• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ziema augļkopjiem nav miera laiks. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.01.2000., Nr. 22/23 https://www.vestnesis.lv/ta/id/527

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Aiz zvaigžņu dūmakām debesis veras vaļām"

Vēl šajā numurā

26.01.2000., Nr. 22/23

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ziema augļkopjiem nav miera laiks

21. janvārī Zemkopības ministrijā notika Latvijas Augļkopju asociācijas 2. konference

Izvērtējot pērnajā gadā veikto, asociācijas izpilddirektors Pēteris Skrastiņš atzina, ka darbība ir krietni vien aktivizējusies. Patlaban augļkopju profesionāļu rindās ir pusotrs simts biedru, bet atbalstītāju pulks — gandrīz tikpat liels. Asociācijas dibināšanu noteica vairāki iemesli, un viens no tiem ir — lai šī nozare tiktu uzskatīta par līdzvērtīgu pārējām lauksaimniecības nozarēm. Un tagad jau stratēģiskie augļkopības jautājumi Zemkopības ministrijā tiek kārtoti ar asociācijas biedru līdzdalību.

Protams, no kopējā nozaru īpatsvara augļkopība veido tikai 1,4 procentus (salīdzinājumam: piena un gaļas ražošana — attiecīgi katra 25 procentus, graudkopība — 15 procentus; mazāk attīstīta ir tikai biškopība un sēņu audzēšana), tomēr grūti atrast otru tādu lauksaimniecības nozari, kur no viena hektāra iespējams iegūt 2000 latu peļņu, kā tas ir augļkopībā. Kā atzīmēja P.Skrastiņš, patlaban augļu koku un ogulāju stādījumi valstī aizņem 3000 hektārus. Lai nodrošinātu pieprasījumu tirgū, vēl būtu nepieciešami vismaz 1500 hektāru lieli intensīvie augļudārzi.

Jāpiebilst, ka gandrīz 80 procentiem augļkopju ir augstākā vai vidējā speciālā izglītība. Ziemas mēneši tiek izmantoti intensīvām mācībām un pieredzes apmaiņai. Pērn augļkopības mācību kursu beiguši 50 cilvēki. Aktīvākie un tradicionāli spēcīgākie centri izveidojušies Tukuma, Dobeles un Valmieras rajonā: Vidzemē — pie Jāņa Zilvera, Zemgalē — Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā un Daugavpils rajonā — Višķos.

Asociācija iegādājusies atveseļotus zemeņu stādus Igaunijā. Dažās lietās gan nav veicies, piemēram, ar žoga sieta iepirkšanu Krievijā.

Augļkopības asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Zilvers uzskata, ka divos gados paveikts daudz, jo vairāk tāpēc, ka strādāts sabiedriskā kārtā, nav nodarbināts neviens algots darbinieks.

Tomēr problēmu netrūkst, un viena no vissarežģītākajām ir produkcijas noiets, kas reizē nosaka, vai ir vērts stādījumus paplašināt. Iespēja izvēlēties ir, kaut vai piedāvāt augļus un ogas tirgū. Bet tur cenu svārstības ir straujas un bieži vien neprognozējamas. Piemēram, pagājušajā vasarā Jāņos, pretēji parastai tendencei, zemeņu cenas vakara pusē pieauga divas reizes, nevis, kā parasti, nokritās.

Nenoliedzami, tirgu ļoti ietekmē ievestā produkcija. Pērn zemeņu cenu samazināja no Polijas ievestās zemenes ar Lietuvas izcelsmes dokumentiem.

Informācijas apkopošana un izplatība tomēr ir ļoti nepieciešama. Tāpēc šogad tai būtu veltāma lielāka uzmanība. Un šim mērķim kalpo pašu sagatavotā un izdotā informācijas lapa.

Kā vienu no iespējām aizsargāt tirgu J.Zilvers saskata produkcijas marķēšanā, kā to līdz šīm veiksmīgi dara Mārupes dārzeņu audzētāji. Katrai zemeņogai firmas zīmi nevar uzlīmēt, bet iespējams pasūtīt plastmasas kastes ar īpaši iestrādātu audzētavas logo. Augļkopju asociācija izsniegs saviem biedriem arī produkcijas sertifikātu, kas apliecinās preces izcelsmi un reizē būs laba reklāma.

J.Zilvers vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka lielākie produkcijas pasūtītāji ir un būs pārstrādes uzņēmumi. Tāpēc jārēķinās ar to, ka augļkopjiem un pārstrādes cehu vadītājiem ir vienas un tās pašas intereses — palielināt ražošanas apjomu, veicināt eksportu, gūt lielāku peļņu. Lai pelnītu, jāatrod vidusceļš produkcijas iepirkuma cenas noteikšanā. Augļkopju asociācija ar SIA "Pūres cehs" vienojusies par šādu līguma slēgšanas mehānismu — audzētājs par piegādājamās produkcijas daudzumu slēdz līgumu ar Augļkopības asociāciju un pēc tam, pamatojoties uz šo līgumu par produkcijas piegādes termiņu, kvalitātes prasībām un apmaksas kārtību, slēdz līgumu ar uzņēmumu. Kāpēc šāds līgums būtu izdevīgs? Asociācija labas ražas gados vai arī neražas gadījumos meklēs arī citus realizācijas variantus, sadarbojoties ar citiem pārstrādes uzņēmumiem.

Tā kā valstī ir radusies liela interese par komercdārzu ierīkošanu, patlaban pavasarī ābeļu klona potcelmu Latvijas kokaudzētavās gandrīz vairs nav. Par iespēju iegādāties stādus rudenī asociācija informēs. Kā uzsvēra J.Zilvers, visizdevīgāk ir pasūtīt kokaudzētavās noteiktu daudzumu konkrētas šķirnes augļkoku stādu. Lielāko daļu stādu kokaudzētavām šobrīd pasūta vismaz gadu iepriekš. Asociācija ir plānojusi arī šogad ievest no Polijas zemeņu ‘Frigo’ stādus un ābeļu klona potcelmus no Lietuvas. J.Zilvers uzsvēra, ka arī šogad asociācijas galvenais uzdevums ir augļkopības stratēģijas izstrāde un nozares izvirzīšana līdzvērtīgākā pozīcijā, salīdzinot ar tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm. Un to nekādā ziņā nevar veikt katrs dārzkopis atsevišķi, bet tikai visi kopā.

C1.JPG (28878 BYTES)C2.JPG (27418 BYTES) Augļkopības asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Zilvers un Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijas direktore Edīte Kaufmane

Latvijas jaunajiem komercdārziem nepieciešams atveseļots stādāmais materiāls. Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijas direktore Edīte Kaufmane, pērnā gada nogalē tiekoties ar zemkopības ministru Aigaru Kalvīti, radies iespaids, ka ministrijas atbalsts nozares attīstībai būs. Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijai piešķirti līdzekļi šī darba uzsākšanai. Ir jāveic šķirņu un sugu aprobācija, jāpārbauda stādu izturība pret slimībām un kaitēkļiem. Pērn kopā ar Zemkopības ministrijas speciālisti Ivetu Ozoliņu sākti izstrādāt stādāmā materiāla pārdošanas noteikumi. Protams, valsts normatīvajos dokumentos būs paredzēts arī pārejas laiks, kad stādaudzētavas varēs realizēt aprobētu stādāmo materiālu.

Jaunu augļu dārzu un ogu stādījumu ierīkošana no dārzkopjiem prasa ievērojamus ieguldījumus. Protams, priekšrocība ir tā, ka Latvijā vēl zemes cena nav pārlieku augsta, kā tas ir Rietumeiropas valstīs, tāpēc stādāmās platības var būt tiešām iespaidīgas.

Lielas cerības tiek liktas uz valsts subsīdijām un "Sapard" programmai atvēlētajiem līdzekļiem. Iepazīstinot ar ES pirmsiestāšanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai no 2000. līdz 2006. gadam ("Sapard"), Lauku atbalsta dienesta speciāliste Ina Rakstiņa uzsvēra, ka no četrām programmām vismaz divās augļkopjiem būtu reālas iespējas startēt. No šā gada finansējuma 17,9 miljoniem latu 75 procentus jeb 13,5 miljonus latu sedz "Sapard". Savukārt pašiem zemkopjiem jārēķinās, ka tikai pēc visu plānoto kapitālieguldījumu veikšanas puse no ieguldītajiem līdzekļiem tiks atmaksāta. Protams, līdz tam ir jānokārto dokumentācija un jāsaņem apstiprinājums par piedalīšanos programmā. Šogad līdzekļus piešķirs tikai lauku teritorijās izstrādātajiem projektiem.

Savukārt Zemkopības ministrijas speciāliste Iveta Ozoliņa informēja klātesošos par nacionālo atbalstu — subsīdijām. 1999. gadā, pateicoties šim finansējumam, iedēstīti 248 hektāri ilggadīgo stādījumu (1998. gadā attiecīgi 180 hektāri). Šim mērķim izlietoti 125 tūkstoši latu (1998. gadā attiecīgi 134 tūkstoši. Pusi no visiem stādījumiem aizņem zemenes. Visaktīvākie dārzkopji bijuši Ludzas, Preiļu un Tukuma rajonā, kur vidēji apstādīts 30 līdz 40 hektāru. Diemžēl četros rajonos nebija neviena pieteikuma. Šogad dārzkopji var pretendēt uz 100 000 latu subsīdiju summu.

Augļkopju konferencē pārstrādes uzņēmumu vārdā uzstājās SIA "Pūres cehs" direktors Aivars Žimants . Stāstot par uzņēmuma izveidi pirms deviņiem gadiem, kad šeit tika pārstrādāti tikai 500 kg augļu un ogu mēnesī, tagad jau tiek pārstrādātas vairāk nekā 100 tonnas. Jau tagad Pūres uzņēmums kļuvis par lielāko Baltijas valstīs. Šeit gatavotos biezeņus un džemus iepērk ne tikai Latvijas uzņēmumi "Laima", "Staburadze", dažādi konditorejas cehi un piena pārstrādes kombināti, bet arī kaimiņvalstu jogurtu un saldējumu ražotāji.

Šoruden Pūrē plānots iepirkt 75 tonnas zemeņu, pa 10 tonnām jāņogu, upeņu, aveņu, 35 tonnas plūmju un 250 tonnas ābolu, nelielos daudzumos arī mellenes, brūklenes un dzērvenes, tas veikts, pateicoties jaunuzbūvētajai saldētavai. Iecerēts modernizēt arī pārstrādes cehu, uzstādot jaunas iekārtas. Tad ražošanas jaudas palielināsies. Jāpiebilst, ka pusi izejvielu SIA "Pūres cehs" ieved no kaimiņvalstīm.

Augļkopjus interesēja, vai vēl kādu perspektīvu kultūru būtu vērts audzēt. Cidoniju stādījumi nenesa cerēto veiksmi. Pūrē no cidonijām tiek gatavota sula un biezenis. Ne mazāk interesanta un pievilcīga konditoriem šķiet aronija. Tai varētu būt noiets ārvalstīs, kur aronijas biezeni izmanto kā pārtikas krāsvielu. Maz pazīstams ir plūškoks, arī tā augļi ir interesanti. Protams, tirgus izpētes process vēl ir priekšā. Un šeit liela nozīme ir Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā veiktajiem pētījumiem un izmēģinājumiem, kas iesaka pārstrādei piemērotākās augļu un ogu šķirnes. "Pūres cehs" aicināja augļkopjus slēgt ilgtermiņa līgumus par produkcijas piegādi.

Kooperatīvās sabiedrības "Lieldārzi" vadītājs Aldis Riekstiņš pastāstīja, ka sabiedrība apvieno 40 biedrus. Tā dibināta ar mērķi rast savu vietu svaigās produkcijas tirgū. Vairumtirdzniecības bāze atvērta Rīgā, Krūzes ielā 32/36. Produkciju nodot ir izdevīgi tad, ja tās apjoms ir pietiekami liels. Pretējā gadījumā iepirkuma cena būs neizdevīga. Patlaban šīs bāzes pakalpojumus izmanto galvenokārt dārzeņu audzētāji.

Pēteris Skrastiņš

iepazīstināja klātesošos ar ogu dziļās saldēšanas projektu Latvijā. Pateicoties šai metodei, ik gadu 5 līdz 6 tūkstoši tonnu meža ogu tiek eksportētas uz ārvalstīm. Un vienas no pieprasītākajām ir mellenes. Saldētavas darbojas Bauskas rajona bijušajā kopsaimniecībā "Uzvara", Pūrē, Daugavpilī, arī Liepājā un citur. Tā kā stratēģisko investoru nav izdevies atrast, par vienotu projektu nevarēja būt runa. Jābūt vismaz 100 tonnu apgrozījumam. P.Skrastiņš ieteica padomāt, kā būtu iespējams pārstrādāt un piedāvāt tirgū ogu pārpalikumus. Šeit varētu iesaistīties nelielie konservu cehi, kas ražotu kompotus, džemus un ievārījumus. Augļkopju asociācijas firmas zīme nodrošinātu savu vietu tirgū.

Pieredzē dalījās Dienvidlatgales nodaļas vadītāja Janīna Kursīte . Aizvadītajā gadā Preiļu, Daugavpils un Krāslavas rajonu zemnieku saimniecībās iestādīti 15 hektāri zemeņu, 14 hektāri upeņu, 1 hektārs intensīvā dārza un 1 hektārs ķiršu. Vislielākā saimniecība ir Vitālijam Pastaram — 12 hektāri upeņu un 7 hektāri aveņu. Regulāri notiek mācības, domā par pārstrādes pilnveidošanu.

Ziema nebūt nav augļkopjiem miera laiks. Februārī sāksies mācības dažādos Latvijas novados. Jau šonedēļ Dabas muzejā tiks atklāta augļu izstāde. Katrā novadā paredzēti savi pasākumi — būs zemeņu un dārzeņu lauku dienas, varēs iepazīties ar intensīvo dārzu veidošanu. Augļkopju asociācija saviem biedriem piedāvā pieredzes braucienus uz Poliju, Ziemeļvalstīm, Igauniju, Lietuvu. Ne mazāk rosinoši ir iepazīties ar pašmāju augļkopju darbu, piemēram, Dainas un Oļģerta Malcenieku, Vinetas Skujiņas un Vitālija Pastara, kā arī daudzu citu Latvijas dārzkopju veikumu.

Latvijas Augļkopības asociācijas konferencē tika ievēlēta jauna valde. Turpmāk tās darbu vadīs Latvijā pazīti un cienīti dārzkopji — Edīte Kaufmane, Māra Skrīvele, Ligita Rezgale, Janīna Kursīte, Aldis Riekstiņš, Jānis Zilvers un Andis Vecmanis. Par valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Jānis Zilvers.

Ingrīda Rumbēna,  "LV" nozares redaktore

FRUKTI.JPG (35763 BYTES)
Augļkopju konferences dalībnieki ieinteresētā sarunā Foto: Marika Vanaga

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!