Ar nākamgadu nāks drošākas pilsoņu pases

Mārtiņš Bičevskis, Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietas izpildītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Šā gada 1.aprīlī par nederīgu dokumentu kļuva bijušās PSRS pilsoņu pases. Skaitļi liecina, ka aptuveni 35 tūkstoši cilvēku nav laikus apmainījuši šo pasi pret derīgiem personību apliecinošiem dokumentiem — pilsoņa vai nepilsoņa pasi, bezvalstnieka statusu apstiprinošiem dokumentiem. Lielum lielā daļa no tiem ir nepilsoņi. Kāda varētu būt turpmākā notikumu gaita — cik nopietna var izvērsties situācija valstī, ņemot vērā, ka tik daudz cilvēku dzīvo bez derīgiem dokumentiem?

— Izvērtējot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) rīcībā esošos datus, jau tagad ir skaidrs, ka šo cilvēku skaits ir samazinājies un vairs nepārsniedz 35 tūkstošu robežu. Taču, vērojot aktivitāti, ar kādu pēc 1.aprīļa mūsu iestādes nodaļās ienāk iesniegumi apmainīt pases, jāatzīst, ka tā nav palielinājusies, iesniegumu skaits nav pieaudzis un joprojām saglabājas februāra un marta rādītāju robežās, tas ir, ne vairāk par 1000 iesniegumiem nedēļā.

Bet skaitlis — 35 tūkstoši — tik un tā ir liels. Kur meklējami tā rašanās cēloņi? Laika pasu apmaiņai ir bijis pietiekami — divarpus gadi, kad katrs, kas to patiešām vēlējās un kam pēc tā bija nepieciešamība, varēja apmainīt dokumentus. Protams, daļa ir slimi un veci cilvēki, kas objektīvu iemeslu dēļ nav varējuši apmainīt pases.

Pie šiem cilvēkiem joprojām turpina braukt PMLP darbinieki, ja tikai mums ir informācija, ka viņi vēlas apmainīt dokumentus. Mēs to esam darījuši visu laiku un darām arī tagad, pēc 1.aprīļa.

Svarīgi ir arī zināt, ka pensionāriem pases apmaiņa izmaksā tikai divus latus, šī samazinātā valsts nodeva ir vēl viens papildu apstāklis, kā valsts mēģina veicināt pasu apmaiņu. Cilvēkiem, kas valstī uzturas bez derīgiem dokumentiem, ir jārēķinās arī ar to, ka pienāks brīdis, kad par to sāks piemērot administratīvo sodu, jo Administratīvā kodeksa 186.pants par šādu pārkāpumu paredz naudas sodu līdz 25 latiem. Protams, šo sodu neuzliks un neiekasēs PMLP darbinieki, tas ir administratīvo komisiju uzdevums. Mēs esam apņēmušies pirmā mēneša laikā vispār nestādīt protokolus par uzturēšanos valstī bez derīgiem dokumentiem, arī valdība ir lūgusi pēc iespējas saudzīgāk un tolerantāk risināt šo problēmu, tāpēc varu droši apgalvot, ka neviens cilvēks tīši par noziedznieku pataisīts netiks. Bet, ja pēc maija mēneša beigām tiks konstatēti cilvēki darbspējīgā vecumā, kas joprojām nav apmainījuši bijušās PSRS pases, protokoli tiks sastādīti un nodoti administratīvajai komisijai izvērtēšanai, cik pamatota vai nepamatota ir bijusi kavēšanās ar dokumentu kārtošanu.

— Vai jūs paredzat arī to, ka, neraugoties uz valsts pretimnākšanu un rūpēm, paliks daļa cilvēku, kas ilgstoši turpinās dzīvot bez derīgiem dokumentiem?

— Jā, šādi cilvēki noteikti būs. Piemērs tam ir situācija ar pilsoņu pasēm. Joprojām ir daļa pilsoņu, kas nav ieguvuši to apliecinošus dokumentus. Aptuveni 6000 cilvēku pēc statusa ir nepilsoņi, bet viņiem vispār nav nekādu dokumentu — ne vecās PSRS pases, ne jauno, nepilsoņa statusu apliecinošo dokumentu. Bez jebkādiem derīgiem dokumentiem dzīvo arī aptuveni 10 tūkstoši pilsoņu, precīzāk — to, kuriem pienākas pilsoņa statuss. Tas ir personu loks, kas nekontaktē ar valsti. Tāds ir katrā valstī, arī tādās attīstītās zemēs kā Zviedrija vai Šveice.

— Vai pastāv kāda kritiskā robeža šādu personu skaitam valstī, kuru pārsniedzot tas kaut kādā veidā varētu kļūt valstij bīstams?

— Ja vērtējam šos skaitļus Latvijā, tie nekādā veidā nav un nevar kļūt bīstami. Ir jāsaprot vēl kāda būtiska lieta — formāli mums ir 35 tūkstoši cilvēku ar bijušās PSRS pasēm, bet tikai teorētiski, jo starp tiem ir arī daļa tādu, kas mūsu valstī tikai skaitās, bet reāli jau sen dzīvo citur. Lai cik skumji tas arī būtu, ir jāatzīst, ka mūsu valsts likumdošana deviņdesmito gadu sākumā nebija pietiekami precīza un tieši nenoteica kārtību, kādā cilvēks, kas vēlas atstāt valsti, var to korekti izdarīt — kā viņam pieteikt savu vēlmi valstij un kā valstij tālāk sakārtot lietas, tajā skaitā pieņemot sev zināšanai, ka šis konkrētais cilvēks vairs nav meklējams valsts iedzīvotāju vidū. Un otra problēma — astoņos gados valsts nav spējusi nodot emigrācijas funkcijas izpildi no Imigrācijas policijas atbildības PMLP pārziņā. Tas būtu tikai loģiski, jo cilvēks jau nav izdarījis neko sliktu, ja viņš vēlas braukt projām no valsts — tad kāpēc gan viņam kārtot visas formalitātes būtu jādodas uz policiju? Viņam būtu jāvēršas civilā iestādē, kur viņu pienācīgi apkalpotu un kur tiktu sniegta visa nepieciešamā informācija par dokumentu kārtošanu. Loģiski būtu arī tas, ka gan imigrācija, gan emigrācija būtu vienas iestādes pārziņā. Bet, tā kā šīs lietas nav sakārtotas, pieļauju, ka ir noteikts skaits cilvēku, kuru reāli mūsu valstī vairs nav, kaut reģistros un datu bāzēs viņu vārdus joprojām var atrast. Negribētu nosaukt kādu konkrētu skaitli, jo tas jebkurā gadījumā būs neprecīzs, ir iespējams izdarīt tikai pieņēmumus. Tas ir tāpat kā ar nelegālajiem imigrantiem — īsts nelegālais imigrants ir tas, par kura eksistenci valstī neviena oficiālā iestāde nezina... Latvijā nav precīzas emigrantu datu bāzes, tāda vēl tiek veidota, apkopojot arhīvu materiālus un citu informāciju.

— Valdība ir lēmusi, ka ar nākamā gada 1. jūliju Latvijā tiks ieviesta jauna pilsoņu pasu un identifikācijas karšu sistēma. Vai tas nozīmē to, ka arī pilsoņu pasēm drīz pienāks "maiņas laiki"?

— Ar 2001.gada 1.jūliju valstij ir jānodrošina iespēja izdot jauna veida identifikācijas dokumentus, kas ir mašīnlasāmi. Pašlaik mašīnlasāmas ir tikai nepilsoņu pases. Pilsoņu pases ir tehniski nedrošas, ir lielas iespējas tās viltot. Taču tas nenozīmē, ka ar nākamā gada 1.jūliju tiks mainītas visas pilsoņu pases. No šīs dienas valstij ir jāspēj izdot jaunus, kvalitatīvi labākus dokumentus.

— Kādēļ tiek paredzēti divi personību apliecinoši dokumenti — pases un identifikācijas kartes?

— Tādēļ, ka pase pēc vispārpieņemtiem standartiem un tagad arī pēc valdības apstiprinātas koncepcijas ir ceļošanas dokuments. Pasei ir daudz lapu, kas paredzētas vīzām un robežkontroles atzīmēm, uzturēšanās atļauju ielīmēšanai un tamlīdzīgi. Personām iekšzemē nav nepieciešamības pēc dokumenta ar šādām funkcijām, tām pietiek tikai ar pases personību identificējošo daļu. Identifikācijas karte pēc būtības ir samazināta pase, kurā ir ietverta informācija par personu un tās fotogrāfija. Identifikācijas karte salīdzinājumā ar kvalitatīvu, grūti viltojamu pasi ir arī daudz lētāka. Turklāt identifikācijas karte ir funkcionāli daudz ērtāka, tā ir plastikāta dokuments, kura lietošanai ir ilgs mūžs. Turklāt plānots, ka Latvijā izdotās identifikācijas kartes būs ar tā saucamajām čipkartēm, kas ir viens no dokumenta drošības garantiem. Čipkartē ir ievadīta visa nemaināmā informācija, kas ir izlasāma arī uz kartes. Ievadot karti speciālā ierīcē, ar kurām plānots aprīkot katru policijas iecirkni un katru robežkontroles punktu, uz ekrāna parādās čipkartē ievadītā informācija. Ja tā nesakrīt ar vizuālo informāciju, ir nopietns pamats aizdomām par viltojumu.

— Cik ilgā laikā no nākamā gada 1.jūlija pilsonim, kam ir derīga pilsoņa pase, tā jāsamaina pret identifikācijas karti vai jaunā parauga mašīnlasāmo pasi?

— Tad, kad viņa pasei beidzas derīguma termiņš, dokuments ir jāapmaina obligāti. Bet, ja ir vēlēšanās, to var izdarīt jau agrāk. Taču nekādā gadījumā pases nebūs jāmaina piespiedu kārtā tikai tāpēc, ka valsts ir sākusi izdot jauna parauga dokumentus. Valsts vienkārši ir apņēmusies jaunos personību apliecinošos dokumentus izdot kvalitatīvākus un drošākus.

— Tātad pensionāriem, kuriem pārsvarā ir izdotas beztermiņa pilsoņu pases, nav pamata uztraukties, ka atkal būs jāmaina dokumenti, jāstāv garās rindās un jātērē nauda?

— Nē, šādam satraukumam nav pamata, pagaidām nav plānota dokumentu masveida maiņa.

— Cik valstij izmaksā šī iespēja izdot jauna parauga, kvalitatīvi labākus dokumentus?

— Tad, kad tika ieviestas pašreizējās pilsoņu pases, arī nepilsoņu pases, aprēķināt izmaksas bija daudz vienkāršāk, jo kaut aptuveni bija zināms to cilvēku skaits, kam šis dokuments būs nepieciešams. Ar identifikācijas kartēm ir sarežģītāk — valstī nav pieredzes to ražošanā, ir tikai ļoti provizoriska informācija par cilvēkiem, kas vēlēsies tās iegūt uzreiz, ne tikai pēc tagadējās pases derīguma termiņa beigām. Pašlaik tiek lēsts, ka jaunās sistēmas ieviešanai vajadzēs aptuveni 2 miljonus latu. Ir izsludināts konkurss pasu un karšu izgatavotājiem, tas beigsies 12.maijā, un tad jau varēs precīzāk spriest par nepieciešamajiem līdzekļiem.

— Vai jau ir zināms kaut aptuvenais valsts nodevas lielums par jauno pasi un identifikācijas karti?

— Ir zināms, ka maksa par identifikācijas karti būs aptuveni trīs reizes mazāka nekā maksa par pasi. Valsts nodeva jaunajai pasei, kas būs derīga kā ceļošanas dokuments, ir plānota aptuveni 10 latu. Kā parasti, ir paredzētas arī atlaides dažādām sociālajām grupām — bērniem, pensionāriem utt. Bet gribu atgādināt, ka tie ir tikai pieņēmumi, precīzi skaitļi vēl nav zināmi.

— Vai pilsonim drīkstēs būt abi dokumenti — gan pase, gan identifikācijas karte?

— Protams. Identifikācijas karte būs personību apliecinošais dokuments iekšzemē, pase — ceļojumos. Bet jau tagad Baltijas Ministru padome ir pieņēmusi lēmumu par savstarpēju identifikācijas karšu atzīšanu nākotnē, kas nozīmē to, ka ar laiku mēs varēsim brīvi ceļot pa Baltijas valstīm ar identifikācijas kartēm. Turklāt identifikācijas kartes varēs izgatavot arī bērniem līdz 15 gadu vecumam, kas vēl jo vairāk atvieglos ceļošanu ģimenēm.

— Latvijai, kā zināms, jau tagad ir bezvīzu režīms ar lielāko daļu Eiropas valstu. Vai pase kā ceļošanas dokuments tādā gadījumā nezaudē savu jēgu? Varbūt ar laiku arī ceļošanai šajās valstīs varēs izmantot identifikācijas kartes?

— Šobrīd vēl par to grūti runāt, jo ne ar vienu valsti par to nav sāktas sarunas. Reāla sadarbība ir sākta tikai ar Baltijas valstīm. Taču Eiropas valstu starpā šāda pieredze pastāv.

— Vai arī Lietuvā un Igaunijā ir precīzi noteikti termiņi, kad sāks izdot identifikācijas kartes?

— Igaunijā naudas resursu trūkuma dēļ šis projekts ir nedaudz piebremzēts, bet domāju, ka ar 2002.gadu identifikācijas kartes kā reāli personību apliecinoši dokumenti varētu tikt ieviestas visās Baltijas valstīs.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"