Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Eiropas drošības un sadarbības organizācijas rekomendācijas - tā ir mūsu robežlīnija" (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.08.1998., Nr. 248 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51464

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Vienošanās memorandu par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku kājnieku vada (LATPLA 5) izvietošanu daudznacionālajos stabilizācijas spēkos Bosnijā un Hercegovinā Dānijas bataljona sastāvā

Vēl šajā numurā

28.08.1998., Nr. 248

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Diplomātija

"Eiropas drošības un sadarbības organizācijas rekomendācijas — tā ir mūsu robežlīnija"

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs

vakardienas preses konferencē

Komentējot šo Krievijas pārstāvja viedokli, Latvijas ārlietu ministrs teica: "Krievijas pozīcija šajā jautājumā ir plūstoša. Mana pozīcija: robežlīnija ir EDSO rekomendācijas. Un tālāk par šīm rekomendācijām mēs nekad neiesim."

Žurnālistu jautājumu cēlienu ievadīja "Latvijas Vēstnesis" : — Ministra kungs, kā jūs prognozējat turpmāko Krievijas psiholoģisko attieksmi pret Latviju šīs valsts finansiālās krīzes kontekstā? Vai varam prognozēt Krievijas propagandistiskā spiediena atslābumu — jo maksimālu vērību nāksies veltīt savām iekšējām problēmām? Vai arī, gluži otrādi, Krievijas masīvais propagandas aparāts pastiprinās psiholoģiskās akcijas pret Latviju, lai , pārbīdot akcentus, novērstu savas sabiedrības uzmanību no smagajām problēmām pašu mājās?

Valdis Birkavs: — Raugoties uz Krieviju no globālas krīzes fona, jāatzīst, ka Latvija to nevar aizsegt. Es pieļauju, ka Krievija turpinās to pašu savu veco retoriku. Ja nekas būtisks mūsu valstī nenotiks pirms referenduma un ja referendums apstiprinās Pilsonības likuma labojumus, tad varētu paredzēt zināmu mūsu starpvalstu attiecību uzlabošanos. Jau tagad ir novērojamas nelielas pozitīvas izmaiņas šo attiecību jomā. Taču Krievijas propagandas mehānisms ir palaists un tas joprojām darbojas.

Atbildot uz citiem žurnālistu jautājumiem, ārlietu ministrs uzsvēra, ka ne mums pašiem, ne Eiropai nav vajadzīga sašķelta sabiedrība.

Atbildot uz jautājumu , kā eventuāla prezidenta maiņa Krievijā varētu ietekmēt Latviju, V. Birkavs teica: "Prezidents Jeļcins ir cilvēks, kurš labi pazīst Latviju, viņš ir stāvējis tuvu Latvijas neatkarības atjaunošanai un ir to veicinājis. Varētu teikt , ka prezidenta Jeļcina nomainīšana Latvijai būtu pietiekami nozīmīga. Tāpat kā jebkura jauna Krievijas prezidenta ievēlēšana. Tomēr domāju, ka pašreizējā politiskajā situācijā mūsu valstu attiecībās tomēr nekas būtisks nemainītos. Tajās neiestāsies ne uzlabojums, ne pasliktinājums. Jo mūsu valstu attiecības tomēr ir atkarīgas nevis no personālijām — kaut gan arī tās ir ļoti svarīgas —, bet gan no konteksta, kurā mēs šobrīd atrodamies.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

 

Valsts kontrolē —

izdevums par 1997.gadu

Vakar, 27.augustā, Valsts kontrole aicināja žurnālistus, lai informētu par nule klajā nākušajiem trim izdevumiem: galveno kārtējo Valsts kontroles darbības pārskatu par 1997.gadu, Valsts kontroles 75 gadu jubilejai veltīto žurnālu "Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis" un VK atzinumu par valsts budžeta izpildi 1997.gadā.

Valsts kontrolieris Raits Černajs atzīmēja svarīgākos Valsts kontroles darbības virzienus, stratēģiju, minēja 236 pērn veiktās revīzijas. Summa, kas revīziju rezultātā atgūta uzrēķinos, aptuveni atbilst Valsts kontrolei piešķirtajiem līdzekļiem no valsts budžeta. Kopumā rēķinot, varētu teikt, ka viens piešķirtais lats Valsts kontrolei valstij devis desmitkārtīgu atdevi. 1997.gadā liela uzmanība tika veltīta pašvaldību revīzijām, kurās atklāts daudz trūkumu finansu izmantošanā, grāmatvedības nesakārtotībā. 1997.gadā 45 revīziju materiāli iesniegti Ģenerālprokuratūrai un par septiņiem ierosinātas krimināllietas.

R.Černajs uzsvēra, ka Valsts kontrole arvien vairāk uzmanības sāk veltīt metodiskajam darbam, revidentu un citu darbinieku izglītošanai, kur lielāko palīdzību līdz šim snieguši ārzemju kolēģi, Pasaules banka, taču no mūsu valdības visai maza bijusi interese un atbalsts Valsts kontroles tālākajai attīstībai.

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta direktors Vilnis Grasis mudināja masu saziņas līdzekļu pārstāvjus vairāk interesēties par situāciju ostu un citu iestāžu darbā pēc Valsts kontroles revīzijām, kā tiek novērsti trūkumi, kāpēc, piemēram, tik gausi uz tiesu virzās pret "Lata International" ierosinātā krimināllieta pirms vairākiem gadiem...

Valsts budžeta revīzijas departamenta direktors Kārlis Beljānis akcentēja galvenos departamenta darbības virzienus: atzinumu sastādīšana par valsts iestāžu saimniecisko darbību; līdzekļu izlietošanas pārbaude ministriju centrālajos aparātos un augstskolās; iekšējo revīzijas struktūru veidošana. K.Beljānis minēja tikai divas ministrijas, kurās ne tikai izveidots iekšējās revīzijas dienests, bet tas arī sekmīgi strādā. Tas ir — Izglītības un zinātnes ministrija un Iekšlietu ministrija. Citās gan ir nodibināti revīzijas dienesti, taču to darbs vēl maz jūtams. Bet divās — Tieslietu ministrijā un Satiksmes ministrijā — šādu struktūru nav.

Visai bēdīga aina līdzekļu, īpaši mācību maksas izmantošanā, pēc revīzijām atklājusies daudzās augstskolās, īpaši Medicīnas akadēmijā. Par revīziju rezultātiem augstskolās pēc to apspriešanas departamentā un VK padomē tiks gatavots ziņojums Saeimai. Nereti likumu grozījumi, bet saistībā ar tiem normatīvo aktu nepieņemšana rada situācijas, kad valsts zaudē miljonus. Tikai tagad nu atklājies, ka aptuveni 200 uzņēmumu nav privatizēti visai likumīgi...

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

 

Akadēmiskajā bibliotēkā —

grāmatniecības izdevums

Jaunas grāmatas klajālaišanas svētki 25.augustā notika Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā (LAB). Zāle bija interesentu pilna. Bibliogrāfiskais izdevums "Latviešu grāmata ārzemēs, 1920—1940" ir vienīgais šāda veida izdevums, kurā ietverti visi apzinātie izdevumi latviešu valodā, kas iznākuši starp abiem pasaules kariem, — tipogrāfiski iespiestās grāmatas un brošūras, kā arī izdevniecību katalogi un notis. Kā dzirdējām klajālaišanas svētkos, šis darbs ildzis vairākus gadu desmitus. Šo ieceri izdevās īstenot tikai ar IREX (International Research &Exchanges Board — Starptautiskā pētījumu un apmaiņas padome) fonda atbalstu.

Nozīmīgo projektu vadīja LAB direktora vietniece zinātniskajā darbā Venta Kocere un Ņujorkas Publiskās bibliotēkas darbinieks Edvards Kasinecs.

Darbs 356 lappušu apjomā būs labs palīgs skolotājiem, žurnālistiem, zinātnes vēsturniekiem, bibliotēku darbiniekiem, dažādu nozaru pētniekiem un interesentiem.

Latviešu tautas daļu tās likteņceļi jau kopš pagājušā gadsimta aizveda uz tālām zemēm. Ļoti daudz mūsu tautiešu devās emigrācijā un bēgļu gaitās šī gadsimta sākumā. Tur, kur apmetās latvieši, tur veidojās pulciņi, biedrības, tur sāka iznākt laikraksti, pēc tam brošūras un grāmatas. Visvairāk izdevumu, kas ievietoti šajā krājumā, iznācis Padomju savienībā, jo tur pēc Pirmā pasaules kara atradās visvairāk latviešu. Interesenti te atradīs daudz līdz šim mums nezināmu izdevumu.

Daudz jauna var uzzināt arī pārlasot izdevumu sarakstu, kuri tapuši Vācijā, Somijā, Zviedrijā, Šveicē, ASV, Brazīlijā, Argentīnā, Polijā, Čehijā, Austrijā, Dānijā, Francijā, Nīderlandē, Japānā. Grāmatā ievietoti septiņi palīgrādītāji, to skaitā par nosaukumiem, izdošanas vietām un personām.

ATKALSVE.JPG (13745 BYTES)

"LV" informācijas redaktors

Dr. Sigizmunds Timšāns

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!