Iesniegumi

Par Nacionālās radio un televīzijas padomes

locekļu kandidatūrām

(Saeimas dok.nr.3070)

Saeimas Kanceleja

Par Ģenerālprokuratūras veiktās pārbaudes materiāliem, kā Saeimas deputāti ievērojuši Korupcijas novēršanas likumu un Saeimas Kārtības rulli

(Saeimas dok.nr.3076)

Saeimas Prezidijam

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā 16.septembra sēdē izskatīja Ģenerālprokuratūras veiktās pārbaudes materiālus par to, kā Saeimas deputāti ir ievērojuši Saeimas Kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma normas, un atzīmēja, ka pārbaudē konstatēts, ka 34 Saeimas deputāti ir pieļāvuši minēto likumu pārkāpumus. Lai gan ievērojama daļa no tiem ir bijusi visai maznozīmīga, nav nodarījusi ne valsts, ne personu interesēm nekādu kaitējumu, tomēr šis fakts grauj mūsu valsts augstākās likumdošanas iestādes prestižu valsts iedzīvotāju acīs un rada negatīvu iespaidu par Latviju starptautiskajā sabiedrībā.

Komisija lūdz iekļaut komisijas ziņojumu un Saeimas lēmuma projektu "Par Saeimas Kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu no-vēršanu" kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā sadaļā "Patstāvīgie priekšlikumi".

Pielikumā: Saeimas lēmuma projekts uz 1 lapas.

Ar cieņu -

Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs I.Bišers

1997.gada 17.septembrī

Saeimas lēmuma projekts

Par Saeimas Kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu

Latvijas Republikas Saeima nolemj:

1. Aicināt visus deputātus pievērst īpašu uzmanību tām Saeimas Kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma normām, kuras nosaka viņu pienākumus, un konsekventi pildīt šos pienākumus.

2. Uzlikt par pienākumu Saeimas Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai rūpīgi izvērtēt Korupcijas novēršanas likuma piemērošanas praksi un, ņemot vērā likuma piemērošanas gaitā konstatētās likuma nepilnības un nepietiekamo sasaisti ar citiem likumiem, ierosināt nepieciešamo grozījumu izdarīšanu šajā likumā, kā arī ar to saistītajos likumos.

3. Aicināt Ministru kabinetu nostiprināt to valsts struktūru darbu, kuras nodrošina Korupcijas novēršanas likuma ievērošanu, kā arī pārstrādāt valsts amatpersonu deklarācijas veidlapu, lai tajā tiktu pareizi atspoguļots reālais stāvoklis.

Par Aleksandra Guzņajeva kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3041)

Pamatojoties uz š.g. 9.septembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Aleksandra Guzņajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 9.septembrī priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 9.septembra sēdes protokola nr.26

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Pētersons, A.Prēdele, O.Dunkers, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā - par Aleksandra Guzņajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Aleksandra Guzņajeva kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Aleksandru Guzņajevu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Aleksandrs Guzņajevs ir talantīgs, latviešu mentalitātei tuvs mūziķis. A.Guzņajevs, kā diriģents daudz strādādams Latvijas koros, ir piedalījies dažādos Eiropas mūzikas festivālos un konkursos, kaldinot laurus Latvijas prestižam.

No šā gada februāra Aleksandrs Guzņajevs ir Rīgas kamerkora "Ave Sol" mākslinieks. Viņš ir izcils talants, no dabas apveltīts ar unikālu absolūto dzirdi un lieliski tembrētu tenora balsi. Kopā ar kori "Ave Sol" Aleksandrs Guzņajevs gatavojas piedalīties Latvijas kultūrai nozīmīgos pasākumos gan Latvijā, gan ārzemēs.

Saeimas deputāti: P.Putniņš, A.Prēdele, K.Druva, R.Apalups,

J.Rubulis, Ā.Ločmelis, A.Naglis, M.Vītols

Aleksandrs Guzņajevs jau kopš skolas pirmajiem gadiem līdz mācību beigšanai augstskolā iekļāvies latviešu mūzikas kultūras vidē.

No 1966. līdz 1975.gadam Aleksandrs Guzņajevs mācījās E.Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, vienlaikus dziedādams skolas zēnu korī Jāņa Erenštreita vadībā.

No 1975. līdz 1980.gadam, turpinot mācības Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā kordiriģentu nodaļā, Aleksandrs Guzņajevs aktīvi piedalījās studentu kora sastāvā gan koncertos Latvijā, gan Baltijas studentu Dziesmusvētku pasākumos, kā arī koncertos ārzemēs. Kā apdāvināts students 1979.gadā Aleksandrs Guzņajevs piedalījās komponista Alfrēda Kalniņa simtgadei veltītajā republikas jauno kordiriģentu konkursā un kļuva par trešās pakāpes laureātu. Tādējādi Aleksandrs Guzņajevs izveidojies par muzikāli apdāvinātu, latviešu mentalitātei tuvu, aktīvu mūziķi.

Ilgāku laiku, no 1974. līdz 1980.gadam, Aleksandrs Guzņajevs bija tautas vīru kora "Dziedonis" dalībnieks, vienlaikus veicot otro tenoru koncertmeistara pienākumus. Ar kori "Dziedonis" Aleksandrs Guzņajevs piedalījies dažādos Eiropas mūzikas festivālos un konkursos, kaldinot laurus Latvijas koru prestižam.

No 1991. līdz 1992.gadam Aleksandrs Guzņajevs strādāja par mākslinieku Latvijas Valsts akadēmiskajā korī "Latvija".

No šā gada februāra Aleksandrs Guzņajevs ir Rīgas kamerkora "Ave Sol" mākslinieks un kā izcils mūziķis ar dabas apveltītu talantu - unikālu absolūto dzirdi un labi tembrētu tenora balsi - kopā ar kori "Ave Sol" gatavojas piedalīties Latvijas kultūrai nozīmīgos pasākumos gan Latvijā, gan ārzemēs. Rīgas kamerkora "Ave Sol" vārdā lūdzu Latvijas Republikas Saeimu piešķirt Aleksandram Guzņajevam ārpus kārtas Latvijas Republikas pilsonību, kas nepieciešama, lai pārstāvētu latviešu kora kultūru ārzemju braucienos.

Ar cieņu, -

Imants Kokars, Rīgas kamerkora "Ave Sol"

mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents

Latvijas Komponistu savienība atbalsta Aleksandra Guzņajeva lūgumu piešķirt viņam Latvijas Republikas pilsonību. Aleksandrs Guzņajevs ir labi pazīstams latviešu mūziķu sabiedrībā kā talantīgs kordiriģents un atsaucīgs kolēģis. Strādādams kā kordiriģents, Aleksandrs Guzņajevs vienmēr ar izpratni ir atsaucies latviešu komponistu kora skaņdarbu atskaņošanai.

Īpaši var uzsvērt Aleksandra Guzņajeva ieguldījumu jauno mūziķu audzināšanā, vadot Jelgavas mūzikas vidusskolas zēnu kori, kad koris aktīvi piedalījās latviešu jauno komponistu darbu pirmatskaņojumos.

Arī strādādams kā mākslinieks Latvijas Valsts akadēmiskajā korī "Latvija", Aleksandrs Guzņajevs devis nozīmīgu ieguldījumu latviešu komponistu darbu atskaņošanā, koncertos, televīzijas ierakstos, gan arī Latvijas Komponistu savienības plēnumu pasākumos.

Tādu - muzikāli apdāvinātu, latviešu mentalitātei tuvu, aktīvu un atsaucīgu mūziķi - mēs viņu pazīstam.

Lūdzam Latvijas Republikas Saeimu piešķirt Aleksandram Guzņajevam ārpus kārtas Latvijas Republikas pilsonību.

Ar cieņu,-

Leons Amoliņš , Latvijas Komponistu savienības priekšsēdētājs

1997.gada 3.jūnijā

Autobiogrāfija

Es, Aleksandrs Guzņajevs, esmu dzimis 1957.gada 1.jūnijā Rīgā. Tēvs - Boriss Guzņajevs dzimis 1924.gadā Krievijā, dzīvo Rīgā kopš 1945.gada, mūziķis, strādāja par ansambļa vadītāju vairākos pašdarbības kolektīvos, kā arī par teorētisko priekšmetu pasniedzēju J.Mediņa mūzikas vidusskolā, pensionārs, II grupas invalīds kopš 1989.gada. Māte - Tatjana Guzņajeva dzimusi 1923.gadā Krievijā, dzīvoja Latvijā kopš 1943.gada, mirusi 1989.gadā, apglabāta Lāčupes kapos. Brālis - Sergejs Guzņajevs dzimis 1950.gadā Rīgā, strādā Carnikavas pagastā par katlumājas automātikas atslēdznieku. Sieva - Gaļina Guzņajeva dzimusi 1963.gadā Baltkrievijā, mājsaimniece. Meita - Tatjana Guzņajeva dzimusi 1989.gadā Rīgā, skolniece.

Mācības uzsāku 1964.gadā Rīgas 35.astoņgadīgajā skolā. 1966.gadā pārgāju uz E.Dārziņa mūzikas vidusskolas zēnu kora klasi, kuru absolvēju 1975.gadā. No 1975. līdz 1980.gadam mācījos J.Vītola Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu nodaļā pie prof. Imanta Kokara.

Studiju gados aktīvi piedalījos vīru kora "Dziedonis" sastāvā kā otro tenoru grupas koncertmeistars koncertos, koru skatēs, Dziesmu svētkos, starptautiskajos konkursos ārpus republikas robežām. No 1980. līdz 1982.gadam biju iesaukts obligātajā karadienestā Baltijas kara apgabala ansamblī, kur biju kormeistara palīgs, kā arī dziedāju korī.

Pēc demobilizācijas, no 1982.gada, strādāju par klavierskaņotāju Jūrmalas sadzīves pakalpojumu kombinātā. Paralēli strādāju par diriģentu Jelgavas mūzikas vidusskolas zēnu korī, kā arī par kormeistaru Rīgas Kurzemes rajona kultūras nama jauktajā korī "Līgo". 1991.gadā tiku pieņemts par mākslinieku Latvijas Valsts akadēmiskajā korī "Latvija", kura sastāvā esmu vairākkārt pārstāvējis latviešu kora kultūru ārzemēs. 1992.gadā savas meitas veselības stāvokļa dēļ biju spiests izbraukt uz Baltkrieviju. Tur strādāju kā līgumdarbinieks Latvijas Republikas konsulātā Vitebskā un biju vēstures un mūzikas pasniedzējs Latviešu svētdienas skolā. 1996.gada 23.oktobrī Latvijas Republikas Ministru kabinets piešķīra man pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Pašlaik strādāju Brunavas pagasta Grenctāles kultūras namā par jauktā kora diriģentu un Rīgas kamerkorī "Ave Sol" par mākslinieku.

1997.gada 2.jūnijā A.Guzņajevs