PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI

Koncepcija
Ekonomikas ministrijas izstrādāta
un akceptēta Ministru kabineta 1995. gada 8. augusta sēdē

Latvijas Nacionālās standartizācijas sistēmas koncepcija

Ievads

1. Nacionālās standartizācijas sistēmas (NSS) koncepcija ir izstrādāta “Kvalitātes nodrošināšanas Nacionālās programmas” realizācijas gaitā, saskaņā ar Latvijas valdības deklarāciju par valdības iecerēto darbību (1994. gada 12. septembrī) un prioritātēm, ievērojot Latvijas ekspertu un Eiropas standartizācijas komitejas (CEN) ieteikumus.

Koncepcijas izklāstā pielietoto jēdzienu skaidrojumi pievienoti pielikumā nr. 2.

Mērķi

2. Nacionālās standartizācijas sistēmas koncepcijas galvenais mērķis ir izstrādāt vienotus pamatprincipus standartizācijā Latvijā, kas savukārt veicinās Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspēju kā iekšējā, tā starptautiskajā un Eiropas tirgū un aizsargās patērētājus no dzīvībai, veselībai un videi bīstamu preču izplatības. Šīs koncepcijas realizācija sekmēs Latvijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā, kurā viens no svarīgākajiem faktoriem ir atbilstoša kvalitātes izvērtēšanas mehānisma izveidošana, kura ir brīvas preču kustības pamatā.

Situācijas analīze

3. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvijas ekonomika ir sākusi attīstīties pēc brīvā tirgus principiem. Ir parakstīti brīvās tirdzniecības līgumi starp Latviju un Eiropas Savienību, kā arī ar Ziemeļvalstīm. Līgumi uzliek par pienākumu panākt sakārtotību preču un pakalpojumu atbilstības novērtēšanā, kuras pamatā ir Eiropas “Jaunās” un “Globālās” koncepcijas ieviešana republikā, tehnisko standartu harmonizācijā un kvalitātes izvērtēšanas salīdzināšanas jomā.

4. Līdz šim Latvijā, galvenokārt standartizācijā, tika pielietoti GOST sistēmas normatīvie dokumenti, taču, paplašinoties starptautiskajai tirdzniecībai, rodas reāls pieprasījums pēc Rietumeiropas valstu (īpaši Vācijas, DIN, Anglijas, BSI) standartiem un harmonizētajiem Eiropas standartiem. Ņoti traucē tas, ka Latvija pašlaik ir vienīgā valsts no Austrumeiropas valstu bloka, kura nav iesaistījusies nevienā starptautiskās standartizācijas organizācijā. Tas vēlreiz norāda uz būtisku nepieciešamību sakārtot un izveidot valstī standartizācijas sistēmu atbilstoši starptautisko standartizācijas organizāciju darbības pamatprincipiem, lai sekmētu valsts tautsaimniecības standartizācijas attīstību, konkurētspējīgu preču ražošanu, savas valsts tirgus aizsardzību un veicinātu Latvijas valsts iesaistīšanos Eiropas un pasaules ekonomiskajā sistēmā. Organizācijas, kuru darbībā pirmkārt nepieciešams iesaistīties, ir:

— ISO (Starptautiskā standartizācijas organizācija);

— CEN (Eiropas standartizācijas komiteja);

— IEC (Starptautiskā elektrotehnikas komiteja) un

— CENELEC (Eiropas elektrotehniskās standartizācijas organizācija).

5. Šobrīd ir pilnībā adaptēta Eiropas pamatstandartu EN 45000 sērija, kas ir noteicošā atbilstības novērtēšanai un kompetences atzīšanai preču un pakalpojumu kvalitātes jomā.

Nacionālās standartizācijas sistēmas principi

6. Galvenais standartizācijas princips — standartu pielietošanas brīvprātība. Tas nozīmē, ka ieinteresētās puses tos var pielietot brīvprātīgi. Valdība var noteikt konkrēta standarta obligātu pielietojumu. Standarts par obligāti izpildāmu kļūst tad, ja valsts likumdošanā uz to ir atsauce, kurā norādīts, ka konkrētais standarts pielietojams obligāti, lai noteiktā sfērā tiktu ievēroti rādītāji, kas nodrošina cilvēka veselības, drošības un apkārtējās vides drošuma prasību ievērošanu.

7. Standartu izstrāde notiek uz konsensus pamata. Tas nozīmē, ka visas ieinteresētās puses — ražotāji, patērētāji organizācijas, zinātnes organizācijas, valsts iestādes un standartizācijas institūcijas — veido standartizācijas tehniskās komitejas un piedalās standartu izstrādē. Nacionālā standartizācijas institūcija reģistrē šīs tehniskās komitejas un pieņemtos standartus. Standartizācijas iniciatīva nāk no primāri ieinteresētās puses kāda noteikta standarta izstrādē un tā arī uzņemas iniciatīvu un finansēšanu tehniskās komitejas izveidei un darbam. Ja noteiktā sfērā jau darbojas standartu tehniskā komiteja, tad tai iesniedz izskatīšanai priekšlikumus un ieinteresētā jeb primārā puse finansē konkrētā standarta izstrādi. Tehniskās komitejas veic standarta uzraudzību visā tā pastāvēšanas laikā, ieviešot korekcijas un papildinot tos, ievērojot ieinteresēto pušu ieteikumus.

8. Pašlaik liela nozīme Eiropas standartizācijā tiek veltīta harmonizētajiem Eiropas (EN) un starptautiskajiem (ISO) standartiem. Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpieņem savā standartizācijas sistēmā šie Eiropas standarti kā nacionālie.

9. Pamatojoties uz starptautisko pieredzi šajā jomā, standartizācijas pamatprincipi ir sekojoši:

— brīvprātība un atklātība;

— visu ieinteresēto pušu dalība;

— kopējās saskaņas princips;

— orientācija uz tehniskajiem sasniegumiem un ekonomiskajiem noteikumiem;

— orientācija uz kopēju labumu;

— starptautiskums.

Nacionālās standartizācijas sistēmas realizācija

10. Veidojot Nacionālo standartizācijas sistēmu, ir jāievēro sekojoši priekšnoteikumi:

— standartizācijai jābūt atbilstošai Latvijas Republikas interesēm un vajadzībām;

— standartizācijas sistēmai jābūt veidotai atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, ievērojot starptautiskās standartizācijas galvenos pamatprincipus;

— nacionālo standartu īpatsvaram jābūt ļoti mazam, pārsvarā orientējoties uz harmonizēto Eiropas standartu pielietošanu, jo integrācijai Eiropas ekonomiskajā telpā un tirdzniecības tehnisko barjeru novēršanai nepieciešama šo harmonizēto standartu pielietošana;

— nacionālo standartu izstrādāšana tikai tajās sfērās, kas ir specifiski kādā noteiktā nozarē (piemēram: latviešu valoda datoriem).

11. Pēc Kvalitātes nodrošināšanas Nacionālās programmas apstiprinātās struktūrshēmas, kā arī Eiropas standartu komitejas ekspertu ieteikuma no Latvijas Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra, perspektīvā, 2 gadu laikā jāatdala standartizācija un jāizveido akciju sabiedrība “Latvijas standarts”. To veidos standartizācijas darbā iesaistītas juridiskas un fiziskas personas. Tās galvenie ienākumu avoti veidosies no standartu realizācijas, informācijas pakalpojumiem, valsts pasūtījumiem un biedru maksām.

12. Lai izveidotu Latvijas Republikas ekonomisko attīstību veicinošu un starptautiskām prasībām atbilstošu Nacionālo standartizācijas sistēmu, niepieciešams:

12.1. reorganizēt Nacionālo standartizācijas un metroloģijas centru atbilstoši “Kvalitātes nodrošināšanas nacionālās programmas” un Eiropas reģionālās programmas PRAQ–92 realizācijas pamatprincipiem, ievērojot 2 gadu pārejas periodu;

12.2. izstrādāt Latvijas tautsaimniecības vajadzībām atbilstošu Nacionālās standartizācijas attīstības programmu saskaņā ar Eiropas Savienības “Jauno” pieeju tehniskajai harmonizācijai un standartiem, kas reglamentēta Eiropas Padomes rezolūcijā 85/C/136/01 no 1985. gada 7. maija;

12.3. pēc iespējas ātrāk iestāties starptautiskajās standartizācijas organizācijās ISO, CEN, CENELEC un IEC;

12.4. ieviest un adaptēt kā nacionālos standartus Eiropas ISO 9000 (EN 29000) sērijas standartus. ISO 9000 ir starptautisko standartu sērija, kurā iekļauti kvalitātes sistēmu veidošanas un vadīšanas jēdzieni, principi un norādījumi. Standarti aptver kvalitātes nodrošināšanas metodoloģiju un ir ērti ieviešanai tautsaimniecībā;

12.5. organizēt un koordinēt standartizācijas tehnisko komiteju darbību, lai varētu sākt normatīvi tehniskās dokumentācijas sakārtošanu un adaptēšanu tajās jomās, kas saistītas ar cilvēka veselību, dzīvību un vides aizsardzību;

12.6. iestrādāt nacionālajā standartizācijas sistēmā Eiropas “Globālās” un “Jaunās” pieejas direktīvu pamatprincipus, ievērojot nepieciešamās prasības un rīcību valsts noteiktajā regulējamā un neregulējamā sfērā;

12.7. izveidot standartizācijas informatīvo fondu ar periodisku standartizācijas informatīvā biļetena izdošanu.

Minēto darbību koordinācija jāveic Ekonomikas ministrijai.

Šīs koncepcijas realizācija dos iespēju panākt reālu Latvijas standartizācijas sistēmas darbību atbilstoši Eiropas modelim un tādējādi paaugstināt Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspēju Latvijā un ārzemēs, kā arī pilnvērtīgu republikas iekļaušanos starptautiskajā apritē.

Pielikumā nr. 1 attēlota Latvijas Nacionālās standartizācijas sistēmas struktūrshēma.

Pielikums nr. 1

Pielikums nr. 2

Nacionālās standartizācijas sistēmas koncepcijā lietoto jēdzienu skaidrojums

1. Normatīvie dokumenti — dokumenti, kas nosaka noteikumus, kārtību vai īpašības noteiktām darbībām vai to rezultātiem.

2. Standarts — atzīts un kompetentā institūcijā apstiprināts dokuments, kurš paredzēts vispārējai un atkārtotai lietošanai un paredz noteikumus, kārtību vai īpašības darbībām vai to rezultātiem, lai sasniegtu optimālo sakārtotības pakāpi noteiktajā darbības sfērā.

3. Harmonizēti standarti — standarti, kurus apstiprinājušas dažādas standartizācijas institūcijas vienā jomā, kas nodrošina produktu, procesu vai pakalpojumu aizstājamību, vienotu pārbaužu rezultātu vai ar šiem standartiem saistītās informācijas izpratni.

4. Starptautiskas organizācijas standartizācijā — ISO (Starptautiska standartizācijas organizācija), CEN (Eiropas standartizācijas komiteja), OIML (Starptautiska reglamentētās metroloģijas organizācija), EUROMET (Eiropas metroloģiskā organizācija), IEC (Starptautiskā elektrotehniskā komisija), CENELEC (Eiropas standartizācijas komiteja elektrotehnikā), WECC (Rietumeiropas kalibrēšanas savienība), ETSI (Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts) u.c.

5. Konsensusa princips standartu izstrādē — visu ieinteresēto pušu uzklausīšana un kopēja lēmuma pieņemšana par attiecīgo standartu.

6. Atbilstības novērtēšana — preču, pakalpojumu vai procesu atbilstības noteiktiem kritērijiem novērtēšana.

No koncepcijai pievienotajiem dokumentiem

Koncepcijas projekts izskatīšanai Ministru kabinetā ir iesniegts atkārtoti. Tas ir papildināts ar nodaļu “koncepcijas mērķi” un koncepcijas nepieciešamības pamatojumu. Tomēr koncepcijas mērķis, manuprāt, nav īsti precīzi noteikts, jo norādot, ka mērķis ir izstrādāt vienotus pamatprincipus standartizācijai, rodas jautājums, vai tas ir realizējams tikai pēc attiecīgās koncepcijas pieņemšanas. Pēc manām domām koncepcijai būtu jādeklarē šie pamatprincipi un standartizācijas sistēmas modelis, kura realizācijai tiks radīta attiecīga normatīvo dokumentu bāze. Tas dotu iespēju uzņēmējiem jau tagad strādāt pie attiecīgo standartizācijas sistēmu apgūšanas un izteikt savus priekšlikumus Nacionālās standartizācijas sistēmas veidošanas procesā.

Diskutējams būtu jautājums par akciju sabiedrības “Latvijas standarts” izveidošanu ar šajā jomā iesaistīto juridisko un fizisko personu dalību. Kontekstā ar Nacionālās standartizācijas sistēmas struktūrshēmu būtu lietderīgi noteikt katras struktūrvienības uzdevumus un mērķus, vienlaicīgi izanalizējot struktūrshēmas funkcionalitāti.

Koncepcijā pozitīvi ir vērtējama standartizācijas sistēmas galveno principu — brīvprātības un konsensusa noteikšana, kas būs par pamatu tālākai standartizācijas sistēmas attīstībai saskaņā ar esošo un potenciālo tirdzniecības partneru, kā arī patērētāju tiesību aizsardzības prasībām.

Ar cieņu, —

Ministru kabineta padomnieks
rūpniecības jautājumos Pēteris Vilks

Latvijas Nacionālās standartizācijas sistēmas koncepcijas galvenais mērķis ir panākt Latvijas standartizācijas sistēmas sakārtotību atbilstoši Eiropas valstu modelim un Latvijas tautsaimniecības vajadzībām. Tās realizācija sekmēs Latvijas preču konkurētspēju un Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.

Ministru kabineta sēdes konceptuālajā daļā apspriežami sekojoši jautājumi, kas saistīti ar Lavijas Nacionālās standartizācijas sistēmas koncepciju:

1) “Jaunās” un “Globālās” pieejas piemērošana Latvijas apstākļiem — standartu piemērošanas brīvprātības princips;

2) Latvijas Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra reorganizācija, atdalot metroloģiju no standartizācijas;

3) standartu izstrāde, ievērojot konsensusa principu.

Ekonomikas ministrs J.Zvanītājs

Latvijas ekonomika pēc neatkarības atgūšanas sākusi attīstīties pēc brīvās tirgus ekonomikas pamatprincipiem. Šo principu ievērošanai nepieciešama atbilstoša kvalitātes izvērtēšanas politika un patērētāju aizsardzība no nekvalitatīvu un dzīvībai, veselībai un videi bīstamu preču izplatības. Šo principu pamatā ir produkcijas un pakalpojumu atbilstības izvērtēšana pēc Rietumeiropā atzītiem standartiem. Lai panāktu Nacionālās standartizācijas sistēmas sakārtotību atbilstoši Rietumeiropas prasībām, nepieciešams veikt virkni pasākumu un nodrošināt standartu izstrādes pamatprincipu ievērošanu.

Koncepcijas galvenais mērķis ir panākt Latvijas standartizācijas sistēmas sakārtotību atbilstoši Eiropas valstu modelim un Latvijas tautsaimniecības prioritātēm. Tā sekmēs Latvijas rūpniecības ražotās produkcijas konkurētspēju Eiropas tirgū, jo tiek ieviesti standarti, kas darbojas visā Eiropas tirgū.

Šīs koncepcijas izstrāde pamatojas uz atbilstošajiem Eiropas Savienības dokumentiem, kas reglamentē “Jauno koncepciju tehniskajai harmonizācijai un standartiem” un “Globālo koncepciju testēšanai un sertifikācijai Eiropā”, tās izstrādes gaitā ņemti vērā Eiropas standartizācijas komitejas CEN ekspertu ieteikumi un analizēta vairāku Eiropas valstu pieredze minēto jautājumu risināšanā, kuras rezultātā tika izstrādāta Latvijas vajadzībām un Rietumeiropas prasībām atbilstoša Nacionālās standartizācijas sistēmas koncepcija. Tās pamatā ir standartu brīvprātīga lietošana un izstrāde, piedaloties visām ieinteresētajām pusēm. Šie principi krasi atšķiras no iepriekšējiem GOST standartu sistēmas principiem, kad standartu lietošana bija obligāta un tiem bija likuma spēks.

Lai iepazīstinātu Latvijas speciālistus ar šiem pamatprincipiem, ir organizēti vairāki semināri un lekcijas dažādu rangu darbiniekiem par aktuāliem standartizācijas jautājumiem.

Ekonomikas ministrijas Kvalitātes struktūrpolitikas un
vadības departamenta direktore, Kvalitātes nodrošināšanas
Nacionālās programmas koordinatore Lilija Stelpe