Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Ludzas rajona teritoriālo reformu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.12.1998., Nr. 355/356 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51792

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums

Par likuma "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slīmības pabalstiem"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmei

Vēl šajā numurā

01.12.1998., Nr. 355/356

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Ludzas rajona teritoriālo reformu

Vakar, 30. novembrī, Ludzas rajona padomē tika apspriesti

PHARE programmas ietvaros izdarītie izpētes pirmie rezultāti

LUDZA.JPG (60105 BYTES)

"Latvijas Vēstneša" redakcija viņnedēļ saņēma šādu ielūgumu:

"Ludzas rajona padome aicina Jūs piedalīties Ludzas rajona izpētes rezultātu prezentācijā 1998.gada 30.novembrī pulksten 11 Ludzas rajona padomē, Raiņa ielā 16, Ludzā.

Prezentācijā piedalīsies:

pašvaldību lietu valsts ministrs Jānis Bunkšs, SIA "Blezūrs — Konsultāciju birojs" direktors Rolands Blezūrs un eksperte Inga Vilka, Ludzas rajona padomes priekšsēdētājs Juris Bozovičs, izpilddirektors Jevgēnijs Slišāns un citi rajona padomes pārstāvji."

Konsultāciju biroja izplatītajā informācijā teikts:

"Šogad no marta līdz oktobrim Eiropas Savienības PHARE programmas ietvaros tika realizēts projekts "Atbalsts teritoriālajai reformai Latvijā — Talsu un Ludzas rajona izpēte". Projekta pasūtītājs ES PHARE Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāts konkursa kārtībā par projekta vadītāju un izpildītāju izvēlējās SIA "Blezūrs — Konsultāciju birojs".

Izpēte Ludzas rajonā bija viens no pirmajiem šāda veida pasākumiem Latvijā. Projekta gaitā tika veikti pētījumi, kas atspoguļo reālo situāciju pašvaldībās: pašvaldību funkciju izpildi, finansiālo stāvokli, pašvaldību sadarbību un dažādu mērķa grupu attieksmi pret pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Pamatojoties uz izpēti un attieksmi pret teritoriālo reformu, ir doti priekšlikumi par jaunu pašvaldību izveidošanas iespējām un pasākumiem, kas veicami, lai tās realizētu. Ludzas rajona izpēte notika, pirms vēl Saeimā tika pieņemts administratīvi teritoriālās reformas likums. Lai sekmētu pēc iespējas objektīvāka likuma pieņemšanu, Talsu un Ludzas rajona izpētes rezultāti tika izklāstīti 6.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas dalībniekiem speciāli sarīkotā seminārā."

Tālāk — konspektīvs pārskats par izpētes rezultātiem. To publicēšanai sagatavojis "LV" informācijas redaktors Mintauts Ģeibāks.

Šis pārskats līdz ar citiem materiāliem ir sagatavots atbilstoši projekta "Atbalsts teritoriālajai reformai Latvijā — rajonu izpēte" darba uzdevumiem. Eiropas Savienība PHARE programmas ietvaros pēc konkursa noslēdza līgumu ar SIA "Blezūrs — Konsultāciju birojs" par konsultāciju pakalpojumiem. Projekta rezultātā saņēmējinstitūcija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldes Teritoriālās reformas sekretariāts. Projekts tika finansēts no PHARE fonda.

I. Mērķi

Palīdzības projekta "Atbalsts teritoriālajai reformai Latvijā" ietvaros veiktās Ludzas rajona izpētes galvenie mērķi ir:

1. Sniegt reālu pārskatu par situāciju Ludzas rajona, pilsētu un pagastu pašvaldībās attiecībā uz:

• uzdevumu izpildi (kādi pašvaldību pakalpojumi tiek sniegti un kādas funkcijas tiek veiktas, kādā veidā un cik lielā mērā tās tiek veiktas);

• izpildvaras stāvokli (nodarbinātais personāls, tā skaits, izglītība, pieredze, papildu nepieciešamais personāls, lai pašvaldība varētu veikt visas likumā paredzētās funkcijas);

• pašvaldību iestādēm (to skaits, klienti, darbības lauks);

• finansiālo situāciju (ienākumu struktūra un izdevumu struktūra);

• pašvaldību sadarbības formām un problēmām, kas radušās šajā sakarā;

• uzņēmumu daudzumu, to īpašuma formām un citām darba vietām pašvaldības teritorijā;

• tehnisko un sociālo infrastruktūru, tās ietekmi uz pašvaldības iespējām pildīt savus uzdevumus.

2. Atspoguļot dažādu grupu (pašvaldību iedzīvotāju, darbinieku un vadītāju) attieksmi pret teritoriālo reformu.

3. Pamatojoties uz veikto izpēti un izzināto attieksmi pret teritoriālo reformu, sniegt priekšlikumus par jaunu pašvaldību izveidošanu Ludzas rajonā un konkrētiem pasākumiem, kas veicami, lai to sasniegtu.

II. Izpēte

Izpētes darbs Ludzas rajonā, ko izvēlējās Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāts, notika ciešā sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldi un Teritoriālās reformas sekretariātu. Reģionālās izpētes darbs balstījās uz oficiālo informāciju, pašvaldību sniegto informāciju, pielietojot aptaujas ar noteiktu mērķi, individuālas intervijas, kā arī prezentācijas un darbu grupās.

Izpēte Ludzas rajonā sākās ar sagatavošanās darbiem, kuros ietilpa: izpētes jautājumu paketes sagatavošana; aptauju, interviju jautājumu un veidlapu sagatavošana dažādām mērķa grupām; intervijām izvēlēto ekspertu instruēšana; jau esošās informācijas apkopošana un analīze, projekta gaitas koordinācija, transporta un viesnīcu nodrošināšana, semināru rīkošana. Darbība tika saskaņota ar Ludzas rajona padomes pārstāvjiem.

Jau 15.jūlijā Ludzā notika projekta ievada seminārs visām Ludzas rajona pašvaldībām. Šajā seminārā ar rajonu pašvaldību vadītājiem tika apspriesti šādi jautājumi:

• izpētes mērķi;

• pētījumu grafiks;

• pētījumu organizēšanas process;

• sadarbība ar masu informācijas līdzekļiem;

• pašvaldību uzdevumi izpētes datu nodrošināšanā;

• iedzīvotāju aptaujas organizēšanas iespējas, metodes (t.sk. valoda).

Galvenie centieni pētījumu veikšanā bija rast sadarbības un ieinteresētības, nevis "vienīgās patiesības" vai "vainīgā meklēšanas" garu. Tas nozīmē, ka projekta sekmes lielā mērā bija arī atkarīgas no Ludzas rajona iedzīvotāju un pašvaldību līdzdalības projekta realizēšanā.

Ludzas rajonā "Blezūrs — Konsultāciju birojs" eksperti apmeklēja visas 28 pašvaldības. Rajona pašvaldību stāvokļa atspoguļošanai ir izmantota informācija, kas iegūta no pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem, gan rakstiskā veidā aizpildot speciāli sagatavotas anketas, gan atsevišķās grupu intervijās (atsevišķi pašvaldības deputātiem un revīzijas komisijas locekļiem vienā grupā un darbiniekiem otrā grupā).

III. Vispārējās un demogrāfiskās situācijas raksturojums

Ludzas rajons atrodas Latvijas austrumu daļā. Tam ir ārējā valsts robeža ar Krieviju (Pleskavas apgabals) 122,6 km garumā un ar Baltkrieviju (Vitebskas apgabals) 8,4 km garumā. Latvijas iekšienē Ludzas rajons robežojas ar Balvu, Krāslavas un Rēzeknes rajoniem. Ludzas rajona dienvidu daļā atrodas Latgales augstiene (augstākais punkts — Rudavas kalns atrodas 244 m virs jūras līmeņa). Rajona ziemeļu daļā plešas Austrumlatvijas zemiene, Ziemeļaustrumos — Veļikajas zemiene. Rajona apkārtne ir pauguraina un ļoti gleznaina. Rajona teritorijā atrodas 144 ezeri ar platību lielāku par 1 ha. Meži aizņem 30 procentus, purvi — 7 procentus no rajona kopējās teritorijas. Rajonā ir vairāki īpaši aizsargājami dabas objekti. Rajons ir bagāts ar dolomīta un kūdras krājumiem, kā arī ar māla atradnēm.

Ludzas rajonā ir trīs pilsētas — Ludza, Kārsava, Zilupe un 24 pagasti. Attiecīgi rajonā darbojas trīs pilsētu un 24 pagastu pašvaldības, kas veido pašvaldību sistēmas pirmo līmeni. Pašvaldības sistēmas otrajā līmenī darbojas rajona pašvaldība, kuras padomi veido pilsētu domju un pagastu padomju priekšsēdētāji.

Ludzas rajona kopējā platība ir 2569 km2. Pēc platības lielākie pagasti ir Salnavas pagasts (166 km2), Istras pagasts (164 km2), Malnavas pagasts (164 km2), Līdumnieku pagasts (161 km2), bet mazākie — Pureņu pagasts (60 km2), Miglinieku pagasts (67 km2), Ņukšu pagasts (69 km2).

1998.gada sākumā pastāvīgo iedzīvotāju skaits rajonā bija 38 664. Tāpat kā visā Latvijā iedzīvotāju skaits Ludzas rajonā sarūk. 1996.gadā tas samazinājās par 511 jeb par 1,3%, salīdzinot ar 1995.gadu, bet 1997.gadā — par 359 jeb par 0,9%, salīdzinot ar 1996.gadu. Iedzīvotāju skaita samazināšanās rajonā notiek uz negatīvā dabiskā pieauguma rēķina. 1996.gadā Ludzas rajonā dzimušo skaits bija 291, mirušo skaits — 851. 1997.gadā rajonā piedzima 283, nomira — 842. Tādējādi dabiskais pieaugums 1996.gadā bija 560, bet 1997.gadā tas bija 559. Gan 1996.gadā, gan 1997.gadā migrācijas saldo rajonā bija pozitīvs: 1996.gadā — 49, 1997.gadā — 23. 1996.gadā Ludzas rajonā iebrauca 1001, no rajona izbrauca 952. 1997. gadā rajonā iebrauca 846, izbrauca no rajona 623. Turklāt 1996.gadā starpvalstu migrācija rajonā bija negatīva (-23), bet 1997.gadā — pozitīva (23).

Iedzīvotāju skaita samazināšanās Ludzas rajonā notiek tādos pašos tempos kā Latvijā kopumā. Rajona īpatsvars valsts iedzīvotāju kopskaitā gan 1997. gada sākumā, gan 1998.gada sākumā bija 1,57%.

Iedzīvotāju skaits 1997.gadā samazinājies visās trijās rajona pilsētās, bet septiņos pagastos (Blontu, Briģu, Ciblas, Istras, Ņukšu, Rundēnu un Zvirgzdenes) tas ir palielinājies. Rajona centrā Ludzā 1998.gada sākumā bija 11 323 iedzīvotāji jeb 29% no rajona iedzīvotāju kopskaita.

Iedzīvotāju skaita ziņā vislielākais ir Malnavas pagasts (2115). Tas ir vienīgais pagasts, kurā dzīvo vairāk nekā 2 tūkstoši cilvēku. Astoņos pagastos iedzīvotāju skaits svārstās no1 tūkstoša līdz 2 tūkstošiem, bet 15 pagastos dzīvo mazāk nekā tūkstotis. Vismazākais pēc iedzīvotāju skaita ir Goliševas pagasts (545), Lauderu pagasts (559) un Līdumnieku pagasts (564).

No pagastiem vislielākais iedzīvotāju blīvums ir Ciblas pagastā (15,2 uz 1 km2), Malnavas pagastā (12,9 uz 1 km2) un Nautrēnu pagastā (12,1 uz 1 km2). Visretāk apdzīvotie ir Līdumnieku pagasts (3,5 uz 1 km2), Blontu pagasts (6,3 uz 1 km2) un Istras pagasts (6,6 uz 1 km2).

Ludzas rajona pilsētās dzīvo 42 procenti un laukos 58 procenti no rajona kopējā iedzīvotāju skaita. Sieviešu īpatsvars ir 53 procenti.

Demogrāfiskā slodze, t.i., darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 personām darbspējas vecumā Ludzas rajonā ir 898 (1998.gada sākumā). Tā ir ievērojami augstāka nekā caurmērā valstī (726) un ir visaugstākā valstī.

Iedzīvotāju īpatsvars līdz darbspējas vecumam iedzīvotāju kopskaitā Ludzas rajonā ir vismazākais starp valsts 26 rajoniem (19,0%).

Pēc darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara (51,9%) Ludzas rajons ievērojami atpaliek no caurmērā rādītāja valstī (57,9%) un pārspēj tikai Rēzeknes rajonu (51,3%). Virs darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars Ludzas rajonā (29,0%) ir vislielākais valstī. Caurmērā Latvijā tas ir 22,8%. Arī pensionāru īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā Ludzas rajonā (30,9% 1998.gada sākumā) ir vislielākais valstī (caurmērā valstī 26,2%). Sevišķi augsts pensionāru īpatsvars ir Nirzas pagastā (41,6%), Līdumnieku pagastā (39,0%) un Rundēnu pagastā (38,2%).

Pēc latviešu īpatsvara (54,6%) Ludzas rajons maz atšķiras no caurmēra rādītāja Latvijā (55,5%). No pārējām tautībām lielāko īpatsvaru veido krievi (38,1%), baltkrievi (3,7%), ukraiņi (1,6%) un poļi (0,9%).

Ludzas rajonā ir viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem valstī. 1998.gada sākumā Ludzas rajonā reģistrēts 3171 bezdarbnieks, tātad 15,8% no darbspējas vecuma iedzīvotājiem. 68% no reģistrētiem bezdarbniekiem ir ilgstošie bezdarbnieki. Visaugstākais bezdarba līmenis ir Lauderu pagastā (31,8%), Miglinieku pagastā (27,4%) un Goliševas pagastā (26,9%), viszemākais — Istras pagastā (5,7%) un Zilupē (9,5%). Pēc pašvaldību informācijas reālais bezdarba līmenis ir ievērojami augstāks par oficiālo un caurmērā rajonā — 40%. Bezdarbnieku vidū vislielāko īpatsvaru veido personas, kurām ir pamata un vidējā izglītība. 1997.gadā rajonā izveidots pieaugušo izglītības centrs, kurā noteik valodu, datorzinību, menedžmenta u.c. kursi, īpašu uzmanību pievēršot bezdarbnieku pārkvalifikācijai.

 

IV. Sociālā un tehniskā

infrastruktūra

No sociālās aprūpes objektiem Ludzas rajonā darbojas:

• Isnaudas bērnu patversme ar 45 plānotām vietām un 47 audzēkņiem;

• veco ļaužu pansionāts Cirmas pagastā ar 45 plānotām vietām un 47 iemītniekiem;

• psihoneiroloģiskais pansionāts Istras pagastā ar 75 plānotām vietām un 81 iemītnieku.

Ludzas rajonā darbojas deviņas ambulatoriskās aprūpes medicīniskās iestādes, tai skaitā trīs poliklīniku nodaļas slimnīcās (Ludzā, Kārsavā un Zilupē) un seši patstāvīgi doktorāti (ambulances) Istras, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas un Rundēnu pagastos.

Rajonā darbojas 24 feldšeru veselības punkti un feldšeru vecmāšu punkti.

Rajonā ir trīs slimnīcas (Ludzā, Kārsavā un Zilupē) ar kopējo gultu skaitu 268 (1997.gada beigās). Tas ir par 52 gultām jeb par 16% mazāk nekā 1996. gada beigās.

Rajonā darbojas 18 pirmskolas iestādes un četras pirmskolas bērnu grupas skolās, kuras apmeklē 1026 bērni un kurās uz 1997.gada 1.septembri strādāja 141 pedagoģiskais darbinieks.

Rajonā ir 28 vispārizglītojošās dienas skolas, tai skaitā deviņas vidusskolas. Ludzā darbojas divas, Kārsavā, Mežvidu pagastā un Zvirgzdenes pagastā pa divām vispārizglītojošām dienas skolām. Isnaudas, Miglinieku un Zaļesjes pagastos skolas nav, bet pārējos pagastos un Zilupē ir pa vienai vispārizglītojošai skolai.

Rajona vispārizglītojošajās dienas skolās 1997./98. mācību gada sākumā mācījās 5170 skolēnu (par 41 vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā) un strādāja 604 pedagoģiskie darbinieki, tai skaitā 578 skolotāji. Skolotāju skaits gada laikā ir palielinājies par 68 jeb par 13%. Dažas skolas ir ļoti mazas, piemēram, Pureņu skolā mācās 16 skolēni, Blontu skolā — 41 skolēns, Līdumnieku un Malnavas skolās — 44 skolēni. Sakarā ar nelabvēlīgo iedzīvotāju vecuma struktūru rajonā gaidāms, ka nākotnē skolēnu skaits rajonā varētu samazināties.

Turklāt Ludzā darbojas vakara (maiņu) vispārizglītojošā skola. Tajā 1997./98. mācību gada sākumā mācījās 267 skolēni. Tas bija par 63 skolēniem jeb par 31% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Rajonā ir viena arodskola — Zilupes lauksaimniecības skola — un viena vidējā speciālā mācību iestāde — Malnavas lauksaimniecības tehnikums.

Zilupes lauksaimniecības skolā 1997./98. mācību gada sākumā bija 187 audzēkņi (par 18 audzēkņiem jeb par 9% mazāk nekā 1996./97. mācību gada sākumā) un strādāja 37 pedagoģiskie darbinieki.

Malnavas lauksaimniecības tehnikumā 1997./98. mācību gada sākumā bija 510 audzēkņi, kas bija par 54 audzēkņiem jeb par 12% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tehnikumā strādā 56 pedagoģiskie darbinieki.

Rajonā darbojas trīs mūzikas skolas (Ludzā, Kārsavā un Zilupē), mākslas skola (Ludzā), sporta skola (Ludzā), kā arī bērnu un jaunatnes centrs (Ludzā).

Ludzas rajonā 1997.gada beigās bija 44 publiskās bibliotēkas. Lai arī 1997.gadā publisko bibliotēku skaits ir samazinājies par trijām vienībām, lasītāju skaits šajā laikā ir palielinājies par 156 lasītājiem un 1997.gada beigās tas rajonā sasniedza 11 960. Sakarā ar iedzīvotāju pirktspējas pazemināšanos bibliotēku apmeklējumu skaits arvien pieaug. Sevišķi pieprasīti ir preses izdevumi — laikraksti un žurnāli. Rajonā nav neviena pagasta, kurā nebūtu publiskās bibliotēkas, bet 10 pagastos ir pa divām bibliotēkām un divos pagastos (Malnavas un Mežvidu) pa trīs bibliotēkām. Katrā no rajona pilsētām darbojas divas publiskās bibliotēkas, tai skaitā viena bērnu bibliotēka.

Rajonā 1997.gada beigās darbojās 25 tautas (kultūras) nami ar kopējo vietu skaitu skatītāju zālē— 5148. Lielākie tautas nami ir Ludzā (500 vietas), Zilupē (400 vietas), Rundēnu pagastā (400 vietas), Kārsavā (350 vietas), Pušmucovas pagastā (350 vietas). Rajona tautas namos 1997.gada beigās strādāja 62 darbinieki, darbojās 94 mākslinieciskie kolektīvi un pulciņi, dalībnieku skaits tajos — 1142. Salīdzinot ar 1996.gadu, 1997.gadā māksliniecisko kolektīvu un pulciņu skaits pieaudzis par 7 vienībām.

Tautas nama nav Lauderu, Malnavas un Zaļesjes pagastos un kopš 1998.gada arī Miglinieku pagastā. Visos pārējos pagastos un pilsētās ir pa vienam tautas vai kultūras namam, bet Nirzas pagastā ir divi tautas nami. Diemžēl iedzīvotāju aktivitāte attiecībā uz kultūras pasākumiem mazinās.

Rajonā ir viens stacionārais kinoteātris Ludzā. Apmeklējuma skaits tajā ir vismazākais valstī — 392 apmeklējumi 1997.gadā. Salīdzinot ar 1996.gadu, kinoteātra apmeklējumu skaits samazinājies gandrīz trīs reizes.

Ludzas rajonā darbojas Ludzas novadpētniecības muzejs ar bagātīgu eksponātu klāstu. Tajā 1997.gada beigās strādāja 9 darbinieki (par diviem vairāk nekā 1996.gada beigās). Muzeju 1997.gadā apmeklēja 3,3 tūkstoši interesentu.

Rajonā darbojas divas viesnīcas (abas Ludzā) ar 90 gultām. 1997.gadā viesnīcas apkalpoja 1425 klientus, par 242 jeb par 20% vairāk nekā 1996.gadā.

1997.gada beigās rajonā bija 40 pasta iestādes un nodaļas. Dažos pagastos tās ir vairākas. Telefona aparātu skaits pilsētu telefona tīklā 1997.gada beigās bija 5124 vienības (par 74 vienībām vairāk nekā 1996.gadā), tai skaitā dzīvokļu telefoni — 4436 (par 203 vienībām vairāk nekā 1996.gadā). Toties lauku telefona tīklā telefonu skaits ir samazinājies no 3480 vienībām 1996.gada beigās līdz 3250 vienībām 1997.gada beigās, tai skaitā dzīvokļu telefonu skaits ir samazinājies no 3069 vienībām līdz 2925 vienībām. Ludzas rajonā uz 1000 iedzīvotājiem ir 190 dzīvokļu telefonu, kas ir par 55 vienībām jeb par 22% mazāk nekā caurmērā valstī. Publiskā telefona tīkla sakaru kvalitāte rajonā ir neapmierinoša, jo sakaru centrālēs izmantojamā tehnika ir nolietojusies un neatbilst mūsdienu prasībām.

Ludzas rajonu šķērso abas galvenās dzelzceļa līnijas Latvijas austrumdaļā:

• Sanktpēterburga — Kārsava — Rēzekne — Daugavpils — Viļņa — Varšava;

• Maskava — Zilupe — Ludza — Rēzekne — Krustpils — Jelgava — Ventspils.

Caur Ludzas rajona teritoriju iet divas rietumu — austrumu koridorā ietilpstošas starptautiskas nozīmes autoceļu trases:

• Rīga — Rēzekne — Ludza — Terehova — Maskava;

• Rēzekne — Kārsava — Pitalova — Pleskava — Sanktpēterburga.

Svarīga ir arī autoceļu trase Kārsava — Ludza — Ezernieki.

Autoceļu kopgarums rajonā ir 2457,5 km, no kuriem 35% ir valsts autoceļi un 65% pagastu ceļi. Valsts autoceļu garums — 852 km, tai skaitā galvenie ceļi — 84 km, I šķiras ceļi — 180 km, II šķiras ceļi — 588 km. 682 km jeb 80% no visiem valsts autoceļiem ir ar cieto segumu, no tiem 199 km ir uzlabotie ceļi.

Pagastu ceļu garums ir 1605,5 km. Visvairāk to ir Malnavas pagastā (136,3 km), Istras pagastā (110,7 km), Salnavas pagastā (88,8 km) un Nautrēnu pagastā (82,3 km), bet vismazāk — Blontu pagastā (36,6 km), Miglinieku pagastā (39,7 km), Goliševas pagastā (43,7 km) un Pureņu pagastā (43,8 km). Pagastu ceļu kvalitāte ir zema. Autoceļu fonda piešķirtie līdzekļi tikai daļēji spēj segt izmaksas ceļu remontiem.

Pašvaldību rīcībā esošās centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas vairumā gadījumu ir nolietojušās un to atjaunošanai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.

V. Informācijas infrastruktūra

Ludzas rajona pašvaldības ir nepietiekami nodrošinātas ar datoriem. Vienā pašvaldībā — Pušmucovas pagastā — nav neviena datora. Lielākajā daļā pašvaldību (19) ir tikai pa vienam datoram. Visvairāk datoru ir Ludzas rajona pašvaldībā (10), Ludzas pilsētas (6), Malnavas pagasta (4), Kārsavas pilsētas (3) un Mežvidu pagasta (3) pašvaldībās. Pēc rajonu pašvaldību vērtējuma tām papildus būtu nepieciešams ap 80 datoru, lai apmierinoši varētu veikt pārvaldes funkcijas.

Datori tiek izmantoti pašvaldību grāmatvedības uzskaitē, zemes īpašuma uzskaitē, mājsaimniecību uzskaitē, finansu aprēķinos, sociāli ekonomiskās attīstības analīzē un plānošanā, teritorijas attīstības plānošanā, iedzīvotāju un citu reģistru vešanai utt. Dažas pašvaldības sadarbojas ar centralizēto iedzīvotāju reģistru. Tikai dažas pašvaldības ir izveidojušas datoru lokālo tīklu, un tikai Ludzas pilsētas pašvaldība ir pieslēgusies interneta tīklam.

Ar kopēšanas mašīnām apgādātas 25 pašvaldības, kopējamo mašīnu nav Līdumnieku, Pureņu un Pušmucovas pagastu pašvaldībās. Lielākajai daļai pašvaldību papildus nepieciešamas jaudīgākas kopēšanas mašīnas. Tikai sešām pašvaldībām ir faksa aparāti. Faksu neiegādāšanās ir izskaidrojama ne tikai ar finansu līdzekļu trūkumu, bet arī ar zemas kvalitātes telefonu sakariem.

Sakaru kanālu bēdīgais stāvoklis kavē pašvaldību pieslēgšanos interneta tīklam. Neviena pašvaldība sakaru kanālus nav novērtējusi kā labus, divas pašvaldības tos vērtē kā apmierinošus, 26 pašvaldības — kā neapmierinošus.

Pašvaldību finansu līdzekļi ir nepietiekami, lai tās būtu nodrošinātas ar datoriem un citu pārvaldes tehniku, lai varētu izveidot pašvaldību informācijas sistēmu un veikt personāla apmācību darbam ar datoriem.

VI. Novērojumi un secinājumi

Ludzas rajona, pilsētu un pagastu pašvaldības projekta izpildē bija ļoti atsaucīgas un aktīvi iesaistījās rajona izpētē. Rajona pašvaldībās nav izveidotas vienotas datu bāzes, lai pašiem būtu iespējams objektīvi izvērtēt situāciju, analizēt tendences un plānot attīstību saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Pašvaldībās ir vāji attīstīta uzņēmējdarbība. Nav skaidra rajona ekonomiskās attīstības stratēģija un virziens. Valsts un pašvaldības neveicina uzņēmīgu cilvēku palikšanu Ludzas rajonā. Gan jaunatne pēc izglītības iegūšanas, gan ekonomiski aktīvi cilvēki plūst prom no savām pašvaldībām.

Ludzas rajona uzņēmumu un iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes iepriekšējos gados lielā mērā bija balstītas uz Krievijas un Baltkrievijas tirgiem. Stāvoklis ir krasi pasliktinājies, kopš šie tirgi nav pieejami. Tradicionāli Ludzas rajona pamatnozare ir bijusi lauksaimniecība. Ludzas rajonu būtiski ietekmē Latvijas — Krievijas un Latvijas — Baltkrievijas starpvalstu attiecības.

Lielākajā daļā pašvaldību ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī. Maz ir asfaltētu ceļu, un ne vienmēr to kvalitāte ir apmierinoša. Pēc pašvaldību uzskata ceļu zemā kvalitāte kavē reģiona attīstību. Ļoti neapmierinoši Ludzas rajonā ir telefona sakari. Visas pašvaldības sūdzējās par to, cik grūti ir sazvanīt rajona centru un citus rajonus, kā arī par to, ka vietējā mērogā sarunas parasti ir ar dažādiem traucējumiem. Mobilo sakaru darbības zonas aptver tikai atsevišķas nelielas teritorijas. Sliktie sakari bremzē pašvaldību sadarbību un teritoriālo reformu.

Ludzas rajona pagastos un pilsētās vidēji tiek veikti 45 procenti pakalpojumu, kas ir minēti likumā "Par pašvaldībām". Lielākā daļa pakalpojumu netiek veikta finansu trūkuma dēļ vai tādēļ, ka pašvaldības uzskata, ka šie pakalpojumi nav nepieciešami.

Ūdens apgāde, kultūras iestāžu uzturēšana, sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm ir pakalpojumi, kas tiek pildīti visās pašvaldībās.

Nevienā pašvaldībā nav bezpajumtnieku nakts mītnes, municipālās policijas. Pašvaldības nav atzīmējušas nepieciešamību izveidot jaunas vidējās izglītības iestādes.

Atsevišķas pašvaldības uzsākušas sadarbību kopīgu uzdevumu veikšanā.

Jaunatni neapmierina ierobežotās tālākās izglītības iegūšanas iespējas pēc pamatskolas beigšanas. Lielākās problēmas ir attālums līdz izglītības centriem un nepietiekoši līdzekļi, lai segtu mācību izmaksas. Vairākos pagastos skolotāju trūkuma dēļ mācības notiek tikai krievu valodā. Nav nodrošinātas iespējas mācībām latviešu valodā pat latviešu bērniem.

Lai gan aptaujas dati liecina, ka pašvaldību darbinieku izglītības līmenis ir samērā augsts, tomēr intervijās tika uzsvērts, ka nepieciešams iegūt papildu zināšanas un prasmi, lai veiktu konkrēto darbu. Lielākā daļa pašvaldību atzīmēja juristu trūkumu. Pašvaldību darbinieku pieredze kopumā ir augstāka nekā deputātiem un revīzijas komisiju locekļiem. Pašvaldību izpildvaras un revīzijas komisiju sastāvā ar lielu pārsvaru dominē sievietes. Pašvaldību deputāti nav politisko partiju biedri (izņemot daļu Ludzas pilsētas deputātu). Līdz ar to pašvaldību deputātu ietekme uz partiju darbību un likumdošanu ir minimāla. Rajonā daudzas pašvaldības nav iesaistījušās Latvijas Pašvaldības savienības darbībā. Kā galvenie šķēršļi pašu aktīvākai līdzdalībai tika minēti lielais attālums un sliktie sakari. Tomēr augstu tiek vērtēts LPS žurnāls "Logs".

Pašvaldībām trūkst finansu resursu, lai veiktu nepieciešamos kapitālieguldījumus. Pašreiz nav pieejami precīzi dati par veiktajām un nepieciešamajām investīcijām. Netiek pievērsta pietiekoša uzmanība investīciju pamatojumam. Pašvaldībās (ar retiem izņēmumiem) netiek izstrādāti projekti, kas paredz problēmu risināšanu un pašvaldības darbības uzlabošanu un attīstību. Lai arī rajonam ir piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss, praktiski tā iespējas tiek ļoti maz izmantotas. Pēc pašvaldību domām Reģionālajam fondam nav lielas nozīmes.

Analizējot nodokļus, var secināt šādas sakarības:

— apvienojot vairākas pašvaldības, kopējā nodokļu bāze nepalielināsies. Līdz ar to pašvaldību budžetu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju nevis palielināsies, bet tikai izlīdzināsies;

— nekustamā īpašuma nodokļa bāze ir tieši atkarīga no ar nodokli apliekamo zemju platībām un to kadastrālā novērtējuma;

— pašreiz īpašuma nodokļa ieņēmumi ir atkarīgi no uzņēmējdarbības aktivitātēm un kapitāla apjoma attiecīgās pašvaldības teritorijā.

Pašvaldības nav apmierinātas ar pašreizējo nodokļu iekasēšanas sistēmu. Tās uzskata, ka esošā sistēma neveicina pašvaldību ieinteresētību un iespēju saņemt informāciju par iekasētiem nodokļiem, bet veicina nodokļu nemaksāšanu. Pašvaldības izsaka vēlmi pakāpeniski uzņemties atsevišķu nodokļu iekasēšanu. Pašvaldības negatīvi ietekmē zemes īpašnieku zemā maksātspēja.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms saistīts gan ar nodarbinātību (privāto uzņēmumu un no valsts un pašvaldību budžetiem finansēto iestāžu klātbūtne attiecīgās pašvaldības teritorijā), gan no pašvaldības teritorijā dzīvojošo darbspējīgo iedzīvotāju konkurētspējas reģionālajā darba tirgū (izglītība, kvalifikācija utt.). Ludzas rajonā ir vērojama kopsakarība starp iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāju ienākuma nodokli uz vienu iedzīvotāju.

Datu analīzes rezultāti liecina, ka pastāv kopsakarība starp iedzīvotāju skaitu pašvaldībā un tās sociāli ekonomiskās attīstības līmeni. Pašvaldībās ar lielāku iedzīvotāju skaitu sociāli ekonomiskās attīstības līmenis caurmērā ir augstāks. Pašvaldības izteicās, ka nav pietiekošas informācijas par to, kas notiek citās pašvaldībās administratīvi teritoriālās reformas jomā. Tās izteica vēlmi iegūt vairāk informācijas par citu pašvaldību pieredzi, centieniem, izpētes rezultātiem. Gandrīz neviena pašvaldība nav iesaistīta nekādā starptautiskā sadarbībā.

Starp masu medijiem lielāko popularitāti no iedzīvotāju un pašvaldību darbinieku puses ir ieguvis rajona laikraksts "Ludzas Zeme" (tiek izdots gan latviešu, gan krievu valodā). Rajonā vērojams vietējo pašvaldību informatīvo izdevumu trūkums. Tikai trīs rajona pagasti — Malnavas, Mērdzenes un Pasienes pagasts — izdod savas avīzītes. Rajonā ir teritorijas, kurās nav iespējams uztvert Latvijas valsts TV un radio programmas.

Pēc iedzīvotāju aptaujas datiem trešdaļa rajona iedzīvotāju uzskata, ka ir nepietiekami informēti par administratīvi teritoriālo reformu. Pašvaldību deputāti un darbinieki atzina, ka gan viņi, gan iedzīvotāji negatīvi uztver vārdu "reforma". Šī vārda saistīšana ar negatīvo kolhozu un sovhozu apvienošanas pieredzi liedz iedziļināties reformu būtībā un mērķos.

Arī pašvaldību darbinieki ir nepietiekami informēti par administratīvi teritoriālās reformas procesu un pamatojumu. Viņiem trūkst atbildes uz konkrētiem jautājumiem.

Ludzas rajonā jau ir uzsākta divu pagastu — Nautrēnu un Miglinieku — apvienošanās. Jaunā pašvaldība tiks iekļauta Rēzeknes rajonā. Ludzas rajonā ir noslēgti 3 pašvaldību sadarbības līgumi. Visas pašvaldības (izņemot Miglinieku un Nautrēnu pagastu) ir parakstījušas vienu no līgumiem. Tuvākais sadarbības līgumu slēgšanas mērķis ir mērķdotāciju saņemšana teritoriālplānu un attīstības plānu izstrādāšanai. Par pārējo līgumos minēto mērķu realizēšanu īpaši nav domāts. Pašvaldību darbinieki ir maz vai pat nav vispār informēti par pašvaldību sadarbības līgumiem.

Atbalstāma ir pašvaldību sadarbība, noslēdzot savstarpējus sadarbības līgumus:

• Ludzas pilsētas domes, Cirmas pagasta padomes, Ciblas pagasta padomes, Isnaudas pagasta padomes, Ņukšu pagasta padomes, Pildas pagasta padomes, Pureņu pagasta padomes, Līdumnieku pagasta padomes, Pušmucovas pagasta padomes, Blontu pagasta padomes, Zvirgzdenes pagasta padomes sadarbības līgums ar mērķi veicināt pilsētas un pagastu pašvaldību attīstību un risināt sociāli ekonomiskās un vides problēmas;

• Kārsavas pilsētas domes, Malnavas pagasta padomes, Salnavas pagasta padomes, Goliševas pagasta padomes, Mērdzenes pagasta padomes, Mežvidu pagasta padomes sadarbības līgums, lai veicinātu pašvaldību attīstību;

• Zilupes pilsētas domes, Briģu pagasta padomes, Istras pagasta padomes, Lauderu pagasta padomes, Nirzas pagasta padomes, Rundēnu pagasta padomes, Zaļesjes pagasta padomes, Pasienes pagasta padomes sadarbības līgums, lai realizētu un izstrādātu kopējas programmas un projektus, lai pārstāvētu teritorijas intereses valsts varas un citās institūcijās, kā arī starptautiskās organizācijās.

Ir pašvaldības, kuru vadītāji un deputāti saista pašvaldību apvienošanos ar pašvaldību attīstību un pašreizējās situācijas uzlabošanos. Vadoties no iepriekš minētiem principiem, kurus vajadzētu ievērot, realizējot teritoriālo reformu, Ludzas rajonā ieteicams apsvērt un izpētīt šādas pašvaldību apvienošanās iespējas:

• Pildas pagasts, Ņukšu pagasts un Pureņu pagasts;

• Ciblas pagasts un Līdumnieku pagasts;

• Zilupes pilsēta, Zaļesjes pagasts, Briģu pagasts un Lauderu pagasts;

• Mērdzenes un Goliševas pagasts.

• Nautrēnu pagasta un Miglinieku pagasta apvienotai pašvaldībai ieteicams izpētīt apvienošanās iespēju ar Ilzeskalna pagastu Rēzeknes rajonā.

Nepieciešams izstrādāt katras iespējamās jaunās pašvaldības darbības ilgtermiņa plānu, kurā būtu atspoguļots:

— izglītības iestāžu izvietojums;

— komunālo pakalpojumu organizācija;

— kultūras un sporta iespēju izvietojums, pasākumu plāns, kas paredz ka pasākumi noris dažādās vietās;

— veselības aprūpes shēma;

— sociālās aprūpes shēma;

— iedzīvotāju apkalpošanas centru izvietojums;

— iedzīvotāju iesaistīšanas pašvaldības darbībā un informēšanas mehānisms;

— pašvaldības informācijas sistēmas izveidošana;

— sabiedriskā transporta koncepcija, shēma u.c.

Šāds plāns jāizstrādā, kopīgi vienojoties visām iesaistītajām pašvaldībām un apliecinot to saistošā dokumentā (līgumā). Jaunajām pašvaldībām vai sadarbības apvienībām sava darbība jābalsta uz juridiski pamatotiem līgumiem, lai būtu garantijas, ka saistības saglabājas līdz ar jaunu deputātu ievēlēšanu.

Jāizpēta arī alternatīvas vai jāparedz iespēja par vēlāku apvienošanos ar citām teritorijām. Zinot, kāda ir iedzīvotāju attieksme pret teritoriālo reformu, pašvaldībām noteikti jāsniedz iedzīvotājiem izsmeļoša informācija par nākotnes situāciju, izmaiņu mērķiem, uzdevumiem un gaitu. Pašvaldībām jāspēj atbildēt uz visiem ar pašvaldības darbību saistītiem iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem. Iedzīvotāji nedrīkst atrasties neziņā par administratīvi teritoriālo reformu.

Šajā pārskatā izmantoti PHARE programmas "Atbalsts teritoriālajai reformai Latvijā" Ludzas rajona izpētes pārskata materiāli pēc "LV" redakcijas rīcībā iegutajiem tekstiem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!