• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Iesniegumi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.10.2001., Nr. 145 https://www.vestnesis.lv/ta/id/54619

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija

Vēl šajā numurā

11.10.2001., Nr. 145

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Iesniegumi

Likumprojekti:

Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā

Saeimas dok. Nr.3582; likumprojekts Nr.586;

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

2001. gada 4. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai 2. lasījumā

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka, kuras personas ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk arī — palīdzība), kā arī kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.

2. pants. Personas, kurām ir tiesības saņemt palīdzību

(1) Palīdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā saņem:

1) maznodrošināta persona, kura sasniegusi pensijas vecumu vai ir darbnespējīga invaliditātes dēļ;

2) maznodrošināta persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ;

3) citas šā likuma 13. un 14. pantā noteiktās personu kategorijas;

4) citas attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteiktās personu kategorijas.

(2) Par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteikto līmeni. Kritērijus, pēc kādiem pašvaldības dome (padome) atzīst personu par maznodrošinātu, kā arī kārtību, kādā tiek novērtēts maznodrošinātas personas materiālais stāvoklis, nosaka Ministru kabinets.

(3) Lēmumu par personas atzīšanu par maznodrošinātu pieņem pašvaldības domes (padomes) noteikta pašvaldības institūcija. Personai, kura atbilst maznodrošinātas personas statusam, tiek izsniegta šo statusu apliecinoša izziņa.

3. pants. Palīdzības sniegšanas veidi

Pašvaldība iedzīvotājiem sniedz šādu palīdzību:

1) izīrē pašvaldības dzīvojamās telpas (11.—21.pants);

2) izīrē sociālos dzīvokļus (22. pants);

3) piešķir pagaidu dzīvojamo telpu (23. pants);

4) izmaksā pabalstu dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (turpmāk likumā — dzīvokļa pabalsts), segšanai (25. pants);

5) izsniedz vienreizējus pabalstus dzīvokļu vai dzīvojamo māju iegādei vai remontam (26. pants);

6) remontē dzīvokļus (27. pants);

7) sniedz palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (24. pants).

4. pants. Vieta, kur saņem palīdzību

(1) Palīdzību, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi, persona saņem tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā tā pastāvīgi dzīvo vai kurā tai bija pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta.

(2) Pašvaldībai ir tiesības sniegt palīdzību arī citām šā likuma 13. un 14. pantā minētajām personām, kuras pastāvīgi nedzīvo tās administratīvajā teritorijā, ja vien tā ir sniegusi attiecīgo palīdzības veidu visām personām, kuras pastāvīgi dzīvo tās teritorijā un ir reģistrētas palīdzības saņemšanai.

5. pants. Institūcijas, kuras pieņem lēmumus par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumos

Lēmumu par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija šajā likumā un attiecīgās pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

II nodaļa

Palīdzības saņemšanas pretendentu reģistrācijas kārtība

6. pants. Iesniegums palīdzības saņemšanai

(1) Persona, kura vēlas saņemt palīdzību, iesniedz attiecīgajai pašvaldībai iesniegumu un citus Ministru kabineta noteiktos dokumentus, kuri apliecina, ka persona ir tiesīga to saņemt. Iesniegumā norādāmi iespējamie palīdzības veidi, kādus vēlas saņemt persona.

(2) Dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, valsts un pašvaldību institūcijas izsniedz bez maksas.

(3) Lēmumu par personas reģistrēšanu palīdzības saņemšanai pieņem pašvaldības domes (padomes) noteikta pašvaldības institūcija.

(4) Personas iesniegumu palīdzības saņemšanai izskata un rakstveida atbildi personai sniedz likumā noteiktajā kārtībā.

7. pants. Dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrs

(1) Katrā pašvaldībā iekārtojams reģistrs, kurā reģistrējamas personas, kam nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā.

(2) Reģistrs iekārtojams atsevišķi katram šā likuma 3. pantā noteiktajam palīdzības veidam. Personu var reģistrēt vienlaikus divu vai vairāku palīdzības veidu saņemšanai.

(3) Katra palīdzības veida saņemšanai personas reģistrējamas divās grupās:

1) personas, kuras ar attiecīgo palīdzības veidu jānodrošina pirmām kārtām;

2) citas šajā likumā vai attiecīgās pašvaldības noteiktās personas.

8. pants. Reģistrācijas secība

Atbilstoši šā likuma 7. panta trešajā daļā noteiktajai kārtībai personas reģistrējamas tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai.

9. pants. Reģistrā iekļaujamās ziņas

(1) Par katru personu, kas reģistrēta palīdzības saņemšanai, reģistrā iekļauj Ministru kabineta noteiktās ziņas.

(2) Pašvaldībai ir tiesības pārbaudīt reģistrā iekļauto ziņu atbilstību patiesībai.

(3) Ja pēc iekļaušanas reģistrā nav apstākļu, kas bija par pamatu tam, lai personu reģistrētu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai, personai par to nekavējoties jāziņo attiecīgajai pašvaldībai.

(4) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar šādām reģistros iekļautajām ziņām:

1) reģistrētās personas vārds un uzvārds;

2) iesnieguma par palīdzības saņemšanu reģistrēšanas datums;

3) personas kārtas numurs reģistrā.

10. pants. Personas izslēgšana no reģistra

(1) Persona tiek izslēgta no reģistra, ja:

1) tā sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, pamatojoties uz kuriem persona ir reģistrēta attiecīgā palīdzības veida saņemšanai;

2) nav apstākļu, pamatojoties uz kuriem persona ir reģistrēta attiecīgā palīdzības veida saņemšanai.

(2) Lēmumu par personas izslēgšanu no reģistra pieņem pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija.

(3) Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas no reģistra tai nosūtāms rakstveida paziņojums.

III nodaļa

Dzīvokļu izīrēšana

11. pants. Dzīvokļu izīrēšanas kārtība

Pašvaldībai piederošu dzīvokli maznodrošinātām personām un citām personu kategorijām izīrēt var tikai šajā likumā, likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām” un likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā.

12. pants. Pašvaldībai piederošo dzīvokļu uzskaite

(1) Lai nodrošinātu šā likuma izpildi, pašvaldībām jāveic tām piederošo neizīrēto dzīvokļu vienotā uzskaite.

(2) Ja atbrīvojas pašvaldībai piederošs dzīvoklis, apsaimniekotājam triju dienu laikā jāpaziņo par to attiecīgajai pašvaldības domei (padomei) vai tās deleģētai institūcijai, kas nekavējoties attiecīgo dzīvokli ņem uzskaitē kā neizīrētu.

(3) Ikvienai personai, kas reģistrēta attiecīgā palīdzības veida saņemšanai, publiski pieejams neizīrēto dzīvokļu saraksts, kurā iekļaujama šāda informācija:

1) tā pašvaldības teritoriālā dalījuma nosaukums, kurā atrodas dzīvoklis;

2) dzīvokļa platība un istabu skaits, dzīvojamās mājas stāvs, kurā atrodas dzīvoklis;

3) dzīvokļa labiekārtotības pakāpe;

4) dzīvokļa īres maksa.

13. pants. Personas, kuras neatliekami jānodrošina ar dzīvokli vai pagaidu dzīvojamo telpu

(1) Ja dzīvoklis vai dzīvojamā māja neatkarīgi no tā, kam tā pieder, ir gājusi bojā vai sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, pašvaldības domei (padomei) vai tās deleģētai institūcijai 24 stundu laikā jāpieņem lēmums par palīdzības sniegšanu personām, kuras ir griezušās ar iesniegumu palīdzības saņemšanai. Šādos gadījumos lēmumu par palīdzības sniegšanu pieņem, neveicot attiecīgo personu reģistrāciju palīdzības saņemšanai.

(2) Ar pagaidu dzīvojamo telpu personas nodrošināmas šā likuma 23. pantā noteiktajā kārtībā.

14. pants. Personas, kuras ar dzīvokli jānodrošina pirmām kārtām

(1) Ar dzīvokli pirmām kārtām jānodrošina:

1) personas, kurām palīdzība sniedzama saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri”;

2) bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, — pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

3) maznodrošināti repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 1990. gada 4. maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties dzīvojamā telpā, kuru viņi aizņēmuši pirms izceļošanas no Latvijas;

4) maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atgriežas no ieslodzījuma vietām, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

5) maznodrošinātas darbnespējīgas personas, ja tās, pamatojoties uz ārstu konsultatīvās komisijas slēdzienu, slimo ar kādu no slimībām, kas minētas Ministru kabineta noteiktajā slimību sarakstā, kuras dēļ personai ir nepieciešama atsevišķa dzīvojamā telpa.

(2) Par to, ka bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, kā arī personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, būs jānodrošina ar dzīvokli, attiecīgās iestādes paziņo pašvaldībām, kurām ir pienākums sniegt šā veida palīdzību, ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad beidzas attiecīgās personas uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa vai kad attiecīgā persona beidz mācības izglītības iestādē vai obligāto militāro dienestu vai arī tiek atbrīvota no ieslodzījuma vietas.

(3) Bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, repatrianti, maznodrošinātas personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietām, ar dzīvokli jānodrošina tikai tad, ja tās reģistrētas šā palīdzības veida saņemšanai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvokli.

(4) Bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, ar dzīvokli nodrošina tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa (pagasttiesa) pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.

(5) Repatriantu ar dzīvokli pēc viņa izvēles nodrošina tā pašvaldība, kurā repatriants, viņa vecāki vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas no Latvijas, vai arī tā pašvaldība, kurā attiecīgā iesnieguma par palīdzības sniegšanu reģistrēšanas dienā nav reģistrētas personas, kas jānodrošina ar dzīvokli pirmām kārtām.

15. pants. Personas, kuras ar dzīvokli nodrošina vispārējā kārtībā

Pašvaldības dome (padome) var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvokli.

16. pants. Noteikumi, kādiem jāatbilst izīrējamai dzīvojamai telpai

(1) Dzīvojamai telpai, kas tiek izīrēta šajā likumā noteiktajā kārtībā, jābūt dzīvošanai derīgai.

(2) Ar īrnieka rakstveida piekrišanu viņam var izīrēt atsevišķu izolētu dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā.

(3) Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismojama, apkurināma telpa, kas piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai un atbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajām būvniecības un higiēnas prasībām.

17. pants. Īrēšanas piedāvājumu secība

(1) Ikvienu neizīrētu pašvaldības dzīvokli vispirms piedāvā īrēt šā likuma 13. pantā minētajām personām, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā tādas ir. Ja šādu personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvokli, to piedāvā īrēt šā likuma 14. pantā minētajām personām, kuras ir reģistrētas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja arī šādas personas nav reģistrētas vai arī tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvokli, tas tiek piedāvāts īrēt šā likuma 15. pantā minētajām personām, kuras ir reģistrētas attiecīgā palīdzības veida saņemšanai. Reģistrācijas grupu ietvaros dzīvokli piedāvā īrēt reģistrācijas secībā, vispirms dzīvokli piedāvājot īrēt personām, kuras pirmās reģistrētas palīdzības saņemšanai.

(2) Ja dzīvokļa īrēšanas piedāvājuma dienā pašvaldībai ir vairāki tai piederoši neizīrēti dzīvokļi, tie visi tiek piedāvāti īrēšanai tai personai, kurai saskaņā ar šo likumu pirmajai jāpiedāvā īrēt dzīvokli.

18. pants. Dzīvokļa īrēšanas piedāvājums

(1) Dzīvokli piedāvā īrēt, rakstveidā par to paziņojot attiecīgajai personai. Paziņojumā norāda piedāvātās dzīvojamās telpas adresi, platību, istabu skaitu, stāvu, kurā telpa atrodas, labiekārtotības līmeni, īres maksas apmēru, īres līguma termiņu, kā arī dienu, kad personai ir iespējams iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu. Paziņojumam pievieno atbildīgās pašvaldības institūcijas vai amatpersonas apstiprinātu aktu, kas apliecina, ka attiecīgais dzīvoklis ir dzīvošanai derīgs.

(2) Atbildi uz dzīvojamās telpas īres piedāvājumu persona sniedz ne vēlāk kā nedēļu pēc paziņojumā norādītās dienas, kurā personai bija iespējams iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu.

(3) Ja personai ir bijusi iespēja izvēlēties un iepazīties ar ne mazāk kā trīs dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem un tā no šiem piedāvājumiem nepamatoti atteikusies vai nav sniegusi pašvaldībai atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem, tā attiecīgā palīdzības veida reģistrā pārreģistrējama ar pēdējo kārtas numuru.

19. pants. Īres līguma termiņš

Izīrējot dzīvokli, pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija nosaka, uz kādu termiņu slēdzams īres līgums.

20. pants. Ierobežojumi privatizēt un pārdot dzīvokļus

Dzīvokļus, kuri tiek izīrēti šā likuma 13., 14. un 15. pantā paredzētajos gadījumos, nedrīkst privatizēt vai pārdot šo dzīvokļu īrniekiem un citām personām.

21. pants. Dzīvokļu izīrēšanas noteikumu pārkāpšanas sekas

Gadījumos, kad pašvaldībai piederošais dzīvoklis ir izīrēts, pārkāpjot šā likuma noteikumus, īrnieks zaudē tiesības uz attiecīgo dzīvokli ar dienu, kad stājas spēkā attiecīgais tiesas spriedums.

IV nodaļa

Citi palīdzības veidi

22. pants. Sociālo dzīvokļu izīrēšana

Sociālos dzīvokļus pašvaldība īzīrē likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” noteiktajā kārtībā.

23. pants. Pagaidu dzīvojamās telpas piešķiršana

(1) Pagaidu dzīvojamo telpu līdz pašvaldības dzīvokļa izīrēšanai uz laiku, ne ilgāku par gadu, piešķir gadījumos, kad šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā un termiņos nav iespējams nodrošināt ar dzīvokli personas, kuru dzīvoklis vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā.

(2) Pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku līdz pašvaldības dzīvokļa izīrēšanai var piešķirt arī šā likuma 14. pantā minētajām personām, kuras reģistrētas šā palīdzības veida saņemšanai.

(3) Pagaidu dzīvojamā telpa var neatbilst šā likuma 16. panta noteikumiem un to var ierādīt pašvaldībai piederošā nedzīvojamā fondā.

(4) Ja pagaidu dzīvojamo telpu piešķir pašvaldībai piederošā dzīvojamā fondā, par tās izīrēšanu slēdz īres līgumu, bet gadījumā, ja pagaidu dzīvojamo telpu piešķir no pašvaldībai piederoša nedzīvojamā fonda, slēdz nomas līgumu. Ja pagaidu dzīvojamā telpa neatbilst šā likuma 16. panta noteikumiem, par tās īri (nomu) var neņemt maksu. Ja pagaidu dzīvojamās telpas lietotājam tiek sniegti komunālie pakalpojumi, par to slēdzams attiecīgs līgums.

24. pants. Pašvaldības palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu

(1) Pašvaldība var sniegt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu.

(2) Palīdzību īrētas dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu pašvaldība sniedz reģistrācijas uz noteikto palīdzības veidu secībā.

25. pants. Dzīvokļa pabalsts

(1) Dzīvokļa pabalstus pašvaldība maksā, ievērojot likuma “Par sociālo palīdzību” noteikumus.

26. pants. Vienreizēji pabalsti dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei vai remontam

(1) Pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā vienreizējus pabalstus dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei vai remontam pašvaldība sniedz šā likuma 2. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām maznodrošinātajām personām, kuru īrētā vai īpašumā esošā māja vai dzīvoklis ir gājis bojā vai sagruvis stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā. Vienreizēju pabalstu dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei vai remontam var piešķirt tikai tad, ja attiecīgajai pašvaldībai nav iespējas izīrēt tai piederošu dzīvokli, viendzīvokļa dzīvojamo māju vai sociālo dzīvokli.

(2) Pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu šajā pantā minēto palīdzības veidu var sniegt arī citām personām, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā māja vai dzīvoklis gājis bojā vai sagruvis stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā.

27. pants. Pašvaldības palīdzība, remontējot dzīvokļus

(1) Pašvaldība var sniegt palīdzību maznodrošinātām personām, remontējot viņu īrētās dzīvojamās telpas, ja šo telpu izīrētājs nav pašvaldība, vai remontējot šo personu īpašumā esošos dzīvokļus. Pašvaldībai nav tiesības sniegt šāda veida palīdzību tām personām, kuras jau saņēmušas šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā minēto palīdzību.

(2) Kārtību, kādā tiek sniegta šā panta pirmajā daļā minētā palīdzība, kā arī šīs palīdzības apmērus nosaka pašvaldības domes (padomes) saistošie noteikumi.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2001. gada 31. decembrim izdod noteikumus, kuros uzskaitītas slimības, kuru dēļ personai nepieciešama atsevišķa dzīvojamā telpa.

2. Likums stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 20. nr.; 1994, 12. nr.; 1996, 1. nr.; 1997, 23. nr.; 1999, 11. nr.).

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!