Labklājības ministrs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 19.septembrī

Intervija Latvijas Radio 19.septembra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnāliste Sallija Benfelde

— Uzreiz jautājums par to, par ko šodien jau vismaz daļa iedzīvotāju noteikti ir dzirdējuši un tagad apspriež, proti, par pensiju indeksāciju. Tātad var teikt, ka pensiju indeksācija ir notikusi; ir izrēķināts, cik vidēji apmēram tiks saņemts pie pensijas klāt. Kāda vispār šobrīd ir valstī vidējā pensija?

Andrejs Požarnovs: — Pašreiz vidējā pensija valstī ir 58 lati.

— Un es tā sapratu no sarunas ar jums, ka indeksētas tiek tās pensijas, kuras nav lielākas par trim minimālajām darba algām.

A.Požarnovs: — Tieši tā.

— Tātad 180 latu?

A.Požarnovs: — Jā.

— Tātad tie visi, kuru pensijas ir līdz 180 latiem, saņems dažus latus vairāk. Kā tas tiks rēķināts? Kā katrs var aprēķināt pats?

A.Požarnovs: — Likumdošanā noteiktā kārtība ir šāda: Centrālā statistikas pārvalde izrēķina par iepriekšējo periodu, kāds ir patēriņa cenu pieauguma indekss, un atbilstoši tam notiek pensiju indeksācija. Mēs saņēmām informāciju no šīs pārvaldes, ka iepriekšējā gadā patēriņa cenu indekss ir pieaudzis par trim procentiem, un līdz ar to es vakar parakstīju rīkojumu, ka ar 1.oktobri var indeksēt pensijas ar koeficientu 1,03, respektīvi, par trim procentiem vairāk. Tas nozīmē, ka jebkurš pensionārs var izrēķināt — vienkārši esošā pensija reizināta ar 1,03. Tas nozīmē, ka tam, kuram šobrīd ir vidējā pensija, pensijas indeksācija būs apmēram lats un 75 santīmi.

— Tiešām ļoti vienkārši izrēķināt. Šīs trīs minimālās darba algas nosaka likums, un tajā pašā laikā, reāli saprotot, ka cilvēkam, kuram ir 150 latu, tā nav nekāda milzu nauda, protams, bet ar to vismaz var paēst un varbūt dzīvokli tomēr samaksāt; un cilvēkam, kura pensija ir, teiksim, 45—50 lati, jautājums ir, kā vispār izdzīvot. Vai tomēr nevarēja mēģināt bīdīt cauri grozījumus šajā likumā un, piemēram, ja situācija ir tāda, ka cilvēki ir ļoti nabadzīgi, varbūt tomēr šos griestus pazemināt? Piemēram, indeksētas tiek pensijas, teiksim, līdz divām minimālajām mēnešalgām, tas ir, līdz 120 latiem, līdz ar to tā summa, kuru var atvēlēt, būtu tomēr lielāka un sadalītos uz mazāku skaitu cilvēku; un tam, kam ir 50 latu pensija, es domāju, lats ir milzu nauda.

A.Požarnovs: — Jā. Tātad šobrīd pensijas indeksācija nav atkarīga no tā, kāda situācija ir sociālajā budžetā, un tāpēc faktiski tā filozofija, ka, ieekonomējot uz vieniem, citiem iznāks vairāk, šinī brīdi nedarbojas.

Jo, ja gadījumā šinī brīdī ir deficīts sociālajā budžetā un tāpēc valsts pamatbudžets ir aizdevis, un, tā kā starp valsts pamatbudžetu un speciālo budžetu notiek nepārtraukta izlīdzināšanās, tāpēc indeksācija nav atkarīga no reālās situācijas ar budžeta līdzekļiem, bet gan no patēriņa cenu celšanās, jo pensijas likuma pamatu filozofija ir tāda: ja reiz, cilvēkam ejot pensijā, tiek aprēķināta kaut kāda veida pensija un līdz ar to viņam var nodrošināt vienu dzīves līmeni, tad neatkarīgi no tā, kā mainās cenas, viņam šāds dzīves līmenis ir jānodrošina. Un tāpēc arī šīs pensijas tiek indeksētas pēc šādas formulas. Pensionāru federācija vairākkārt ir ierosinājusi piemērot apgriezti proporcionālo principu, proti, tam, kuram ir mazākas, indeksēt vairāk un tam, kuram ir vairāk, indeksēt mazāk, bet tādā gadījumā tas principā neatbilst šim sociālās apdrošināšanas pamatprincipam, jo tad iznāks tā, ka tas, kurš ir pensionējies ar mazāku pensiju, laika gaitā iegūs vairāk un tas, kurš ir izpelnījis lielāku, laika gaitā būs zaudētājs, tad līdz ar to cilvēkiem zustu motivācija maksāt nodokļus.

— Jā, šī pensiju sistēma, vismaz teorētiski šķiet, ir ļoti laba un pareiza, bet diez vai jebkāda pensiju sistēma ir domāta valstij, kurā valsts lielākā daļa iedzīvotāju patiesībā dzīvo uz absolūtās nabadzības robežas. Bet acīmredzot tā nav šī raidījuma un šo minūšu saruna, un arī neviena partija atsevišķi to nekad neatrisinās. Nākamais jautājums: tagad tiek lemts par budžetu, un jau izskan bažas, ka budžeta projekts nebūs gatavs 1.oktobrī; tiek pārmests arī jūsu partijai, ka tiekot jaukts ārā budžets un darītas visādas valstij un visiem mums ļoti sliktas lietas, jo "tēvzemieši" pieprasot vairāk naudas budžetā veselības aprūpei.

Tajā pašā laikā vismaz vakar — man ir grūti teikt, es nedzirdēju diemžēl, radio vai televīzijā izskanēja šī ziņa — bet ziņu aģentūrās parādījās ļoti satriecoša ziņa. Tika minēts konkrēta ārsta vārds, uzvārds un konkrēts rajons — par to, kā slimo kase ārstei atvelk no algas 147 latus, jo viņa stingri pēc likuma izrakstījusi receptes slimniekiem, kuriem zāles ir tiešām nepieciešamas, hroniski slimiem slimniekiem, tiem, kuriem pēc saraksta ir šīs zāles ar atlaidēm, viņa to arī izdarījusi. Un tagad atvelk no algas viņai, ārste saka: situācija ir tāda, ka pat tiem onkoloģiskajiem slimniekiem, kuriem ir vajadzīgi pretsāpju līdzekļi, tātad, vienkāršoti sakot, ar vēzi slimajiem, kuri acīmredzot mirst, bet kuriem ir vajadzīgas zāles — morfijs vai kas cits pret sāpēm, viņa nevar izrakstīt, jo tad atkal atvilks no viņas algas. Ko vispār šādā situācijā darīt, un vai jums vispār izdosies kādu naudu dabūt klāt, jo jūs taču "graujat valsti un budžetu"?

A.Požarnovs: — Šie, protams, ir divi cieši saistīti jautājumi. Pirmais ir naudas apjoma jautājums un otrais — tīri organizatoriskais. Runājot par naudas daudzumu, mēs jau redzam, ka veselības aprūpei naudas tīri objektīvi ir nepieciešams vairāk. Starp citu, tad, kad mēs spriedām par valsts prioritātēm, tad tika organizēta tāda slēgta reitinga balsošana ministru starpā, kurā katrs uzrāda, kādas problēmas mums ir, un veselības aprūpe ieguva trešo prioritāti šajā balsojumā; bet mēs redzam, kādas mums šobrīd tīri finansiālā ziņā ir prioritātes: tās ir NATO, Eiropas Savienība un izglītība. Un jā, mūsu partija tiešām vakar iestājās par to, ka nevar atbalstīt šādu budžetu, ja veselības aprūpei nav nodrošināts finansējums tādā līmenī, kāds tas tīri objektīvi nepieciešams, jo ar visiem finansēšanas noteikumiem, ar izmaiņām kompensējamo medikamentu sarakstā un tā tālāk (un visi šie normatīvie dokumenti ir apstiprināti valdībā), iznāk tā, ka valdība ir uzņēmusies daudz lielākas saistības, nekā finansiāli tiek nodrošināts. Līdz ar to šādu budžetu atbalstīt nevar. Vēl ir arī ar Pasaules bankas parakstīts līgums par to, ka vismaz 10 procenti no pamatbudžeta tiek novirzīti veselībai; šinī brīdī mēs to nepildām...

— Cik procentu pašlaik?

A.Požarnovs: — Pašreiz par 4,7 miljoniem mēs atpaliekam no šīs naudas summas, lai tiktu izpildītas kaut vai starptautiskās saistības pret Pasaules banku.Uz šī pamata mūsu partija nostājas pret, tāpēc notiek vēl saskaņošana šinī jautājumā, un vēl kādu mēnesi apmēram mēs diskutēsim par budžeta projektu. Attiecībā uz organizatoriskiem jautājumiem — tajos reģionos, kur slimokases primārajā veselības aprūpē ir pārgājušas uz kapitācijas principu, tur ārsts saņem kopējo budžetu saviem pierakstītajiem pacientiem, un šis jautājums ir vienkāršāk risināms. Ja gadījumā ārsts pārtērē to naudas summu, ko viņš ir tiesīgs izrakstīt, viņš saprot, ka tas ir no viņa kopējās prakses uzturēšanas. Rīgā ilgāk nekā gadu notiek diskusijas par to, vai pāriet vai nepāriet uz kapitācijas principu, un novadu slimokasēs — mans viedoklis vienmēr ir bijis "pret" — pašreiz ir vērojama kaut kāda pavirzīšanās pozitīvā virzienā, vismaz notiek diskusijas par to, ka kaut kad to varētu ieviest. Un tad līdz ar to iznāk tā, ka ārsts saņem darba algu un gadījumā, ja reiz viņš to naudu...

— ... pēc likuma un pēc pamatiem izraksta zāles, tad viņam atvelk no algas?

A.Požarnovs: — Jā, jā... Tādā gadījumā tas nav kopējais budžets, jā. Bet es šeit saskatu vienu citu problēmu — šo garo ķēdi naudas menedžēšanā: valsts nauda tiek nodota pašvaldības dibinātam uzņēmumam — slimokasei, un tāpēc slimokasei vienkāršāk ir vienkārši atdot to naudu un prasīt no valsts — dodiet vēl! Tālāk — tad, kad ārsts saņem šo naudu, viņš ir nevis tikai ārstējošais ārsts, bet arī naudas menedžeris, un viņš, protams, prasa no slimokases, tāpēc pašreiz notiek diskusija Rīgas domē par to, kā mainīt novada slimokases dibināšanas vai organizatorisko struktūru, lai atbildība par šo naudas izlietojumu būtu nepārtraukta. Nevis tāda, kāda tā ir šobrīd, — tikai tad, kad jau ūdens smeļas mutē, sāk uzlikt soda sankcijas.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā