Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 23. augusta noteikumi Nr. 378 "Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.08.2001., Nr. 123 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53426

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.379

Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība

Vēl šajā numurā

29.08.2001., Nr. 123

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 378

Pieņemts: 23.08.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.378

Rīgā 2001.gada 23.augustā (prot. Nr.39 10.§)

Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes

gadījumiem darbā un arodslimībām" pārejas noteikumu 4.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskai personai, kura ir vai ir bijusi darba tiesiskajās vai valsts civildienesta attiecībās ar darba devēju vai valsts civiliestādi un ir cietusi nelaimes gadījumā darbā vai kurai konstatēta arodslimība (turpmāk – darbinieks), vai darba nespējīgai personai, kuru pilnīgi vai daļēji uzturēja darbinieks pirms nāves, ko izraisīja nelaimes gadījums darbā vai arodslimība (turpmāk – apgādājamais), tiek aprēķināts, finansēts un izmaksāts līdz 1997.gada 1.janvārim nodarītais kaitējums.

2. Atbilstoši šiem noteikumiem darbiniekam piešķir naudas summu par izpeļņas zaudēšanu, bet apgādājamam – par iztikas avota zaudēšanu (turpmāk – kaitējuma atlīdzība) un atlīdzina papildizdevumus sakarā ar darbā nodarīto kaitējumu (darbinieka darbspēju zaudējumu vai nāvi, ja to cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība).

3. Darba devējam un valsts civiliestādei (turpmāk – darba devējs) vai viņa tiesību un saistību pārņēmējam ir pienākums atlīdzināt darbā nodarīto kaitējumu šādos gadījumos:

3.1. ja darbiniekam nodarīts kaitējums darbā līdz 1997.gada 1.janvārim un ja sakarā ar minēto kaitējumu darbinieks vai apgādājamais saņēma vai viņam bija tiesības saņemt kaitējuma atlīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā pirms šo noteikumu stāšanās spēkā;

3.2. ja darbinieks cietis nelaimes gadījumā darbā līdz 1997.gada 1.janvārim, bet darbspēju zaudējumu vai darbspēju zaudējumu ar invaliditātes grupas piešķiršanu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – darbspēju ekspertīzes komisija) viņam noteikusi pēc minētā termiņa;

3.3. ja darbinieks saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" nav uzskatāms par apdrošināto personu, bet Ministru kabineta pilnvarotā speciālā ārstu komisija arodslimībās viņam konstatē arodslimību, kuras cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai darbinieka veiktais darbs veselībai kaitīgos darba apstākļos līdz 1997.gada 1.janvārim, un darbspēju ekspertīzes komisija nosaka darbspēju zaudējumu vai darbspēju zaudējumu ar invaliditātes grupas piešķiršanu;

3.4. ja darbinieks saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" nav uzskatāms par apdrošināto personu un viņa nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, kas iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim, veicot darbu veselībai kaitīgos darba apstākļos, un to apliecina tiesu medicīniskā ekspertīze.

4. Šo noteikumu 3.punktā minētajos gadījumos tiesības uz kaitējuma atlīdzību ir:

4.1. darbiniekam uz visu darbspēju ekspertīzes komisijas noteikto darbspēju zaudējuma laiku;

4.2. apgādājamam uz laiku, kamēr viņam ir vai bija normatīvajos aktos noteiktais apgādājamā statuss.

5. Ja darba devēju reorganizē, darba devējs nodod tiesību un saistību pārņēmējam saistību kopumu par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, norādot to lēmumā par reorganizāciju. Ja uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) privatizē, nododamo saistību kopumu par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu nosaka normatīvajos aktos noteiktā institūcija, kura veic (ir veikusi) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) privatizāciju.

6. Ja darba devēja darbība tiek izbeigta, darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs izmaksā darbiniekam vai apgādājamam visus kaitējuma atlīdzības parādus, kā arī pārskaita kaitējuma atlīdzības summu par turpmākajiem trim gadiem valsts sociālās apdrošināšanas invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā (turpmāk – speciālais budžets). Šādā gadījumā kaitējuma atlīdzības turpmāko izmaksu līdz brīdim, kad darbiniekam vai apgādājamam izbeidzas tiesības uz minēto atlīdzību, veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – aģentūra).

7. Darba devēja maksātnespējas gadījumā administrators atlīdzina darbā nodarīto kaitējumu likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" noteiktajā kārtībā.

8. Ja tiesā ir konstatēts juridiskais fakts, ka darba devējs, kurš atbildīgs par darbā nodarīto kaitējumu, nav nosakāms (tas ir, izslēgts no Uzņēmumu reģistra), aģentūra piešķir darbiniekam vai apgādājamam kaitējuma atlīdzību ar tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienu, bet ne agrāk par šo noteikumu stāšanos spēkā.

9. Aprēķinot šo noteikumu 6.punktā minēto kaitējuma atlīdzību par turpmākajiem trim gadiem, par pamatu tiek ņemta kaitējuma atlīdzība, kas darbiniekam vai apgādājamam pienākas par pilnu kalendāra mēnesi pirms darba devēja darbības izbeigšanas izsludināšanas dienas. Šo noteikumu 8.punktā minētās kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas kārtību nosaka saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu.

10. Lai nodrošinātu kaitējuma atlīdzības izmaksas nepārtrauktību, darba devējs:

10.1. visus ar kaitējuma atlīdzināšanu (arī ar kaitējuma atlīdzības piešķiršanu un izmaksu) saistītos dokumentus (lietas) nodod (nosūta) aģentūrai, ja darba devēja darbība tiek izbeigta 20 dienu laikā pēc šo noteikumu 6.punktā minētās kaitējuma atlīdzības naudas summas pārskaitīšanas speciālajā budžetā;

10.2. tiesību un saistību pārņēmējam kopā ar citiem dokumentiem nodod arī visus ar darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu saistītos dokumentus (lietas), ja darba devējs tiek reorganizēts vai privatizēts.

11. Par šo noteikumu 10.punktā minēto dokumentu nodošanu (nosūtīšanu) aģentūrai vai tiesību un saistību pārņēmējam, kā arī par naudas summas pārskaitīšanu speciālajā budžetā darba devējs nedēļas laikā rakstiski paziņo kaitējuma atlīdzības saņēmējam.

12. Ja kaitējuma atlīdzības saņēmējs izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, kaitējuma atlīdzība viņam tiek izmaksāta par turpmākajiem sešiem mēnešiem, rēķinot no dienas, kad iesniegts rakstisks pieprasījums un uzrādīta pase ar atzīmi par izrakstīšanos, un turpmākā izmaksa tiek pārtraukta, ja starpvalstu līgumos nav paredzēta cita kārtība, izņemot gadījumu, ja darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs labprātīgi turpina šīs izmaksas. Aprēķinot šajā punktā minēto kaitējuma atlīdzību par turpmākajiem sešiem mēnešiem, par pamatu tiek ņemta kaitējuma atlīdzība, kas darbiniekam vai apgādājamam pienākas par pilnu kalendāra mēnesi pirms pieprasījuma iesniegšanas dienas.

13. Dokumenti, kas saistīti ar kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī tie, kas apliecina minēto dokumentu (lietas) nodošanu (nosūtīšanu) aģentūrai vai tiesību un saistību pārņēmējam, uzglabājami likumā "Par arhīviem" noteiktajā kārtībā 20 gadu pēc dienas, kad darbiniekam vai apgādājamam izbeidzas tiesības uz kaitējuma atlīdzības saņemšanu.

14. Strīdi par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu izskatāmi tiesā.

II. Kaitējuma atlīdzības piešķiršana, izmaksāšana un finansēšana

15. Kaitējuma atlīdzību piešķir un izmaksā:

15.1. darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs;

15.2. aģentūra, ja par darbinieku vai apgādājamo šo noteikumu 6.punktā noteiktajā kārtībā ir izdarītas kaitējuma atlīdzības iemaksas speciālajā budžetā;

15.3. aģentūra šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos.

16. Šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā un 8.punktā minētajos gadījumos tiesības uz kaitējuma atlīdzību ir:

16.1. darbiniekam - ar dienu, kad nelaimes gadījuma darbā vai arodslimības dēļ viņam noteikts darbspēju zaudējums vai darbspēju zaudējums ar invaliditātes grupas piešķiršanu;

16.2. apgādājamam - ar apgādnieka nāves dienu;

16.3. darbiniekam vai apgādājamam - ar tiesas nolēmumā norādīto dienu.

17. Lai saņemtu kaitējuma atlīdzību šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā un 8.punktā minētajos gadījumos, ir iesniedzami šādi dokumenti:

17.1. ja darbinieks cietis nelaimes gadījumā darbā vai viņam konstatēta arodslimība:

17.1.1. darbinieka pieprasījums par kaitējuma atlīdzības piešķiršanu;

17.1.2. akts (akta kopija) par darbā notikušo nelaimes gadījumu vai Ministru kabineta pilnvarotās speciālās ārstu komisijas arodslimībās atzinums (atzinuma kopija) par konstatēto arodslimību;

17.1.3. izraksts no darbspēju ekspertīzes komisijas akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu un invaliditātes izziņa (ja piešķirta invaliditātes grupa);

17.1.4. tiesas nolēmuma kopija (uzrādot oriģinālu) par konstatēto faktu, ka darba devējs nav nosakāms;

17.2. ja darbinieka nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība:

17.2.1. apgādājamā vai viņa likumiskā pārstāvja pieprasījums par kaitējuma atlīdzības piešķiršanu;

17.2.2. miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu);

17.2.3. ārstējošā ārsta izsniegtās izziņas kopija (uzrādot oriģinālu) par darbinieka nāves cēloņa saistību ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību;

17.2.4. dokuments, kas apliecina laulību vai radniecību ar darbinieku, vai tiesas nolēmums, vai citi dokumenti, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir apgādājamais, vai minēto dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus);

17.2.5. akta kopija (uzrādot oriģinālu) par nelaimes gadījumu darbā vai Ministru kabineta pilnvarotās speciālās ārstu komisijas arodslimībās atzinuma kopija par konstatēto arodslimību, ja šādu dokumentu nav darba devēja vai viņa tiesību un saistību pārņēmēja, vai aģentūras rīcībā;

17.2.6. tiesas nolēmuma kopija (uzrādot oriģinālu) par konstatēto faktu, ka darba devējs nav nosakāms;

17.3. ja saskaņā ar šo noteikumu 6. un 7.punktu par darbinieku vai apgādājamo ir izdarīta kaitējuma atlīdzības iemaksa speciālajā budžetā par turpmākajiem trim gadiem un kaitējuma atlīdzību izmaksā aģentūra, tad kaitējuma atlīdzības turpmākai saņemšanai darbiniekam vai apgādājamam nav atkārtoti jāiesniedz aģentūrā šo noteikumu 17.1.1. un 17.2.1.apakšpunktā minētie dokumenti.

18. Darba devējs, viņa tiesību un saistību pārņēmējs vai aģentūra 10 dienu laikā pēc šajos noteikumos minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par kaitējuma atlīdzības piešķiršanu vai tās izmaksas turpināšanu, aprēķina kaitējuma atlīdzību, nosaka tās izmaksāšanas ilgumu un izmaksāšanas dienu un par to triju dienu laikā rakstiski paziņo pieprasītājam. Ja attiecīgais pieprasījums tiek noraidīts, pieprasītājam triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izsniedz rakstisku motivētu atteikumu.

19. Kaitējuma atlīdzību aģentūra izmaksā darbiniekam vai apgādājamam noteiktajā izmaksāšanas dienā vai pārskaita viņa norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes kontā, pamatojoties uz darbinieka vai apgādājamā, vai viņa likumiskā pārstāvja rakstisku iesniegumu. Pieprasījums par kaitējuma atlīdzības pārskaitīšanu kontā atjaunojams reizi 12 mēnešos.

20. Ja pieprasījums kaitējuma atlīdzības saņemšanai iesniegts vēlāk nekā gadu pēc tiesību uz kaitējuma atlīdzību rašanās dienas, kaitējuma atlīdzību darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs piešķir un izmaksā šo noteikumu III nodaļā noteiktajā apmērā par iepriekšējo laikposmu, bet ne vairāk kā par 12 mēnešiem pirms pieprasījuma iesniegšanas dienas.

21. Ja darbiniekam kaitējuma atlīdzība piešķirta līdz 1997.gada 1.janvārim, bet viņš pēc minētā termiņa turpina strādāt un ar viņu notiek atkārtots nelaimes gadījums darbā vai viņam konstatē citu arodslimību, un aģentūra aprēķina un izmaksā darbiniekam likumā paredzēto apdrošināšanas atlīdzību par visu darbspēju ekspertīzes komisijas noteikto darbspēju zaudējumu, tad darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs kaitējuma atlīdzināšanu par iepriekš nodarīto kaitējumu darbiniekam pārtrauc. Šādā gadījumā darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs katru mēnesi kopā ar sociālās apdrošināšanas iemaksām pārskaita speciālajā budžetā summu, kas vienāda ar darbiniekam saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto kaitējuma atlīdzību par pēdējo kalendāra mēnesi pirms apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas. Ja darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs nav veicis kaitējuma atlīdzības iemaksas šajā punktā noteiktajā kārtībā, aģentūra ir tiesīga parāda summu piedzīt regresa kārtībā.

22. Darbiniekam vai apgādājamam ir pienākums nekavējoties ziņot darba devējam vai viņa tiesību un saistību pārņēmējam, vai aģentūrai par izmaiņām, kas saskaņā ar šiem noteikumiem var ietekmēt kaitējuma atlīdzību vai tās izmaksāšanas kārtību, kā arī par dzīvesvietas maiņu.

23. Pēc darba devēja vai viņa tiesību un saistību pārņēmēja, kā arī darbinieka vai apgādājamā pieprasījuma aģentūra izsniedz izziņu par piešķirto pensiju un tās apmēra izmaiņām.

24. Ieturējumi no kaitējuma atlīdzības summas izdarāmi tādā pašā kārtībā kā no darba samaksas.

III. Kaitējuma atlīdzības aprēķināšana

25. Kaitējuma atlīdzību darbiniekam sakarā ar darbā nodarīto kaitējumu aprēķina šādi:

25.1. ja darbspēju ekspertīzes komisija noteikusi darbspēju zaudējumu un piešķīrusi invaliditātes grupu, kaitējuma atlīdzību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

KA = K1 x IP, kur

KA - kaitējuma atlīdzība;

IP - darbiniekam par iepriekšējo kalendāra mēnesi aprēķinātās invaliditātes pensijas apmērs;

K1 - kaitējuma atlīdzības koeficients:

0,9 - 1.grupas invalīdiem;

0,65 - 2.grupas invalīdiem;

0,35 - 3.grupas invalīdiem;

25.2. ja darbspēju ekspertīzes komisija noteikusi darbspēju zaudējumu bez invaliditātes grupas piešķiršanas, kaitējuma atlīdzību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

KA =K2 x SNP, kur

KA - kaitējuma atlīdzība;

SNP - valstī noteiktais sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs;

K2 - kaitējuma atlīdzības koeficients:

1,0 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 20 un vairāk procentu;

0,7 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 10-19 procentu.

26. Ja darbiniekam vispārējās saslimšanas dēļ ir piešķirta invaliditātes pensija un sakarā ar darbā nodarīto kaitējumu viņam papildus noteikts darbspēju zaudējums, kaitējuma atlīdzību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

KA = K3 x IP, kur

KA - kaitējuma atlīdzība;

IP - darbiniekam par iepriekšējo kalendāra mēnesi aprēķinātās invaliditātes pensijas apmērs;

K3 - kaitējuma atlīdzības koeficients:

1,0 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 80-100 procentu;

0,75 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 60-79 procenti;

0,5 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 30-59 procenti;

0,35 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 20-29 procenti;

0,25 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 10-19 procentu.

27. Ja darbiniekam invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija vai noteikta izdienas pensija, kaitējuma atlīdzību aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 25. vai 26.punktu, invaliditātes pensijas vietā ņemot attiecīgi vecuma vai izdienas pensijas apmēru.

28. Apgādājamam kaitējuma atlīdzību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

KA = K4 x AP, kur

KA - kaitējuma atlīdzība;

AP - apgādājamam par iepriekšējo kalendāra mēnesi aprēķinātā apgādnieka zaudējuma pensija;

K4 - kaitējuma atlīdzības koeficients:

0,8 - ja ir viens apgādājamais;

0,9 - ja ir divi apgādājamie;

1,0 - ja ir trīs un vairāk apgādājamo.

29. Kaitējuma atlīdzība pārrēķināma, ja:

29.1. mainās darbinieka vai apgādājamā attiecīgās pensijas apmērs;

29.2. mainās valstī noteiktais sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs (aprēķinot kaitējuma atlīdzību šo noteikumu 25.2.apakšpunktā minētajā kārtībā);

29.3. darbspēju ekspertīzes komisija nosaka citu invaliditātes grupu vai citus darbspēju zaudējuma procentus;

29.4. konstatētas neprecizitātes iesniegtajos dokumentos vai ir tiesas nolēmums un minētie nosacījumi ietekmē kaitējuma atlīdzības apmēru.

30. Kaitējuma atlīdzība tiek pārrēķināta, sākot ar nākamo kalendāra mēnesi pēc mēneša, kurā darbiniekam vai apgādājamam radušās tiesības uz pārrēķinu.

31. Ja kaitējuma atlīdzība par iepriekšējo laikposmu darba devēja vai viņa tiesību un saistību pārņēmēja vainas dēļ nav izmaksāta laikus, tā pārrēķināma, ievērojot minētajā laikposmā notikušo attiecīgās pensijas apmēra pieaugumu, par pamatu ņemot attiecīgās pensijas apmēru, kas izmaksāts darbiniekam vai apgādājamam par pēdējo kalendāra mēnesi.

IV. Papildu izdevumu atlīdzināšana

32. Darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs atlīdzina darbiniekam papildu izdevumus līdz 750 latiem, kas saistīti ar:

32.1. ārstēšanu (arī ārstniecības līdzekļu iegāde un pacienta maksājumi) un medicīnisko un profesionālo rehabilitāciju;

32.2. darbinieka un viņa pavadoņa ceļa izdevumiem, apmeklējot ārstniecības iestādi vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi;

32.3. tehnisko palīglīdzekļu iegādi un remontu;

32.4. darbinieka aprūpi, ja saskaņā ar izrakstu no darbspēju ekspertīzes komisijas akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu darbinieks nevar sevi apkopt un tam ir nepieciešama pastāvīga citas personas palīdzība.

33. Šo noteikumu 32.punktā minēto papildu izdevumu nepieciešamību nosaka ārstniecības iestāde, un tos sedz, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

33.1. darbinieka rakstisku pieprasījumu papildu izdevumu samaksai;

33.2. dokumentiem, kas apliecina papildu izdevumu apmēru attiecīgajā gadījumā;

33.3. akta kopiju par nelaimes gadījumu darbā (uzrādot oriģinālu) vai Ministru kabineta pilnvarotās speciālās ārstu komisijas arodslimībās atzinuma kopiju par konstatēto arodslimību (uzrādot oriģinālu).

34. Personām, kuru darba devējs nav nosakāms, aģentūra neatlīdzina papildu izdevumus.

V. Noslēguma jautājumi

35. Ja kaitējuma atlīdzība, kas par kārtējo mēnesi aprēķināta saskaņā ar šiem noteikumiem, ir mazāka par kaitējuma atlīdzību, kas darbiniekam vai apgādājamam izmaksāta 1997.gada decembrī, tad kaitējuma atlīdzība līdz laikam, kamēr kaitējuma atlīdzības apmēri izlīdzināsies, tiek izmaksāta apmērā, kas aprēķināts par 1997.gada decembri. Minētais nosacījums nav jāievēro, ja:

35.1. darbspēju ekspertīzes komisija darbiniekam sakarā ar veselības stāvokļa uzlabošanos nosaka zemāku invaliditātes grupu vai zemākus darbspēju zaudējuma procentus;

35.2. samazinājies apgādājamo skaits. Šajā gadījumā kaitējuma atlīdzību, kas bija izmaksāta par 1997.gada decembri, samazina par daļu, kas atbilst apgādājamo skaita samazinājumam, ja šis apmērs nav mazāks par to, kas aprēķināts saskaņā ar šiem noteikumiem;

35.3. ir tiesas nolēmums vai konstatētas neprecizitātes iesniegtajos dokumentos, kas ietekmē kaitējuma atlīdzības apmēru.

36. Personām, kas piedalījušās Černobiļas atomelektrostacijas (turpmāk  – AES) avārijas seku likvidēšanā, kā arī personām, kas uzturējušās radioaktīvā piesārņojuma zonā, ja viņu invaliditāte saistīta ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanu, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas, kas piešķirtas pēc minēto personu nāves viņu apgādājamiem, aprēķināmas atbilstoši kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas noteikumiem, izmantojot šādu formulu:

PA = 90 % VS x DZ, kur

PA – pensijas apmērs (latos);

VS – darba samaksa - Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošajiem par iepriekšējo ceturksni (latos);

DZ – profesionālo darbspēju zaudējuma pakāpe procentos.

37. Aģentūra šo noteikumu 36.punktā minētajām personām no 1998.gada 1.februāra pārrēķina piešķirtās invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas un izmaksā starpību starp pensijas apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 25.1.apakšpunktu, un pensijas apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 36.punktu.

38. Līdzekļi darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības nodrošināšanai darbiniekam vai apgādājamam, ja ir juridiskā fakta konstatējums par to, ka darba devējs, kurš atbildīgs par darbā nodarīto kaitējumu, nav nosakāms, tiek finansēti no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta.

39. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

 

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!