Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts zemes dienesta 2001. gada 10. augusta rīkojums Nr. 258 "Par metodisko norādījumu "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtība" apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.08.2001., Nr. 124 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53559

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.825

Par grozījumiem ar VID ģenerāldirektora 2001. gada 13. februāra rīkojumu Nr. 92 un ar VID ģenerāldirektora 2001. gada 12. aprīļa rīkojumu Nr. 233 apstiprinātajā kārtībā

Vēl šajā numurā

31.08.2001., Nr. 124

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Valsts zemes dienests

Veids: rīkojums

Numurs: 258

Pieņemts: 10.08.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts zemes dienesta rīkojums Nr.258

Rīgā 2001. gada 10. augustā

Par metodisko norādījumu "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtība" apstiprināšanu

Lai nodrošinātu 2001. gada 31. jūlija MK noteikumu Nr. 341 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi" izpildi, nosaku:

1. Apstiprināt metodiskos norādījumus "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtība".

2. Nekustamā īpašuma vērtēšanas pārvaldei:

2.1. nodrošināt nepieciešamo metodisko vadību reģionālo nodaļu speciālistiem;

2.2. sagatavot pieprasījumu IGP par izmaiņām programmnodrošinājumā līdz 2001. gada 10. augustam;

2.3. iesniegt publicēšanai metodiskos norādījumus "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtība" "Latvijas Vēstnesī".

3. VZD izpilddirektora institūcijai kopīgi ar Finansu un materiālo resursu departamentu un Nekustamā īpašuma vērtēšanas pārvaldi līdz 2001. gada 3. septembrim izstrādāt pakalpojumu izcenojumus zemes kadastrālās vērtēšanas darbiem pēc zemes īpašnieka pieprasījuma.

4. IGP veikt izmaiņas programmnodrošinājumā un nodrošināt to ieviešanu līdz 2001. gada 1. oktobrim.

5. Atbildīgais par rīkojuma 2. un 3. punkta izpildi - Nekustamā īpašuma vērtēšanas pārvaldes direktors G.Kalniņš.

6. Atbildīgie par rīkojuma 3. punkta izpildi - izpilddirektors V.Linde un Finansu un materiālo resursu departamenta direktore I.Plase.

7. Atbildīgais par rīkojuma 4. punkta izpildi - Informācijas galvenās pārvaldes direktors A.Rausis.

8. Kontroli pār rīkojumu kopumā veikt Iekšējā audita departamentam.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors G.Grūbe

 

 

Metodiskie norādījumi "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtība"

Izdoti saskaņā ar likumu "Par Valsts zemes dienestu" un atbilstoši
 2001. gada 31. jūlija MK noteikumiem Nr. 341 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi"

I. Vispārīgie jautājumi

1. Lauku apvidu zemes kadastrālo vērtību nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 31. jūlija noteikumiem Nr.341 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi" (turpmāk tekstā - Noteikumi), MK 2001.gada 31. jūlija noteikumiem Nr. 343 "Nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību aktualizācijas kārtība", MK 2001.gada 31. jūlija noteikumiem Nr. 344 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība" un dotajiem metodiskajiem norādījumiem (turpmāk tekstā - Norādījumi).

2. Norādījumi nosaka lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas procesa (turpmāk - zemes vērtēšana) organizāciju: zemes vērtēšanas darbu izpildes, kadastrālo vērtību aktualizācijas, kontroles un glabāšanas kārtību.

3. Lauku apvidu zemes kadastrālo vērtību izmanto:

3.1. nekustamā īpašuma (turpmāk tekstā - NĪ) nodokļa aprēķināšanai;

3.2. zemes privatizācijai;

3.3. valsts nodevu noteikšanas vajadzībām;

3.4. nomas maksas noteikšanai un zemes strīdu izskatīšanā;

3.5. citos tiesiskajos aktos noteiktajos gadījumos, kad ir nepieciešama zemes kadastrālā vērtība.

II. Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas darbu organizācija

4. Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtības aprēķins notiek Nekustamā īpašuma valsts kadastra (turpmāk tekstā - kadastra) vērtēšanas daļā.

5. Kadastra vērtēšanas daļa nodrošina zemes kadastrālās vērtības NĪ nodokļa aprēķināšanai un zemes kadastrālās vērtības:

5.1. automātisku pārrēķinu;

5.2. aprēķinu pēc vērtēšanas datu ievades vai aktualizācijas.

6. Zemes kadastrālās vērtības automātisks pārrēķins notiek, ja kadastrā izmaina:

6.1. zemes vienības un zemes vienību daļu (turpmāk - zemes vienība) kopplatību vai zemes lietošanas veidu platības:

6.1.1. vērtēšanas metodēm, kas nav saistītas ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes (turpmāk tekstā - LIZ) un meža zemes kvalitatīvo novērtējumu pie jebkurām platību izmaiņām;

6.1.2. vērtēšanas metodēm, kas saistītas ar LIZ un meža zemes kvalitatīvo novērtējumu, ja platību izmaiņa neskar LIZ un meža zemi vai LIZ un meža zemes platības izmaiņas nepārsniedz 5%;

6.2. NĪ lietošanas mērķi, ja tā maiņa nav saistīta ar attiecīgā NĪ lietošanas mērķa vērtēšanai pielietojamās metodes maiņu;

6.3. zemes izmantošanas ierobežojumus un to aizņemtās platības;

6.4. meža zemes kvalitatīvo novērtējumu pēc regulārās Valsts meža dienesta (turpmāk tekstā - VMD) datu pievienošanas.

7. Lauku apvidu zemes kadastrālo vērtību nosaka NĪ kadastrālās vērtēšanas speciālists (turpmāk tekstā - vērtēšanas speciālists).

8. Vērtēšanas speciālists veic:

8.1. zemes vienības pirmreizējo vērtēšanu, ja kadastrā reģistrēta jauna zemes vienība;

8.2. zemes vienību vērtību aktualizāciju, ja kadastrā reģistrētās vērtību ietekmējošās izmaiņas nepieļauj automātisku vērtības pārrēķinu;

8.3. pēc pasūtītāja pieprasījuma pārvērtē zemes vienību, ja zemes īpašnieks:

8.3.1. iesniedz meža zemes novērtējuma kopsavilkumu;

8.3.2. iesniedz Lauku atbalsta dienesta attiecīgās reģionālās lauksaimniecības pārvaldes meliorācijas daļas izziņu par izmaiņām meliorācijas sistēmā;

8.3.3. nav apmierināts ar kadastra vērtēšanas daļā noteikto zemes vienības kadastrālo vērtību;

8.4. pēc pasūtītāja pieprasījuma sagatavo vērtēšanas protokolu (1.pielikums), izziņu par zemes kadastrālo vērtību (2.pielikums), izziņu par zemes kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai (3.pielikums).

9. Lai veiktu zemes vienību pirmreizējo vērtēšanu un aktualizāciju, vērtēšanas speciālists ne retāk kā divas reizes mēnesī sagatavo sarakstu no kadastra - "Zemes vienību un zemes vienību daļu saraksts, kuriem nepieciešama vērtēšanas datu aktualizācija" (turpmāk tekstā - aktualizācijas saraksts) (4.pielikums).

10. Vērtēšanas speciālists aktualizācijas sarakstā uzskaitītajām zemes vienībām nosaka (precizē) vērtēšanas kvalitatīvos datus, ieraksta aktualizācijas sarakstā un ievada tos kadastra vērtēšanas daļā. Aktualizācijas sarakstā vērtētājs ieraksta datumu un parakstās.

11. Pasūtījumu par zemes vienības pārvērtēšanu pieņem Valsts zemes dienesta (turpmāk tekstā - VZD) reģionālās struktūrvienības darbinieks, kurš pārbauda iesniegto Noteikumu 8.punktā minēto materiālu atbilstību zemes vērtēšanas prasībām un reģistrē VZD reģionālās struktūrvienības noteiktā kārtībā.

12. Saņemot zemes vienības pārvērtēšanas pasūtījumu, vērtēšanas speciālists:

12.1. ja iesniegts meža zemes novērtējuma kopsavilkums:

12.1.1. salīdzina informāciju Norādījumu 59., 60. un 61. punktā noteiktā kārtībā un pārvērtē zemes vienību;

12.1.2. aizpilda vērtēšanas veidlapu (5.pielikums), kurā ieraksta zemes vienības kadastra identifikatorus un meža zemes novērtējuma kopsavilkuma sagatavošanas datumu;

12.2. Norādījumu 8.3.2. un 8.3.3. minētajos gadījumos:

12.2.1. sagatavo zemes vērtēšanas oriģinālplānu Norādījumu 43. punkta noteiktā kārtībā un pārvērtē zemes vienību;

12.2.2. aizpilda vērtēšanas veidlapu, kurā ieraksta zemes vienības kadastra identifikatorus, fiziskos un vērtēšanas kvalitatīvos datus;

12.3. sagatavo izziņu no kadastra par zemes kadastrālo vērtību un/vai zemes kadastrālo vērtību NĪ nodokļa aprēķināšanai un zemes kadastrālās vērtēšanas protokolu divos eksemplāros:

12.3.1. vienu izsniedz pasūtītājam;

12.3.2. otru pievieno arhīva lietai.

12.4. noformē zemes vērtēšanas lietu un iepriekš noteikto zemes kadastrālo vērtību anulē: ieraksta datumu, atzīmi "anulēts" un parakstās.

13. Vērtēšanas speciālists sakārto zemes vērtēšanas materiālus Norādījumu VI. daļā noteiktā kārtībā.

III. Lauku apbūves zemes kadastrālās vērtēšanas darbu izpildes kārtība

Lauku apbūves zemes kadastrālās vērtēšanas darbu izpildes kārtība pašvaldību teritorijās, kurām ir izstrādāti zemes vērtību zonējumi

14. Lauku apbūves zemes kadastrālo vērtību pašvaldību teritorijām, kurām ir izstrādāti zemes vērtību zonējumi (Rīgas rajons), nosaka Noteikumu no 29. līdz 34. un 39.punktā noteiktā kārtībā.

15. Darbam nepieciešamie materiāli:

15.1. lauku apbūves zemes vērtību zonējuma karte;

15.2. aktualizēta kadastra karte vai tās aktualizētās daļas kopija vai zemes robežu plāns;

15.3. aktualizācijas saraksts.

16. Zemes vērtību zonējuma kartē nosaka zemes vienības atrašanās vietu, nolasa zonas numuru un ieraksta to aktualizācijas sarakstā.

17. Ja zemes vienība izveidojusies pēc zonējuma apstiprināšanas un atrodas divās pēc vērtībām dažādās zemes vērtību zonās, tās zonu nosaka pēc zemes vienības lielākās platības daļas (m2) atrašanās vietas.

18. Zemes vienības kadastrālo vērtību samazina:

18.1. par neatbilstību standartplatībai - atkarībā no nekustamā īpašuma lietošanas mērķa un zemes vērtību zonas (6. pielikums).

18.2. par zemes izmantošanas ierobežojumiem - atkarībā no to kopējās platības par:

18.2.1. 5%, ja nav norādīta zemes platība, kuru aizņem zemes izmantošanas ierobežojumi, vai ja zemes izmantošanas ierobežojuma platība aizņem līdz 25% no zemes vienības platības;

18.2.2. 10%, ja zemes izmantošanas ierobežojuma platība aizņem 26-50% no zemes vienības platības;

18.2.3. 15%, ja zemes izmantošanas ierobežojuma platība aizņem 51-75% no zemes vienības platības;

18.2.4. 20%, ja zemes izmantošanas ierobežojuma platība aizņem vairāk nekā 75% no zemes vienības platības.

18.3. par zemes piesārņojumu - 100% visai piesārņotajai platībai.

19. Zemes vienības kadastrālo vērtību samazinājumi atbilstoši Norādījumu 18. punktam ir iestrādāti kadastra vērtēšanas daļā un vērtību samazina automātiski.

20. Zemes kadastrālo vērtību zemes vienībai par piesārņojumu samazina, ja kadastrā reģistrēts piesārņojums kā zemes izmantošanas ierobežojums.

21. Zemes kadastrālo vērtību aprēķina automatizēti pēc zonas ievadīšanas kadastra vērtēšanas daļā un vērtēšanas metodes "Apbūves (ar homogēnu zonējumu) vērtēšana" izvēles.

 

Lauku apbūves zemes kadastrālās vērtēšanas darbu izpildes kārtība pašvaldību teritorijās, kurām nav izstrādāti zemes vērtību zonējumi

22. Lauku apbūves zemes kadastrālo vērtību pašvaldību teritorijās, kurām nav izstrādāti zemes vērtību zonējumi, nosaka Noteikumu 35., 36., 37., 38., 40. punktā noteiktā kārtībā.

23. Darbam nepieciešamie materiāli:

23.1. aktualizēta kadastra karte vai tās aktualizētās daļas kopija vai zemes īpašumu (lietojumu) robežu (situācijas) plāns;

23.2. aktualizācijas saraksts;

23.3. novietojuma korekcijas karte M 1 : 25 000, vai novietojuma zonējuma karte M 1 : 25 000.

24. Lauku apbūves zemes kadastrālo vērtību aprēķina Noteikumu 35.punktā noteiktā kārtībā.

25. Vērtēšanas speciālists:

25.1. novietojuma korekcijas kartē:

25.1.1. sameklē zemes vienības atrašanās vietu un nosaka novietojuma koeficientu K2 atbilstoši šo Norādījumu 63. vai 64. punktam;

25.1.2. nosaka zemes vienībai tuvāko ciemu, kuram nolasa novietojuma koeficientu;

25.2. nosaka ciema zemes bāzes vērtību pēc Noteikumu 2. pielikuma;

25.3. nosaka inženiertehniskā nodrošinājuma koeficientu pēc Noteikumu 17.pielikuma.

26. Zemes vienībām, kurām kadastra vērtēšanas daļā inženiertehniskā nodrošinājuma koeficients ir ievadīts pēc pašvaldības izziņas, pie automātiskā pārrēķina tas tiek saglabāts.

27. Zemes kadastrālās vērtības samazinājums zemes vienībām, kurām kadastrā reģistrēti zemes izmantošanas ierobežojumi, ir iestrādāts kadastra vērtēšanas daļā atbilstoši Noteikumu 40.punktā noteiktai kārtībai.

28. Zemes kadastrālo vērtību zemes vienībai par piesārņojumu samazina par 100% visai piesārņotajai platībai, ja kadastrā reģistrēts piesārņojums kā zemes izmantošanas ierobežojums.

29. Zemes vērtību aprēķina automatizēti pēc vērtēšanas datu ievades kadastra vērtēšanas daļā un vērtēšanas metodes "Apbūves zemes (bez zonējuma) vērtēšana" izvēles.

30. Individuālo augļu dārzu apbūves (dārzkopības sabiedrību) zemes kadastrālo vērtību nosaka saskaņā ar Noteikumu 37., 38.punktu.

31. Ja izveidojusies jauna dārzkopības sabiedrība, kurai nav noteikta dārzkopības sabiedrības zemes paraugvērtība:

31.1. vērtēšanas speciālists to nosaka saskaņā ar Noteikumu 38.punktu;

31.2. aprēķināto dārzkopības sabiedrības zemes paraugvērtību iesniedz Nekustamā īpašuma vērtēšanas pārvaldei pārbaudei un iestrādāšanai kadastra vērtēšanas daļā.

32. Vērtēšanas speciālists attiecīgajai zemes vienībai kadastra vērtēšanas daļā izvēlas atbilstošo paraugvērtību pēc dārzkopības sabiedrības nosaukuma.

33. Zemes vērtību aprēķina automatizēti, izvēloties vērtēšanas metodi - "Dārzkopības sabiedrību zemes vērtēšana".

34. Zemes kadastrālās vērtības samazinājums zemes vienībām, kurām kadastrā reģistrēti zemes izmantošanas ierobežojumi, ir iestrādāts kadastra vērtēšanas daļā atbilstoši Noteikumu 40.punktā noteiktai kārtībai.

 

Zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtība speciālajos vērtēšanas gadījumos

35. Zemes vienībām, kurām zemes kadastrālo vērtību nosaka Noteikumu 39.punktā noteiktā kārtībā, zemes kadastrālās vērtības aprēķināšanai lieto speciālās vērtēšanas metodes (turpmāk tekstā - SVG).

36. Ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes, atsevišķi izdalītu lauksaimniecības servisa un ražošanas uzņēmumu (mehānisko darbnīcu, kalšu, noliktavu, pagrabu, saldētavu, lopkautuvju) un lauksaimniecības ražošanas uzņēmumu (liellopu fermu, cūku nobarošanas kompleksu, putnu fermu, kažokzvēru fermu) apbūves teritoriju zemi zem ēkām un pagalmiem vērtē kā lauku apbūves zemi, pārējo zemes vienības platību kā lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām izmantojamo zemi un kadastrālās vērtības aprēķināšanai lieto vērtēšanas metodi SVG - 10, (Rīgas rajonā SVG - 15).

37. Inžerniertehniskās apgādes tīklu un objektu, kā arī satiksmes infrastruktūras objektu apbūves teritoriju zemi zem ēkām un pagalmiem vērtē kā lauku apbūves zemi, pārējai zemes vienības platībai piemēro kadastrālās teritorijas zemes vidējo kadastrālo vērtību un kadastrālās vērtības aprēķināšanai lieto vērtēšanas metodi SVG - 30; (Rīgas rajonā SVG - 15).

38. Atklāto sporta būvju teritoriju, kā arī lidlauku un lidmašīnu angāru apbūves teritorijas zemi vērtē, piemērojot kadastrālās teritorijas zemes vidējo kadastrālo vērtību visai zemes vienības platībai, un kadastrālās vērtības aprēķināšanai lieto vērtēšanas metodi SVG -20.

39. Parku, skvēru, mežaparku, aleju, pludmaļu, krastmalu un pārējo koplietošanas un rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja uz tām atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma kādam citam klasifikācijā norādītajam lietošanas mērķim, valsts nozīmes aizsardzības objektu teritorijas, atkritumu izgāztuves, beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu zemi vērtē kā lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām izmantojamo zemi šo Norādījumu IV daļā noteiktā kārtībā.

IV. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām izmantojamās zemes kadastrālās vērtēšanas darbu izpildes kārtība

40. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām izmantojamās zemes vērtību nosaka Noteikumu V. daļā noteiktā kārtībā.

41. Darbam nepieciešamie materiāli:

41.1. aktualizēta kadastra karte vai tās aktualizētās daļas kopija vai zemes robežu (situācijas) plāns;

41.2. LIZ kvalitātes novērtējuma pamatkartes vai zemes kvalitātes vērtēšanas kartes M: 10 000;

41.3. augsnes karte M 1:10 000;

41.4. novietojuma korekcijas karte M 1:25000 vai novietojuma zonējuma karte M1:25000;

41.5. meža zemes novērtējuma kopsavilkums (7. pielikums);

41.6. aktualizācijas saraksts.

42. Lai noteiktu LIZ kvalitātes novērtējumu šo Norādījumu 8.1. un 8.2. punktos minētajos gadījumos:

42.1. sameklē kadastra kartē zemes vienības atrašanās vietu;

42.2. nosaka LIZ kvalitātes novērtējuma pamatkartē vai zemes kvalitātes vērtēšanas kartē LIZ novērtējumu ballēs:

42.2.1. nolasot novērtējumu, kas noteikts LIZ kvalitātes novērtējuma kartē, ja tas ir vienīgais novērtējums, kas attiecas uz vērtējamo zemes vienību, vai aizņem lielāko daļu no LIZ kopplatības;

42.2.2. valdošo ar kuru var novērtēt lielāko zemes vienības platību, neveicot detālus aprēķinus, ja zemes vienībā ir vairākas, pēc platības līdzīgas, atšķirīga kvalitatīvā novērtējuma kontūras;

42.2.3. kā ekspertnovērtējumu, salīdzinot ar blakusesošām LIZ kvalitātes kontūrām, ja nav LIZ kvalitātes novērtējuma kartes vai situācija LIZ kvalitātes novērtējuma kartē būtiski atšķiras no situācijas kadastra pārskata kartē vai zemes robežu (situācijas) plānā.

43. Lai noteiktu LIZ kvalitātes novērtējumu šo Norādījumu 8.3. punktā minētajā gadījumā:

43.1. izgatavo zemes vērtēšanas oriģinālplānu uz zemes robežu (situācijas) plāna kopijas:

43.1.1. uznes uz zemes robežu (situācijas) plāna kopijas LIZ kvalitātes novērtējuma kontūras un nosaka novērtējumu ar precizitāti līdz 5 ballēm. LIZ vērtējamas ne zemāk par 10 ballēm. LIZ kvalitātes novērtējuma kontūru izolīnijas iezīmē un novērtējumu ballēs ieraksta ar sarkanu krāsu;

43.1.2. zemes vērtēšanas oriģinālplānu paraksta vērtēšanas speciālists un ieraksta zemes vērtēšanas datumu;

43.2. ar planimetru vai paleti aprēķina LIZ platību hektāros pa zemes novērtējuma grupām. Aprēķināto platību summai jāsakrīt ar kopējo LIZ platību;

43.3. Ieraksta LIZ sadalījumu ballēs pa platībām vērtēšanas veidlapā un aprēķina vidējo novērtējumu ballēs par hektāru.

44. LIZ kvalitātes novērtējumu koriģē pēc Noteikumos (13.un 14. pielikums) apstiprinātiem principiem, kā arī Norādījumu 8. un 9. pielikumu.

45. Ja pēc pēdējo zemes vērtēšanas darbu izpildes ir:

45.1. apgūtas lauksaimniecībā neizmantotas zemes, tās vērtē atbilstoši analogām LIZ, pazeminot kvalitātes novērtējumu līdz 10 ballēm;

45.2. mainījušies LIZ lietošanas veidi, koriģē transformēto kontūru novērtējumu, izmantojot Noteikumu 13.,14., un 15.pielikumu;

45.3. ierīkota meliorācijas sistēma, LIZ kvalitātes novērtējumu paaugstina līdz 20 ballēm.

46. Ja, nosakot zemes kadastrālo novērtējumu, trūkst LIZ kvalitātes novērtējuma datu vai tie ir nepilnīgi, izmanto datus par analogu blakus esošu LIZ.

47. Valsts meža fondā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu nosaka Noteikumu 44.2 punkta noteiktā kārtībā.

48. Ja nepieciešams, zemes kvalitatīvā novērtējuma kontūrās, kurās apvienotas pēc augšņu tipiem un mehāniskā sastāva atšķirīgas zemes vienības, veicama zemes kvalitātes novērtējuma kontūru detalizācija un jaunu zemes kvalitātes novērtējuma kontūru nodalīšana, izmantojot attiecīgas zemes vērtēšanas tabulas un apzīmējumus Noteikumos 13.,14. un 15.pielikums.

49. Ja ar zemes īpašuma vai lietojuma robežām no zemes kvalitatīvā novērtējuma kontūras nodala zemes vienību, kuras platība ir līdz vienam hektāram, tā novērtējumu var samazināt līdz 20 ballēm atbilstoši zemes vienības izmantošanas iespējām.

50. Meliorētu LIZ zemi vērtē atbilstoši zemes vērtēšanas darba tabulām Noteikumos (13., 14.un 15. pielikums), bet ne zemāk par otrās (zem vidējās) zemes iekultivēšanas pakāpes maksimālo vērtību.

51. Ja meliorācijas sistēmā konstatētas izmaiņas, LIZ kvalitatīvo novērtējumu nosaka atbilstoši Lauku atbalsta dienesta attiecīgās lauksaimniecības pārvaldes meliorācijas daļas uzziņai par izmaiņām zemes melioratīvajā stāvoklī.

52. Zemes kadastrālo vērtību zemes vienībai par piesārņojumu samazina par 100% visai piesārņotajai platībai, ja kadastrā reģistrēts piesārņojums kā zemes izmantošanas ierobežojums.

53. Nosakot zemes kadastrālo vērtību zemes vienībām, kurām kadastra vērtēšanas daļā ir ievadīts LIZ sadalījums pusklasēs, tiek saglabāts no tā aprēķinātais vidējais LIZ novērtējums līdz vienas balles precizitātei, līdz LIZ kvalitātes novērtējuma aktualizācijai.

54. Meža zemes vērtības noteikšanai izmanto:

54.1. datus no Valsts meža dienesta datu bāzes (programmai pievieno centralizēti reizi gadā pēc stāvokļa meža zemēs uz 1.oktobri);

54.2. datus meža zemes novērtējuma kopsavilkumu;

54.3. kadastrālās teritorijas vidējo meža zemes novērtējumu (iestrādāti programmā) gadījumos, ja nav veikta meža inventarizācija.

55. Meža zemes vērtības noteikšanai izmanto šādus datus:

55.1. meža zemes ballhektāru summa;

55.2. jaunaudžu un apmežojumu jaunaudžu vecumā platība;

55.3. jaunaudžu ballhektāru summa;

55.4. jaunaudžu ballhektāru summas samazinājums;

55.5. ar nodokli apliekamās meža zemes platība;

55.6. ar nodokli apliekamās meža zemes ballhektāru summas samazinājums.

56. Aprēķinot kadastrālo vērtību meža zemei, tiek ņemti vērā saimnieciskās darbības (ciršanas) ierobežojumi, kas ir izteikti kā meža zemes ballhektāru summas samazinājums.

57. Nosakot kadastrālo vērtību zemes vienībām, kurās ir meža zeme, saskaņā ar Noteikumu 50.punktu, meža zemes ballhektāru summu samazina par:

57.1. jaunaudžu ballhektāru summas samazinājumu;

57.2. ar nodokli apliekamās meža zemes ballhektāru summas samazinājumu.

58. Nosakot kadastrālo vērtību NĪ nodokļa aprēķināšanai zemes vienībām, kurās ir meža zeme, saskaņā ar Noteikumu 50.un 51.punktu, meža zemes ballhektāru summu samazina par:

58.1. jaunaudžu ballhektāru summu;

58.2. ar nodokli apliekamās meža zemes ballhektāru summas samazinājumu.

59. Ja pasūtītājs iesniedz meža zemes novērtējuma kopsavilkumu un kadastra vērtēšanas daļā ir VMD dati par konkrēto zemes vienību:

59.1. ja pēc datuma jaunāka informācija ir kadastra vērtēšanas daļas VMD datos, salīdzinot ar informāciju meža zemes novērtējuma kopsavilkumā, tad vērtību aprēķina pēc kadastra vērtēšanas daļas VMD datiem;

59.2. ja pēc datuma jaunāka informācija ir meža zemes novērtējuma kopsavilkumā, tad salīdzina meža zemes platību kopsavilkumā ar kadastrā reģistrēto;

59.2.1. ja meža platība sakrīt vai atšķiras līdz 5% ieskaitot, tad zemes vērtēšanai kadastra vērtēšanas daļā dzēš vecos VMD datus un no meža zemes novērtējuma kopsavilkuma ievada šādus datus;

59.2.1.1. Norādījumu 55. punktā noteiktos;

59.2.1.2. mežaudzes izpirkšanas vērtību, Ls;

59.2.1.3. meža zemes novērtējuma kopsavilkuma sagatavošanas datumu;

59.2.2. ja platības nesakritība pārsniedz 5%, tad iesniegtā kopsavilkuma dati netiek ņemti vērā.

60. Ja pasūtītājs iesniedz meža zemes novērtējuma kopsavilkumu, bet kadastra vērtēšanas daļā nav VMD datu par konkrēto zemes vienību, tad vērtētājs salīdzina kopsavilkumā uzrādīto meža zemes platību ar kadastrā reģistrēto:

60.1. ja meža platība sakrīt vai atšķiras līdz 5% ieskaitot, tad no meža zemes novērtējuma kopsavilkuma ievada kadastra vērtēšanas daļā 59.2.1. punktā noteiktos datus un aprēķina vērtību;

60.2. ja platības nesakritība pārsniedz 5%, tad iesniegtā kopsavilkuma dati netiek ņemti vērā.

61. Ja meža zemes novērtējuma kopsavilkumā norādīts, ka minētais kopsavilkums paredzēts meža zemes kadastrālās vērtības noteikšanai par iepriekšējo taksācijas gadu, tad vērtēšanas speciālists pārrēķina kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma nodoklim.

62. Nosakot zemes kadastrālo vērtību lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un ūdenssaimniecībā izmantojamām zemēm lieto novietojuma un starpgabalainības koeficientus, kas raksturo zemes vienības saimnieciski ekonomiskās izmantošanas iespējas.

63. Zemes vienības novietojuma koeficientu un starpgabalainības koeficentu nosaka novietojuma korekciju kartē vai novietojuma zonējuma kartē.

64. Novietojuma koeficientu K2 nosaka:

64.1. nolasot novietojuma korekcijas kartē pēc zemes vienības atrašanās vietas noteikšanas;

64.2. aprēķinot, ja novietojuma korekcijas kartē nav noteikts koeficients, kas atbilst zemes vienības atrašanās vietai,

64.2.1. kartē atrod tuvāko punktu, kuram koeficients K2 ir aprēķināts, un pārrēķina to pēc attāluma pa ceļu kilometros starp zemes vienības centru un vietu, kurai ir aprēķināts koeficients, izmantojot Noteikumu 4. un 5.pielikumu;

64.2.2. attālumus pārrēķina ceļā ar cieto segumu (grants ceļš - 1.5; pārējie ceļi - 3.0) un izsaka kilometros;

64.3. ja nav ceļa, tad, nosakot zemes vienības novietojuma koeficientus, attālumu rēķina pa iespējamo piebraucamo maršrutu.

65. Ja kadastrālajai teritorijai ir izstrādāta novietojuma zonējuma karte, tad novietojuma koeficentu nolasa no kartes.

66. Zemes vienības starpgabalainības koeficienta noteikšanai izmanto attālumu no pamatgabala līdz starpgabalam, ko pārrēķina ceļā ar cieto segumu, piemērojot katram ceļa tipam atbilstošu pārrēķina koeficientu (grants ceļam - 1,5, pārējiem ceļiem - 3,0) un rezultātus summējot. Ja nav ceļa, tad, nosakot zemes vienības novietojuma koeficientus, attālumu rēķina pa iespējamo piebraucamo maršrutu.

67. Pamatgabals ir zemes vienība, uz kura atrodas dzīvojamās vai nedzīvojamās ēkas, bet, ja tādu nav, tad zemes vienība ar lielāko lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību.

68. Starpgabals ir zemes vienība, kas atrodas atsevišķi no pamatgabala.

69. Nosakot zemes kadastrālo vērtību pašvaldību īpašumā esošajām zemes vienībām un transakciju rezultātā iegūtām vai piepirktām zemes vienībām, starpgabalainības koeficientu nepiemēro.

70. Zemes kadastrālās vērtības samazinājums zemes vienībām, kurām kadastrā reģistrēti zemes izmantošanas ierobežojumi, ir iestrādāts kadastra vērtēšanas daļā atbilstoši Noteikumu 55.punktā noteiktai kārtībai.

71. Veicot zemes kadastrālo vērtību aktualizāciju, vērtēšanas speciālists darba gaitā papildina aktualizācijas sarakstu ar zemes kadastrālās vērtības noteikšanai nepieciešamo informāciju:

71.1. starpgabalainības koeficientu;

71.2. novietojuma koeficientu;

71.3. valdošo LIZ novērtējumu.

72. Zemes vērtību aprēķina automatizēti pēc vērtēšanas datu ievades kadastra vērtēšanas daļā un vērtēšanas metodes izvēles:

72.1. lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām izmantojamām zemēm - lieto metodi "Lauku zemes vērtēšana";

72.2. valsts mežsaimniecības zemes vērtēšanai lieto metodi "Valsts mežsaimniecības zemes vērtēšana".

V. Privatizējamo zemes vienību kadastrālās vērtības noteikšana

73. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām izmantojamās zemes kadastrālo vērtēšanu veic doto metodisko norādījumu noteiktā kārtībā, ievērojot sekojošo:

73.1. privatizējamo zemes vienību novērtējuma pieteikumam pievieno attiecīgās pašvaldības izziņu par zemes platībām, kurās par lietotāja līdzekļiem veikta zemes meliorācija;

73.2. privatizējamo zemes vienību vērtībā un izpirkšanas maksā neiekļauj LIZ novērtējuma pieaugumu, kas radies zemes lietotājam par saviem līdzekļiem veicot zemes meliorāciju, platībai, kur meliorācija veikta par zemes lietotāja līdzekļiem, LIZ kvalitātes novērtējumu pazemina līdz divdesmit ballēm;

73.3. ja privatizējamā zemes vienībā ir meža zeme, kuras platība pārsniedz 0,1 ha, tad meža zemes novērtējums jānosaka pēc VMD datiem.

74. Dārzkopības sabiedrību (individuālo augļu dārzu) apbūves zemes kadastrālo vērtēšanu veic Norādījumu noteiktā kārtībā.

75. Lauku apbūves zemes kadastrālo vērtēšanu veic Norādījumu noteiktā kārtībā.

VI. Zemes kadastrālās vērtēšanas materiālu kārtošana

76. Norādījumu 8.1.un 8.2. punktā minētajos gadījumos zemes vērtēšanas materiālus kārto arhīva lietās pa pašvaldībām un nodod VZD arhīvā reizi gadā pēc taksācijas perioda noslēgšanas, bet ne vēlāk kā līdz 1.februārim. Tajos ietilpst:

76.1. "Zemes vienību un zemes vienību daļu saraksts, kuriem nepieciešama vērtēšanas datu aktualizācija" ar aizpildītiem vērtēšanas datiem;

76.2. vērtēto zemes vienību robežu (situāciju) plāni, kadastra kartes kopijas u.c.;

76.3. citi ar zemes kadastrālās vērtības noteikšanu vērtēšanā saistīti uzziņas materiāli.

77. Norādījumu 8.3. punktā minētajā gadījumā zemes vērtēšanas materiālus pievieno attiecīgajai zemes kadastrālās vērtēšanas lietai, kas kā sējums pievienojams nekustamā īpašuma lietai.

78. Zemes kadastrālās vērtēšanas lieta sastāv no šādiem dokumentiem:

78.1. īpašuma pārvērtēšanas pieteikuma;

78.2. vērtēšanas protokola kopijas;

78.3. zemes vērtēšanas oriģinālplāna;

78.4. meža zemes novērtējuma kopsavilkuma, ja tajā norādītie dati izmantoti kadastrālās vērtības noteikšanā;

78.5. citiem ar dotā zemes īpašuma (lietojuma) vērtēšanu saistītiem izziņas materiāliem.

79. Zemes kadastrālās vērtības noteikšanai nepieciešamos materiālus kārto pa pašvaldībām:

79.1. lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām izmantojamām zemēm:

79.1.1. zemes kvalitatīvā novērtējuma karšu kopijas un augsnes kartes kopija, ja tādas tiek izgatavotas;

79.1.2. pagasta novietojuma koeficientu karte;

79.1.3. zemes vērtēšanas veidlapas.

79.2. dārzkopības sabiedrību (individuālo augļu dārzu) apbūves zemēm:

79.2.1. dārzkopības sabiedrības apbūves zemes paraugvērtības aprēķina veidlapa;

79.2.2. citi ar dotās dārzkopības sabiedrības apbūves zemes vērtēšanu saistīti materiāli.

79.3. lauku apbūves zemēm:

79.3.1. ciemu parcelācijas plāni vai kadastra kartes palielināti izkopējumi;

79.3.2. citi ar zemes kadastrālo vērtēšanu saistīti materiāli.

Nekustamā īpašuma vērtēšanas

pārvaldes direktors G. Kalniņš

 

1.pielikums

14LPP COPY.GIF (63962 BYTES)

2.pielikums

2PIEL COPY.GIF (101266 BYTES)

3.pielikums

16LPP COPY.GIF (124299 BYTES)

4.pielikums

4PIEL COPY.GIF (69111 BYTES)

5.pielikums

5PIEL COPY.GIF (74863 BYTES)

6.pielikums

6PIEL COPY.GIF (74312 BYTES)

7.pielikums

7PIEL COPY.GIF (47525 BYTES)

8.pielikums

Zemes iekultivēšanas pakāpes raksturojums

Minerālaugsnēm (Vk, Vgk, B, Bg, K, A, Pv, Pgv, EVk, EPv)

Iekultivēšanas pakāpes Iekultivēšanas pakāpes raksturojums
Vāji Lauksaimniecībā ekstensīvi izmantotas, dabiski sliktas, maz iekultivētas zemes. Var
iekultivētas būt apaugušas, kā arī nelielas platības citu zemes lietošanas veidu vidū. Lauksaimnie-
ciskā izmantošana stipri ierobežota. Trūdvielu horizonts sekls (<18 cm), trūdvielu
saturs zems (<1,0 %). Pv, EPv, Pgv var būt skābas (pH < 4,5), nodrošinājums ar
augiem izmantojamo fosforu ļoti zems (< 40 mg/kg augsnes), nodrošinājums ar kāliju
zems (< 50 mg/kg augsnes). Augsnes sablīvētas, bez struktūras. Pāreja no trūdvielu
horizonta krasa. Var būt akmeņainība līdz "stiprai", mikroreljefs līdz "izteiktam". Augsne
var periodiski ciest no mitruma vai sausuma. Augsnes izmantojamas ekstensīviem
zālājiem.
Zem Galvenokārt ekstensīvi izmantotas, kā arī platības, kas nesen apgūtas lauksaimniecībā.
vidējās Lauksaimnieciskā izmantošana ierobežota. Trūdvielu horizonts 18-23 cm, trūdvielu
saturs pazemināts (1,0-1,5%). Pv, EPv, Pgv augsnes var būt skābas (pH < 5,0).
Nodrošinājums ar fosforu zems (40-60 mg/kg augsnes), ar kāliju zems - vidējs
(50-90 mg/kg augsnes). Augsnes var būt sablīvētas, bez struktūras. Pāreja no trūdvielu
horizonta krasa. Var būt akmeņainība līdz "virs vidējai", mikroreljefs līdz "izteiktam".
Augsnes var būt periodiski mitras vai sausas. Piemērotas galvenokārt zālājiem, nosacīti
- graudaugiem.
Vidēji Galvenokārt ilgstoši lauksaimniecībā izmantotas platības ar dabiski apmierinošiem vai
iekultivētas ar meliorāciju nokārtotiem mitruma apstākļiem. Trūdvielu horizonts 23-26 cm, trūd
vielu saturs 1,5-2,0 %. Nodrošinājums ar fosforu vidējs (50-140 mg/kg augsnes), ar
kāliju vidējs (90-180 mg/kg augsnes). Struktūra vidēji noturīga. Augsnes blīvums
vidējs. Pāreja no trūdvielu horizonta pakāpeniska. Mikroreljefs un akmeņainība līdz
"vidējai" pakāpei. Piemērotas lauksaimniecikai izmantošanai, galvenokārt graudaugiem,
kartupeļiem (izņemot māla un smaga smilšmāla augsnēs), lopbarības sakņaugiem.
Iespējama mehanizācijas pielietošana.
Virs Ietilpst dabiski labas, regulāri koptas un mēslotas platības ar nokārtotiem mitruma
vidējās apstākļiem. Trūdvielu horizonts 26-28 cm, trūdvielu saturs >2,0 % (māla augsnēs >2,5 %).
Nodrošinājums ar fosforu >100 mg/kg augsnes, ar kāliju > 140 mg/kg augsnes.
Augsnes irdenas, ar labu struktūru. Pāreja no trūdvielu horizonta pakāpeniska.
Mikroreljefs un akmeņainība līdz "mazai" pakāpei. Mehanizācijas pielietošanas iespējas
labas. Platības praktiski piemērotas visu kultūru audzēšanai.
Labi Ietilpst dabiski ļoti labas, ilgstoši iekultivētas, intensīvi izmantotas platības (visbiežāk
iekultivētas apdzīvoto vietu tuvumā) ar pilnīgi nokārtotiem mitruma apstākļiem. Trūdvielu
horizonts >28 cm, trūdvielu saturs >2,5 %. Nodrošinājums ar fosforu > 130 mg/kg
augsnes, ar kāliju >170 mg/kg augsnes. Augsnes reakcija pH >6,0. Agrofons izlīdzināts.
Mikroreljefa, akmeņu - nav. Struktūra laba. Trūdvielas mēļveidīgi iespiežas dziļākos
horizontos. Platības piemērotas visu kultūru audzēšanai.
Purvainām minerālaugsnēm (D,Vg,Pg,VG,PG,Vgt,Pgt,VGt,Pgt,Ag,AG)
Vāji Lauksaimniecībā ekstensīvi izmantotas, dabiski sliktas, maz iekultivētas zemes.
iekultivētas Var būt apaugušas kā arī nelielas platības citu zemes lietošanas veidu vidū.
Lauksaimnieciskā izmantošana stipri ierobežota. Mitruma režīms nenokārtots. Velēnu
podzolētās gleja augsnes var būt skābas (pH <4,5). Nodrošinājums ar fosforu ļoti zems
(<40 mg/kg augsnes ), ar kāliju zems (<70 mg/kg augsnes). Zem trūdkārtas var būt
blīvs gleja horizonts, ortšteins. Var būt akmeņainība līdz "stiprai", mikroreljefs līdz
"izteiktam". Augsnes izmantojamas ekstensīviem zālājiem.
Zem Galvenokārt ekstensīvi izmantotas, kā arī platības,kas nesen apgūtas lauksaimniecībā.
vidējās Lauksaimnieciskā izmantošana ierobežota. Mitruma režīms nenokārtots. Nodrošinājums
ar fosforu zems (40-70 mg/kg augsnes), ar kāliju zems - vidējs (90-150 mg/kg
augsnes). Zem trūdkārtas var būt blīvs gleja horizonts, ortšteins. Akmeņainība līdz
"virs vidējas", mikroreljefs līdz ''izteiktam''. Piemērotas galvenokārt zālājiem,
nosacīti - graudaugiem.
Vidēji Galvenokārt ilgstoši lauksaimniecībā izmantotas platības ar dabiski apmierinošiem vai
iekultivētās ar meliorāciju nokārtotiem mitruma apstākļiem. Nodrošinājums ar fosforu vidējs
(100-200 mg/kg augsnes), ar kāliju vidējs (150-250 mg/kg augsnes). Akmeņu vidēji
daudz, mikroreljefs vidēji izteikts. Smilšmāla, mālsmilts un saistīgas smilts augsnes
noderīgas graudaugu, lopbarības sakņaugu un kartupeļu audzēšanai.
Iespējama mehanizācijas pielietošama.
Virs Ietilpst dabiski labas, regulāri koptas un mēslotas platības ar nokārtotiem mitruma
vidējās apstākļiem. Akmeņu, mikroreljefa "nav" vai "maz". Mehanizācijas pielietošanas
iespējas labas. Trūdvielu horizonta biezums >25 cm. Trūdvielu saturs > 2,5%.
Nodrošinājums ar fosforu >200 mg/kg augsnes, ar kāliju >250 mg/kg augsnes. Akmeņi
un mikroieplakas "nav" vai "maz". Augsnes irdenas, ar labu struktūru.
Platības praktiski piemērotas visu kultūru audzēšanai.
Labi Ietilpst dabiski ļoti labas, ilgstoši iekultivētas, intensīvi izmantotas platības (visbiežāk
iekultivētas apdzīvoto vietu tuvumā) ar pilnīgi nok;artotiem mitruma apstākļiem. Trūdkārtas
biezums >30 cm, trūdvielu saturs >3,0 %, augsnes reakcija pH>6,0 Nodrošinājums ar
fosforu > 200 mg/kg augsnes, ar kāliju >350 mg/kg augsnes. Struktūra laba. Agrofons
izlīdzināts. Akmeņu un mikroreljefa nav. Platības piemērotas visu kultūru audzēšanai.
Kūdras augsnes ( Tz, Tzg, Tp, Tpg, VGT, PGT, AT )
Vāji Dabiski sliktas, ekstensīvi izmantotas platības. Visbiežāk nelielas kontūras citu zemes
iekultivētas lietošanas veidu vidū. Mitruma apstākļi nenokārtoti. Kūdra vāji līdz vidēji sadalījusies.
Nodrošināiums ar fosforu ļoti zems (< 60 mg/kg augsnes), ar kāliju zems (< 100 mg/kg
augsnes). Augsnes reakcija var būt skāba-pH< 5,0. Izmantojamas tikai kā dabiskās
pļavas un ganības.
Zem Ekstensīvi izmantotas platības. Mitruma apstākļi nenokārtoti. Kūdra vāji līdz vidēji
vidējās sadalījusies. Augsnes reakcija pH visbiežāk < 5,0. Nodrošinājums ar fosforu zems
(60-150 mg/kg augsnes, ar kāliju zems (100-300 mg/kg augsnes). Izmantojamas
galvenokārt zālājiem.
Vidēji Mitruma apstākļi daļēji nokārtoti. Kūdras sadalīšanās pakāpe vidēja. Nodrošinājums ar
iekultivētas fosforu vidējs (150-250 mg/kg augsnes). ar kāliju vidējs (300-600 mg/kg augsnes).
Augsnes reakcija pH<5,5. Platības piemērotas uzlabotām pļavām. Iespējama arī graud
augu un kartupeļu audzēšana. Mehanizācijas pielietošanas iespējas nav ierobežotas.
Virs vidējās  Iekopti, regulāri mēsloti masīvi. Mitruma apstākļi nokārtoti. Kūdras  
sadalīšanās pakāpe vidēja vai laba. Nodrošinājums ar fosforu augsts (>250 mg/kg
augsnes), ar kāliju labs (>600 mg/kg augsnes). Augsnes piemērotas uzlabotām pļavām
un kultivētām ganībām. Noderīgas graudaugu un zālāju audzēšanai.

 

Nekustamā īpašuma vērtēšanas pārvaldes direktors G.Kalniņš

9.pielikums

9_AA_PIEL COPY.GIF (114385 BYTES)

9_A_PIEL COPY.GIF (75239 BYTES)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!