Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1995. gada 21. novembra noteikumi Nr. 358 "Noteikumi par Latvijas Republikas katastrofu medicīnas sistēmu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.11.1995., Nr. 186 https://www.vestnesis.lv/ta/id/52821-noteikumi-par-latvijas-republikas-katastrofu-medicinas-sistemu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi nr. 359

Katastrofu medicīnas centra nolikums

Vēl šajā numurā

30.11.1995., Nr. 186

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 358

Pieņemts: 21.11.1995.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi nr. 358

(prot. nr. 62, 19.§) Rīgā 1995. gada 21. novembrī

Noteikumi par Latvijas Republikas katastrofu medicīnas sistēmu

Izdoti saskaņā ar likuma “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma

“Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” 14.panta 3.punktu

I. Noteikumos lietotie termini

Ārkārtējas medicīniskās situācijas:

masveida medicīniskā katastrofa — postošs notikums, kurā nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms ir tik liels, ka normālus medicīniskās palīdzības apjomus nevar saglabāt pat pēc papildu medicīnisko resursu mobilizācijas;

 

medicīniskā katastrofa — postošs notikums, kurā nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz tūlītēji pieejamās neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iespējas un palīdzības sniegšanai cietušajiem (slimniekiem) jāmobilizē papildu medicīniskie resursi.

 

Medicīniskie resursi — apmācīts medicīniskais personāls un sagatavots medicīniskais materiāltehniskais nodrošinājums.

 

Neatliekamā medicīniskā palīdzība — palīdzība cietušajiem (slimniekiem), kuru dzīvībai vai veselībai kritiskos apstākļos sniedz attiecīgi sagatavotas (apmācītas, ekipētas) personas, kurām ir noteikta kvalifikācija medicīnā un kuras saskaņā ar šo kvalifikāciju ir juridiski atbildīgas par savu darbību vai bezdarbību un tās sekām.

 

Pirmā palīdzība — palīdzība cietušajiem (slimniekiem), kuru dzīvībai un veselībai kritiskos apstākļos sniedz personas, kurām ir kvalifikācija medicīnā vai nav tās, savu zināšanu un iespēju robežās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma.

 

Specializēta neatliekamā medicīniskā palīdzība — specializēta palīdzība cietušajiem (slimniekiem), ko dzīvībai un veselībai kritiskos apstākļos sniedz attiecīgi sagatavoti (apmācīti, ekipēti) un sertificēti ārsti, kuri saskaņā ar savu kvalifikāciju ir juridiski atbildīgi par savu darbību vai bezdarbību un tās sekām.

 

 

II. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā tiek organizēta katastrofu medicīnas sistēma.

2. Katastrofu medicīna ir medicīnas organizācija un taktika, kas sevī ietver neatliekamās medicīniskās palīdzības plānošanu un nodrošināšanu cietušajiem (slimniekiem) ārkārtējās medicīniskās situācijās.

3. Katastrofu medicīnas sistēmā var tikt iekļauta jebkura ārstniecības iestāde neatkarīgi no tās pakļautības un uzņēmējdarbības formas.

4. Ārstniecības iestādes sertifikācija neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā saskaņā ar Labklājības ministrijas noteikto kārtību tiek veikta, pamatojoties uz attiecīgās iestādes kompetenci, resursiem un iespējām izpildāmās funkcijas jomā.

5. Reģionālās un valsts mēroga ārkārtējās medicīniskajās situācijās vai to tiešu draudu gadījumā pilsētu (rajonu) veselības aprūpes dienestu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), iestāžu un organizāciju medicīniskie resursi tiek apvienoti mērķtiecīgai darbībai.

6. Katastrofu medicīnas sistēma iekļaujas vienotajā valsts ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas sistēmā.

 

 

III. Vadības struktūra

7. Valsts līmenī par katastrofu medicīnas sistēmu ir atbildīgs un ārkārtējās medicīniskajās situācijās to pārvalda veselības aizsardzības valsts ministrs.

8. Veselības aizsardzības valsts ministrs apstiprina valsts operatīvo medicīnisko komisiju. Valsts operatīvā medicīniskā komisija ir padomdevēja institūcija, kas ārkārtējā medicīniskajā situācijā vai tās tiešu draudu gadījumā vāc un apkopo iespējami pilnīgāku informāciju par situācijas norisi, kā arī izstrādā attiecīgus priekšlikumus un iesniedz tos veselības aizsardzības valsts ministram un pašvaldībām.

9. Katastrofu medicīnas sistēmas darbu metodiski vada, koordinē un kontrolē Labklājības ministrijas Katastrofu medicīnas centrs (tālāk tekstā — “Katastrofu medicīnas centrs”) veselības aizsardzības valsts ministra vadībā. Katastrofu medicīnas centra darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

10. Par katastrofu medicīnas sistēmas organizāciju un uzdevumu izpildi pilsētas (rajona) līmenī ir atbildīgs attiecīgās pašvaldības veselības aprūpes pārvaldes (nodaļas) vadītājs, kuram katastrofu medicīnas jomā ir pakļautas visas attiecīgajā teritorijā esošās ārstniecības iestādes neatkarīgi no to pakļautības un uzņēmējdarbības formas.

11. Ārkārtējās medicīniskajās situācijās pilsētas (rajona) katastrofu medicīnas sistēmu pārvalda attiecīgās pašvaldības veselības aprūpes pārvaldes (nodaļas) vadītājs.

12. Pašvaldības veselības aprūpes pārvaldes (nodaļas) vadītājs izveido un ārkārtējā medicīniskajā situācijā vai tās tiešu draudu gadījumā sasauc pilsētas (rajona) operatīvo medicīnisko komisiju (grupu), kura vāc un apkopo informāciju par situācijas norisi, kā arī izstrādā un iesniedz pārvaldes (nodaļas) vadītājam priekšlikumus par operatīvās palīdzības sniegšanu ārstniecības iestādēm.

13. Par katastrofu medicīnas sistēmas organizāciju ārstniecības iestādē, kas iekļauta katastrofu medicīnas sistēmā, ir atbildīgs ārstniecības iestādes vadītājs. Ārstniecības iestādes vadītājs visos katastrofu medicīnas pasākumos ir tieši pakļauts pašvaldības veselības aprūpes pārvaldes (nodaļas) vadītājam.

14. Ja nepieciešams, ārstniecības iestādes vadītājs izveido štata vietu vai amatu savienotāja ārsta slodzi katastrofu medicīnas jautājumos.

 

 

IV. Plānošana un organizācija

15. Katra līmeņa katastrofu medicīnas pasākumus nosaka katastrofu medicīnas plāns, kas ietver ārkārtējo medicīnisko situāciju medicīniskās pārvaldīšanas stratēģiju un taktiku.

16. Valsts katastrofu medicīnas plānu izstrādā Katastrofu medicīnas centrs un apstiprina Ministru kabinets. Valsts katastrofu medicīnas plāna izstrādei Katastrofu medicīnas centrs veido valsts medicīnisko resursu datu bāzi.

17. Starprajonu līmenī tiek noslēgti sadarbības līgumi katastrofu medicīnas jomā. Minētos līgumus izstrādā pašvaldību veselības aprūpes pārvalžu (nodaļu) vadītāji Katastrofu medicīnas centra metodiskajā vadībā, un tie saskaņojami ar pašvaldību vadītājiem un veselības aizsardzības valsts ministru.

18. Pilsētas (rajona) katastrofu medicīnas plāns ietver medicīniskos pasākumus, kurus veic pilsētas (rajona) ārstniecības iestādes. Par plāna izstrādi ir atbildīgs pašvaldības veselības aprūpes pārvaldes (nodaļas) vadītājs. Plānu apstiprina pašvaldības vadītājs.

19. Ārstniecības iestādēs katastrofu medicīnas plāns tiek izstrādāts, pamatojoties uz pilsētas (rajona) katastrofu medicīnas plānu, un ietver medicīniskos un organizatoriskos pasākumus ārstniecības iestādes funkciju izpildei ārkārtējās medicīniskajās situācijās. Par plāna izstrādi ir atbildīgs ārstniecības iestādes vadītājs. Plānu apstiprina pašvaldības veselības aprūpes pārvaldes (nodaļas) vadītājs.

20. Ja nepieciešams, ārstniecības iestādē saskaņā ar medicīniskās prognozēšanas datiem tiek izstrādāts darbības plāns iestādes funkcionēšanai speciālā (pretradiācijas, pretķīmiskā, pretepidēmiskā) režīmā sašaurinātā vai paplašinātā apjomā.

21. Ārkārtējās medicīniskās situācijās prehospitālajā posmā pirmo palīdzību sniedz avārijas un glābšanas dienestu un brīvprātīgo formējumu sagatavotie glābēji, bet neatliekamo medicīnisko palīdzību — pašvaldību veselības aprūpes dienestu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), iestāžu un organizāciju pārziņā esošās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes.

22. Ārstniecības iestādēs Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā tiek veidotas papildu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes un specializētās brigādes darbam prehospitālajā un hospitālajā posmā valsts mēroga ārkārtējās medicīniskajās situācijās.

23. Labklājības ministrija nosaka kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par ārkārtējo medicīnisko situāciju, un nosaka obligāto medicīnisko manipulāciju minimumu un ekipējuma minimumu avārijas un glābšanas dienestiem, vispārējām un specializētajām neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm un ārstniecības iestādēm, kā arī kontrolē minēto prasību izpildi.

 

 

V. Apmācības un izglītības sistēma

24. Labklājības ministrija apstiprina mācību programmas un nosaka kārtību, kādā veicama ārstniecības personu apmācība neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas un katastrofu medicīnas jautājumos un avārijas un glābšanas dienestu speciālistu apmācība pirmās palīdzības sniegšanas jautājumos.

25. Mācību programmas izstrādā Katastrofu medicīnas centrs sadarbībā ar Latvijas Medicīnas akadēmiju un Latvijas Ārstu biedrības profesionālajām asociācijām.

26. Latvijas Medicīnas akadēmija apmāca studentus, kā arī piedalās kvalifikācijas celšanas kursu organizēšanā ārstiem neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas un katastrofu medicīnas jautājumos.

27. Medicīnas skolas apmāca studentus, kā arī piedalās kvalifikācijas celšanas kursu organizēšanā ārstu palīgiem, feldšeriem un medicīnas māsām neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas un katastrofu medicīnas jautājumos.

28. Ārstniecības iestādes organizē ārstu, ārstu palīgu, feldšeru, medicīnas māsu un palīgpersonāla treniņapmācības, modelējot pilsētā (rajonā) iespējamās ārkārtējās medicīniskās situācijas.

29. Katastrofu medicīnas centrs sadarbībā ar Latvijas Medicīnas akadēmiju un Latvijas Ārstu biedrības profesionālajām asociācijām izstrādā treniņapmācību metodiku, koordinē treniņapmācību organizēšanu un analizē ārstniecības personu gatavību ārkārtējām medicīniskajām situācijām.

30. Visiem ārstiem sertifikācijas (resertifikācijas) eksāmenā savā specialitātē obligāti pārbaudāmas zināšanas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas un katastrofu medicīnas jomā. Sertifikācijas noteikumus un kārtību izstrādā Katastrofu medicīnas centrs un apstiprina Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome un Labklājības ministrija.

31. Pirmās palīdzības sniegšanas apmācību valstī Labklājības ministrijas noteiktā kārtībā koordinē un metodiski vada Katastrofu medicīnas centrs.

 

 

VI. Koordinācija un sadarbība

32. Katastrofas zonā glābšanas darbu veikšanas laikā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests darbojas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vispārējā vadībā (izņemot īpašus gadījumus — epidēmijas u.tml., kad Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta līdzdalība nav nepieciešama).

33. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes sniedz palīdzību cietušajiem (slimniekiem) ārpus bīstamās zonas. Čpašos gadījumos — epidēmiju gadījumos vai ja personāls ir atbilstīgi apmācīts un ekipēts ar atbilstīgiem aizsardzības līdzekļiem — minētās brigādes darbojas bīstamajā zonā.

34. Saskaņā ar katastrofu medicīnas plāniem un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ārkārtējās medicīniskajās situācijās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes tiek nodrošinātas ar nepieciešamo palīgpersonālu tehnisko, apsardzes un citu pasākumu veikšanai.

35. Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Satiksmes ministrijas dienestu iesaistīšana neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā ārkārtējās medicīniskajās situācijās notiek pēc savstarpēji saskaņota plāna, kuru apstiprina attiecīgās nozares ministrs un veselības aizsardzības valsts ministrs.

36. Starpvalstu sadarbība notiek saskaņā ar starpvalstu līgumiem par savstarpējo palīdzību medicīniskajās katastrofās pierobežas rajonos un masveida medicīniskajās katastrofās, kad cietušo skaits var pārsniegt valsts medicīniskās palīdzības apjoma iespējas.

 

 

VII. Medicīnisko materiālu apgāde un finansēšana

37. Valsts medicīnisko materiālu rezerves tiek veidotas, uzturētas un izmantotas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

38. Valsts medicīnisko materiālu rezervju uzturēšanas, papildināšanas un atjaunošanas pārraudzību Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā veic Katastrofu medicīnas centrs.

39. Katastrofu medicīnas centrs izstrādā priekšlikumus par valsts medicīnisko materiālu rezervju modernizāciju un nomenklatūras izmaiņām un noteiktā kārtībā iesniedz tos izskatīšanai Labklājības ministrijā.

40. Labklājības ministrija apstiprinātā valsts budžeta ietvaros var veidot medicīnisko materiālu, medikamentu un ekipējuma operatīvo rezervi ārstniecības iestāžu darbības pastiprināšanai ārkārtējās medicīniskajās situācijās.

41. Ārstniecības iestādēs, kurās paredzēta cietušo hospitalizācija (atbilstīgi ārstniecības iestādes profilam), tiek veidotas medicīnisko materiālu rezerves medicīniskās palīdzības nodrošināšanai mēneša minimālā patēriņa apjomā. Medicīnisko materiālu rezervju izvietošanu un izmantošanas kārtību nosaka attiecīgās ārstniecības iestādes vadītājs.

42. Katastrofu medicīnas centrs izstrādā un veselības aizsardzības valsts ministrs apstiprina starptautiskiem standartiem atbilstīgas vienotas atšķirības zīmes un simboliku, kā arī apģērba, aizsargaprīkojuma un ekipējuma paraugus neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu darbības nodrošināšanai katastrofas zonā Latvijas Republikā.

43. Katastrofu medicīnas sistēma tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem (apstiprināto budžetu ietvaros), kā arī no brīvprātīgiem maksājumiem.

44. No valsts budžeta tiek finansēta:

44.1. katastrofu medicīnas valsts programma;

44.2. valsts medicīnisko materiālu rezervju, kā arī Labklājības ministrijas un valsts ārstniecības iestāžu medicīnisko materiālu rezervju apgāde un atjaunošana.

45. No pašvaldību budžeta tiek finansēta:

45.1. pilsētu (rajonu) ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīniskās palīdzības medicīnisko materiālu rezervju izveide un atjaunošana;

45.2. pašvaldību ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta personāla apmācība, pārapmācība un kvalifikācijas celšana neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas un katastrofu medicīnas jautājumos.

46. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), iestādes un organizācijas no saviem līdzekļiem finansē pirmās palīdzības komplektu iegādi, avārijas un glābšanas dienestu personāla ekipējuma apgādi paaugstināta riska objektos, minētā personāla apmācību pirmās palīdzības sniegšanā un attiecīgā objekta avārijas un glābšanas dienestu speciālistu apmācību un pārapmācību.

47. Katastrofu medicīnas operatīvo pasākumu un katastrofas seku likvidācijas pasākumu finansēšanas kārtību konkrētajā ārkārtējā medicīniskajā situācijā nosaka īpašs Ministru kabineta rīkojums.

Ministru prezidents M.Gailis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!