• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas ģenerālprokurors: - intervijā Latvijas Televīzijā vakar, 18.oktobrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.10.2001., Nr. 150 https://www.vestnesis.lv/ta/id/54872

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.354

Par R.Zīles komandējumu

Vēl šajā numurā

19.10.2001., Nr. 150

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas ģenerālprokurors:

— intervijā Latvijas Televīzijā vakar, 18.oktobrī

Intervijā Latvijas Televīzijas 18. oktobra raidījumā “4. studija” pulksten 19.30. Vada žurnālists Andris Jakubāns

Braucot uz studiju, man bija klusa cerība, ka jūs teiksit: mīļā latviešu tauta, tas slepkava ir noķerts, viņa vārds un uzvārds ir zināmi.

J.Maizītis: — Gribētu teikt, ka tāda cerība ir joprojām, diemžēl šobrīd vēl nevaru to paziņot. Ceru, ka tā piepildīsies pēc iespējas drīzāk.

Jums šodien bija sanāksme, kur sapulcējāt visu darba grupu. Sakiet, vai tur bija kas tāds, kas vieš cerības?

J.Maizītis: — Tika pārrunātas konkrētas lietas, kas ļoti svarīgas izmeklēšanai. Diemžēl viss līdzšinējais informācijas apjoms ir izklāstāms ļoti šaurā amatpersonu lokā. Ja es runātu par to tagad publiski visai Latvijas sabiedrībai, domāju, par to arī uzzinātu visi tie cilvēki, kas organizēja šo neģēlīgo noziegumu. Tā jau ir tā cīņa. Mēs cīnāmies ar likumīgām metodēm, bet pret mums cīnās ar nelikumīgām.

Šaujamieroči jums taču arī ir?

J.Maizītis: — Ne jau šaujamie izšķir to, vai kāds noziegums tiek atklāts. Patlaban mēs par pierādījumiem nerunāsim. Es ceru, ka sabiedrība mūs sapratīs.

Ko nozīmē tas, ka lieta ir ģenerālprokurora uzraudzībā? Šodien Andris Bērziņš teica, ka Maizītis ir par visu atbildīgs. Jūs taču pats negājāt uz nozieguma vietu.

J.Maizītis: — Tā jēga ir tāda, ka ģenerālprokuroram ir tādas pilnvaras, kādu nav nevienai citai amatpersonai. Ģenerālprokurora iespējās ir piesaistīt krimināllietas izmeklēšanai jebkuru valstī esošo operatīvās darbības subjektu, proti, jebkuru dienestu. Uzskatu, ka, šādu slepkavību izmeklējot, valstī jāstrādā pilnīgi visiem, kas spējīgi izmeklēt šādas lietas un prot šo darbu. Tieši tādēļ es uzņēmos kontroli pār lietas izmeklēšanu, tieši tādēļ, lai notiktu visu spēku piesaistīšana un lai darbs ne mirkli neapstātos. Mēs nezinām, cik ilgi notiks izmeklēšana. Visu laiku tai jānotiek maksimāli ātrā tempā, piesaistot iespējami daudz cilvēku. Tādā situācijā, kad izdarīts tik neģēlīgs noziegums, jebkuras valsts ģenerālprokurors rīkotos tieši tāpat kā es.

Šī jau nav vienīgā lieta, kas ir jūsu personīgā uzraudzībā. Cik tādu lietu pavisam ir?

J.Maizītis: — Tādas ir četras lietas. Tāda lieta ir arī Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas nodaļas priekšnieka Vjačeslava Liscova slepkavība, tā ir lieta, kas saistīta ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūru, tā ir arī lieta, kas saistīta ar pagājušā gada sprādzieniem universālveikalā “Centrs”.

Jūs taču katru dienu to nedarāt, vai reizi nedēļā visus sapulcējat?

J.Maizītis: — Tas atkarīgs no izmeklēšanas intensitātes un no nepieciešamības. Es katrā ziņā ļoti labi saprotu darbinieku vēlmi pēc iespējas netraucēt to reālo darbu. Ne jau ģenerālprokurora uzdevums ir izmeklēt krimināllietas. Tajā pašā laikā uzraudzībai jānotiek pietiekami bieži, lai temps nenoplaktu. Ja ir pagājis jau ilgs laiks un noziegums nav atklāts, lai šis darbs turpinātos.

Vakar televīzijā slepeno dienestu vadītāji runāja par ieroci, ar ko nošauts Liscovs. Viņi teica, ka viss ir slepeni. Mūsu valstī viss paliek aizvien slepenāks. Kā tad īsti bija ar to pistoli? Tur tik daudz mistikas un tik daudz neizprotama. Vai jūs varat tā vienkārši izstāstīt, kā tur bija ar ieroci un kā ir ar Liscova slepkavību? Vai tā arī ir cerīga lieta?

J.Maizītis: — Vjačeslava Liscova slepkavība ir cerīga lieta pēc tās informācijas, kas ir manā rīcībā. Par ieroci es neko daudz nepateikšu. Es gribētu arī apelēt pie sabiedrības, kas interesējas par tik smagu krimināllietu izmeklēšanu. Es saprotu, ka ir tāda interese, bet reti kādā valstī policija vai prokuratūra sniedz kaut kādus paskaidrojumus līdz brīdim, kad ir noskaidrotas vainīgās personas. Es pieļauju, ka Latvija pašlaik atrodas tādā visai juceklīgā attīstības posmā, kad mums jāpiedalās šajā sabiedrības informēšanā, jo ir ļoti daudz neskaidru un nesaprotamu lietu. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka mēs nevaram runāt par pierādījumiem publiski. Visam jānotiek izmeklēšanas ietvaros un tiesas sēdēs.

Bet, skatoties televīziju savā Ragaciemā, jūtu, ka jūs arvien vairāk attālināties, arvien biezāki aizkari tiek nolaisti priekšā. Un man rodas šaubas, vai jūs patiešām kaut ko darāt vai tikai slepenojaties.

J.Maizītis: — Tā, manuprāt, ir neizpratne. Domāju, ka ļoti daudz tiek skaidrots un runāts. Citās valstīs specdienestu vadītāji diez vai pat piedalītos šādās diskusijās un nerādītos pat sabiedrībā. Domāju, ka sabiedrībai ir jābūt pārliecinātai, ka attiecīgās valsts struktūras un dienesti strādā tās interesēs. Bet ne jau šo darbu publicitāte izšķir tos jautājumus, kas jāveic gan policijai, gan prokuratūrai, gan specdienestiem.

Ņemsim vienu tādu vecāku lietu, kas satraukusi sabiedrību. Tā ir Daiņa Peimaņa slepkavības lieta. Vai jums prokuratūrā ir tāda analītiķu grupa, kas jau varētu izdarīt kādus secinājumus attiecībā uz šo Jaunpagasta bioetanola rūpnīcas lietu?

J.Maizītis: — Secinājumi jau ir izdarīti, bet ar to vien nepietiek, vajadzīgi arī pierādījumi. Analītiķim jābūt gan policijas izmeklētājam, gan prokuroram, kas nodarbojas ar konkrēto lietu. Tam cilvēkam jābūt pietiekami labi sagatavotam. Tikai tad viņš varēs atklāt attiecīgo krimināllietu. Pati analīze un secinājumi jau vēl nav pierādījums.

Bet kaut ko jau visās šajās lietās var izsecināt.

J.Maizītis: — Protams, cilvēkiem, kas nodarbojas ar šo lietu izmeklēšanu, ir uzdevums izdarīt analītiskus secinājumus. Ja viņi necentīsies noziegumus skatīt kaut kādās kopsakarībās, viņi nekad nenonāks pie to atklāšanas.

Vai šādās krimināllietās izmantojat arī gaišreģus?

J.Maizītis: — Mums pašiem jābūt ar skaidru prātu, analizējot jebkuru informāciju. Mēs uzklausām pilnīgi visus. Arī Jāņa Laukrozes slepkavības gadījumā uzklausām un analizējam jebkuru, pat visneticamāko, informāciju. Bet, protams, ar skaidru prātu analizējot, kas ir izmantojams kā pierādījumi un kas nav. Es aicinātu sabiedrību uz vēl lielāku aktivitāti informācijas sniegšanā. Arī šodien mēs konstatējām, ka daudz kas ir noskaidrojies, daudz kas virzās uz priekšu. Tajā pašā laikā daudzējādi var palīdzēt sabiedrības informācija.

Jūlijs Ozoliņš no Raunas ielas man jautāja, cik lielus honorārus saņem šie “killeri” jeb slepkavnieki? Vai slepenie dienesti tiem nevarētu maksāt vairāk?

J.Maizītis: — Redziet, tas nav jautājums ģenerālprokuroram. Es uzskatu, ka cilvēka dzīvībai ir visaugstākā cena. Un es negatavojos runāt citās kategorijās.

Par liecinieku aizsardzību. Cik lielā mērā Latvijas valsts aizsargā lieciniekus?

J.Maizītis: — Es atturētos nosaukt precīzu skaitli, lai gan ģenerālprokurors ir tieši tā amatpersona, kas piemēro šo procesuālo aizsardzību, bet tie ir nedaudzi cilvēki. Gribētu teikt, ka policija ir spējīga sargāt daudz vairāk. Tas liecina arī par to, cik lielā mērā mēs esam drošsirdīgi liecināt. Protams, cilvēks, kas liecina, riskē gan ar veselību, gan ar dzīvību. Domāju, ka Latvijā ir daudz tādu cilvēku, kas spējīgi liecināt par ļoti smagiem noziegumiem, bet diemžēl gļēvums nereti nostrādā vairāk nekā šī pilsoniskā apziņa, lai gan valsts ir spējīga sargāt. Un būtībā mēs sargājam nedaudzus cilvēkus.

Vai jūs viņus sūtāt uz ārzemēm vai slēpjat tepat mežos kādās būdiņās?

J.Maizītis: — Šīs formas ir pietiekami labi attīstītas. Ir iespējama arī starptautiska sadarbība. Bet tas arī lai paliek noslēpums.

Ir izskanējuši viedokļi, ka augstas valsts amatpersonas ir iesaistītas gaļas kontrabandā.

J.Maizītis: — Varu pateikt, ka prokuratūra pašlaik pārbauda šos materiālus gan saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par kontrabandu, lai gan juridiski vēl var strīdēties par to, vai tā ir kontrabanda vai kāds cits nodarījums.

Noteikti jau kāds cits. Ja jau ir iejaukti kādi citi, var pazemināt šo lietu.

J.Maizītis: — Redziet, es šos faktus vērtēju juridiski, nevis citādā saistībā.

Kā vēl juristi var nodēvēt to, ka nelegāli tiek ievesta gaļa, piemēram, no Ķīnas?

J.Maizītis: — Redziet, ir jāseko visiem dokumentiem līdzi. Man ir jārunā juridiski precīzi. Ja ir runa par saistību ar valsts amatpersonām, proti, SAB darbiniekiem, prokuratūra ir tā iestāde, kas spējīga noskaidrot, vai SAB darbinieki ir saistīti ar kontrabandu vai nav.

Runa ir ne tikai par SAB darbiniekiem.

J.Maizītis: — Jā, runa ir arī par policijas darbiniekiem.

Runa ir arī par politiskajām partijām.

J.Maizītis: — Par partijām patlaban liecību materiālos nav.

Saeimas komisija lūgšot izvērtēt ģenerālprokuroru aptuveni simt ar kontrabandu saistītu lietu. Par to informēja Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums. Cik ilgs laiks jums paies, lasot šīs simt krimināllietas?

J.Maizītis: — Vispirms jāsaka, ka tas laikam ir neprecīzs Kuduma kunga izteikumu atreferējums. Es neuzskatu par nopietnu uzdevumu ģenerālprokuroram iepazīties ar simt krimināllietām. Ģenerālprokuroram ir pavisam citi uzdevumi. Ģenerālprokurors var runāt par tendencēm, par problēmām. Lai iepazītos ar simt krimināllietām, būtu vajadzīgs gads vai pat vairāk. Man ir jāveic ģenerālprokurora pienākumi. Domāju, ka tas ir kaut kāds pārpratums. Cita lieta, ka ģenerālprokuroram jāpārzina problēmas, kas ir izziņas procesā un šīs kategorijas lietu izmeklēšanā un kvalifikācijā. Tie ir tie jautājumi, par kuriem jāatbild.

Šie jautājumi laikam ir doktora disertācijas vērti.

J.Maizītis: — Es varu izteikt savu personīgo viedokli. Mums šī zinātne ir ļoti vajadzīga praktiskiem darbiniekiem, jo mums bieži vien nav iespēju zinātniski analizēt šos procesus. Mēs vienkārši darām savu darbu, tajā pašā laikā gribētu teikt: mums Latvijā pašlaik šis līmenis krimināltiesībās un kriminālprocesā ir nepietiekams, un šo zinātnisko atziņu mums patiešām pietrūkst.

Valsts prezidente nupat pārmeta, ka nav sagatavots jaunais Kriminālprocesa likums.

J.Maizītis: — Protams, desmit gadi ir laiks, kurā noteikti vajadzēja un bija iespējams sagatavot gluži jaunu revolucionāru Kriminālprocesa likumu. Tā ir mana pārliecība.

Revolūcijas nebūs, bet atkal būs jauna parlamentārās izmeklēšanas komisija. Vai tajā arī prokurori piedalīsies? Citādi izmeklēs visas šīs kontrabandas lietas, bet tam nebūs nekāda tiesiska pamata.

J.Maizītis: — Prokuratūra vienmēr ir ļoti rezervēti un skeptiski izturējusies pret Saeimas izmeklēšanas komisijām. Var minēt tikai vienu piemēru. Kad pagājušajā nedēļā Igaunijā notika Eiropas Savienības organizēta konference, kurā piedalījās Baltijas valstu ģenerālprokurori, arī ģenerālprokuratūru pārstāvji no Zviedrijas, Somijas, Francijas, Spānijas, viena no tēmām bija par prokuratūru. Mēs diskutējām par šiem jautājumiem. Diemžēl mūsu parlamenta deputāti nepiedalījās, piedalījās tikai Lietuvas deputāti. Mēs kolēģiem uzdevām šo jautājumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijām, ņemot vērā šo bēdīgo pieredzi, kas, manuprāt, Latvijā ir. Demokrātisko Rietumu valstu pārstāvji vienkārši nesaprata šo jautājumu. Ja nopietni runājam par šīm Saeimas izmeklēšanas komisijām, kamēr tas nav saistīts ar kriminālprocesa metodēm, to darbs no prokurora viedokļa ir pieņemams. Bet, ja sākas tuvināšanās kriminālprocesam, tas nozīmē, ka Saeimas izmeklēšanas komisija cenšas darīt to pašu darbu, ko policija vai prokuratūra. Tad atkal ir neizbēgami konflikti starp tiesībsargājošām iestādēm un Saeimas izmeklēšanas komisiju. Turklāt joprojām likums par Saeimas izmeklēšanas komisijām nav pieņemts. Prokuratūras nostāja ir tāda, ka tomēr izmeklēšana ir jāveic tām iestādēm, kas ir tieši specializētas.

Pirms apmēram astoņiem mēnešiem runājām par deputātu Muciņu. Tika veikta izmeklēšana un ekspertīze. Vai Muciņš sēdēs aiz restēm vai nesēdēs?

J.Maizītis: — Nesēdēs. Pateikšu tikai to, ka šīs krimināllietas apjoms ir pieci sējumi. Mēneša laikā noteikti būs konkrēts lēmums šajā krimināllietā. No tā, kas prokuroram jānoskaidro vai jāizdara, ir ļoti maz palicis. Ļoti daudzas problēmas ir izkristalizējušās.

Patiesībā tikai viens papīrs viņu apvainoja, bet lietas izmeklēšana ilgst gandrīz gadu.

J.Maizītis: — Jā, gandrīz gadu. Bet runa nav tikai par vienu dokumentu, bet arī par to, vai kāda persona ir izdarījusi krimināli sodāmu darbību.

Bijušais Augstākās padomes un Saeimas deputāts Ivars Silārs, uzzinājis, kādas piemaksas saņem Saeimas deputāti, griezās Satversmes tiesā. Vai prokuratūra ir tiesīga kontrolēt parlamenta deputātu naudas piemaksu un kompensāciju likumību?

J.Maizītis: — Prokuratūrā pašlaik notiek Silāra kunga iesnieguma pārbaude. Tā ir ieilgusi, būtībā pat pārkāpjot likumu. Bet tas ir tādēļ, ka mēs joprojām no Saeimas Revīzijas komisijas neesam saņēmuši atzinumu par prokuratūru interesējošiem jautājumiem. Pirms pāris dienām šis atzinums ir saņemts. Tajā pašā laikā Revīzijas komisijas atzinums nedod atbildes uz prokuratūras uzstādītajiem jautājumiem. Patiešām ir svarīgi, vai deputāti likumīgi ir saņēmuši šīs kompensācijas un vai atbilstoši likumam ir izmantojuši.

Bet vai jums ir tiesības Saeimu kontrolēt?

J.Maizītis: — Mums nav tiesību to kontrolēt, bet, ja ir runa par krimināli sodāmiem nodarījumiem, tad prokuroram ir tiesības veikt šādu pārbaudi un ierosināt krimināllietu. Visus tos deputātus, kurus šis jautājums skar, mēs aicināsim uz prokuratūru, lai noskaidrotu, ir vai nav pamats runāt par kaut kādām krimināli sodāmām darbībām. Un naudu jau nav tik vienkārši sadalīt, ir Saeimas Prezidija lēmumi. Un attiecībā uz tiem Silāra kungs ir griezies Satversmes tiesā. Satversmes tiesā šo iesniegumu noteikti izskatīs. Bet tā no mums pieprasa šo pārbaužu rezultātus.

Sociāldemokrātu partijas biedrs Imants Burvis esot paņēmis naudu, lai meža zvēriem uzlabotu dzīves apstākļus. Vai šāda veida lietas arī jūs izskatāt?

J.Maizītis: — Jā, ir ierosināta krimināllieta par piedalīšanos nemantiskos darījumos. Šajā krimināllietā apvienoti Jura Bojāra konkrēti izteikumi par viņa goda un cieņas aizskaršanu, līdzīga satura Gundara Bojāra iesniegums, arī “Ventspils naftas” iesniegums.

Šodien laikrakstā “Diena” bija rakstīts, ka Aivars Lembergs esot apvedis ap stūri jūsu prokurori, viņa esot viņam noticējusi.

J.Maizītis: — Es nerunāju tādās kategorijās kā “noticējusi”. Prokuratūra pieņem konkrētu lēmumu. Ja ir jautājumi, kas ir papildus jāskaidro, tad mēs tos skaidrojam. Arī šajā konkrētajā gadījumā pašreiz ģenerālprokurors ir noteicis papildu pārbaudi par atsevišķiem jautājumiem, kas patiešām nav noskaidroti vai izvērtēti. Tā ka tas ir normāls process.

Vai tas ir normāli, ka prokuratūru lūdz jaukties iekšā saimnieciskos jautājumos? Tās taču ir biznesa lietas.

J.Maizītis: — Tas noteikti ir diskutējams jautājums. Es kā ģenerālprokurors esmu gatavs par to diskutēt. Ja mēs virzāmies uz demokrātisku saimniecību, tad, protams, saimnieciskie procesi jāizskata tiesā, nevis prokuratūrā, nevis prokuratūrai ar tiem jānodarbojas. Bet Prokuratūras likums pašreizējā redakcijā mums to uzliek par pienākumu. Uzskatu, ka prokuratūras nākotne pamatu pamatos būs kriminālvajāšana, proti, mēs uzrādām apsūdzības un izmeklējam krimināllietas, un nenodarbojamies ar citiem jautājumiem, kas tieši pēdējos gados mums prasa ļoti daudz laika un spēka.

Domāju, ka jums vispār nav laika strādāt, jo visu laiku jānodarbojas ar kaut kādiem attiecību mudžekļiem.

J.Maizītis: — Jā, man ir jānodarbojas arī ar prokuratūras jautājumu skaidrošanu sabiedrībā. Tas arī paņem laiku.

 

Mintauts Ducmanis, “LV” nozares redaktors

Pēc ieraksta “LV”diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!