabiedrībai var tikt pievienota pašvaldības sabiedrība tās sadalīšanas rezultātā.

171.pants. Reorganizācijas nosacījumi

Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) var noteikt reorganizācijas nosacījumus.

172.pants. Reorganizācijas kārtība

(1) Reorganizācija notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma noteikumus.

(2) Reorganizācijas līgumā papildus norāda:

1) privātās sabiedrības dalībnieku sapulces sasaukšanas termiņu, lai pieņemtu šā panta septītajā daļā minētos lēmumus;

2) valsts vai pašvaldības kapitāla daļas pārstāvju pārstāvniecību privātās sabiedrības valdē un padomē (ja tāda ir).

(3) Reorganizācijas līguma projektam pievieno privātās sabiedrības statūtu grozījumu projektu un pilnu statūtu tekstu ar grozījumiem.

(4) Sabiedrība var nesagatavot reorganizācijas prospektu.

(5) Komerclikumā paredzēto lēmumu par sabiedrības reorganizāciju (Komerclikuma 343.pants) pieņem un reorganizācijas līgumu paraksta sabiedrības kapitāla daļu turētājs.

(6) Sabiedrības kapitāla daļu turētāja lēmumu par reorganizāciju tiesā nevar apstrīdēt Komerclikuma 346.panta pirmajā daļā minētās personas.

(7) Privātās sabiedrības valde reorganizācijas līgumā noteiktajā termiņā sasauc privātās sabiedrības dalībnieku sapulci, kura apstiprina privātās sabiedrības statūtu grozījumus, ievēlē pārvaldes institūcijas, paredzot valsts vai pašvaldības kapitāla daļas pārstāvniecību un veic citas likumā paredzētās darbības.

(8) Papildus Komerclikumā minētajiem dokumentiem, kas jāiesniedz komercreģistrā, lai tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju, sabiedrība iesniedz arī šā likuma 170.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma I daļas 2—5.nodaļas un II daļas normas regulē arī valsts un pašvaldības kapitāla daļu pārvaldi valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās un privātajās statūtsabiedrībās ar valsts un pašvaldības kapitāla daļu.

2. Šā likuma V daļas normas regulē arī kapitāla daļu atsavināšanu valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās un privātajās statūtsabiedrībās ar valsts un pašvaldības kapitāla daļu.

3. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos, tajos lietotie termini saprotami Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma izpratnē.

4. Ja valsts vai pašvaldību kapitāla daļa izveidojusies pirms šā likumā spēkā stāšanās un tās turētājs neatbilst šā likuma 3. un 4.pantā noteiktajam, kapitāla daļas turētājs ir līdzšinējā persona un tā jānomaina attiecīgi ar Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu līdz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā.

5. Šajā likumā paredzētās valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošās institūcijas funkcijas veic bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” līdz brīdim, kad Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošo institūciju un bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu ir nodevusi tai šīs funkcijas.

6. Valsts un pašvaldības kapitāla daļu privātā statūtsabiedrībā vai kapitālsabiedrībā, kuras ir nodotas privatizācijai saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, atsavināšana notiek saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un saskaņā ar to izdotajiem tiesību aktiem.

7. Pārejas noteikumu 6.punkta nosacījumi attiecas arī uz gadījumu, kad privātā statūtsabiedrība ar valsts un pašvaldības kapitāla daļu ir ierakstīta komercreģistrā kā kapitālsabiedrība.

8. Valsts un pašvaldības statūtsabiedrības, kura ir nodota privatizācijai saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kapitāla daļu atsavināšana notiek saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un saskaņā ar to izdotajiem tiesību aktiem, ievērojot Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma nosacījumus.

9. Pārejas noteikumu 8.punkta nosacījumi attiecas arī uz gadījumu, kad valsts vai pašvaldības statūtsabiedrība ir ierakstīta komercreģistrā kā kapitālsabiedrība.

10. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kuras ir nodotas privatizācijai saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kapitāla daļu atsavināšana notiek saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un saskaņā ar to izdotajiem tiesību aktiem, ievērojot Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma nosacījumus.

11. Ja valsts un pašvaldību statūtsabiedrība vai kapitālsabiedrība ir izveidojusies privatizācijas rezultātā, šīs statūtsabiedrības vai kapitālsabiedrības kapitāla daļu atsavināšana notiek saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, ievērojot Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma nosacījumus.

12. Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22. nr.; 1997, 3, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.).

13. Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

 

 

Par likumprojektu

I Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

Pašreizējais situācijas raksturojums;

Šobrīd valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldes kārtību reglamentē likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi” un likums “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”. Likumprojektā “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums” ir paredzēts, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību dibināšanu un darbības īpatnības nosaka atsevišķs likums. Valsts un pašvaldību kapitāla daļas atsavināt vai valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās piesaistīt privāto kapitālu var likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju” noteiktajā kārtībā. Valsts un pašvaldību statūtsabiedrības maksā atalgojumu valsts pilnvarniekiem (Ministru kabineta noteiktajā apjomā no 2001.gada 1.aprīļa).

Tiesību akta projekta būtība;

Likums nepieciešams, lai nodrošinātu Komerclikumam atbilstošu valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldes kārtību un kapitālsabiedrību darbību, kā arī noteiktu minēto kapitāla daļu atsavināšanas kārtību pēc Privatizācijas aģentūras likvidācijas. Paredzēts, ka pēc Privatizācijas aģentūras likvidēšanas valsts kapitāla daļu atsavināšanu veic viena Ministru kabineta noteikta institūcija.

II Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Likumprojekts rada tiesisko bāzi sekmīgai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbībai un valsts (pašvaldību) līdzdalībai privātās kapitālsabiedrībās uzņēmējdarbības vidē, kurā dominē privātais sektors. Likumprojekts rada vienādus apstākļus sabiedriskā un privātā sektora kapitālsabiedrību darbībai, kā arī nodrošina efektīvāku šo kapitālsabiedrību pārvaldi.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Likumprojekts pozitīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, eksporta attīstību, investīciju pieplūdi un uzņēmējdarbību un vienkāršo kapitāla daļu pārvaldes administratīvo procedūru.

3. Sociālo seku izvērtējums;

Likumprojekts nav saistīts ar sociāliem jautājumiem.

III Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos;

Valsts budžeta ieņēmumus 2001. gadā likumprojekts neietekmēs.

Budžeta ieņēmumi, sākot ar 2003.gadu, var palielināties no maksas par valsts kapitāla izmantošanu, jo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām nebūs jāmaksā atalgojums valsts pilnvarniekiem. 2000.gadā šīs sabiedrības izmaksāja valsts pilnvarniekiem kopsummā 630 tūkstošus latu.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos;

Lai no budžeta līdzekļiem nodrošinātu darbaspēka tirgus nosacījumiem atbilstošu ar valsts kapitāla daļu pārvaldi saistīto valsts iestāžu darbiniekiem atalgojumu, 2002.gada valsts budžetā būs jāparedz papildu izdevumi aptuveni 220 tūkst. latu apjomā (apmēram 15% no 2001.gadā sagaidāmajiem budžeta ieņēmumiem par valsts kapitāla izmantošanu).

Budžeta papildu izdevumus 2003.gadā un vēlāk nevar kvantitatīvi prognozēt, jo nav prognozējami atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka tirgus nosacījumi valsts iestāžu darbiniekiem, kuri nodarbojas ar kapitāla daļu pārvaldi.

3. Finansiālā ietekme;

Kopumā likumprojekts 2002.gadā un vēlāk nemainīs budžeta ienākumus (ieņēmumi-izdevumi), ja tiks veikti kompensējošie pasākumi. Sākot ar 2003.gadu, budžeta ienākumi var palielināties.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai;

Valsts budžeta papildu izdevumus 2002.gadā var kompensēt, izdarot grozījumus Ministru kabineta 27.02.2001. noteikumos Nr.95 “Kārtība, kādā tiek veikti un ieskaitīti valsts budžetā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” (palielinot minētos maksājumus līdz 20% no peļņas) un nosakot 2002.gadā un vēlāk attiecīgus maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins;

Finansiālie aprēķini ir veikti, balstoties uz ministriju sniegtajām ziņām par valsts pilnvarniekiem izmaksāto atlīdzību 2000.gadā un pieņēmumiem, ka likumprojekts stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī un ka attiecīgajiem darbiniekiem maksās 30%—50% (vidējiem un lieliem uzņēmumiem) no Ministru kabineta 20.02.2001. noteikumos Nr. 80 “Noteikumi par valsts pilnvarnieku skaitu, pilnvarnieku atlīdzību un valsts uzņēmuma vadītāja darba samaksu” paredzētās atlīdzības valsts pilnvarniekiem, un ka ar pārējo statūtsabiedrību pārvaldi saistīto valsts iestāžu darbiniekiem maksās atlīdzību vidēji 50—70 Ls/mēn. par katru valsts statūtsabiedrību. 2000.gadā valsts iestādes izmaksājušas 16,9 tūkst. latu atlīdzību 12 valsts pilnvarniekiem privātās statūtsabiedrībās (bez Privatizācijas aģentūras izdevumiem pilnvarniekiem, kuri saistīti ar privatizējamām valsts kapitāla daļām).

Budžeta izdevumu izmaiņu aprēķins 2002.gadam ir veikts, pieņemot, ka ne vairāk kā 45 valsts uzņēmumi tiks pārveidoti par kapitālsabiedrībām un valsts statūtsabiedrības netiks pārveidotas par valsts aģentūrām. Likumprojekta ietekme uz budžeta ienākumu izmaiņām, sākot ar 2002.gadu, aprēķināta, pieņemot, ka valsts kapitālsabiedrību kopējie zaudējumi no uzņēmējdarbības nozīmīgi nepalielināsies.

IV Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Citi likumi papildus nav jāizdod. Jāpieņem Ministru kabineta noteikumi par:

— atlīdzību valsts sekretāram un citiem valsts un pašvaldību atbildīgajiem darbiniekiem (atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem);

— valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību tipveida statūtiem (atbilstoši Komerclikumam un šim likumprojektam);

— valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu un atalgojumu (atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem);

— atlīdzības veikšanas kārtību un lielumu valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai (atbilstoši līdzīgu pakalpojumu tirgus cenām);

— bezmantinieka kapitāla daļu pārņemšanu un pārdošanu (procedūras apraksts);

— nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas kārtību (procedūra un līdzekļu izmantošanas kārtība);

— valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu atsavināšanas kārtību (publiskās izsolēs un biržā). Noteikumu projekti var tikt izstrādāti un iesniegti Ministru kabinetā trīs mēnešu laikā pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību;

Saistības pret Eiropas Savienību tiek nodrošinātas ar likumprojekta atbilstību Komerclikumam.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām;

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula.

Nav nepieciešama.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kādām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas;

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Brīvo arodbiedrību savienība; Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta);

Atzinumi saņemti no Latvijas Pašvaldību savienības, Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas. Brīvo arodbiedrību savienībai nav iebildumu. LPS un LDDK priekšlikumu lielākā daļā ņemta vērā.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

VII Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses —vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas, jo likuma izpildi nodrošinās esošās valsts institūcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likums šo jomu neskar.

Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!