Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru prezidents:- Ziemeļu padomes saietā Kopenhāgenā - par LSDSP priekšsēdētāja izteikumiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.10.2001., Nr. 155 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55106

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Mūsu nācijas augsti vērtē demokrātiju"

Vēl šajā numurā

30.10.2001., Nr. 155

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru prezidents:

— Ziemeļu padomes saietā Kopenhāgenā

Svētdien, 28.oktobrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš piedalījās Ziemeļu padomes darbā Kopenhāgenā. Padomes darbu ievadīja piecu Skandināvijas un trīs Baltijas valstu kopīgā tikšanās. Līdz ar tradicionālajiem jautājumiem par ES, NATO paplašināšanos un Ziemeļu dimensiju valstu premjeri apsprieda jautājumu par astoņu Baltijas valstu ieguldījumu cīņā ar starptautisko terorismu.

Diskusiju ievadīja Dānijas premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens. Ministru prezidents Andris Bērziņš iepazīstināja tikšanās dalībniekus gan ar Latvijas pretterorisma programmu, ko apstiprinājusi Latvijas valdība, gan arī ar triju Baltijas valstu ieguldījumu šajā jomā. A.Bērziņš ar gandarījumu atzīmēja, ka Vašingtonā augstu novērtēta triju Baltijas valstu diplomātisko pārstāvniecību kopīgi sagatavotā programma, kas tika iesniegta ASV Valsts departamentā.

Runājot par ES paplašināšanos, Zviedrijas premjerministrs Jērans Pērsons augstu novērtēja Latvijas progresu ceļā uz ES, un A.Bērziņš izteicās, ka Latvijai ir izdevies īstenot t.s. regates jeb notveršanas principu, tas nozīmē, ka Latvijai ir vienāds slēgto sadaļu skaits ar Lietuvu un Igauniju.

Runājot par NATO paplašināšanos, Igaunijas premjers Marts Lārs informēja par savu pagājušās nedēļas vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs, kur viņš ticies ar viceprezidentu Ričardu Čeiniju.

Ziņas no ASV par NATO paplašināšanos ir optimistiskas, tās liecina, ka nākamgad tiks uzņemtas jaunas dalībvalstis un trešajām pusēm paplašināšanās procesā nebūs un nevar būt veto tiesību.

Somijas premjerministrs Pāvo Liponens prezentēja Ziemeļu dimensijas jautājumu un atzina, ka ir sākusies šo projektu īstenošana. Izšķiroša nozīme šī procesa sākšanai bijusi finansu institūciju iesaistīšanai: bankas sākušas finansēt vairākus projektus. Dānijas premjers apstiprināja, ka tās prezidentūras laikā, 2002.gada otrajā pusē, Dānijai šie jautājumi būs prioritāri.

Lietuvas premjers Aļģirds Brazausks šajā sakarā atzīmēja sarežģīto situāciju ar Kaļiņingradas apgabalu, jo, kad 2003.gada 1.jūlijā tiks realizētas Šēngenas normas attiecībā uz vīzu režīmu, tehniski tas varētu būt ļoti apjomīgs darbs. Paredzams, ka būs jāizsniedz aptuveni viens miljons vīzu, jo Kaļiņingradas iedzīvotāji izmanto Lietuvu kā tranzītvalsti ceļā uz Krieviju. Eiropas Savienības kontekstā intensīvi jādomā, kā integrēt Kaļiņingradas apgabalu kopīgajos Eiropas procesos. Lietuva īsumā informēja par savām attiecībām ar Baltkrieviju, jo abām valstīm ir gara (ap 700 km) kopīgā robeža un Lietuvā ir speciālisti arī Baltkrievijas jautājumā.

Dānijas premjers iepazīstināja Ziemeļu un Baltijas valstu padomi ar paveikto darbu organizētās noziedzības apkarošanā. Tika atzīts, ka šī vienība strādā veiksmīgi, īpaši nolaupīto automašīnu atrašanā un narkotiku kontrabandas apkarošanā.

Norvēģija ziņoja par paveikto Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības ietvaros infekcijas slimību (AIDS, tuberkuloze) kontrolē. Visi premjerministri bija vienisprātis, ka darba kārtībā būtu jāiekļauj arī aktuālās infekcijas slimības terorisma aspektā.

Tikšanās laikā pārrunāti diskusijas dalībvalstu specifiskie jautājumi. Lietuva, piemēram, runāja par Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas konsekvencēm un par nepieciešamo Ziemeļvalstu materiālo palīdzību. Norvēģija informēja par projektiem, kas jau noslēgti ar Dāniju un Poliju par dzelzceļa būvi.

Ministru prezidents Andris Bērziņš ielūdza savus septiņus kolēģus uz astotnieka tikšanos nākamgad Rīgā, kas tika ar gandarījumu pieņemts.

Valdības preses departaments

— par LSDSP priekšsēdētāja izteikumiem

Ministru prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka LSDSP priekšsēdētāja Jura Bojāra paustie apgalvojumi, kas vērsti pret Latvijas valsts, valdības un Valsts prezidentes paveikto cilvēktiesību garantiju nodrošināšanā, ne tikai maldina Latvijas sabiedrību, bet veido arī nepareizu priekšstatu par mūsu valsti pasaulē.

J.Bojāram vajadzētu zināt, ka jau kopš 1995. gada Latvijā darbojas cilvēktiesību ombudsmenis — Valsts cilvēktiesību birojs — un ka tā darba kvalitāti šā gada aprīlī augstu novērtēja neatkarīgu starptautisko ekspertu grupa. Šādu vērtējumu Cilvēktiesību birojs ir saņēmis viens no pirmajiem Austrumeiropā. Tāpat J.Bojārs nevar nezināt, ka ar cilvēku tiesību aizsardzības pilnveidošanu nodarbojas darba grupa Valsts prezidentes vadībā. Tikko ir pieņemts ļoti svarīgais Administratīvā procesa likums, kas nodrošina iedzīvotājiem garantijas pret birokrātijas patvaļu.

Šādas un līdzīgas J.Bojāra aktivitātes rada bažas, ka tiek sūtīts nepatiess signāls, kura mērķis ir apgrūtināt Latvijas sadarbību ar mūsu partneriem un traucēt skaidrot Krievijai mūsu paveikto cilvēktiesību jomā.

Ministru prezidents aicina J.Bojāru, kurš, iespējams, tādā veidā mēģina paaugstināt savu reitingu iekšējo problēmu skartajā sociāldemokrātu partijā, turpmāk atcerēties, ka šāda veida paziņojumi rada arī rezonansi ārzemēs.

Arnis Lapiņš, Ministru prezidenta preses sekretārs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!