• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kas var atļauties nedēļu ilgas brīvdienas ārzemēs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.10.2001., Nr. 156 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55156

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Kad padomāju vien pie tevis, skaistās, Man sirdī iesāpas, bet acis smejas..."

Vēl šajā numurā

31.10.2001., Nr. 156

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kas var atļauties nedēļu ilgas brīvdienas ārzemēs

Prof. Oļģerts Krastiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Nerunāsim par kungiem no augstiem un ļoti augstiem namiem, kuri par brīvdienām, resp., komandējumiem uz Okeānijas salām samaksā no valsts vai pašvaldību budžeta. Tā ir citu izdevumu, kuri meklē informāciju par sensācijām un skandāliem, tēma. “Latvijas Vēstnesis” no tādas informācijas izvairās, bet savā radošajā daļā publicē pētījumus, kas atspoguļo vai nu visas valsts, vai kādas lielākas sociālās, teritoriālās, demogrāfiskās vai citas iedzīvotāju grupas dzīves apstākļus, dzīves līmeni, intereses.

Šoreiz par Latvijas iedzīvotāju pamatmasas iespējām segt dažādus patēriņa izdevumus. Starp tiem ir tādi, uz kuru rēķina nedrīkstētu taupīt, piemēram, segt neatliekamos medicīnas izdevumus, un arī tādi, kurus var atļauties tikai tad, ja sasniegta jau zināma turība, piemēram, samaksāt par nedēļu ilgām brīvdienām ārzemēs.

Datu avoti un publikācijas par tēmu

Pētījumam nepieciešamos datus ieguvām no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu bāzes, kuru savukārt veido 1999. gada oktobrī notikušais “Dzīves apstākļu pētījums”. To veica CSP sadarbībā ar Norvēģijas lietišķo sociālo pētījumu institūtu (Fafo). Pētījums ir ieguvis saīsinātu nosaukumu NORBALT II, un to vienlaikus veica visās trijās Baltijas valstīs. Latvijā aptauja notika 3081 stratificētas gadījumizlases ceļā izraudzītā mājsaimniecībā, no tām apmēram divas trešdaļas bija pilsētās, pārējās — laukos. Pētījums ir Latvijai reprezentatīvs, atskaitot vienīgi ekstremālus gadījumus: no vienas puses, jaunbagātniekus, kas no šādām aptaujām atsakās, un, no otras puses, bezpajumtniekus, kuri pēdējā zināmajā dzīvesvietā nav atrodami.

Par pētījuma rezultātiem jau ir izdotas trīs grāmatas:

“Dzīves apstākļu apsekojums Latvijā 1999. gadā (Informatīvais biļetens).” — R.:CSP, 2000. — 189 lpp.; “Dzīves apstākļi Latvijā 1999. gadā” (Analītisku rakstu krājums). — R.: CSP, 2001. — 233 lpp.; “Living Conditions in Latvia. Norbalt II Project” (An analytical report). — R.: CSB of Latvia, 2001. — 237pp.

Šos materiālus esam izmantojuši arī vairākos iepriekšējos rakstos “Latvijas Vēstnesī”. Šīsdienas rakstu var uzlūkot kā turpinājumu rakstam “Ko un cik varam atļauties” (“LV”, 2001.g. 6. februārī, Nr. 20 (2407)).

Visās iepriekš minētajās publikācijās ir bijis iespējams ietvert tikai daļu no ļoti plašās datu bāzes, ko deva pētījums. Tādēļ interesenti pie tās varēs atgriezties vēl un vēl. Piemēram, minētajā 6. februāra rakstā vairāk runājām par iedzīvotāju iespējām segt nepieciešamos un iekārotos izdevumus visas valsts mērogā.

Šīsdienas rakstā aplūkosim, kā šīs iespējas atšķiras pilsētās un laukos, raksturīgās mājsaimniecību grupās (demogrāfiskajos tipos). Tādi dati nav ietverti nevienā no trim minētajām plašajām grāmatām.

Atšķirības mazākas, nekā varēja gaidīt

Pēc objektīvajiem dzīves līmeņa rādītājiem, piemēram, rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, lauku iedzīvotājiem apstākļi ir daudz sliktāki nekā pilsētniekiem. Tādēļ bija pamats sagaidīt, ka uz jautājumiem “vai varat atļauties to un to...” laucinieki daudz biežāk dos negatīvas atbildes “nevaram atļauties” nekā pilsētnieki.

NORBALT II dati tādu prognozi neapstiprināja. Atbilžu sadalījums starp piedāvātajiem variantiem (“nevaram atļauties”, “varam atļauties, bet ar grūtībām”, “varam atļauties” un “nav vajadzīgs/nav atbildes”) gandrīz visos jautājumos pilsētu un lauku respondentu grupās ir uzkrītoši līdzīgs (1. tabula).

Tiklab pilsētās, kā laukos visbiežāk saņemtā atbilde bija “nē, nevaram atļauties”. Uz to norāda procentu skaitļu summas 1. tabulas pēdējā rindā. Kaut arī šādām procentu skaitļu summām ir ļoti ierobežots statistisks saturs, tās tomēr ļauj sakārtot piedāvātos atbilžu variantus pēc atbilžu biežuma.

Kā zīmīgas atšķirības starp pilsētnieku un laucinieku savu iespēju pašvērtējumiem var minēt šādas.

Laucinieki ir daudz pieticīgāki nekā pilsētnieki. Viņi daudz biežāk ir izvēlējušies atbildes “nav vajadzīgs/nav atbildes”. Piemēram, 10,5% laucinieku nemaz nevēlas doties uz ārzemēm, kamēr starp pilsētniekiem tādu ir tikai 6,6%. Vismaz reizi mēnesī apmeklēt kino, teātri vai koncertu nemaz nevēlas 26,4% laucinieku, bet starp pilsētniekiem tādu ir tikai 16,9%. Līdzīgs stāvoklis ir gandrīz visās citās izdevumu grupās.

Jautājumā par iespēju maksāt par bērnu izglītību vairāk nekā puse respondentu tiklab pilsētās, kā laukos deva atbildi “nav vajadzīgs”. Tas nenozīmē, ka vēl joprojām dominējošā būtu bezmaksas izglītība, bet tikai to, ka vairumā mājsaimniecību skolas vecuma bērnu vai studentu nemaz nav. Tādēļ dažās citās datu izstrādes tabulās atbildes uz šo jautājumu nav ietvertas.

Vēl jāpiezīmē, ka laucinieki biežāk nekā pilsētnieki atrod iespējas pietiekami paēst, izmantojot dzīvnieku izcelsmes produktus. To var izskaidrot ar ievērojamu pašražoto produktu daļu pārtikas patēriņa grozā.

Var atzīmēt arī atsevišķu jautājumu dažādu uztveramību, lai cik rūpīgi statistiķi tos rediģētu. Piemēram, “vai varat iegādāties jaunas/modernas drēbes?” Var domāt, ka laucinieks, ja viņš varēs atļauties jaunu uzvalku divos gados un pāris virskreklu gadā, atbildēs “varu atļauties”. Bet pilsētniekam vajadzēs divas trīs reizes vairāk, un tādā pašā iespēju situācijā viņš atbildēs “nevaru atļauties”.

Kam grūtāk: ģimenēm ar bērniem vai pensionāriem?

Latvijas sabiedrībā materiālās grūtībās ir nonākusi gan prāva daļa ģimeņu ar bērniem, gan arī pensionāru. Tādēļ sabiedrība izdara spiedienu uz Saeimu un valdību tiklab par bērnu pabalstu, kā arī pensiju palielināšanu.

Arī zinātniekiem un statistiķiem, kuriem būtu jāmeklē objektīva patiesība, ir jāizjūt sociāls spiediens pat vienas nodaļas darbinieku vai viena projekta izpildītāju ietvaros.

Ja kādai darbiniecei ir bērni, viņa stāv un krīt par to, lai mājsaimniecības rīcībā esošos ienākumus, patēriņa izdevumus u.c. rēķinātu vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli. Tas dod iespēju pamatot, ka sliktākā stāvoklī atrodas ģimenes ar bērniem.

Savukārt, ja darbinieks ir vieninieks vai dzīvo ģimenē bez bērniem, atsaucoties uz vēsturisko un starptautisko pieredzi, pieprasa tos pašus aprēķinus izdarīt uz pieauguša patērētāja vienību. Tā rīkojoties, uzreiz redzams, ka visgrūtāk klājas pensionāriem, īpaši vieniniekiem.

Ja patiesības meklējumi saduras ar interesēm, tad atrast patiesību ir ļoti grūti vai pat neiespējami.

Viens no paņēmieniem, vismaz socioloģijā, kā pārvarēt šīs grūtības, ir uzdot tā formulētus jautājumus, ka atbildētājs uzreiz neaptver, kā atbildes tiks izstrādātas un kā iegūtie rezultāti ietekmēs viņa “šķiras” (padomju laika termins!) intereses. Pie tā formulētiem jautājumiem var pieskaitīt arī apspriežamos jautājumus par mājsaimniecības iespējām segt tos vai citus patēriņa izdevumus. Tādēļ ar lielu interesi gaidījām rezultātus, ko rādīs šo datu izstrāde pa mājsaimniecību demogrāfiskām grupām (2. tabula, izmantotas NORBALT II lietotās demogrāfiskās grupas, kas atšķiras no mūsu iepriekšējos rakstos lietotajām).

Tabulā parādīts to mājsaimniecību īpatsvars, kuras var segt norādītos izdevumus, tātad uzskata sevi par relatīvi nodrošinātām. Salīdzināsim tikai divas varbūt viskrasāk atšķirīgās grupas: pensionāri vieninieki (2. tabulas 2. aile) un pāri ar bērniem (7.aile). Citu grupu salīdzinājumus izdarīs lasītājs pats.

Neatliekamos medicīnas izdevumus bez grūtībām spēj segt tikai 16% (noapaļojot) pensionāru vieninieku, bet 56% pāri ar bērniem, ēst gaļas ēdienus vismaz trīsreiz nedēļā — attiecīgi 22% un 66%; reizi mēnesī uzaicināt ciemos draugus — 12% un 52%, iegādāties jaunas/modernas drēbes — 1% un 13% utt.

Un kā ir ar virsrakstā minētajiem ārzemju ceļojumiem? Tos bez grūtībām var atļauties tikai 1% pensionāru vieninieku, bet 7% pāru ar bērniem.

Tabulas pēdējā ailē ir atkārtoti jau agrāk publicētie procentu skaitļi vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās. Salīdzinot ar tiem, gandrīz visās pozīcijās pensionāru iespējas ir mazākas, bet ģimenēm ar bērniem — lielākas nekā valsts “vidējai” mājsaimniecībai.

Minētās patēriņa iespēju starpības ir tik lielas un pārliecinošas, ka formulēt vēl secinājumu nebūs vajadzīgs. Ja to darītu, kāds atkal varētu saskatīt autora (strādājoša pensionāra) “intereses”.

Raksta nobeigumā jāuzsver, ka nebūt nedomājam, ka bērnu audzināšana neprasa lielus izdevumus, laika patēriņu un piepūli. Ņemot vērā kritisko demogrāfisko situāciju valstī, būtu nesaprātīgi neatbalstīt ar bērniem svētītas ģimenes. Ja bērnu skaits ir trīs vai vairāk, vienalga, kā arī rēķinātu, šīs ģimenes caurmērā nonāk starp trūcīgākajām.

Pāri ar 1—2 bērniem bez citiem ģimenes locekļiem mājsaimniecībā pašreiz Latvijā veido vienu no relatīvi turīgākajām grupām tādēļ, ka nepilngadīgu bērnu vecāki gandrīz vienmēr vēl ir gados jauni (aptuveni 20—40 gadu vecumā), viņiem ir labāka izglītība nekā valsts vidējam iedzīvotājam. Jaunība un laba izglītība ir tās priekšrocības, ko pašreiz ļoti augstu vērtē darba tirgū. Tā ir ļoti svarīga priekšrocība, arī sākot savu uzņēmējdarbību. Papildu ienākumi, ko dod šīs priekšrocības, ļauj ne vien segt izdevumus, kas saistīti ar 1—2 bērnu audzināšanu, bet arī labklājības ziņā izvirzīties sabiedrības priekšgalā.

1. tabula

Pilsētu un lauku mājsaimniecību iespējas segt dažādus izdevumus,

procentos no attiecīgo teritoriju mājsaimniecībām

Izdevumi

Nevaram

Varam atļauties,

Varam atļauties

Nav vajadzīgi,

Kopā (atsevišķi

atļauties

bet ar grūtībām

nav atbildes

pilsētās un laukos)

pilsētās

laukos

pilsētās

laukos

pilsētās

laukos

pilsētās

laukos

Maksāt par bērnu izglītību

11,1

10,7

11,2

15,6

13,6

15,3

64,1

58,4

100

Segt neatliekamos

medicīnas izdevumus

16,7

15,3

43,3

45,6

36,8

36,5

3,2

2,6

100

Ēst gaļu, putnu gaļu vai zivi

vismaz trīs reizes nedēļā

20,4

18,6

29,3

26,4

47,7

54,3

2,6

0,7

100

Reizi gadā apmeklēt zobārstu

21,5

19,3

31,1

26,5

42,3

47,5

5,1

6,7

100

Reizi mēnesī iet uz kino,

teātri vai koncertu

38,4

36,9

13,7

12,8

31,0

23,9

16,9

26,4

100

Reizi mēnesī uzaicināt

ciemos draugus

38,2

38,1

21,2

19,9

33,0

31,6

7,6

10,4

100

Iegādāties jaunas/modernas drēbes

64,0

66,2

19,1

15,2

7,9

6,0

9,0

12,6

100

Nomainīt nolietotās mēbeles

77,1

77,4

8,9

8,0

2,3

2,3

11,7

12,3

100

Samaksāt par nedēļu ilgām

brīvdienām ārzemēs

81,5

82,5

7,0

3,9

4,9

3,1

6,6

10,5

100

Procentu skaitļu summa

368,9

365,0

184,8

173,9

219,5

220,5

126,8

140,6

900

Datu avots: CSP Dzīves apstākļu pētījums Latvijā 1999. gadā. Nepublicēti materiāli. Analogi dati par visām Latvijas mājsaimniecībām autora rakstā “Ko un cik varam atļauties” — “LV”, 2001.g. 6. februārī, Nr. 20 (2407). Izdevumi sakārtoti pēc atbilžu “nevaram atļauties” īpatsvariem vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās.

 

2. tabula

Mājsaimniecību īpatsvars, kas var segt norādītos izdevumus,

dažādās demogrāfiskās grupās, procentos

Vienas personas

Pāris bez

Nepilna

Pāris ar

Divu

Trīs

Cits

Vidēji

mājsaimniecība

bērniem

ģimene

bērniem

paaudžu

paaudžu

tips

visās

pensio-

darbspējīgā

pensio-

kāds darbspē-

mājsaim-

mājsaim-

mājsaim-

nārs

vecumā

nāri

jīgā vecumā

niecība

niecība

niecībās

Segt neatliekamos

medicīnas izdevumus

15,8

38,1

30,7

43,2

33,1

56,5

34,5

39,7

39,2

36,6

Ēst gaļu, putnu gaļu

vai zivi vismaz trīs

reizes nedēļā

21,9

51,2

49,0

64,6

36,4

66,5

52,4

57,6

57,6

49,7

Reizi gadā apmeklēt

zobārstu

16,2

51,8

32,7

51,6

44,5

62,2

44,4

49,7

49,0

43,8

Reizi mēnesī iet uz kino,

teātri vai koncertu

7,1

39,9

13,2

38,5

30,1

44,1

27,9

33,0

27,4

28,8

Reizi mēnesī uzaicināt

ciemos draugus

11,8

39,9

18,4

40,1

25,9

52,3

30,2

39,9

29,6

32,5

Iegādāties jaunas/

modernas drēbes

0,8

11,7

1,9

9,9

3,8

13,0

7,1

8,0

9,0

7,4

Nomainīt nolietotās

mēbeles

3,4

0,5

3,4

0,8

5,1

1,4

2,6

3,2

2,3

Samaksāt par nedēļu

ilgām brīvdienām

ārzemēs

0,9

6,5

1,2

7,9

0,8

6,7

4,8

5,3

4,1

4,3

Procentu skaitļu

summa

74,5

242,5

147,6

259,2

175,4

306,4

202,7

235,8

219,1

205,4

Datu avots: CSP Dzīves apstākļu pētījums Latvijā 1999. gadā. Nepublicēti materiāli.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!