Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ziņu teikumi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.08.1998., Nr. 248 (1309) https://www.vestnesis.lv/ta/id/51479

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Trešdiena, 30.09.1998.

Laidiena Nr. 282 (1343), OP 1998/282

Vēl šajā numurā

28.08.1998., Nr. 248 (1309)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ziņu teikumi

 

* Darbības paplašināšanai Cēsu SIA "Mikoš" atvērusi firmas filiāli Pleskavā, lai no turienes izvērstu būvmateriālu tirdzniecību un celtniecības pasūtījumu veikšanu arī pārējos Krievijas reģionos.

* Šā gada aizvadītajos septiņos mēnešos Latvijā tika reģistrēts vismazākais uzņēmumu skaits pēdējos gados un visticamāk arī turpmāk tas nepārsniegs 8000 jaundibināto uzņēmumu gadā.

* A/s "Latvijas Gāze" šogad gāzes vadu būvniecībā paredzējusi ieguldīt Ls 500 000 - 600 000.

* Šī gada septiņu mēnešu veikums Rīgas ostā ir 7,97 milj. t kravas. Tas ir vairāk nekā visā 1996. gadā un par 37,8% vairāk nekā septiņos mēnešos aizvadītajā gadā.

* Līdz šā gada jūlijam Latvijā privatizācijai ar lēmumu nodoti 70 tūkst. bijušo pašvaldību dzīvokļu un 5,4 tūkst. valsts dzīvokļu. Par tiem dzīvokļu pircēji samaksājuši 7,8 milj. sertifikātu. Sākotnēji tika prognozēts, ka dzīvokļu privatizācijā Latvijā varētu izmantot 32 - 35 milj. sertifikātu, taču pagaidām izmantota ir aptuveni ceturtā daļa sertifikātu.

* Pašvaldību mājās vairāk nekā puse privatizācijai nodoto dzīvokļu ir Rīgā — 39 700. Par tiem samaksāti 4,2 milj. sertifikātu. Lielāks skaits pašvaldības dzīvokļu privatizēti arī lielākajās pilsētās — Daugavpilī ( 5060), Jelgavā (2590), Jūrmalā (3370), Liepājā (1030), Rēzeknē (1660), kā arī Rīgas rajonā (3160). Valsts mājās privatizēto dzīvokļu kopējais skaits ir 6361, vairāk nekā puse no tiem ir Rīgā (3870).

* No denacionalizācijas sākuma līdz šā gada pirmajam jūlijam izskatīti 19 653 jeb 88% no likumīgajiem namīpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemto namīpašumu atgūšanas iesniegumu. Pavisam līdz 1. jūlijam no likumīgajiem namīpašniekiem vai viņu mantiniekiem bija saņemti 22 372 īpašumu atgūšanas iesniegumi.

* Kopējais privatizācijai nododamais valsts un pašvaldību dzīvokļu skaits bija 364,7 tūkst., patlaban no tiem privatizēta ceturtā daļa — 75 400 dzīvokļu.

* No visiem izskatītajiem denacionalizācijas pieteikumiem 12 339 jeb 63% gadījumu pieņemts lēmums namīpašumu atdot, 5448 jeb 28% gadījumu — atteikt denacionalizāciju, bet 1866 jeb 9% gadījumu — kompensēt īpašuma vērtību.

* Kopš denacionalizācijas sākuma likumīgajiem īpašniekiem atdotas 11 184 mājas, kuru kopējā platība ir 5,558 milj. kvadrātmetru. No visām atdotajām mājām 9890 bijušas dzīvojamās mājas, kurās ir 75 000 dzīvokļu ar kopējo platību 3,462 milj. kvadrātmetru.

* Šā gada pirmajā pusgadā namīpašnieki atguvuši 210 mājas. No tām 178 jeb 85% bija dzīvojamās mājas, pārējās — nedzīvojamās ēkas.

* Kopumā pusgada laikā tikuši denacionalizēti 1900 dzīvokļu, kuru kopējā platība — 60 000 kvadrātmetru.

* No visām šā gada pirmajā pusgadā denacionalizētajām mājām 31% bija viendzīvokļa - trīsdzīvokļu mājas, 38% 4-9 dzīvokļu mājas, bet 31% — 10 un vairāk dzīvokļu mājas.

* 67% namīpašnieku, kas mājas atguvuši šā gada pirmajā pusē, pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, 15% namīpašnieku — ASV, 5% — Kanāda, 5% — citas valstis.

* Septiņu Latvijas mazo ostu saņemto un nosūtīto kravu apjomi šā gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar to pašu laika posmu pērn palielinājušies par 33%. Pavisam mazās ostas gada septiņos mēnešos saņēmušas un nosūtījušas 329 400 t kravu. Sekmīgākās no visām septiņām šogad bijušas Salacgrīvas, Mērsraga, Lielupes un Skultes ostas, kuru kravu apjomi pieauguši par vairākiem desmitiem procentu.

* Latvijas ostas šā gada septiņos mēnešos saņēmušas un nosūtījušas 30 172 200 t kravu. Tas ir par 1% vairāk nekā pērn septiņos mēnešos. Trīs lielo ostu — Ventspils, Rīgas un Liepājas — kopējais kravu apgrozījums gada aizvadītajos mēnešos palielinājies par 0,6%.

* Šā gada septiņu mēnešu veikums Rīgas ostā ir 7,97 milj. t kravas. Tas ir vairāk nekā visā 1996. gadā un par 37,8% vairāk nekā septiņos mēnešos aizvadītajā gadā. Visvairāk Rīgas ostā apstrādātas beramkravas. 1997. gada septiņos mēnešos pārkrauts 1,02 milj. t kravas, bet šogad 1,86 milj. t. Piemēram, cukura kravu apjoms palielinājies par 109%, minerālmēslu — par 98%.

* A/s "Preses nams" stratēģiskā investora — a/s "Ventspils nafta" pārstāvji paziņojuši, ka iecerējuši Preses namu padarīt par vislielāko poligrāfisko centru Baltijā.

* "SBE Latvia" ir Zviedrijas firmas "Svensk Brikettenergi AB" meitas uzņēmums. Kokskaidu granulu izveidē Talsu rajona Laucienē zviedri investējuši nedaudz vairāk par 2,2 milj. latu. Saražotā produkcija sākotnēji tiks piegādāta vienai no Stokholmas siltumstacijām.

* SIA "Simeks SMS", kas Latvijā līdz šim ir bijusi pazīstama kā kafijas "Ar mani" ražotāja, sākusi ražot arī alu, šim mērķim nodibinot kopuzņēmumu "Alus avots" ar Dānijas firmu "Harboe Bryggeris".

* Sabiedrisko attiecību aģentūra "Consensus PR", kas strādā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, noslēgusi līgumu ar pasaules lielāko neatkarīgo sabiedrisko attiecību aģentūru tīklu "Shandwick", tādējādi iegūstot ekskluzīvas tīkla pārstāvniecības tiesības Baltijā.

* A/s "Biotehniskais centrs", kas darbojas biotehnoloģijas, pārtikas rūpniecības, ķīmijas tehnoloģijas un ekoloģijas jomā, ar savām procesu kontroles un vadības tehnoloģijām paredzējis nodrošināt pasūtījumus ne tikai Baltijā, bet arī Vācijā, Lielbritānijā un citur.

* Alūksnes, Gulbenes un Balvu rajoni ir uzsākuši sadarbību uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā, lai veicinātu konkurētspējīgu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību šajos rajonos.

* Ievērojamās Latvijas būvfirmas "Re&Re" veikto būvdarbu apjoms pirmajā pusgadā sasniedzis 2,9 milj. latu, kas ir 70% no pagājušā gada apjoma. Ņemot vērā celtniecības pasūtījumu daudzumu, firmas vadība šajā gadā plāno sasniegt 5,5 milj. latu lielu apgrozījumu.

* Divpadsmit pazīstami Latvijas būvmateriālu tirgotāji nodibinājuši Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociāciju, kuras galvenais mērķis ir pārstāvēt un aizstāvēt Latvijas būvmateriālu un būvizstrādājumu tirgotāju, importētāju, eksportētāju intereses.

* Parakstīts sadarbības protokols starp LR Ekonomikas ministriju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Tas ir pirmais šāda veida līgums starp kādu Latvijas valsts institūciju un LTBA — puses uzskatot, ka līguma nosacījumi radīs iespēju valstij vairāk ievērot uzņēmēju intereses.

* Māra Gaiļa firma "Nilda" un būvfirma "Re&Re" parakstījušas līgumu par tiesībām būvēt daudzstāvu autostāvvietu, biroju un veikalu ēku Rīgas centrā Baznīcas ielā 22. Projektu izstrādājis Andra Kronberga arhitektu birojs "Arhis". Paredzams, ka celtniecība tiks sākta septembra beigās un to plānots pabeigt 1999. gada septembrī. Autostāvvieta paredzēta 297 automašīnām, savukārt 585 kvadrātmetri būs atvēlēti veikaliem un 911 kvadrātmetri birojiem. Daudzstāvu ēka izmaksās 4 milj. USD.

* Vācijas valdības programma "Transform", kura augustā atzīmē piecu gadu jubileju, šajā laikā Latvijā sekmīgi realizējusi konsultāciju projektus, ieguldot kopumā 39 milj. DEM. "Transform" programmas mērķis ir palīdzēt Austrumeiropas valstīm integrēties ES un sasniegt tikpat augstu saimniecisko līmeni.

Pēc Latvijas preses informācijas

"Latvijas Vēstneša"

privatizācijas lietu virsredaktore

MUDĪTE LUKSA

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!