Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1998. gada 17. decembra likums "Par Marakešas līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.12.1998., Nr. 387 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51135-par-marakesas-ligumu-par-pasaules-tirdzniecibas-organizacijas-izveidosanu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likuma atcelšanu

Vēl šajā numurā

29.12.1998., Nr. 387

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 17.12.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Marakešas līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu
1.pants. Marakešas līgums par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Līgums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.
3.pants. Līgums stājas spēkā laikā un kārtībā, kāda noteikta Protokola par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu 8.paragrāfā.
Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 17.decembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 29.decembrī
1994. GADA 5. APRĪĻA MARAKEŠAS DEKLARĀCIJA

Ministri,

pārstāvot Tirdzniecības sarunu komitejas Ministru līmeņa pēdējā sanāksmē 124 valstis un Eiropas Kopienas, kas piedalās Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundā, Marakešā, Marokā, 1994. gadā no 12. līdz 15. aprīlim,

atgādinot Ministru Deklarāciju, kas pieņemta Urugvajā, Punta del Este, 1986. gada 20. septembrī, lai uzsāktu Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundu,

atgādinot attīstību, kas panākta Ministru sanāksmēs, kas notikušas, retrospektīvi uzskaitot, Monreālā, Kanādā un Briselē, Beļģijā, 1988. gadā un 1990. gadā,

atzīmējot, ka sarunas tika pēc būtības pabeigtas 1993. gada 15. decembrī,

apņemoties nostiprināt Urugvajas raunda panākumus ar savu valstu dalību pasaules tirdzniecības sistēmā, pamatojoties uz atklātu politiku ar tirgus orientāciju un saistībām, kas definētas Urugvajas raunda Līgumos un Lēmumos,

šodien pieņēmuši sekojošu

DEKLARĀCIJU

1. Ministri apsveic vēsturiskos Raunda panākumus, kuri, pēc viņu pārliecības, stiprinās pasaules ekonomiku un novedīs pie plašākas tirdzniecības, investīcijām, nodarbinātības un ienākumu līmeņa pieauguma visā pasaulē. Īpaši viņi apsveic:

- stiprākas un skaidrākas juridiskās vadlīnijas, ko viņi pieņēmuši starptautiskās tirdzniecības veikšanai, ieskaitot efektīvāku un uzticamāku strīdu noregulēšanas mehānismu

- globālu tarifu samazināšanu par 40%, plašākus, tirgus atverošus preču līgumus un vispārējās tarifu saistību jomas attīstības rezultātā palielinājušos prognozējamību un drošību, un

- daudzpusēju juridisko vadlīniju izstrādāšanu pakalpojumu tirdzniecībā un ar tirdzniecību saistītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī daudzpusējo tirdzniecības nosacījumu nostiprināšanos lauksaimniecībā un tekstiliju un apģērba jomā.

2. Ministri apstiprina, ka Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) nodibināšana uzsāk jaunu globālās ekonomiskās sadarbības ēru, atspoguļojot vispārēju vēlēšanos darboties godīgākas un atvērtākas daudzpusējās tirdzniecības sistēmas ietvaros savu tautu labklājības un izdevīguma labā. Ministri izsaka savu apņemšanos pretoties visa veida protekcionistiskam spiedienam. Viņi uzskata, ka tirdzniecības liberalizācijas un nostiprināto noteikumu, kas izstrādāti Urugvajas raundā, rezultāts būs progresīvāka un atvērtāka pasaules tirdzniecības vide. Ministri nekavējoties apņemas šobrīd un līdz PTO spēkā stāšanās brīdim nepieņemt nevienus tirdzniecības pasākumus, kas apdraudētu vai negatīvi ietekmētu gan Urugvajas raunda sarunu rezultātus, gan to īstenošanu.

3. Ministri apstiprina savu apņēmību censties pēc lielākas globālas stratēģiju saskaņotības tādās jomās, kā naudas un finansu jautājumi, ieskaitot sadarbību šajā nolūkā starp PTO, Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules banku.

4. Ministri apsveic faktu, ka dalība Urugvajas raundā bija ievērojami plašāka nekā jebkurās no iepriekšējām daudzpusējām tirdzniecības sarunām, un īpaši to, ka jaunattīstības valstīm piekritusi ievērojami aktīva loma tajā. Tas iezīmē vēsturisku soli pretī līdzsvarotākām un integrētākām globālajām partnerattiecībām tirdzniecībā. Ministri atzīmē, ka šo sarunu laikā tolaik daudzi nozīmīgi sagatavošanā esoši ekonomisko reformu pasākumi un patstāvīga tirdzniecības liberalizācija tikuši īstenoti daudzās jaunattīstības valstīs un bijušajās ekonomikas centrālās plānošanas tipa valstīs.

5. Ministri atgādina, ka sarunu rezultātā ir panākts arī diferencēts un labvēlīgāks jaunattīstības valstu statuss, ieskaitot arī īpašu attieksmi pret vismazāk attīstīto valstu specifisko situāciju. Ministri atzīst šo nosacījumu īstenošanas nozīmīgumu vismazāk attīstītajām valstīm un paziņo par savu nolūku palīdzēt to tirdzniecības un investīciju piesaistes iespēju nodrošināšanā. Viņi vienojas, ka Urugvajas raunda rezultātu atstātais iespaids uz vismazāk attīstītajām valstīm un uz jaunattīstības valstīm, kurām ir pārtikas produktus importējošas valsts statuss, ir jāpakļauj regulārām Ministru Konferences un attiecīgo PTO institūciju pārbaudēm, ar nolūku veicināt pozitīvus pasākumus to attīstības mērķu sasniegšanai. Ministri atzīst nepieciešamību stiprināt GATT un PTO, lai nodrošinātu intensīvāku tehnisko palīdzību to kompetences robežās un, īpaši, paplašināt šādas palīdzības nodrošināšanu vismazāk attīstītajām valstīm.

6. Ministri paziņo, ka GATT pāreja uz PTO uzsākta ar viņu parakstīto "Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus apkopojošo noslēguma dokumentu" un viņu akceptētajiem Ministru Lēmumiem. Tādēļ viņi ir nodibinājuši Sagatavošanas komisiju, kas sagatavos PTO Līguma spēkā stāšanās pamatu, un viņi apņemas īstenot visu posmu pabeigšanu PTO Līguma ratifikācijai lai tas varētu stāties spēkā 1995. gada 1. janvārī vai agrākajā iespējamajā datumā pēc tam. Ministri ar turpmāko ir pieņēmuši Lēmumu par Tirdzniecību un apkārtējo vidi.

7. Ministri izsaka patiesu pateicību Viņa Majestātei karalim Hasanam II par viņa personīgo ieguldījumu šīs Ministru sanāksmes panākumu nodrošināšanā un viņa valsts valdībai, kā arī Marokas tautai par viņu laipno viesmīlību un izcilo organizāciju ko viņi bija nodrošinājuši. Tas fakts, ka Urugvajas raunda Ministru sanāksme notika Marakešā ir papildus apliecinājums Marokas uzticībai atvērtas pasaules tirdzniecības sistēmas principiem un šīs valsts pilnīgai integrācijai pasaules ekonomikā. .

8. Ar Nobeiguma dokumenta pieņemšanu un parakstīšanu un PTO Līguma akceptēšanas procesa atklāšanu Ministri paziņo, ka Tirdzniecības sarunu komitejas darbs ir pabeigts un Urugvajas sarunu raunds ir formāli noslēgts.

DAUDZPUSĒJO TIRDZNIECĪBAS SARUNU URUGVAJAS RAUNDA REZULTĀTUS APKOPOJOŠAIS NOSLĒGUMA DOKUMENTS

1. Sapulcējušies, lai noslēgtu Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundu, dalībvalstu, Eiropas Kopienu pārstāvji un Tirdzniecības sarunu komitejas pārstāvji, vienojas, ka Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanas Līgums (šajā Noslēguma dokumentā saukts "PTO Līgums"), Ministru deklarācijas un lēmumi un Vienošanās par finansu pakalpojumu saistībām, kā minēts tālāk pielikumā, apkopo to sarunu rezultātus un veido šī Noslēguma dokumenta neatņemamu sastāvdaļu.

2. Parakstot šo Noslēguma dokumentu, pārstāvji vienojas:

(a) atbilstoši kārtībai iesniegt PTO Līgumu izskatīšanai savām attiecīgi kompetentajām iestādēm ar nolūku panākt Līguma apstiprināšanu saskaņā ar to noteiktajām procedūrām; un

(b) pieņemt Ministru deklarācijas un lēmumus.

3. Pārstāvji vienojas par visu Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda dalībnieku (tālāk tekstā — "dalībnieki") vēlmi akceptēt PTO Līgumu, lai tas varētu stāties spēkā ar 1995. gada 1. janvāri, vai arī ātrākajā iespējamajā laikā pēc šī datuma. Ne vēlāk kā 1994. gada beigās, Ministri tiksies saskaņā ar Punta del Este Ministru deklarācijas noslēguma paragrāfu, lai lemtu par rezultātu starptautisku īstenošanu, ieskaitot to spēkā stāšanās termiņu.

4. Pārstāvji vienojas, ka PTO Līgumu ir iespējams akceptēt kopumā, to parakstot vai kā citādi, visiem dalībniekiem atbilstoši tā XIV pantam. PTO Līguma 4. pielikumā ietvertā Plurilaterālā tirdzniecības līguma apstiprināšanu un stāšanos spēkā regulē šī Plurilaterālā tirdzniecības līguma nosacījumi.

5. Pirms PTO Līguma akceptēšanas, dalībniekiem, kuri nav Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) līgumslēdzējas puses, vispirms jānoslēdz sarunas par to pievienošanos GATT un līdz ar to jākļūst par līgumslēdzējām pusēm. Dalībniekiem, kuri nav GATT līgumslēdzējas puses Noslēguma dokumenta parakstīšanas brīdī, saistību Grafiki nav definitīvi un tie turpmāk pabeidzami, lai varētu pievienoties GATT un PTO Līguma akceptēšanai.

6. Šis Noslēguma dokuments un tā pielikumā esošie materiāli atrodas Vispārējās vienošanās par tirdzniecību un tarifiem LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ģenerāldirektora depozitārijā, kuram nekavējoties jāizsniedz katram dalībniekam sertificēta kopija.

Izpildīts Marakešā tūkstoš deviņi simti deviņdesmit ceturtā gada aprīļa mēneša piecpadsmitajā dienā, vienā eksemplārā, angļu, franču un spāņu valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem.

MARAKEŠAS LĪGUMS PAR PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJAS IZVEIDOŠANU

Šī Līguma Puses,

atzīstot, ka to attiecības tirdzniecības un ekonomiskās attīstības jomā ir nepieciešams veidot ar nolūku celt dzīves standartu, nodrošināt pilnīgu nodarbinātību, kā arī lielu un pastāvīgi pieaugošu ienākumu apjomu un efektīvu pieprasījumu, un izvēršot preču un pakalpojumu ražošanu un tirdzniecību, tai pat laikā optimāli izmantojot pasaules dabas resursus saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, vienlaikus cenšoties gan aizsargāt un saglabāt apkārtējo vidi, gan pilnveidot veidus, kā to panākt tādā veidā, lai tas atbilstu to vajadzībām un interesēm ekonomiskās attīstības dažādos līmeņos,

atzīstot tālāk, ka pastāv nepieciešamība pēc pozitīviem centieniem, kuru mērķis ir veicināt jaunattīstības valstu un sevišķi vismazāk attīstīto valstu nodrošinātu līdzdalību starptautiskajā tirdzniecības attīstībā atbilstoši to ekonomiskās attīstības vajadzībām,

vēloties dot savu ieguldījumu šo mērķu īstenošanā, veidojot savstarpēji un abpusēji izdevīgas saistības ar nolūku būtiski pazemināt tarifus un citas tirdzniecības barjeras, kā arī likvidēt diskriminējošu attieksmi starptautiskajās tirdzniecības attiecībās,

nolemjot šajā sakarā izveidot integrētu, dzīvotspējīgāku un ilgstošāku daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, kas ietvertu Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību, agrāko tirdzniecības liberalizācijas mēģinājumu rezultātus, kā arī visus Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus,

apņemoties saglabāt pamatprincipus un veicināt to mērķu sasniegšanu, kas ir šīs daudzpusējās tirdzniecības sistēmas pamatā,

vienojas par sekojošo:

I pants

Organizācijas izveidošana

Ar šo tiek izveidota Pasaules tirdzniecības organizācija (turpmāk tekstā — "PTO").

II pants

PTO darbības sfēra

1. PTO nodrošina vispārēju institucionālu struktūru tirdzniecības attiecību īstenošanai to Dalībvalstu starpā jautājumos par līgumiem un ar tiem saistītiem juridiskiem aktiem, kas ietverti šī Līguma pielikumos.

2. Līgumi un ar tiem saistītie juridiskie akti, kas ietverti 1., 2. un 3. pielikumos (turpmāk tekstā — "Daudzpusējie tirdzniecības līgumi") ir šī Līguma neatņemamas sastāvdaļas, kas ir saistošas visām tā Dalībvalstīm.

3. Līgumi un ar tiem saistītie juridiskie akti, kas ietverti 4. pielikumā (turpmāk tekstā — "Plurilaterālie tirdzniecības līgumi") arī ir šī Līguma sastāvdaļa tām Dalībvalstīm, kuras tos atzinušas, un šīm Dalībvalstīm ir saistoši. Plurilaterālie tirdzniecības līgumi neuzliek nekādas saistības vai tiesības tām Dalībvalstīm, kuras tos nav atzinušas.

4. 1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kā precizēts 1A pielikumā (turpmāk tekstā — "GATT 1994") ir juridiski atšķirīga no 1947. gada 30. oktobra Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kas pievienota Apvienoto Nāciju Tirdzniecības un nodarbinātības konferences Sagatavošanas komitejas Otrajā sesijā pieņemtajam Noslēguma dokumentam, kas tika sekojoši labots, papildināts vai izmainīts (tālāk tekstā saukts "GATT 1947").

III pants

PTO funkcijas

1. PTO nodrošina šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu īstenošanu, administrēšanu un darbību, veicina to mērķu īstenošanu, kā arī rada Plurilaterālo tirdzniecības līgumu īstenošanas, administrēšanas un darbības struktūru.

2. PTO nodrošina sarunu vidi tās Dalībvalstīm attiecībā uz to daudzpusējām tirdzniecības attiecībām par jautājumiem, kas apskatīti šī Līguma pielikumos esošajos līgumos. PTO var arī nodrošināt sarunu vidi turpmākām tās Dalībvalstu sarunām par to daudzpusējās tirdzniecības attiecībām un par šādu sarunu rezultātu īstenošanas struktūru, ja Ministru Konference attiecīgi nolemj.

3. PTO administrē "Vienošanos par likumiem un procedūrām, kas nosaka strīdu noregulēšanu" (turpmāk tekstā — "Vienošanās par strīdu noregulēšanu" vai "DSU") šī Līguma 2. pielikumā.

4. PTO administrē "Tirdzniecības politikas pārskata mehānismu" (turpmāk tekstā — "TPRM"), kas atspoguļots šī Līguma 3. pielikumā.

5. Lai panāktu lielāku saskaņotību pasaules ekonomikas politikas veidošanā, PTO sadarbojas attiecīgi ar Starptautisko Valūtas fondu un Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku un ar to izveidotajām institūcijām.

IV pants

PTO struktūra

1. Jāizveido Ministru Konference, kuras sastāvā ir visu Dalībvalstu pārstāvji un kura tiek sasaukta vismaz reizi divos gados. Ministru Konference pilda PTO funkcijas un veic šajā sakarā nepieciešamo darbību. Ministru Konference ir pilnvarota pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem attiecībā uz jebkuriem Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem pēc Dalībvalsts lūguma atbilstoši specifiskajām prasībām par lēmuma pieņemšanu šajā Līgumā un attiecīgajā Daudzpusējā tirdzniecības līgumā.

2. Darbojas Vispārējā padome, ko veido visu Dalībvalstu pārstāvji, un kura sapulcējas pēc nepieciešamības. Ministru Konferences sanāksmju starplaikā tās funkcijas pilda Vispārējā padome. Vispārējā padome veic arī funkcijas, ko tai paredz šis Līgums. Vispārējā padome izstrādā savus procedūras noteikumus un apstiprina procedūras noteikumus Komitejām, kā to paredz 7. paragrāfs.

3. Vispārējā padome sapulcējas pēc nepieciešamības, lai pildītu Strīdu noregulēšanas institūcijas pienākumus, ko paredz Vienošanās par strīdu noregulēšanu. Strīdu noregulēšanas institūcijai var būt savs priekšsēdētājs un tā izveido procedūras noteikumus, ko uzskata par nepieciešamiem šo pienākumu izpildei.

4. Vispārējā padome sapulcējas pēc nepieciešamības, lai pildītu Tirdzniecības politikas pārraudzības institūcijas pienākumus, kā to paredz Tirdzniecības politikas pārraudzības mehānisms (TPRM). Tirdzniecības politikas pārraudzības institūcijai var būt savs priekšsēdētājs un tā izveido procedūras noteikumus, ko uzskata par nepieciešamiem šo pienākumu izpildei.

5. Darbojas Preču tirdzniecības padome, Pakalpojumu tirdzniecības padome un Ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesību padome (turpmāk tekstā — "TRIPS Padome"), kas darbojas saskaņā ar Vispārējās padomes noteiktajiem pamatprincipiem. Preču tirdzniecības padome administrē 1. pielikumā minēto Daudzpusējo tirdzniecības līgumu darbību. Pakalpojumu tirdzniecības padome administrē Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (tālāk tekstā saukta "GATS"). TRIPS Padome pārrauga Līguma par ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesībām (turpmāk tekstā — "TRIPS Līgums") darbību. Šīs Padomes veic funkcijas, ko tām paredz attiecīgie līgumi un Vispārējā padome. Tās izstrādā savus procedūras noteikumus, kurus apstiprina Vispārējā padome. Šajās Padomēs var piedalīties visu Dalībvalstu pārstāvji. Šīs Padomes sapulcējas pēc nepieciešamības, lai pildītu savas funkcijas.

6. Preču tirdzniecības padome, Pakalpojumu tirdzniecības padome un TRIPS Padome nepieciešamības gadījumā izveido palīginstitūcijas. Šīs palīginstitūcijas izstrādā savus attiecīgos procedūras noteikumus, kurus apstiprina attiecīgās Padomes.

7. Ministru Konference izveido Tirdzniecības un attīstības komiteju, Maksājumu bilances ierobežojumu komiteju un Budžeta, finansu un administratīvo jautājumu komiteju, kuras veic šajā Līgumā un Daudzpusējos tirdzniecības līgumos paredzētās funkcijas, kā arī jebkuras papildus funkcijas, ko tām uzliek Vispārējā padome, un izveido pēc to ieskatiem papildus Komitejas ar funkcijām, kādas tās uzskata par nepieciešamām. Savu funkciju ietvaros, Tirdzniecības un attīstības komiteja periodiski izskata īpašos nosacījumus Daudzpusējos tirdzniecības līgumos par labu vismazāk attīstīto valstu Dalībvalstīm un ziņo par to Vispārējai padomei attiecīgai rīcībai. Šajās Komitejās piedalās visu Dalībvalstu pārstāvji.

8. Plurilaterālajos tirdzniecības līgumos paredzētās institūcijas pilda funkcijas, kas tām deleģētas šo Līgumu ietvaros un darbojas PTO institūciju ietvaros. Šīs institūcijas regulāri informē Vispārējo padomi par savu darbību.

V pants

Attiecības ar citām organizācijām

1. Vispārējā padome veic attiecīgus pasākumus, lai efektīvi sadarbotos ar citām starpvaldību organizācijām, kuras pilda PTO funkcijām līdzīgas funkcijas.

2. Vispārējā padome var veikt attiecīgus pasākumus, lai konsultētos un sadarbotos ar nevalstiskām organizācijām, kuras nodarbojas ar jautājumiem, kuri ir arī PTO kompetencē.

VI pants

Sekretariāts

1. Jāizveido PTO sekretariāts (turpāk tekstā — "Sekretariāts"), kuru vada Ģenerāldirektors.

2. Ministru Konference nozīmē ģenerāldirektoru un pieņem nolikumus, kas nosaka Ģenerāldirektora pilnvaras, pienākumus, dienesta nosacījumus un termiņu.

3. Ģenerāldirektors nozīmē Sekretariāta personālu un nosaka viņu pienākumus un dienesta nosacījumus atbilstoši Ministru Konferences pieņemtajiem nolikumiem.

4. Ģenerāldirektora un Sekretariāta personāla pienākumiem ir izteikti starptautisks raksturs. Savu pienākumu izpildē Ģenerāldirektors un Sekretariāta personāls neprasa vai nepieņem jebkuras valdības, vai arī kādas citas varas iestādes ārpus PTO, norādījumus. Tie atturas no jebkādas darbības, kas varētu nelabvēlīgi atsaukties uz to starptautisko ierēdņu amatiem. PTO Dalībvalstis ciena Ģenerāldirektora un Sekretariāta personāla pienākumu starptautisko raksturu un necenšas tos ietekmēt viņu pienākumu veikšanas gaitā.

VII pants

Budžets un dalības maksas

1. Ģenerāldirektors iesniedz Budžeta, finansu un administrācijas lietu lietu komitejai PTO gada budžeta tāmi un finansu ziņojumu. Budžeta, finansu un administrācijas lietu komiteja izskata ģenerāldirektora iesniegto gada budžeta tāmi un finansu ziņojumu un sniedz rekomendācijas par to Vispārējai padomei. Gada budžeta tāmi apstiprina Vispārējā padome.

2. Budžeta, finansu un administrācijas lietu komiteja sagatavo un ierosina Vispārējai padomei finansu nolikumus, kuri ietver nosacījumus, kas regulē:

(a) dalības maksu apjomu, sadalot PTO izdevumus to Dalībvalstu starpā; un

(b) veicamos pasākumus attiecībā uz parādniecēm Dalībvalstīm.

Finansu nolikumi balstās, cik tas ir praktiski iespējams, uz GATT1947 nosacījumiem un praksi.

3. Vispārējā padome pieņem finansu noteikumus un gada budžeta tāmi ar divu trešdaļu balsu vairākumu, kas sastāda vairāk nekā pusi PTO Dalībvalstu.

4. Katra Dalībvalsts nekavējoties iemaksā PTO savu daļu no PTO izdevumu apjoma atbilstoši finansu nolikumiem, kurus pieņēmusi Vispārējā padome.

VIII pants

PTO statuss

1. PTO ir juridiska persona un katra tās Dalībvalsts piešķir tai tādas juridiskas tiesības, kas nepieciešamas tās funkciju veikšanai.

2. Katra PTO Dalībvalsts piešķir PTO tādas privilēģijas un imunitāti, kas nepieciešamas tās funkciju veikšanai.

3. Katra no Dalībvalstīm līdzīgi piešķir PTO amatpersonām un Dalībvalstu pārstāvjiem privilēģijas un imunitāti, kas ir nepieciešamas neatkarīgai funkciju veikšanai saistībā ar PTO.

4. Privilēģijas un imunitāte, ko PTO, tās amatpersonām un Dalībvalstu pārstāvjiem piešķir Dalībvalstis, ir vienādas ar tām privilēģijām un imunitāti, kas nostiprinātas Konvencijā par Speciālo institūciju privilēģijām un imunitāti, ko apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Ģenerālā Asambleja 1947. gada 21. novembrī.

5. PTO var noslēgt līgumu par mītnes vietu.

IX pants

Lēmumu pieņemšana

1. PTO turpina lēmumu pieņemšanas praksi pēc konsensusa principa atbilstoši GATT19471. Izņemot gadījumus, ja paredzēts citādi, tad, ja lēmumu nav iespējams pieņemt pēc konsensusa principa, par izskatāmo jautājumu lemj balsojot. Ministru Konferences un Vispārējās padomes sanāksmēs katrai PTO Dalībvalstij ir viena balss. Ja Eiropas kopienas izmanto savas balsošanas tiesības, tām ir vienāds balsu skaits ar viņu dalībvalstu2 — PTO Dalībvalstu skaitu. Lēmumus Ministru Konferencē un Vispārējā padomē pieņem ar balsu vairākumu, ja vien šis Līgums vai attiecīgs Daudzpusējās tirdzniecības līgums3 neparedz citu kārtību.

2. Ministru Konferencei un Vispārējai padomei ir ekskluzīvas tiesības pieņemt šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu skaidrojumus. 1. pielikumā esošā Daudzpusējā tirdzniecības līguma skaidrojuma gadījumā, tās izmanto savas tiesības balstoties uz Padomes rekomendāciju, kas pārrauga šī Līguma darbību. Lēmumu par skaidrojuma pieņemšanu pieņem ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu. Šo paragrāfu neizmanto veidā, kas varētu kaitēt labojumu nosacījumiem X pantā.

3. Izņēmuma gadījumos Ministru Konference var lemt par īpaša izņēmuma piemērošanu attiecībā uz pienākumu, kas uzlikts Dalībvalstij saskaņā ar šo Līgumu vai jebkuriem citiem Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem, ar nosacījumu, ka jebkurš šāds lēmums tiek pieņemts ar trīs ceturtdaļām4 no Dalībvalstu balsīm, ja vien to neparedz citādi šis paragrāfs.

(a) lūgums par īpašo izņēmumu attiecībā uz šo Līgumu tiek iesniegts Ministru Konferencei izskatīšanai saskaņā ar lēmuma pieņemšanas praksi pēc konsensusa principa. Ministru Konference nosaka termiņu, kas nepārsniedz 90 dienas šī lūguma izskatīšanai. Ja konsensuss nav panākts šajā laikā, jebkurš lēmums par speciālā izņēmuma lūguma apmierināšanu tiek pieņemts ar trīs ceturtdaļām no Dalībvalstu balsīm.

(b) lūgums par īpašo izņēmumu attiecībā uz Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem 1A vai 1B vai 1C pielikumos tiek sākotnēji iesniegts attiecīgi Preču tirdzniecības Padomei, Pakalpojumu tirdzniecības Padomei vai arī TRIPS Padomei, lai par to lemtu termiņā, kas nepārsniedz 90 dienas. Termiņa beigās attiecīgā Padome iesniedz ziņojumu Ministru Konferencei.

4. Ministru Konferences lēmumā par īpašā izņēmuma lūguma apmierināšanu jāuzsver īpašie apstākļi, kas pamato lēmumu, nosacījumus un apstākļus, kas ir iesnieguma par izņēmumu pamatā, un datumu, kad īpašais izņēmums izbeidzas. Jebkurš īpašais izņēmums, kas piešķirts uz vairāk kā vienu gadu, tiek pārskatīts Ministru Konferencē ne vēlāk kā gadu pēc tā piešķiršanas un turpmāk ik gadu, līdz īpašā izņēmuma beigām. Katrā pārskatīšanas gadījumā Ministru Konference noskaidro, vai īpašie apstākļi, kas pamato izņēmumu, vēl joprojām pastāv un vai īpašā izņēmuma nosacījumi ir ievēroti. Ministru Konference, pamatojoties uz gada pārskatu, var pagarināt, izmainīt vai izbeigt izņēmumus.

5. Lēmumu, saskaņā ar Plurilaterālo tirdzniecības līgumu, ieskaitot jebkurus lēmumus par skaidrojumiem, un izņēmumu pamatā ir šī Līguma nosacījumi.

X pants

Labojumi

1. Jebkura PTO Dalībvalsts var ierosināt labojumus šī Līguma vai 1. pielikuma Daudzpusējo tirdzniecības līgumu pantos, iesniedzot šādu priekšlikumu Ministru Konferencei. Padomes, kuras uzskaitītas IV panta 5. paragrāfā, arī var iesniegt Ministru Konferencei labojumu priekšlikumus attiecīgajam 1. pielikumā minētajam Daudzpusējam tirdzniecības līgumam, kura darbību tās pārrauga. Ja vien Ministru Konference nenolemj par garāku termiņu, 90 dienas pēc priekšlikuma formālās apspriešanas Ministru Konferencē, jebkurš Ministru Konferences lēmums iesniegt ierosināto labojumu Dalībvalstīm apstiprināšanai tiek pieņemts pēc konsensusa principa. Ja vien nav piemērojami 2., 5. vai 6. paragrāfi, šis lēmums precizē vai nu 3. vai 4. paragrāfu piemērošanu. Ja panākts konsensuss, Ministru Konference nekavējoties iesniedz ierosināto labojumu Dalībvalstīm apstiprināšanai. Ja konsensuss nav panākts Ministru Konferences sanāksmē noteiktajā termiņā, Ministru Konference ar divu trešdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu lemj par ierosinātā labojuma iesniegšanu Dalībvalstīm apstiprināšanai. Izņemot 2., 5. un 6. paragrāfos paredzēto, 3. paragrāfa nosacījumi ir piemērojami ierosinātajam labojumam, ja vien Ministru Konference ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu nepieņem lēmumu, ka jāpiemēro 4. paragrāfa nosacījumi.

2. Šī panta un sekojošo pantu nosacījumu labojumi ir spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājušas visas Dalībvalstis:

šī Līguma IX pants;

GATT 1994 I un II pants;

GATS II:1. pants;

TRIPS Līguma 4 pants.

3. Dalībvalstu tiesības un saistības ietekmējoši labojumi šī Līguma vai Daudzpusējos tirdzniecības līgumu nosacījumos 1A un 1C pielikumos, izņemot tos, kas uzskaitīti 2. un 6. paragrāfos, ir spēkā tām Dalībvalstīm, kas tos akceptējušas, apstiprinot to ar divu trešdaļu Dalībvalstu balsīm un turpmāk ikvienai citai Dalībvalstij, kad tā tos akceptējusi. Ministru Konference var lemt ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu attiecībā uz labojumiem, kas stājušies spēkā atbilstoši šim paragrāfam, par to, ka jebkura Dalībvalsts, kura nav šādu labojumu akceptējusi Ministru Konferences noteiktajā termiņā, katrā gadījumā var brīvi izstāties no PTO vai arī palikt tās Dalībvalsts ar Ministru Konferences piekrišanu.

4. Dalībvalstu tiesības un saistības neskaroši labojumi šī Līguma vai Daudzpusējos tirdzniecības līgumu nosacījumos 1A un 1C pielikumā, izņemot tos, kas uzskaitīti 2. un 6. paragrāfā, stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos akceptējušas divas trešdaļas Dalībvalstu.

5. Izņemot iepriekš 2. paragrāfā paredzēto, labojumi GATS I, II un III daļā un attiecīgie pielikumi stājas spēkā Dalībvalstīm, kuras tos ir akceptējušas, apstiprinot to ar divām trešdaļām Dalībvalstu balsu un turpmāk katrai Dalībvalstij, pēc tam, kad tā tos akceptējusi. Ministru Konference var lemt ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu par labojumiem, kas stājušies spēkā atbilstoši iepriekšējam nosacījumam, par to, ka jebkura Dalībvalsts, kura nav šādu labojumu akceptējusi Ministru Konferences noteiktajā termiņā, katrā gadījumā var brīvi izstāties no PTO vai arī palikt tā sastāvā ar Ministru Konferences piekrišanu. Labojumi GATS IV, V un VI daļās stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos akceptējušas divas trešdaļas Dalībvalstu.

6. Neskatoties uz citiem šī panta nosacījumiem, labojumus TRIPS Līgumā, līdz ar to apmierinot 71. panta 2. paragrāfa prasības, var pieņemt arī Ministru Konference bez turpmākā formālā akceptēšanas procesa.

7. Jebkura Dalībvalsts, kura atzinusi labojumu šajā Līgumā vai Daudzpusējā tirdzniecības līgumā 1. pielikumā, iesniedz akceptēšanas aktu PTO Ģenerāldirektoram akceptēšanas termiņā, ko nosaka Ministru Konference.

8. Jebkura PTO Dalībvalsts var ierosināt veikt labojumus 2. un 3. pielikumos Daudzpusējo tirdzniecības līgumu pantos, iesniedzot šādu priekšlikumu Ministru Konferencei. Lēmums par labojumu atzīšanu 2. pielikumā minētā Daudzpusējā tirdzniecības līgumā jāpieņem pēc konsensusa principa un šie labojumi stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos apstiprinājusi Ministru Konference. Lēmumi par 3. pielikumā Daudzpusējā tirdzniecības līgumā izdarīto labojumu atzīšanu stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos apstiprinājusi Ministru Konference.

9. Ministru Konference pēc Dalībvalstu — tirdzniecības līguma pušu lūguma, tikai un vienīgi ar konsensusa balsojumu var lemt par šāda līguma pievienošanu 4. pielikumam. Ministru Konference pēc Dalībvalstu -Plurilaterālā tirdzniecības līguma pušu lūguma, var lemt par šāda Līguma izslēgšanu no 4. pielikuma.

10. Labojumus Plurilaterālajā tirdzniecības līgumā nosaka šī Līguma nosacījumi.

XI pants

PTO Dibinātājvalsts statuss

1. GATT1947 līgumslēdzējas puses šī Līguma spēkā stāšanās brīdī un Eiropas kopienas, kuras atzīst šo Līgumu un Daudzpusējos tirdzniecības līgumus un kuru koncesiju un saistību Grafiki ir iekļauti GATT1994 un kuru Īpašo saistību Grafiki ir iekļauti GATS, kļūst par PTO Dibinātājvalstīm.

2. Vismazāk attīstītajām valstīm, kuras par tādām atzinušas Apvienotās Nācijas, tiks izvirzīta vienīgi prasība uzņemties saistības un koncesijas tik lielā mērā, cik to atļauj šādu valstu individuālā attīstība, finansu un tirdzniecības vajadzības vai arī to administratīvās un institucionālās iespējas.

XII pants

Pievienošanās

1. Jebkura valsts vai atsevišķa muitas teritorija, kas ir pilnīgi autonoma savu ārējo tirdzniecības attiecību un citu jautājumu, kurus paredz šis Līgums un Daudzpusējie tirdzniecības līgumi, pārvaldē, var pievienoties šim Līgumam ar noteikumiem, par ko tā vienojas ar PTO. Šāda pievienošanās attiecas tikai uz šo Līgumu un Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem, kas tajā iekļauti.

2. Lēmumus par pievienošanos pieņem Ministru Konference. Ministru Konference apstiprina līgumu par pievienošanās noteikumiem ar PTO Dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu.

3. Pievienošanos Plurilaterālajam tirdzniecības līgumam nosaka šī Plurilaterālā Līguma nosacījumi.

XIII pants

Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nepiemērošana atsevišķu Dalībvalstu starpā

1. Šis Līgums un 1. un 2. pielikumu Daudzpusējie tirdzniecības līgumi netiek piemēroti kādas Dalībvalsts un citu Dalībvalstu starpā, ja viena vai otra Dalībvalsts, laikā, kad kāda no tām kļūst Dalībvalsts, nepiekrīt šādai piemērošanai.

2. PTO Dibinātājvalstu, kas bijušas GATT 1947 līgumslēdzējas puses, starpā 1. paragrāfs var tikt piesaistīts tikai tad, ja šīs Vienošanās XXXV pants jau ir ticis iesaistīts agrāk un atzīts par efektīvu šo līgumslēdzēju pušu starpā brīdī, kad šī Vienošanās tām stājusies spēkā.

3. 1. paragrāfs jāpiemēro attiecībās starp vienu Dalībvalsti un citu Dalībvalsti, kura ir pievienojusies saskaņā ar XII pantu, ja Dalībvalsts, kura nepiekrīt piemērošanai, par to ir paziņojusi Ministru Konferencei pirms Ministru Konference apstiprinājusi vienošanos par pievienošanās noteikumiem.

4. Ministru Konference var pārskatīt šī panta darbību atsevišķos gadījumos pēc kādas no Dalībvalstu pieprasījuma un sniegt attiecīgas rekomendācijas.

5. Plurilaterāla tirdzniecības līguma nepiemērošanu šī Līguma pušu starpā nosaka šī Līguma nosacījumi.

XIV pants

Pievienošanās, stāšanās spēkā un depozīts

1. Šim Līgumam var pievienoties to parakstot vai citādi, GATT1947 līgumslēdzējas puses un Eiropas Kopienas, kurām ir tiesības kļūt par PTO Dibinātājvalstīm saskaņā ar šī Līguma XI pantu. Šāda pievienošanās attiecas uz šo Līgumu un tajā iekļautajiem Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem. Šis Līgums un tajā iekļautie Daudzpusējie tirdzniecības līgumi stājas spēkā Ministru noteiktajā datumā atbilstoši Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus apkopojošā Noslēguma dokumenta 3. paragrāfam un pievienošanās paliek atklāta divu gadu laikā pēc šī datuma, ja vien Ministri nenolemj citādi. Pievienošanās, kas seko pēc Līguma spēkā stāšanās, stājas spēkā 30. dienā pēc šādas pievienošanās datuma.

2. Dalībvalsts, kura pievienojas šim Līgumam pēc tā stāšanās spēkā, īsteno tādas koncesijas un saistības Daudzpusējos tirdzniecības līgumos, kas īstenojamas termiņā, kas sākas līdz ar šī Līguma stāšanos spēkā, tā, it kā tā būtu pievienojusies šim Līgumam tā spēkā stāšanās brīdī.

3. Līdz šī Līguma spēkā stāšanās laikam, šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu tekstam jāglabājas pie GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektora. Ģenerāldirektors nekavējoties izsniedz apstiprinātu patiesu šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu kopiju, un paziņo par katru pievienošanos ikvienai valstij un Eiropas Kopienām, kuras pievienojušās šim Līgumam. Šis Līgums un Daudzpusējie tirdzniecības līgumi, kā arī jebkuri labojumi tajos pēc šī Līguma spēkā stāšanās ir deponēti pie PTO Ģenerāldirektora.

4. Plurilaterālā tirdzniecības līguma atzīšanu un spēkā stāšanos nosaka šī Līguma nosacījumi. Šādus līgumus deponē pie GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ģenerāldirektora. Pēc šī Līguma stāšanās spēkā, šādi Līgumi tiek deponēti pie PTO Ģenerāldirektora.

XV pants

Izstāšanās

1. Jebkura Dalībvalsts var izstāties no šī Līguma. Šāda izstāšanās attiecas gan uz šo Līgumu, gan uz Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem un stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem skaitot no brīža, kad PTO Ģenerāldirektors ir saņēmis rakstisku paziņojumu par izstāšanos.

2. Izstāšanos no Plurilaterālā tirdzniecības līguma nosaka šī Līguma nosacījumi.

XVI pants

Citi nosacījumi

1. Izņemot, ja citādi paredzēts šajā Līgumā vai Daudzpusējos tirdzniecības līgumos, PTO darbība balstās uz GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU un GATT 1947 ietvaros izveidoto institūciju lēmumiem, procedūrām un parasto tiesību praksi.

2. Ciktāl iespējams, GATT 1947 Sekretariāts kļūst par PTO Sekretariātu, un GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ģenerāldirektors, līdz laikam, kamēr Ministru Konference ir nozīmējusi ģenerāldirektoru atbilstoši šī Līguma VI panta 2. paragrāfam, darbojas kā PTO Ģenerāldirektors.

3. Konflikta gadījumā starp šī Līguma nosacījumu un jebkuru Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumu, konflikta robežās noteicošais ir šī Līguma nosacījums.

4. Katra Dalībvalsts nodrošina savu likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību savām saistībām, kā to paredz klāt pievienotie Līgumi.

5. Nekādi iebildumi netiek celti attiecībā uz jebkuru šī Līguma nosacījumu. Iebildumi attiecībā uz jebkuru Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumu var tikt celti tikai tajās robežās, ko paredz šie Līgumi. Iebildumus attiecībā uz Plurilaterālā tirdzniecības līguma nosacījumiem nosaka šī Līguma nosacījumi.

6. Šis Līgums tiek reģistrēts atbilstoši Apvienoto Nāciju Hartas 102. panta nosacījumiem.

IZPILDĪTS Marakešā tūkstoš deviņi simti deviņdesmit ceturtā gada aprīļa mēneša piecpadsmitajā dienā, vienā eksemplārā, angļu, franču un spāņu valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem.

Paskaidrojumi:

Termini "valsts" vai "valstis", šajā Līgumā un Daudzpusējos tirdzniecības līgumos jāsaprot kā jebkuru PTO atsevišķas muitas teritorijas Dalībvalsti ietveroši.

Ja PTO Dalībvalsts ir atsevišķa muitas teritorija, kad izteiciens šajā Līgumā un Daudzpusējos tirdzniecības līgumos tiek kvalificēts ar terminu "nacionāls", šāds izteiciens attiecas uz minēto muitas teritoriju, ja vien netiek citādi precizēts.  

Pielikums 1A

VISPĀRĒJA PASKAIDROJOŠA PIEZĪME PIELIKUMAM 1A

Konflikta gadījumā starp 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību nosacījumu un nosacījumu citā līgumā 1A pielikumā Līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu (1. pielikuma līgumu tekstā — "PTO Līgums"), cita līguma pants ir noteicošais konflikta ietvaros.  

VISPĀRĒJĀ VIENOŠANĀS PAR TARIFIEM UN TIRDZNIECĪBU - 1994

1. Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību - 1994 (GATT 1994) sastāv no:

(a) Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kas datēts ar 1947. gada 30. oktobri un pievienots Noslēguma dokumentam Apvienoto Nāciju Konferences par tirdzniecību un nodarbinātību Sagatavošanas komitejas Otrās sesijas noslēgumā (neietverot Pagaidu piemērošanas Protokolu) nosacījumus, kas ir laboti, papildināti vai izmainīti ar juridisku aktu palīdzību, kas stājušies spēkā pirms PTO Līguma spēkā stāšanās datuma;

(b) zemāk minēto juridisko aktu nosacījumiem, kas stājušies spēkā atbilstoši GATT 1947 pirms PTO Līguma stāšanās spēkā datuma:

(i) protokoli un sertifikāti, kas attiecas uz tarifu koncesijām;

(ii) pievienošanās protokoli (neietverot nosacījumus (a) attiecībā uz pagaidu piemērošanu un pagaidu piemērošanas anulēšanu un (b) ar noteikumu, ka GATT 1947 II daļa tiek piemērota pagaidu piemērošanas kārtībā visplašākajā mērogā, kas savienojams ar pastāvošo likumdošanu Protokola parakstīšanas datumā);

(iii) lēmumi par īpašajiem izņēmumiem, kas piešķirti atbilstoši GATT 1947 XXV pantam un vēl joprojām ir spēkā PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī.5

(iv) citi GATT 11947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU lēmumi;

(c) zemāk uzskaitītajiem Izskaidrojumiem:

(i) Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 II panta 1(b) interpretāciju;

(ii) Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 XVII panta interpretāciju;

(iii) Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 maksājumu bilances nosacījumiem;

(iv) Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 XXIV panta interpretāciju;

(v) Izskaidrojums par īpašajiem izņēmumiem attiecībā uz tiesībām saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību 1994;

(vi) Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 XXVIII panta interpretāciju; un

(d) GATT 1994 Marakešas Protokols.

2. Paskaidrojošas piezīmes:

(a) atsauces uz "līgumslēdzēju pusi" GATT 1994 pantos ir lasāmas kā "Dalībvalsts". Atsauces uz "vismazāk attīstīto līgumslēdzēju pusi" un "attīstīto līgumslēdzēju pusi" lasāmas kā "jaunattīstības Dalībvalsts" un "attīstītā Dalībvalsts". Atsauces uz "izpildsekretāru" lasāmas kā "PTO ģenerāldirektors".

(b) Atsauces uz LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, kuras kopdarbojas GATT 1994 XV:1, XV:2, XV:8, XXXVIII pantos un XII un XVIII pantu Piezīmēs; kā arī XV:2, XV:3, XV:6, XV:7 un XV:9 pantos par īpašiem apmaiņas līgumiem, uzskatāmas par atsaucēm uz PTO. Citas funkcijas, ko GATT 1994 panti paredz kopdarbojošamies LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, piešķir Ministru Konference.

(c) (i) GATT 1994 teksts ir autentisks angļu, franču un spāņu valodās.

(ii) GATT 1994 teksts franču valodā ir pakļauts terminoloģiskiem labojumiem, kā norādīts dokumenta MTN.TNC/41 A pielikumā.

(iii) Autentiskais GATT 1994 teksts spāņu valodā ir Galveno aktu un izlases dokumentu sērijas IV sējuma teksts, kas pakļauts terminoloģiskiem labojumiem, kā norādīts dokumenta MTN.TNC./41 B pielikumā.

3. (a) GATT 1994 II daļas nosacījumi neattiecas uz Dalībvalsts veiktajiem pasākumiem saskaņā ar īpašu obligātu likumdošanu, kuru šī Dalībvalsts ieviesusi, pirms tā kļuvusi par GATT 1994 līgumslēdzēju pusi, kas aizliedz ārzemēs būvēta vai ārzemēs rekonstruēta kuģa izmantošanu, pārdošanu vai iznomāšanu komerciāliem nolūkiem starp galapunktiem nacionālajos ūdeņos vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos. Šis izņēmums attiecas uz: (a) šādai likumdošanai neatbilstoša panta saglabāšanu vai nekavējošu atjaunošanu; un (b) šādai likumdošanai neatbilstoša panta grozīšanu tik lielā mērā, par cik šādi labojumi nemazina panta atbilstību GATT 1947 II daļai. Šādu izņēmumu ierobežo pasākumi, kuri veikti saskaņā ar augstāk minēto likumdošanu, par kuriem ir paziņots un tie precizēti pirms PTO Līguma stāšanās spēkā datuma. Ja šāda likumdošana turpmāk tiek grozīta, lai mazinātu tās atbilstību GATT 1994 II daļai, tā nevar tikt pakļauta šī paragrāfa juridiskajam segumam.

(b) Ministru Konference izskata šo izņēmumu ne vēlāk kā piecus gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma un turpmāk ik katrus divus gadus, cik vien ilgi izņēmums paliek spēkā, lai noskaidrotu, vai apstākļi, kuri radīja nepieciešamību pēc izņēmuma, vēl ir spēkā.

(c) Dalībvalsts, kuras pasākumi ietilpst šāda izņēmua statusā, katru gadu iesniedz detalizētu statistisku ziņojumu, kas sastāv no attiecīgo kuģu reālo un plānoto piegāžu piecu gadu vidējā apgrozījuma, kā arī papildus informācijas par attiecīgo kuģu, kuri ietverti šāda izņēmuma statusā, izmantošanu, pārdošanu, nomu vai remontu.

(d) Dalībvalsts, kura uzskata, ka šis izņēmums darbojas tā, lai apstiprinātu savstarpēju un proporcionālu to kuģu, kas būvēti izņēmuma pieprasītājas Dalībvalsts teritorijā, ierobežojumu izmantošanā, pārdošanā, nomā vai remontā, ir tiesīga ieviest šādu ierobežojumu, vispirms par to paziņojot Ministru Konferencei.

(e) Šis atbrīvojums neietekmē risinājumus attiecībā uz specifiskiem likumdošanas aspektiem, šī izņēmuma statusa kontekstā, kas panākti sektoru līgumos vai citās sarunu vidēs.

Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 II:1(B) panta interpretāciju

Ar šo Dalībvalstis vienojas par sekojošo:

1. Lai veicinātu juridisko tiesību un pienākumu, kas izriet no II panta 1(b) paragrāfa, atklātību, jebkuru "citu nodevu vai maksājumu" raksturs un apjoms, kas uzlikts fiksētajai tarifa pozīcijai kā to paredz šis nosacījums, tiek reģistrēts koncesiju Grafikos, kas pievienoti GATT 1994 pretī tarifa pozīcijai, uz kuru tie attiecas. Tiek pieņemts, ka šāda reģistrācija neizmaina "citu nodokļu vai maksājumu" juridisko raksturu.

2. Datums, kad "citi nodokļi vai maksājumi" ir noteikti, II panta mērķiem, ir 1994. gada 15. aprīlis. Tādēļ "citi nodokļi vai maksājumi" tiek reģistrēti Grafikos, tādos apjomos, kas piemēroti šajā datumā. Katrā turpmākajā koncesijas vai jaunas koncesijas apspriešanā attiecīgās tarifa pozīcijas piemērošanas datums būs datums, kad jaunā koncesija iekļauta attiecīgajā Grafikā. Tomēr dokumenta datums, pamatojoties uz kuru koncesija par jebkuru atsevišķu tarifu paragrāfu tika pirmo reizi iekļauta GATT 1947 vai GATT 1994, arī turpmāk jāreģistrē 6. ailē Grafikos.

3. "Citi nodokļi vai maksājumi" tiek reģistrēti atbilstoši visiem fiksētajiem tarifiem.

4. Ja tarifa pozīcija iepriekš bijusi koncesijas subjekts, "citu nodokļu vai maksājumu" lielums, kas iereģistrēts attiecīgajā Grafikā, nedrīkst būt lielāks kā tas, kas pastāvējis laikā, kad koncesija pirmo reizi tika iekļauta šajā Grafikā. Katra Dalībvalsts ir tiesīga apstrīdēt "citu nodokļu vai maksājumu" eksistenci, pamatojoties uz to, ka tamlīdzīgs "cits nodoklis vai maksājums" nav pastāvējuši attiecīgās sākotnējās tarifa pozīcijas fiksēšanas laikā, kā arī apstrīdēt "citu nodokļu vai maksājumu" " iereģistrētā lieluma atbilstību iepriekš noteiktajam tarifam, trīs gadu laikā pēc PTO Līguma spēkā stāšanās vai trīs gadus pēc tam, kad PTO Ģenerālsekretāram nodots glabāšanā akts, kas iekļauj Grafiku GATT 1994, ja pēdējais ir vēlāks datums.

5. "Citu nodokļu vai maksājumu" reģistrēšana Grafikos neietekmē to atbilstību GATT 1994 tiesībām un pienākumiem, izņemot tos, kas saistās ar 4. paragrāfu. Visas Dalībvalstis patur tiesības jebkurā laikā apstrīdēt jebkuru "citu nodokļu vai maksājuma" atbilstību šādiem pienākumiem.

6. Šī Izskaidrojuma nolūkiem spēkā ir GATT 1994 XXII un XXIII panta nosacījumi, kas izstrādāti un pielietoti Izskaidrojumam par strīdu noregulēšanu.

7. "Citi nodokļi vai maksājumi" kas nav iekļauti Grafikā brīdī, kad GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektoram iesniegts glabāšanā akts par attiecīgā Grafika iekļaušanu GATT 1994 līdz PTO Līguma spēkā stāšanās datumam, vai pēc tam — PTO Ģenerāldirektoram, netiek sekojoši pievienoti Grafikam un jebkuri "citi nodokļi vai maksājumi", kas piereģistrēti zemākā apjomā, nekā piemērošanas datumā prevalējošais apjoms, netiek atjaunoti šādā apjomā, ja vien šādi pieskaitījumi vai izmaiņas netiek veiktas sešu mēnešu laikā no akta iesniegšanas datuma.

8. Lēmums attiecībā uz katras koncesijas pielietošanas datumu 2. paragrāfā, GATT 1994 II panta 1.(b) paragrāfa mērķiem aizstāj lēmumu attiecībā uz pielietošanas datumu, kas pieņemts 1980. gada 26. martā (BISD 27S/24).

Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 XVII panta interpretāciju

Dalībvalstis,

atzīmējot, ka XVII pants uzliek saistības Dalībvalstīm attiecībā uz valsts tirdzniecības uzņēmumu darbību, kā minēts XVII panta 1. paragrāfā, kurai jāatbilst prasībām par nediskriminējošas attieksmes vispārējiem principiem, ko paredz GATT 1994 valdību pasākumiem, kas ietekmē privāto tirgotāju veikto importu un eksportu.

atzīmējot tālāk, ka Dalībvalstīm jāievēro savas saistības GATT 1994 kontekstā attiecībā uz šiem valstiskajiem pasākumiem, kas ietekmē valsts tirdzniecības uzņēmumus;

atzīstot, ka šis Izskaidrojums neietekmē būtiskās disciplīnas, ko paredz XVII pants;

ar šo vienojas par sekojošo:

1. Lai veicinātu atklātību valsts tirdzniecības uzņēmumu darbībā, Dalībvalstis paziņo par šādiem uzņēmumiem Preču tirdzniecības padomei, lai to izskatītu darba grupa, kas izveidota saskaņā ar 5. paragrāfu, atbilstoši sekojošai darba definīcijai:

"Valdības un nevalstiskie uzņēmumi, ieskaitot mārketinga padomes, kurām dotas ekskluzīvas vai īpašas tiesības vai privilēģijas, ieskaitot likumīgās vai konstitucionālās pilnvaras, kuras īstenojot, tās ietekmē ar savu valsts pasūtījumu vai pārdošanu importa un eksporta līmeni un attīstību."

Šī paziņošanas prasība neattiecas uz to produktu importu, kas paredzēti valsts vai kāda uzņēmuma tūlītējam vai steidzamam patēriņam vai izmantošanai kā precizēts augstāk, un nevis tālākpārdošanai vai izmantošanai preču ražošanai pārdošanai.

2. Katra Dalībvalsts gatavo pārskatu par savu politiku attiecībā uz ziņojumu iesniegšanu par valsts tirdzniecības iestādēm Preču tirdzniecības Padomei, ievērojot šīs Vienošanās nosacījumus. Veicot šādu pārskatu, katrai Dalībvalstij vajadzētu ievērot nepieciešamību veicināt maksimāli iespējamu atklātību savos paziņojumos, tā lai varētu precīzi novērtēt to uzņēmumu darbības veidu, par kuriem tiek ziņots, un to darbības iespaidu starptautiskajā tirdzniecībā.

3. Ziņojumi jāizdara atbilstoši aptaujai par valsts tirdzniecību, kas pieņemta 1960. gada 24. maijā (BISD 9S/184-185), ar to saprotot, ka Dalībvalstis paziņo 1. paragrāfā minētajiem uzņēmumiem par to, vai importa un eksporta darbība ir faktiski notikusi vai nē.

4. Jebkura Dalībvalsts, kurai ir pamats domāt, ka otra Dalībvalsts nav adekvāti pildījusi paziņošanas saistības, var ierosināt šāda jautājuma izskatīšanu attiecīgajai Dalībvalstij. Ja jautājums netiek apmierinoši atrisināts, tā var sagatavot pretpaziņojumu Preču tirdzniecības Padomei izskatīšanai darba grupā, kas izveidota atbilstoši 5. paragrāfam, vienlaicīgi par to informējot ieinteresēto Dalībvalsti.

5. Darba grupa tiek izveidota Preču tirdzniecības padomes vārdā, lai pārbaudītu ziņojumus un pretpaziņojumus. Vadoties pēc šīm pārbaudēm un neietekmējot XVII panta 4.(c) paragrāfa nosacījumus, Preču tirdzniecības padome var sniegt rekomendācijas attiecībā uz ziņojumu atbilstību un tālākas informācijas nepieciešamību. Darba grupa pārbauda, balstoties uz saņemtajām paziņošanām, arī augstāk minētās aptaujas par valsts tirdzniecību, atbilstību un valsts tirdzniecības uzņēmumu apjomu atbilstību, kas minēti saskaņā ar 1. paragrāfu. Tā veido arī ilustratīvu sarakstu, kas atspoguļo attiecības starp valdībām un uzņēmumiem, kā arī darbības veidus, kuros iesaistījušies šie uzņēmumi, kas varētu būt atbilstošs XVII panta mērķiem. Ar šo saprot, ka sekretariāts nodrošina vispārēju pamata dokumentu darba grupai par valsts tirdzniecības uzņēmuma operācijām, kur to darbība attiecas uz starptautisko tirdzniecību. Dalība darba grupā ir pieejama visām Dalībvalstīm, kuras izteikušas savu vēlēšanos tajā strādāt. Tā sanāk viena gada laikā pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža un turpmāk — vismaz reizi gadā. Tā sniedz ikgadēju paziņojumu par savu darbību Preču tirdzniecības Padomei.6

Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 maksājuma bilances nosacījumiem

Dalībvalstis,

Atzīstot GATT 1994 XII. un XVIII:B pantu nosacījumus un Deklarāciju par tirdzniecības pasākumiem, kas veikti maksājuma bilanes mērķiem, kas pieņemta 1979. gada 28. novembrī (BISD 26 S/205-209, šajā Vienošanās dēvēta par "1979. gada Deklarāciju") un, lai ienestu skaidrību šajos nosacījumos;7

Ar šo vienojas par sekojošo:

Pasākumu pielietošana

1. Dalībvalstis apstiprina savas saistības, cik vien ātri iespējams publiski paziņot, par ierobežojošo importa pasākumu, kas veikti maksājuma bilances mērķiem, atcelšanas termiņiem. Ar šo jāsaprot, ka šādus termiņus var nepieciešamības gadījumā grozīt, lai ievērotu izmaiņas maksājuma bilances stāvoklī. Gadījumos, kad Dalībvalsts publiski nav paziņojusi par termiņu, šī Dalībvalsts sniedz pamatojumu šādas savas rīcības iemesliem.

2. Dalībvalstis apstiprina savas saistības par priekšrokas piešķiršanu tiem pasākumiem, kuri vismazāk kaitētu tirdzniecībai. Šādi pasākumi (šajā Vienošanās — "cenu pasākumi") ietver importa papildsamaksas, importa depozīta prasības vai citus ekvivalentus tirdzniecības pasākumus, kas ietekmē importēto preču cenu. Ar šo saprot, ka neskatoties uz II panta nosacījumiem, cenu pasākumus, kas veikti maksājuma bilances mērķiem, Dalībvalsts var pielietot papildus nodokļiem, ko šai Dalībvalstij paredz Grafiks. Turklāt šī Dalībvalsts norāda apmēru, par kādu cenu pasākums pārsniedz uzlikto nodokli skaidri un atsevišķi saskaņā ar šīs Vienošanās paziņošanas procedūru.

3. Dalībvalsts cenšas izvairīties no jaunu kvantitatīvu ierobežojumu uzlikšanas maksājuma bilances nolūkā, ja vien sakarā ar kritisku stāvokli maksājuma bilancē, cenu pasākumi var apturēt ārējā maksājuma situācijas krasu pasliktināšanos. Tajos gadījumos, kad Dalībvalsts pielieto kvantitatīvus ierobežojumus, kā savas rīcības iemeslu tā pamato, kāpēc cenu pasākumi nav bijuši adekvāts līdzeklis, lai risinātu situāciju maksājuma bilancē. Dalībvalsts, kura saglabā kvantitatīvos ierobežojumus, vairākās secīgās konsultācijās norāda uz panākto progresu ievērojamas šādu pasākumu biežuma un ierobežojošās darbības samazināšanā. Tiek saprasts, ka vienam un tam pašam produktam var pielietot ne vairāk kā viena veida ierobežojošu importa pasākumu, kas veikts maksājuma bilances mērķiem.

4. Dalībvalstis apstiprina, ka ierobežojošos importa pasākumus, ko veic maksājuma bilances mērķiem, var pielietot vienīgi, lai kontrolētu vispārējo importa apjomu un tie nedrīkst pārsniegt tos, kas nepieciešami maksājuma bilances stāvokļa nodrošināšanu. Lai mazinātu jebkuru nejauši radušos aizsargājošu efektu, Dalībvalsts īsteno ierobežojumus pēc atklātības principa. Importējošās Dalībvalsts valsts iestādes sniedz atbilstošu pamatojumu attiecībā uz kritērijiem, kuri tiek izmantoti, lai noteiktu, kādi produkti tiek pakļauti ierobežojumiem. Kā to paredz XII panta 3. paragrāfs un XVIII panta 10. paragrāfs, Dalībvalstis var kādu būtisku produktu gadījumā izslēgt vai ierobežot papildsamaksu piemērošanu, kā arī citus pasākumus, kas pielietoti maksājuma bilances nolūkiem. Termins "būtiski produkti" nozīmē produktus, kuri apmierina patērētāju pamatprasības vai arī, kuri palīdz Dalībvalstij uzlabot tās maksājuma bilances stāvokli, tādi kā ražošanas līdzekļi vai ražošanai nepieciešamie ieguldījumi. Kvantitatīvo ierobežojumu administrēšanā Dalībvalsts izmanto aizklātu licencēšanu tikai tad, ja no tās nevar izvairīties, un īsteno to pakāpeniski. Tiek nodrošināts attiecīgs pamatojums kritērijiem, kas izmantoti, lai noteiktu pieļaujamās importa kvotas vai vērtības.

Konsultāciju par maksājuma bilanci procedūra

5. Maksājuma bilances ierobežojumu Komiteja (šajā Izskaidrojumā — "Komiteja") rīko konsultācijas, lai pārbaudītu visus importu ierobežojošos pasākumus, kas veikti maksājuma bilances nolūkiem. Dalība Komitejā ir pieejama visām Dalībvalstīm, kas izrādījušas vēlēšanos tajā darboties. Komiteja ievēro maksājumu bilances ierobežojumu konsultāciju procedūras, kuras pieņemtas 1970. gada 28. aprīlī (BISD 18S/48-53, šajā Vienošanās — "pilnu konsultāciju procedūra"), uz kurām attiecas zemāk minētie nosacījumi.

6. Dalībvalsts, kas pielieto jaunus ierobežojumus vai palielina jau esošo ierobežojumu apjomu intensificējot pasākumu piemērošanu, sāk konsultācijas ar Komiteju četru mēnešu laikā kopš šādu pasākumu pieņemšanas. Dalībvalsts, kura pieņēmusi šādus pasākumus var pieprasīt, lai konsultācijas notiktu saskaņā ar atbilstoši XII panta 4.(a) paragrāfu vai XVIII panta 12.(a) paragrāfu. Ja šāds lūgums nav izteikts, Komitejas priekšsēdētājs uzaicina Dalībvalsti sarīkot šādas konsultācijas. Konsultāciju laikā izskatītie faktori inter alia var ietvert jauna veida ierobežojošu pasākumu ieviešanu maksājuma bilances nolūkiem, vai arī produktam piemēroto ierobežojumu apjoma palielināšanos vai intensificēšanos.

7. Visi ierobežojumi, ko pielieto maksājuma bilances nolūkiem, ir pakļauti periodiskām Komitejas pārbaudēm saskaņā ar XII panta 4.(b) paragrāfu vai saskaņā ar XVIII panta 12.(b) paragrāfu, saskaņā ar iespēju mainīt konsultāciju biežumu pēc vienošanās ar konsultējošo Dalībvalsti vai atbilstoši jebkurai īpašai pārbaudes procedūrai, ko rekomendējusi Vispārējā Padome.

8. Konsultācijas var sarīkot, ievērojot vienkāršotas procedūras, kas pieņemtas 1972. gada 19. decembrī (BISD 20S/47-49, šajā Vienošanās — "vienkāršotas konsultāciju procedūras") ar vismazāk attīstīto Dalībvalstu gadījumā vai arī jaunattīstības Dalībvalsts gadījumā, kuras veic liberalizācijas pasākumus atbilstoši iepriekšējo konsultāciju laikā Komitejā iesniegtajam plānam. Vienkāršotu konsultāciju procedūru var izmantot arī, ja jaunattīstības Dalībvalsts Tirdzniecības politikas pārskats tiek plānots tajā pašā kalendāra gadā, kad noteikts konsultāciju datums. Šādos gadījumos lēmums par to, vai izmantojama pilna konsultāciju procedūra, tiek pieņemts pamatojoties uz faktiem, kas uzskaitīti 1979. gada Deklarācijas 8. paragrāfā. Izņemot vismazāk attīstīto Dalībvalstu gadījumu, nedrīkst rīkot pēc kārtas vairāk kā divas konsultācijas, izmantojot vienkāršotu konsultāciju procedūru.

Paziņošana un dokumentācija

9. Dalībvalsts paziņo Vispārējai Padomei par ierobežojošu importa pasākumu ieviešanu maksājuma bilances nolūkiem vai jebkurām izmaiņām tajos, kā arī par grozījumiem termiņos šādu pasākumu atcelšanai kā paziņots saskaņā ar 1. paragrāfu. Par nozīmīgām izmaiņām paziņo Vispārējai Padomei pirms vai ne vēlāk kā 30 dienas pēc to izziņošanas. Katru gadu ikviena Dalībvalsts iesniedz sekretariātā visaptverošu paziņojumu, kas ietver visas izmaiņas likumos, nolikumos, paziņojumos vai informatīvos materiālos, Dalībvalstīm izskatīšanai. Paziņojumi ietver pilnu informāciju, cik tas ir iespējams, tarifu līmenī, par pielietoto pasākumu veidiem, to administrēšanā izmantotajiem kritērijiem, produkcijas apjomu un ar to saistīto tirdzniecības plūsmu.

10. Pēc jebkuras Dalībvalsts lūguma, Komiteja var pārbaudīt paziņojumus. Šīs pārbaudes tiek ierobežotas ar specifisku paziņojuma izraisītu jautājumu noskaidrošanu, vai arī izpēti par konsultācijas atbilstoši XII panta 4.(a) paragrāfam vai XVIII panta 12.(a) paragrāfam nepieciešamību. Dalībvalstis, kurām ir pamats uzskatīt, ka otras Dalībvalsts pielietotais importu ierobežojošais pasākums ir veikts maksājuma bilances nolūkā, var pievērst Komitejas uzmanību šim jautājumam. Komitejas priekšsēdētājs pieprasa informāciju par pasākumu un iepazīstina ar to visas Dalībvalstis. Nemazinot neviena Komitejas locekļa tiesības pieprasīt attiecīgus precizējumus konsultāciju gaitā, jautājumus var iesniegt iepriekš konsultējošajai Dalībvalstij izskatīšanai.

11. Konsultējošā Dalībvalsts sagatavo konsultāciju Pamatdokumentu, kurā, papildus jebkurai citai atbilstošai informācijai, jāietver: (a) maksājuma bilances stāvokļa pārskats un perspektīvas, ieskaitot iekšējo un ārējo faktoru izvērtējumu, kam ir ietekme uz maksājuma bilances stāvokli un iekšpolitikas pasākumi, kas veikti, lai atjaunotu veselīgu un ilgstošu sabalansētību; (b) maksājuma bilances nolūkiem pielietoto ierobežojumu pilns apraksts, to juridiskais pamats un veiktie pasākumi, lai samazinātu gadījuma rakstura aizsargājošu efektu; (c) pasākumi, kas veikti kopš pēdējās konsultācijas par importa ierobežojumu liberalizāciju, ņemot vērā Komitejas secinājumus; (d) atlikušo ierobežojumu atcelšanas un pakāpeniskas samazināšanas plānu. Attiecīgos gadījumos var izdarīt atsauces uz informāciju, kas sniegta citos paziņojumos vai PTO iesniegtajos ziņojumos. Vienkāršotas konsultāciju procedūras gadījumā, konsultējošā Dalībvalsts iesniedz rakstisku paziņojumu, kurā ir būtiska informācija par Pamatdokumentā aptvertajiem elementiem.

12. Sekretariāts, ar nolūku nodrošināt konsultācijas Komitejā, sagatavo faktoloģisku fona informāciju, kas ietver dažādos konsultāciju plāna aspektus. Attīstīto Dalībvalstu gadījumā sekretariāta dokuments ietver atbilstošu faktoloģisko un analītisko materiālu par ārējās tirdzniecības vides iedarbību uz konsultējošās Dalībvalsts maksājuma bilances stāvokli un perspektīvām. Sekretariāta tehniskās palīdzības dienesti pēc jaunattīstības Dalībvalsts pieprasījuma palīdz sagatavot konsultāciju dokumentāciju.

Maksājuma bilances konsultāciju secinājumi

13. Komiteja ziņo par savām konsultācijām Vispārējai Padomei. Ja tiek izmantota pilna konsultāciju procedūra, ziņojumā jānorāda Komitejas secinājumi par konsultāciju plāna dažādajiem elementiem, kā arī fakti un iemesli, uz kuriem tie balstās. Komiteja cenšas ietvert secinājumos rekomendāciju projektu, kuru mērķis ir veicināt XII panta un XVIII:B panta, 1979. gada Deklarācijas un šīs Vienošanās īstenošanu. Tajos gadījumos, kad ir iesniegti termiņi ierobežojošo pasākumu, kas veikti maksājuma bilances nolūkiem, atcelšanai, Vispārējā Padome var rekomendēt, ka pieturoties pie šādiem termiņiem var uzskatīt, ka Dalībvalsts piekrīt savām GATT 1994 saistībām. Gadījumos, kad Vispārējā Padome ir sniegusi īpašas rekomendācijas, Dalībvalstu tiesības un saistības nosaka šīs rekomendācijas ievērojot. Ja Vispārējā Padome nav sniegusi īpašus ierosinājumus rekomendācijām, Komitejas secinājumi fiksē Komitejā izteiktos dažādos viedokļus. Ja izmantota vienkāršota konsultāciju procedūra, ziņojums ietver galveno elementu kopsavilkumu, kas apspriesti Komitejā un lēmumu par to, vai ir nepieciešama pilna konsultāciju procedūra.

Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 XXIV panta interpretāciju

Dalībvalstis,

ņemot vērā GATT 1994 XXIV panta nosacījumus;

atzīstot, ka muitas savienību un brīvo tirdzniecības zonu skaits un nozīme ir palielinājusies kopš GATT 1947 izveidošanas un šodien aptver ievērojamu pasaules tirdzniecības daļu;

atzīstot ieguldījumu pasaules tirdzniecības paplašināšanā, kuru var panākt ar ciešāku šādu līgumslēdzēju pušu ekonomikas integrāciju;

atzīstot arī, ka šāds ieguldījums pieaug, ja nodevu atcelšana saistītu teritoriju starpā un citi ierobežojoši noteikumi tiek attiecināti uz visu tirdzniecību un samazinās, ja kāds no galvenajiem tirdzniecības sektoriem tiek izslēgts;

atkārtoti apstiprinot, ka šādu līgumu mērķim jābūt tirdzniecības veicināšanai starp saistītajām teritorijām un nevis barjeru radīšanai citu Dalībvalstu tirdzniecībai ar šādām teritorijām; un, ka tās veidojot vai palielinot tām piederīgo pušu skaitu, ir cik vien iespējams jāizvairās no nelabvēlīgu seku radīšanas citu Dalībvalstu tirdzniecības procesiem;

būdamas pārliecinātas arī par nepieciešamību nostiprināt Preču tirdzniecības padomes lomas efektivitāti līgumu pārraudzīšanā, par kuriem paziņots atbilstoši XXIV pantam, šim nolūkam precizējot jaunu vai paplašinātu līgumu novērtēšanas kritērijus un procedūras, kā arī palielinot visu XXIV panta līgumu atklātību;

atzīstot nepieciešamību pēc kopējas Dalībvalstu saistību izpratnes atbilstoši XXIV panta 12. paragrāfam;

Ar šo vienojas par sekojošo:

1. Muitas savienībām, brīvās tirdzniecības zonām un pagaidu līgumiem, kuru mērķis ir muitas savienību vai brīvo tirdzniecības zonu izveidošana ir inter alia jāpilda šī panta 5., 6., 7. un 8. paragrāfu nosacījumi, lai minētie akti atbilstu XXIV pantam.

XXIV panta 5. paragrāfs

2. Nodokļu un citu komerciālo noteikumu, kas izmantoti pirms un pēc muitas savienības izveidošanas, vispārējā apjoma novērtēšana atbilstoši XXIV panta 5.(a) paragrāfam, attiecībā uz nodevām un maksājumiem pamatojas uz visaptverošu vidējo svērto tarifu likmju un iekasēto importa nodokļu novērtējumu. Šis novērtējums balstās uz iepriekšējā pārskata perioda importa statistiku, kas iesniedzama muitas savienībā, pamatojoties ar tarifu līniju, to izsakot izmaksās un daudzumos, ko izstrādājusi PTO izcelsmes valsts. Sekretariāts aprēķina vidējās svērtās tarifu likmes un iekasētos muitas nodokļus atbilstoši metodei, kuru izmanto tarifu piedāvājumu novērtēšanai Urugvajas raunda Daudzpusējās tirdzniecības sarunās. Šim nolūkam apskatāmie nodokļi un maksājumi ir piemērotās nodokļu likmes. Ir atzīts, ka lai visaptveroši novērtētu citus tirdzniecības noteikumus, kuriem ir sarežģīti noteikt daudzumu un apjomu, var būt nepieciešams izanalizēt atsevišķus pasākumus, noteikumus, to ietekmētās preces un tirdzniecības plūsmas.

3. XXIV panta 5.(c) paragrāfā minētais "saprātīgais laika periods" drīkst pārsniegt 10 gadus tikai izņēmuma gadījumos. Gadījumos, kad Dalībvalstis — pagaidu līguma puses, uzskata, ka 10 gadu termiņš nav pietiekams, tās sniedz visaptverošu paskaidrojumu Preču tirdzniecības padomei par garāka laika perioda nepieciešamību.

XXIV panta 6. paragrāfs

4. XXIV panta 6. paragrāfs nostiprina procedūru, kas jāievēro, kad Dalībvalsts, kura izveido muitas savienību, ierosina palielināt fiksēto nodokļa likmi. Šajā sakarā Dalībvalstis atkārtoti apstiprina, ka procedūra, kas norādīta XXVIII pantā un precizēta 1980. gada 10. novembrī pieņemtajos norādījumos (BISD 27S/26-28) un Izskaidrojumā par GATT 1994 XXVIII panta interpretāciju, jāuzsāk pirms tarifu koncesijas tiek grozītas vai atceltas sakarā ar muitas savienības izveidošanu vai pagaidu līgumu, kura rezultātā tiek izveidota muitas savienība.

5. Šīs sarunas notiek labticīgi, ar mērķi panākt savstarpēji apmierinošu kompensācijas pielāgojumu. Šādās sarunās, kā to prasa XXIV panta 6. paragrāfs, pienācīgi jāņem vērā nodokļu samazināšana vienā un tajā pašā tarifu līnijā, ko izstrādājušas citas muitas savienības sastāvdaļas muitas savienības formēšanas procesā. Gadījumā, ja šāda samazināšana nav pietiekoša, lai radītu vajadzīgo kompensācijas pielāgojumu, muitas savienība varētu piedāvās kompensāciju, kas var izpausties kā nodokļu samazināšana citās tarifu līnijās. Šādu piedāvājumu ņem vērā Dalībvalstis, kurām ir sarunu vešanas tiesības attiecībā uz saistībām, kuras ir grozītas vai atceltas. Gadījumā, ja kompensācijas pielāgojums vēl joprojām tiek uzskatīts par nepieņemamu, sarunas nepieciešams turpināt. Ja neskatoties uz šādām pūlēm, vienošanos sarunās par kompensācijas pielāgojumu atbilstoši XXVIII pantam, kas precizēts Izskaidrojumā par GATT 1994 XXVIII panta interpretāciju, pieņemamā termiņā kopš sarunu sākuma nav iespējams panākt, muitas savienībai tomēr ir tiesības grozīt vai atcelt koncesijas; Dalībvalstis, uz kurām tas attiecas, tādā gadījumā ir tiesīgas atcelt būtiski ekvivalentas koncesijas saskaņā ar XXVIII pantu.

6. GATT 1994 neuzliek nekādas saistības Dalībvalstīm, kuras gūst labumu no nodokļu samazināšanas, izveidojoties muitas savienībai vai noslēdzot pagaidu līgumu ar mērķi izveidot muitas savienību par kompensējošu pielāgojumu savienības sastāvdaļām izstrādāšanu.

Muitas savienību un brīvās tirdzniecības zonu pārbaude

7. Visus paziņojumus, kas veikti atbilstoši XXIV panta 7.(a) paragrāfam, pārbauda darba grupa ņemot vērā GATT 1994 un šī Izskaidrojuma 1. paragrāfa nosacījumus. Darba grupa iesniedz ziņojumu Preču tirdzniecības Padomei par saviem secinājumiem šajā sakarā. Preču tirdzniecības padome pēc saviem ieskatiem var sniegt rekomendācijas Dalībvalstīm.

8. Attiecībā uz pagaidu līgumiem darba grupa var savā ziņojumā sniegt atbilstošas rekomendācijas par ierosināto termiņu un par nepieciešamajiem pasākumiem, lai pabeigtu muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu. Tā var nepieciešamības gadījumā arī turpmāk pārbaudīt līgumu.

9. Dalībvalstis — pagaidu līguma līgumslēdzējas puses, paziņo par šajā līgumā ietvertā plāna un grafika būtiskām izmaiņām Preču tirdzniecības Padomei, un pēc attiecīga pieprasījuma Padomei jāiepazīstas ar izmaiņām.

10. Gadījumā, ja pagaidu līgums, kas minēts XXIV panta 7.(a) paragrāfā, neietver plānu un grafiku pretēji XXIV panta 5.(c) paragrāfa nosacījumiem, darba grupa savā ziņojumā iesaka šāda plāna un grafika izstrādāšanu. Atkarībā no gadījuma, puses neturpina vai nepasludina par spēkā esošu šādu līgumu, ja tās nav gatavas to grozīt atbilstoši šīm rekomendācijām. Turpmāk jānodrošina rekomendāciju īstenošanas pārbaude.

11. Muitas savienības un brīvās tirdzniecības zonu dalībvalstis regulāri atskaitās Preču tirdzniecības Padomei par attiecīgā līguma darbību, kā to paredz GATT 1947 Līgumslēdzējas Puses savā instrukcijā GATT 1947 Padomei attiecībā uz ziņojumiem par reģionālajiem līgumiem (BISD 18S/38). Ziņojums par jebkurām izmaiņām un/vai papildinājumiem līgumos jāiesniedz nekavējoties.

Strīdu noregulēšana

12. GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, kas nostiprināti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu un atbilstoši pielietoti, var tikt izmantoti attiecībā uz jebkuriem jautājumiem, kas izriet no XXIV panta nosacījumu piemērošanas attiecībā uz muitas savienībām, brīvās tirdzniecības zonām vai pagaidu līgumiem ar nolūku izveidot muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu, pielietošanas.

XXIV panta 12. paragrāfs

13. Katra Dalībvalsts ir pilnā mērā atbildīga atbilstoši GATT 1994 par visu GATT 1994 nosacījumu ievērošanu un veic tādus saprātīgus pasākumus, kādi ir iespējami, lai nodrošinātu šādu ievērošanu savā teritorijā no reģionālo un vietējo pārvaldes un valsts iestāžu puses.

14. GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, kas precizēti un pielietoti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu, var tikt izmantoti attiecībā uz pasākumiem, kas skar tā ievērošanu no reģionālo un vietējo pārvaldes un varas iestāžu puses Dalībvalsts teritorijā. Ja Strīdu noregulēšanas institūcija ir noteikusi, ka GATT 1994 nosacījums nav ticis ievērots, atbildīgā Dalībvalsts veic tai pieejamos saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu tā ievērošanu. Nosacījumi attiecībā uz koncesiju kompensāciju vai pārtraukšanu, kā arī citām saistībām, ir spēkā gadījumos, kad nav bijis iespējams nodrošināt šādu ievērošanu.

15. Katra Dalībvalsts apņemas nodrošināt saprotošu attieksmi jautājumu izskatīšanā un piešķirt vienlīdzīgas konsultāciju iespējas attiecībā uz otras Dalībvalsts paziņojumiem par pasākumiem, kas skar GATT 1994 darbību iepriekš minētās Dalībvalsts teritorijā.

izskaidrojums attiecībā uz īpašiem izņēmumiem saistībās saskaņā ar 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību

Dalībvalstis ar šo vienojas par sekojošo:

1. Prasībā par īpašā izņēmuma statusu vai esošā izņēmuma statusa pagarinājums jāapraksta pasākumi, kurus Dalībvalsts ierosina veikt, specifiski politiski mērķi, kurus Dalībvalsts cenšas sasniegt un iemesli, kas traucē Dalībvalstij sasniegt tās politiskos mērķus atbilstoši tās saistībām attiecībā uz GATT 1994.

2. Jebkurš īpašais izņēmums, kas ir spēkā PTO Līguma spēkā stāšanās datumā, beidzas, ja vien tas nav pagarināts atbilstoši augstāk minētajai procedūrai un tai, ko paredz PTO Līguma IX pants, tā termiņa iztecēšanas brīdī vai arī divus gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma, jebkurā no agrākajiem datumiem.

3. Jebkura Dalībvalsts, kas uzskata, ka tās ieguvumi saskaņā ar GATT 1994 tiek likvidēti vai mazināti sekojošu faktoru rezultātā:

(a) tās Dalībvalsts, kam tika piešķirts īpašā izņēmuma statuss, nespēja ievērot izņēmuma nosacījumus un noteikumus, vai

(b) pasākuma pielietošana atbilstoši īpašā izņēmuma nosacījumiem un noteikumiem,

var attiecināt GATT 1994 XXIII panta nosacījumus, kas precizēti un izmantoti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

Izskaidrojums par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXVIII panta interpretāciju

Dalībvalstis ar šo vienojas par sekojošo:

1. Koncesijas labojuma vai atcelšanas nolūkos Dalībvalsts ar visaugstāko koncesijas ietekmētā eksporta koeficientu, (t.i. produkta eksports uz tās Dalībvalsts tirgu, kura labo vai atceļ koncesiju) attiecībā pret tās kopējo eksporta apjomu, tiek uzskatīta par būtiski ieinteresētu piegādātāju, ja tai jau nav piešķirtas sākotnējo sarunu tiesības vai būtiski ieinteresēta piegādātāja statuss saskaņā ar XXVIII panta 1. paragrāfu. Tomēr ir panākta vienošanās, ka šis paragrāfs tiks pārskatīts Preču tirdzniecības padomē piecus gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, lai nolemtu, vai šis kritēriju kopums ir darbojies apmierinoši sarunu tiesību pārdalīšanas nodrošināšanā par labu mazām un vidējām eksportējošām Dalībvalstīm. Ja šis nav tāds gadījums, tiks izskatīti iespējamie uzlabojumi, ieskaitot, adekvātu datu pieejamības gadījumā, kritēriju kopuma pieņemšanu, kas pamatots ar tādu eksportu koeficientu, kurus ietekmē apskatāmā produkta eksportēšanai uz visiem tirgiem noteiktā koncesija.

2. Ja Dalībvalsts uzskata, ka tā ir būtiski ieinteresēts piegādātājs atbilstoši 1. paragrāfam, tai sava prasība rakstiski ar pievienotu apgalvojumus pastiprinošu liecību jādara zināma Dalībvalstij, kura ierosinājusi labot vai atcelt koncesiju, un vienlaicīgi jāinformē sekretariāts. Šajos gadījumos jāpiemēro "Sarunu procedūras saskaņā ar XXVIII pantu", kas pieņemtas 1980. gada 10. novembrī (BISD 27S/26-28) 4. paragrāfs.

3. Nosakot Dalībvalsti, kura ir būtiski ieinteresēts piegādātājs (vai nu saskaņā ar augstākminēto 1. paragrāfu, vai XXVIII panta 1. paragrāfu) vai kurai ir būtiska interese tikai tirdzniecībā ar attiecīgo produktu, kas veikta, pamatojoties uz MFN, ir ņemama vērā. Tomēr tirdzniecība ar ietekmēto produktu, kas notikusi saskaņā ar bez-līguma preferencēm arī jāņem vērā, ja attiecīgā tirdzniecība vairs nenes labumu no šādas preferenciālas attieksmes, tādējādi kļūstot par MFN tirdzniecību sarunu laikā par koncesijas grozīšanu vai atcelšanu vai arī kļūs par tādu sarunu noslēgumā.

4. Ja tarifa koncesija ir labota vai atcelta jaunam produkcijas veidam (t.i. produkcijai, par kuru nav pieejama triju gadu tirdzniecības statistika), Dalībvalstij, kurai piekrīt sarunu pirmtiesības par tarifu līniju, kurai produkcija tiek vai tikusi pieskaitīta, piekrīt arī sarunu pirmtiesības par attiecīgo koncesiju. Būtiska piegādātāja un būtiskas intereses noteikšanā un kompensācijas aprēķināšanā inter alia tiek ņemti vērā ražošanas apjomi un investīcijas ietekmētajā produkcijas veidā eksportējošajā Dalībvalstī un eksporta pieauguma prognozes, kā arī produkcijas pieprasījuma prognoze importējošajā Dalībvalstī. Šī paragrāfa nolūkā "jauns produkcijas veids" nozīmē tādu, kas ietver tarifa vienību, kas radīta, izņemot to no esošās tarifu līnijas.

5. Ja Dalībvalsts uzskata, ka tai piekrīt būtiskas piegādātāja vai būtiskas pirmtiesības saskaņā ar 4. paragrāfu, tai sava prasība rakstiski ar pievienotu apgalvojumus pastiprinošu liecību jādara zināma Dalībvalstij, kura ierosinājusi labot vai atcelt koncesiju un vienlaicīgi jāinformē Sekretariāts. Šajos gadījumos spēkā ir augstāk minētā "Sarunu procedūras saskaņā ar XXVIII pantu" 4. paragrāfs.

6. Kad neierobežota tarifu koncesija tiek aizstāta ar tarifu likmes kvotām, attiecīgajam kompensācijas apjomam jāpārsniedz tirdzniecības apjoms, kuru faktiski ietekmējis koncesijas labojums. Kompensācijas aprēķināšanā jāvadās pēc apjoma, par kuru plānotās tirdzniecības prognozes varētu pārsniegt kvotas lielumu. Ar šo jāsaprot, ka plānotās tirdzniecības aprēķināšanai galvenokārt jābalstās uz:

(a) gada vidējo tirdzniecības apjomu pēdējo trīs pārskata perioda gadu laikā, pieskaitot gada vidējo importa likmju pieaugumu tajā pašā laika periodā, vai pieskaitot 10%, lielāko no abiem rādītājiem; vai

(b) tirdzniecības apjomu pēdējā gada laikā, tam pieskaitot 10%.

Nekādā gadījumā Dalībvalstij nevar tikt pieprasīts lielāks kompensācijas apjoms par to ieguvumu, ko varētu radīt pilnīga koncesijas atcelšana.

7. Jebkura Dalībvalsts, kurai piekrīt būtiska piegādātāja ieinteresētība, vai nu atbilstoši augstāk minētajam 1. paragrāfam, vai arī XXVIII panta 1. paragrāfam, attiecībā uz laboto vai atcelto koncesiju tiek dotas sarunu pirmtiesības attiecībā uz kompensējošām koncesijām, ja vien ieinteresētās Dalībvalstis nav vienojušās par citu kompensācijas veidu.

1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību
Marakešas protokols

Dalībvalstis,

pabeidzot sarunas GATT 1947 ietvaros, atbilstoši Ministru Deklarācijai par Urugvajas raundu

ar šo vienojas par sekojošo:

1. Šim Protokolam pievienotais Dalībvalsts grafiks kļūst par GATT 1994 Grafiku un piemērojams šai Dalībvalstij dienā, kad tai stājas spēkā PTO Līgums. Jebkurš grafiks, kas tiek iesniegts saskaņā ar Ministru lēmumu par pasākumiem vismazāk attīstīto valstu atbalstam, tiek uzskatīts par pielikumu šim Protokolam.

2. Tarifu samazināšana, par ko vienojusies katra Dalībvalsts, tiek īstenota piecos vienādos likmju samazināšanas posmos, izņemot, ja vien tas netiek citādi noteikts Dalībvalsts Grafikā. Pirmais šādas samazināšanas posms stājas spēkā PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī un katrs nākošais pazemināšanas posms stājas spēkā katra nākošā gada 1. janvārī, bet galīgā likme stājas spēkā datumā ne vēlāk četrus gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma, ja vien Dalībvalsts Grafiks nenosaka citādi. Ja vien tās Grafikā nav noteikts citādi, Dalībvalstij, kas akceptē PTO Līgumu pēc tā stāšanās spēkā, tajā dienā, kad tai šis Līgums stājas spēkā, jāizpilda visi jau notikušie likmju samazināšanas posmi kopā ar samazināšanas posmiem, kurus saskaņā ar iepriekšējo teikumu tai ir pienākums izpildīt līdz nākošā gada 1. janvārim, kā arī tai jāizpilda visi atlikušie iepriekšējā teikumā noteiktie likmju pazemināšanas posmi, kā to paredz grafiks. Katrā posmā pazeminātā likme jānoapaļo līdz pirmajam decimālajam skaitlim. Lauksaimniecības produktiem, kā noteikts Līguma par lauksaimniecību 2. pantā, samazināšanas posmus īsteno vadoties pēc grafiku attiecīgajās daļās noteiktā.

3. Koncesiju un saistību, ko satur šī Protokola pielikumā esošie grafiki, īstenošana pēc attiecīga pieprasījuma ir pakļauta Dalībvalstu daudzpusējai analīzei. Tas notiek nemazinot Dalībvalstu tiesības un saistības atbilstoši PTO Līguma 1A pielikuma līgumiem.

4. Pēc tam, kad šim protokolam pievienotais Dalībvalsts grafiks, ir kļuvis par GATT 1994 Grafiku atbilstoši 1. paragrāfa nosacījumiem, šādai Dalībvalstij ir tiesības jebkurā laikā šādā Grafikā kopumā vai daļēji atturēties vai atcelt koncesiju attiecībā uz jebkuru produktu, kura būtiskais piegādātājs ir jebkura cita Urugvajas raunda dalībvalsts, kuras grafiks vēl nav kļuvis par GATT 1994 Grafiku. Šāda darbību tomēr var veikt tikai pēc rakstiska paziņojuma par jebkuru šādu atturēšanos no koncesijas vai tās atcelšanu Preču tirdzniecības Padomei un pēc tam, kad pēc attiecīga pieprasījuma ir notikušas konsultācijas ar jebkuru Dalībvalsti, attiecībā uz kuru attiecīgais grafiks ir kļuvis par GATT 1994 Grafiku un kura ir būtiski ieinteresēta par attiecīgo produktu. Jebkuras koncesijas, no kurām šādi atturas, vai kuras tiek atceltas, turpmāk jāpiemēro pēc datuma, kad Dalībvalsts grafiks, kura ir būtiski ieinteresēts piegādātājs, kļūst par GATT 1994 Grafiku.

5. (a) Neierobežojot Līguma par lauksaimniecību 4. panta 2. paragrāfa nosacījumus, atsauces nolūkā GATT 1994 II panta 1.(b) un 1.(c) paragrāfos uz šī Līguma datumu, katram produktam, kas ir pakļauts koncesijai, ko tam paredz šim Protokolam pievienotais koncesiju grafiks, piemērojamais datums ir šī Protokola datums.

(b) Atsauces nolūkā GATT 1994 II panta 6.(a) paragrāfā uz šī Līguma datumu, šim Protokolam pievienotā koncesiju grafika piemērojamais datums ir šī Protokola datums.

6. Atturēšanās no koncesijām vai to atcelšanas gadījumos attiecībā uz ārpus-tarifu pasākumiem, kas ietverts grafiku III daļā, ir spēkā GATT 1994 XXVIII panta nosacījumi un 1980. gada 10. novembrī pieņemtā "Sarunu procedūra atbilstoši XXVIII pantam" ( BISD 27S/26-28). Tas neierobežo Dalībvalstu tiesības un saistības saskaņā ar GATT 1994.

7. Ikvienā gadījumā, kad šim Protokolam pievienotais grafiks jebkuram produktam veido nelabvēlīgāku attieksmi, nekā to šādam produktam paredzēja GATT 1947 Grafiki pirms PTO Līguma spēkā stāšanās, tiek uzskatīts, ka Dalībvalsts, uz kuru grafiks attiecas ir veikusi piemērotu tādu darbību, kura citādi būtu bijusi nepieciešama saskaņā ar attiecīgajiem GATT 1947 vai 1994 XXVIII panta nosacījumiem. Šī paragrāfa nosacījumi piemērojami tikai Ēģiptei, Peru, Dienvidāfrikai un Urugvajai.

8. Tālāk pievienotie Grafiki ir vienlīdz autentiski angļu, franču vai spāņu valodās, kā noteikts katrā Grafikā.

9. Šī Protokola datums ir 1994.gada 15.aprīlis.

_______________________________

1 Uzskata, ka attiecīgā institūcija ir lēmusi pēc konsensusa principa par izskatīšanai iesniegto jautājumu, ja neviena Dalībvalsts, kas piedalās sanāksmē lēmuma pieņemšanas laikā, formāli neiebilst pret ierosināto lēmumu.

2 Jebkurā gadījumā Eiropas Kopienu un to dalībvalstu balsu skaits nedrīkst pārsniegt dalībvalstu skaitu Eiropas Kopienās.

3 Vispārējās padomes lēmumi, ko tā pieņem darbojoties kā Strīdu noregulēšanas institūcija, var tikt izdarīti tikai pamatojoties uz Vienošanās par strīdu noregulēšanu 2. panta 4. paragrāfu.

4 Lēmumus par īpaša izņēmuma statusa piešķiršanu jebkurām saistībām pārejas periodā vai pakāpeniskās īstenošanas periodā, ko pieprasītāja Dalībvalsts nav pabeigusi līdz attiecīgā perioda beigām pieņem tikai pēc konsensusa principa.

5 Uz šī nosacījuma balstītie īpašie izņēmumi ir uzskaitīti 7. piezīmē 11.-12. lpp. MTN/FA 1993. gada 15. decembra dokumentā un 1994. gada 21. marta MTN/FA 6.

Ministru Konference sagatavo savā pirmajā sesijā pārskatītu īpašo izņēmumu sarakstu saskaņā ar šo nosacījumu, kurš papildināts ar ikvienu izņēmumu, kas piešķirts atbilstoši GATT 1947 pēc 1993. gada 15. decembra un pirms PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, un atceļ izņēmumus, kuru termiņi uz to brīdi ir notecējuši.

6 Šīs darba grupas darbība tiek saskaņota ar to darba grupas darbību, ko paredz Ministru lēmuma par paziņošanas procedūrām, kas pieņemts 1994.gada 15.aprīlī, III nodaļa,

7 Nekas šajā Vienošanās nav paredzēts Dalībvalstu tiesību un saistību atbilstoši GATT 1994 XII un XVIII:B pantiem izmainīšanai. Var atsaukties uz GATT 1994 XXII un XXIII pantiem, kas papildināti un pielietoti Vienošanās par strīdu noregulēšanu, attiecībā uz jebkuriem jautājumiem, kas izriet no ierobežojošu importa pasākumu pielietošanu, kurus veic maksājuma bilances mērķiem.

LĪGUMS PAR LAUKSAIMNIECĪBU
Dalībvalstis,

Ar mērķi radīt bāzi lauksaimniecības produktu tirdzniecības reformu procesam, kas atbilstu sarunu mērķiem, kuri minēti Punta del Este deklarācijā;

Ņemot vērā Urugvajas raunda Termiņa vidus pārskatā izvirzīto ilgtermiņa mērķi "izveidot godīgu un uz tirgu orientētu lauksaimniecības produktu tirdzniecības sistēmu, un to, ka reformu process ir jāuzsāk, noorganizējot sarunas par subsīdijām un aizsardzību, kā arī ieviešot stingrākus un efektīvākus GATT nosacījumus un disciplīnas";

Ņemot vērā, ka "iepriekšminētais ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt būtisku progresīvas lauksaimniecības subsīdiju un aizsardzības samazināšanu, kas darbojās noteiktu laika periodu un ar kuru starpniecību tiktu panākta pasaules lauksaimniecības produktu tirgū pastāvošo ierobežojumu un nepilnību korekcijas un novēršana";

Ar mērķi panākt speciālu saistošu saistību pildīšanu šādās jomās: pieeja tirgum; valsts iekšējais atbalsts; eksporta konkurence; kā arī panākt vienošanos jautājumos par sanitārām un fitosanitārām problēmām;

Vienojušies par to, ka, pildot saistības attiecībā uz pieeju tirgum, attīstītajām Dalībvalstīm ir jāuzklausa jaunattīstības Dalībvalstu īpašās vēlmes un jāņem vērā to apstākļi, nodrošinot plašākas izvēles iespējas un nosacījumus attiecībā uz šīs valstis interesējošiem lauksaimniecības produktiem, ieskaitot pilnīgu tirdzniecības liberalizāciju tropiskiem lauksaimniecības produktiem, par ko tika panākta vienošanās raunda Starpposma pārskatā, kā arī produktiem, kuru ražošana palīdz novērst narkotisko augu nelegālu audzēšanu;

Ievērojot to, ka reformu programmā noteiktās saistības ir objektīvi jāuzņemas visām Dalībvalstīm, ņemot vērā tādus ar tirdzniecību nesaistītus jautājumus kā pārtikas drošība un vides aizsardzība; ņemot vērā vienošanos par to, ka sarunu sastāvdaļa ir speciālie un diferencētie nosacījumi attiecībā uz jaunattīstības valstīm, un ņemot vērā to, ka reformu process var nelabvēlīgi ietekmēt visvājākās valstis un tās jaunattīstības valstis, kurām ir pārtikas produktu importētājvalstu statuss;

vienojas par sekojošo:

I DAĻA

1. pants

Līgumā lietotie termini

Šī Līguma ietvaros, ja nav dota cita norāde:

(a) "Subsīdiju kopējais apjoms" un "SKA" nozīmē subsīdiju gada apjomu, izteiktu naudas izteiksmē, kas piešķirts konkrētu lauksaimniecības produktu ražotājiem vai lauksaimniecības produktu ražotājiem kopumā. Pie tām nav pieskaitāmas subsīdijas, ko piešķir atbilstoši programmām, uz kurām neattiecas samazināšana saskaņā ar šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem, proti:

(i) bāzes periodā piešķirtās subsīdijas, kas ir noteiktas Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriāla attiecīgajās tabulās; un

(ii) reformu procesa īstenošanas gados vai vēlāk piešķirtās subsīdijas, kas tiek aprēķinātas saskaņā ar šī Līguma 3. pielikuma nosacījumiem un Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriālu tabulās minēto informāciju un metodēm;

(b) "lauksaimniecības pamatprodukti" saistībā ar valsts iekšējo atbalstu ir produkti, kuru stāvoklis atbilst to tūlītējai realizācijai atbilstoši Dalībvalstu Grafika papildmateriālu nosacījumiem;

(c) "budžeta izdevumi" vai "izdevumi" ietver nerealizētos ienākumus;

(d) "Ekvivalentais subsīdiju apjoms" ir subsīdiju gada apjoms naudas izteiksmē, kuras piešķir lauksaimniecības pamatproduktu ražotājiem un kuru aprēķināšana pēc SKA metodes nav iespējama. Pie tām nav pieskaitāmas subsīdijas, ko piešķir saskaņā ar programmām, un uz kurām samazināšana neattiecas saskaņā ar šī Līguma 2. pielikumu, proti:

(i) bāzes periodā piešķirtās subsīdijas, kas ir noteiktas Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriāla attiecīgajās tabulās; un

(ii) reformu procesa realizācijas gados vai vēlāk piešķirtās subsīdijas, kas tiek aprēķinātas saskaņā ar šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem un Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriālu tabulās minēto informāciju un metodēm;

(e) "eksporta subsīdijas" attiecas uz subsīdijām, kas ir atkarīgas no eksporta rezultātiem, ieskaitot šī Līguma 9. pantā minētās eksporta subsīdijas;

(f) "īstenošanas periods" ir sešus gadus ilgs laika posms, sākot ar 1995. gadu, 13. panta kontekstā tas ir deviņus gadus ilgs posms, sākot ar 1995. gadu;

(g) "tirgus pieejas atvieglojumi" ir visas tirgus pieejas saistības, kas izriet no šī Līguma nosacījumiem;

(h) "Galīgais subsīdiju kopapjoms" un "galīgais SKA" ir visu iekšzemes subsīdiju summa, kas piešķirtas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un kas sastāv no konkrēto lauksaimniecības produktu subsīdiju summas, vispārējo subsīdiju kopējās summas un visu lauksaimniecības produktu ekvivalenta subsīdiju apjoma summas, proti:

(i) bāzes periodā piešķirtās subsīdijas (t.i. "bāzes galīgais SKA") un maksimālais pieļaujamais subsīdiju apjoms īstenošanas perioda gados vai pēc tā (t.i. "ikgadējo un galīgo saistošo saistību apjoms"), kas minēts Dalībvalstu Grafika IV daļā; un

(ii) faktiskais subsīdiju apjoms atsevišķos īstenošanas perioda gados un pēc tā (t.i. "tekošais galīgais SKA"), ko aprēķina saskaņā ar šī Līguma, ieskaitot 6. pantu, un Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriālu informācijas un metožu nosacījumiem;

(i) "gads" (f) punktā un attiecībā uz īpašām dalībvalsts saistībām ir kalendārais, finansu vai mārketinga gads, ko precizē attiecīgās Dalībvalsts Grafikā.

2. pants

Produktu saraksts

Šīs Līgums attiecas uz produktiem, kas minēti šī Līguma 1. pielikumā (tālāk tekstā — lauksaimniecības produkti).

II DAĻA

3. pants

Atvieglojumu un subsīdiju samazināšanas apvienošana

1. Valsts iekšējais atbalsts un eksporta subsidēšanas saistības Dalībvalstu Grafika IV daļā nozīmē subsidēšanas ierobežošanu un ar šo kļūst par 1994. gada GATT sastāvdaļu.

2. Dalībvalstis atbilstoši 6. panta nosacījumiem nepiešķir subsīdijas iekšzemes ražotājiem, ja to apjoms ir lielāks par to Grafika IV daļas 1. nodaļā minēto.

3. Dalībvalstis atbilstoši 9. panta 2. (b) un 4. punkta nosacījumiem nepiešķir subsīdijas eksportam, kas minētas 9. panta 1. punktā, lauksaimniecības produktiem vai produktu grupām, kas minētas to Grafika IV daļas II nodaļā, ja to apjoms pārsniedz budžeta izdevumus un tajā noteiktās kvantitatīvās saistības, kā arī nepiešķir šādas subsīdijas produktiem, kas nav minēti to Grafika II nodaļā.

III DAĻA

4. pants

Tirgus pieejamība

1. Tirgus pieejas atvieglojumi, kas minēti Dalībvalstu Grafikos, attiecas uz saistībām un tarifu samazināšanu, kā arī uz citām tirgus pieejas saistībām atbilstoši Grafiku nosacījumiem.

2. Dalībvalstis neveic un neuztur pasākumus, attiecībā uz kuriem ir prasība pārvērst tos par parastiem muitas nodokļiem1, ja vien šī Līguma pielikuma 5. pantā nav minēti citādi nosacījumi.

5. pants

Īpašie aizsardzības nosacījumi

1. Neatkarīgi no 1994. gada GATT II panta 1. (b) punkta nosacījumiem, visas Dalībvalstis var attiecināt tālāk minēto 4. un 5. punktu nosacījumus uz lauksaimniecības produktu importu, attiecībā uz kuru šī Līguma 4. panta 2. punktā minētie pasākumi tika pārvērsti par parastiem muitas nodokļiem un kas to Grafikā tiek apzīmēts ar simbolu "SSG" jeb atvieglojumu priekšmets, uz kuru var attiecināt šī panta nosacījumus, ja:

(a) produkta imports, nokļūstot Dalībvalsts, kas piešķir atvieglojumus, muitas teritorijā, pārsniedz noteiktajā gadā paredzēto apjomu attiecībā uz 4. punktā minētajām esošajām tirgus pieejas iespējām; vai, taču ne vienlaicīgi:

(b) cena, kas noteikta produkta importam, nokļūstot Dalībvalsts, kas piešķir atvieglojumus, muitas teritorijā, kas noteikta pēc pārvadājuma c.i.f. importa cenas un izteikta valsts iekšējā valūtā, ir mazāka par noteikto konkrēto cenu, kas ir attiecīgā produkta 1986. - 1988. gadu vidējā bāzes cena2.

2. Imports saskaņā ar esošajām vai minimālas pieejas saistībām, kas ieviestas kā 1. punktā minēto atvieglojumu ietvaros, ir jāuzskaita, lai noteiktu importa apjomu, kas nepieciešams, lai varētu pielietot 1. (a) apakšpunkta un 4. punkta nosacījumus, bet importam saskaņā ar šādām saistībām netiek uzlikti papildu nodokļi, kas izriet no 1. (a) apakšpunkta un 4. punkta nosacījumiem vai 1. (b) apakšpunkta un 5. punkta nosacījumiem.

3. Ja produkti, par kuru piegādi līgums tika noslēgts pirms papildu nodokļa noteikšanas saskaņā ar 1. (a) apakšpunktu un 4. punktu, ir ceļā, tie netiek aplikti ar šādu papildu nodokli, ar nosacījumu, ka tos var ieskaitīt attiecīgā produkta nākamā gada importa apjomā, lai ievērotu 1.(a) punkta nosacījumus nākamajā gadā.

4. Saskaņā ar 1. (a) apakšpunktu papildu nodoklis tiek piemērots līdz tā gada beigām, kurā tas tika noteikts, to var iekasēt tikai apjomā, kas nepārsniedz vienu trešdaļu no esošās parastās nodokļu likmes gadā, kurā tas tiek ieviests. Konkrēto apjomu nosaka saskaņā ar Grafiku, kas balstās uz tirgus pieejas iespējām jeb procentos izteikts atbilstošā iekšzemes patēriņa3 trijos iepriekšējos gados, par kuriem ir pieejama informācija, imports:

(a) ja produkta tirgus pieejas iespējas ir 10% vai mazāk, tad noteiktais apjoms ir 125%;

(b) ja produkta tirgus pieejas iespējas ir lielākas par 10%, bet mazākas vai vienādas ar 30%, tad noteiktais apjoms ir 110%;

(c) ja produkta tirgus pieejas iespējas ir lielākas nekā 30%, tad noteiktais apjoms ir 105%.

Papildu nodokli var piemērot visos gadījumos jebkurā no realizācijas perioda gadiem, ja kopējais produkta importa apjoms, nokļūstot Dalībvalsts, kas piešķir atvieglojumus, teritorijā ir lielāks nekā summa, ko veido (x) iepriekš minētais noteiktais apjoms, reizināts ar importu vidējo skaitu triju iepriekšējo gadu laikā, par kuriem ir pieejama informācija un (y) kopējās izmaiņas produkta valsts iekšējā patēriņa rādītājos iepriekšējā gadā, kas savukārt tiek salīdzināts ar iepriekšējo gadu, ja konkrētais apjoms nav mazāks par 105% no vidējā importu skaita skaitlī (x).

5. Papildu nodokļa, ko piemēro saskaņā ar 1.(b) apakšpunktu, apmērs tiek noteikts šādi:

(a) ja starpība starp importa piegādes c.i.f. cenu, kas izteikta iekšzemes valūtā (tālāk tekstā - "importa cena") un noteiktā cena, definēta saskaņā ar 1. (b) apakšpunktu, sastāda līdz 10% ieskaitot no konkrētās cenas, tad papildu nodoklis netiek noteikts;

(b) ja starpība starp importa cenu un noteikto cenu (tālāk tekstā - "starpība") ir lielāka nekā 10% un vienāda vai mazāka nekā 40% no noteiktās cenas, tad papildu nodoklis tiek noteikts 30% apmērā no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka nekā 10%;

(c) ja starpība ir lielāka nekā 40%, un vienāda vai mazāka nekā 60% no noteiktās cenas, tad papildu nodoklis tiek noteikts 50% apmērā no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka par 40%, plus papildu nodoklis, kas noteikts (b) punktā;

(d) ja starpība ir lielāka nekā 60% un vienāda vai mazāka par 75% no noteiktās cenas, tad papildu nodoklis tiek noteikts 70% apmērā no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka par 60% no noteiktās cenas, plus papildu nodokļi, kas noteikti punktos (b) un (c);

(e) ja starpība ir lielāka par 75% no noteiktās cenas, tad papildu nodokļa apmērs ir 90% no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka par 75%, plus papildu nodokļi, kas noteikti punktos (b), (c) un (d).

6. Attiecībā uz sezonas produktiem un produktiem ar īsu uzglabāšanas laiku iepriekš minētie nosacījumi tiek piemēroti, ņemot vērā šādu produktu specifiskās īpašības. Saskaņā ar 1. (a) apakšpunktu un 4. punktu bāzes periodā var izmantot īsākus laika periodus atbilstošo iepriekšnoteikto periodu vietā, kā arī saskaņā ar 1. (b) punktu var izmantot diferencētas bāzes cenas dažādos periodos.

7. Speciālo aizsargmehānismu darbībai jābūt uzskatāmai. Visām Dalībvalstīm, kas darbojas saskaņā ar 1. (a) apakšpunktu, savlaicīgi rakstveidā, ne mazāk kā desmit dienas pirms šādas darbības uzsākšanas, jāinformē par to Lauksaimniecības komiteja, paziņojot svarīgāko informāciju. Gadījumos, kad patēriņa apjomu izmaiņām, saskaņā ar 4. punktu, tiek piemēroti individuālie tarifi, informācijai jāsatur arī izmantoto metožu apraksts. Dalībvalsts, kas darbojas saskaņā ar 4.apakšpunktu, rada jebkurai ieinteresētai Dalībvalstij iespējas konsultēties par šādu darbību. Jebkurai Dalībvalstij, kas darbojas saskaņā ar 1. (b) apakšpunkta nosacījumiem rakstveidā par to jāinformē, ietverot svarīgāko informāciju, Lauksaimniecības komiteja - 10 dienu laikā pirms šādas darbības uzsākšanas attiecībā uz sezonāliem vai ilgstoši neuzglabājamiem produktiem. Dalībvalstis uzņemas saistības iespēju robežās atteikties no 1. (b) apakšpunkta nosacījumu pielietošanas, kad produkta importa apjoms sāk samazināties. Abos gadījumos Dalībvalsts, kas veic šādus pasākumus, rada ieinteresētajām Dalībvalstīm konsultāciju iespējas par šādu pasākumu veikšanas nosacījumiem.

8. Ja pasākumi tiek veikti saskaņā ar 1. - 7. punktu nosacījumiem, Dalībvalstis uzņemas saistības neveikt pasākumus, kas minēti 1. (a) punktā, un 1994. gada GATT III panta nosacījumus vai Līguma par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem 8. panta 2. punktu.

9. Saskaņā ar 20. panta nosacījumiem šī panta nosacījumi ir spēkā esoši visā reformu procesa darbības laikā.

IV DAĻA

6. pants

Valsts iekšējā atbalsta saistības

1. Katras dalībvalsts saistības attiecībā uz iekšējā atbalsta samazināšanu, kas minētas to Grafika IV daļā, attiecas uz visām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem piešķirtajām subsīdijām, izņemot iekšzemes pasākumus, uz kuriem subsīdiju samazināšana, atbilstoši kritērijiem, kas minēti šajā pantā un šī Līguma 2. pielikumā, neattiecas. Saistības tiek izteiktas galīgā subsīdiju kopapjoma un "ikgadējo un galīgo saistošo saistību apjoma" formā.

2. Atbilstoši Starpposma pārskata līguma nosacījumiem par to, ka valsts tiešās vai netiešās palīdzības apjoms, kuras mērķis ir veicināt lauksaimniecības un lauku attīstību, ietilpst jaunattīstības valstu attīstības programmās, nosacījumi par investīciju subsīdiju samazināšanu, kas ir vispārēji pieejamas lauksaimniecības produktu ražotājiem jaunattīstības Dalībvalstīs, un lauksaimniecības ražošanas materiālu subsidēšana jaunattīstības valstīs, kuru ražotājiem ir zems ienākumu līmenis vai nabadzīgi, nepietiekami resursi, ir atbrīvoti no iekšējā atbalsta samazināšanas saistībām, kas citos gadījumos būtu jāsamazina, ja valsts iekšējā atbalsta mērķis ražotājiem jaunattīstības Dalībvalstīs ir nelikumīgās narkotisko augu audzēšanas novēršana. Valsts iekšējais atbalsts, kas atbilst šī punkta nosacījumiem, nav jāiekļauj Dalībvalsts Tekošā Kopējā SKA aprēķinā.

3. Dalībvalsts ir izpildījusi saistības par valsts iekšējā atbalsta samazināšanu tajos gados, kad tas valsts iekšējais atbalsts lauksaimniecības produktu ražotājiem, kurš izteikts kā Tekošais Kopējais SKA, nepārsniedz atbilstošo ikgadējo vai galīgo saistošo saistību apjomu, kas minēts Dalībvalsts Grafika IV daļā.

4. (a) Dalībvalstij nav jāiekļauj tās Tekošā Kopējā SKA aprēķinā un nav jāsamazina:

(i) valsts iekšējais atbalsts konkrētam produktam, kas citādi ir iekļaujamas Tekošā Kopējā SKA aprēķinā, ja šādas subsīdijas nepārsniedz 5% no dalībvalsts lauksaimniecības pamatproduktu ražošanas kopējās vērtības attiecīgajā gadā; un

(ii) vispārējais valsts iekšējais atbalsts, kurš citādi ir iekļaujams Tekošā Kopējā SKA aprēķinā, taču tikai gadījumā, ja šādas subsīdijas nepārsniedz 5% no Dalībvalsts lauksaimnieciskās ražošanas kopējās vērtības.

(b) Saskaņā ar šo punktu jaunattīstības Dalībvalstīm minimālais (de minimis) procents tiek noteikts 10% apmērā.

5. (a) Uz tiešajiem maksājumiem, kurus veic ražošanu ierobežojošu programmu ietvaros, valsts iekšējā atbalsta samazināšana neattiecas, ja:

(i) šādi maksājumi attiecas uz noteiktu teritoriju un ražām; vai

(ii) šādi maksājumi tiek veikti 85% apmērā vai mazāk no ražošanas bāzes apjoma; vai

(iii) maksājumi par ganāmpulku tiek veikti pēc noteikta galvu skaita.

(b) Subsīdiju samazināšana attiecībā uz tiešiem maksājumiem, ja tie apmierina iepriekš minētos nosacījumus, to atspoguļo, izslēdzot šādu tiešo maksājumu vērtību no Dalībvalsts Tekošā Kopējā SKA aprēķina.

7. pants

Vispārējas disciplīnas par valsts iekšējo atbalstu

1. Visas Dalībvalstis nodrošina to valsts iekšējo lauksaimniecības ražotāju subsidēšanu, uz kuru neattiecas samazināšana atbilstoši šī Līguma 2. pielikumā noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

2. (a) Valsts iekšējo lauksaimniecības ražotāju subsidēšana, ieskaitot subsīdiju modifikācijas, un vēlāk ieviestie pasākumi, kas neatbilst šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem vai uz kuriem neattiecas samazināšana saskaņā ar šī Līguma citiem nosacījumiem, ir iekļaujami Dalībvalsts Tekošā Kopējā SKA aprēķinā.

(b) Ja Dalībvalsts Grafika IV daļā nav minētas Tekoša Kopējā SKA saistības, Dalībvalsts piešķir subsīdijas lauksaimniecības ražotājiem, kas nepārsniedz 6. panta 4. punktā minēto minimālo (de minimis) apjomu.

V DAĻA

8. pants

Eksporta konkurences saistības

Katra Dalībvalsts uzņemas saistības nepiešķirt eksporta subsīdijas, ja tās ir pretrunā šim Līgumam un Dalībvalsts Grafikā minētajām saistībām.

9. pants

Eksporta subsidēšanas saistības

1. Saskaņā ar šo Līgumu šādas eksporta subsīdijas ir jāsamazina:

(a) valsts vai to institūciju tiešās subsīdijas, ieskaitot maksājumus mantā, firmām, nozarei, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kooperatīviem vai citām šādu ražotāju apvienībām, mārketinga padomei, kas atkarīgas no eksporta rezultātiem;

(b) valsts vai to institūciju realizētā nekomerciālo lauksaimniecības produktu krājumu pārdošana par cenām, kas ir zemākas par līdzīgu produktu cenām valsts iekšējā tirgū;

(c) maksājumi par lauksaimniecības produktu eksportu, kurus finansē valsts, ieskaitot maksājumus, kurus finansē no nodokļu ieņēmumiem no lauksaimniecības produktiem vai lauksaimniecības produktiem, no kuriem tiek ražots eksportētais produkts, neatkarīgi no tā, vai notiek maksājumi valsts kontā;

(d) subsīdijas, kas paredzētas lauksaimniecības produktu eksporta mārketinga izmaksu samazināšanai (nevis plaši izplatītie eksporta veicināšanas un konsultatīvie pakalpojumi), ieskaitot apstrādes, kvalitātes uzlabošanas u.c. pārstrādes izmaksas, kā arī starptautiskās transportēšanas un kravu pārvadāšanas izmaksas;

(e) eksporta iekšējās transportēšanas un pārvadāšanas maksājumi, ko veic vai pilnvaro valdības un kas notiek uz labvēlīgākiem nosacījumiem nekā iekšzemes pārvadājumiem;

(f) lauksaimniecības produktu subsidēšana, kas ir atkarīga no to ietveršanas eksportētajos produktos.

2. (a) Izņemot (b) apakšpunkta nosacījumus, eksporta subsidēšanas apjoms katrā no īstenošanas perioda gadiem, kas ir noteikts Dalībvalsts Grafikā, eksporta subsīdijas, kas minētas šī panta 1. punktā, ir:

(i) budžeta izdevumu samazināšana gadījumā maksimālais izdevumu apjoms subsīdijām, kas var tikt piešķirtas attiecīgajā gadā konkrētiem lauksaimniecības produktiem vai to grupai;

(ii) eksporta daudzuma samazināšanas saistību gadījumā maksimālā lauksaimniecības produkta, produktu grupas daudzums, kurai šādas eksporta subsīdijas var tikt piešķirtas šajā gadā.

(b) Īstenošanas perioda visos gados, sākot ar tā otro līdz piektajam gadam, Dalībvalsts var piešķirt 1. punktā minētās eksporta subsīdijas, kuru apjoms ir lielāks nekā atbilstošais gada saistību rādītājs Dalībvalstu Grafika IV daļā produktiem vai produktu grupām, ja:

(i) budžeta izdevumu kopējais apjoms šādām subsīdijām, sākot ar īstenošanas perioda sākumu līdz noteiktā gadā beigām, nepārsniedz kopējo apjomu saskaņā ar attiecīgā gada plānotajiem izdevumiem, kas noteikti Dalībvalsts Grafikā, par vairāk nekā 3% no bāzes perioda budžeta izdevumu apjoma;

(ii) kopējais eksporta apjoms, uz kuru attiecas šādas eksporta subsīdijas, sākot ar īstenošanas perioda sākumu līdz noteiktā gada beigām, nepārsniedz kopējo apjomu saskaņā ar attiecīgā gada plānotajiem izdevumiem, kas noteikti Dalībvalsts Grafikā, par vairāk nekā 1,75% no bāzes perioda budžeta izdevumu apjoma;

(iii) kopējais budžeta izdevumu apjoms šādām subsīdijām visa īstenošanas perioda laikā nav lielāks par summām saskaņā ar attiecīgā gada plānotajiem izdevumiem, kas noteikti Dalībvalsts Grafikā; un

(iv) Dalībvalstu subsīdijas un daudzums, kas tiek finansēta no budžeta izdevumiem, īstenošanas perioda beigās nepārsniedz 64% un 79% no attiecīgi 1986. un 1990. gadu bāzes periodu apjomiem. Jaunattīstības Dalībvalstīm šie rādītāji ir attiecīgi 76% un 86%.

3. Saistības par eksporta subsīdiju palielināšanas ierobežojumiem ir noteiktas Dalībvalstu Grafikos.

4. Īstenošanas perioda laikā jaunattīstības Dalībvalstīm nav jāuzņemas saistības attiecībā uz eksporta subsīdijām, kas minētas 1. punkta (d) un (e) apakšpunktos, ja vien tās netiek piešķirtas veidā, kas varētu sekmēt samazināšanas saistību nepildīšanu.

10. pants

Eksporta subsidēšanas saistību neievērošanas novēršana

1. Eksporta subsīdijas, kas nav minētas 9. panta 1. punktā, netiek piešķirtas, ja tas var izsaukt vai novest pie šādu eksporta subsidēšanas saistību neievērošanas; nav pieļaujami nekomerciālas dabas darījumi šādu saistību neievērošanas nolūkos.

2. Dalībvalstis uzņemas izstrādāt starptautiski pieņemamas disciplīnas, kas regulētu eksporta kreditēšanu, eksporta kredīta garantijas vai apdrošināšanas programmas un, vienojoties par šādām disciplīnām, nodrošināt eksporta kredītus, eksporta garantijas vai apdrošināšanas programmas saskaņā ar tām.

3. Dalībvalstīm, kuru eksporta apjoms, kas pārsniedz samazināšanas saistību apjomu, netiek subsidēts, ir jānosaka, ka eksporta subsīdijas, neatkarīgi no to minēšanas 9. pantā, konkrētajam eksporta apjomam netiek piešķirtas.

4. Dalībvalstis - starptautiskās pārtikas palīdzības donori- nodrošina, ka:

(a) starptautiskā pārtikas palīdzība nav tieši vai netieši saistīta ar komerciālo lauksaimniecības produktu eksportu uz saņēmējvalstīm;

(b) starptautiskās pārtikas palīdzības piegādes darījumi, ieskaitot divpusēju pārtikas produktu palīdzību, notiek saskaņā ar FAO (Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija) izstrādātajiem principiem dokumentā "Virsvērtības nodošanas principi un konsultācijas", ietverot arī parastā mārketinga nosacījumus; un

(c) iespēju robežās šādas palīdzības programmas tiek veiktas dāvinājumu veidā vai uz atvieglotiem nosacījumiem, kuru apmērs ir mazāks par 1986. gada Pārtikas palīdzības programmas konvencijas IV Pantā noteiktajiem.

11. pants

Saliktie produkti

Subsīdijas, kas tiek piešķirtas uz vienu salikta lauksaimniecības pamatprodukta vienību, nedrīkst būt lielākas par eksporta vienības subsīdiju, kas tiek piešķirtas eksportētajam pamatproduktam vispār.

VI DAĻA

12. pants

Eksporta aizliegumu un ierobežojumu disciplīnas

1. Ja kāda Dalībvalsts ievieš jaunu eksporta aizliegumu vai ierobežojumus pārtikas produktiem, tad saskaņā ar 1994. gada GATT XI panta 2. (a) punktu, tai ir jāievēro šādi nosacījumi:

(a) Dalībvalsts, kas ievieš eksporta aizliegumu vai ierobežojumus, sniedz atbilstošu pamatojumu šādam aizliegumam vai ierobežojumiem attiecībā uz importētājvalsts pārtikas drošību;

(b) pirms eksporta aizlieguma vai ierobežojumu ieviešanas Dalībvalstij ir savlaicīgi jāinformē rakstveidā Lauksaimniecības komiteja, paziņojot par šādu darbību un tās ilgumu, un nepieciešamības gadījumā jāsniedz konsultācijas, ja tajās ir ieinteresētas citas Dalībvalstis - importētājas, par jebkuru aizliegumu vai ierobežojumu. Dalībvalsts, kas ievieš šādu eksporta aizliegumu vai ierobežojumus, nepieciešamības gadījumā sniedz citām Dalībvalstīm nepieciešamo informāciju.

2. Šī panta nosacījumi neattiecas uz jaunattīstības Dalībvalstīm, ja vien šādu pasākumu neievieš jaunattīstības Dalībvalsts, kurai ir pārtikas produktu eksportētājvalsts statuss.

VII DAĻA

13. pants

Nepieciešamie ierobežojumi

Īstenošanas perioda laikā, neatkarīgi no 1994. gada GATT nosacījumiem un Līguma par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem (šajā Līgumā - "Subsīdiju līgums"):

(a) valsts iekšējais atbalsts, kas pilnībā atbilst šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem:

(i) ir subsīdijas ierobežojošu pasākumu mērķim4;

(ii) uz tām neattiecas pasākumi, kas pamatojas uz 1994. gada GATT XVI pantu un Subsīdiju līguma III daļu; un

(iii) uz tām neattiecas pasākumi, kas neatceļ tarifu atvieglojumus attiecībā uz citām Dalībvalstīm saskaņā ar 1994. gada GATT II. pantu, 1994. gada GATT XXIII. panta 1. (b) punkta nozīmē.;

(b) uz valsts iekšējo atbalstu, kas pilnībā atbilst šī Līguma 6. panta nosacījumiem, tai skaitā tiešie maksājumi, kas atbilst 6. panta 5. punkta nosacījumiem, un kas atspoguļota katras Dalībvalsts grafika valsts iekšējā atbalsta minimālo apjomu robežās un saskaņā ar 6. panta 2. punktu:

(i) neattiecas ierobežojošie pasākumi, ja par to iespējamību tiek paziņots saskaņā ar 1994. gada GATT VI pantu un Subsīdiju līguma V daļu. Tiek veikta nepieciešamā darbība šādu ierobežojošu pasākumu izpētes nolūkā;

(ii) neattiecas pasākumi, kas minēti 1994. gada GATT XVI panta 1. punktā vai Subsīdiju līguma 5. vai 6. pantā, ja vien šādi pasākumi nenosaka subsīdijas kādam specifiskam produktam apmērā, kas pārsniedz 1992. tirgus gadā noteikto; un

(iii) neattiecas pasākumi, kas pamatojas uz tarifu atvieglojumu atcelšanu vai samazināšanu attiecībā uz citām Dalībvalstīm saskaņā ar 1994. gada GATT II pantu, 1994. gada GATT XXIII. panta 1. (b) punkta nozīmē, ja šādu pasākumu rezultātā subsīdijas netiek piešķirtas konkrētiem produktiem, un to apjoms pārsniedz 1992. gadā tirgus noteikto;

(c) eksporta subsīdijām, kas pilnībā atbilst šī Līguma V daļas nosacījumiem un kas atspoguļots Dalībvalsts Grafikā:

(i) tiek noteikti ierobežojošie pasākumi tikai gadījumā, ja tās ietekmē cenas vai tām ir citādas sekas saskaņā ar 1994. gada GATT VI pantu un Subsīdiju līguma V. daļas nosacījumiem. Tiek veikti nepieciešamie pasākumi šādu ierobežojošu nodokļu izpētes nolūkā; un

(ii) Neattiecas pasākumi, kas minēti 1994. gada GATT XVI pantā vai Subsīdiju līguma 3., 5. un 6. pantā.

VIII DAĻA

14. pants

Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

Dalībvalstis piekrīt apstiprināt Līgumu par sanitāro un fitosanitāro pasākumu veikšanu.

IX DAĻA

15. pants

Speciāli un diferencēti nosacījumi

1. Atzīstot, ka diferencēti un labvēlīgāki nosacījumu pārrunāšana attiecībā uz jaunattīstības Dalībvalstīm ir sarunu sastāvdaļa, speciālie un diferencētie nosacījumi izriet no šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem, kā arī ir ietverti atvieglojumu un saistību Grafikos.

2. Jaunattīstības Dalībvalstīm tiek piešķirtas tiesības 10 gadu laikā īstenot subsīdiju samazināšanas saistības. Subsīdiju samazināšanas saistības neattiecas uz vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm.

X DAĻA

16. pants

Vismazāk attīstītās valstis un jaunattīstības Dalībvalstis, kurām ir pārtikas produktu eksportētājvalstu statuss

1. Attīstītās Dalībvalstis pilda pasākumus atbilstoši Lēmuma "Par pasākumiem attiecībā uz iespējamām reformu programmas negatīvām sekām" nosacījumiem attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm un valstīm, kurām ir pārtikas produktu eksportētājvalstu statuss.

2. Lauksaimniecības komiteja lemj par nepieciešamajiem šī Lēmuma papildinājumiem un labojumiem.

XI DAĻA

17. pants

Lauksaimniecības komiteja

Ar šo tiek nodibināta Lauksaimniecības komiteja.

18. pants

Saistību ievērošanas pārskats

1. Lauksaimniecības komiteja veic Urugvajas raunda reformu programmā noteikto saistību ievērošanas uzraudzību.

2. Pārskata procesa gaitā tiek izskatīti Dalībvalstu iesniegtie ziņojumi attiecībā uz jautājumiem un tādos intervālos, kā tiks noteikts, kā arī pamatojoties uz dokumentiem, kurus izstrādā Sekretariāts pārskata procesa racionalizācijas nolūkā.

3. Papildus 2. punktā minētajiem ziņojumiem Dalībvalstis nekavējoši paziņo par tām jaunajām iekšzemes subsīdijām vai esošo subsīdiju modifikācijām, uz kurām samazināšana neattiecas. Šādam ziņojumam ir jāsatur detalizēta informācija par jauno vai modificēto subsīdiju un to atbilstību 6. pantā vai 2. pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

4. Pārskata procesa gaitā Dalībvalstīm ir jāņem vērā hiperinflācijas ietekme uz Dalībvalsts iespējām pildīt valsts iekšējās subsidēšanas samazināšanas saistības.

5. Dalībvalstis Lauksaimniecības komitejas ietvaros konsultējas par to piedalīšanos lauksaimniecības produktu pasaules tirdzniecības normālā apritē eksporta subsīdiju saistību ietvaros saskaņā ar šo Līgumu.

6. Pārskata procesa gaitā jārada iespējas Dalībvalstīm risināt jautājumus, kas saistīti ar saistību pildīšanu reformu programmas ietvaros, kas noteikts šajā Līgumā.

7. Jebkura Dalībvalsts var vērst Lauksaimniecības komitejas uzmanību uz pasākumiem, par kuriem, pēc tās domām, citām Dalībvalstīm būtu bijis jāpaziņo savlaicīgi.

19. pants

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

1994. gada GATT XXII un XXIII pantu nosacījumi, kuri sīkāk reglamentēti un tiek piemēroti atbilstoši vienošanai par strīdu noregulēšanu, tiek izmantoti konsultācijās un strīdu noregulēšanai šī Līguma ietvaros.

XII DAĻA

20. pants

Reformu procesa turpināšana

Uzskatot, ka ilgtermiņa subsīdiju un aizsardzības būtiska pakāpeniska samazināšana, kas pārtop fundamentālā programmā, ir nepārtraukts process, Dalībvalstis vienojas par to, ka sarunas par procesa turpināšanu tiek uzsāktas vienu gadu pirms īstenošanas perioda beigām, ņemot vērā:

(a) pieredzi attiecībā uz subsīdiju samazināšanas saistību īstenošanu uz attiecīgo brīdi;

(b) subsīdiju samazināšanas ietekmi uz tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem pasaulē;

(c) ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus, speciālos un diferencētos nosacījumus attiecībā uz jaunattīstības valstīm, mērķi izveidot godīgu un tirgus orientētu lauksaimniecības tirdzniecības sistēmu, kā arī pārējos mērķus un jautājumus, kas minēti šī Līguma preambulā; un

(d) saistības, kas būs nepieciešamas iepriekšminēto ilgtermiņa mērķu sasniegšanai.

XIII DAĻA

21. pants

Nobeiguma nosacījumi

1. 1994. gada GATT nosacījumi un citu Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumi, kas minēti PTO Līguma 1A pielikumā, tiek piemēroti saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

2. Šī Līguma pielikumi ir šī Līguma sastāvdaļa.  

1. pielikums

PRODUKTU SARAKSTS

1. Šis Līgums attiecas uz šādiem produktiem:

(i) HS 1. -24. nodaļa, izņemot zivis un zivju produktus, plus*

(ii) HS kods 2905.43 (mannīts)

HS kods 2905.44 (sorbīts)

HS virsraksts 33.01 (ēteriskās eļļas)

HS virsraksti 35.01 līdz 35.05 (albuminoidālās vielas, modificēta ciete, līme)

HS kods 3809.10 (virsmas apstrādes vielas)

HS kods 3823.60 (sorbitols, izņemot 290544 subpozīcijā minēto)

HS virsraksti 41.01 līdz 41.03 (ādas)

HS virsraksts 43.01 (jēlkažokādas)

HS virsraksti 50.01 līdz 51.03 (jēlzīds un zīda ražošanas atkritumi)

HS virsraksti 51.01 līdz 52.03 (vilna)

HS virsraksts 53.01 (linšķiedra, neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta)

HS virsraksts 53.02 (kaņepāju šķiedra neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta)

2. Iepriekšminētais neierobežo Līguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu veikšanu produktu sarakstu.

______________________

* Produktu saraksts iekavās nav uzskatāms par pilnīgu.

2. pielikums

VALSTS IEKŠĒJAIS ATBALSTS: SUBSĪDIJU NESAMAZINĀŠANAS KRITĒRIJI

1. Valsts iekšējam atbalstam, kas ir atbrīvots no samazināšanas saistībām, ir jāatbilst pamatprasībai, ka šādam atbalstam nav vai ir tikai minimāla tirdzniecību kropļojoša ietekme vai ietekme uz ražošanu. Attiecīgi pasākumiem, uz kuriem neattiecas samazināšanas saistības, ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

(a) konkrētajam atbalstam jānotiek valdības programmas ietvaros, kas tiek finansēta no budžeta (ieskaitot valdības nerealizētos ienākumus), neietverot patērētāju maksājumus; un

(b) konkrētais atbalsts nerada cenu atbalstu ražotājiem;

kā arī zemāk minētajiem kritērijiem un nosacījumiem.

Valdības pakalpojumu programmas

2. Vispārējie pakalpojumi.

Izdevumi (nerealizētie ienākumi) programmām, kuru mērķis ir pakalpojumu sniegšana vai pabalsti lauksaimniecībai un lauku iedzīvotajiem. Tās neietver tiešus maksājumus ražotājiem vai pārstrādātājiem. Šādām programmām, kas ietver, taču kuras neierobežo sekojošais saraksts, ir jāatbilst vispārējiem kritērijiem, kas minēti iepriekš 1. punktā, un valdības politikas nosacījumiem:

(a) pētniecības darbs, ieskaitot vispārējo un ar vides aizsardzību saistīto pētniecisko darbu programmas konkrētiem produktiem;

(b) kaitēkļu un slimību apkarošanas programmas, ieskaitot parastos un noteikta auga kaitēkļu un slimību apkarošanu, kā, piemēram, agrīno apkarošanu, karantīnu utt.;

(c) vispārējo un speciālo mācību kursu organizēšana;

(d) konsultatīvo pakalpojumu sniegšana, tai skaitā līdzekļu nodrošināšana informācijas un pētījumu rezultātu izplatīšanai ražotājiem un patērētājiem;

(e) inspekcijas pakalpojumi, ieskaitot vispārējo inspekciju, kā arī specifisko produktu inspekciju cilvēku veselības, drošības un standartizācijas nolūkos;

(f) mārketinga un reklāmas pakalpojumi, ieskaitot tirgus informāciju, konsultācijas un reklāmu attiecībā uz speciāliem produktiem, izņemot izdevumus mērķiem, kas nav minēti un kurus varētu izmantot pārdevēji produktu realizācijas cenu samazināšanai, vai no kuriem tūlītēju ekonomisku labumu varētu gūt pircēji; un

(g) infrastruktūras pakalpojumi, ieskaitot elektroenerģijas tīklus, ceļus un transporta līdzekļus, tirgus un ostu aprīkojumu, ūdens un kanalizācijas sistēmas, aizsprostus, drenēšanas sistēmas un infrastruktūru, kas saistīta ar vides aizsardzības programmām. Visos gadījumos izdevumi ir jāvirza uz kapitālceltniecību un ir jāatsakās no subsidētas saimniecību aprīkošanas, kas nav pieejamas plašākai sabiedrībai. Tās neietver subsīdijas materiālu iegādei vai saimnieciskās darbības izdevumiem.

3. Valsts pārtikas produktu uzglabāšana drošības nolūkā.5

Izdevumi (vai nerealizētie ienākumi), kas rodas, uzkrājot un uzglabājot produktus valsts tiesību aktos noteiktās pārtikas produktu drošības programmas ietvaros. Tas var ietvert valsts palīdzību produktu uzglabāšanā privātpersonām šādas programmas ietvaros.

Šādu krājumu apjomam un uzkrājumiem ir jāatbilst iepriekš noteiktajām normām, kas saistītas vienīgi ar pārtikas produktu drošību. Krājumu uzkrāšanās procesam jābūt finansiāli uzskatāmam. Pārtikas iepirkšana, ko veic valdība, notiek par konkrētā brīža tirgus cenām, bet produktu realizācija no pārtikas drošības krājumiem tiek veikta par cenām, kas nav mazākas par konkrētā brīža iekšzemes tirgus cenām šim produktam un noteiktiem kvalitātes rādītājiem.

4. Valsts atbalsts produktu subsidēšanā6

Izdevumi (negūtie ienākumi) attiecībā uz iekšzemes pārtikas subsidēšanu maznodrošinātajai sabiedrības daļai.

Tiesības saņemt pārtikas produktu subsīdijas tiek noteiktas atbilstoši īpašiem kritērijiem, kuru pamatā ir barības vielu rādītāji. Šādas subsīdijas maznodrošinātiem iedzīvotājiem tiek nodrošinātas tiešas pārtikas produktu piegādes veidā vai nodrošinot, ka maznodrošinātie iedzīvotāji var iegādāties pārtikas produktus par tirgus vai subsidētām cenām. Valsts veiktā pārtikas produktu iegāde notiek par tirgus cenām, šādas palīdzības finansēšanai un organizēšanai ir jābūt uzskatāmai.

5. Tiešie maksājumi ražotājiem

Subsīdijām, kas tiek piešķirtas tiešu maksājumu veidā (nerealizēto ienākumu veidā, ieskaitot maksājumus mantā) ražotājiem, uz kuriem subsīdiju samazināšana neattiecas, ir jāatbilst pamatkritērijiem, kas minēti iepriekš 1. punktā, kā arī speciāliem nosacījumiem, kas noteikti tiešo maksājumu dažādiem veidiem, kas minēti tālāk punktos 6.-13. Ja subsīdiju samazināšana neattiecas uz kādu tiešo maksājumu jaunu veidu, kas nav minēts no 6. -13. punktam, tām ir jāatbilst kritērijiem, kas noteikti 6. (b)-(e) punktos, papildus 1. punktā minētajiem vispārējiem kritērijiem.

6. Sadalītās ienākumu subsīdijas

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka tādi kritēriji kā ienākums, ražotāja vai zemes īpašnieka statuss, ražošanas apjoms noteiktā bāzes periodā.

(b) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulku) gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām.

(c) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz iekšzemes vai starptautiskām cenām, kas attiecas uz ražošanu gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām.

(d) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražošanas faktoriem, kas tiek izmantoti gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām.

(e) Šādu maksājumu saņemšanai ražošana nav nepieciešams priekšnosacījums.

7. Valsts finansiāla piedalīšanās ienākumu apdrošināšanā un ienākumu drošības programmās.

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka ienākumu zaudējumi, ņemot vērā tikai ienākumus, kas gūti no lauksaimnieciskās darbības, kas pārsniedz 30% no vidējās bruto peļņas vai ekvivalenta neto ienākumos (izņemot maksājumus saskaņā ar līdzīgām vai tādām pašām programmām) iepriekšējo trīs gadu laikā vai triju gadu vidējo rādītāju, kas iegūts no iepriekšējo piecu gadu rādītājiem, izņemot augstāko un zemāko rādītājus. Ražotāji, kuri var nodrošināt atbilstību šiem nosacījumiem, ir tiesīgi saņemt maksājumus.

(b) Ar šādiem maksājumiem tiek kompensēts līdz 70% no ražotāja ienākumu zaudējumiem gadā, kad ražotājs ir tiesīgs saņemt šādu palīdzību.

(c) Šādi maksājumi attiecas tikai uz ienākumiem; tas neattiecas uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulka vienības), vai ražošanas apstākļiem.

(d) Ja ražotājs saskaņā ar šī punkta un 8. punkta nosacījumiem saņem maksājumus vienā gadā (atvieglojumi dabas katastrofu rezultātā), šādu maksājumu kopsumma sasniedz līdz 100% no ražotāja kopējiem zaudējumiem.

8. Maksājumi (kas tiek veikti tieši vai valsts finansēšanas formā ražu apdrošināšanas programmās) dabas katastrofu seku kompensācijai.

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka oficiāls valdības iestāžu apstiprinājums tam, ka ir notikusi vai notiek dabas vai līdzīga veida katastrofas (ieskaitot slimību uzliesmojumus, kaitēkļu ekstremālu savairošanos vai karu konkrētās Dalībvalsts teritorijā); un tiek noteikta kā ražošanas zaudējums, kas pārsniedz 30% no vidējās ražošanas iepriekšējo triju gadu laikā vai triju gadu vidējā rādītāja, kas iegūts no iepriekšējo piecu gadu rādītājiem, izņemot augstāko un zemāko radītāju. Ražotāji, kuri var nodrošināt atbilstību šiem nosacījumiem, ir tiesīgi saņemt maksājumus.

(b) Maksājumi, kas tiek veikti pēc katastrofas, kompensē ienākumu zaudējumus, ganāmpulka zaudējumus (ieskaitot maksājumus saistībā ar veterināro palīdzību dzīvniekiem), zemi vai citiem ražošanas elementiem, kas radušies dabas katastrofas dēļ.

(c) Kompensācija nepārsniedz kopējās izmaksas, kas sedz šos zaudējumus, un nenosaka turpmākās ražošanas veidu vai apjomu.

(d) Kompensācija katastrofas laikā nepārsniedz apjomu, kas nepieciešams tālāku zaudējumu novēršanai, vai kā noteikts iepriekš punktā (b).

(e) Ja ražotājs vienā gadā saņem kompensāciju saskaņā ar šī punkta un 7. punkta nosacījumiem (ienākumu apdrošināšanas un ienākumu drošības programmas), kopējais šādu kompensāciju apjoms sedz līdz 100% no ražotāja kopējiem zaudējumiem.

9. Strukturālās izmaiņas lauksaimniecības produktu ražotāju samazināšanas programmu ietvaros

(a) Tiesības saņemt šādu kompensāciju nosaka kritēriji programmās, kas izstrādātas, lai sekmētu lauksaimniecības produktu ražotāju novirzīšanu no lauksaimniecības nozares vai to piesaistīšanu citām tautas saimniecības nozarēm.

(b) Maksājumi, kas ir atkarīgi no kompensācijas saņēmēja atteikšanās no turpmākās lauksaimnieciskās ražošanas.

10. Strukturālās izmaiņas resursu novirzīšanas programmu ietvaros.

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka kritēriji programmās, kas izstrādātas, lai atbrīvotu zemi un pārējos resursus, ieskaitot ganāmpulku, no lauksaimnieciskās ražošanas.

(b) Maksājumi tiek veikti, ja zeme netiek izmantota lauksaimnieciskai ražošanai vismaz trīs gadus, vai ja ganāmpulks tiek izkauts vai pakāpeniski samazināts.

(c) Maksājumi nenosaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai citu resursu alternatīvu izmantošanu, kas ietver tirdzniecībai paredzētu lauksaimniecības produktu ražošanu.

(d) Maksājumi nav atkarīgi no ražošanas veida vai apjoma, vai valsts iekšējām un starptautiskām cenām.

11. Strukturālās izmaiņas investīciju programmu ietvaros

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka kritēriji valsts programmās, kas izstrādātas, lai sekmētu finansiālo vai ražotāja operāciju fizisku reorganizāciju strukturālo nepilnību likvidēšanas nolūkā. Tiesības uz šādām programmām var izrietēt no noteiktām valsts programmām lauksaimniecības zemes atkārtotai privatizācijai.

(b) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulka vienības), gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām, izņemot kā to paredz zemāk minētais (e) kritērijs,

(c) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz vietējām vai starptautiskām cenām, kas attiecas uz ražošanu gados, kas seko bāzes perioda beigām,

(d) Maksājumi, ko piešķir tikai par laika periodu, kas nepieciešams tās investīcijas realizēšanai, kurai tiek piešķirti līdzekļi.

(e) Maksājumi nenosaka, kādus lauksaimniecības produktus ir jāražo saņēmējvalstīs, izņemot tikai to, ka pieprasa tiem attiekties no konkrēta produkta ražošanas.

(f) Maksājumu apjoms nav lielāks par papildu izmaksām, kas nepieciešamas strukturālo nepilnību likvidēšanai.

12. Maksājumi vides aizsardzības programmu ietvaros

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus ir noteiktas konkrētu valstu vides aizsardzības programmās un ir atkarīgas no īpašu nosacījumu ievērošanu vides aizsardzības programmu ietvaros, ieskaitot apstākļus, kas saistīti ar ražošanas metodēm un materiāliem.

(b) Maksājumu apjoms nav lielāks par papildu izmaksām vai ienākumu zaudējumu, kas radies, pildot valsts programmas nosacījumus.

13. Maksājumi reģionālās palīdzības programmu ietvaros

(a) Tiesības saņemt šadus maksājumus ir ražotājiem nelabvēlīgos reģionos. Šādiem reģioniem ir noteikta ģeogrāfiskā teritorija ar savu ekonomisku un administratīvu identitāti, kas saskaņā ar neitrāliem un objektīviem kritērijiem, kas ir noteikti likumos vai nosacījumos, un kas norāda, ka reģiona grūtības nav pagaidu grūtības.

(b) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulka vienības), kas seko pēc bāzes perioda beigām, un kas nav noteikts punktā (e) zemāk.

(c) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz vietējām vai starptautiskām cenām, kas attiecas uz ražošanu gados, kuri seko pēc bāzes perioda beigām,

(d) Maksājumi tiek noteikti tikai ražotājiem noteiktos reģionos, taču parasti ir pieejami visiem ražotājiem šajos reģionos.

(e) Ja maksājumi ir atkarīgi no ražošanas elementiem, tad tos veic pēc degresīvās metodes virs noteiktā elementa sliekšņa līmeņa.

(f) Maksājumu apjoms nav lielāks par papildu izmaksām vai peļņas zaudējuma lielumam, kas rodas, nodarbojoties ar lauksaimniecisko ražošanu konkrētajās teritorijās.  

3. pielikums

IEKŠZEMES SUBSĪDIJAS: SUBSĪDIJU KOPĒJĀ APJOMA APRĒĶINĀŠANA

1. Saskaņā ar 6. panta nosacījumiem subsīdiju kopējo apjomu (SKA) aprēķina atsevišķi katram lauksaimniecības pamatproduktam, kuram tiek piešķirtas tirgus cenu subsīdijas, tiešie maksājumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi vai cita veida subsīdijas, uz kurām attiecas samazināšana. Subsīdijas, kas nav paredzētas konkrētam produktam, tiek summētas vienā SKA kopējā naudas izteiksmē.

2. Subsīdijas, kas tiek piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, ietver gan valsts un to institūciju budžeta izdevumus, gan nerealizētos ienākumus.

3. Tiek iekļauts atbalsts, kas piešķirts valsts un valsts teritoriālā sadalījuma līmenī.

4. Īpašie lauksaimniecības nodokļi vai maksājumi, ko veic ražotāji, tiek atrēķināti no SKA.

5. SKA, kas ir aprēķināts pēc tālāk sekojošiem norādījumiem, veido bāzes apjomu valsts iekšējā atbalsta samazināšanas saistību pildīšanai.

6. Katram lauksaimniecības produktam tiek noteikts savs SKA, kas izteikts kopējā naudas vērtības izteiksmē.

7. SKA tiek aprēķināts lauksaimniecības pamatproduktiem, ar aprēķinu, ka to stāvoklis maksimāli atbilst tūlītējai realizācijai. Pasākumi attiecībā uz pārstrādātājiem tiek ietverti tik lielā mērā, ka no tiem labumu gūst lauksaimniecības pamatproduktu ražotāji.

8. Tirgus cenu atbalsts: tirgus cenu atbalsts tiek aprēķinātas, izmantojot starpību starp fiksēto ārējo bāzes cenu un izmantoto kontrolēto cenu, reizinātu ar ražošanas apjomu, kas atbilst kontrolētās cenas piešķiršanas apjomam. Maksājumi no budžeta, kas tiek veikti šādas starpības uzturēšanai, piemēram, iepirkšanas vai uzglabāšanas izmaksas, SKA netiek iekļauti.

9. Fiksētā ārējā bāzes cena tiek noteikta, balstoties uz 1986. līdz 1988. gadu rādītājiem, un parasti ir vidējā f.o.b. vienības vērtība lauksaimniecības pamatproduktiem valstī, kurai ir eksportētājvalsts statuss un vidējo c.i.f. vienības vērtību lauksaimniecības pamatproduktiem valstīs, kurām ir importētājvalstu statuss bāzes periodā. Fiksētā bāzes cena var tikt grozīta atbilstoši kvalitātes rādītājiem.

10. Tiešie maksājumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi: tiešie maksājumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi, ir atkarīgi no cenu starpības, tiek aprēķināti: 1) izmantojot starpību starp fiksēto bāzes cenu un kontrolēto cenu, reizinātu ar ražošanas apjomu, kas atbilst kontrolētās cenas piešķiršanas apjomam vai 2) no budžeta izdevumiem.

11. Fiksēta bāzes cena tiek noteikta, pamatojoties uz 1986.-1988. gada rādītājiem un parasti ir faktiskā cena, ko izmanto maksājumu likmju noteikšanai.

12. Tiešo maksājumu apjoms, uz kuriem neattiecas atvieglojumi, un kuri nebalstās uz cenām, tiek aprēķināti no budžeta izdevumiem.

13. Pārējie pasākumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi, ieskaitot materiālu subsīdijas un citi pasākumi kā, piemēram, mārketinga izmaksu samazināšana: šādu pasākumu vērtība tiek noteikta no budžeta izdevumiem vai, ja to izmantošana neatspoguļo subsīdiju pilnu apmēru, pamats subsīdiju aprēķināšanai ir starpība starp subsidētās preces vai pakalpojuma cenu un attiecīgo tirgus cenu līdzvērtīgām precēm vai pakalpojumiem, reizinātu ar preču vai pakalpojumu apjomu.  

4. pielikums

VALSTS IEKŠĒJAIS ATBALSTS: EKVIVALENTA SUBSĪDIJU APJOMA APRĒĶINĀŠANA

1. Saskaņā ar 6. panta nosacījumiem ekvivalenta subsīdiju aprēķināšana tiek veikta visiem lauksaimniecības pamatproduktiem, ja tirgus cenu subsīdijas, kas definētas 3. pielikumā, pastāv, taču to komponenta aprēķināšana SKA nav iespējama. Šādiem produktiem bāzes apjoms valsts iekšējā atbalsta samazināšanai ir tirgus cenas subsīdiju komponents, kas izteikts ekvivalenta subsīdiju aprēķināšanas apjoma formā, saskaņā ar tālākminēto 2. punktu, kā arī tiešie maksājumi bez atvieglojumiem un citas subsīdijas, kas tika novērtētas saskaņā ar tālākminēto 3. punktu. Tiek ietvertas valsts un valsts teritoriālā sadalījuma līmeņa subsīdijas.

2. Subsīdiju ekvivalenta apjoms, kas noteikts 1. punktā, tiek aprēķināts visiem lauksaimniecības produktiem tādam to stāvoklim, kas maksimāli atbilst to tūlītējai realizācijai par subsidētām tirgus cenām un kuru komponenta aprēķināšana SKA nav iespējama. Šādiem pamatproduktiem ekvivalenta tirgus cenu subsīdiju apjoms tiek noteikts, izmantojot kontrolēto cenu un noteiktā ražošanas apjoma, vai no budžeta izdevumiem, kas paredzēti ražotāju cenu uzturēšanai.

3. Ja uz lauksaimniecības pamatproduktiem saskaņā ar 1. punktu attiecas tiešie maksājumi bez atvieglojumiem vai citu konkrētu produktu subsīdijas, uz kurām attiecas samazināšana, ekvivalenta subsīdiju apjoma noteikšana attiecībā uz šiem pasākumiem balstās uz aprēķiniem, kurus veic līdzīgi atbilstošajiem SKA komponentiem (minēti 3. pielikuma punktos 10. - 13.)

4. Ekvivalenta subsīdiju apjoms tiek aprēķināts no subsīdiju summas lauksaimniecības produktiem, ar aprēķinu, ka to stāvoklis maksimāli atbilst to tūlītējas realizācijas cenām. Pasākumi attiecībā uz pārstrādātājiem tiek ietverti tiktāl, lai no tiem labumu gūtu lauksaimniecības pamatproduktu ražotāji. Specifiskie lauksaimniecības nodokļi vai maksājumi, ko veic ražotāji, samazina ekvivalenta subsīdiju apjomu par atbilstošo summu.  

5. pielikums

SPECIĀLIE NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ 4. PANTA 2. PUNKTU

A nodaļa

1. 4. panta 2. punkta nosacījumu ievērošana tiek pārtraukta, tiklīdz spēkā stājas PTO Līgums attiecībā uz lauksaimniecības pamatproduktu, un tā izstrādātos un/vai noteiktos produktus ("nozīmētos produktus") attiecībā uz kuriem tiek ievēroti sekojoši nosacījumi (tālāk tekstā "speciālie nosacījumi"):

(a) nozīmēto produktu imports bāzes periodā no 1986. līdz 1988. gadam ("bāzes periods") veidoja līdz 3% no atbilstošā iekšzemes patēriņa ;

(b) nozīmēto produktu eksports kopš bāzes perioda sākuma netika subsidēts;

(c) uz lauksaimniecības pamatproduktiem tiek attiecināti atbilstoši efektīvi ražošanu ierobežojoši pasākumi;

(d) šādi produkti tiek apzīmēti ar atšķirības zīmi "ST - pielikums 5" Dalībvalstu grafika 1. daļas 1.B nodaļā, kas pievienots Marakešas protokolam, uz tiem attiecas speciāli nosacījumi, kuri atspoguļo ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus, piemēram, pārtikas produktu drošību un vides aizsardzību; un

(e) minimālas pieejas iespējas attiecībā uz nozīmētajiem produktiem atbilst, kā noteikts Dalībvalstu Grafika 1. daļas 1.B nodaļā, 4% no bāzes perioda noteiktā produktu iekšzemes patēriņa, sākot ar īstenošanas perioda pirmo gadu, un turpmāk katru gadu tiek palielināti par 0.8% no atbilstošā iekšzemes patēriņa bāzes periodā visā atlikušajā īstenošanas perioda laikā.

2. Īstenošanas perioda katra gada sākumā Dalībvalsts var pārtraukt speciālo nosacījumu ievērošanu attiecībā uz nozīmētajiem produktiem saskaņā ar 6. punkta nosacījumiem. Šādā gadījumā konkrētā Dalībvalsts uztur minimālas iespējas, kas ir spēkā esošas uz attiecīgo brīdi, un palielina minimālo pieeju par 0,4% no atbilstošā iekšzemes patēriņa bāzes periodā ik gadu visā atlikušajā īstenošanas perioda laikā. Turpmāk minimālas pieejas iespēju apjoms, kas tiek iegūts šīs formulas pielietojuma rezultātā, īstenošanas perioda beidzamajā gadā tiek uzturēts Dalībvalsts Grafikā.

3. Sarunas par speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu, kā minēts 1. punktā, pēc īstenošanas perioda beigām tiek pabeigtas īstenošanas perioda laikā kā sarunu sastāvdaļa saskaņā ar šī Līguma 20. pantu, ņemot vērā ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus.

4. Ja ir panākta 3. punktā minētā vienošanās par Dalībvalsts speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu, tad šī Dalībvalsts piešķir papildu un pieņemamus atvieglojumus, kas noteikti sarunu ceļā.

5. Ja speciālo nosacījumu ievērošana pēc īstenošanas perioda beigām tiek pārtraukta, tad attiecīgā Dalībvalsts pilda 6. punktā minētos nosacījumus. Šādā gadījumā pēc īstenošanas perioda beigām minimālās pieejas iespējas nozīmētajiem produktiem tiek noteiktas 8% apjomā no atbilstošā iekšzemes patēriņa apjoma bāzes periodā attiecīgās Dalībvalsts Grafikā.

6. Uz robežu aktivitātēm, kas nav pieskaitāmas pie parastajiem muitas nodokļiem, kuras uztur attiecībā uz noteiktiem produktiem, attiecas 4. panta 2. punkta nosacījumi, kas stājas spēkā sākot ar gadu, kurā tiek pārtraukta speciālo nosacījumu piemērošana. Šādi produkti tiek aplikti ar parastajiem muitas nodokļiem, kas tiek noteikti attiecīgās Dalībvalsts Grafikā, sākot ar gadu, kad tiek pārtraukta speciālo nosacījumu ievērošana, un turpmāk pie likmes, kas atbilstu 15% gada samazinājumam, šāda samazināšana būtu ievērota īstenošanas periodā. Šie nodokļi tiek ieviesti tarifu vietā, tos aprēķina saskaņā ar instrukciju, kas izklāstīta pielikumā V pielikumam.

B nodaļa

7. 4. panta 2. punkta nosacījumi ievērošana tiek pārtraukta, tiklīdz spēkā stājas PTO Līgums, attiecībā uz tiem lauksaimniecības produktiem, kas ir pamatprodukts attiecīgajā jaunattīstības Dalībvalstī, un attiecībā uz kuru tiek ievēroti šādi nosacījumi, papildus 1.(a) - 1. (d) noteiktajiem:

(a) minimālās pieejas iespējas attiecībā uz attiecīgo produktu, saskaņā ar attiecīgās Dalībvalsts Grafika 1. daļas 1. -B nodaļas nosacījumiem, atbilst 1% no bāzes perioda attiecīgo produktu iekšzemes patēriņa, sākot ar īstenošanas perioda pirmo gadu, un ik gadu tiek pakāpeniski palielināta līdz 2% no attiecīgā iekšzemes patēriņa bāzes periodā īstenošanas perioda piektā gada sākumā. Sākot ar īstenošanas perioda sesto gadu, minimālās pieejas iespējas attiecībā uz attiecīgajiem produktiem atbilst 2% no atbilstošā iekšzemes patēriņa bāzes periodā, un ik gadu tiek pakāpeniski palielināta līdz 4% no iekšzemes patēriņa apjoma bāzes periodā līdz 10. gada sākumam. Minimālās pieejas iespējas, kas izriet no šīs formulas, desmitajā gadā tiek uzturēts attiecīgās jaunattīstības Dalībvalsts Grafikā;

(b) saskaņā ar šo Līgumu atbilstošas tirgus pieejas iespējas tiek nodrošinātas citiem produktiem.

8. Sarunas par speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu var notikt kā minēts 7. punktā, pēc 10. gada kopš īstenošanas perioda sākuma, tās tiek uzsāktas un pabeigtas 10. gada laikā.

9. Ja ir panākta 8. punktā minētā vienošanās par Dalībvalsts speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu, šī Dalībvalsts piešķir papildu un pieņemamus atvieglojumus, kas noteikti sarunu ceļā.

10. Gadījumā, ja speciālo nosacījumu ievērošana saskaņā ar 7. punktu tiek pārtraukta pēc 10. gada kopš īstenošanas perioda sākuma, tad attiecīgie produkti tiek aplikti ar parastajiem muitas nodokļiem, kas tiek ieviesti kā tarifi, kuru apmēru aprēķina saskaņā ar instrukciju, kas minēta pielikumā 5. Pielikumam, kas ir noteikts attiecīgās Dalībvalsts Grafikā. Pārejos aspektos 6. punkta nosacījumi tiek ievēroti attiecībā uz speciālajiem un diferencētajiem nosacījumiem jaunattīstības Dalībvalstīm saskaņā ar šo Līgumu.

Pielikums 5. pielikumam

INSTRUKCIJA TARIFU APRĒĶINĀŠANAI MĒRĶIEM, KAS NOTEIKTI ŠĪ PIELIKUMA 6. UN 10. PARAGRĀFOS

1. Tarifu aprēķināšana neatkarīgi no tā, vai tā tiek izteikta ad valorem vai pēc speciālām likmēm, tiek veikta, izmantojot faktisko starpību starp iekšējām un ārējām cenām uzskatāmā veidā. Izmantotā informācija tiek iegūta no 1986.-1988. gadu rādītājiem. Tarifa ekvivalenti:

(a) tiek galvenokārt ieviesti četru ciparu apjomā no HS;

(b) tiek ieviesti kā sešzīmju skaitlis vai vēl detalizētāk no HS, kur tas ir iespējams;

(c) tiek parasti ieviesti sākotnējiem un/vai sagatavotiem produktiem, reizinot speciālo tarifa ekvivalentu galvenajam lauksaimniecības produktam ar attiecību vērtības izteiksmē vai fiziskā izteiksmē atbilstoši galvenajam lauksaimniecības produktam sākotnējos un /vai gatavos produktos, ņemot vērā, kur nepieciešams, papildu elementus, kas dotajā brīdī nodrošina nozares aizsardzību.

2. Ārējā cena parasti ir faktiskā vidējā c.i.f. vienības vērtība importētājvalstij. Ja vidējā c.i.f. vienības vērtība nav zināma vai nav piemērota, ārējā cena ir:

(a) atbilstošas vidējās c.i.f. vienības vērtība kaimiņvalstī; vai

(b) noteikta no lielāko eksportētājvalstu vidējās f.o.b. vienības vērtības, pieskaitot apdrošināšanas, pārvadāšanas izmaksas un citas nozīmīgākās izmaksas importētājvalstij.

3. Ārējās cenas parasti tiek konvertētas iekšzemes tirgus valūtā, apmaiņas kurss uz cenas noteikšanas datumu.

4. Iekšējā cena parasti atspoguļo vairumtirdzniecības cenu, kas pastāv iekšzemes tirgū, vai šīs cenas aplēsi, ja attiecīgie dati nav pieejami.

5. Sākotnējie tarifi var tikt mainīti, ja nepieciešams, ņemot vērā kvalitātes un daudzveidības rādītājus vai izmantojot piemērotu koeficientu.

6. Ja tarifs, kas iegūts, balstoties uz šo instrukciju, ir negatīvs skaitlis vai mazāks par attiecīgajam brīdim noteikto likmi, sākotnējais tarifs var tikt ieviests pie pašreizējās noteiktās likmes vai, balstoties uz šī produkta piedāvājumu valstī.

7. Ja tiek veikti labojumi tarifa ekvivalenta līmenim, kas iegūts, balstoties uz šo instrukciju, attiecīgā Dalībvalsts pēc pieprasījuma piedāvā pilnīgas konsultāciju iespējas, lai sarunās panāktu vienošanos par pieņemamu risinājumu.

____________________

1 Šie pasākumi ietver kvantitatīvos importa ierobežojumus, mainīgos importa nodokļus, minimālās importa cenas, subjektīvu importa licencēšanu, ārpustarifu pasākumus, kas tiek veikti ar valsts tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, voluntārus eksporta ierobežojumus un līdzīgus pasākumus, kas tiek veikti uz robežām, bet kas nav parastie muitas nodokļi neatkarīgi no tā, vai šādus pasākumus veic saskaņā ar noteiktas valsts 1947. gada GATT nosacījumu neievērošanu, taču pie tiem nepieder pasākumi, kurus veic saskaņā ar maksājumu bilanci vai saskaņā ar citiem vispārējiem ar lauksaimniecību nesaistītiem 1994. gada GATT nosacījumiem, vai citiem PTO Līguma 1A pielikuma daudzpusējās tirdzniecības līgumiem.

2 Bāzes cena, kuru izmanto šī apakšpunkta nosacījumu ievērošanai, ir vidējā c.i.f. produkta vienības vērtība vai arī cena, kas noteikta, ņemot vērā produkta kvalitāti un tā pārstrādes pakāpi. Atkarībā no tās sākotnējās izmantošanas to nosaka un dara zināmu, lai pārējās Dalībvalstis varētu noteikt papildu nodokļu likmi.

3 Ja netiek ņemta vērā iekšzemes ražošana, jāpiemēro bāzes noteiktais apjoms 4. (a) apakšparagrāfa ietvaros.

4 Šajā pantā minētie ierobežojošie pasākumi ir 1994. gada GATT VI pantā un Līguma par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem 5.daļā minētie pasākumi.

5 Šī pielikuma 3. punkts nozīmē valsts produktu krājumu izveidošanas programmas pārtikas drošības nolūkā jaunattīstības Dalībvalstīs, kuru organizācija ir uzskatāma un tiek veikta saskaņā ar oficiāli publicētiem objektīviem kritērijiem vai instrukcijām un tiek uzskatīti par atbilstošiem šī punkta nosacījumiem, ieskaitot programmmas, saskaņā ar kurām pārtikas produktu uzkrājumi tiek izveidoti pārtikas produktu drošības nolūkos un realizēti par kontrolētām cenām, ja starpība starp iegādes cenu un ārējo bāzes cenu tiek iekļauta SKA.

5,6 Šī pielikuma 3. un 4. punktā pārtikas produktu realizācija par subsidētām cenām ar mērķi sasniegt pārtikas produktu rādītājus pilsētās un lauku rajonos jaunattīstības valstīs regulāri un par samērīgām cenām tiek uzskatīta par atbilstošu šī punkta nosacījumiem.

LĪGUMS PAR SANITĀRO UN FITOSANITĀRO PASĀKUMU PIEMĒROŠANU

Dalībvalstis,

Apliecinot, ka nevienu Dalībvalsti nedrīkst kavēt pieņemt vai īstenot pasākumus, kas ir nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību, ar noteikumu, ka šie pasākumi netiek izmantoti tādā veidā, kas radītu patvaļīgu vai neattaisnotu diskrimināciju starp Dalībvalstīm, kurās pārsvarā ir vienādi apstākļi, vai arī kā slēptus starptautiskās tidzniecības ierobežojumus;

Vēloties uzlabot cilvēku un dzīvnieku veselību, un fitosanitāro situāciju visās Dalībvalstīs;

Atzīmējot, ka sanitārie un fitosanitārie pasākumi parasti tiek piemēroti uz divpusējo līgumu vai protokolu pamata;

Vēloties izveidot noteikumu un disciplīnu daudzpusīgu struktūru, lai pārraudzītu sanitāro un fitosanitāro pasākumu izstrādāšanu, pieņemšanu un īstenošanu, ar nolūku mazināt to negatīvo ietekmi uz tirdzniecību;

Atzīstot svarīgo ieguldījumu, ko šajā sakarā var dot starptautiskie standarti, norādījumi un rekomendācijas;

Vēloties vēl vairāk veicināt saskaņotu sanitāro un fitosanitāro pasākumu izmantošanu starp Dalībvalstīm uz starptautisko standartu, norādījumu un rekomendāciju pamata, ko izstrādājušas attiecīgās starptautiskās organizācijas, tai skaitā Codex Alimentarius Komisija, Starptautiskais Epizootijas birojs un attiecīgās starptautiskās un reģionālās organizācijas, kas darbojas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas ietvaros, tajā pašā laikā neprasot Dalībvalstīm mainīt pastāvošo cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzības līmeni;

Atzīstot, ka jaunattīstības Dalībvalstīm var rasties īpašas grūtības, ievērojot importētāju Dalībvalstu izstrādātos sanitāros un fitosanitāros pasākumus, un tā rezultātā — grūtības tirgus pieejā, kā arī sanitāro un fitosanitāro pasākumu izstrādāšanā un ieviešanā to teritorijās, kā arī vēlmē palīdzēt šajā jomā;

Tādēļ, vēloties izstrādāt noteikumus GATT (Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un tarifiem) 1994. gada attiecīgo noteikumu, kuri attiecas uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, īpaši uz XX (b)-1 Panta noteikumu1, īstenošanai;

Ar šo vienojas par sekojošo:

1. pants

Vispārējie nosacījumi

1. Šis Līgums attiecas uz visiem sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt starptautisko tirdzniecību. Šādi pasākumi jāizstrādā un jāievieš saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

2. Šajā Līgumā tiek piemērotas A Pielikumā ietvertās definīcijas.

3. Pielikumi ir šī Līguma neatņemamas sastāvdaļas.

4. Nekas šajā Līgumā neietekmēs Dalībvalstu tiesības saskaņā ar Līgumu par tehniskām barjerām tirdzniecībā, attiecībā uz pasākumiem, kas nav iekļauti šajā Līgumā.

2. pants

Pamattiesības un pamatpienākumi

1. Dalībvalstīm ir tiesības veikt sanitāros un fitosanitāros pasākumus, kas nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzībai, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem.

2. Dalībvalstīm jānodrošina, lai jebkuri sanitārie un fitosanitārie pasākumi tiktu piemēroti tikai tiktāl, cik tas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzībai, lai tie būtu pamatoti uz zinātniskiem principiem un netiktu saglabāti bez pietiekamiem zinātniskiem pierādījumiem, izņemot 5. panta 2. paragrāfa nosacījumus.

3. Dalībvalstīm jānodrošina, lai to sanitārie un fitosanitārie pasākumi patvaļīgi vai neattaisnoti nediskriminētu tās Dalībvalstis, kurās pastāv identiski vai līdzīgi apstākļi; tas attiecas uz pašu valstu teritoriju, kā arī citām Dalībvalstu teritorijām. Sanitāros un fitosanitāros pasākumus nedrīkst izmantot tādā veidā, ka varētu rasties slēpts starptautiskās tirdzniecības ierobežojums.

4. Sanitārie un fitosanitārie pasākumi, kas atbilst attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem, jāpieņem saskaņā ar pastāvošām Dalībvalstu saistībām, kas atbilst GATT 1994 nosacījumiem attiecībā uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, īpaši XX(b) panta nosacījumiem.

3. pants

Saskaņošana

1. Lai saskaņotu sanitāros un fitosanitāros pasākumus pēc iespējas plašākā apjomā, Dalībvalstīm jāizstrādā savi sanitārie un fitosanitārie pasākumi, vadoties no starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, ja tādi ir, izņemot tos gadījumus, kad šis Līgums nosaka citādus noteikumus, īpaši 3. paragrāfā.

2. Sanitārie un fitosanitārie pasākumi, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, ir jāuzskata par nepieciešamiem, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību vai dzīvību, un tiek uzskatīts, ka tie ir atbilstoši šim Līgumam un GATT 1994.

3. Dalībvalstis var ieviest vai saglabāt tādus sanitāros un fitosanitāros pasākumus, kas veicinātu augstāku sanitāro vai fitosanitāro aizsardzību, nekā to varētu panākt ar pasākumiem, kas pamatojas uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, ja tiem ir zinātnisks pamatojums, vai arī saskaņā ar sanitāro un fitosanitāro aizsardzības līmeni, kādu Dalībvalsts nosaka par piemērotu saskaņā ar attiecīgajiem 5. panta 1.-8. paragrāfu nosacījumiem.2 Neskatoties uz augšminēto, visi pasākumi, kas rezultātā sasniedz sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni, kas atšķiras no tā, kāds tiktu panākts ar pasākumiem, kas, pamatojas uz starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, nedrīkst būt pretrunā ar citiem šī Līguma nosacījumiem.

4. Dalībvalstīm, savu iespēju robežās, visā pilnībā jāiesaistās attiecīgajās starptautiskajās organizācijās un to pakļautajās institūcijās, īpaši Codex Alimentarius Komisijā, Starptautiskajā Epizootikas birojā, un starptautiskajās un reģionālajās organizācijās, kuras darbojas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas ietvaros, lai šajās organizācijās veicinātu standartu, norādījumu un rekomendāciju pilnveidošanu un regulāru pārskatu visos sanitāro un fitosanitāro pasākumu aspektos.

5. Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komisijai, kuru paredz 12. panta 1. un 4. paragrāfs (šajā Līgumā dēvēta par "Komisiju"), jāizstrādā procedūra, lai pārraudzītu starptautiskās saskaņošanas procesu un sadarbības koordināciju ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.

4. pants

Līdzvērtība

1. Dalībvalstīm jāatzīst citu Dalībvalstu sanitārie vai fitosanitārie pasākumi kā līdzvērtīgi, pat ja tie atšķiras no pašu izstrādātajiem, vai tiem, ko izmanto citas Dalībvalstis, kas tirgojas ar to pašu produkciju, ja eksportētāja Dalībvalsts objektīvi pārliecina importētāju Dalībvalsti, ka tās izstrādātie pasākumi sasniedz importētājas Dalībvalstis attiecīgo sanitāro vai fitosanitāro aizsardzības līmeni. Ja importētāja Dalībvalsts šādā gadījumā pieprasa veikt inspekciju, pārbaudi vai citas attiecīgas procedūras, tās atbilstoši iespējām ir jānodrošina.

2. Pēc lūguma Dalībvalstīm jāiesaistās konsultācijās ar mērķi panākt divpusēju vai daudzpusēju vienošanos par noteiktu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu savstarpējās līdzvērtības atzīšanu.

5. pants

Riska novērtēšana un attiecīgā sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeņa noteikšana

1. Dalībvalstīm jānodrošina, lai to sanitārie vai fitosanitārie pasākumi pamatotos uz novērtējumu, atbilstoši pastāvošiem apstākļiem un riskam cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai, ņemot vērā, riska novērtēšanas tehniku, kādu izstrādājušas attiecīgās starptautiskās organizācijas.

2. Riska novērtēšanā Dalībvalstīm jāņem vērā esošie zinātniskie pierādījumi, būtiskās norises un ražošanas metodes, attiecīgās inspekcijas, pārbaudes, paraugu noņemšanas un pārbaužu metodes, konkrētu slimību vai kaitēkļu izplatība, kaitēkļu vai slimību esamība brīvajos rajonos, attiecīgie ekoloģiskie un vides apstākļi, karantīna vai citi apstrādes veidi.

3. Novērtējot risku dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai un nosakot pasākumu, kas veicams, lai panāktu piemērotu sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni pret šādu risku, Dalībvalstīm jāņem vērā arī būtiski ekonomiskie faktori: potenciālais kaitējums, kas rodas ražošanā vai realizācijā, ja produkciju ieved valstī, vai kaitēkļu un slimību rašanās un izplatīšanās rezultātā; pārbaudes un kaitēkļu iznīcināšanas izmaksas importētājas Dalībvalsts teritorijā; kā arī alternatīvo pasākumu attiecīgo izmaksu lietderīgums riska samazināšanai.

4. Nosakot piemēroto sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni, Dalībvalstīm jāņem vērā mērķis samazināt tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecību.

5. Ja mērķis ir panākt atbilstošu sanitārās un fitosanitārās aizsardzības līmeņa koncepcijas ieviešanu, kas novērstu risku cilvēku un dzīvnieku dzīvībai un veselībai, kā arī kaitējumu augu valstij, tad katrai Dalībvalstij ir jāizvairās no patvaļīgas vai neattaisnotas rīcības dažādās situācijās, vadoties tikai no saviem vērtējumiem, jo tie var izsaukt citu valstu diskrimināciju vai slēptu starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu. Dalībvalstīm jāsadarbojas Komitejā, saskaņā ar 12. panta 1., 2. un 3. paragrāfiem, lai izstrādātu norādījumus tālākai šī uzdevuma praktiskai izpildīšanai. Izstrādājot norādījumus, Komitejai jāņem vērā visi būtiskie faktori, tai skaitā ārkārtējā rakstura risks cilvēka veselībai, kādam cilvēki sevi pakļauj brīvprātīgi.

6. Neskatoties uz 3. panta 2. paragrāfa nosacījumiem, nosakot vai saglabājot sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, atbilstoša sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeņa sasniegšanai, Dalībvalstīm jānodrošina, lai šādi pasākumi neierobežo tirdzniecību vairāk nekā tas nepieciešams, lai panāktu šo valstu attiecīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas3.

7. Gadījumos, kad attiecīgie zinātniskie pētījumi nav pietiekami, Dalībvalsts var ieviest pagaidu sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, pamatojoties uz pieejamo pamatinformāciju, tai skaitā informāciju no attiecīgajām starptautiskām organizācijām, kā arī informāciju par sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kurus izmanto citas Dalībvalstis. Šādos gadījumos Dalībvalstīm jāmēģina iegūt papildus informāciju, kas nepieciešama objektīvai riska novērtēšanai, lai saprātīgā laika periodā attiecīgi pārskatītu sanitāros vai fitosanitāros pasākumus.

8. Kad Dalībvalstij rodas pamatota pārliecība, ka specifisks sanitārais vai fitosanitārais pasākums, ko ieviesusi vai saglabā cita Dalībvalsts, ierobežo vai potenciāli var ierobežot tās eksportu, un nebalstās uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, vai arī šādi standarti, norādījumi vai rekomendācijas nepastāv, Dalībvalsts var pieprasīt paskaidrojumu šādam sanitārajam vai fitosanitārajam pasākumam, un Dalībvalstij, kas šo pasākumu piemēro, paskaidrojums ir jāsniedz.

6. pants

Piemērošanās reģionālajiem apstākļiem, ieskaitot teritorijas, kas brīvas no kaitēkļiem vai slimībām, kā arī teritorijas ar zemu kaitēkļu vai slimību izplatības līmeni

1. Dalībvalstīm jānodrošina, lai to sanitārie vai fitosanitārie pasākumi būtu piemēroti teritoriju sanitārajiem vai fitosanitārajiem raksturojumiem — vai nu visai valstij, valsts apgabalam, vairākām valstīm pilnībā vai to apgabaliem — kur produkts ir izcēlies un uz kurieni tas tiek nosūtīts. Novērtējot reģiona sanitāro vai fitosanitāro raksturojumu, Dalībvalstīm, jāņem vērā, cita starpā, specifisku slimību vai kaitēkļu izplatības līmenis, iznīcināšanas vai kontroles programmu esamība, kā arī attiecīgie kritēriji vai norādījumi, kuras var izstrādāt attiecīgās starptautiskās organizācijas.

2. Dalībvalstīm īpaši jāatzīst koncepcija par teritorijām, kurās nav kaitēkļi vai slimības, vai kurās ir zems kaitēkļu un slimību izplatības līmenis. Šādu teritoriju noteikšanai jāpamatojas uz tādiem faktoriem, kā ģeogrāfija, ekosistēmas, epidemioloģiskā uzraudzība un sanitārās vai fitosanitārās kontroles efektivitāte.

3. Dalībvalstīm — eksportētājām, kas apgalvo, ka rajoni to teritorijās ir brīvi no kaitēkļiem un slimībām, vai arī ir teritorijas, kurās ir zems kaitēkļu un slimību izplatības līmenis, jānodrošina visi nepieciešamie objektīvie pierādījumi importētājai Dalībvalstij, ka šādas teritorijas ir un tās varētu palikt brīvas no slimībām un kaitēkļiem, vai arī tajās saglabāsies zems kaitēkļu un slimību izplatības līmenis. Šajā nolūkā, pēc importētājas Dalībvalsts lūguma, tai jānodrošina saprātīga pieeja inspekciju, pārbaužu un citu nepieciešamo procedūru veikšanai.

7. pants

Atklātība

Dalībvalstīm jāziņo par visām izmaiņām to sanitārajos un fitosanitārajos pasākumos un jānodrošina informācija par to sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem saskaņā ar B Pielikuma nosacījumiem.

8. pants

Kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūras

Dalībvalstīm jāievēro C Pielikuma nosacījumi kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūru izmantošanā, ieskaitot nacionālās sistēmas, kuras apstiprina konservantu lietošanu, kā arī to pieļaujamos daudzumus pārtikas produktos, dzērienos vai lopbarībā, un visādā veidā jānodrošina, lai to darbība atbilstu šī Līguma nosacījumiem.

9. pants

Tehniskā palīdzība

1. Dalībvalstis vienojas veicināt tehniskās palīdzības sniegšanu citām Dalībvalstīm, īpaši jaunattīstītām Dalībvalstīm, vai nu divpusēji vai ar attiecīgo starptautisko organizāciju palīdzību. Šāda palīdzība, cita starpā, var būt pārstrādes tehnoloģijas jomā, izpētē un infrastruktūrā, tai skaitā nacionālo regulējošo institūciju izveidošana. Palīdzība var būt rekomendāciju, kredītu, ziedojumu un dotāciju veidā, ar mērķi nodrošināt šīs valsts ar tehnisko ekspertīzi, apmācību un iekārtām, lai tās varētu piemēroties un ievērot sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu attiecīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni to eksporta tirgos.

2. Ja nepieciešamas ievērojamas investīcijas, lai eksportētāja jaunattīstības Dalībvalsts izpildītu importētājas Dalībvalsts sanitārās vai fitosanitārās prasības, tad pēdējai jāapsver iespēja nodrošināt tādu tehnisko palīdzību, kas ļautu jaunattīstības Dalībvalstij uzturēt un paplašināt tās iespējas attiecīgā produkta tirgus pieejamībai.

10. pants

Īpaša un diferencēta pieeja

1. Izstrādājot un piemērojot sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, Dalībvalstīm jāņem vērā jaunattīstības Dalībvalstu īpašās vajadzības un īpaši vismazāk attīstīto Dalībvalstu vajadzības.

2. Ja attiecīgais sanitārais vai fitosanitārais aizsardzības līmenis pieļauj pakāpenisku jaunu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ieviešanu, jaunattīstības Dalībvalstīm jādod ilgāks laika periods prasību izpildīšanai, attiecībā uz šo valstu interesējošo produktu, lai nodrošinātu šo valstu produkcijas eksporta iespējas.

3. Lai nodrošinātu jaunattīstības Dalībvalstu iespēju izpildīt šī Līguma prasības, Komiteja ir pilnvarota piešķirt šīm valstīm, pēc to pieprasījuma, īpašus atvieglojumus, uz noteiktu laiku atbrīvojot tās no visām vai daļējām Līgumā paredzētajām saistībām, ņemot vērā to finansiālās, tirdzniecības un attīstības vajadzības.

4. Dalībvalstīm jāatbalsta un jāveicina jaunattīstības Dalībvalstu aktīva piedalīšanās attiecīgajās starptautiskajās organizācijās.

11. pants

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

1. GATT1994 XXII un XXIII pantu noteikumi, kas tiek detalizēti izskaidroti un tiek piemēroti saskaņā ar Vienošanos par strīdu noregulēšanu, attiecas uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu šī Līguma ietvaros, ja nav īpaši noteikta cita kārtība.

2. Strīdā, atbilstoši šim Līgumam, kas skar zinātniskus vai tehniskus jautājumus, panelim jāgriežas pēc ekspertu padoma, kurus konsultācijām ir izvēlējušās abas strīdā iesaistītās puses. Šajā sakarā panelis var, kad tas uzskata par piemērotu, izveidot tehnisko konsultantu/ekspertu grupu, vai konsultēties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, pēc ik vienas no strīdus pusēm lūguma vai arī pēc savas iniciatīvas.

3. Nekas šajā Līgumā nedrīkst ierobežot Dalībvalstu tiesības saskaņā ar citiem starptautiskajiem līgumiem, ieskaitot tiesības vērsties pie citu starptautisko organizāciju labas gribas pakalpojumiem vai strīdu noregulēšanas mehānismiem, vai mehānismiem, kas noteikti jebkāda starptautiskā līguma ietvaros.

12. pants

Administrācija

1. Ar šo tiek nodibināta Sanitāro un Fitosanitāro Pasākumu Komiteja, lai nodrošinātu regulāru konsultāciju forumu. Tai jāveic nepieciešamās funkcijas, lai īstenotu šī Līguma nosacījumus un veicinātu tā mērķu sasniegšanu, īpaši attiecībā uz saskaņotību. Komitejā pieņem lēmumus pēc konsensusa principa.

2. Komitejai jāpopularizē un jāveicina ad hoc konsultācijas vai pārrunas starp Dalībvalstīm par specifiskiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem jautājumiem. Komitejai jāveicina starptautisko standartu, norādījumu vai rekomendāciju pielietošana Dalībvalstu vidū, un šajā sakarībā jāapmaksā tehniskās konsultācijas un apmācības, ar mērķi paaugstināt koordināciju un integrāciju starp starptautiskām un nacionālām sistēmām, kā arī jāvienojas par konservantu lietošanu un to pieļaujamo devu pārtikas produktos, dzērienos un lopbarībā.

3. Komitejai jāuztur cieši kontakti ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām sanitārās un fitosanitārās aizsardzības jomā, īpaši ar Codex Alimentarius Komisiju, Starptautiskās epizootijas biroju un Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariātu, ar mērķi nodrošināt vislabākās zinātniskās un tehniskās konsultācijas šī Līguma administrācijā un novērstu nevajadzīgu veikto pasākumu dubultošanos.

4. Komitejai jāizstrādā procedūra starptautiskās saskaņošanas procesu, kā arī starptautisko standartu, norādījumu vai rekomendāciju izmantošanas uzraudzībai. Šajā nolūkā Komitejai sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām jāsastāda starptautisko standartu, norādījumu vai rekomendāciju saraksts attiecībā uz sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kuriem, pēc Komitejas ieskatiem, ir vislielākā ietekme uz tirdzniecību. Sarakstā jāietver norādes par tām Dalībvalstīm, kuras, importējot produktus, izmanto starptautiskos standartus, norādījumus vai rekomendācijas, vai uz kuru pamata importa produkti, atbilstoši šiem standartiem, var iegūt pieeju viņu tirgiem. Gadījumos, ja Dalībvalsts neizmanto starptautiskos standartus, norādījumus vai rekomendācijas importā, tai jādod norādījumi, norādot iemeslu, it sevišķi tajā gadījumā, ja tā uzskata, ka standarta prasības nav pietiekoši augstā līmenī, lai nodrošinātu attiecīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni. Ja Dalībvalsts pārskata savu nostāju pēc tam, kad tā noraidījusi kāda standarta, norādījuma vai rekomendācijas izmantošanu importa nosacījumiem, tai jānodrošina šādas rīcības pamatojums un jāinformē par to Sekretariāts, kā arī attiecīgās starptautiskās organizācijas, izņemot tos gadījumus, kad šāds paziņojums vai paskaidrojums tiek sniegts saskaņā ar B Pielikuma procedūru.

5. Lai izvairītos no pasākumu liekas dublēšanas, Komiteja var pēc vajadzības pieņemt lēmumu par tādā kārtībā iegūtas informācijas izmantošanu, īpaši attiecībā uz paziņojumu sniegšanu, kāda ir noteikta attiecīgajās starptautiskajās organizācijās.

6. Komiteja pēc vienas Dalībvalsts iniciatīvas var pa saviem kanāliem aicināt attiecīgās starptautiskās organizācijas vai to pakļautās organizācijas pārskatīt specifiskus jautājumus attiecībā uz kādu noteiktu standartu, norādījumu vai rekomendāciju, ieskaitot pamatojumu paskaidrojumiem par to nepielietošanu saskaņā ar 4. paragrāfu.

7. Komitejai jāpārskata šī Līguma darbība un īstenošana trīs gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma, un pēc tam atkarībā no nepieciešamības. Ja nepieciešams, Komiteja var iesniegt Preču tirdzniecības padomei priekšlikumus grozīt šī Līguma tekstu, ņemot vērā, cita starpā, tā īstenošanā iegūto pieredzi.

13. pants

Īstenošana

Dalībvalstis ir pilnībā atbildīgas saskaņā ar šo Līgumu par visu tajā noteikto pienākumu ievērošanu. Dalībvalstīm jāizstrādā un jāīsteno nepieciešamie pasākumi un metodes, lai atbalstītu šī Līguma nosacījumu ievērošanu no to organizāciju puses, kuras nav centrālās valsts varas iestādes. Dalībvalstīm jāveic pārdomāti iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka nevalstiskās institūcijas to teritorijā, kā arī reģionālās organizācijas, kurās attiecīgās institūcijas to teritorijā ir dalībnieces, ievērotu attiecīgos šī Līguma nosacījumus. Turklāt Dalībvalstis nedrīkst veikt pasākumus, kuru rezultātā, tieši vai netieši, tiktu pieprasīts, vai veicināts, ka šādas reģionālās vai sabiedriskās institūcijas, vai arī pašvaldību institūcijas, rīkotos tādā veidā, kas nav saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem. Dalībvalstīm jānodrošina, ka nevalstisko organizāciju pakalpojumi sanitāro vai fitosanitāro pasākumu īstenošanā tiek izmantoti tikai tajā gadījumā, ja tās izpilda šī Līguma prasības.

14. pants

Nobeiguma nosacījumi

Vismazāk attīstītās Dalībvalstis var atlikt uz pieciem gadiem pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma šī Līguma nosacījumu piemērošanu attiecībā uz tiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kuri ietekmē importu vai importētās preces. Citas jaunattīstības Dalībvalstis var uzsākt šī Līguma nosacījumu piemērošanu divus gadus pēc PTO līguma stāšanās spēkā, izņemot 5. panta 8. paragrāfu un 7. pantu, attiecībā uz to pastāvošajiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kas ietekmē importu vai importētās preces, kur to ātrāku ieviešanu kavē tehniskās ekspertīzes, tehniskās infrastruktūras vai resursu trūkums.

PIELIKUMS A

DEFINĪCIJAS4

1. Sanitārais vai fitosanitāra pasākums ir jebkurš pasākums, kas tiek piemērots:

(a) lai aizsargātu dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību Dalībvalsts teritorijā no riska, ko izraisa kaitēkļi, slimību pārnēsātāji organismi vai slimību izraisītāji organismi, to ieviešanās vai izplatīšanās;

(b) lai aizsargātu cilvēku vai dzīvnieku dzīvību vai veselību Dalībvalsts teritorijā no riska, ko izraisa konservanti, piesārņojošas vielas, toksīni vai slimību izraisītāju organismi pārtikā, dzērienos vai lopbarībā;

(c) lai aizsargātu cilvēka dzīvību vai veselību Dalībvalsts teritorijā no riska, ko izraisa dzīvnieku, augu vai produktu pārnēsātās slimības, vai kaitīgo organismu iekļūšana, ieviešanās vai izplatīšanās; vai arī

(d) lai novērstu vai ierobežotu kaitējumu Dalībvalsts teritorijā, kas rodas no kaitēkļu iekļūšanas, ieviešanās vai izplatīšanās.

Sanitārie vai fitosanitārie pasākumi ietver visus attiecīgos likumus, rīkojumus, noteikumus, prasības un procedūras, kā arī galaprodukcijas kritērijus, apstrādi un ražošanas metodes; pārbaudes, inspekcijas, sertifikācijas un novērtēšanas procedūras; karantīnas apstrādes, ietverot attiecīgās prasības, kas saistītas ar dzīvnieku vai augu transportēšanu, kā arī barību, kas nepieciešama to dzīvības uzturēšanai transportēšanas laikā; attiecīgo statistisko metožu nodrošinājumu, paraugu noņemšanu un riska novērtēšanas metodes; kā arī iesaiņošanas un etiķešu uzlīmēšanas prasības, kas cieši saistītas ar pārtikas krājumu drošību.

2. Saskaņošana — dažādām Dalībvalstīm kopīgu sanitāro un fitosanitāro pasākumu izstrādāšana, novērtēšana un ieviešana.

3. Starptautiskie standarti, norādījumi un rekomendācijas

(a) par pārtikas produktu drošību — standarti, norādījumi un rekomendācijas, kuras noteikusi Codex Alimentarius Komisija attiecībā uz konservantiem, veterināro medikamentu un pesticīdu pārpalikumiem, piesārņojošām vielām, to analīzes un paraugu noņemšanas metodēm, kā arī kodeksi un pamatnorādes par higiēnas ievērošanu;

(b) par dzīvnieku veselību un zoonozēm — standarti, norādījumi un rekomendācijas, kas izstrādātas Starptautiskā Epizootijas biroja vadībā;

(c) par augu veselību — starptautiskie standarti, norādījumi un rekomendācijas, kas izstrādāti Starptautiskā augu aizsardzības līguma Sekretariāta vadībā, sadarbībā ar reģionālajām organizācijām, kas darbojas Starptautiskā augu aizsardzības līguma ietvaros; kā arī

(d) par jautājumiem, kuri neatrodas iepriekšminēto organizāciju pārziņā — par piemērotiem standartiem, norādījumiem un rekomendācijām, kuras ir izplatījušas citas atbilstošas starptautiskas organizācijas un kuras atbilstoši Komitejas norādījumiem atvērtas visu Dalībvalstu dalībai.

4. Riska novērtēšana — slimību vai kaitēkļu iekļūšanas, ieviešanās vai izplatīšanās novērtējums importētājas Dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar attiecīgajiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kurus varētu pielietot, un ar to saistītās potenciālās bioloģiskās un ekonomiskās sekas; vai arī potenciāli negatīvo seku novērtēšana cilvēku un dzīvnieku veselībai, ko rada pārtikai, dzērieniem vai lopbarībai pievienotie konservanti, kaitīgās vielas, vai arī toksīnu un slimību izraisītāju organismu klātbūtne.

5. Piemērotākais sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmenis — aizsardzības līmenis, kādu par piemērotu uzskata Dalībvalsts, kas noteikusi sanitāros vai fitosanitāros pasākumus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzībai tās teritorijā.

PIEZĪME: Daudzas Dalībvalstis šo jēdzienu dēvē par — "pieņemamā riska līmeni".

6. Teritorija, kas brīva no kaitēkļiem vai slimībām — teritorija, kuru pārbaudījušas kompetentas valsts institūcijas — vai nu visa valsts, valsts daļa, vairākas valstis pilnībā vai to daļas, kur nav atrodami specifiski kaitēkļi vai slimības.

PIEZĪME: Teritorija, kas brīva no kaitēkļiem vai slimībām var aptvert, vai arī to var ietvert valsts daļa, kā arī tā var atrasties blakus valsts daļai vai ģeogrāfiskam rajonam, kas savukārt ietver vairāku valstu visu vai daļēju teritoriju - kurā ir sastopams specifisks kaitēklis vai slimība, bet šī teritorija ir pakļauta reģionāliem kontroles pasākumiem, tādiem kā, aizsardzības nodrošināšana, uzraudzība un buferzonu izveidošana, kas ierobežo vai palīdz iznīcināt minēto kaitēkli vai slimību.

7. Teritorija ar zemu kaitēkļu un slimību izplatības līmeni — teritorija, kas ir vai nu visa valsts, valsts daļa, vairākas valstis pilnībā vai to daļas, kur specifisks kaitēklis vai slimība sastopami zemā izplatības līmenī, kā to noteikušas kompetentas valsts iestādes, un tās ir pakļautas efektīviem uzraudzības, apkarošanas vai ierobežošanas pasākumiem.

PIELIKUMS B

SANITĀRO UN FITOSANITĀRO NOTEIKUMU ATKLĀTĪBA

Noteikumu publicēšana

1. Visām Dalībvalstīm jānodrošina, lai visi pieņemtie sanitārie un fitosanitārie noteikumi5 tiktu nekavējoties publicēti, tādā veidā, radot iespēju ieinteresētajām Dalībvalstīm ar tiem iepazīties.

2. Dalībvalstīm jādod zināms laika periods, izņemot ārkārtējus apstākļus, starp sanitāro vai fitosanitāro noteikumu publicēšanu un to spēkā stāšanās laiku, lai ražotājiem eksportējošās Dalībvalstīs, un īpaši jaunattīstības Dalībvalstīs, būtu iespējams piemērot savu produkciju un ražošanas metodes importētājas Dalībvalsts prasībām.

Pieprasījuma punkti

3. Katrai Dalībvalstij jāizveido vismaz viens pieprasījuma punkts, kas būtu atbildīgs par atbilžu nodrošināšanu uz visiem ieinteresēto Dalībvalstu attiecīgajiem jautājumiem, kā arī nodrošinātu dokumentus, kas attiecas uz:

(a) jebkuriem sanitārajiem vai fitosanitārajiem noteikumiem, kas pieņemti vai ierosināti tās teritorijā;

(b) ikvienu kontroles un inspekcijas procedūru, ražošanu un karantīnas apstrādi, pesticīdu pieļaujamiem daudzumiem un konservantu noteikšanas procedūrām pārtikā, kas ir spēkā tās teritorijā;

(c) riska novērtēšanas procedūrām, vērā ņemamiem faktoriem, kā arī piemērotā sanitārā vai fitosanitārā aizsardzības līmeņa noteikšanu;

(d) Dalībvalstu dalību vai piedalīšanos attiecīgajās starptautiskajās un reģionālajās sanitārajās un fitosanitārajās organizācijās un sistēmās, kā arī par divpusējām un daudzpusējām vienošanām un norunām šī Līguma ietvaros un šo vienošanos un norunu publikācijām.

4. Dalībvalstīm jānodrošina, ka tad, ja ieinteresētās Dalībvalstis pieprasa izsniegt dokumentu kopijas, tās tiek piegādātas par to pašu cenu (ja tāda ir), neskaitot piegādāšanas izmaksas, kā attiecīgās Dalībvalsts iedzīvotājiem6.

Paziņojuma sniegšanas kārtība

5. Ja nepastāv starptautiskie standarti, norādījumi vai rekomendācijas, vai arī ierosinātā sanitārā vai fitosanitārā noteikuma saturs būtiski neatbilst starptautiskajam standartam, norādījumam vai rekomendācijām, un, ja noteikumam ir svarīga nozīme citu Dalībvalstu tirdzniecībā, Dalībvalstīm:

(a) sākotnējā stadijā jāpublicē paziņojums tādā veidā, lai dotu iespēju ieinteresētām Dalībvalstīm iepazīties ar priekšlikumu ieviest īpašus nosacījumus;

(b) ar Sekretariāta starpniecību jāpaziņo citām Dalībvalstīm par produktiem, uz kuriem attieksies šie nosacījumi, kopā ar raksturojumu par izvirzītā nosacījuma mērķi un pamatnostādnēm. Šādi paziņojumi jāsniedz sākuma nosacījumu izstrādes sākuma periodā, kad vēl iespējams izdarīt labojumus un ņemt vērā komentārus;

(c) pēc citu Dalībvalstu lūguma izsniegt ierosināto nosacījumu kopijas, un, ja iespējams, norādīt sadaļas, kas būtiski atšķiras no starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām;

(d) bez diskriminācijas dot citām Dalībvalstīm saprātīgu laiku rakstveida komentāru iesniegšanai, pēc pieprasījuma pārspriest šos komentārus, un ņemt vērā komentārus un diskusiju rezultātus.

6. Tomēr, ja Dalībvalstij ir radušās neatliekamas veselības aizsardzības problēmas, vai arī pastāv to rašanās draudi, šī Dalībvalsts, ja tā uzskata par nepieciešamu, var neveikt tos pasākumus, kas uzskaitīti šī Pielikuma 5. paragrāfā, ar nosacījumu, ka Dalībvalsts:

(a) nekavējoties, ar Sekretariāta palīdzību, paziņo citām Dalībvalstīm par noteiktiem produktiem un noteikumiem, īsi raksturojot izvirzītā noteikuma mērķi un pamatnostādnes, tai skaitā — problēmas(u) neatliekamo raksturu;

(b) pēc citu Dalībvalstu pieprasījuma izsniedz tām noteikumu kopijas;

(c) atļauj citām Dalībvalstīm iesniegt rakstveida komentārus, pēc pieprasījuma apspriež tos, un ņem vērā šo komentāru un diskusiju rezultātus.

7. Paziņojumi Sekretariātam iesniedzami angļu, franču vai spāņu valodā.

8. Attīstītās Dalībvalstis pēc pārējo Dalībvalstu lūguma nodrošina dokumentu kopijas, bet apjomīgu dokumentu gadījumā — dokumentu kopsavilkumus ar speciālām norādēm angļu, franču vai spāņu valodā.

9. Sekretariātam nekavējoties jāizplata paziņojuma kopijas visām Dalībvalstīm un ieinteresētajām starptautiskajām organizācijām, kā arī jāpievērš jaunattīstības Dalībvalstu uzmanība ikvienam paziņojumam, kas attiecas uz produktiem, par kuriem tām ir sevišķa interese.

10. Dalībvalstīm jānosaka viena centrālās valsts varas iestāde, kas ir atbildīga par nosacījumu attiecībā uz paziņojuma sniegšanas procedūrām, saskaņā ar šī Pielikuma 5., 6., un 8. paragrāfiem, ieviešanu valsts līmenī.

Vispārējās atrunas

11. Nekas šajā Līgumā netiek traktēts kā prasība:

(a) sniegt detaļu vai projektu kopijas, vai publicēt tekstus valodā, kas nav Dalībvalsts valoda, izņemot gadījumus, kas noteikti šī Pielikuma 8. paragrāfā; vai arī

(b) Dalībvalstīm izpaust konfidenciālu informāciju, kas varētu kavēt sanitārās vai fitosanitārās likumdošanas īstenošanu, vai arī, ietekmēt atsevišķu uzņēmumu likumīgās komercintereses.

PIELIKUMS C

KONTROLE, INSPEKCIJA UN NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS7

1. Attiecībā uz jebkuru procedūru, lai pārbaudītu un nodrošinātu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu izpildi, Dalībvalstīm jānodrošina sekojošais:

(a) šādas procedūras tiek uzsāktas un pabeigtas bez liekas kavēšanās, un ne mazāk labvēlīgi pret importētajiem produktiem kā pret iekšzemes produktiem;

(b) katras procedūras informācijas apstrādei nepieciešamais vai paredzētais laika posms tiek darīts zināms pieteikuma iesniedzējam, pēc tā lūguma; saņemot iesniegumu, atbildīgā iestāde nekavējoties pārbauda, vai ir visa dokumentācija, un precīzi un izsmeļoši informē pieteikuma iesniedzēju par visiem trūkumiem; atbildīgā iestāde nekavējoties precīzi un izsmeļoši dara zināmus procedūras rezultātus pieteikuma iesniedzējam, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt labojumus; gadījumā, ja iesniegumam ir trūkumi, atbildīgā iestāde pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma turpina procedūras, cik tās praktiski ir iespējamas; pēc pieprasījuma, pieteikuma iesniedzējs tiek informēts par procedūras izskatīšanas gaitu, pamatojot jebkuru kavēšanos;

(c) informācijas pieprasījums ir ierobežojošs, ciktāl tas ir nepieciešams attiecīgām kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūrām, ieskaitot konservantu un piesārņojošo vielu pieļaujamo daudzumu noteikšanu pārtikā, dzērienos un lopbarībā;

(d) informācijas konfidencialitāte, kas rodas vai tiek sniegta sakarā ar kontroli, inspekciju un novērtēšanu, par importētajiem produktiem tiek respektēta ne mazāk labvēlīgi kā attiecībā uz vietējiem produktiem, un tādā veidā, lai tiktu aizsargātas likumīgās komerciālās intereses;

(e) ikviena kontroles, inspekcijas un apstiprināšanas prasība attiecībā uz individuāliem preču paraugiem ir ierobežota ar to, kas ir saprātīgs un nepieciešams;

(f) jebkādas procedūru izmaksas importētajiem produktiem, ir vienādas ar līdzīgiem iekšzemes produktiem, vai arī produktiem, kuriem ir jebkuras citas Dalībvalsts izcelsme, un tās nedrīkst būt augstākas par faktiskajām pakalpojuma izmaksām;

(g) iekārtu izvietošanā, kas tiek izmantotas procedūrās un importēto produktu paraugu izvēlē, jālieto tie paši kritēriji, kādi pastāv attiecībā uz iekšzemes produktiem, lai mazinātu neērtības pieteikumu iesniedzējiem, importētājiem, eksportētājiem vai to pārstāvjiem;

(h) ja pēc kontroles un inspekcijas tiek mainītas produktu specifikācijas, ņemot vērā atbilstošos noteikumus, šādam modificētam produktam procedūra ir ierobežota līdz nepieciešamajām darbībām, lai pietiekošā mērā pārliecinātos par to, ka produkts joprojām atbilst noteikumiem; kā arī

(i) pastāv atsevišķa procedūra, lai pārskatītu sūdzības, kas attiecas uz šādu procedūru darbošanos un veiktu darbības, kad sūdzība ir pamatota.

Ja importējošā Dalībvalstī darbojas sistēma pārtikai pievienoto konservantu novērtēšanai, vai piesārņojošo vielu pieļaujamo daudzumu noteikšanai pārtikā, dzērienos un lopbarībā, kas aizliedz vai ierobežo preču pieeju iekšējā tirgū tiem produktiem, kuriem trūkst attiecīgs apstiprinājums, importējošai Dalībvalstij jāapsver iespēju lietot attiecīgu starptautisku standartu, kā pamatu pieņemamam risinājumam, līdz galīgā standarta noteikšanai.

2. Ja sanitārie vai fitosanitārie pasākumi nosaka kontroli ražošanas līmenī, Dalībvalstij, kuras teritorijā notiek ražošana, jānodrošina nepieciešamā palīdzība, lai veicinātu šādu kontroli un kontrolējošo iestāžu darbu.

3. Nekas šajā Līgumā neliedz Dalībvalstīm veikt savās teritorijās nepieciešamās inspekcijas.

___________________

1 Šajā Līgumā atsauce uz XX(b) pantu ietver arī šī panta virsrakstu.

2 3. panta 3. paragrāfa izpratnē zinātnisks pamatojums pastāv tad, ja, pamatojoties uz pieejamās zinātniskās informācijas pārbaudi un novērtējumiem saskaņā ar attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem, Dalībvalsts nolemj, ka attiecīgie starptautiskie standarti, norādījumi vai rekomendācijas ir nepietiekami, lai panāktu vajadzīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni.

3 5. panta 6. paragrāfa izpratnē, pasākums nerada lielāku tirdzniecības ierobežojumu, nekā nepieciešams, ja vien nepastāv cits pasākums, kas ir saprātīgi izmantojams, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas, kas nodrošina piemērotu sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni un ievērojami mazāk ierobežo tirdzniecību.

4 Šo definīciju izpratnē jēdziens "dzīvnieks" ietver arī zivis un savvaļas faunu; jēdziens "augs" ietver arī mežus un savvaļas floru; jēdziens "kaitēkļi" ietver nezāles; jēdziens "piesārņojošas vielas" ietver pesticīdu un veterināro medikamentu atliekas un nezināmas izcelsmes vielas.

5 Sanitārie un fitosanitārie pasākumi: kā vispārēji piemērojamie likumi, rīkojumi vai lēmumi.

6 Šajā Līgumā termins "iedzīvotāji" PTO Dalībvalsts muitas teritorijā nozīmē fizisko vai juridisko personu kopu, kuras vai nu dzīvo, vai kurām ir reāli eksistējošs rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums šajā teritorijā.

7 Kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūras cita starpā ietver sevī paraugu noņemšanas, pārbaudes un sertifikācijas procedūras.

Līgums par tekstīlijām un apģērbu

 

Dalībvalstis,

Atgādinot, ka Ministri Punta del Este vienojās, ka "sarunu mērķis tekstīliju un apģērbu sfērā ir nosacījumu formulēšana, kas sekmētu šī sektora iespējamo intergrāciju GATT, pamatojoties uz stabiliem GATT noteikumiem un disciplīnām, tādējādi arī veicinot tālāku tirdzniecības liberalizāciju";

Atgādinot arī, ka 1989. gada aprīļa Tirdzniecības sarunu komitejas lēmumā tika panākta vienošanās, ka integrācijas procesam vajadzētu sākties pēc Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda pabeigšanas un tam vajadzētu būt progresīvam pēc būtības;

Atgādinot tālāk, ka tika panākta vienošanās, ka vismazāk attīstīto valstu Dalībvalstīm jāveltī īpaša attieksme;

Ar šo vienojas par sekojošo:

1. pants

1. Šis Līgums paredz nosacījumus, kuri jāizmanto Dalībvalstīm pārejas perioda laikā tekstīliju un apģērbu sektora integrācijai GATT 1994.

2. Dalībvalstis nolemj izmantot 2. panta 18. paragrāfa un 6. panta 6. (b)paragrāfa nosacījumus tādējādi, lai atļautu ievērojamu tirgus pieejas palielināšanos mazajiem piegādātājiem un komerciāli nozīmīgu tirdzniecības iespēju palielināšanos jauniem dalībniekiem tekstīliju un apģērbu tirdzniecības jomā1.

3. Dalībvalstīm pienācīgi jānovērtē situāciju tajās Dalībvalstīs, kuras nav akceptējušas Protokolus, pagarinot Vienošanos par starptautisko tekstīliju tirdzniecību (šajā Līguma saukts — "MFA") kopš 1986. gada, un, cik vien tas ir iespējams, piešķir tām īpašu attieksmi attiecībā uz šī Līguma nosacījumu izmantošanu.

4. Dalībvalstis vienojas, ka konsultējoties ar Dalībvalstīm — kokvilnas ražotājām, to eksporta īpašās intereses nepieciešams atspoguļot šī Līguma nosacījumu īstenošanā.

5. Lai nodrošinātu tekstīliju un apģērbu sektora integrāciju GATT 1994, Dalībvalstīm jāparedz nepārtrauktas rūpnieciskās pielāgošanās un pieaugošas konkurences iespēja to tirgū.

6. Ja šajā Līgumā nav citādi paredzēts, tā nosacījumi nedrīkst ietekmēt Dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO Līgumu un Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem.

7. Tekstila un apģērbu produkcija, uz kuriem attiecas šis Līgums, ir norādīta Pielikumā.

2. pants

1. Par visiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem divpusējos līgumos, kas ir spēkā dienu pirms PTO Līguma stāšanās spēkā un kurus pilda atbilstoši 4. pantam, vai par kuriem tiek paziņots saskaņā ar MFA 7. vai 8. pantu, Dalībvalstīm, kas uztur šādus ierobežojumus, 60 dienu laikā pēc šādas stāšanās spēkā jāsniedz detalizēts ziņojums Tekstila uzraudzības iestādei (šeit un turpmāk Vienošanās tekstā "TMB"), kuras izveidošanu nosaka 8. pants, šādā ziņojumā ietverot ierobežojumu apjomus, nodokļu pieaugumu un elastīguma nosacījumus. Dalībvalstis vienojas, ka no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, visu šādu ierobežojumu, kas tiek uzturēti starp GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm un ir spēkā vienu dienu pirms šādas stāšanās spēkā, darbībai turpmāk jāpakļaujas šī Līguma nosacījumiem.

2. TMB izplata šos paziņojumus visām Dalībvalstīm informācijai. Jebkurai Dalībvalstij ir tiesības vērst TMB uzmanību 60 dienu laikā, kopš paziņojumu izsūtīšanas, uz jebkuriem novērojumiem, kurus tā uzskata par atbilstošiem šādiem paziņojumiem. Šādi novērojumi tiek izsūtīti citām Dalībvalstīm informācijai. TMB vajadzības gadījumā var sniegt ieteikumus attiecīgajām Dalībvalstīm.

3. Ja 12 mēnešu ierobežojumu termiņš, par ko jāpaziņo atbilstoši 1. paragrāfam, nesakrīt ar 12 mēnešiem tieši pirms PTO Līguma stāšanās spēkā, attiecīgajām Dalībvalstīm savstarpēji jāvienojas par pasākumiem, lai panāktu ierobežojumu termiņa saskaņošanu ar līguma gadu2 un noteiktu nacionālos bāzes apjomus šādiem ierobežojumiem nolūkā īstenot šī Panta nosacījumus. Ieinteresētās Dalībvalstis vienojas nekavējoties sākt konsultācijas pēc attiecīga lūguma ar nolūku noslēgt šādu savstarpēju vienošanos. Jebkuriem šādiem pasākumiem jāņem vērā inter alia pēdējo gadu sezonas īpatnības piegādēs. Par šo konsultāciju rezultātiem paziņo TMB, kas sniedz tādus ieteikumus ieinteresētajām Dalībvalstīm, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.

4. Jāpanāk, ka ierobežojumi, kas minēti 1. paragrāfā atspoguļo šādu ierobežojumu kopumu, ko attiecīgā Dalībvalsts piemērojusi dienu pirms PTO Līguma spēkā stāšanās brīža. Netiek ieviesti jauni ierobežojumi attiecībā uz produktiem vai Dalībvalstīm izņemot tos, kas atbilst šī Līguma nosacījumiem vai attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem3. Ierobežojumi, par kuriem netiek paziņots 60 dienu laikā kopš PTO Līguma stāšanās spēkā, jāatceļ nekavējoties.

5. Jebkurš vienpusējs pasākums, kas veikts atbilstoši MFA 3. pantam pirms PTO Līguma stāšanās spēkā, var palikt spēkā uz tajā precizētu termiņu, bet nepārsniedzot 12 mēnešus, ja to ir pārbaudījusi Tekstīliju Uzraudzības padome (šeit un turpmāk Līguma tekstā "TSB"), kas izveidota MFA ietvaros. Ja TSB nav bijusi iespēja pārbaudīt šādu vienpusēju pasākumu, TMB tas jāpārskata atbilstoši noteikumiem un procedūrām, kas nosaka 3. panta pasākumus MFA ietvaros. Jebkurš pasākums, kas pielietots atbilstoši MFA 4. pantā paredzētajai vienošanās pirms PTO Līguma spēkā stāšanās, kas ir strīda objekts un kuru TSB nav bijusi iespēja pārbaudīt, arī jāpārbauda TMB saskaņā ar MFA likumiem un procedūrām, kas attiecināmas uz šādu pārbaudi.

6. PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī, katra Dalībvalsts integrē GATT 1994 produkciju, kuras apjoms sastāda ne mazāk kā 16% no kopējā Dalībvalsts 1990. gada to produktu importa apjoma, kuri minēti Pielikumā HS slejās vai kategorijās. Integrējamā produkcija aptver produktus katrā no četrām sekojošām grupām : šķiedras un dzijas, audumi, mākslīgi tekstilprodukti un apģērbs.

7. Detalizēti par darbību, kas veicama atbilstoši 6. paragrāfam paziņo attiecīgās Dalībvalstis, atbilstoši sekojošam:

(a) Dalībvalstis, kas saglabā ierobežojumus atbilstoši 1. paragrāfam, apņemas, neskatoties uz PTO Līguma spēkā stāšanās datumu, paziņot par šādām detaļām GATT Sekretariātam ne vēlāk kā datumā, ko noteicis 1994. gada Ministru lēmums. Sekretariāts nekavējoties izsūta šos paziņojumus citiem dalībniekiem informācijai. Šie paziņojumi ir pieejami TMB, kad tā nodibināta 21. paragrāfa nolūkā.

(b) Dalībvalstis, kuras atbilstoši 6. panta 1. paragrāfam, ir saglabājušas tiesības izmantot 6. panta nosacījumus, paziņo par šādām detaļām TMB ne vēlāk kā 60 dienas pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma, vai, attiecībā uz tām Dalībvalstīm, kuras minētas 1. panta 3. paragrāfā, ne vēlāk kā 12. mēneša beigās, kopš PTO Līgums ir stājies spēkā. TMB izsūta šos paziņojumus citām Dalībvalstīm informācijai un pārbauda tos, kā paredzēts 21. paragrāfā.

8. Atlikusī produkcija, t. i. produkti, kas nav integrēti GATT 1994 atbilstoši 6. paragrāfam, tiek integrēti vadoties pēc HS slejām vai kategorijām sekojošos trīs posmos:

(a) 37. mēneša pirmajā dienā kopš PTO Līgums ir spēkā, produkcija, kas sastāda ne mazāk kā 17% no Dalībvalsts 1990. gada to produktu importa kopējā apjoma, kuri minēti Pielikumā. Integrējamā produkcija aptver produktus katrā no četrām sekojošām grupām: šķiedras un dzijas, audumi, mākslīgi tekstilprodukti un apģērbs.

(b) 85. mēneša pirmajā dienā kopš PTO Līgums ir spēkā, produkcija, kas sastāda ne mazāk kā 18% no Dalībvalsts 1990. gada to produktu importa kopējā apjoma, kuri minēti Pielikumā. Integrējamā produkcija aptver produktus katrā no četrām sekojošām grupām: šķiedras un dzijas, audumi, mākslīgi tekstilprodukti un apģērbs.

(c) 121. mēneša pirmajā dienā kopš PTO Līgums ir spēkā, tekstīliju un apģērbu sektors paliek integrēts GATT 1994, ja visi ierobežojumi saskaņā ar šo Līgumu ir likvidēti.

9. Dalībvalstis, kuras ir paziņojušas, atbilstoši 6. panta 1. paragrāfam, par savu nodomu atteikties no tiesībām izmantot 6. paragrāfa nosacījumus, šī Līguma mērķiem tiek uzskatītas kā tādas, kas integrējušas savu tekstila un apģērbu produkciju GATT 1994. Šādas Dalībvalstis, tādēļ ir atbrīvotas no 6. - 8. un 11. paragrāfu nosacījumu ievērošanas.

10. Nekas šajā Līgumā neattur Dalībvalsti, kura ir iesniegusi integrācijas programmu atbilstoši 6. vai 8. paragrāfam, no produktu integrēšanas GATT 1994 agrāk nekā to paredz šāda programma. Tomēr jebkura šāda produktu integrācija stājas spēkā līguma gada sākumā, un par detaļām tiek paziņots TMB vismaz trīs mēnešus iepriekš izsūtīšanai visām Dalībvalstīm.

11. Par attiecīgajām integrācijas programmām, atbilstoši 8. paragrāfam , detalizēti jāpaziņo TMB vismaz 12 mēnešus pirms tās stājas spēkā, un TMB tās jāizsūta visām Dalībvalstīm.

12. Bāzes apjoms ierobežojumiem attiecībā uz atlikušo produkciju, kas minēta 8. paragrāfā, atbilst ierobežojumu apjomam, kas minēts 1. paragrāfā.

13. Pirmajā šī Līguma posmā (no PTO Līguma stāšanās spēkā datuma līdz 36. mēnesim, kopš tas ir spēkā ieskaitot), katra ierobežojuma līmenis atbilstoši MFA divpusējiem līgumiem, kuri ir spēkā 12 mēnešus pirms PTO Līguma stāšanās spēkā datuma, tiek palielināts ik gadus ne mazākā apjomā kā nodokļu pieaugums, kas noteikts attiecīgajiem ierobežojumiem un palielināts par 16%.

14. Izņemot gadījumu, ja Preču tirdzniecības padome vai Strīdu noregulēšanas institūcija nolemj citādi atbilstoši 8. panta 12. paragrāfam, katra atlikušā ierobežojuma līmenis tiek paaugstināts ik gadus sekojošo šī Līguma posmu laikā par ne mazāk kā sekojoši:

(a) 2. posmam (no 37. līdz 84. mēnesim kopš PTO Līgums ir spēkā ieskaitot) — par pieauguma procentu attiecīgajiem ierobežojumiem 1. posma laikā, palielinātu par 25%;

(b) 3. posmam (no 85. līdz 120. mēnesim kopš PTO Līgums ir spēkā, ieskaitot) — par pieauguma procentu attiecīgajiem ierobežojumiem 2. posma laikā, palielinātu par 27%.

15. Nekas šajā Līgumā nekavē Dalībvalsti no jebkura ierobežojuma, kas noteikts atbilstoši šim Pantam, likvidēšanas, kurš stājas spēkā jebkura līguma gada sākumā pārejas periodā, ar noteikumu, ka attiecīgajai eksportētājai Dalībvalstij un TMB par to tiek paziņots vismaz trīs mēnešus pirms likvidēšana stājas spēkā. Termiņu pirms paziņošanas var saīsināt līdz 30 dienām, par to vienojoties ar Dalībvalsti, kura tiek šādi ierobežota. TMB jāizsūta šādus paziņojumus visām Dalībvalstīm. Izskatot ierobežojumu likvidēšanu, kā paredzēts šajā paragrāfā, attiecīgajām Dalībvalstīm jāpievērš pienācīga uzmanība līdzīgu eksportu satusam no citām Dalībvalstīm.

16. Elastības nosacījumiem, t. i. kāda faktora amplitūda, iespēja piemērot ilgāk un turpināšanas iespēja, kas pielietojami visiem ierobežojumiem, kuri noteikti un piemēroti atbilstoši šim pantam, jābūt tādiem pašiem, kā MFA divpusējos līgumos paredzētajiem 12 mēnešu periodā pirms PTO Līguma stāšanās spēkā. Brīvai amplitūdai, ilgākas piemērošanas un turpināšanas kombinācijas izvēlei netiek piemēroti nekādi kvantitatīvie ierobežojumi.

17. Administratīvo pasākumu noteikšana, kuri tiek uzskatīti par nepieciešamiem attiecībā uz jebkura šī panta nosacījuma izpildi, piekrīt attiecīgajām Dalībvalstīm uz savstarpējās vienošanās pamata. Par jebkuriem šādiem pasākumiem tiek informēta TMB.

18. Attiecībā uz Dalībvalstīm, kuru eksports ir pakļauts ierobežojumiem dienā pirms PTO Līguma stāšanās spēkā un kuru ierobežojumi atspoguļo 1.2% vai mazāk no kopējā ierobežojumu apjoma, ko piemēro importējošā Dalībvalsts, sākot no 1991. gada 31. decembra, un par to ir paziņots atbilstoši šim pantam, tām tiek nodrošināta nozīmīga tirgus piekļuves uzlabošanās to eksportiem ar PTO Līguma spēkā stāšanos un šajā Līgumā aptvertā termiņa laikā, paātrina pieauguma likmes par vienu līmeni, kā noteikts 13. un 14. paragrāfā, vai ar vismaz ekvivalentu pielāgojumu palīdzību, par kuriem iespējams savstarpēji vienoties attiecībā uz dažādiem jauktiem bāzes apjomiem, pieauguma un elastības nosacījumiem. Par šādiem uzlabojumiem jāinformē TMB.

19. Jebkurā gadījumā, šī Līguma termiņa laikā, kurā aizsardzības pasākumu Dalībvalsts uzsāk saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu attiecībā uz kādu noteiktu produktu viena gada laikā sekojoši šī produkta integrācijai GATT 1994 atbilstoši šī Panta nosacījumiem, XIX. panta nosacījumi, kā to tulko Līgums par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, ir spēkā, tiem saglabājoties kā norādīts 20. paragrāfā.

20. Gadījumā, ja šāds pasākums tiek piemērots izmantojot ārpustarifu līdzekļus, attiecīgā importējošā Dalībvalsts piemēro pasākumu tā, kā norādīts GATT 1994 XIII panta 2. (b) paragrāfā pēc jebkuras tādas eksportētājas Dalībvalsts lūguma, kuras produktu eksports bijis pakļauts ierobežojumiem kādā laika sprīdī šī Līguma ietvaros un tieši vienu gadu pirms aizsardzības pasākuma uzsākšanas. Attiecīgajai eksportējošajai Dalībvalstij jāadministrē šāds pasākums. Piemērojamais apjoms nedrīkst pazemināt attiecīgā eksporta līmeni zem nesenā pārstāvības perioda līmeņa, kas parasti tiek izteikts kā vidējais eksportu apjoms no attiecīgās Dalībvalsts pēdējos trīs pārstāvības gados par kuriem ir pieejama statistika. Turklāt, ja aizsardzības pasākums ir ticis piemērots ilgāk par vienu gadu, pielietojamais apjoms arvien progresīvi jāliberalizē regulāros intervālos piemērošanas laikā. Šādos gadījumos attiecīgā eksportējošā Dalībvalsts nedrīkst izmantot tiesības būtiski līdzvērtīgu koncesiju vai citu saistību pārtraukšanai atbilstoši GATT 1994 XIX panta 3. (a) paragrāfam.

21. TMB kontrolē šī panta īstenošanu. Tai pēc jebkuras Dalībvalsts lūguma jāpārbauda jebkurš jautājums, kas skar šī Panta nosacījumu īstenošanu. TMB jāsagatavo attiecīgajai Dalībvalstij vai Dalībvalstīm piemēroti ieteikumi vai secinājumi ne vēlāk kā 30 dienu laikā, pēc tam, kad šīs Dalībvalstis ir uzaicinātas piedalīties.

3. pants

1. 60 dienu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, Dalībvalstīm, kas saglabā ierobežojumus4 attiecībā uz tekstila un apģērbu produkciju (izņemot ierobežojumus, kas tiek saglabāti saskaņā ar MFA un predzēti ar 2. panta nosacījumiem), vai tie ir atbilstoši GATT 1994 vai nav, (a) jāsniedz par šādiem ierobežojumiem detalizēts paziņojums TMB, vai (b) jāiesniedz TMB informācija par šādiem ierobežojumiem ar norādi par citām PTO institūcijām, kurām ir šādi paziņots. Paziņojumos, kur tas iespējams, jāsniedz informācija par jebkuru ierobežojumu pamatojumu GATT 1994, ieskaitot GATT 1994 nosacījumus, pamatojoties uz kuriem šie ierobežojumi ir piemēroti.

2. Dalībvalstīm, kuras saglabā ierobežojumus saskaņā ar 1. paragrāfu, izņemot tos, kurus piemēro atbilstoši GATT 1994 nosacījumiem, vai nu:

(a) jāpanāk to atbilstība GATT 1994 viena gada laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, un jāpaziņo par šādu darbību TMB; vai arī

(b) jāsadala šādi ierobežojumi posmos pieaugošā kārtībā atbilstoši programmai, kuru ierobežojumus saglabājošajai Dalībvalstij jāiesniedz TMB ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma. Šajā programmā jāparedz visu ierobežojumu sadalīšana posmos termiņā, kas nepārsniedz šī Līguma termiņu. TMB izstrādā ieteikumus attiecīgajai Dalībvalstij par šādu programmu.

3. Šī Līguma darbības laikā Dalībvalstīm jāinformē TMB par paziņojumiem, kas iesniegti jebkurām citām PTO institūcijām par jebkuriem jauniem ierobežojumiem vai izmaiņām pastāvošajos ierobežojumos tekstila un apģērbu produkcijai, kas piemēroti atbilstoši jebkuram GATT 1994 nosacījumam, 60 dienu laikā pēc to spēkā stāšanās.

4. Jebkura Dalībvalsts var informēt TMB ar pretējiem paziņojumiem par GATT 1994 pamatojumu vai par jebkuriem ierobežojumiem, par kuriem nav paziņots saskaņā ar šī panta nosacījumiem. Jebkura Dalībvalsts var uzsākt darbību attiecībā uz šādiem paziņojumiem saskaņā ar attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem vai procedūrām attiecīgajā PTO institūcijā.

5. TMB izsūta paziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar šo pantu, visām Dalībvalstīm to informācijai.

4. pants

1. Ierobežojumus, kas minēti 2. paragrāfā, un tos, kurus pielieto atbilstoši 6. pantam, administrē eksportējošās Dalībvalstis. Importējošajām Dalībvalstīm nav pienākums pieņemt vairāk preču sūtījumus nekā paredzēts ierobežojumos atbilstoši 2. pantam, vai ierobežojumos, kurus piemēro saskaņā ar 6. panta nosacījumiem.

2. Dalībvalstis vienojas, ka izmaiņu ieviešana, piemēram, izmaiņu praksē, noteikumos, procedūrās un tekstila un apģērbu produkcijas kategoriju noteikšanā, ieskaitot tās izmaiņas, kas attiecas uz Harmonizēto sistēmu, šādu ierobežojumu īstenošanā vai pārvaldē, kas pieminēti vai pielietoti šajā Līgumā: nedrīkst izjaukt tiesību un pienākumu līdzsvaru starp attiecīgajām Dalībvalstīm atbilstoši šim Līgumam; nelabvēlīgi ietekmēt pieejamību, kas iespējama Dalībvalstij; nedrīkst traucēt šādas pieejamības izmantošanu vai kaitēt tirdzniecībai šī Līguma ietvaros.

3. Ja atbilstoši 2. panta nosacījumiem paziņots par tāda produkta integrāciju, kurš sastāda tikai daļu no ierobežojuma, Dalībvalstis ar šo vienojas, ka jebkuras izmaiņas šī ierobežojuma apjomā nekaitē tiesību un pienākumu līdzsvaram starp attiecīgajām Dalībvalstīm atbilstoši šim Līgumam.

4. Ja izmaiņas, kas minētas 2. un 3. paragrāfā tomēr ir nepieciešamas, Dalībvalstis vienojas, ka tā Dalībvalsts, kura ierosinājusi veikt šādas izmaiņas, par to paziņo un, ja iespējams, uzsāk konsultācijas ar izmaiņu ietekmēto Dalībvalsti vai Dalībvalstīm pirms šādu izmaiņu īstenošanas, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu attiecībā uz atbilstošu un vienlīdzīgu piemērošanu. Dalībvalstis tālāk vienojas, ka ja konsultācijas pirms īstenošanas nav iespējamas, Dalībvalsts, kura ierosinājusi veikt šādas izmaiņas pēc izmaiņu ietekmētās Dalībvalsts lūguma, konsultējas 60 dienu laikā ar attiecīgajām Dalībvalstīm ar nolūku panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu attiecībā uz atbilstošu un objektīvu piemērošanu. Ja savstarpēji apmierinošs risinājums netiek panākts, jebkura iesaistītā Dalībvalsts var nosūtīt jautājumu TMB, lai saņemtu ieteikumus 8. pantā noteiktajā kārtībā. Ja TSB nav iespējams pārbaudīt strīdu attiecībā uz šādām izmaiņām pirms PTO Līguma stāšanās spēkā, to pārbauda TMB atbilstoši MFA likumiem un procedūrām, kas pielietojamas šādā pārbaudē.

5. pants

1. Dalībvalstis vienojas, ka krāpšana — kravu pārsūtīšana, atpakaļnosūtīšana, viltotas izcelsmes deklarācijas un oficiālu dokumentu viltošana, grauj šī Līguma īstenošanu tekstila un apģērbu sektora integrēšanai GATT 1994. Secīgi, Dalībvalstīm jāievieš nepieciešamās likumdošanas normas un/ vai administratīvās procedūras, kas vērstas un paredz rīcību pret šādu krāpšanu. Dalībvalstis ar šo vienojas, ka tās pilnībā sadarbosies atbilstoši to iekšzemes likumiem un procedūrām, lai risinātu problēmas, kuras radušās krāpšanas rezultātā.

2. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka šis Līgums tiek pārkāpts krāpjot ar kravu pārsūtīšanu, atpakaļnosūtīšanu, viltotām izcelsmes deklarācijām vai oficiālās dokumentācijas viltošanu un, ka nekādi pasākumi netiek veikti, vai arī veiktie ir nepietiekoši, lai vērstos un/ vai rīkotos pret šādu krāpšanu, šai Dalībvalstij jākonsultējas ar attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, lai rastu savstarpēji apmierinošu risinājumu. Šādas konsultācijas tiek rīkotas nekavējoties un, ja iespējams, ne vēlāk, kā 30 dienu laikā. Ja savstarpēji apmierinošs risinājums netiek panākts, jebkura iesaistītā Dalībvalsts jautājumu var nosūtīt TMB ieteikumu saņemšanai.

3. Dalībvalstis vienojas par nepieciešamo darbību veikšanu atbilstoši to iekšzemes likumiem un procedūrām, lai izpētītu un nepieciešamības gadījumā veiktu juridisku un/ vai administratīvu darbību pret krāpšanas gadījumiem to teritorijās. Dalībvalstis vienojas pilnā mērā sadarboties atbilstoši to vietējiem likumiem un procedūrām krāpšanas gadījumos vai sūdzību gadījumos par šī Līguma pārkāpumiem, lai noskaidrotu attiecīgos faktus importa, eksporta, un, kur iespējams, pārsūtīšanas vietās. Ar šo vienojas, ka šāda iekšzemes likumiem un procedūrām atbilstoša sadarbība ietver: krāpšanas gadījumu izpēti, kas palielina ierobežotā eksporta apjomu uz Dalībvalstīm, kas uztur šādus ierobežojumus; apmaiņu ar dokumentiem, korespondenci, ziņojumiem un citu atbilstošu informāciju cik tas plaši iespējams; ražotņu apmeklējumu, kā arī kontaktu nodrošināšanu pēc attiecīga lūguma un katrā atsevišķā gadījumā. Dalībvalstīm jācenšas noskaidrot jebkura šāda krāpšanas vai sūdzības par krāpšanu gadījuma apstākļi, ieskaitot iesaistīto eksportētāju un importētāju lomas.

4. Ja izpētes rezultātā rodas pietiekoši pierādījumi, ka notikusi krāpšana (piem., ja ir atklāti pierādījumi attiecībā par patiesās izcelsmes vietu vai valsti un šādas krāpšanas apstākļiem), Dalībvalstis ar šo vienojas, ka ir jāveic attiecīga rīcība tik lielā mērā, cik tas nepieciešams, lai vērstos pret šo problēmu. Šāda rīcība var ietvert preču ievešanas aizliegumu vai, ja preces ir ievestas, nodevu pielāgošanu ierobežošanas apjomiem, kas atspoguļo īsto izcelsmes valsti vai vietu, pienācīgi ievērojot reālos apstākļus un valsts vai īstās izcelsmes vietas iesaistīšanos. Arī tad, ja ir atklāti pierādījumi par Dalībvalstu teritoriju iesaistīšanos, ar kuru palīdzību preces ir pārsūtītas, šāda attiecīgā rīcība var būt ierobežojumu ieviešana pret šādām Dalībvalstīm. Jebkura šāda rīcība, kopā ar termiņa un apjomu noteikšanu, var tikt veikta pēc konsultācijām, kuras tiek rīkotas, lai panāktu savstarpēji apmierinošu risinājumu attiecīgo Dalībvalstu starpā, par ko jāinformē TMB, nodrošina turklāt pilnīgu pamatojumu. Attiecīgās Dalībvalstis var konsultāciju rezultātā vienoties par citu līdzekļu piemērošanu. Par jebkuru šādu vienošanos arī tiek paziņots TMB un tā var pēc saviem ieskatiem sniegt ieteikumus attiecīgajām Dalībvalstīm. Ja savstarpēji apmierinošs risinājums netiek panākts, jebkura attiecīgā Dalībvalsts var šo jautājumu neatliekamai pārbaudei un ieteikumu sagatavošanai nosūtīt TMB.

5. Gadījumi var ietvert tranzīta sūtījumus cauri valstīm vai vietām bez jebkādām izmaiņām vai labojumiem attiecībā uz precēm, kas atrodas šādā sūtījumā tranzīta vietās. Dalībvalstis uzsver, ka šādās tranzīta vietās var nebūt praktiski iespējami veikt šādu sūtījumu kontroli.

6. Dalībvalstis vienojas, ka viltotas šķiedru satura, daudzumu, aprakstu vai preču klasifikācijas deklarācijas arī kaitē šī Līguma mērķiem. Ja ir atklāti pierādījumi, ka kāda viltota deklarācija ir sastādīta krāpšanas nolūkā, Dalībvalstis vienojas, ka ir veicami attiecīgi pasākumi atbilstoši vietējiem likumiem un procedūrām, eksportā vai importā iesaistītajām personām. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka šis Līgums tiek pārkāpts, krāpjot ar šādu viltotu deklarāciju, un nekādi administratīvi pasākumi netiek veikti, vai arī tie ir neatbilstoši, lai vērstos un/ vai uzsāktu darbību pret šādu krāpšanu, šai Dalībvalstij nekavējoties jākonsultējas ar iesaistīto Dalībvalsti, lai meklētu savstarpēji apmierinošu risinājumu. Ja šāds risinājums nav panākts, jebkura iesaistītā Dalībvalsts jautājumu var nosūtīt TMB ieteikumu saņemšanai. Šis nosacījums neattur Dalībvalstis no tehniska rakstura pielāgojumiem, ja deklarācijās ir pieļautas netīšas kļūdas.

6. pants

1. Dalībvalstis atzīst, ka pārejas periodā var būt nepieciešams pielietot īpašu pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības mehānismu (šeit un turpmāk Līguma tekstā — "pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzība"). Pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus saskaņā ar šo Līgumu var pielietot jebkura Dalībvalsts attiecībā uz produktiem, kuri iekļauti Pielikumā, izņemot tos produktus, kuri integrēti GATT 1994 saskaņā ar 2. panta nosacījumiem. Dalībvalstis, kuras nesaglabā ierobežojumus atbilstoši 2. pantam, paziņo TMB 60 dienu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā par to, vai tās vēlas vai nevēlas saglabāt tiesības izmantot šī Panta nosacījumus. Dalībvalstis, kuras nav akceptējušas MFA pagarinošos Protokolus kopš 1986. gada, iesniedz šādu paziņojumu 6 mēnešu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā. Pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi jāpielieto cik vien iespējams saudzīgi, atbilstoši šī Panta nosacījumiem un integrācijas procesa efektīvai īstenošanai saskaņā ar šo Līgumu.

2. Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi var tikt veikti saskaņā ar šo Pantu, ja, pamatojoties uz Dalībvalsts lēmumu5 noskaidrojas, ka noteikta prece tiek ievesta tās teritorijā tādos daudzumos, ka tas rada nopietnu kaitējumu, vai reālus draudus vietējai rūpniecībai, kura ražo līdzīgu un/vai tieši konkurējošu produkciju. Nopietnam kaitējumam vai tā reālajiem draudiem ir jābūt uzskatāmi izrietošiem no šīs preces kopējā importa daudzuma palielināšanās un nevis no citiem faktoriem, piemēram no tehnoloģiskām izmaiņām vai patērētāju izvēles svārstībām.

3. Nosakot nopietna kaitējuma vai tā reālu draudu faktu kā minēts 2. paragrāfā, Dalībvalstij jāizpēta šādu importu ietekme uz kādu konkrētu rūpniecības nozari pēc sekojošiem ekonomiskajiem parametriem: saražotā produkcija, ražīgums, ražotspējas izlietojums, inventārs, tirgus daļa, eksporti, darba algas, nodarbinātība, iekšzemes cenas, peļņa un investīcijas; kur kāda no šiem faktoriem stāvoklis nevar kalpot par lēmuma vadmotīvu.

4. Jebkurš līdzeklis atbilstoši šī panta nosacījumiem tiek piemērots katrai Dalībvalstij individuāli. Dalībvalsts vai Dalībvalstis, kurām nodarīts nopietns kaitējums vai eksistē tā reāli draudi kā aprakstīts 2. un 3. paragrāfā, tiek noteiktas pamatojoties uz krasu un ievērojamu importa pieaugumu, reālu vai tā draudiem6, idividuāli no šādas Dalībvalsts vai Dalībvalstīm, un pamatojoties uz: importa apjoma salīdzinājumu ar importu no citiem avotiem, ieņemto tirgus daļu, importa un iekžemes cenām komercdarbības salīdzinošajā posmā; kur kāda no šiem faktoriem stāvoklis nevar kalpot par lēmuma vadmotīvu. Šādu iekšējā tirgus aizsardzības līdzekli nepiemēro attiecībā uz tādas Dalībvalsts eksportu, kurai noteikta produkta eksports jau ir pakļauts ierobežojumiem saskaņā ar šo Līgumu.

5. Nopietnu kaitējumu vai to reālo draudu noteikšanai darbības termiņš, kurā jāuzsāk iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošana, nepārsniedz 90 dienas no sākotnējā paziņošanas datuma atbilstoši 7. paragrāfa nosacījumiem.

6. Pielietojot pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, īpaša uzmanība jāpievērš eksportējošo Dalībvalstu interesēm, kā aprakstīts zemāk:

(a) vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm jāpiešķir ievērojami labvēlīgāks statuss pēc iespējas visos tā elementos, vai vismaz vispārējā kontekstā, par to, kas piešķirts citām šajā paragrāfā minētajām Dalībvalstu grupām;

(b) Dalībvalstīm, kuru kopējais tekstila un apģērbu eksporta apjoms salīdzinājumā ar citu Dalībvalstu kopējo eksporta apjomu ir neliels, un kuras importē tikai nelielu procentu no kopējā šī produkta importa apjoma importētājā Dalībvalstī, tiek piešķirts diferenciāls un daudz labvēlīgāks statuss nosakot ekonomiskos noteikumus saskaņā ar 8., 13. un 14. paragrāfiem. Šīm piegādātājām atbilstoši 1. panta 2. un 3. paragrāfam tiks pienācīgi novērtētas iespējas tirdzniecības attīstībai nākotnē, kā arī nepieciešamība atļaut komerciālu apjomu importēšanu no tām;

(c) pret jaunattīstības Dalībvalstīm, kuras ražo vilnu un kuru ekonomika un tirdzniecība tekstila un apģērbu jomā ir atkarīgi no vilnas sektora, kā arī kuru kopējais tekstila un apģērbu eksports sastāv gandrīz vienīgi no vilnas izstrādājumiem un kuru tekstila un apģērbu tirdzniecības apjoms ir salīdzinoši neliels attiecībā pret importējošo Dalībvalstu tirgiem, jānodrošina īpaša attieksme pret šādu Dalībvalstu eksporta vajadzībām kvotu apjomu, pieauguma likmju un elastīguma apsvēršanas procesā;

(d) labvēlīgāks statuss tiek noteikts otrreizējam tekstila un apģērbu produkcijas importam, kurus kāda Dalībvalsts ir eksportējusi uz citu Dalībvalsti pārstrādei un sekojošam otrreizējam importam, saskaņā ar importētājas Dalībvalsts likumiem un praksi, ja šie produkti tiek importēti no Dalībvalsts, kurai šis tirdzniecības veids ir nozīmīga tekstila un apģērbu kopējā eksporta daļu.

7. Dalībvalstij, kura ierosinājusi veikt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, jākonsultējas ar Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, kuras varētu ietekmēt šāda darbība. Lūgumam par konsultācijām jāpievieno specifiska, atbilstoša un iespējami nesena faktoloģiskā informācija, sevišķi attiecībā uz: (a) faktoriem, kas minēti 3. paragrāfā, uz kuriem Dalībvalsts, kura uzsāk pasākumu ir balstījusi savu apgalvojumu, ka pastāv nopietns kaitējums vai tā reāli draudi; un (b) 4. paragrāfā minētajiem faktoriem, uz kuriem pamatojoties tā ierosina uzsākt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu pret attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm.

Saskaņā ar šo paragrāfu izteiktu lūgumu sakarā informācija jāattiecina pēc iespējas tiešāk uz nosakāmajiem produkcijas segmentiem un termiņu saskaņā ar 8. paragrāfu. Dalībvalstij, kura uzsāk darbību, jānorāda arī specifiskais apjoms, par kuru tiek ierosināts ierobežojums attiecīgās produkcijas importam no attiecīgās Dalībvalsts vai Dalībvalstīm; šāds apjoms nav mazāks kā tas, kas minēts 8. paragrāfā. Dalībvalstij, kura vēlas rīkot konsultācijas paralēli jāiesniedz TMB priekšsēdētājam ziņojums par šīm konsultācijām, kurā apskatīti atbilstošie faktoloģiskie dati saskaņā ar 3. un 4. paragrāfā norādītajiem un ierosinātais ierobežojuma apjoms. Priekšsēdētājs informē TMB Dalībvalstis par konsultāciju lūgumu, norādot Dalībvalsti, kura izsaka šādu lūgumu, apskatāmo produktu un Dalībvalsti, kura ir saņēmusi konsultāciju lūgumu. Attiecīgajai Dalībvalstij vai Dalībvalstīm jāatbild uz šo lūgumu nekavējoties un konsultācijas jāsarīko nekavējoties un parasti jāpabeidz 60 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas.

8. Ja konsultācijās panākta savstarpēja izprate par to, ka dotajā situācijā nepieciešami ierobežojumi kādas noteiktas preces eksportam no attiecīgās Dalībvalsts vai Dalībvalstīm, šāda ierobežojuma apjomam jābūt noteiktam ne mazākam par reālā eksporta vai importa apjomu no ieinteresētās Dalībvalsts 12 mēnešu laikā, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā iesniegts lūgums par konsultācijām.

9. Ja panākta vienošanās par ierobežojumu, par tā detaļām jāpaziņo TMB 60 dienu laikā no līguma noslēgšanas datuma. TMB jālemj par to, vai līgums ir pamatots atbilstoši šī panta nosacījumiem. Lai pieņemtu lēmumu, TMB ir jābūt pieejamam faktoloģiskajam materiālam, kas tikuši iesniegti TMB priekšsēdētājam saskaņā ar 7. paragrāfu, kā arī citai atbilstošai informācijai, ko iesniegušas attiecīgās Dalībvalstis. TMB pēc saviem ieskatiem var sniegt ieteikumus attiecīgajām Dalībvalstīm.

10. Ja 60 dienu laikā sākot no no datuma, kad tika saņemts lūgums par konsultācijām, nav noslēgts līgums starp Dalībvalstīm, Dalībvalsts, kura ierosinājusi uzsākt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, var piemērot ierobežojumu importa datumam vai eksporta datumam saskaņā ar šī panta nosacījumiem 30 dienu laikā pēc 60 dienu konsultāciju termiņa beigām un tai paralēli jānosūta šis jautājums TMB. Visām Dalībvalstīm ir tiesības nosūtīt šādu jautājumu TMB pirms 60 dienu termiņa izbeigšanās. Abos gadījumos TMB nekavējoties jāizskata jautājums, arī jānosaka nopietns kaitējums vai tā reālie draudi un tā cēloņi, kā arī 30 dienu laikā jāsniedz atbilstoši ieteikumi attiecīgajām Dalībvalstīm. Lai veiktu šādu jautājuma izpēti, TMB jābūt pieejamiem faktoloģiskajiem datiem, kuri tikuši iesniegti TMB priekšsēdētājam saskaņā ar 7. paragrāfu, kā arī jebkurai citai atbilstošai informācijai, ko iesniegušas attiecīgās Dalībvalstis.

11. Sevišķi neparastos un kritiskos apstākļos, kad kavēšanās var radīt grūti labojamu kaitējumu, 10. paragrāfam atbilstošam pasākumam drīkst būt pagaidu raksturs, ar noteikumu, ka konsultāciju pieprasījums un paziņojums TMB ir iesniegts ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc pasākuma piemērošanas. Gadījumā, ja konsultāciju rezultātā līgums netiek noslēgts, TMB jāpaziņo par konsultāciju iznākumu un beigšanu, jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienas no pasākuma piemērošanas datuma. TMB nekavējoties jāveic šī jautājuma izskatīšana un 30 dienu laikā jāsniedz atbilstoši ieteikumi attiecīgajām Dalībvalstīm. Ja konsultācijas nebeidzas ar līguma noslēgšanu, Dalībvalstis paziņo TMB par to beigšanu, bet, jebkurā gadījumā, ne vēlāk kā 90 dienas no šī pasākuma izpildes datuma. TMB var sniegt tādus ieteikumus, kādus tā uzskata par vajadzīgām ieinteresētajām Dalībvalstīm.

12. Dalībvalsts var turpināt pasākumus, kas uzsākti saskaņā ar šī panta nosacījumiem: (a) līdz trīs gadiem bez pagarinājuma, vai (b) līdz prece ir integrēta GATT 1994; īstenojoties jebkuram no abiem minētajiem faktoriem.

13. Ja gadījumā ierobežojošais līdzeklis paliek spēkā uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, turpmāko gadu apjoms ir vienāds ar pirmajam gadam noteikto apjomu, kas palielināts par pieauguma likmi ne mazāku kā 6% gadā, ja vien tas nav citādi pamatots TMB. Ierobežojuma apjoms attiecīgajam produktam var tikt pārsniegts kādā no diviem sekojošajiem gadiem ar ilgāku piemērošanu un/ vai turpināšanu par 10%, no kuriem turpināšana nesastāda vairāk kā 5%. Kombinētai ilgākas piemērošanas un turpināšanas faktoru un 14. panta nosacījumu izmantošanai netiek piemēroti nekādi kvantitatīvi ierobežojumi.

14. Ja Dalībvalsts nosaka ierobežojumus vairāk kā vienam citas Dalībvalsts produktam, ar vienošanos noteikto ierobežojuma apjomu saskaņā ar šo pantu drīkst pārsniegt par 7% katram šādam produktam, ar nosacījumu, ka kopējais ierobežojumiem pakļautais eksports nepārsniedz kopējo visu produktu apjomu, kas šādi tiek ierobežoti saskaņā ar šo pantu pamatojoties uz vienošanos par kopējām vienībām. Gadījumā, ja ierobežojumu piemērošanas periodi šiem produktiem nesakrīt viens ar otru, šis nosacījums jāpiemēro katram daļēji segtajam periodam pēc pro rata principa.

15. Ja iekšējā tirgus aizsardzības pasākums tiek piemērots saskaņā ar šo pantu attiecībā uz produktu, kuram iepriekš bija noteikts ierobežojums atbilstoši MFA 12 mēnešus pirms PTO Līguma spēkā stāšanās vai saskaņā ar 2. vai 6. panta nosacījumiem, jaunā ierobežojuma apjoms ir apjoms, kurš paredzēts 8. paragrāfā, ja vien jaunais ierobežojums nestājas spēkā viena gada laikā no:

(a) paziņošanas datuma, kas minēts 2. panta 15. paragrāfā, par iepriekšējā ierobežojuma atcelšanu; vai

(b) iepriekšējā ierobežojuma atcelšanas datuma atbilstoši šī panta vai MFA nosacījumiem,

un šādā gadījumā šis apjoms nedrīkst mazāks nekā lielākais: (i) ierobežojuma apjoms pēdējo 12 mēnešu laikā, kurā prece tikusi pakļauta ierobežojumam, vai (ii) ierobežojuma apjoms, ko paredz 8. paragrāfs.

16. Ja Dalībvalsts, kura nesaglabā ierobežojumu saskaņā ar 2. pantu, nolemj piemērot ierobežojumu atbilstoši šī panta nosacījumiem, tā veic attiecīgus pasākumus, kur: (a) pilnībā tiek ņemti vērā tādi faktori, kā ar normālu komerciālo praksi eksporta un importa darījumos pamatotas noteikto tarifu klasifikāciju un kvantitatīvās vienības attiecībā uz šķiedras sastāvu un konkurenci par to pašu iekšzemes tirgus segmentu, un (b) izvairās no pārmērīgas kategorizācijas.

Lūgumā par konsultācijām, kas minēts 7. –11. paragrāfos, jāietver pilna informācija par šādiem pasākumiem.

7. pants

1. Kā integrācijas procesa sastāvdaļu un atsaucoties uz īpašām saistībām, kuras uzņemas Dalībvalstis Urugvajas raunda rezultātā, visas Dalībvalstis veic tādus pasākumus, kādi var būt nepieciešami, lai ievērotu GATT 1994 noteikumus un disciplīnas, ar nolūku:

(a) sasniegt labāku pieejamību tirgum tekstila un apģērbu produktiem ar tādu pasākumu palīdzību, kā tarifu un saistību samazināšana, ārpusztarifu barjeru samazināšana un atcelšana, kā arī muitas, administratīvo un licensēšanas formalitāšu vienkāršošana;

(b) veicināt attiecīgās politikas pielietošanu jautājumos par godīgiem un taisnīgiem tekstilu un apģērba tirdzniecības apstākļiem tādās jomās kā dempinga un anti–dempinga noteikumi un procedūras, subsīdijas un pretsubsīdiju pasākumi un intelektuālā īpašuma tiesības; un

(c) izvairīties no importu diskriminācijas tekstila un apģērbu sektorā, veicot pasākumus vispārējās tirdzniecības politikas ietvaros.

Šādi pasākumi nemazina Dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar GATT 1994.

2. Dalībvalstis paziņo TMB par ar šī Līguma īstenošanu saistītiem pasākumiem, kas minēti 1. paragrāfā. Ar noteikumu, ka par tiem ir paziņots citām PTO institūcijām, šī paragrāfa prasību izpildīšanai ir pietiekami iesniegt kopsavilkumu ar norādēm uz oriģinālo paziņojumu. Jebkurai Dalībvalstij ir tiesības iesniegt TMB pretpaziņojumus.

3. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka kāda cita Dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kas minēti 1. paragrāfā, un ir izjaukts šajā Līgumā noteiktais tiesību un pienākumu līdzsvars, šī Dalībvalsts var iesniegt šo jautājumu attiecīgajām PTO insitūcijām un paziņot par to TMB. Jebkuri attiecīgo PTO institūciju turpmākie secinājumi vai vērtējumi veido daļu no TMB visaptverošā ziņojuma.

8. pants

1. Lai uzraudzītu šī Līguma izpildi, iepazītos ar visiem veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šo Līgumu un to atbilstību, kā arī, lai veiktu pasākumus, kurus īpaši pieprasa šis Līgums, ar šo tiek izveidota Tekstila uzraudzības iestāde (TMB). TMB sastāv no priekšsēdētāja un 10 biedriem. TMB ir līdzsvaroti un plaši pārstāvēta ar visām Dalībvalstīm un nodrošina savā sastāvā esošo dalībvalstu rotāciju attiecīgos termiņos. Preču tirdzniecības padomes nozīmētajām Dalībvalstīm savukārt jānozīmē dalībvalstis darbam TMB, pildot to funkcijas pēc " ad personam " principa.

2. TMB jāizstrādā tās darba procedūras. Kaut gan ar to saprot, ka TMB konsensusa nolūkā nav nepieciešama Dalībvalstu, kuras saistītas ar TMB pārbaudē esošo neatrisināto jautājumu, nozīmēto dalībvalstu piekrišanu vai viedokļu vienādību.

3. TMB jāuzskata par pastāvīgi darbojošos organizāciju un tai pēc nepieciešamības jāsapulcējas šajā Līgumā noteikto funkciju pildīšanai. Tai jāvadās pēc paziņojumiem un Dalībvalstu iesniegtās informācijas saskaņā ar attiecīgajiem šī Līguma pantiem, papildina minēto ar jekburu citu papildus informāciju vai nepieciešamajām detaļām, kuras Dalībvalstis var iesniegt vai TMB var pieprasīt no tām. TMB var arī balstīties uz paziņojumiem, kas iesniegti citām PTO institūcijām un ziņojumiem no šīm institūcijām, kā arī uz informāciju, kas iegūta no pēc tās ieskatiem izvēlētiem avotiem.

4. Dalībvalstis piešķir viena otrai vienlīdzīgas konsultāciju iespējas attiecībā uz jebkuriem jautājumiem šī Līguma ietvaros.

5. Ja šajā Līgumā paredzētajās divpusējās konsultācijās nav panākts savstarpējs risinājums, TMB pēc kādas no Dalībvalstīm pieprasījuma un pēc rūpīgas un ātras jautājuma izskatīšanas, sniedz ieteikumus attiecīgajām Dalībvalstīm.

6. Pēc jebkuras Dalībvalsts lūguma, TMB nekavējoties izskata jebkuru jautājumu, kurš pēc šīs Dalībvalsts uzskatiem ir tās interesēm noteicošs saskaņā ar šo Līgumu un par kuru konsultācijās starp šo un attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm nav panākts savstarpēji apmierinošs risinājums. Attiecībā uz šiem jautājumiem TMB var izdarīt piezīmes pēc saviem ieskatiem, kādas tā uzskata par nepieciešamām attiecīgajām Dalībvalstīm pārbaudes nolūkā, ko paredz 11. paragrāfs.

7. Pirms savu ieteikumu vai piezīmju noformulēšanas TMB uzaicina piedalīties tās Dalībvalstis, kuras varētu būt tieši saistītas ar attiecīgo jautājumu.

8. Visos gadījumos, kad TMB tiek aicināta sniegt ieteikumus vai secinājumus, tai tas jādara vēlams 30 dienu laikā, ja vien šajā Līgumā nav precizēts cits termiņš. Visi šāda veida ieteikumi vai secinājumi tiek nosūtīti tieši attiecīgajām Dalībvalstīm. Šādi ieteikumi vai secinājumi tiek nosūtīti arī Preču tirdzniecības padomes informācijai.

9. Dalībvalstīm jātiecas pilnībā akceptēt TMB ieteikumus, kam jānodrošina nepieciešamā uzraudzība šādu ieteikumu izpildei.

10. Ja Dalībvalsts uzskata, kā tā nespēj ievērot TMB ieteikumus, tai jānorāda iemesli TMB ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šādu ieteikumu saņemšanas. Pēc rūpīgas šādu iemeslu izskatīšanas TMB pēc saviem ieskatiem sagatavo un nekavējoties sniedz jebkurus turpmākos ieteikumus. Ja pēc šādām turpmākajiem ieteikumiem jautājums jopojām ir neatrisināts, viena vai otra Dalībvalsts var ierosināt šo jautājumu Strīdus noregulēšanas institūcijā atsaucoties uz GATT 1994 XXIII panta 2. paragrāfu un Vienošanās par strīdu noregulēšanu attiecīgajiem nosacījumiem.

11. Lai pārraudzītu šī Līguma īstenošanu, Preču tirdzniecības padome veic vispārēju pārbaudi pirms katra integrācijas procesa posma beigām. Lai piedalītos šajā pārbaudē, TMB vismaz piecus mēnešus pirms katra posma beigām, nosūta Preču tirdzniecības padomei visaptverošu ziņojumu par šī Līguma īstenošanu pārbaudāmā posma laikā, īpaši pievēršoties jautājumiem, kas attiecas uz integrācijas procesu, pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības mehānisma pielietošanu un atsaucoties uz GATT 1994 noteikumu un procedūru pielietošanu, kā noteikts attiecīgi 2., 3., 6.un 7. paragrāfos. TMB visaptverošais ziņojums var ietvert jebkurus ieteikumus Preču tirdzniecības Padomei pēc TMB ieskatiem.

12. Vadoties pēc vispārējās pārbaudes rezultātiem, Preču tirdzniecības padome pēc konsensusa principa pieņem tādus lēmumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem šajā līgumā paredzēto tiesību un saistību līdzsvara nodrošināšanai. Jebkuru strīdu, kas var rasties attiecībā uz 7. pantā minēto jautājumu noregulēšanu, Strīdus noregulēšanas institūcija var atļaut, galīgo datumu kas noteikts 9. pantā neietekmējot, 2. panta 14. paragrāfa piemērošanu pārbaudei sekojošajam posmam jebkurai Dalībvalstij, kura neievēro savas saistības saskaņā ar šo Līgumu.

9. pants

Šis Līgums un visi tajā minētie ierobežojumi tiek izbeigti 121. mēneša pirmajā dienā kopš PTO Līgums ir spēkā, datumā, kurā tekstila un apģērbu sektors tiks pilnībā integrēts GATT 1994. Šis Līgums nevar tikt pagarināts.

 

PIELIKUMS

PREČU SARAKSTS

UZ KURĀM ATTIECAS ŠIS LĪGUMS

1. Šajā pielikumā uzskaitīta tekstila un apģērba produkcija, ko nosaka Harmonizēto preču apraksta un Kodēšanas sistēmas (HS) sešzīmju ciparu kodu līmenis.

2. Darbība saskaņā ar garantijas pasākumiem 6. pantā tiek veikta attiecībā uz noteiktiem tekstila vai apģērbu produktiem un nevis pamatojoties uz HS saturu per se.

3. Darbība saskaņā ar drošības pasākumiem šī Līguma 6. pantā neattiecas uz:

(a) jaunattīstības Dalībvalstu nerūpnieciski cilvēka radītiem pašaustiem audumiem, nerūpnieciskiem roku darba produktiem, kuri cilvēka radīti no šādiem pašaustiem audumiem, vai tradicionālajiem tautas amatniecības tekstilizstrādājumiem un apģērbu, ar noteikumu, ka šāda produkcija ir pareizi sertificēta atbilstoši noteikumiem, kas pastāv attiecīgo Dalībvalstu starpā;

(b) vēsturiski tirdzniecībā esošajām tekstilprecēm, kuras tikušas tirgotas starptautiskā mērogā komerciāli ievērojamos daudzumos pirms 1982. gada, tādām kā somas, maisi, paklāju oderes, virves, rokturi, pīti paklāji, sedziņas, paklāji, kas parasti pagatavoti no tādām šķiedrām kā džuta, kokoss, sisalšķiedra, abaka, magueja un henekvena;

(c) produkciju, kas cilvēka radīta no dabīgā zīda.

Šādiem produktiem pielietojami GATT 1994 XIX panta nosacījumi, kā to skaidro Līgums par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem.

 

Harmonizēto preču apraksta un Kodēšanas sistēmas (HS)

produkcijas saraksts Xl sekcijas ietvaros

(Tekstils un tekstila izstrādājumi)

HS Nr. Preces apraksts

Ch. 50 Zīds

5004.00 Zīda dzija (ne no zīda atlikām vērptā) neiesaiņota mazumtirdzniecībai

5005.00 Dzija, kas vērpta no zīda atlikām, neiesaiņota mazumtirdzniecībai

5006.00 Zīda dzija un no zīda atlikām vērptā dzija, neiesaiņota mazumtirdzniecībai, zīdtārpiņu pavediens

5007.10 Audumi no zīda atsukām

5007.20 Audumi no zīda/ zīda atlikām, ne zīda atsuku audumi, kas satur 85% šādu šķiedru

5007.90 Audumi no zīda, pārējie

Ch. 51 Vilna, smalki un rupji dzīvnieku mati, zirga astru šķiedra un audumi

5105.10 Kārsta vilna

5105.21 Ķemmēta vilna atgriezumos

5105.29 Jēlvilna un cita ķemmētā vilna, ne ķemmēta vilna atgriezumos

5105.30 Smalki dzīvnieku mati, kārsti vai ķemmēti

5106.10 Kārstas vilnas dzija, >/= 85% vilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5106.20 Kārstas vilnas dzija, <85% vilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5107.10 Ķemmētas vilnas dzija, >/= 85% vilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5107.20 Ķemmētas vilnas dzija, < 85% vilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5108.10 Šķiedra no kārstiem smalkiem dzīvnieku matiem, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5108.20 Šķiedra no ķemmētiem smalkiem dzīvnieku matiem, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5109.10 Vilnas dzija, šķiedra no smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85% šādu šķiedru pēc svara, iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5109.90 Vilnas dzija, šķiedra no smalkiem dzīvnieku matiem, <85% šādu šķiedru pēc svara, iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5110.00 Rupju matu vai zirga astru šķiedra

5111.11 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85% pēc svara, </=300 g/m2

5111.19 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85% pēc svara, 300 g/m2

5111.20 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, jaukts ar cilvēka radītiem pavedieniem

5111.30 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, jaukts ar cilvēka radītiem pavedieniem

5111.90 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, pārējie

5112.11 Audums no ķemmētas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85% pēc svara, </= 200 g/m2

5112.19 Audums no ķemētas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85% pēc svara, >200 g/m2

5112.20 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, jaukts ar cilvēka radītiem pavedieniem

5112.30 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, jaukts ar cilvēka radītiem pavedieniem

5112.90 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, pārējie

5113.00 Audums no rupjiem dzīvnieku matiem, zirgu sariem

Ch. 52 Kokvilna

5204.11 Kokvilnas šujamdiegi, >/=85% kokvilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5204.19 Kokvilnas šujamdiegi, <85% kokvilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5204.20 Kokilnas šujamdiegi, iesaiņoti mazumtirdzniecībai mazumtirdzniecībai

5205.11 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, neķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņoti

5205.12 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, neķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņoti

5205.13 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, neķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti

5205.14 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, neķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti

5205.15 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, neķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5205.21 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, ķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņoti

5205.22 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, ķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņoti

5205.23 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, ķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti

5205.24 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, ķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti

5205.25 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, ķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5205.31 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, neķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņoti, pārējie

5205.32 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, neķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņoti, pārējie

5205.33 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, neķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti, pārējie

5205.34 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, neķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti, pārējie

5205.35 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, neķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti, pārējie

5205.41 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, ķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņoti, pārējie

5205.42 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, ķemmēta, 714.29>dtex >/=232.56, neiesaiņoti, pārējie

5205.43 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, ķemmēta, 232.56>dtex >/=192.31, neiesaiņoti, pārējie

5205.44 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, ķemmēta, 192.31>dtex >/=125, neiesaiņoti, pārējie

5205.45 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, ķemmēta, 125<dtex, neiesaiņoti, pārējie

5206.11 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, neķemmēta, >/=714.29, neiesaiņoti,

5206.12 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, neķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņoti,

5206.13 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, neķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti,

5206.14 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, neķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti,

5206.15 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, neķemmēta, 125<dtex, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5206.21 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, ķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņoti

5206.22 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, ķemmēta, 714.29>dtex >/=232.56, neiesaiņoti

5206.23 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, ķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti

5206.24 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, ķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti

5206.25 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, ķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5206.31 Kokvilnas dzija, <85%, salikta, neķemmēta, >/=714.29, neiesaiņoti, pārējie

5206.32 Kokvilnas dzija, <85%, salikta, neķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņoti, pārējie

5206.33 Kokvilnas dzija, <85%, salikta, neķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti, pārējie

5206.34 Kokvilnas dzija>/=85%, salikta, neķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti, pārējie

5206.35 Kokvilnas dzija>/=85%, salikta, neķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti, pārējie

5206.41 Kokvilnas dzija, <85%, salikta, ķemmēta,>/=714.29, neiesaiņoti, pārējie

5206.42 Kokvilnas dzija,<85%, salikta, ķemmēta, 714.29 >dtex>/=232.56, neiesaiņoti, pārējie

5206.43 Kokvilnas dzija,<85%, salikta, ķemmēta, 232.56 >dtex>/=192.31, neiesaiņoti, pārējie

5206.44 Kokvilnas dzija,<85%, salikta, ķemmēta, 192.31 >dtex>/=125, neiesaiņoti, pārējie

5206.45 Kokvilnas dzija, <85%, salikta, ķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti, pārējie

5207.10 Kokvilnas dzija (ne šujamdiegi)>/=85% no svara kokvilna, iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5207.90 Kokvilnas dzija (ne šujamdiegi) <85% no svara kokvilna, iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5208.11 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 100 g/m2, nebalināts

5208.12 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, >100 g/m2 līdz 200 g/m2, nebalināts

5208.13 Sarža pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5208.19 Kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināts, pārējie

5208.21 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, ne vairāk kā 100 g/m2, balināts

5208.22 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, >100 g/m2 līdz 200 g/m2, balināts

5208.23 Sarža pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, balināts

5208.29 Kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

5208.31 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 100 g/m2, krāsots

5208.32 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%,>100g/m2 līdz 200g/m2, krāsots

5208.33 Sarža pinuma kokvilnas audums,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5208.39 Kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

5208.41 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 100 g/m2, dzija krāsota

5208.42 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, >100 g/m2 līdz 200 g/m2, dzija krāsota

5208.43 Sarža pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, dzija krāsota

5208.49 Kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, dzija krāsota, pārējie

5208.51 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, ne vairāk kā 100 g/m2, apdruka

5208.52 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, >100 g/m2 līdz 200 g/m2, apdruka

5208.53 Sarža pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5208.59 Kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, apdruka, pārējie

5209.11 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5209.12 Sarža pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5209.19 Kokvilnas audumi,>/=85%,vairāk kā 200 g/m2, nebalināts, pārējie

5209.21 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, balināts

5209.22 Sarža pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, balināts

5209.29 Kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

5209.31 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5209.32 Sarža pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5209.39 Kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

5209.41 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota

5209.42 Denīma kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2

5209.43 Sarža pinuma kokvilnas audums, ne denim,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota

5209.49 Kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota, pārējie

5209.51 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5209.52 Sarža pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5209.59 Kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, apdruka, pārējie

5210.11 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5210.12 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5210.19 Kokvilnas audums,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,</=200 g/m2, nebalināts, pārējie

5210.21 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, balināts

5210.22 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, balināts

5210.29 kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,</=200 g/m2, balināts, pārējie

5210.31 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5210.32 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5210.39 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,</=200 g/m2, krāsots, pārējie

5210.41 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200g/m2, šķiedra krāsota

5210.42 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200g/m2, šķiedra krāsota

5210.49 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,</=200g/m2, šķiedra krāsota, pārējie

5210.51 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5210.52 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200g/m2, apdruka

5210.59 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,</=200g/m2, apdruka, pārējie

5211.11 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5211.12 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5211.19 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200g/m2, nebalināts, pārējie

5211.21 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, balināts

5211.22 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, balināts

5211.29 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

5211.31 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5211.32 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5211.39 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

5211.41 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota

5211.42 Denīma kokvilnas audumi, <85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2

5211.43 Sarža pinuma kokvilnas audumi, ne denīma,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,>200g/m2, šķiedra krāsota

5211.49 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,>200 g/m2, šķiedra krāsota, pārējie

5211.51 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5211.52 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5211.59 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200g/m2, apdruka, pārējie

5212.11 Kokvilnas audumi, svars ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināts, pārējie

5212.12 Kokvilnas audumi, svars ne vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

5212.13 Kokvilnas audumi, svars ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

5212.14 Kokvilnas audumi,</=200g/m2, dažādu krāsu šķiedras, pārējie

5212.15 Kokvilnas audumi, svars ne vairāk kā 200 g/m2, apdruka, pārējie

5212.21 Kokvilnas audumi, svars vairāk kā 200 g/m2, nebalināts, pārējie

5212.22 Kokvilnas audumi, svars vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

5212.23 Kokvilnas audumi, svars vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

5212.24 Kokvilnas audumi, >200 g/m2, dažādu krāsu šķiedras, pārējie

5212.25 Kokvilnas audumi, svars vairāk kā 200 g/m2, apdruka, pārējie

Ch. 53 Citas augu valsts tekstilšķiedras; papīra šķiedra un audumi

5306.10 Linu šķiedra, vienkārša

5306.20 Linu šķiedra, daudzkārtu vai šķeterēta

5307.10 Džutas šķiedra vai citas tekstila lūksnes šķiedras, vienkārtas

5307.20 Džutas šķiedra vai citas tekstila lūksnes šķiedras, daudzkārtu vai šķeterētas

5308.20 Īstā kaņepāju šķiedra

5308.90 Citas augu valsts tekstilšķiedras

5309.11 Audumi, satur 85% vai vairāk linu pēc svara, nebalināts vai balināts

5309.19 Audumi, satur 85% vai vairāk linu pēc svara, krāsoti vai no dažādu krāsu dzijām

5309.21 Linu audumi, satur <85% linu pēc svara, nebalināts vai balināts

5309.29 Linu audumi, satur <85% linu pēc svara, krāsoti vai no dažādu krāsu dzijām

5310.10 Džutas vai citu tekstila lūksnes šķiedras, ne nebalināts

5310.90 Džutas vai citu tekstila lūksnes šķiedras, nebalināts

5311.00 Citas augu valsts tekstilšķiedras; papīra šķiedras audums

Ch. 54 Sintētiskās šķiedras

5401.10 Šujamdiegi no sintētiskajiem pavedieniem

5401.20 Šujamdiegi no mākslīgajiem pavedieniem

5402.10 Augstas stiprības pavedieni (ne šujamdiegi), neilons/cita poliamīda šķiedras, neiesaiņoti

5402.20 Augstas stiprības pavedieni (ne šujamdiegi), poliesters, neiesaiņoti

5402.31 Teksturētie pavedieni, pārējie, neilons/citi poliamīdi fil,</=50tex/s.y., neiesaiņoti

5402.32 Teksturētie pavedieni, pārējie, ar neilona/citu poliamīdu sastāvu,>50 tex/s.y., neiesaiņoti

5402.33 Teksturētie pavedieni, pārējie, poliesters, neiesaiņoti vai iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5402.39 Teksturētie sintētiskie pavedieni, pārējie, neiesaiņoti

5402.41 Neilona vai cita poliamīda pavedieni, vienkārtas, negrodoti, pārējie, neiesaiņoti

5402.42 Poliestera sintētiskie pavedieni, daļēji orientēti, vienkārtas, pārējie, neiesaiņoti

5402.43 Poliestera sintētiskie pavedieni, vienkārtas, negrodoti, pārējie, neiesaiņoti

5402.49 Sintētiskie pavedieni, vienkārtas, negrodoti, pārējie, neiesaiņoti

5402.51 Neilona vai citu pioliamīdu pavedieni, vienkārtas, >50 grodumu/m, neiesaiņoti

5402.52 Poliestera pavedieni, vienkārtas, >50 grodumu metrā, neiesaiņoti

5402.59 Sintētiskā šķiedra, vienkārša,>50 griezieni metrā, pārējie, neiesaiņoti

5402.61 Neilona vai citu poliamīdu pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

5402.62 Poliestera pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

5402.69 Sintētiskie pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

5403.10 Augstas stiprības pavedieni (ne šujamdiegi), viskoze, neiesaiņoti

5403.20 Teksturētie pavedieni, pārējie, no mākslīgajām izejvielām, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5403.31 Viskozes pavedieni, vienkārtas, negrodoti, pārējie, neiesaiņoti

5403.32 Viskozes pavedieni, vienkārtas, >120 griezieni metrā, pārējie, neiesaiņoti

5403.33 Celulozes acetāta pavedieni, vienkārtas, pārējie, neiesaiņoti

5403.39 Pavedieni no mākslīgajām izjevielām, vienkārtas, pārējie, neiesaiņoti

5403.41 Viskozes pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

5403.42 Celulozes acetāta pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

5403.49 Mākslīgā šķiedra, salikta, pārējie, neiesaiņoti

5404.10 Sintētiekie monopavedieni ,>/=67dtex, neviena no starpsekciju dimensijām nepārsniedz 1 mm

5404.90 Sloksnes un tām līdzīgie materiāli no polipropilēna, kuru uzskatāmais platums nepārsniedz 5mm

5405.00 Mākslīgie monopavedieni, 67 dtex, starpsekcija >1mm; mākslīgā materiāla sloksnes platums w</=5mm

5406.10 Sintētiskā pavedieni (ne šujamdiegi), iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5406.20 Mākslīgā šķiedra (ne šujamdiegi), iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5407.10 Audums no augstas stiprības pavedieniem, neilona vai citiem poliamīdiem/ poliesteriem

5407.20 Audums, kas iegūts no sloksnēm/ sintētiskajiem tekstilmateriāliem līdzīgs

5407.30 Audumi, aprakstīti XI Sadaļas 9. piezīmē (paralēli kompleksu pavedienu slāņi)

5407.41 Audums,>/=85% neilons/citi poliamīdi, nebalināts vai balināts, pārējie

5407.42 Audumi,>/=85% neilons/citi poliamīdi, krāsots, pārējie

5407.43 Audumi,>/=85% neilons/citi poliamīdi, šķiedra krāsota, pārējie

5407.44 Audumi,>/=85% ar neilona/citu poliamīdu sastāvu, apdruka, pārējie

5407.51 Audumi,>/=85% strukturēta poliestera, nebalināts vai balināts, pārējie

5407.52 Audumi,>/=85% strukturēta poliestera, krāsots, pārējie

5407.53 Audumi,>/=85% strukturēta poliestera, šķiedra krāsota, pārējie

5407.54 Audumi,>/=85% strukturēta poliestera, apdruka, pārējie

5407.60 Audumi,>/=85% pārējietrukturēta poliestera, pārējie

5407.71 Audums,>/=85% sintētikas, nebalināts vai balināts, pārējie

5407.72 Audumi,>/=85% sintētikas, krāsots, pārējie

5407.73 Audumi,>/=85% sintētikas, šķiedra krāsota, pārējie

5407.74 Audumi,>/=85% sintētikas, apdruka, pārējie

5407.81 Sintētikas audumi,<85% jaukts ar kokvilnu, nebalināts vai balināts, pārējie

5407.82 Sintētikas audumi,<85% jaukts ar kokvilnu, krāsots, pārējie

5407.83 Sintētikas audumi,<85% jaukts ar kokvilnu, šķiedra krāsota, pārējie

5407.84 Sintētikas audumi,<85% jaukts ar kokvilnu, apdruka, pārējie

5407.91 Sintētikas audumi, nebalināts vai balināts, pārējie

5407.92 Sintētikas audumi, krāsots, pārējie

5407.93 Sintētikas audumi, šķiedra krāsota, pārējie

5407.94 Sintētikas audumi, apdruka, pārējie

5408.10 Audumi no augstas stiprības sintētiskajiem pavedieniem — viskozes diegiem

5408.21 Audums,>/=85% mākslīgās šķiedras vai mākslīgā teksturētā materiāla sloksnes, nebalināts/balināts, pārējie

5408.22 Audums,>/=85% mākslīgās šķiedras vai mākslīgā teksturētā materiāla sloksnes, krāsots, pārējie

5408.23 Audums,>/=85% mākslīgās šķiedras vai mākslīgā teksturētā materiāla sloksnes, šķiedra krāsota, pārējie

5408.24 Audums,>/=85% mākslīgās šķiedras vai mākslīgā teksturētā materiāla sloksnes, apdruka, pārējie

5408.31 Mākslīgās izejvielas audums, nebalināts vai balināts, pārējie

5408.32 Mākslīgās izejvielas audums, krāsots, pārējie

5408.33 Mākslīgās izejvielas audums, šķiedra krāsota, pārējie

5408.34 Mākslīgās izejvielas audums, apdruka, pārējie

Ch. 55 Mākslīgās štāpeļa šķiedras

5501.10 Mākslīgās grīstes no neilona vai citiem poliamīdiem

5501.20 Mākslīgās grīstes no poliesteriem

5501.30 Mākslīgās grīstes no akrila vai akrila modifikācijām

5501.90 Sintētiskās mākslīgās grīstes, pārējie

5502.00 Mākslīgās grīstes

5503.10 Štāpeļa šķiedras no neilona vai citiem poliamīdiem, nekārstas vai neķemmētas

5503.20 Štāpeļa šķiedras no poliesteriem, nekārstas vai neķemmētas

5503.30 Štāpeļa šķiedras no akrila vai akrila modifikācijām, nekārstas vai neķemmētas

5503.40 Štāpeļa šķiedras no polipropilēna, nekārstas vai neķemmētas

5503.90 Sintētiskās štāpeļa šķiedras, nekārstas vai neķemmētas, pārējie

5504.10 Sintētiskās štāpeļa no viskozes, nekārstas vai neķemmētas

5504.90 Mākslīgās štāpeļa šķiedras, ne viskoze, nekārstas vai neķemmētas

5505.10 Sintētisko šķiedru atkritumi

5505.20 Mākslīgo šķiedru atkritumi

5506.10 Štāpeļa šķiedras no neilona vai citiem poliamīdiem, kārstas vai ķemmētas

5506.20 Štāpeļa šķiedras no poliesteriem, kārstas vai ķemmētas

5506.30 Štāpeļa šķiedras no akrila vai akrila modifikācijām, kārstas vai ķemmētas

5506.90 Sintētiskās štāpeļa šķiedras, kārstas vai ķemmētas, pārējie

5507.00 Mākslīgās štāpeļa šķiedras, kārstas vai ķemmētas

5508.10 Šujamdiegi no sintētiskajām štāpeļa šķiedrām

5508.20 Šujamdiegi no mākslīgās štāpeļa šķiedrām

5509.11 Dzija,>/=85% neilona vai citu poliamīdu štāpeļa šķiedras, vienkārša, neiesaiņoti

5509.12 Dzija,>/=85% neilona vai citu poliamīdu štāpeļa šķiedras, salikta, neiesaiņoti, pārējie

5509.21 Dzija,>/=85% poliestera štāpeļa šķiedras, vienpavediena, neiesaiņoti

5509.22 Dzija,>/=85% poliestera štāpeļa šķiedras, daudzkārtu, neiesaiņoti, pārējie

5509.31 Dzija,>/=85% no akrila vai akrila modifikācijām, štāpeļa šķiedras, vienkārtas, neiesaiņoti

5509.32 Dzija,>/=85% akrila/ akrila modifikāciju štāpeļa šķiedras, daudzkārtu, neiesaiņoti, pārējie

5509.41 Dzija,>/=85% citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, vienpavediena, neiesaiņoti

5509.42 Dzija,>/=85% citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, daudzkārtu, neiesaiņoti, pārējie

5509.51 Poliestera štāpeļa šķiedras dzija, kas sajaukta ar mākslīgajām štāpeļa šķiedrām, neiesaiņoti, pārējie

5509.52 Poliestera štāpeļa šķiedras dzija, kas sajaukta ar vilnu/ dzīvnieku smalkajiem matiem, neiesaiņoti, pārējie

5509.53 Poliestera štāpeļa šķiedras dzija jaukta ar kokvilnu, neiesaiņoti, pārējie

5509.59 Poliestera štāpeļa šķiedras dzija, neiesaiņoti, pārējie

5509.61 Dzija no akrila štāpeļa šķiedras jaukta ar vilnu/smalkajiem dzīvnieku matiem, neiesaiņoti, pārējie

5509.62 Dzija no akrila štāpeļa šķiedras jaukta ar kokvilnu, neiesaiņoti, pārējie

5509.69 Dzija no akrila štāpeļa šķiedras jaukta, neiesaiņoti, pārējie

5509.91 Dzija no citas sintētiskās štāpeļa šķiedras jaukta ar vilnu, smalkajiem dzīvnieku matiem, pārējie

5509.92 Dzija no citas sintētiskās štāpeļa šķiedras jauktas ar kokvilnu, neiesaiņoti, pārējie

5509.99 Dzija no citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, neiesaiņoti, pārējie

5510.11 Dzija,>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, vienkārtaa, neiesaiņoti

5510.12 Dzija,>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, daudzkārtu, neiesaiņoti, pārējie

5510.20 Dzija no mākslīgās štāpeļa šķiedras jaukta ar vilnu/smalkajiem dzīvnieku matiem, neiesaiņoti, pārējie

5510.30 Dzija no mākslīgās štāpeļa šķiedras jauktas ar kokvilnu, neiesaiņoti, pārējie

5510.90 Dzija no mākslīgās štāpeļa šķiedras, neiesaiņoti, pārējie

5511.10 Dzija,>/=85% mākslīgās štāpeļa šķiedras, ne šujamdiegi, iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5511.20 Dzija, <85% mākslīgās štāpeļa šķiedras, iesaiņoti mazumtirdzniecībai, pārējie

5511.30 Šķiedra no mākslīgām šķiedrām (ne sewing thread), iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5512.11 Audumi, satur>/=85% poliestera štāpeļa šķiedras, nebalināts vai balināts

5512.19 Audumi, satur>/=85% poliestera štāpeļa šķiedras, krāsoti vai dažādu krāsu

5512.21 Audumi, satur>/=85% no akrila štāpeļa šķiedras, nebalināts vai balināts

5512.29 Audumi, satur>/=85% no akrila štāpeļa šķiedras, krāsoti vai dažādu krāsu

5512.91 Audumi, satur>/=85% citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, nebalināts/balināts

5512.99 Audumi, satur>/=85% citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, ne nebalināts/ balināts

5513.11 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,</=170g/m2, nebalināts/balināts

5513.12 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,</=170g/m2, nebalināts/balināts

5513.13 Poliestera šķiedras štāpeļa audums,<85% jaukts ar/kokvilnu,</=170g/m2, nebalināts/balināts, pārējie

5513.19 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukts ar/kokvilnu,</=170g/m2, nebalināts/balināts

5513.21 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,</=170g/m2, krāsots

5513.22 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/kokvilnu, </=170g/m2, krāsots

5513.23 Citu poliestera štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukts ar/kokvilnu,</=170 g/m2, krāsots, pārējie

5513.29 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85% jaukts ar/kokvilnu,</=170g/m2, krāsots

5513.31 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85% jaukts ar/ kokvilnu,</=170g/m2, šķiedra krāsota

5513.32 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85% jauktas ar/ kokvilnu,</=170g/m2, šķiedra krāsota

5513.33 Poliestera šķiedras štāpeļa audums,<85% jaukts ar/kokvilnu,</=170 g/m2, krāsots pārējie

5513.39 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85% jaukts ar/kokvilnu,</=170g/m2, šķiedra krāsota

5513.41 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,</=170g/m2, apdruka

5513.42 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jauktas ar/ kokvilnu,<=/170g/m2, apdruka

5513.43 Citu poliestera štāpeļa škiedru audumi,<85%,jauktas ar/kokvilnu,</=170g/m2, apdruka, pārējie

5513.49 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukts ar/kokvilnu,</=170g/m2, apdruka

5514.11 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,>170g/m2, nebalināts/balināts

5514.12 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/kokvilnu, >170g/m2, nebalināts/balināts

5514.13 Citu poliestera štāpeļa škiedru audumi,<85% jaukts ar/kokvilnu,>170g/m2, nebalināts/balināts, pārējie

5514.19 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukts ar/kokvilnu,>170 g/m2, nebalināts/balināts

5514.21 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,>170g/m2, krāsots

5514.22 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/kokvilnu, >170g/m2, krāsots

5514.23 Citu poliestera štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukts ar/kokvilnu,>170 g/m2, krāsots

5514.29 Audumi no sintētiskām štāpeļšķiedrām, <85%,jaukts ar/kokvilnu,>170g/m2, krāsots

5514.31 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85% jaukts ar/ kokvilnu,>170g/m2, šķiedra krāsota

5514.32 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85% jaukts ar/kokvilnu, >170g/m2, šķiedra krāsota

5514.33 Poliestera šķiedras štāpeļa audums,<85% jaukts ar/kokvilnu,>170g/m2, šķiedra krāsota, pārējie

5514.39 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85% jauktas ar/kokvilnu,>170 g/m2, šķiedra krāsota

5514.41 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,>170g/m2, apdruka

5514.42 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jauktas ar/ kokvilnu,>170g/m2, apdruka

5514.43 Poliestera štāpeļa šķiedras audums <85%,jaukts ar/kokvilnu,>170g/m2, apdruka, pārējie

5514.49 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukti ar/kokvilnu,>170 g/m2, apdruka

5515.11 Poliestera šķiedras štāpeļa audums jaukts ar štāpeļa šķiedru, pārējie

5515.12 Poliestera štāpeļa šķiedras audumi,jaukti ar cilvēka radītiem pavedieniem, pārējie

5515.13 Poliestera štāpeļa šķiedras audums jaukts ar vilnu/smalkajiem dzīvnieku matiem, pārējie

5515.19 Poliestera štāpeļa šķiedras audumi, pārējie

5515.21 Audumi no akrila štāpeļa šķiedras, jaukti ar cilvēka radītiem pavedieniem, pārējie

5515.22 Audums no akrila štāpeļa šķiedras, jaukts ar vilnu/smalkajiem dzīvnieku matiem, pārējie

5515.29 Štāpeļa šķiedras audumi no akrila vai akrila modifikācijām, pārējie

5515.91 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi, jaukti ar cilvēka radītiem pavedieniem, pārējie

5515.92 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi, jaukti ar/ vilnu vai smalkajiem dzīvnieku matiem, pārējie

5515.99 Audumi no sintētiskās štāpeļa šķiedras, pārējie

5516.11 Audumi, satur>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, nebalināts/balināts

5516.12 Audumi, satur>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, krāsots

5516.13 Audumi, satur>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, šķiedra krāsota

5516.14 Audumi, satur>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, apdruka

5516.21 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85%,jaukts ar cilvēka radītiem papildinājumiem, nebalināts/balināts

5516.22 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85%,jaukts ar cilvēka radītiem papildinājumiem, krāsots

5516.23 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85%,jaukts ar cilvēka radītiem papildinājumiem, šķiedra krāsota

5516.24 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85%,jaukts ar cilvēka radītiem papildinājumiem, apdruka

5516.31 Audums no mākslīgajām štāpeļa šķiedrām,<85% jaukts ar vilnu/smalku dzīvnieku apmatojumu, nebalināts/balināts

5516.32 Audumi no mākslīgajām štāpeļa šķiedrām,<85% jaukts ar vilnu/smalku dzīvnieku apmatojumu, krāsots

5516.33 Audums no mākslīgajām štāpeļa šķiedrām,<85% jaukts ar vilnu/smalku dzīvnieku apmatojumu, šķiedra krāsota

5516.34 Audums no mākslīgajām štāpeļa šķiedrām,<85% jaukts ar vilnu/smalku dzīvnieku apmatojumu, apdruka

5516.41 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85% jaukts ar kokvilnu, nebalināts vai balināts

5516.42 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, <85% jaukts ar kokvilnu, krāsots

5516.43 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85% jaukts ar kokvilnu, šķiedra krāsota

5516.44 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85% jaukts ar kokvilnu, apdruka

5516.91 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, nebalināts vai balināts, pārējie

5516.92 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, krāsots, pārējie

5516.93 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, šķiedra krāsota, pārējie

5516.94 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, apdruka, pārējie

Ch. 56 Vate, filci un neaustie materiāli; šķiedras; šķeterētie, virves, u.taml.

5601.10 Vate no tekstilmateriāliem sanitāriem nolūkiem, kā higieniskās salvetes, tamponi

5601.21 Kokvilnas vate un attiecīgie izstrādājumi, ne sanitāriem nolūkiem

5601.22 Vate no cilvēka radītām šķiedrām un attiecīgie izstrādājumi, ne sanitāriem nolūkiem

5601.29 Vate no citiem tekstilmateriāliem un attiecīgie izstrādājumi, ne sanitāriem nolūkiem

5601.30 Tekstila pūkas un putekļi

5602.10 Adatsteļļu filci un šūto šķiedru audumi,

5602.21 Filci, kas nav iegūti ar adatēšanas paņēmienu, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neimpregnēti, bez seguma, nedublēti u.c.

5602.29 Filci, kas nav iegūti ar adatēšanas paņēmienu, no citiem tekstilmateriāliem, neimpregnēti, nosegti, dublēti u.c.

5602.90 Filci no tekstilmateriāliem, pārējie

5603.00 Neaustie materiāli, impregnēti vai neimpregnēti, noklāti, pārklāti vai laminēti

5604.10 Gumijas diegi un virves, klāti ar tekstiliju

5604.20 Augstas stiprības poliestera, neilona, viskozes šķiedra pārklāta etc

5604.90 Tekstilšķiedra, sloksnes un līdzīgi, impregnēta pārklāta/nosegta ar gumiju vai plastiku, pārējie

5605.00 Metalizēta šķiedra, tekstilšķiedra kombinācijā ar ar metāla diegu, sloksnes/pulveris

5606.00 Pozamenta pavedieni; lentes vai līdzīgas formas / cilpaini pavedieni; pozamenta pavedieni

5607.10 Šķeterētie, virves, auklas un kabeļi, no džutas vai citas tekstilšķiedras

5607.21 Sienoši vai ķīpās šķeterētie, sizala vai citas agavju ģints pārstāvju augu tekstilšķiedras

5607.29 Šķeterētie materiāli materiāli, pārējie, virves, auklas un kabeļi, no sisala tekstilšķiedrām

5607.30 Šķeterētie, virves, auklas un kabeļi, no Abakas (Manilas kaņepājiem) vai citām cietajām (lapu) šķiedrām

5607.41 Sienoši vai ķīpās šķeterētie materiāli materiāli materiāli no polietilēna vai polipropilēna

5607.49 Šķeterētie materiāli, pārējie, virves, auklas un kabeļi, no polietilēna vai polipropilēna

5607.50 Šķeterētie materiāli, virves, auklas un kabeļi, no citām sintētiskajām šķiedrām

5607.90 Šķeterētie materiāli, virves, auklas un kabeļi, no citiem materiāliem

5608.11 Gatavi zvejas tīkli no cilvēka radītiem tekstilmateriāliem

5608.19 Mezgloti tīkli no šķeterētiem materiāliem/virvēm/auklām, un citi gatavi tīkli no cilvēka radītiem materiāliem

5608.90 Mezgloti tīkli no šķeterētiem materiāliem / virvēm/auklām, pārējie, un gatavi tīkli no cilvēka radītiem materiāliem

5609.00 Izstrādājumi no šķiedrām, sloknēm, šķeterētajiem materiāliem, virvēm, auklām un kabeļiem, pārējie

Ch. 57 Paklāji un citas tekstila grīdsgeas

5701.10 Paklāji no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, mezgloti

5701.90 Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, mezgloti

5702.10 "Kelem", "Schumacks", "Karamanie" un tamlīdzīgas tekstila grīdegas, roku darbs

5702.20 Grīdu pārklāji no kokosa šķiedrām

5702.31 Paklāji no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, kārtās austi, neapdarināti, pārējie

5702.32 Paklāji no cilvēka radītām tekstilšķiedrām, kārtās austi, neapdarināti, pārējie

5702.39 Paklāji no citām tekstilšķiedrām, neapdarināti, pārējie

5702.41 Paklāji no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, kārtās austi, apdarināti, pārējie

5702.42 Paklāji no cilvēka radītām tekstilšķiedrām, apdarināti, pārējie

5702.49 Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, kārtās austi, apdarināti, pārējie

5702.51 Paklāji no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, austi, neapdarināti, pārējie

5702.52 Paklāji no cilvēka radītiem tekstilmateriāliem, austi, neapdarināti, pārējie

5702.59 Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, austi, neapdarināti, pārējie

5702.91 Paklāji no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, austi, apdarināti, pārējie

5702.92 Paklāji no cilvēka radītiem tekstilmateriāliem, austi, apdarināti, pārējie

5702.99 Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, austi, apdarināti, pārējie

5703.10 Paklāji no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, stepēti

5703.20 Paklāji no neilona vai citiem poliamīdiem, stepēti

5703.30 Paklāji no citiem cilvēka radītiem tekstilmateriāliem, stepēti

5703.90 Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, stepēti

5704.10 Flīzes no tekstila filca, kuru maksimālā kopējā visrma ir 0.3 m2

5704.90 Paklāji no tekstila filca, pārējie

5705.00 Paklāji un citas grīdsegas, pārējie

Ch. 58 Speciālie audumi; stepēti tekstilizstrādājumi; mežģīnes; gobelēni u.taml.

5801.10 Austi kārtaini audumi no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, ne frotē un šauri audumi

5801.21 Austi vienlaidus audu kārtaini kokvilnas audumi, ne frotē un šauri audumi

5801.22 Griezti kokvilnas samta audumi, ne šauri audumi

5801.23 Austi audu plūksnu kokvilnas audumi, pārējie

5801.24 Austi kārtainu metu kokvilnas audumi, negriezti (vienlaidus),ne frotē un šauri audumi

5801.25 Austi kārtainu metu kokvilnas audumi, ar grieztām šķiru plūksnām, ne frotē un šauri audumi

5801.26 Šenila kokvilnas audumi, ne šauri audumi

5801.31 Austi vienlaidus audu kārtaini audumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne frotē un šauri audumi.

5801.32 Griezti velvetkorda audumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne šauri audumi

5801.33 Audumi ar audu plūksnām no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

5801.34 Austi kārtainu metu audumi no cilvēka radītām šķiedrām, negriezti (vienlaidus), ne frotē un šauri audumi

5801.35 Austi kārtainu metu audumi no cilvēka radītām šķiedrām, griezti, ne frotē un šauri audumi

5801.36 Šenila audumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne šauri audumi

5801.90 Austi kārtaini audumi no citiem tekstilmateriāliem, ne frotē un šauri audumi

5802.11 Frotē dvieļaudums u.taml. austs frotē kokvilnas audums, ne šaurs audums, nebalināts

5802.19 Frotē dvieļaudums u.taml. austs frotē kokvilnas audums, ne šaurs audums, ne nebalināts

5802.20 Frotē dvieļaudums u.taml. austs frotē audums no citiem tekstilmateriāliem, ne šaurs audums.

5802.30 Stepēti tekstila audumi, ne preču pozīcijas No 57.03 produkti

5803.10 Kokvilnas marle, ne šaurs audums

5803.90 Cita tekstilmateriāla marle, ne šaurs audums

5804.10 Tilli un citi tīklveida audumi, izņemot austus, mezglotus vai tamborētus audumus

5804.21 Mehāniski izgatavotas mežģīnes no cilvēka radītām šķiedrām, gabalos, loksnēs/ motīvos

5804.29 Mehāniski izgatavotas mežģīnes no cita tekstilmateriāla, gabalos, loksnēs/ motīvos

5804.30 Ar rokām izgatavotas mežģīnes, gabalos, loksnēs/ motīvos

5805.00 Ar rokām austi gobelēni un izšūti gobelēni, vai nu apdarināti, vai nē

5806.10 Šauri austi kārtaini audumi un šauri šenila audumi

5806.20 Šauri audumi, cntg pēc svara>/=5% elastomēra šķiedra/gumijas diegs, pārējie

5806.31 Šauri austi kokvilnas audumi, pārējie

5806.32 Šauri audumi no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

5806.39 Šauri audumi no citiem tekstilmateriāliem, pārējie

5806.40 Audumi, kas satāv no audiem vai metiem, kuri savā starpā sastiprināti ar adhezīvu vielu

5807.10 Austas etiķetes u.taml. produkcija no tekstilmateriāliem

5807.90 Austas etiķetes u.taml. produkcija, neausti, no tekstilmateriāliem, pārējie

5808.10 Lentes, gabalos

5808.90 Ornamentālas apmales gabalos, ne adītas; uzšuves, piekariņi u.taml. izstrādājumi

5809.00 Audumi no metāla diega vai metalizētas šķiedras, pārējie

5810.10 Izšuvumi, kas pilībā noklāj pamatu, gabalos, sloksnēs vai motīvos

5810.91 Kokvilnas izšuvumi, gabalos, sloksnēs vai motīvos, pārējie

5810.92 Izšuvumi no cilvēka radītām šķiedrām, gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā

5810.99 Izšuvumi no citiem tekstilmateriāliem, gabalos, sloksnēs vai motīvos, pārējie

5811.00 Stepēti tekstila izstrādājumi gabalos

Ch. 59 Impregēti, pārklāti, laminēti tekstilizstrādājumi, u.taml.

5901.10 Gumijoti tekstila audumi , tāda veida, ko lieto ārējiem apsegiem vai grāmatu vākiem

5901.90 Marķējumu audums; gleznošanai sagatavota kanva; iecietināts tekstilaudums; cepurēm u.taml.

5902.10 Gumijotas virves audums no neilona vai citu poliamīdu augstas stiprības šķiedrām

5902.20 Gumijotas virves audums no augstas stiprības poliestera šķiedrām

5902.90 Gumijotas virves audums no augstas stiprības viskozes šķiedrām

5903.10 Tekstila audumi, impregnēti vai pārklāti ar polivinilhlorīdu, pārējie

5903.20 Tekstila audumi impregnēti vai pārklāti, vai laminēti ar poliuretānu, pārējie

5903.90 Tekstila audumi impregnēti vai pārklāti, vai laminēti ar plastiku, pārējie

5904.10 Linolejs, griezts vai negriezts

5904.91 Grīdu segumi, ne linolejs, ar adatsteļļu audumu /neaustu materiālu pamatu

5904.92 Grīdu segumi, ne linolejs, ar citu tektstilmateriālu pamatu

5905.00 Tekstila sienu segumi

5906.10 Gumijota tekstila līmlenta, kuras platums nepārsniedz 20 cm

5906.91 Gumijotas tekstilijas, adītas vai tamborētas, pārējie

5906.99 Gumijoti tekstila audumi, pārējie

5907.00 Impregnēti vai pārklāti tekstilaudumi, krāsota kanva (teātra dekorāciju noformēšanai)

5908.00 Tekstila degļi lampām, plītīm u.taml, gāzes apvalki un adīti gāzes pārvalki

5909.00 Tekstila šļūtenes u.taml. izstrādājumi

5910.00 Transmisijas vai konveijeru siksnas vai jekuras siksnas no tekstilmateriāla

5911.10 Tekstila audumi kārstuvju apsegšanai un līdzīgi tehniskie audumi

5911.20 Tekstila pārklājumu audums, vai nu apdarināti, vai nē

5911.31 Tekstila audumi ko lieto papīra ražošanā vai līdzīgās mašinērijās, <650 g/m2

5911.32 Tekstila audumi, ko lieto papīra ražošanā vai līdzīgās mašinērijās, sver >/=650 g/m2

5911.40 Tekstila filtru audumi, ko lieto degvielas pumpjos, ieskaitot cilvēka matus.

5911.90 Tekstila audumi vai izstrādājumi tehniskiem nolūkiem, pārējie

Ch. 60 Adīti vai tamborēti audumi

6001.10 Garām kārtām adīti vai tamborēti tekstila audumi

6001.21 Kārtām cilpoti adīti vai tamborēti audumi, no kokvilnas

6001.22 Kārtām cilpoti adīti vai tamborēti audumi, no cilvēka radītām šķiedrām

6001.29 Kārtām cilpoti adīti vai tamborēti audumi, no citiem tekstilmateriāliem

6001.91 Kārtām adīti vai tamborēti audumi, no kokvilnas, pārējie

6001.92 Kārtām adīti vai tamborēti audumi, no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

6001.99 Kārtām adīti vai tamborēti audumi, no citiem tekstilmateriāliem, pārējie

6002.10 Adīti vai tamborēti tekstila audumi, platums</=30 cm,>/=5% no elastīna/gumijas, pārējie

6002.20 Adīti vai tamborēti tekstila audumi, platumā nepārsniedz 30 cm, pārējie

6002.30 Adīti/tamborēti tekstila audumi, platums > 30 cm,>/=5% no elastīna/gumijas, pārējie

6002.41 Metos adīti audumi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, pārējie

6002.42 Metos adīti audumi, no kokvilnas, pārējie

6002.43 Metos adīti audumi, no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

6002.49 Metos adīti audumi, no citiem materiāliem, pārējie

6002.91 Adīti vai tamborēti audumi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, pārējie

6002.92 Adīti vai tamborēti audumi, no kokvilnas, pārējie

6002.93 Adīti vai tamborēti audumi, no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

6002.99 Adīti vai tamborēti audumi, no citiem materiāliem, pārējie

Ch. 61 Tērpi un apģērbi, adīti vai tamborēti

6101.10 Vīriešu/zēnu mēteļi, vējjakas u.taml, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6101.20 Vīriešu/zēnu mēteļi, vējjakas u.taml, no kokvilnas, adīti

6101.30 Vīriešu/zēnu mēteļi, vējjakas u.taml, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6101.90 Vīriešu/zēnu mēteļi, vējjakas u.taml, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6102.10 Sieviešu/meiteņu mēteļi, vējjakas u.taml, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6102.20 Sieviešu/meiteņu mēteļi, vējjakas u.taml, no kokvilnas, adīti

6102.30 Sieviešu/meiteņu mēteļi, vējjakas u.taml, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6102.90 Sieviešu/meiteņu mēteļi, vējjakas u.taml, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6103.11 Vīriešu/zēnu kostīmi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6103.12 Vīriešu/zēnu kostīmi, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6103.19 Vīriešu/zēnu kostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6103.21 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6103.22 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no kokvilnas, adīti

6103.23 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6103.29 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6103.31 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6103.32 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no kokvilnas, adīti

6103.33 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6103.39 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6103.41 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6103.42 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no kokvilnas, adīti

6103.43 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6103.49 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.11 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.12 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no kokvilnas, adīti

6104.13 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.19 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.21 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.22 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no kokvilnas, adīti

6104.23 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.29 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.31 Sieviešu/meiteņu žaketes, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.32 Sieviešu/meiteņu žaketes, no kokvilnas, adīti

6104.33 Sieviešu/meiteņu žaketes, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.39 Sieviešu/meiteņu žaketes, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.41 Sieviešu/meiteņu kleitas, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.42 Sieviešu/meiteņu kleitas, no kokvilnas, adīti

6104.43 Sieviešu/meiteņu kleitas, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.44 Sieviešu/meiteņu kleitas, no mākslīgām šķiedrām, adīti

6104.49 Sieviešu/meiteņu kleitas, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.51 Sieviešu/meiteņu svārki, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.52 Sieviešu/meiteņu svārki, no kokvilnas, adīti

6104.53 Sieviešu/meiteņu svārki, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.59 Sieviešu/meiteņu svārki, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.61 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.62 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no kokvilnas, adīti

6104.63 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.69 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6105.10 Vīriešu/zēnu krekli, no kokvilnas, adīti

6105.20 Vīriešu/zēnu krekli, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6105.90 Vīriešu/zēnu krekli, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6106.10 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no kokvilnas, adīti

6106.20 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6106.90 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no citiem materiāliem, adīti

6107.11 Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses, no kokvilnas, adīti

6107.12 Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6107.19 Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6107.21 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no kokvilnas, adīti

6107.22 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6107.29 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6107.91 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki u.taml. no kokvilnas, adīti

6107.92 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki, u.taml. no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6107.99 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki, u.taml. no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6108.11 Sieviešu/meiteņu apakšveļa un peņuāri, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6108.19 Sieviešu/meiteņu apakšveļa un peņuāri, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6108.21 Sieviešu/meiteņu biksītes, no kokvilnas, adīti

6108.22 Sieviešu/meiteņu biksītes, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6108.29 Sieviešu/meiteņu biksītes, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6108.31 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no kokvilnas, adīti

6108.32 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6108.39 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6108.91 Sieviešu/meiteņu halāti un rītasvārki, u.taml, no kokvilnas, adīti

6108.92 Sieviešu/meiteņu halāti un rītasvārki, u.taml, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6108.99 Sieviešu/meiteņu halāti un rītasvārki, u.taml, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6109.10 T-krekli,sportkrekliņi un līdzīgi izstrādājumi, no kokvilnas, adīti

6109.90 T-krekli,sportkrekliņi un līdzīgi izstrādājumi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6110.10 Svīteri, puloveri, džemperi vestes u.taml. izstrādājumi no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6110.20 Svīteri, puloveri, džemperi vestes u.taml. izstrādājumi no kokvilnas, adīti

6110.30 Svīteri, puloveri, džemperi vestes u.taml. izstrādājumi no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6110.90 Svīteri, puloveri, džemperi vestes u.taml. izstrādājumi no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6111.10 Zīdaiņu apģērbs no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6111.20 Zīdaiņu apģērbs no kokvilnas, adīti

6111.30 Zīdaiņu apģērbs no sintētiskām šķiedrām, adīti

6111.90 Zīdaiņu apģērbs no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6112.11 Trenniņtērpi, no kokvilnas, adīti

6112.12 Trenniņtērpi, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6112.19 Trenniņtērpi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6112.20 Slēpošanas kostīmi, no tekstilmateriāliem, adīti

6112.31 Vīriešu/zēnu peldkostīmi, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6112.39 Vīriešu/zēnu peldkostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6112.41 Sieviešu/meiteņu peldkostīmi, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6112.49 Sieviešu/meiteņu peldkostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6113.00 Apģērbs no impregnēta vai pārklāta auduma, adīti izstrādājumi

6114.10 Apģērbs pārējie, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6114.20 Apģērbs pārējie, no kokvilnas, adīti

6114.30 Apģērbs pārējie, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6114.90 Apģērbs pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6115.11 Zeķubikses un zeķes, no sintētiskās šķiedras <67 dtex/vienkārša šķiedra, adīti

6115.12 Zeķubikses un zeķes, no sintētiskās šķiedras >/=67 dtex/vienkārša šķiedra adīti

6115.19 Zeķubikses un zeķes, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6115.20 Sieviešu zeķītes un zeķes, no tekstilšķiedrs<67 dtex/vienkārša šķiedra adīti

6115.91 Zeķes pārējie, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6115.92 Zeķes pārējie, no kokvilnas, adīti

6115.93 Zeķes pārējie, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6115.99 Zeķes pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6116.10 Cimdi piesūcināti vai pārklāti ar plastiku vai gumiju, adīti

6116.91 Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, pārējie, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6116.92 Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, pārējie, no kokvilnas, adīti

6116.93 Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, pārējie, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6116.99 Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6117.10 Šalles, kaklauti un plīvuri un līdzīgi izstrādājumi, no tekstilmateriāliem, adīti

6117.20 Kaklasaites un kravates, no tekstilmateriāliem, adīti

6117.80 Apģērba aksesuāri pārējie, no tekstilmateriāliem, adīti

6117.90 Apģērba aksesuāru daļas, no tekstilmateriāliem, adīti

Ch. 62 Apģērbi, kas nav adīti vai tamborēti

6201.11 Vīriešu/zēnu mēteļi u.taml. izstrādājumi no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6201.12 Vīriešu/zēnu mēteļi u.taml. izstrādājumi no kokvilnas, ne adīti

6201.13 Vīriešu/zēnu mēteļi u.taml. izstrādājumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6201.19 Vīriešu/zēnu mēteļi u.taml. izstrādājumi no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6201.91 Vīriešu/zēnu vējjakas u.taml. izstrādājumi, no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6201.92 Vīriešu/zēnu vējjakas u.taml. izstrādājumi, no kokvilnas, ne adīti

6201.93 Vīriešu/zēnu vējjakas u.taml. izstrādājumi, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6201.99 Vīriešu/zēnu vējjakas u.taml. izstrādājumi, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6202.11 Sieviešu/meiteņu mēteļi u.taml. izstrādājumi of vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem ne adīti

6202.12 Sieviešu/meiteņu mēteļi u.taml. izstrādājumi no kokvilnas, ne adīti

6202.13 Sieviešu/meiteņu mēteļi u.taml. izstrādājumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6202.19 Sieviešu/meiteņu mēteļi u.taml. izstrādājumi no citām tekstilšķiedrām, ne adīti

6202.91 Sieviešu/meiteņu vējjakas u.taml. izstrādājumi of vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6202.92 Sieviešu/meiteņu vējjakas u.taml. izstrādājumi no kokvilnas, ne adīti

6202.93 Sieviešu/meiteņu vējjakas u.taml. izstrādājumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6202.99 Sieviešu/meiteņu vējjakas u.taml. izstrādājumi no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6203.11 Vīriešu/zēnu kostīmi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6203.12 Vīriešu/zēnu kostīmi, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6203.19 Vīriešu/zēnu kostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6203.21 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6203.22 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no kokvilnas, ne adīti

6203.23 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6203.29 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6203.31 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6203.32 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no kokvilnas, ne adīti

6203.33 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6203.39 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6203.41 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6203.42 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no kokvilnas, ne adīti

6203.43 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6203.49 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.11 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.12 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no kokvilnas, ne adīti

6204.13 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.19 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.21 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.22 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no kokvilnas, ne adīti

6204.23 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.29 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.31 Sieviešu/meiteņu žaketes, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.32 Sieviešu/meiteņu žaketes, no kokvilnas, ne adīti

6204.33 Sieviešu/meiteņu žaketes, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.39 Sieviešu/meiteņu žaketes, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.41 Sieviešu/meiteņu kleitas, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.42 Sieviešu/meiteņu kleitas, no kokvilnas, ne adīti

6204.43 Sieviešu/meiteņu kleitas, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.44 Sieviešu/meiteņu kleitas, no mākslīgām šķiedrām, ne adīti

6204.49 Sieviešu/meiteņu kleitas, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.51 Sieviešu/meiteņu svārki, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.52 Sieviešu/meiteņu svārki, no kokvilnas, ne adīti

6204.53 Sieviešu/meiteņu svārki, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.59 Sieviešu/meiteņu svārki, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.61 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.62 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no kokvilnas, ne adīti

6204.63 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.69 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6205.10 Vīriešu/zēnu krekli, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6205.20 Vīriešu/zēnu krekli, no kokvilnas, ne adīti

6205.30 Vīriešu/zēnu krekli, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6205.90 Vīriešu/zēnu krekli, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6206.10 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no zīda vai zīda atlikumiem, ne adīti

6206.20 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6206.30 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no kokvilnas, ne adīti

6206.40 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6206.90 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6207.11 Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses, no kokvilnas, ne adīti

6207.19 Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6207.21 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no kokvilnas, ne adīti

6207.22 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6207.29 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6207.91 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki, u.taml. no kokvilnas, ne adīti

6207.92 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki un rītasvārki, u.taml. no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6207.99 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki, u.taml. no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6208.11 Sieviešu/meiteņu apakšveļa un peņuāri, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6208.19 Sieviešu/meiteņu apakšveļa un peņuāri, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6208.21 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no kokvilnas, ne adīti

6208.22 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6208.29 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6208.91 Sieviešu/meiteņu biksītes un halāti, u.taml, no kokvilnas, ne adīti

6208.92 Sieviešu/meiteņu biksītes un halāti, u.taml, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6208.99 Sieviešu/meiteņu biksītes un halāti, u.taml, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6209.10 Zīdaiņu apģērbs no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6209.20 Zīdaiņu apģērbs no kokvilnas, ne adīti

6209.30 Zīdaiņu apģērbs no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6209.90 Zīdaiņu apģērbs no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6210.10 Apģērbs no tekstila filca un no neaustiem tekstila materiāliem

6210.20 Vīriešu/zēnu mēteļi un un līdzīgi izstrādājumi no impregnēta, pārklāta u.tml. austa tekstilauduma

6210.30 Sieviešu/meiteņu mēteļi un un līdzīgi izstrādājumi no impregnēta, pārklāta u.tml. austa tekstilauduma

6210.40 Vīriešu/zēnu apģērbs pārējie, izgatavoti no impregnēta, pārklāta u.tml. tekstilauduma

6210.50 Sieviešu/meiteņu apģērbs pārējie, izgatavoti no impregnēta, pārklāta u.tml., tekstilauduma

6211.11 Vīriešu/zēnu peldkostīmi, no tekstilmateriāliem ne adīti

6211.12 Sieviešu/meiteņu peldkostīmi, no tekstilmateriāliem, ne adīti

6211.20 Slēpošanas kostīmi, no tekstilmateriāliem, ne adīti

6211.31 Vīriešu/zēnu apģērbs pārējie, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6211.32 Vīriešu/zēnu apģērbs pārējie, no kokvilnas, ne adīti

6211.33 Vīriešu/zēnu apģērbs pārējie, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6211.39 Vīriešu/zēnu apģērbs pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6211.41 Sieviešu/meiteņu apģērbs pārējie, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6211.42 Sieviešu/meiteņu apģērbs pārējie, no kokvilnas, ne adīti

6211.43 Sieviešu/meiteņu apģērbs pārējie, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6211.49 Sieviešu/meiteņu apģērbs pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6212.10 Krūšturi un to daļas, no tekstilmateriāliem

6212.20 Zeķturi un to daļas, no tekstilmateriāliem

6212.30 Korsāžas un to daļas, no tekstilmateriāliem

6212.90 Korsetes, bikšturi u.tml.. izstrādājumi vai to daļas, no tekstilmateriāliem

6213.10 Mutautiņi, no zīda vai zīda atkritumiem, ne adīti

6213.20 Mutautiņi, no kokvilnas, ne adīti

6213.90 Mutautiņi, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6214.10 Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml.., no zīda vai zīda atkritumiem, ne adīti

6214.20 Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml., no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6214.30 Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml., no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6214.40 Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml., no mākslīgām šķiedrām, ne adīti

6214.90 Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml., no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6215.10 Kaklasaites un kravates, no zīda vai zīda atkritumiem, ne adīti

6215.20 Kaklasaites un kravates, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6215.90 Kaklasaites un kravates, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6216.00 Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, no tekstilmateriāliem, ne adīti

6217.10 Apģērba aksesuāri pārējie, no tekstilmateriāliem, ne adīti

6217.90 Apģērba vai drēbju daļas vai pārējie, no tekstilšķiedrām, ne adīti.

Ch. 63 Citi apdarināti tekstila izstrādājumi, lietoti apģērbi u.tml.

6301.10 Elektriski apsildāmās segas, no tekstilmateriāliem

6301.20 Segas (ne elektriskās) un ceļojuma segas, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

6301.30 Segas (ne elektriskās) un ceļojuma segas, no kokvilnas

6301.40 Segas (ne elektriskās) un ceļojuma segas, no sintētiskām šķiedrām

6301.90 Segas (ne elektriskās) un ceļojuma segas, no citiem tekstilmateriāliem

6302.10 Gultasveļa, no tekstilmateriāliem, adīti vai tamborēti materiāli

6302.21 Gultasveļa, no kokvilnas, apdruka, ne adīti

6302.22 Gultasveļa, no cilvēka radītām šķiedrām, apdruka, ne adīti

6302.29 Gultasveļa, no citiem tekstilmateriāliem, apdruka, ne adīti

6302.31 Gultasveļa, no kokvilnas, pārējie

6302.32 Gultasveļa, no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

6302.39 Gultasveļa, no citiem tekstilmateriāliem, pārējie

6302.40 Galdauti, no adīta vai tamborēta tekstila materiāla

6302.51 Galdauti, no kokvilnas, ne adīti

6302.52 Galdauti, no liniem, ne adīti

6302.53 Galdauti, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6302.59 Galdauti, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6302.60 Tualetes un virtuves tekstilijas, no frotē dvieļauduma vai citas frotē drānas, no kokvilnas

6302.91 Tualetes un virtuves tekstilijas, no kokvilnas, pārējie

6302.92 Tualetes un virtuves tekstilijas, of linu

6302.93 Tualetes un virtuves tekstilijas, no cilvēka radītām šķiedrām

6302.99 Tualetes un virtuves tekstilijas, no citiem tekstilmateriāliem

6303.11 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, no kokvilnas, adīti

6303.12 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, no sintētiskajām šķiedrām, adīti

6303.19 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, no cita tekstilmateriāla, adīti

6303.91 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, no kokvilnas, ne adīti

6303.92 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, no sintētiskajām šķiedrām, ne adīti

6303.99 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, of other tex mat, notadīti

6304.11 Gultasveļa no tekstilmateriāliem, pārējie, adīti vai tamborēti

6304.19 Gultasveļa no tekstilmateriāliem, pārējie, ne adīti vai tamborēti

6304.91 Mēbeļu dekoratīvā apdare pārējie, no tekstilmateriāliem, adīti vai tamborēti

6304.92 Mēbeļu dekoratīvā apdare pārējie, no kokvilnas, ne adīti vai tamborēti

6304.93 Mēbeļu dekoratīvā apdare pārējie, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti vai tamborēti

6304.99 Mēbeļu dekoratīvā apdare pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti vai tamborēti

6305.10 Maisi, somas vai preču iepakojumi, no džutas vai no citām tekstila lūksnes šķiedrām

6305.20 No citām tekstila lūksnes šķiedrām, no kokvilnas

6305.31 Maisi, somas vai preču iepakojumi, no polietilēna vai polipropilēna sloksnēm

6305.39 Maisi, somas vai preču iepakojumi, no citiem cilvēka radītiem tekstilmateriāliem

6305.90 No citām tekstila lūksnes šķiedrām, no citiem tekstilmateriāliem

6306.11 Brezenti, nojumes un sauljumi, no kokvilnas

6306.12 Brezenti, nojumes un sauljumi, no sintētiskām šķiedrām

6306.19 Brezenti, nojumes un sauljumi, no citiem tekstilmateriāliem

6306.21 Teltis, no kokvilnas

6306.22 Teltis, no sintētiskām šķiedrām

6306.29 Teltis, no citiem tekstilmateriāliem

6306.31 Buraudumi, no sintētiskām šķiedrām

6306.39 Buraudumi, no citiem tekstilmateriāliem

6306.41 Piepūšamie matrači, no kokvilnas

6306.49 Piepūšamie matrači, no citiem tekstilmateriāliem

6306.91 Tūristu piederumi pārējie, no kokvilnas

6306.99 Tūristu piederumi pārējie, no citiem tekstilmateriāliem

6307.10 Grīdas-lupatas, trauku-lupatas, putekļu lupatas un līdzīgi tīrīšanas tekstilizstrādājumi

6307.20 Piepūšamās drošības vestes un drošības jostas, no tekstilmateriāliem

6307.90 Apdarināti izstrādājumi, no tekstilmateriāliem, pārējie, ieskaitot apģērba aksesuārus

6308.00 Komplekti, kas sastāv no auduma un šķiedras paklāju un gobelēnu izgatavošanai, u.tml..

6309.00 Lietoti apģērbi un citi lietoti izstrādājumi

Tekstila un apģērba izstrādājumi 30-49, 64-96. sadaļās

HS No. Produkta nosaukums

3005.90 Vate, marle, saites un tiem līdzīgi

ex 3921.12} {Austi, adīti vai neausti audumi, pārklāti

ex 3921.13} {vai laminēti ar plastiku

ex 3921.90} {

ex 4202.12} {

ex 4202.22} {Bagāžas somas, rokas somas un preces ar ārējo virsmu

ex 4202.32} {pārsvarā no tekstilmateriāliem

ex 4202.92} {

ex 6405.20 Apavi ar filca zolēm un virspusi

ex 6406.10 Apavu virspuse, kas par 50% vai vairāk sastāv no tekstilmateriāla

ex 6406.99 Kāju sildītāji un supinatori no tekstilmateriāliem

6501.00 Cepuru formas, cepuru karkasi no filca; plakanas un cilindriskas filca sagataves

6502.00 Cepuru formas, pītas vai izgatavotas ar jebkura materiāla saturošo slokšņu palīdzību

6503.00 Filca cepures un citas filca galvassegas

6504.00 Cepures un citas galvassegas pītas vai izgatavotas ar jebkura materiāla saturošo slokšņu palīdzību

6505.90 Cepures un citas galvassegas, adītas vai izgatavotas no mežģīnēm, vai cita tekstilmateriāla

6601.10 Lietussargi un saulessargi, dārza tipa

6601.91 Citi lietussargu veidi, lietussargu uzmavas

6601.99 Citi lietussargi

ex 7019.10 Stiklašķiedras

ex 7019.20 Audumi no stiklašķiedras

8708.21 Drošības jostas mehāniskajiem transporta līdzekļiem

8804.00 Parašuti, to daļas un aksesuāri

9113.90 Pulksteņsiksnas, saites un aproces no tekstilmateriāliem

ex 9404.90 Spilveni no kokvilnas; polsterējumi; mīksti paliktņi u.tml.. izstrādājumi no tekstilmateriāliem

9502.91 Apģērbs lellēm

ex 9612.10 Austas lentes, no cilvēka radītām šķiedrām, ne tās, kuru platums ir mazāks par 30 mm un kuras ir iestiprinātas kārtridžos

__________________________

1 Cik tas iespējams, eksports no vismazāk attīstītās valsts Dalībvalsts var izmantot šo nosacījumu savā labā.

2 1 "Līguma gads" ir 12 mēnešu ilgs lika periods sākot no PTO Līgums spēkā stāšanās brīža un tam sekojošais 12 mēnešu intervāls.

3 Atbilstošie GATT 1994 nosacījumi neietver XIX pantu attiecībā uz produktiem, kas vēl nav integrēti GATT 1994, izņemot, ja īpaši to paredz Pielikuma 3. paragrāfs

4 Ierobežojumi nozīmē visus vienpusējos kvantitatīvos ierobežojumus, divpusējās vienošanās un citus pasākumus, kam ir tāda pati ietekme.

5 Muitas savienība var pielietot iekšējā tirgus aizsardzības līdzekli kā vienība vai arī tās dalībvalsts vārdā. Ja muitas savienība pielieto garantijas līdzekli kā vienība, visas prasības nopietna kaitējuma vai arī tā reālu draudu noteikšanai pamatojas uz muitas savienībā kā vienotā veselumā pastāvošiem nosacījumiem. Ja iekšējā tirgus aizsardzības līdzeklis tiek pielietots dalībvalsts vārdā, visas prasības nopietna kaitējuma vai arī tā reālu draudu noteikšanai pamatojas uz nosacījumiem, kuri pastāv šajā dalībvalstī un šāda līdzekļa piemērošana ir atļauta tikai šajā dalībvalstī.

6 Šādiem pieauguma draudiem ir jābūt izmērojamam lielumam un tā pastāvēšanai nepietiekošs pamatojums ir sūdzība, pieļāvums vai tikai iespējamība, piemēram, produktu apjomi eksportējošajās Dalībvalstīs.

LĪGUMS PAR TEHNISKAJĀM BARJERĀM TIRDZNIECĪBĀ

Dalībvalstis,

Atsaucoties uz Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundu,

Vēloties sekmēt GATT 1994 mērķus;

Atzīstot svarīgo ieguldījumu, ko starptautiskie standarti un atbilstības novērtēšanas sistēmas var šajā ziņā sniegt, uzlabojot ražošanas efektivitāti un nodrošinot starptautiskās tirdzniecības vadību;

Vēloties līdz ar to veicināt šādu starptautisko standartu un atbilstības novērtēšanas sistēmu izveidošanu;

Vēloties nodrošināt to, ka tehniskie noteikumi un standarti, ieskaitot iesaiņojumu, marķēšanas un preču etiķešu prasības un procedūras atbilstības tehniskajiem noteikumiem un standartiem noteikšana neradīs starptautiskajā tirdzniecībā nevajadzīgus šķēršļus;

Atzīstot, ka nevienu valsti nedrīkst atturēt no eksporta kvalitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas, vai cilvēku, dzīvnieku vai augu valsts un tās veselības, kā arī apkārtējās vides aizsardzības, vai krāpnieciskas prakses apkarošanas, tik lielā mērā, kādu tās atzīst par nepieciešamu, ievērojot prasību, ka tie netiks veikti pieļaujot patvaļīgu un nepamatotu diskrimināciju valstu starpā, kur dominē tie paši apstākļi vai arī slēpta starptautiskās tirdzniecības ierobežošana, un tos citādi piemērojot atbilstoši šī Līguma prasībām.

Atzīstot, ka nevienu valsti nedrīkst atturēt no pasākumu veikšanas, kas nepieciešami būtisku to drošības interešu aizsardzībai;

Atzīstot ieguldījumu, ko starptautiskā standartizācija var sniegt jaunattīstības valstīm, tām pārmantojot tehnoloģijas no attīstītām valstīm;

Atzīstot, ka jaunattīstības valstis var sastapties ar īpašām grūtībām tehnisko noteikumu un standartu, kā arī novērtēšanas procedūru un standartu atbilstības tehniskajiem noteikumiem noformulēšanā un izmantošanā, un izsakot vēlēšanos palīdzēt tām to centienos ;

Ar šo vienojas par sekojošo:

1. pants

Vispārējie nosacījumi

1.1. Vispārējie standartizācijas atbilstības novērtēšanas procedūru termini parasti atbilst Apvienoto Nāciju sistēmā un starptautiskajos standartizēšanas institūcijās pieņemtajām definīcijām, ņemot vērā to kontekstu un saskaņā ar šī Līguma mērķiem un nolūkiem.

1.2. Tomēr, šī Līguma kontekstā spēkā ir terminu nozīme, kas aprakstīta 1 pielikumā.

1.3. Visas preces, ieskaitot rūpniecības un lauksaimniecības preces, ir pakļautas šī Līguma nosacījumiem.

1.4. Pirkšanas specifikācijas, kuras sagatavojušas valdības institūcijas valdības institūciju ražošanas vai patērēšanas vajadzībām, nav pakļautas šī Līguma nosacījumiem, bet tiek iekļautas "Līgumā par valsts pasūtījumu" atbilstoši tā darbības sfērai.

1.5. Šī Līguma nosacījumi neattiecas uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kā noteikts "Līguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu izmantošanu" A pielikumā

1.6. Visas atsauces šajā Līgumā uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām jāizdara tā, lai ietvertu jebkurus turpmākos labojumus tajos un jebkurus noteikumu vai preču apjoma papildinājumus, izņemot nenozīmīgus labojumus un papildinājumus.

TEHNISKIE NOTEIKUMI UN STANDARTI

2. pants

Tehnisko noteikumu sagatavošana, pieņemšana un piemērošana, ko veic valdības centrālās institūcijas

Attiecībā uz savām valdības centrālajām institūcijām:

2.1. Dalībvalstis nodrošina precēm, kas importētas no jebkuras Dalībvalstis teritorijas, attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā līdzīgām vietējas izcelsmes precēm un līdzīgām precēm, kuru izcelsmes valsts ir jebkura cita valsts, piešķirtais.

2.2. Dalībvalstis nodrošina tehnisko noteikumu sagatavošanu, pieņemšanu vai piemērošanu tā, lai tie neizraisītu nevajadzīgu šķēršļu rašanos starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā kontekstā tehniskie noteikumi nedrīkst tirdzniecību ierobežot lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumiski pamatotu mērķi, ievērojot risku, ka tos varētu nepildīt. Šādi likumiskie mērķi inter alia ir: nacionālās drošības prasības; krāpnieciskas prakses gadījumu novēršana; cilvēku veselības un drošības aizsardzība, dzīvnieku vai augu valsts un tās veselības, vai apkārtējās vides aizsardzība. Šāda riska novērtēšanā inter alia jāņem vērā tādi atbilstoši elementi: pieejamā zinātniskā un tehniskā informācija, atbilstoša pārstrādes tehnoloģija vai preču galīgās izmantošanas plāni.

2.3. Tehnisko noteikumu ievērošana tiek pārtraukta, ja apstākļi vai mērķi, kādēļ tie tikuši pieņemti, vairs nepastāv vai arī, ja izmainītos apstākļus vai mērķus iespējams sasniegt mazāk ierobežojošā veidā.

2.4. Ja tehniskie noteikumi tiek pieprasīti un atbilstošie starptautiskie standarti ir spēkā vai to noteikšana ir nenovēršama, Dalībvalstis izmanto tos, vai attiecīgas to daļas, par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, izņemot gadījumu, kad šādi starptautiskie standarti vai attiecīgās daļas uzskatāmi par neefektīviem vai par neatbilstošiem līdzekļiem noteikto likumisko mērķu īstenošanai, piemēram, fundamentālu klimatisko vai ģeogrāfisko faktoru vai fundamentālu tehnoloģisko problēmu dēļ.

2.5. Dalībvalsts, kura sagatavo, pieņem vai piemēro tehnisko noteikumu, kuram var būt nozīmīga ietekme uz citu Dalībvalstu tirdzniecību, pēc citas Dalībvalsts pieprasījuma izskaidro šī tehniskā noteikuma pamatojumu saskaņā ar 2. līdz 4. paragrāfa nosacījumiem. Gadījumos, ja tehniskais noteikums ir sagatavots, pieņemts vai piemērots vienam no likumiski pamatotajiem mērķiem, kas skaidri minēts 2. paragrāfā, un kas ir atbilstošs attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, jāuzskata par starptautiskajai tirdzniecībai šķēršļus neradošu.

2.6. Lai cik vien plaši iespējams harmonizētu tehniskos noteikumus, Dalībvalstis savu iespēju robežās pilnībā piedalās starptautiskajās standartizēšanas institūcijās to preču starptautisko standartu sagatavošanā, kurām tās vai nu ir pieņēmušas vai gatavojas pieņemt tehniskos noteikumus.

2.7. Dalībvalstis pozitīvi izturas un uzskata par līdzvērtīgiem citu Dalībvalstu tehniskos noteikumus, pat ja pēdējo noteikumi atšķiras no pirmo noteikumiem, ja vien tās uzskata, ka šie noteikumi pilnībā sasniedz šo valstu noteikumu mērķus.

2.8. Nepieciešamības gadījumos Dalībvalstīm jāprecizē preču prasību tehniskie noteikumi drīzāk attiecībā uz to izpildi nekā uz dizainu vai aprakstu.

2.9. Gadījumos, kad neeksistē attiecīgs starptautiskais standarts vai tehniskais saturs ierosinātajam tehniskajam noteikumam neatbilst attiecīgo starptautisko standartu tehniskajam saturam un, ja tehniskajam noteikumam var būt ievērojama ietekme uz citu Dalībvalstu tirdzniecību, Dalībvalstis:

2.9.1. publicēs ziņojumu izdevumā par šāda tehniskā noteikuma ieviešanas plāniem visātrākajā iespējamajā laikā, lai tādējādi dotu iepēju ar to iepazīties ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs;

2.9.2. ar sekretariāta starpniecību paziņos citām Dalībvalstīm par precēm, uz kurām attiecas ierosinātais tehniskais noteikums kopā ar īsu norādījumu par tā uzdevumiem un būtību. Šādi ziņojumi tiek izdarīti cik vien ātri iespējams, tā, lai būtu iespējams ieviest labojumus un ņemt vērā izteiktos komentārus;

2.9.3. pēc attiecīga pieprasījuma sniedz citām Dalībvalstīm tehniskā noteikuma sīkākas detaļas vai kopijas un pēc iespējas norāda daļas, kuras būtiski atšķiras no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;

2.9.4. nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga lūguma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

2.10. Atbilstoši nosacījumiem 9. paragrāfa ievadā, gadījumos, kad Dalībvalstij rodas vai draud steidzamas drošības, veselības, vides aizsardzības vai nacionālās drošības problēmas, šī Dalībvalsts var pēc saviem ieskatiem atteikties no tiem soļiem, kas uzskaitīti 9. paragrāfā, ar noteikumu, ka šī Dalībvalsts pēc tehniskā noteikuma pieņemšanas:

2.10.1. nekavējoties paziņo par noteiktu tehnisko noteikumu un tā ietekmētajām precēm citām Dalībvalstīm ar sekretariāta starpniecību, īsi norādot šī tehniskā noteikuma mērķi un būtību, ieskaitot neatliekamo problēmu raksturu;

2.10.2. pēc attiecīga pieprasījuma izsniedz citām Dalībvalstīm tehniskā noteikuma kopijas

2.10.3. nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga pieprasījuma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

2.11. Dalībvalstis nodrošina, ka visi pieņemtie tehniskie noteikumi tiek nekavējoties publicēti vai citādi padarīti pieejami, lai tādējādi dotu iespēju ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs iepazīties ar tiem.

2.12. Izņemot to neatliekamo apstākļu gadījumus, kas minēti 10. paragrāfā, Dalībvalstis citādi nodrošina saprātīgu laika periodu starp tehnisko noteikumu publicēšanu un to spēkā stāšanos, lai dotu laiku ražotājiem eksportējošajās Dalībvalstīs un īpaši jaunattīstības Dalībvalstīs, pielāgot savas preces vai ražošanas metodes importējošās Dalībvalsts prasībām.

3. pants

Tehnisko noteikumu sagatavošana, pielāgošana un piemērošana, ko veic pašvaldības un nevalstiskās organizācijas

Attiecībā uz to pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām to teritorijās:

3.1. Dalībvalstis iespēju robežās veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs institūcijas darbojas atbilstoši 2. panta nosacījumiem, izņemot pienākumu paziņot, kā minēts 2. panta 9.2. un 10.1. paragrāfos.

3.2. Dalībvalstis nodrošina, ka par tajās esošo to pašvaldību, kuras ir tieši pakļautas centrālajai valdībai, izdotajiem tehniskajiem noteikumiem tiek paziņots atbilstoši 2. panta 9.2.un 10.1. paragrāfu nosacījumiem, norādot, ka netiek pieprasīts paziņot par tiem tehniskajiem noteikumiem, kuru tehniskais saturs pēc būtības ir tāds pats, kā attiecīgās Dalībvalsts centrālās valdības paziņotajiem tehniskajiem noteikumiem.

3.3. Dalībvalstis var pieprasīt, lai kontakti ar citām Dalībvalstīm, ieskaitot paziņojumus, informācijas un komentāru sniegšanu un sarunas, kas minēti 2. panta 9.un 10. paragrāfos, notiktu ar centrālo valdību.

3.4. Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri vietējām pašvaldībām varētu likt vai tās mudināt to teritorijās rīkoties neatbilstoši 2. panta nosacījumiem.

3.5. Saskaņā ar šo Līgumu Dalībvalstis ir pilnā mērā atbildīgas par visu 2. panta nosacījumu ievērošanu. Dalībvalstis formulē un īsteno pozitīvi tendētus pasākumus un mehānismus, lai mudinātu ne tikai centrālās valdības, bet arī citas institūcijas ievērot 2.panta nosacījumus.

4. pants

Standartu sagatavošana, pieņemšana un piemērošana

4.1. Dalībvalstis nodrošina, ka to centrālo valdību standartizēšanas institūcijas akceptē un ievēro "Standartu sagatavošanas, pieņemšanas un piemērošanas pozitīvās prakses kodeksu" šī Līguma Pielikumā 3 (turpmāk šajā Līgumā saukts "Pozitīvās prakses kodekss"). Tās veic tām pieejamos saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašvaldības un nevalstiskās standartizēšanas organizācijas to teritorijās, kā arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kurās Dalībvalstis vai to teritorijās esošās institūcijas ir biedra statusā, savās teritorijās akceptē un ievēro šo Pozitīvās prakses kodeksu. Turklāt Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri tieši vai netieši mudina šādas standartizēšanas institūcijas darboties neatbilstoši Pozitīvās prakses kodeksam. Dalībvalstu saistības attiecībā uz to, kā standartizēšanas institūcijas ievēro Pozitīvās prakses kodeksa nosacījumus, ir spēkā neatkarīgi no tā vai standartizēšanas institūcija ir akceptējusi Pozitīvās prakses kodeksu vai nē.

4.2. Standartizēšanas institūcijas, kuras ir akceptējušas un ievēro Pozitīvās prakses kodeksu, Dalībvalstis atzīst par šī Līguma principus ievērojošām.

ATBILSTĪBA TEHNISKAJIEM NOTEIKUMIEM UN STANDARTIEM

5. pants

Atbilstības novērtēšanas procedūras, ko veic centrālās valdības institūcijas

5.1. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad tiek pieprasīts pozitīvs apliecinājums par atbilstību tehniskajiem noteikumiem vai standartiem, to centrālās valdības piemēro sekojošus nosacījumus precēm, kuru izcelsme ir citu Dalībvalstu teritorijās:

5.1.1. atbilstības novērtēšanas procedūras tiek izstrādātas, pieņemtas un piemērotas tā, lai tirgus pieejamību līdzīgu preču ar izcelsmi citu Dalībvalstu teritorijās piegādātājiem nodrošinātu ar nosacījumiem, kas ir ne mazāk labvēlīgi kā līdzīgu vietējās izcelsmes preču vai tādu preču, kuru izcelsmes vieta ir jebkura cita valsts, piegādātājiem līdzīgā situācijā; šāda tirgus pieejamība paredz piegādātāju tiesības uz atbilsības novērtējumu saskaņā ar procedūras noteikumiem, tai skaitā iespēju veikt atbilstības novērtēšanas pasākumus uz vietas, kad to paredz šī procedūra, un saņemt sistēmas marķējumu;

5.1.2. atbilstības novērtēšanas procedūras netiek izstrādātas, pieņemtas vai piemērotas tā, lai vai to rezultātā radītu nevajadzīgus šķēršļus starptautiskajai tirdzniecībai. Tas inter alia nozīmē, ka atbilstības novērtēšanas procedūras nav stingrākas vai netiek piemērotas stingrāk, nekā nepieciešams, lai nodrošinātu importējošās Dalībvalsts pārliecību par preču atbilstību ar spēkā esošajiem tehniskajiem noteikumiem un standartiem, ievērojot risku, ko varētu radīt neatbilstība.

5.2. Īstenojot 1. paragrāfa nosacījumus, Dalībvalstis nodrošina, ka:

5.2.1. atbilstības novērtēšanas procedūras tiek veiktas un pabeigtas cik vien iespējams ātri un ne mazāk labvēlīgi tām precēm, kuru izcelsmes vieta ir citu Dalībvalstu teritorijās, nekā līdzīgām vietējās izcelsmes precēm;

5.2.2. standarta sagatavošanas laiks katrai atbilstības novērtēšanas procedūrai tiek publicēts, vai par plānoto sagatavošanas laiku tiek paziņots iesniedzējam pēc attiecīga pieprasījuma; saņemot iesniegumu, kompetenta institūcija nekavējoties iepazīstas ar dokumenta pareizību un informē iesnieguma autoru precīzi un sīki par visiem trūkumiem; kompetentā institūcija nosūta, cik vien drīz iespējams, precīzus un sīkus novērtējuma rezultātus iesnieguma autoram, tā lai pēdējais nepieciešamības gadījumā varētu veikt korekcijas; pat, ja iesniegumam ir trūkumi, kompetentā institūcija savu iespēju robežās un pēc iesniedzēja pieprasījuma turpina atbilstības novērtēšanu; pēc attiecīgas iesniedzēja prasības viņš tiek informēts par procedūras gaitu, kur tiek sniegti paskaidrojumi par katru kavēšanos.

5.2.3. informācijas prasības tiek ierobežotas līdz apjomam, kas ir nepieciešams atbilstības novērtēšanai un maksājumu aprēķināšanai;

5.2.4. konfidenciāla informācija attiecībā uz precēm, kuru izcelsmes vieta ir citu Dalībvalstu teritorijas un kura atklājas vai tiek sniegta sakarā ar šādām atbilstības novērtēšanas procedūrām, tiek respektēta tādā pašā veidā, kā attiecībā uz vietējās izcelsmes precēm un tā, lai tiktu aizstāvētas likumiskās komercintereses.

5.2.5. jebkuriem par atbilstības novērtēšanu piemērotiem maksājumiem precēm, kuru izcelsmes vieta ir citu Dalībvalstu teritorijas, ir jābūt vienādiem ar maksājumiem, kas tiek prasīti par atbilstības novērtēšanu līdzīgām vietējās izcelsmes precēm vai tādām precēm, kuru izcelsmes vieta ir jebkura cita valsts, ņemot vērā sakaru, transporta un citas izmaksas, kas rodas no atšķirībām iesnieguma autora tehniskā nodrošinājuma un atbilstības novērtēšanas institūcijas novietojuma dēļ;

5.2.6. tehniskā nodrošinājuma izvietojums, ko izmanto atbilstības novērtēšanas procedūrās un paraugu atlasē nedrīkst radīt nevajadzīgas neērtības iesniedzējiem un to pārstāvjiem;

5.2.7. gadījumos, kad preces specifikācijas tiek mainītas pēc tās atbilstības piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem un standartiem, atbilstības novērtēšanas procedūra modificētajai precei tiek ierobežota līdz apjomam, kas nepieciešams, lai pārliecinātos par to, vai prece vēl joprojām atbilst attiecīgajiem tehniskajiem noteikumiem un standartiem;

5.2.8. ir izstrādāta procedūra, lai pārbaudītu sūdzības attiecībā uz atbilstības novērtēšanas procedūras darbību un veiktu korekcijas pamatotas sūdzības gadījumā.

5.3. Nekas 1. un 2. paragrāfos neattur Dalībvalstis no pamatotu pārbaužu uz vietām veikšanas.

5.4. Gadījumos, kad nepieciešams pozitīvs apliecinājums par preču atbilstību tehniskajiem noteikumiem vai standartiem un starptautisko standartizēšanas institūciju atbilstošie norādījumi vai rekomendācijas, kas pastāv vai drīzumā tiks pabeigtas, Dalībvalstis nodrošina, ka centrālās valdības institūcijas izmanto tās vai attiecīgās to daļas kā pamatu šādu institūciju atbilstības novērtēšanas procedūrām, izņemot, ja pēc attiecīga lūguma ir ticis pienācīgi izskaidrots, ka šādi norādījumi, rekomendācijas vai attiecīgas to daļas nav pieņemamas ieinteresētajām Dalībvalstīm, inter alia sekojošu iemeslu dēļ: nacionālās drošības prasības, krāpšanas gadījumu novēršana; cilvēku veselības aizsardzība un drošība, dzīvnieku un augu valsts vai tās veselība, vai apkārtējā vide; fundamentāli klimatiskie vai citi ģeogrāfiskie faktori; fundamentālas tehnoloģiskas vai infrastruktūras problēmas.

5.5. Lai cik vien plaši iespējams saskaņotu atbilstības novērtēšanas procedūras, Dalībvalstis savu iespēju robežās pilnībā piedalās starptautiskajās standartizēšanas institūcijās novērtēšanas procedūru izstrādāšanā.

5.6. Gadījumos, kad nepastāv atbilstošs norādījums vai rekomendācija, ko sniegusi starptautiskā standartizēšanas institūcija vai arī ierosinātās atbilstības novērtēšanas procedūras tehniskais saturs neatbilst attiecīgajiem norādījumiem vai rekomendācijām, ko sniegušas starptautiskās standartizēšanas institūcijas, un, ja atbilstības novērtēšanas procedūrai var būt nopietna ietekme uz tirdzniecību ar citām Dalībvalstīm, Dalībvalstis:

5.6.1. publicē paziņojumu par šādas atbilstības novērtēšanas procedūras ieviešanas plāniem visātrākajā iespējamajā laikā, lai tādējādi dotu iepēju ar to iepazīties ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs;

5.6.2. ar Sekretariāta starpniecību paziņo citām Dalībvalstīm par precēm, uz kurām attiecas ierosinātā atbilstības novērtēšanas procedūra kopā ar īsu norādījumu par tās uzdevumiem un būtību. Šādi paziņojumi tiek izdarīti cik vien ātri iespējams, tā, lai būtu iespējams ieviest labojumus un izteikt komentārus;

5.6.3. pēc attiecīga pieprasījuma, sniedz citām Dalībvalstīm piedāvātās procedūras sīkākas detaļas vai kopijas un pēc iespējas norāda daļas, kuras būtiski atšķiras no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;

5.6.4. nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga pieprasījuma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

5.7. Atbilstoši nosacījumiem 6. paragrāfa ievadā, gadījumos, kad Dalībvalstij rodas vai draud steidzamas drošības, veselības, vides aizsardzības vai nacionālās drošības problēmas, šī Dalībvalsts var pēc saviem ieskatiem atteikties no tiem soļiem, kas uzskaitīti 6. paragrāfā, ar noteikumu, ka šī Dalībvalsts pēc procedūras pieņemšanas:

5.7.1. nekavējoties paziņo par noteiktu procedūru un tās ietekmētajām precēm citām Dalībvalstīm ar Sekretariāta starpniecību, īsi norādot šī tehniskā noteikuma mērķi un būtību, ieskaitot neatliekamo problēmu raksturu;

5.7.2. pēc attiecīga pieprasījuma izsniedz citām Dalībvalstīm procedūras kopijas;

5.7.3. nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga lūguma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

5.8. Dalībvalstis nodrošina, ka visas pieņemtās atbilstības novērtēšanas procedūras tiek nekavējoties publicētas vai citādi padarītas pieejamas, lai tādējādi dotu iespēju ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs iepazīties ar tām.

5.9. Izņemot to neatliekamo apstākļu gadījumus, kas minēti 7. paragrāfā, Dalībvalstis citādi nodrošina saprātīgu laika periodu starp atbilstības novērtēšanas procedūras publicēšanu un tās spēkā stāšanos, lai dotu laiku ražotājiem eksportējošajās Dalībvalstīs un īpaši jaunattīstības Dalībvalstīs, pielāgot savas preces vai ražošanas metodes importējošās Dalībvalsts prasībām.

6. pants

Centrālo valdības institūciju veiktās atbilstības novērtēšanas atzīšana

Attiecībā uz to centrālajām valdības institūcijām:

6.1. Neapejot 3. un 4. paragrāfu nosacījumus, Dalībvalstis to iespēju robežās nodrošina to, ka citu Dalībvalstu atbilstības novērtēšanas procedūras tiek akceptētas pat tad, ja šīs procedūras atšķiras no to pašu procedūrām, ja vien tās ir pārliecinātas, ka šādas procedūras nodrošina atbilstību piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem vai standartiem, kas līdzvērtīgi pašu procedūrām. Tiek atzīts, ka iepriekšējas konsultācijas var būt nepieciešamas, lai panāktu savstarpēji apmierinošu izpratni, sevišķi attiecībā uz:

6.1.1. adekvātu un ilgstošu attiecīgo atbilstības novērtēšanas institūciju tehnisko kompetenci eksportējošajā Dalībvalstī, tā, lai būtu pārliecība par to atbilstības novērtēšanas rezultātu turpmāko uzticamību; šajā sakarā, piemēram ar akreditācijas palīdzību apliecināta atbilstība attiecīgajiem norādījumiem vai rekomendācijām, ko sniegušas starptautiskās standartizācijas institūcijas, tiek uzskatīta par veiktu atbilstošā tehniskajā kompetencē;

6.1.2. atbilstības novērtēšanas rezultātu akceptēšanas ierobežošanu tikai tādējādi, kā to izstrādājušas nozīmētās institūcijas eksportējošajā Dalībvalstī.

6.2. Dalībvalstis nodrošina, ka to atbilstības novērtēšanas procedūras cik vien iespējams veicina 1. paragrāfa nosacījumu īstenošanu.

6.3. Dalībvalstīm tiek ieteikts pēc citu Dalībvalstu pieprasījuma, uzsākt sarunas, lai noslēgtu līgumus par katras no šīm Dalībvalstīm atbilstības novērtēšanas procedūru savstarpēju atzīšanu. Dalībvalstis var pieprasīt, lai šādi līgumi atbilstu 1. paragrāfa kritērijiem un būtu abpusēji apmierinoši attiecībā tirdzniecības ar attiecīgajām pusēm veikšanas potenciālu.

6.4. Dalībvalstīm tiek ieteikts atļaut citu Dalībvalstu teritorijās esošajām atbilstības novērtēšanas institūcijām piedalīties to atbilstības novērtēšanas procedūrās ar nosacījumiem, kas ir ne mazāk labvēlīgi, kā tie, kas piešķirti to teritorijā vai kādas citas valsts teritorijā esošajām institūcijām.

7. pants

Pašvaldību veiktās atbilstības novērtēšanas procedūras

Attiecībā uz Dalībvalstu pašvaldībām to teritorijās:

7.1. Dalībvalstis iespēju robežās veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs institūcijas darbojas atbilstoši 5. un 6. panta nosacījumiem, izņemot pienākumu paziņot, kā minēts 5. panta 6.2. un 7.1. paragrāfos.

7.2. Dalībvalstis nodrošina, ka par Dalībvalstu to pašvaldību, kuras ir tieši pakļautas centrālajai valdībai, atbilstības novērtēšanas procedūrām tiek paziņots atbilstoši 5. panta 6.2.un 7.1. paragrāfu nosacījumiem, norādot, ka netiek pieprasīts paziņot par tiem tehniskajiem noteikumiem, kuru tehniskais saturs pēc būtības ir tāds pats, kā attiecīgās Dalībvalsts centrālās valdības paziņotie tehniskie noteikumi.

7.3. Dalībvalstis var pieprasīt, lai kontakti ar citām Dalībvalstīm, ieskaitot paziņojumus, informācijas un komentāru sniegšanu un sarunas, kas minēti 5. panta 6.un 7. paragrāfos, notiktu ar centrālo valdību.

7.4. Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri pašvaldībām varētu likt, vai tās mudināt, to teritorijās rīkoties neatbilstoši 5. un 6. pantu nosacījumiem.

7.5. Saskaņā ar šo Līgumu Dalībvalstis ir pilnā mērā atbildīgas par visu 5. un 6. pantu nosacījumu ievērošanu. Dalībvalstis formulē un īsteno pozitīvi tendētus pasākumus un mehānismus, lai mudinātu ne tikai centrālās valdības, bet arī citas institūcijas, ievērot 5. un 6. pantu nosacījumus.

8. pants

Nevalstisko institūciju veiktās atbilstības novērtēšanas procedūras

8.1. Dalībvalstis iespēju robežās veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka nevalstiskās organizācijas to teritorijās, kuras veic atbilstības novērtēšanas procedūras, darbotos atbilstoši 5. un 6. panta nosacījumiem, izņemot pienākumu paziņot par paredzamajām atbilstības novērtēšanas procedūrām. Turklāt Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri šādām institūcijām varētu likt, vai tās mudināt, to teritorijās rīkoties neatbilstoši 5. un 6. pantu nosacījumiem.

8.2. Dalībvalstis nodrošina, ka to centrālo valdību institūcijas uzticas nevalstisko organizāciju izstrādātajām atbilstības novērtēšanas procedūrām tikai tad, šie pēdējie ievēro 5. un 6. pantu nosacījumus, izņemot pienākumu paziņot par ierosinātajām novērtēšanas procedūrām.

9. pants

Starptautiskās un reģionālās sistēmas

9.1. Gadījumos, kad tiek pieprasīts pozitīvs apstiprinājums atbilstībai tehniskajam noteikumam vai standartam, Dalībvalstis atbilstoši savām iespējām noformulē un pieņem atbilstības novērtēšanas starptautiskās sistēmas un kļūst par to biedriem, vai piedalās tajās.

9.2. Dalībvalstis veic tādus saprātīgus pasākumus, kādi tām var būt pieejami, lai nodrošinātu, ka atbilstības novērtēšanas starptautiskās un reģionālās sistēmas, kurās attiecīgās institūcijas to teritorijās ir Dalībvalstis vai dalībnieces, atbilstu 5. un 6.pantu nosacījumiem. Turklāt, Dalībvalstis neveic tādus pasākumus, kas ietekmē, tieši vai netieši, prasību vai pamudinājumu šādām sistēmām darboties, tā lai tās neatbilstu 5. un 6. pantu nosacījumiem.

9.3. Dalībvalstis nodrošina, ka to centrālo valdību institūcijas uzticas starptautiskajām vai reģionālajām atbilstības novērtēšanas sistēmām tikai tik lielā mērā, par cik šīs sistēmas atbilst attiecīgajiem 5. un 6. pantu nosacījumiem.

INFORMĀCIJA UN PALĪDZĪBA

10. pants

Informācija par tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām

10.1. Katra Dalībvalsts nodrošina pieprasījumu izskatīšanas centra darbību, kurš spēj sniegt atbildes uz visiem būtiskajiem pieprasījumiem no citām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs, kā arī sniegt atbilstošus dokumentus attiecībā uz:

10.1.1. jebkuriem tehniskajiem noteikumiem, kurus pieņēmušas vai ierosinājušas tās teritorijā centrālās vai pašvaldību institūcijas, kā arī nevalstiskas organizācijas, kurām ir likumiskas tiesības ieviest tehnisku noteikumu, vai arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru dalībnieku vai biedru sastāvā ir šādas institūcijas;

10.1.2. jebkuriem standartiem, kurus pieņēmušas vai ierosinājušas tās teritorijā centrālās vai pašvaldību institūcijas, kā arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru dalībnieku vai biedru sastāvā ir šādas institūcijas;

10.1.3. jebkurām atbilstības novērtēšanas procedūrām vai ierosinātajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras izmanto to teritorijā centrālās vai pašvaldību institūcijas, vai nevalstiskas organizācijas, kurām ir likumiskas tiesības ieviest tehnisku noteikumu, vai arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru dalībnieku vai biedru sastāvā ir šādas institūcijas.

10.1.4. Dalībvalsts vai attiecīgu centrālo valdību vai vietējo pašvaldību to teritorijās dalību un piedalīšanos starptautiskajās un reģionālajās standartizēšanas institūcijās un atbilstības novērtēšanas sistēmās, kā arī divpusējos un daudzpusējos līgumos šī Līguma ietvaros; tai jābūt spējīgai sniegt būtisku informāciju par šādu sistēmu un pasākumu nosacījumiem;

10.1.5. paziņojumu, kas publicēti saskaņā ar šo Līgumu, atrašanās vietām, vai informāciju par to, kur šādu informāciju iespējams iegūt; un

10.1.6. pieprasījumu izskatīšanas centru, kas minēti 3. paragrāfā, atrašanās vietām.

10.2. Ja tomēr, juridisku vai administratīvu iemeslu dēļ, Dalībvalsts izveidojusi vairāk nekā vienu pieprasījumu izskatīšanas centru, šī Dalībvalsts sniedz otrai Dalībvalstij pilnīgu un plašu informāciju par katra šī pieprasījumu izskatīšanas centra atbildības apjomu. Turklāt šī Dalībvalsts nodrošina, ka jebkuri pieprasījumi, kas adresēti nepareizajam pieprasījumu izskatīšanas centram, tiek nekavējoties nogādāti pareizajā centrā.

10.3. Katra Dalībvalsts veic savu iespēju robežās piemēro saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pastāv viens vai vairāki pieprasījumu izskatīšanas centri, kuri spēj atbildēt uz visiem būtiskajiem pieprasījumiem, kuri saņemti no citām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs, kā nodrošina attiecīgo dokumentu vai informācijas par to, kur tos iespējams saņemt, izsniegšanu attiecībā uz:

10.3.1. jebkuriem standartiem, ko pieņēmušas vai ierosinājušas tās teritorijā nevalstiskās standartizēšanas organizācijas, vai reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru biedri vai dalībnieces šīs institūcijas ir; un

10.3.2. jebkurām atbilstības novērtēšanas procedūrām, vai ierosinātajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras to teritorijās izmanto nevalstiskās organizācijas vai reģionālās institūcijas, kuru biedri vai dalībnieces šīs institūcijas ir;

10.3.3. attiecīgo nevalstisko institūciju to teritorijās dalību vai piedalīšanos starptautiskajās un reģionālajās standartizēšanas institūcijās un atbilstības novērtēšanas sistēmās, kā arī divpusējos un daudzpusējos pasākumos šī Līguma ietvaros; tām jābūt spējīgām sniegt saprātīgu informāciju par šādu sistēmu un pasākumu nosacījumiem.

10.4. Dalībvalstis veic tām pieejamus saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ja citas Dalībvalstis vai ieinteresētās puses citās Dalībvalstīs lūdz dokumentu kopijas atbilstoši šī Līguma nosacījumiem, tās tiek izsniegtas par objektīvu samaksu (ja vispār tāda ir noteikta), kura ir, īstās piegādes izmaksas neieskaitot, tāda pati kā attiecīgās Dalībvalsts valsts piederīgiem1 vai jebkuras citas Dalībvalsts pilsoņiem.

10.5. Attīstītās Dalībvalstis, ja to lūdz citas Dalībvalstis, nodrošina tulkojumu angļu, franču vai spāņu valodās tiem dokumentiem, uz kuriem attiecas īpašā paziņošana, kā arī apjomīgu dokumentu, vai šādu dokumentu kopsavilkuma gadījumā.

10.6. Sekretariāts, saņemot paziņojumus atbilstoši šī Līguma nosacījumiem, izsūta paziņojumu kopijas visām Dalībvalstīm un ieinteresētajām standartizēšanas un atbilstības novērtēšanas institūcijām, kā arī pievērš jaunattīstības Dalībvalstu uzmanību jebkuram paziņojumam attiecībā uz tās sevišķi interesējošajām precēm.

10.7. Kad Dalībvalsts ir panākusi vienošanos ar jebkuru citu valsti vai valstīm par jautājumiem attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem vai atbilstības novērtēšanas procedūrām, kam var būt nozīmīga ietekme uz tirdzniecību, tad vismaz vienas Dalībvalsts līguma puse paziņo citām Dalībvalstīm ar sekretariāta starpniecību par precēm, kuras attiecas uz šo līgumu un pievieno īsu līguma aprakstu. Ieinteresētajām Dalībvalstīm iesaka pēc attiecīga pieprasījuma uzsākt konsultācijas ar citām Dalībvalstīm, lai noslēgtu līdzīgus līgumus vai vienotos par to piedalīšanos šādos līgumos.

10.8. Nekas šajā Līgumā netiek interpretēts kā tāds, kas pieprasa:

10.8.1. tekstu publicēšanu citā valodā, nekā Dalībvalsts valoda;

10.8.2. projektu detaļu vai kopiju izsniegšanu citā valodā, nekā Dalībvalsts valoda, izņemot 5. paragrāfā noteiktos gadījumus; vai

10.8.3. Dalībvalstīm sniegt jebkuru informāciju, kuras atklāšanu tā uzskata par pretēju to būtiskajām drošības interesēm.

10.9. Paziņojumi sekretariātam jāiesniedz angļu, franču vai spāņu valodā.

10.10. Dalībvalstis nozīmē vienu centrālās valdības iestādi, kura ir atbildīga par nosacījumu īstenošanu nacionālā līmenī attiecībā uz paziņojuma procedūrām un saskaņā ar šo Līgumu, izņemot nosacījumus, kas ietverti 3. pielikumā.

10.11. Ja tomēr juridisku vai administratīvu iemeslu dēļ, atbildība par paziņojuma procedūrām tiek sadalīta starp divām vai vairākām centrālās valdības iestādēm, ieinteresētā Dalībvalsts sniedz citām Dalībvalstīm pilnīgu un plašu informāciju par katras šīs iestādes atbildības apjomu.

11. pants

Tehniskā palīdzība citām Dalībvalstīm

11.1. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma konsultē citas Dalībvalstis, īpaši jaunattīstības Dalībvalstis par tehnisko noteikumu sagatavošanu.

11.2. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma konsultē citas Dalībvalstis, īpaši jaunattīstības Dalībvalstis, un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji akceptētiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz nacionālo standartizācijas institūciju izveidošanu un piedalīšanos starptautiskajās standartizācijas institūcijās, kā mudina savas nacionālās standartizācijas institūcijas rīkoties līdzīgi.

11.3. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma savu iespēju robežās veic saprātīgus pasākumus, lai izveidotu regulējošas institūcijas savās teritorijās citu Dalībvalstu, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstu konsultēšanai, kā arī sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz:

11.3.1. regulējošo institūciju, vai atbilstības tehniskajiem noteikumiem novērtēšanas institūciju izveidošanu; un

11.3.2. metodēm, ar kurām vislabāk var panākt tehnisko noteikumu ievērošanu.

11.4. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma veic tām pieejamos saprātīgos pasākumus, lai sagatavotu priekšlikumu, kas ierosināms citām Dalībvalstīm, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstīm, un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz atbilstības standartiem, kas pieņemti lūguma iesniedzējas Dalībvalstis teritorijā, novērtēšanas institūciju izveidošanu.

11.5. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma konsultē citas Dalībvalstis, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstis un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz pasākumiem, kas veicami šādu valstu ražotājiem, ja tie vēlas iegūt piekļuvi atbilstības novērtēšanas sistēmām, kuras izmanto valdības vai nevalstiskās organizācijas tās Dalībvalsts teritorijā, kura saņem lūgumu.

11.6. Dalībvalstis, kuras ir starptautisko vai reģionālo atbilstības novērtēšanas sistēmu biedri vai dalībnieces, konsultē citas Dalībvalstis, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstis un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz institūciju un tiesiskās bāzes izveidošanu, kura dotu tām iespēju pildīt dalības vai piedalīšanās saistības šādās sistēmās.

11.7. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma ierosina tādām institūcijām to teritorijās, kuras ir starptautisko vai reģionālo atbilstības novērtēšanas sistēmu biedri vai dalībnieces, konsultēt citas Dalībvalstis, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstis, un apsver pēdējo pieprasījumus pēc tehniskās palīdzības attiecībā uz tādu institūciju izveidošanu, kuras dotu attiecīgajām institūcijām to teritorijās iespēju pildīt dalības vai piedalīšanās saistības.

11.8. Sniedzot padomu un tehnisko palīdzību citām Dalībvalstīm atbilstoši 1.-7. paragrāfiem, Dalībvalstis piešķir prioritāti vismazāk attīstīto Dalībvalstu vajadzībām.

12. pants

Speciālā un diferencētā attieksme pret jaunattīstības Dalībvalstīm

12.1. Dalībvalstis piešķir diferencētu un labvēlīgāku attieksmi šī Līguma jaunattīstības Dalībvalstīm, ievērojot sekojošos nosacījumus, kā arī attiecīgos citu šī Līguma Pantu nosacījumus.

12.2. Dalībvalstis vērš īpašu uzmanību uz šī Līguma nosacījumiem attiecībā uz jaunattīstības Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem un ņem vērā jaunattīstības Dalībvalstu īpašās attīstības, finansiālās un tirdzniecības vajadzības šī Līguma īstenošanā, gan nacionālā līmenī, gan izmantojot šī Līguma institucionālos pasākumus.

12.3. Dalībvalstis, sagatavojot un piemērojot tehniskos noteikumus, standartus un atbilstības novērtēšanas procedūras, ņem vērā jaunattīstības Dalībvalstu īpašās attīstības, finansiālās un tirdzniecības vajadzības šī Līguma īstenošanā, lai nodrošinātu, ka šādi tehniskie noteikumi, standarti un atbilstības novērtēšanas procedūras nerada nevajadzīgus šķēršļus eksportam no jaunattīstības Dalībvalstīm.

12.4. Dalībvalstis atzīst, ka, lai gan jaunattīstības Dalībvalstīs starptautiskie standarti, norādījumi vai rekomendācijas var pastāvēt to īpašos tehnoloģiskos un sociāli-ekonomiskos apstākļos, jaunattīstības Dalībvalstis pieņem noteiktus tehniskos noteikumus, standartus vai atbilstības novērtēšanas procedūras, kuru mērķis ir saglabāt vietējo tehnoloģiju, ražošanas metodes un procesus, kas ir savienojami ar to attīstības vajadzībām. Tāpēc Dalībvalstis atzīst, ka no jaunattīstības Dalībvalstīm netiek sagaidīts, lai tās izmantotu starptautiskos standartus par bāzi to tehniskajiem noteikumiem, kuri neatbilst to attīstības, finansiālajām un tirdzniecības vajadzībām.

12.5. Dalībvalstis savu iespēju robežās veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka starptautiskās standartizēšanas institūcijas un starptautiskās atbilstības novērtēšanas sistēmas tiek organizētas un darbojas veicinot aktīvu un visas Dalībvalstis pārstāvošu attiecīgo institūciju piedalīšanos, ievērojot jaunattīstības Dalībvalstu speciālās problēmas.

12.6. Dalībvalstis savu iespēju robežās veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka starptautiskās standartizēšanas institūcijas pēc jaunattīstības Dalībvalstu pieprasījuma iepazītos ar iespēju un, ja iespējams, sagatavotu starptautiskos standartus attiecībā uz precēm, par kurām jaunattīstības Dalībvalstīm ir īpaša interese.

12.7. Dalībvalstis atbilstoši 11. panta nosacījumiem sniedz tehnisko palīdzību jaunattīstības Dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošana un piemērošana nerada jaunattīstības Dalībvalstu eksporta pieaugumam un dažādībai nevajadzīgus šķēršļus. Nosakot tehniskās palīdzības noteikumus un apstākļus, jāņem vērā pieprasījumu izteikušo Dalībvalstu, un īpaši vismazāk attīstīto Dalībvalstu attīstības pakāpe.

12.8. Ar šo atzīst, ka jaunattīstības Dalībvalstis var saskarties ar īpašām problēmām, ieskaitot institucionālas un infrastruktūras problēmas, tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanas un piemērošanas jomā. Tālāk tiek atzīts, ka jaunattīstības Dalībvalstu īpašās attīstības un tirdzniecības vajadzības, kā arī to tehnoloģiskās attīstības pakāpe, var traucēt saistību pildīšanu pilnā mērā saskaņā ar šo Līgumu. Tāpēc Dalībvalstis pilnā mērā ievēro šo faktu. Attiecīgi, lai nodrošinātu, ka jaunattīstības Dalībvalstis spēj pildīt šo Līgumu, Tirdzniecības tehnisko barjeru komitejai, kas minēta 13. pantā (šajā Līgumā saukta - "Komiteja"), tiek dota iespēja pēc to attiecīga pieprasījuma noteikt precizētus, laika ziņā ierobežotus šī Līguma saistību pilnīgus vai daļējus izņēmumus. Izskatot šādus lūgumus, Komiteja ņem vērā speciālās problēmas tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanas un piemērošanas jomā, un jaunattīstības Dalībvalsts speciālās attīstības un tirdzniecības vajadzības, kā arī tās tehnoloģiskās attīstības pakāpi, kas var traucēt saistību pildīšanu pilnā mērā saskaņā ar šo Līgumu. Komiteja īpaši ņem vērā vismazāk attīstīto valstu speciālās attīstības problēmas.

12.9. Konsultāciju laikā attīstīto valstu Dalībvalstis patur prātā īpašās grūtības, ar kurām nācās sastapties jaunattīstības Dalībvalstīm noformulējot un īstenojot standartus un tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras, un vēloties palīdzēt jaunattīstības Dalībvalstīm to centienos šajā virzienā, attīstīto valstu Dalībvalstis ņem vērā iepriekšminētās speciālās vajadzības attiecībā uz finansēšanu, tirdzniecību un attīstību.

12.10. Komiteja periodiski iepazīstas ar šajā Līgumā noteikto īpašo un diferencēto stāvokli, kas piešķirts jaunattīstības Dalībvalstīm nacionālā un starptautiskā līmenī.

INSTITŪCIJAS, KONSULTĀCIJAS UN STRĪDU NOREGULĒŠANA

13. pants

Tirdzniecības tehnisko barjeru komiteja

13.1. Ar šo tiek izveidota Tirdzniecības tehnisko barjeru komiteja, kas sastāv no katras Dalībvalstis pārstāvjiem. Komiteja ievēl savu priekšsēdētāju un sapulcējas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, lai Dalībvalstis varētu konsultēties par jebkuriem jautājumiem attiecībā uz šī Līguma darbību vai tā mērķu īstenošanu. Komiteja veic tādus pienākumus, kādus tai paredz šis Līgums vai deleģē Dalībvalstis.

13.2. Komiteja pēc nepieciešamības izveido darba grupas vai citas institūcijas, kuras veic tām tādus pienākumus, kādus Komiteja tām deleģējusi atbilstoši šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem.

13.3. Ar šo jāsaprot, ka jāizvairās no nevajadzīgas dublēšanās starp darbu saskaņā ar šo Līgumu un to, ko veic valdības citās tehniskajās organizācijās. Komitejai jāizpēta šī problēma, lai mazinātu šādu dublēšanos.

14. pants

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

14.1. Konsultācijas un strīdu noregulēšana attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas ietekmē šī Līguma darbību, notiek sadarbībā ar Strīdu noregulēšanas institūciju un ievēro, mutatis mutandis, GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumus, kas precizēti un piemēroti "Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu".

14.2. Pēc strīdus puses lūguma, vai arī pēc tās iniciatīvas, komisija var izveidot tehnisko ekspertu grupu, tādu tehnisku jautājumu risināšanai, kam nepieciešams detalizēts ekspertu izvērtējums.

14.3. Tehnisko ekspertu grupas ievēro 2 pielikuma procedūras.

14.4. Augstāk minētās strīdu noregulēšanas procedūras var piemērot gadījumos, kad Dalībvalsts uzskata, ka otra Dalībvalsts nav panākusi apmierinošus rezultātus atbilstoši 3.4., 7.8. un 9. pantiem un tās tirdzniecības intereses tikušas ievērojami skartas. Šajā sakarā, šādi rezultāti ir tādi paši kā gadījumā, ja attiecīgā institūcija būtu Dalībvalsts.

NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

15. pants

Nobeiguma nosacījumi

Atrunas (rezervācijas)

15.1. Attiecībā uz jebkuriem šī Līguma nosacījumiem bez citu Dalībvalstu piekrišanas nevar tikt ieviestas nekādas atrunas (rezervācijas).

Pārskats

15.2. Katra Dalībvalsts uzreiz pēc datuma, kurā tā pievienojusies PTO Līgumam, informē Komiteju par esošajiem vai veiktajiem šī Līguma īstenošanas un pārvaldes nodrošināšanas pasākumiem. Par jebkurām izmaiņām šādos pasākumos arī jāpaziņo Komitejai.

15.3. Komiteja veic gada pārskatu par šī Līguma, ņemot vērā tā mērķus, izpildi un darbību.

15.4. Ne vēlāk kā trešā gada beigās pēc PTO Līguma stāšanās spēkā un katra triju gadu perioda beigās, Komiteja pārskata šī Līguma darbību un izpildi, ieskaitot nosacījumus, kas attiecas uz atklātību, lai rekomendētu šī Līguma tiesību un pienākumu noregulējumu pēc nepieciešamības, tādejādi veicinot abpusējas ekonomiskās priekšrocības un tiesību un pienākumu līdzsvaru, neapejot 12. panta nosacījumus. Ievērojot inter alia pieredzi, kas gūta Līguma īstenošanā, Komiteja pēc nepieciešamības, iesniedz ierosinājumus šī Līguma tekstu labojumus Preču tirdzniecības padomei.

Pielikumi

15.5. Šī Līguma pielikumi ir tā neatņemamas sastāvdaļas.

1. pielikums

TERMINI UN TO DEFINĪCIJAS ŠĪ LĪGUMA NOLŪKĀ

Terminiem, kas sniegti 1991. gada ISO/IEC 2. Norādījumu sestajā izdevumā "Vispārējie termini un to definīcijas attiecībā uz standartizēšanu un ar to saistīto darbību" un kas lietoti šajā Līgumā ir tāda pati nozīme, kā minēto Norādījumu definīcijās dotā, ņemot vērā, ka pakalpojumi tiek izslēgti no šī Līguma darbības sfēras. Šī Līguma nolūkā vēl spēkā ir sekojošas definīcijas:

1. Tehniskais noteikums

Dokuments, kas atspoguļo preču īpašības vai ar tām saistītos procesus un ražošanas metodes, ieskaitot spēkā esošos administratīvos nosacījumus, atbilstība kuram ir obligāta. Tas var ietvert vai apskatīt tikai un vienīgi terminoloģiju, simbolus, iepakojumu, marķēšanu vai etiķešu prasības, kā tie ir piemēroti precei, procesam vai ražošanas metodei.

Paskaidrojoša piezīme

Definīcija ISO/IEC 2.Norādījumā nav pašpietiekama, bet pamatojas uz tā saukto "ķieģeļu" sistēmu.

2. Standarts

Dokuments, kuru apstiprinājusi atzīta institūcija, kas vispārējai un atkārtotai izmantošanai sagatavo likumus, norādījumus vai preču un ar tām saistīto procesu un ražošanas metožu raksturojumus, kuru ievērošana nav obligāta. Tas var ietvert vai apskatīt tikai un vienīgi terminoloģiju, simbolus, iepakojumu, marķēšanu vai etiķešu prasības kas attiecas uz preci, procesu vai ražošanas metodi.

Paskaidrojoša piezīme

Termini, kas definēti ISO/IEC 2. Norādījumā, skar preces, procesus un pakalpojumus. Šis Līgums attiecas tikai uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas savukārt attiecas uz precēm vai procesiem un ražošanas metodēm. Standarti, kā tie definēti ISO/IEC 2. Norādījumā, var būt neobligāti vai obligāti. Šī Līguma nolūkā standarti tiek definēti kā neobligāti un tehniskie noteikumi kā obligāti dokumenti. Standarti, kurus sagatavo starptautiskā standartizācijas kopiena, balstās uz konsensusa principa. Šis Līgums aptver arī dokumentus, kuri nebalstās uz konsensusa principa.

3. Atbilstības novērtēšanas procedūras

Jebkura procedūra, kas tieši vai netieši izmantota, lai konstatētu, ka tiek pildītas atbilstošās prasības tehniskajos noteikumos vai standarti.

Paskaidrojoša piezīme

Atbilstības novērtēšanas procedūras inter alia ietver paraugu ņemšanas, analīžu un inspekcijas procedūras; atbilstības novērtēšanu, apstiprināšanu un apliecināšanu; reģistrāciju, akreditēšanu un pieņemšanu, kā arī to kombinācijas.

4. Starptautiskā institūcija vai sistēma

Institūcija vai sistēma, kurā atļauts piedalīties vismaz visu Dalībvalstu attiecīgajām institūcijām.

5. Reģionālā institūcija vai sistēma

Institūcija vai sistēma, kurā atļauts piedalīties tikai dažu Dalībvalstu attiecīgām institūcijām.

6. Centrālās valdības institūcijas

Centrālā valdība, tās ministrijas un departamenti vai jebkura institūcija, kas attiecībā uz kādu darbību atrodas centrālās valdības kontrolē.

Paskaidrojoša piezīme

Eiropas Kopienu gadījumā spēkā ir nosacījumi, kas attiecas uz centrālās valdības institūcijām. Tomēr reģionālās institūcijas vai atbilstības novērtēšanas sistēmas var izveidot Eiropas Kopienu ietvaros, un šādos gadījumos tās ir pakļautas šī Līguma nosacījumiem par reģionālajām institūcijām vai atbilstības novērtēšanas sistēmām.

7. Pašvaldības un to institūcijas

Pārvaldes institūcijas, ne centrālā valdība, (piem. štati, provinces, Zemes, kantoni, municipalitātes, u.t.t.), to ministrijas vai departamenti, kā arī jebkura institūcija, kas attiecībā uz kādu darbību atrodas šādas valdības kontrolē.

8. Nevalstiskā organizācija

Ne centrālās valdības institūcija un ne vietējās pašvaldības institūcija, arī nevalstiska institūcija, kurai ir likumiskas tiesības piemērot tehnisko noteikumu.

2. pielikums

TEHNISKO EKSPERTU GRUPAS

Sekojošas procedūras ir spēkā tehnisko ekspertu grupām, kuras izveidotas atbilstoši 14.panta nosacījumiem:

1. Tehnisko ekspertu grupas pakļaujas padomes prasībām. Par to atsauksmju nosacījumiem un detalizētām darbības procedūrām lemj padome un tie ziņo padomei.

2. Piedalīšanās tehnisko ekspertu grupās ir iespējama tikai personām ar profesionālu pieredzi attiecīgajā jomā.

3. Strīda pušu pilsoņi nedarbojas tehnisko ekspertu grupā bez strīda pušu koplīguma, vien izņēmuma gadījumos, ja padome uzskata, ka nepieciešamība pēc speciālas zinātniskas ekspertīzes nevar tikt īstenota citādi. Strīda pušu valdības amatpersonas nedarbojas tehnisko ekspertu grupā. Tehniskās ekspertu grupas biedri pilda savus individuālos pienākumus, nevis kā valdības pārstāvji, ne arī kā jebkuras organizācijas pārstāvji. Valdības vai organizācijas nesniedz norādījumus attiecībā uz jautājumiem pirms to nav izdarījusi tehnisko ekspertu grupa.

4. Tehnisko ekspertu grupas konsultējas un saņem informāciju un tehnisku padomu no jebkura avota, kas tiem šķiet piemērots. Pirms ekspertu tehniskā grupa uzsāk šādas informācijas vai padoma meklēšanu no avota, kas atrodas Dalībvalsts jurisdikcijā, tā informē Dalībvalsts valdību. Jebkurai Dalībvalstij jāatbild nekavējoties un pilnībā uz jebkuru ekspertu tehniskās grupas lūgumu šādas informācijas iegūšanai, ja ekspertu tehniskā grupa to uzskata par nepieciešamu un piemērotu.

5. Strīdus pusēm ir pieejama visa attiecīgā informācija, kas sniegta tehnisko ekspertu grupai, ja vien tā nav konfidenciāla. Konfidenciālā informācija, kas sniegta tehnisko ekspertu grupai netiek izpausta bez informācijas sniedzēja — valdības, organizācijas vai personas formāla pilnvarojuma. Ja šāda informācija tehnisko ekspertu grupai tiek pieprasīta, bet šādas informācijas izpaušanai tehnisko ekspertu grupa nav saņēmusi attiecīgo pilnvarojumu, tad valdība, organizācija vai persona - informācijas sniedzēji, sagatavo nekonfidenciālu šīs informācijas kopsavilkumu.

6. Tehnisko ekspertu grupa iesniedz ziņojuma projektu ieinteresētajām Dalībvalstīm, lai iegūtu to komentārus un attiecīgi ņemtu tos vērā nobeiguma ziņojumā, kuru arī izplata ieinteresētajām Dalībvalstīm pēc iesniegšanas padomē.

3. pielikums

POZITĪVĀS PRAKSES KODEKSS STANDARTU SAGATAVOŠANĀ, PIEŅEMŠANĀ UN PIEMĒROŠANĀ

Vispārēji nosacījumi

A. Šī Kodeksa nolūkā spēkā ir šī Līguma 1. pielikuma definīcijas.

B. Šis Kodekss ir pieejams jebkuras PTO Dalībvalsts teritorijā esošas standartizēšanas institūcijas akceptam, vai tā būtu centrālās valdības institūcija, vietējā pašvaldība vai nevalstiska organizācija; arī jebkurai valdības reģionālajai standartizēšanas institūcijai, kur viena vai vairāki biedri ir PTO Dalībvalstis; un jebkurai nevalstiskai reģionālajai standartizēšanas organizācijai, kur viens vai vairāki biedri ir PTO Dalībvalstis (šajā Kodeksā sauktas kopumā par "standartizēšanas institūcijām" un atsevišķi — "standartizēšanas institūcija").

C. Standartizēšanas institūcijas, kuras ir pievienojošās vai izstājušās no šī Kodeksa par šo faktu paziņo ISO/IEC Informācijas centram Ženēvā. Paziņojumā jānorāda attiecīgās institūcijas nosaukums un adrese, kā arī tās patreizējās un plānotās darbības apjoms. Paziņojumu var nosūtīt vai nu tieši ISO/IEC Informācijas centram, vai arī ar ISO/IEC nacionālās biedrorganizācijas starpniecību, vai vēlams, ar attiecīgā nacionālā biedra vai ISONET starptautiskā dalībnieka starpniecību, pēc iespējām.

Būtiski nosacījumi

D. Attiecībā uz standartiem, standartizēšanas institūcija piešķir tādu labvēlības statusu precēm, kuru izcelsmes vieta ir jebkuras citas PTO Dalībvalsts teritorija, kas ir ne mazāks kā līdzīgām iekšzemes izcelsmes precēm un līdzīgām precēm, kuru izcelsmes vieta ir jebkura cita valsts, piešķirtais

E. Standartizēšanas institūcija nodrošina to, ka standarti netiek sagatavoti, pieņemti vai piemēroti, lai radītu, vai to rezultātā rastos nevajadzīgi šķēršļi starptautiskajā tirdzniecībā.

F. Ja starptautiskie standarti pastāv vai to pabeigšana ir neizbēgama, standartizēšanas institūcija izmanto tos, vai to attiecīgās daļas, kā bāzi gatavotajiem standartiem, izņemot gadījumu, ja šādi starptautiski standarti vai attiecīgās daļas būtu mazefektīvi vai neatbilstoši, piemēram, nepietiekama aizsardzības līmeņa vai fundamentālu klimatisko vai ģeogrāfisko faktoru vai fundamentālu tehnoloģisku problēmu dēļ.

G. Lai harmonizētu standartus cik vien plaši iespējams, standartizēšanas institūcija atbilstošā veidā un pilnā mērā savu iespēju robežās piedalās starptautisko standartu sagatavošanā, ko veic attiecīgās starptautiskās standartizēšanas institūcijas attiecībā uz jautājumu, par kuru tā vai nu ir pieņēmusi vai plāno pieņemt standartus. Standartizēšanas institūcijām Dalībvalsts teritorijā piedalīšanās noteiktā starptautiskās standartizēšanas pasākumā notiek ar vienas delegācijas starpniecību, kura pārstāv visas standartizēšanas institūcijas teritorijā, kas ir pieņēmusi, vai plāno pieņemt standartus par jautājumu, uz kuru starptautiskais standartizēšanas pasākums attiecas.

H. Standartizēšanas institūcija Dalībvalsts teritorijā dara visu iespējamo, lai izvairītos no standartizēšanas institūciju darba dublēšanas nacionālajā teritorijā vai pārklāšanās ar attiecīgu starptautisko vai reģionālo standartizēšanas institūciju darbu. Pēdējie arī dara visu iespējamo, lai panāktu nacionālo vienprātību attiecībā uz to izveidotajiem standartiem. Līdzīgi, reģionālā standartizēšanas institūcija dara visu iespējamo, lai izvairītos no attiecīgo starptautisko standartizēšanas institūciju darba dublēšanas vai pārklāšanas.

I. Ja nepieciešams, standartizēšanas institūcija precizē standartus pamatojoties uz prasībām pret precēm, attiecībā uz to izpildīšanu nevis uz dizainu vai raksturojošām īpašībām.

J. Vismaz reizi katros sešos mēnešos standartizēšanas institūcija publicē darba programmu, kurā norādīti tās nosaukums un adrese, standarti, kurus tā patreiz gatavo un standarti, kurus tā ir pieņēmusi iepriekšējā laika periodā. Standarts atrodas sagatavošanā no brīža, kad pieņemts lēmums par standarta pieņemšanu līdz brīdim, kamēr šis standarts ir pieņemts. Specifisku standartu projektu nosaukumi pēc attiecīga pieprasījuma tiek sniegti angļu, franču vai spāņu valodā. Paziņojums par darba programmu tiek publicēts nacionālā vai, atsevišķos gadījumos, reģionālā standartizēšanas pasākumu izdevumā.

Darba programma katram standartam norāda, atbilstoši ISONET noteikumiem, klasifikāciju atbilstoši tēmai, sasniegto standarta izstrādāšanas posmu, un atsauces uz jebkuriem starptautiskajiem standartiem, kas ņemti tam par pamatu. Ne vēlāk kā šīs darba programmas publicēšanas laikā, standartizēšanas institūcija paziņo par tās pastāvēšanu ISO/IEC Informācijas centram Ženēvā.

Paziņojumā ir standartizēšanas institūcijas nosaukums un adrese, tā izdevuma nosaukums un adrese, kurā publicēta darba programma, programmas cena ( ja tāda ir), kā un kur to var iegūt. Paziņojumu var nosūtīt tieši ISO/IEC Informācijas centram, vai, vēlams, ar attiecīgā nacionālā biedra vai ISONET starptautiskā dalībnieka starpniecību, pēc iespējām.

K. ISO/IEC nacionālais biedrs dara visu, lai kļūtu par ISONET biedru vai nozīmētu citu institūciju, kas kļūtu par biedru, kā arī, lai iegūtu visaugstākā līmeņa dalību, kas iespējama ISONET biedram. Citas standartizēšanas institūcijas dara visu, lai saistītu sevi ar ISINET biedru.

L. Pirms standarta pieņemšanas, standartizēšanas institūcijas atvēl vismaz 60 dienu ilgu laika periodu, lai ieinteresētās puses PTO Dalībvalsts teritorijā varētu iesniegt komentārus par standarta projektu. Šo laiku tomēr var saīsināt gadījumos, kad rodas neatliekamas drošības, veselības vai apkārtējās vides problēmas vai šo problēmu draudi. Ne vēlāk kā komentāru termiņa sākumā standartizēšanas institūcija publicē paziņojumu, kas izziņo komentāru termiņu publikācijā, kā minēts J paragrāfā. Šāds paziņojums ietver iespējami daudz norāžu par to, kur standarta projekts atšķiras no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

M. Pēc jebkuras ieinteresētās puses PTO Dalībvalsts teritorijā pieprasījuma, standartizēšanas institūcija nekavējoties izsniedz, vai sagatavo standarta projekta kopiju, kuru tā iesniegusi komentāriem. Jebkuras nodevas par šo pakalpojumu, neskaitot no patiesās piegādes izmaksas, ir vienādas ārvalstu un iekšzemes pusēm.

N. Standartizēšanas institūcija tālākajā standarta izstrādāšanā ņem vērā komentārus, kas saņemti komentāru iesniegšanas termiņa laikā. Uz komentāriem, kas saņemti ar tādu standartizēšanas institūciju starpniecību, kuras ir pievienojušies Pozitīvās prakses kodeksam, pēc to attiecīga pieprasījuma tiek sniegta iespējami ātra atbilde. Atbildē ir paskaidrojums par to, kāpēc atkāpšanās no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem ir nepieciešama.

O. Ja standarts ir pieņemts, tas tiek nekavējoties publicēts.

P. Pēc jebkuras ieinteresētās puses PTO Dalībvalsts teritorijā pieprasījuma, standartizēšanas institūcija nekavējoties izsniedz vai sagatavo tās pēdējās darba programmas vai sagatavotā standarta kopiju. Jebkuras nodevas, kas tiek pieprasītas par šo pakalpojumu, neskaitot to patiesās piegādes izmaksas, ir vienādas ārvalstu un vietējām pusēm.

Q. Standartizēšanas institūcija ar izpratni izturas un sniedz atbilstošu konsultāciju iespēju attiecībā uz iesniegumiem par šī Kodeksa darbību, ko sagatavo standartizēšanas institūcijas, kas ir pievienojušās Pozitīvās prakses kodeksam. Sūdzības risinot, tā rīkojas objektīvi.

___________

1 Ar "valsts piederīgiem" šeit, PTO Dalībvalsts atsevišķas muitas teritorijas gadījumā, tiek domātas personas, fiziskas vai juridiskas, kuras pastāvīgi dzīvo vai kurām ir reāls un funkcionējošs rūpniecisks vai komerciāls uzņēmums šajā muitas teritorijā.

LĪGUMS PAR AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTAJIEM INVESTĪCIJU PASĀKUMIEM

Dalībvalstis,

uzskatot, ka Ministri Punta del Este Deklarācijā panākuši vienošanos, par to, ka "ievērojot GATT pantu darbības izpēti attiecībā uz tirdzniecību ierobežojošu un kropļojošu ietekmi, kāda ir investīciju pasākumiem, sarunās rūpīgi jāizstrādā turpmākie pasākumi, kas var būt nepieciešami, lai izvairītos no šādas nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecību" ;

vēloties veicināt pasaules tirdzniecības attīstību un tās liberalizācijas pieaugumu, kā arī nodrošināt starptautiski neierobežotas investīcijas tā, lai palielinātu visu tirdzniecības partneru, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstīs, ekonomisko izaugsmi, vienlaicīgi nodrošinot brīvu konkurenci;

ievērojot īpašās jaunattīstības un it īpaši vismazāk attīstīto Dalībvalstu tirdzniecības, attīstības un finansiālās vajadzības;

atzīstot, ka noteikti investīciju pasākumi var radīt tirdzniecību ierobežojošas un kropļojošas sekas;

ar šo vienojas par sekojošo:

1. pants

Darbības sfēra

Šis Līgums ir piemērojams tikai ar preču tirdzniecību saistītajiem investīciju pasākumiem ( šī Līguma tekstā — "PreTIP").

2. pants

Nacionālais režīms un kvantitatīvie ierobežojumi

1. Nemazinot citas tiesības un saistības GATT 1994, neviena Dalībvalsts nedrīkst piemērot PreTIP, kas neatbilst GATT 1994 III panta vai XI panta nosacījumiem.

2. Šī Līguma pielikumā tiek sniegts ilustratīvs to PreTIP saraksts, kuri neatbilst nacionālā režīma saistībām, kā minēts GATT 1994. III panta 4. paragrāfā un saistībām par vispārēju kvantitatīvo ierobežojumu likvidēšanu, kā nosaka GATT 1994 XI panta 1. paragrāfs.

3. pants

Izņēmumi

Visi izņēmumi saskaņā ar GATT 1994 ir atbilstoši jāpiemēro šī Līguma nosacījumiem.

4. pants

Jaunattīstības Dalībvalstis

Jaunattīstības Dalībvalsts var uz laiku atkāpties no 2. panta nosacījumiem tik lielā mērā un tādā veidā, kā to pieļauj GATT 1994 XVIII panta nosacījumi, Izskaidrojuma par GATT 1994 maksājumu bilances nosacījumiem un Deklarācijas par tirdzniecības pasākumiem, kas veikti maksājumu bilances mērķiem (pieņemta 1979. gada 28. novembrī (BISD 26S/205 -209)) nosacījumi, Dalībvalstij atkāpjoties no GATT 1994 III un XI pantu nosacījumiem.

5. pants

Notifikācija un pārejas pasākumi

1. Dalībvalstīm 90 dienu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā jāpaziņo Preču tirdzniecības padomei par visiem veiktajiem PreTIP, kuri neatbilst šī Līguma nosacījumiem. Par šādiem vispārīgi un īpaši veiktiem PreTIP pasākumiem tiek paziņots, norādot to galvenās iezīmes.1

2. Katra Dalībvalsts pārtrauc visus PreTIP, par kuriem ir paziņots saskaņā ar 1.paragrāfu attīstītās Dalībvalsts gadījumā divu gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā, attiecīgi piecu gadu laikā jaunattīstības Dalībvalsts gadījumā un septiņu gadu laikā vismazāk attīstītās Dalībvalsts gadījumā.

3. Preču tirdzniecības padome var pēc attiecīga pieprasījuma pagarināt tādu PreTIP izbeigšanas pārejas periodu, par kuriem paziņots saskaņā ar 1. paragrāfu jaunattīstības Dalībvalstij, ieskaitot vismazāk attīstītās Dalībvalstis, kura pierāda sevišķas grūtības šī Līguma nosacījumu īstenošanā. Izskatot šādu lūgumu, Preču tirdzniecības padomei jāņem vērā attiecīgās Dalībvalsts vajadzības individuālajā attīstībā, finansiālajā un tirdzniecības jomā.

4. Pārejas perioda laikā Dalībvalsts nedrīkst mainīt neviena PreTIP, kuri ir spēkā PTO Līguma stāšanās spēkā datumā, termiņus, par kuriem tā ir paziņojusi saskaņā ar 1.paragrāfu, tādejādi palielinot neatbilstības pakāpi 2. paragrāfa nosacījumiem. Tādiem PreTIP, kas uzsākti mazāk kā 180 dienas pirms PTO Līguma stāšanās spēkā datuma nav priekšrocības attiecībā uz pārejas perioda pasākumiem, ko paredz 2. paragrāfs.

5. Neskatoties uz 2. paragrāfa nosacījumiem, Dalībvalsts, lai neradītu neizdevīgus apstākļus izveidotajiem uzņēmumiem, kuri jau ir pakļauti PreTIP pasākumiem saskaņā ar 1. paragrāfu, var pārejas periodā piemērot tos pašus PreTIP jaunām investīcijām (i) ja šādas investīcijas rezultātā preces ir tādas pašas kā jau izveidoto uzņēmumu preces, un (ii) ja ir nepieciešams izvairīties no konkurences apstākļu kropļošanas starp jauno investīciju un jau izveidoto uzņēmumu. Par jebkuriem šādi jaunai investīcijai piemērotiem PreTIP jāpaziņo Preču tirdzniecības padomei. Šāda PreTIP termiņiem ir jābūt ekvivalentiem konkurējošajā iedarbībā ar tiem, kuri ir spēkā izveidotajiem uzņēmumiem, un tie vienlaicīgi jāpārtrauc. Šāda PreTIP termiņiem ir jābūt ekvivalentiem konkurējošajā iedarbībā ar tiem, kuri ir spēkā izveidotajiem uzņēmumiem, un tie vienlaicīgi jāpārtrauc

6. pants

Atklātība

1. Dalībvalstis attiecībā uz PreTIP pasākumiem atkārtoti apliecina savas saistības pret atklātības un notifikācijas prasībām GATT 1994 X pantā, traktējot "Notifikāciju" saskaņā ar 1979. gada 28. novembrī pieņemto Izskaidrojumu par notifikāciju, konsultācijām, strīdu noregulēšanu un uzraudzību un 1994. gada 15. aprīlī pieņemto Ministru lēmumu par notifikācijas procedūrām.

2. Katra Dalībvalsts paziņo Sekretariātam par publikācijām, kurās varētu būt minēti PreTIP pasākumi, ieskaitot tos, kurus veic reģionālās un vietējās pašvaldības un varas iestādes to teritorijās.

3. Katra Dalībvalsts ar izpratni izturas pret informācijas pieprasījumiem un nodrošina vienādas konsultāciju iespējas par jebkuru šī Līguma kontekstā radušos jautājumu, ko ierosina cita Dalībvalsts. Atbilstoši GATT 1994 X pantam, nevienai Dalībvalstij netiek pieprasīta tādas informācijas publiskošana, kuras izpaušana varētu traucēt likuma ievērošanu vai kā citādi būtu pretrunā ar sabiedriskajām interesēm, vai kaitētu noteiktu sabiedrisko vai privāto uzņēmumu likumīgajām komercinteresēm.

7. pants

Komiteja ar tirdzniecību saistīto investīciju pasākumu jautājumos

1. Ar šo tiek izveidota "Komiteja ar tirdzniecību saistīto investīciju pasākumu jautājumos" (turpmāk šī Līguma tekstā "Komiteja") un tā ir pieejama visām Dalībvalstīm. Komiteja izvēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, pulcējas ne retāk kā reizi gadā un citos gadījumos pēc Dalībvalsts pieprasījuma.

2. Komiteja pilda pienākumus, kurus tai uzdevusi Preču tirdzniecības padome. Komiteja nodrošina Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jebkuriem jautājumiem, kas attiecas uz šī Līguma darbību un tā īstenošanu.

3. Komiteja kontrolē šī Līguma darbību un īstenošanu, kā arī katru gadu par to ziņo Preču tirdzniecības padomei.

8. pants

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, kas precizēti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu, ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu šī Līguma kontekstā.

9. pants

Preču tirdzniecības padomes pārskats

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, Preču tirdzniecības padome pārskata šī Līguma darbību un, ja nepieciešams, ierosina Ministru Konferencei izdarīt labojumus tā tekstā. Šī pārskata gaitā Preču tirdzniecības padome lemj, vai Līgums jāpapildina ar nosacījumiem par investīciju politiku un konkurences politiku.

PIELIKUMS

ILUSTRATĪVAIS SARAKSTS

1. Nacionālā režīma statusam, ko paredz GATT 1994 III panta 4. paragrāfs, neatbilstošie PreTIP var būt arī tie, kuri ir obligāti vai ievērojami saskaņā ar iekšzemes likumdošanu vai saskaņā ar administratīvajiem noteikumiem, vai arī tie, kuru ievērošana ir nepieciešama, lai iegūtu priekšrocību, un kuri pieprasa:

(a) lai uzņēmums pirktu vai izmantotu iekšzemes izcelsmes vai jebkuras iekšzemes preces, kuras precizētas kā noteiktas preces, preču daudzums vai preču vērtība, vai kā daudzuma proporcija vai vietējās ražošanas vērtība; vai

(b) ka uzņēmuma importēto preču pirkšana vai izmantošana tiek ierobežota ar daudzumu, kas saistāms ar iekšzemes preču, ko tā eksportē, daudzumu un vērtību.

2. Kvantitatīvo ierobežojumu, ko paredz GATT 1994 XI panta 1. paragrāfs, vispārējai likvidēšanai neatbilstošie PreTIP var būt arī tie, kuri ir obligāti vai ievērojami saskaņā ar iekšzemes likumdošanu vai saskaņā ar administratīvajiem noteikumiem, vai arī tie, kuru ievērošana ir nepieciešama, lai iegūtu priekšrocību, un kuri ierobežo:

(a) uzņēmumam tādu produktu importu, ko izmanto iekšzemes ražošanai vai saistībā ar to vispār, kā arī daudzumos, kuri saistīti ar uzņēmuma eksportēto iekšzemes preču daudzumu un vērtību;

(b) uzņēmumam tādu produktu importu, ko izmanto iekšzemes ražošanai vai saistībā ar to, ierobežojot tā piekļuvi preču apmaiņai ar ārvalstīm līdz tādam apjomam, ko nosaka uz šo uzņēmumu attiecināmā ienākošā ārvalstu preču apmaiņa; vai

(c) uzņēmuma produktu eksportu vai pārdošanu eksportam attiecībā uz kādām precēm, produkta apjomu vai vērtību, vai noteiktu uzņēmuma iekšzemes produkcijas apjoma vai vērtības proporciju.

_________________

1 Ja PreTIP pasākumi tiek veikti varas iestāžu kompetences robežās pēc to ieskatiem, par katru īpašu piemērošanas gadījumu jāziņo. Nav jāatklāj informācija, kura varētu kaitēt noteiktu uzņēmumu likumīgajām komercinteresēm.

LĪGUMS
par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 VI panta īstenošanu

Ar šo Dalībvalstis vienojas par sekojošo:

I DAĻA

1.pants

Principi

Antidempinga pasākums tiek piemērots tikai pie 1994.gada GATT VI pantā paredzētajiem apstākļiem un atbilstoši izmeklēšanai, kas uzsākta 1 un veikta saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem. Sekojošie noteikumi reglamentē 1994.gada GATT VI panta piemērošanu, ciktāl pasākumi tiek veikti antidempinga likumdošanas vai noteikumu ietvaros.

2.pants

Dempinga noteikšana

2.1. Šī Līguma nozīmē, prece tiek uzskatīta par realizētu dempinga apstākļos, t.i. par tādu, kura tiek realizēta citas valsts tirdzniecībā zem savas normālās vērtības, ja eksporta cena precei, kura tiek eksportēta no vienas valsts uz citu, ir zemāka par salīdzinošo cenu parastajā tirdzniecības apritē līdzīgām precēm, ja tās paredzētas patēriņam eksportētāja valstī.

2.2. Ja nenotiek līdzīgas preces realizācija parastajā tirdzniecības apritē eksportētājas valsts iekšējā tirgū vai, ja sakarā ar noteiktu situāciju tirgū vai zemu pārdošanas apjomu eksportētājas valsts iekšējā tirgū2 šāda pārdošana neļauj veikt pienācīgu salīdzināšanu, dempinga starpība (marža) tiek noteikta, salīdzinot ar līdzīgas preces salīdzinošajām cenām, kad tā tiek eksportēta uz attiecīgo trešo valsti, ar noteikumu, ka šī cena ir reprezentatīva, vai ar ražošanas izmaksām izcelsmes valstī, pieskaitot pienācīgu administratīvo, realizācijas un vispārējo izmaksu un peļņas summu.

2.2.1. Līdzīgas preces realizācija eksportētājas valsts iekšējā tirgū vai pārdošana trešajā valstī par cenām, kuras ir zem vienas vienības (fiksētas vai variējamas) ražošanas izmaksām, pieskaitot administratīvās, realizācijas un vispārējās izmaksas, var tikt uzskatīta par tādu, kas neiekļaujas parastajā tirdzniecības apritē sakarā ar cenu, un var netikt ņemta vērā normālās vērtības noteikšanā tikai tad, ja institūcijas3 nosaka, ka šāda realizācija tiek veikta paplašināta laika perioda ietvaros4 un ievērojamos daudzumos5, un par cenām, kas neparedz visu izmaksu pilnīgu atgūšanu saprātīgā laika periodā. Ja cenas, kuras ir zem vienas vienības izmaksām pārdošanas laikā, ir augstākas par vidējām svērtajām vienas vienības izmaksām apskatāmā perioda laikā, šādas cenas tiek uzskatītas par tādām, kas paredz izmaksu atgūšanu saprātīgā laika periodā.

2.2.1.1. 2.paragrāfa mērķiem izmaksas normāli tiek aprēķinātas, balstoties uz izmeklēšanai pakļautā eksportētāja vai ražotāja vesto uzskaiti, ar noteikumu, ka šāda uzskaite ir atbilstoša eksportētājas valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar apskatāmās preces ražošanu un realizāciju. Institūcijām jāapsver visi pieejamie pierādījumi par faktisko izmaksu noteikšanu, arī tie, kurus sniedzis eksportētājs vai ražotājs izmeklēšanas gaitā, ar noteikumu, ka eksportētājs vai ražotājs ir vēsturiski izmantojis šādus sadalījumus, it īpaši attiecībā uz materiālo un nemateriālo vērtību atbilstošo amortizācijas periodu un kapitālieguldījumu izdevumu un citu attīstības izmaksu izslēgšanas noteikšanu. Ja vien tās nav jau atspoguļotas izmaksu sadalījumos šī apakšpunkta ietvaros, izmaksas tiek atbilstoši koriģētas attiecībā uz tām neatkārtojošajām izmaksu pozīcijām, kas ir ieguldījums nākotnes un/vai patreizējā ražošanas attīstībā, vai apstākļiem, kuros izmaksas apskatāmajā periodā ir ietekmētas uzsākšanas operāciju rezultātā6.

2.2.2. 2. paragrāfa mērķiem administratīvo, realizācijas un vispārējo izmaksu un peļņas summām jābalstās uz faktiskajiem datiem attiecībā uz līdzīgas preces ražošanu un realizāciju parastajā tirdzniecības apritē, ko veic izmeklēšanai pakļautais eksportētājs vai ražotājs. Ja šādas summas nevar noteikt šajā veidā, šīs summas var noteikt, pamatojoties uz:

(i) faktiskajām summām, ko attiecīgais eksportētājs vai ražotājs izdevis un realizējis, attiecībā uz tādas pašas vispārējas kategorijas preces ražošanu un pārdošanu izcelsmes valsts iekšējā tirgū;

(ii) citu eksportētāju vai ražotāju, kuri pakļauti izmeklēšanai attiecībā uz līdzīgu preču ražošanu un realizāciju izcelsmes valsts iekšējā tirgū, faktiski izdotās un realizētās vidējās svērtās summas;

(iii) jebkuru citu piemērotu metodi, ar noteikumu, ka šādi noteiktais peļņas apjoms nepārsniedz citu eksportētāju vai ražotāju normāli realizēto peļņu, pārdodot tās pašas vispārējās kategorijas preces izcelsmes valsts iekšējā tirgū.

2.3. Gadījumos, ja nepastāv eksporta cena vai, ja attiecīgās institūcijas uzskata, ka eksporta cena nav ticama sakarā ar eksportētāja un importētāja savienību vai kompensācijas vienošanos starp eksportētāju un importētāju vai trešo pusi, eksporta cenu var noteikt, pamatojoties uz cenu, par kādu importētās preces tiek pirmoreiz atkārtoti pārdotas neatkarīgam pircējam vai, ja preces netiek atkārtoti pārdotas neatkarīgam pircējam, vai netiek atkārtoti pārdotas tādā pašā stāvoklī, kādā tās importētas, pamatojoties uz tādiem saprātīgiem nosacījumiem, kādus nosaka institūcijas.

2.4. Eksporta cenu un normālo vērtību ir jāsalīdzina objektīvi. Šo salīdzinājumu jāizdara tādā pat tirdzniecības līmenī, parasti ex-factory (rūpnīcas cenu) līmenī, un attiecībā uz realizāciju, kas pēc iespējas veikta vienā un tajā pašā laikā. Katrā gadījumā pienācīgi jāņem vērā, pēc to būtības, atšķirības, kuras ietekmē cenu salīdzināmību, t.sk. atšķirības pārdošanas apstākļos un nosacījumos, nodokļu maksājumos, tirdzniecības līmeņa, apjomu, fiziskā raksturojuma ziņā, un jebkādas citas atšķirības, kuras arī ietekmē cenu salīdzināmību7. 3.paragrāfā minētajos gadījumos jāņem vērā arī izmaksas, t.sk. nodokļus un nodevas, kuras rodas starp importēšanu un tālākpārdošanu, un uzkrāto peļņu. Ja šajos gadījumos ir ietekmēta cenu salīdzināmība, institūcijas nosaka normālo vērtību pie tirdzniecības līmeņa, kurš ir ekvivalents izveidotās eksporta cenas tirdzniecības līmenim, vai arī izdara atbilstošas korekcijas, kā to nosaka šis paragrāfs. Institūcijas norāda attiecīgajām pusēm, kāda informācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu objektīvu salīdzinājumu, un neuzliktu šīm pusēm nepamatotu pierādīšanas slogu.

2.4.1. Ja salīdzināšana saskaņā ar 4.paragrāfu prasa valūtu konvertāciju, šāda konvertācija veicama, pielietojot valūtas maiņas kursu pārdošanas dienā8, ar noteikumu, ka ja ārvalsts valūtas pārdošana mērķa tirgos ir tieši saistīta ar attiecīgo eksporta pārdošanu, tiek lietots sagaidāmās pārdošanas valūtas maiņas kurss. Valūtas kursu svārstības tiek ignorētas, un veicot izmeklēšanu, institūcijām ir jādod eksportētājiem vismaz 60 dienas, lai koriģētu savas eksporta cenas, atspoguļojot izmaiņas valūtas maiņas kursos izmeklēšanas aptvertā perioda laikā.

2.4.2. Atbilstoši 4.paragrāfa nosacījumiem, kuri reglamentē objektīvu salīdzinājumu, izmeklēšanas fāzē dempinga maržas esamība parasti tiek noteikta, pamatojoties uz vidējās svērtās vērtības salīdzinājumu ar visu salīdzināmo eksporta darījumu vidējo svērto cenu, vai salīdzinot normālo vērtību un eksporta cenas no darījuma uz darījumu. Normālo vērtību, kuru nosaka, balstoties uz vidējo svērto vērtību, var salīdzināt ar atsevišķu eksporta darījumu cenām, ja institūcijas atrod eksporta cenu modeli, kas būtiski atšķiras starp dažādiem pircējiem, reģioniem un laika periodiem, un ja tiek sniegts izskaidrojums par to, kādēļ šādas atšķirības nevar attiecīgi ņemt vērā, pielietojot vidējā svērtā pret vidējo svērto vai darījuma pret darījumu salīdzinājumu.

2.5. Gadījumā, ja preces netiek tiešā veidā importētas no izcelsmes valsts, bet tiek eksportētas uz importētāju Dalībvalsti no starpniekvalsts, cena, par kādu preces tiek pārdotas no eksportētājas valsts importētājai Dalībvalstij, normāli tiek salīdzināta ar salīdzinošo cenu eksportētājā valstī. Tomēr salīdzinājumu var izdarīt ar cenu izcelsmes valstī, ja, piemēram, preces tiek tikai pārvadātas caur eksportētāju valsti, vai arī šādas preces nav ražotas eksportētājā valstī vai, ja tām nav salīdzināmas cenas eksportētājā valstī.

2.6. Visā šī Līguma tekstā termins "līdzīga prece" ("produit similaire") tiek interpretēta kā prece, kura ir identiska, t.i. visos aspektos līdzīga apskatāmajai precei vai, ja nav šādas preces, citai precei, kuras īpašības, lai arī ne visos aspektos, ir tuvas apskatāmās preces īpašībām.

2.7. Šis pants neierobežo 1994.gada GATT I Pielikuma VI panta 1.paragrāfa otro Papildus noteikumu.

3.pants

Kaitējuma noteikšana9

3.1. Kaitējuma noteikšana GATT 1994 VI panta nolūkos pamatojas uz apstiprinošiem pierādījumiem un ietver objektīvu pārbaudi attiecībā gan uz (a) dempinga apstākļos realizētā importa apjomu un dempinga apstākļos realizētā importa ietekmi uz līdzīgu preču cenām iekšzemes tirgū, gan (b) turpmāko šāda importa ietekmi uz šo preci iekšzemes ražotājiem.

3.2. Attiecībā uz dempinga apstākļos realizētā importa apjomu, izmeklēšanu veicošās institūcijas izvērtē, vai novērojama dempinga apstākļos realizētā importa apjoma būtiska palielināšanās, vai nu absolūtajos rādītājos, vai saistībā ar ražošanu vai patēriņu importējošajā Dalībvalstī. Attiecībā uz dempinga apstākļos realizētā importa ietekmi uz cenām, izmeklēšanu veicošās institūcijas izvērtē, vai dempinga apstākļos realizētais imports izraisījis būtisku cenu pazemināšanos salīdzinājumā ar importējošās Dalībvalsts līdzīgas preces cenu, un, vai šāda importa ietekme var citādā veidā ievērojami pazemināt cenas vai kavēt cenu būtisku celšanos, kas citādi nebūtu notikusi. Viens vai vairāki no šiem faktoriem nevar būt par noteicošo pamatu lēmuma pieņemšanā.

3.3. Ja antidempinga izmeklēšanai ir vienlaicīgi pakļauts kādas preces imports no vairāk nekā vienas valsts, izmeklēšanu veicošās institūcijas var novērtēt šāda importa ietekmi kopumā tikai tad, ja tās nosaka, ka (a) dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz importu no katras valsts, ir lielāka nekā 5.panta 8.paragrāfā definētais de minimis, un importa apjoms no katras valsts nav uzskatāms par nebūtisku, un (b) importa ietekmes novērtējums kopumā ir atbilstošs, vadoties no konkurences apstākļiem starp importēto produktu un līdzīgo pašmāju produktu.

3.4. Dempinga apstākļos realizētā importa ietekmes uz attiecīgo iekšzemes ražošanu izmeklēšanai jāietver visu attiecīgo ekonomisko faktoru un rādītāju novērtējumu, kuriem ir ietekme attiecībā uz ražošanas situāciju, ieskaitot faktisko un potenciālo realizācijas, peļņas, ražošanas apjoma, tirgus segmenta, produktivitātes, investīciju atgriezeniskuma vai kapacitātes izmantošanas līmeni; faktorus, kas ietekmē iekšzemes cenas, dempinga maržas (starpības) lielumu; faktiskās un potenciālās negatīvās sekas attiecībā uz naudas plūsmu, aktīviem, nodarbinātību, algām, pieaugumu, kapitāla vai investīciju piesaistes spējām. Šis saraksts nav izsmeļošs, nedz arī viens vai vairāki no šiem faktoriem var būt par noteicošo pamatu lēmuma pieņemšanā.

3.5. Ir jāparāda, ka dempinga apstākļos realizētais imports rada kaitējumu šī Līguma nozīmē caur šāda dempinga sekām, kā tas ir noteikts 2. un 4. paragrāfos. Cēloņsakarību starp dempinga apstākļos realizēto importu un iekšzemes ražošanai radīto kaitējumu jāpierāda, balstoties uz visu attiecīgo pierādījumu izpēti, kuri ir institūciju rīcībā. Institūcijām ir arī jāizvērtē jebkurus citus zināmos faktorus, bez dempinga apstākļos realizētā importa, kuri šajā pašā laikposmā rada kaitējumu iekšzemes ražošanai, un šo citu faktoru radīto kaitējumu nedrīkst attiecināt uz dempinga apstākļos realizēto importu. Faktori, kuri var būt šajā ziņā būtiski, cita starpā ietver importa, kurš netiek realizēts par dempinga cenām, apjomu un cenas, pieprasījuma samazināšanos, vai izmaiņas patēriņa struktūrā, tirdzniecību ierobežojošus pasākumus un konkurenci starp ārzemju un pašmāju ražotājiem, tehnoloģijas attīstību un pašmāju industrijas eksportspēju un produktivitāti.

3.6. Dempinga apstākļos realizētā importa ietekme ir jāizvērtē saistībā ar līdzīgu preču ražošanu iekšzemē, ja pieejamie dati ļauj atsevišķi identificēt šo ražošanu, pamatojoties uz tādiem kritērijiem, kā ražošanas process, ražotāju realizācija un peļņa. Ja atsevišķa šādas ražošanas identifikācija nav iespējama, dempinga apstākļos realizētā importa ietekmi jāvērtē, apskatot iespējami sīki iedalītu preču grupu vai sortimentu, kura iekļauj līdzīgu preci, par kuru var tikt sniegta nepieciešamā informācija.

3.7. Materiālā kaitējuma draudu noteikšanai jābalstās uz faktiem, un nevis tikai uz apgalvojumiem, pieņēmumiem vai varbūtību. Izmaiņām apstākļos, kuras izraisītu situāciju, kad dempings radītu kaitējumu, jābūt skaidri paredzamām un reālām 10. Nosakot to, vai pastāv materiāla kaitējuma draudi, institūcijām cita starpā būtu jāizvērtē tādi faktori kā:

(i) dempinga apstākļos realizētā importa ievērojams pieaugums iekšzemes tirgū, kas norāda uz preču ievešanas būtiska palielinājuma iespējamību;

(ii) eksportētāja kapacitātes būtisks brīvi realizējams vai nenovēršams pieaugums, kas norāda uz dempinga apstākļos realizētā eksporta būtiska palielinājuma iespējamību importējošās Dalībvalsts tirgū, ņemot vērā citu eksporta tirgu pieejamību jebkāda papildus eksporta absorbēšanai;

(iii) tas, vai imports nonāk tirgū par cenām, kuras radīs ievērojamu depresīvu vai nospiedošu ietekmi uz iekšzemes cenām, un potenciāli palielinās pieprasījumu pēc šāda importa turpmāk; un

(iv) apskatāmās preces krājumi.

Neviens no šiem faktoriem pats par sevi nevar būt par pamatu lēmuma pieņemšanā, bet izvērtēto faktoru kopumam jānoved pie secinājuma, ka turpmākais dempinga apstākļos realizētais eksports ir nenovēršams un, ka var rasties materiāls kaitējums, ja vien netiks veikti aizsardzības pasākumi.

3.8. Attiecībā uz gadījumiem, kad kaitējuma draudus rada dempinga apstākļos realizētais imports, jāapsver antidempinga pasākumu pielietošanu, un par to jālemj ar sevišķu rūpību.

4. pants

Iekšzemes ražošanas definīcija

4.1. Šī Līguma nolūkiem termins "iekšzemes ražošana" tiek interpretēts kā attiecināms uz līdzīgu preču iekšzemes ražotājiem kopumā vai uz tiem, kuru kopīgais preču apjoms sastāda šo preču kopējās iekšzemes ražošanas lielāko daļu, izņemot, ka:

i) ja ražotāji ir saistīti11 ar eksportētājiem vai importētājiem, vai paši ir dempinga apstākļos realizētās preces importētāji, termins "iekšzemes ražošana" var tikt attiecināts uz pārējiem ražotājiem;

ii) izņēmuma apstākļos Dalībvalsts teritoriju, attiecībā uz apskatāmo ražošanu, var iedalīt divos vai vairākos konkurējošos tirgos, un katrā no šiem tirgiem ietilpstošie ražotāji var tikt uzskatīti kā atsevišķa nozare, ja (a) šādā tirgū ietilpstošie ražotāji pārdod visu vai gandrīz visu attiecīgo produkciju šajā tirgū, un (b) pieprasījumu šajā tirgū nekādā būtiskā mērā neapgādā attiecīgās preces ražotāji, kuri atrodas jebkur citur šajā teritorijā. Šādos apstākļos var konstatēt kaitējumu pat tad, ja lielākajai daļai no kopējās iekšzemes ražošanas nav nodarīts kaitējums, ar noteikumu, ka pastāv dempinga apstākļos realizētā importa koncentrācija šādā izolētā tirgū, un ar noteikumu, ka dempinga apstākļos realizētais imports rada kaitējumu visas vai gandrīz visas produkcijas ražotājiem šādā tirgū.

4.2. Ja iekšzemes ražošanu attiecina uz ražotājiem noteiktā teritorijā, t.i. tirgū, kā definēts 1.(ii) paragrāfā, ar antidempinga nodevām tiek apliktas12 tikai apskatāmās preces, kuras nosūtītas gala patēriņam uz šo teritoriju. Ja importējošās Dalībvalsts konstitucionālais likums neatļauj aplikšanu ar antidempinga nodevām ar šādu pamatojumu, importējošā Dalībvalsts var uzlikt antidempinga nodevas bez ierobežojuma tikai tad, ja (a) eksportētājiem ir tikusi dota iespēja pārtraukt eksportu par dempinga cenām uz attiecīgo teritoriju vai citādi dot garantijas atbilstoši 8.pantam, un adekvātas garantijas šajā sakarā nav nekavējoties dotas, un (b) šādas nodevas nevar tikt uzliktas tikai noteiktu ražotāju, kuri apgādā attiecīgo teritoriju, precēm.

4.3. Ja divas vai vairāk valstis saskaņā ar GATT 1994 XXIV panta 8.(a) paragrāfu ir sasniegušas tādu integrācijas līmeni, ka tām piemīt vienota, unificēta tirgus pazīmes, ražošana visā integrācijas teritorijā var tikt uzskatīta par iekšzemes ražošanu, kas minēta 1. paragrāfā.

4.4. 3. panta 6. paragrāfa nosacījumi ir piemērojami šim pantam.

5. pants

Uzsākšana un turpmākā izmeklēšana

5.1. Izņemot 6. paragrāfā paredzētos gadījumus, izmeklēšana, lai noteiktu jebkura iespējamā dempinga esamību, apmēru un ietekmi, ir uzsākama pēc iekšzemes industrijas vai tās vārdā iesniegta rakstiska iesnieguma.

5.2. 1.paragrāfā minētajam iesniegumam jāsatur pierādījumi par (a) dempingu, (b) kaitējumu GATT 1994 VI panta nozīmē, atbilstoši šajā Līgumā sniegtajai interpretācijai, un (c) cēloņsakarību starp dempinga apstākļos realizēto importu un pierādāmo kaitējumu. Vienkāršs, ar attiecīgiem pierādījumiem neapstiprināts apgalvojums nevar tikt uzskatīts par pietiekošu, lai apmierinātu šī paragrāfa prasības. Pieprasījumam jāsatur tādu informāciju, kas saprātīgi ir pieejama iesniedzējam, par sekojošo:

i) iesniedzēja identitāte un iesniedzēja veiktās līdzīgās preces iekšzemes ražošanas apjoma un vērtības raksturojums. Ja rakstisks iesniegums tiek iesniegts iekšzemes ražošanas nozares vārdā, iesniegumā jāidentificē ražošanas nozare, kuras vārdā tiek iesniegts iesniegums, ar visu zināmo līdzīgās preces iekšzemes ražotāju (vai arī līdzīgās preces iekšzemes ražotāju asociāciju) sarakstu un, pēc iespējas pilnīgi, šādu ražotāju veiktās līdzīgās preces iekšzemes ražošanas apjoma un vērtības aprakstu;

ii) pilnīgs iespējamās dempinga preces apraksts, attiecīgās izcelsmes vai eksportējošās valsts vai valstu nosaukumi, katra zināmā eksportētāja vai ārvalstu ražotāja identitāte un to zināmo personu sarakstu, kuras importē attiecīgo preci;

iii) informācija par cenām, par kurām attiecīgā prece tiek pārdota patēriņam izcelsmes vai eksportējošās valsts vai valstu iekšzemes tirgos (vai attiecīgajos gadījumos, informācija par cenām, par kurām prece tiek pārdota no izcelsmes vai eksporta valsts vai valstīm, vai par precei noteikto vērtību) un informāciju par eksporta cenām vai, attiecīgajos gadījumos, par cenām, par kādām prece tiek pirmo reizi pārdota tālāk neatkarīgam pircējam importējošās Dalībvalsts teritorijā;

iv) informācija par iespējami dempinga apstākļos realizētā importa apjoma attīstību, šī importa ietekmi uz līdzīgas preces cenu iekšzemes tirgū un turpmāko šī importa ietekmi uz iekšzemes ražošanu, ko pierāda attiecīgie iekšzemes ražošanas stāvokli noteicošie faktori un rādītāji, tādi kā 3.panta 2. un 4. paragrāfos uzskaitītie.

5.3. Institūcijām jāizvērtē iesniegumā sniegto pierādījumu precizitāti un atbilstību, lai noteiktu, vai pierādījumi ir pietiekoši, lai pamatotu izmeklēšanas uzsākšanu.

5.4. Izmeklēšana nav uzsākama atbilstoši 1. paragrāfam, ja vien institūcijas, izvērtējot atbalstu vai opozīciju līdzīgās preces13 iekšzemes ražotāju iesniegumam, nav konstatējušas, ka šo iesniegumu ir iesniegusi iekšzemes ražošanas nozare, vai arī tas iesniegts tās vārdā14. Šāds iesniegums ir uzskatāms par "iekšzemes ražošanas vai tās vārdā iesniegtu", ja to ir atbalstījuši tie iekšzemes ražotāji, kuru kolektīvais produkcijas apjoms ir lielāks par 50% no kopējās līdzīgās preces produkcijas apjoma, kuru ražo tā iekšzemes ražošanas daļa, kas vai nu atbalsta iesniegumu, vai oponē tam. Tomēr izmeklēšana nav uzsākama, ja iekšzemes ražotāji, kuri apliecinājuši atbalstu iesniegumam, ražo mazāk kā 25% no iekšzemes industrijas ražotā līdzīgās preces kopējā apjoma.

5.5. Institūcijām jāizvairās, ja vien nav pieņemts lēmums uzsākt izmeklēšanu, no iesnieguma par izmeklēšanas uzsākšanu publiskošanas. Tomēr, pēc pareizi dokumentēta iesnieguma saņemšanas un pirms izmeklēšanas uzsākšanas procedūras, institūcijām jāinformē attiecīgās eksportējošās Dalībvalsts valdība.

5.6. Ja īpašos apstākļos attiecīgās institūcijas nolemj uzsākt izmeklēšanu bez rakstiska iesnieguma saņemšanas no iekšzemes ražošanas vai tās vārdā par šādas izmeklēšanas uzsākšanu, tās drīkst virzīt šo procesu tikai tad, ja tām ir pietiekoši pierādījumi par dempingu, kaitējumu un 2.paragrāfā aprakstītajām cēloņsakarībām, lai pamatotu izmeklēšanas uzsākšanu.

5.7. Pierādījumus gan par dempingu, gan par kaitējumu jāizvērtē vienlaicīgi (a) lēmumā par to, vai uzsākt vai neuzsākt izmeklēšanu, un (b) turpmāk izmeklēšanas gaitā, sākot no dienas, kas nav vēlāk kā visagrākajā datumā, kurā var tikt piemēroti pagaidu pasākumi saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

5.8. 1.paragrāfā minētais iesniegums tiek noraidīts un izmeklēšana tiek pārtraukta, tiklīdz kā attiecīgās institūcijas ir pārliecinājušās, ka nav pietiekošu pierādījumu par dempingu vai kaitējumu lietas turpināšanai. Izmeklēšana ir nekavējoties jāpārtrauc gadījumos, kad institūcijas konstatē, ka dempinga starpība (marža) ir de minimis vai, ka faktiskais vai potenciālais dempinga importa apjoms vai kaitējums ir niecīgs. Dempinga starpība (marža) uzskatāma par de minimis, ja tā ir mazāka par 2% no eksporta cenas. Dempinga apstākļos realizēto importu apjoms parasti tiek uzskatīts par niecīgu, ja dempinga apstākļos realizēto importu apjoms no noteiktas valsts ir mazāks par 3% no līdzīgas preces importa apjoma importējošajā Dalībvalstī, ja vien valstu, no kurām katrai piekrīt mazāk kā 3% līdzīgās preces importu importējošajā Dalībvalstī, importu kopējais apjoms nav lielāks par 7% no līdzīgās preces importa importējošajā Dalībvalstī.

5.9. Antidempinga process nedrīkst aizkavēt muitošanas procedūras.

5.10. Izmeklēšana jāpabeidz viena gada laikā, izņemot īpašos apstākļos, un nekādā gadījumā nedrīkst turpināties ilgāk par 18 mēnešiem pēc tās uzsākšanas.

6. pants

Pierādījumi

6.1. Visām antidempinga izmeklēšanā ieinteresētajām pusēm tiek paziņots par informāciju, kuru pieprasa institūcijas, un tām tiek dota pienācīga iespēja iesniegt rakstiski visus pierādījumus, kurus tās uzskata par izmeklēšanai būtiskiem.

6.1.1. Eksportētājiem vai ārvalstu ražotājiem, kas saņēmuši antidempinga izmeklēšanas anketas, tiek dotas vismaz 30 dienas atbildes sniegšanai15. Jāpievērš pienācīga uzmanība jebkuram lūgumam par 30 dienu termiņa pagarināšanu un, ja tiek uzrādīts būtisks iemesls, šāds pagarinājums ir jāpiešķir, kad vien tas ir iespējams.

6.1.2. Ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības, vienas ieinteresētās puses rakstiski iesniegtos pierādījumus nekavējoties jānosūta pārējām ieinteresētajām pusēm, kas piedalās izmeklēšanā.

6.1.3. Tiklīdz kā uzsākta izmeklēšana, institūcijām jānosūta rakstiskā iesnieguma, kas saņemts saskaņā ar 5.panta 1.paragrāfu, pilns teksts zināmajiem eksportētājiem16 un eksportējošās Dalībvalsts institūcijām, kā arī tam jābūt pieejamam pēc pieprasījuma citām ieinteresētajām pusēm.

6.2. Visā antidempinga izmeklēšanas laikā visām ieinteresētajām pusēm ir jādod pilnīga iespēja aizstāvēt savas intereses. Šajā nolūkā institūcijas, pēc attiecīga līguma, dod iespēju visām ieinteresētajām pusēm tikties ar tām pusēm, kurām ir pretējas intereses, lai varētu tikt uzklausīti pretējie uzskati un piedāvāti atspēkojoši argumenti. Paredzot šādu iespēju, jāņem vērā nepieciešamība saglabāt konfidencialitāti, kā arī, lai tas būtu izdevīgi pusēm. Nevienai no pusēm nav obligāti jāapmeklē tikšanās, un neierašanās neietekmē lietas izskatīšanu attiecībā uz šo pusi. Ieinteresētajām pusēm ir arī tiesības, ar pamatotu iemeslu, iesniegt citu informāciju mutiski.

6.3. Institūcijas ņem vērā 2. paragrāfā paredzēto mutisko informāciju tikai ciktāl tā pēc tam tiek reproducēta rakstiski un padarīta pieejama citām ieinteresētajām pusēm, kā paredzēts 1.2. apakšpunktā.

6.4. Institūcijām, kad vien tas ir iespējams, jānodrošina ieinteresētajām pusēm iespēja savlaicīgi iepazīties ar informāciju, kas attiecas uz to lietām, kas nav konfidenciāla pēc 5.paragrāfā sniegtās definīcijas, un kuru izmanto institūcijas, veicot antidempinga izmeklēšanu, un sagatavot ziņojumus uz šīs informācijas bāzes.

6.5. Jebkura informācija, kura pēc savas dabas ir konfidenciāla (piemēram, tādēļ, ka tās izpaušana dotu būtisku priekšrocību konkurentam vai tādēļ, ka tās izpaušana varētu radīt nelabvēlīgas sekas informācijas sniedzējam vai personai, no kuras šī persona ir ieguvusi informāciju), vai kuru izmeklēšanā iesaistītās puses ir sniegušas kā konfidenciālu, institūcijām kā tāda arī jāuztver, ja tiek norādīts būtisks iemesls. Šāda informācija nav izpaužama bez īpašas tās puses piekrišanas, kura to iesniegusi17.

6.5.1. Institūcijas pieprasa ieinteresētajām pusēm, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, sniegt tās nekonfidenciālus kopsavilkumus. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai pietiekošā mērā nodrošinātu izpratni par konfidenciālās informācijas būtību. Izņēmuma gadījumos šādas puses var norādīt, ka šai informācijai nevar nodrošināt kopsavilkumu. Šādos izņēmuma gadījumos jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kuru dēļ kopsavilkums nav iespējams.

6.5.2. Ja institūcijas konstatē, ka lūgums pēc konfidencialitātes netiek garantēts un, ja informācijas iesniedzējs vai nu nevēlas informāciju publiskot vai atļaut tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma veidā, institūcijas var neņemt vērā šādu informāciju, ja vien ar attiecīgu informācijas avotu palīdzību tām netiek apmierinoši pierādīta šādas informācijas pareizība18.

6.6. Izņemot gadījumus, kuri paredzēti 8.paragrāfā, institūcijām izmeklēšanas gaitā jāpārliecinās par ieinteresēto pušu sniegtās informācijas, uz kuru balstās to atzinumi, pareizību.

6.7. Lai pārbaudītu sniegto informāciju vai iegūtu papildus ziņas, institūcijas var pēc vajadzības veikt izmeklēšanu citu Dalībvalstu teritorijā, ar noteikumu, ka tās saņem attiecīgo firmu piekrišanu un paziņo attiecīgās Dalībvalsts valdības pārstāvjiem un, ja vien attiecīgā Dalībvalsts neiebilst pret šo izmeklēšanu. I pielikumā aprakstītās procedūras attiecas uz izmeklēšanu, kas tiek veikta citu Dalībvalstu teritorijās. Ņemot vērā prasību pēc konfidenciālās informācijas aizsardzības, institūcijām jebkuras šādas izmeklēšanas rezultāti jāpadara pieejami, vai jāpublisko saskaņā ar 9. paragrāfa nosacījumiem, firmām, uz kurām tie attiecas, un tās var padarīt šādus rezultātus pieejamus iesniedzējiem.

6.8. Gadījumos, kad jebkura ieinteresētā puse atsaka pieeju vai citādi nesniedz nepieciešamo informāciju saprātīgā laika posmā, vai arī būtiski kavē izmeklēšanu, visi pagaidu un galīgie nolēmumi, apstiprinoši vai negatīvi, var tikt pieņemti, pamatojoties uz pieejamo faktu materiālu. Šī paragrāfa piemērošanā jāievēro II pielikuma nosacījumi.

6.9. Institūcijas pirms galīgā nolēmuma pieņemšanas informē visas ieinteresētās puses par būtiskajiem faktiem, kuri tiek izskatīti un uz kuriem pamatojams lēmums par to, vai piemērot definitīvus pasākumus. Šāda informācija sniedzama pietiekoši savlaicīgi, lai puses varētu aizstāvēt savas intereses.

6.10.Institūcijas, kā noteikums, nosaka individuālu dempinga starpību (maržu) katram izmeklēšanā esošās līdzīgās preces zināmajam attiecīgajam eksportētājam vai ražotājam. Gadījumos, kad eksportētāju, ražotāju, importētāju vai ietverto preču veidu skaits ir tik liels, ka tas padara šādu noteikšanu neiespējamu, institūcijas var aprobežot izmeklēšanu vai nu līdz saprātīgam ieinteresēto pušu vai preču skaitam, izmantojot paraugus, kuri ir statistiski derīgi, pamatojoties uz atlases laikā institūcijām pieejamo informāciju, vai līdz vislielākajam eksporta apjoma no attiecīgās valsts procentuālajam īpatsvaram, ko var reāli izmeklēt.

6.10.1. Jebkuru eksportētāju, ražotāju, importētāju vai preču veidu atlasi saskaņā šo paragrāfu vēlams veikt, konsultējoties ar attiecīgajiem eksportētājiem, ražotājiem vai importētājiem, un ar viņu piekrišanu.

6.10.2. Gadījumos, kad institūcijas ir aprobežojušas izmeklēšanu, kā paredzēts šajā paragrāfā, tām tomēr jānosaka individuālā dempinga starpība (marža) jebkuram sākotnēji neizraudzītam eksportētājam vai ražotājam, kas iesniedz nepieciešamo informāciju laikā, lai šo informāciju izskatītu izmeklēšanas gaitā, izņemot, ja eksportētāju vai ražotāju skaits ir tik liels, ka individuālā izvērtēšana varētu pārmērīgi apgrūtināt institūcijas un aizkavēt savlaicīgu izmeklēšanas pabeigšanu. Nedrīkst neievērot brīvprātīgi sniegtas atbildes.

6.11. Šī Līguma kontekstā "ieinteresētās puses" nozīmē:

i) izmeklēšanai pakļautās preces eksportētāju vai ārvalsts ražotāju vai importētāju, vai arī tirdzniecības vai biznesa asociāciju, kuras locekļu vairākums ir šādas preces ražotāji, eksportētāji vai importētāji;

ii) eksportējošās Dalībvalsts valdību; un

iii) līdzīgās preces ražotāju importējošajā Dalībvalstī, vai tirdzniecības vai biznesa asociāciju, kuras locekļu vairākums ražo līdzīgo preci importējošās Dalībvalsts teritorijā.

Šis saraksts nav par šķērsli Dalībvalstīm atļaut citām iekšzemes vai ārzemju pusēm, ne tikai augstāk minētajām, iestāties kā ieinteresētajām pusēm.

6.12. Institūcijas dod iespējas izmeklēšanā esošās preces industriālajiem lietotājiem un patērētāju organizāciju pārstāvjiem gadījumos, kad prece tiek pārdota mazumtirdzniecības līmenī, sniegt informāciju, kura attiecas uz izmeklēšanu par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarībām.

6.13. Institūcijas pienācīgi izvērtē jebkuras grūtības, ar kurām sastapušās ieinteresētās puses, it īpaši mazie uzņēmumi, pieprasītās informācijas sniegšanā, un sniedz jebkuru iespējamo palīdzību.

6.14. Augstākminētās procedūras nav paredzētas, lai atturētu Dalībvalsts institūcijas no ātras rīcības attiecībā uz izmeklēšanas uzsākšanu, pagaidu vai galīgo lēmumu, pozitīvu vai negatīvu, pieņemšanas, vai no pagaidu vai galīgo pasākumu piemērošanas atbilstoši šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem.

7. pants

Pagaidu pasākumi

7.1. Pagaidu pasākumus var piemērot tikai tad, ja:

i) izmeklēšana ir uzsākta atbilstoši 5.panta nosacījumiem, šajā sakarā ir sniegts publisks paziņojums un ieinteresētajām pusēm ir dotas adekvātas iespējas iesniegt informāciju un komentārus;

ii) ir pieņemts apstiprinošs pagaidu nolēmums par dempinga faktu un tā radīto kaitējumu iekšzemes ražošanai; un

iii) attiecīgās institūcijas uzskata šādus pasākumus par nepieciešamiem, lai novērstu kaitējuma rašanos izmeklēšanas laikā.

7.2. Pagaidu pasākumi var izpausties kā pagaidu nodeva, vai vēlamajā gadījumā, kā vērtspapīrs — ar skaidras naudas depozītu vai parādzīmi, kas ir vienādi ar pagaidu kārtā noteiktās antidempinga nodevas lielumu, bet ne lielāki kā pagaidu kārtā noteiktā dempinga marža. Novērtējuma atlikšana ir atbilstošs pagaidu pasākums, ar noteikumu, ka normālā nodeva un aprēķinātā antidempinga nodevas summa tiek norādītas, un kamēr novērtējuma atlikšana ir pakļauta tiem pašiem nosacījumiem kā citi pagaidu pasākumi.

7.3. Pagaidu pasākumi netiek veikti agrāk kā 60 dienas pēc izmeklēšanas uzsākšanas datuma.

7.4. Pagaidu pasākumu pielietošanai jāaprobežojas ar cik vien iespējams īsu laika periodu, nepārsniedzot četrus mēnešus vai, pēc attiecīgo institūciju lēmuma, pēc eksportētāju, kuri pārstāv iesaistītās tirdzniecības ievērojamu daļu, lūguma, uz laika periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Institūcijām izmeklēšanas gaitā izvērtējot, vai nodeva, kas ir zemāka nekā dempinga starpība (marža), būtu pietiekama, lai novērstu kaitējumu, šie termiņi var būt attiecīgi seši un deviņi mēneši.

7.5. Pagaidu pasākumu pielietošanā ir jāievēro attiecīgie 9.panta nosacījumi.

8. pants

Cenu labojumi

8.1. Procedūras var19 tikt pārtrauktas vai izbeigtas bez pagaidu pasākumu vai antidempinga nodevu piemērošanas, saņemot pietiekošu brīvprātīgu apsolījumu no jebkura eksportētāja par cenu pārskatīšanu vai eksporta pārtraukšanu par dempinga cenām uz attiecīgo teritoriju, tādu, kas pārliecina institūcijas, ka dempinga kaitējošā ietekme ir likvidēta. Cenu palielinājums saskaņā ar šādiem pasākumiem nedrīkst būt lielāks nekā nepieciešams, lai likvidētu dempinga starpību (maržu). Ir vēlams, lai cenu palielinājumi būtu mazāki kā dempinga starpība, ja šādi palielinājumi ir pietiekami, lai novērstu kaitējumu iekšzemes ražošanai.

8.2. Cenu labojumus nevar pieprasīt vai pieņemt no eksportētājiem, ja vien importējošās Dalībvalsts institūcijas nav pieņēmušas apstiprinošu pagaidu nolēmumu par dempinga faktu un tā radīto kaitējumu.

8.3. Piedāvātos cenu labojumus nav jāpieņem, ja institūcijas uzskata to pieņemšanu par nepraktizējamu, piemēram, ja faktisko vai potenciālo eksportētāju skaits ir pārāk liels, vai citu iemeslu dēļ, arī vispārējās politikas iemeslu dēļ. Šādā gadījumā institūcijām iespēju robežās jāpaskaidro eksportētājam iemesli, kuru dēļ tās uzskata cenu labojuma pieņemšanu par neatbilstošu, un tām pēc iespējas jādod eksportētājam izdevība izteikt par to komentārus.

8.4. Ja labojums tiek pieņemts, dempinga un kaitējuma izmeklēšana tomēr jāpabeidz, ja to vēlas eksportētājs vai nolemj institūcijas. Šādā gadījumā, ja tiek pieņemts negatīvs lēmums par dempingu vai kaitējumu, cenu labojums automātiski zaudē spēku, izņemot gadījumus, kad šāds lēmums ir pieņemts lielā mērā cenu labojuma dēļ. Šādos gadījumos institūcijas var pieprasīt, lai labojums tiktu saglabāts uz saprātīgu termiņu atbilstoši šī Līguma nosacījumiem. Gadījumā, ja tiek pieņemts apstiprinošs nolēmums par dempingu un kaitējumu, labojums turpina pastāvēt, ievērojot tā noteikumus un šī Līguma nosacījumus.

8.5. Cenu labojumus var ieteikt importējošās Dalībvalsts institūcijas, taču nevienu eksportētāju nedrīkst piespiest uzņemties šādus labojumus. Lietas izskatīšanu nedrīkst ietekmēt tas, ka eksportētāji nepiedāvā cenu labojumus, vai neuzklausa uzaicinājumu tos izdarīt. Tomēr institūcijas var konstatēt, ka kaitējuma draudi kļūs reāli, ja turpināsies dempinga apstākļos realizētais imports.

8.6. Importējošās Dalībvalsts institūcijas var pieprasīt jebkuram eksportētājam, no kura ir pieņemti cenu labojumi, periodisku informācijas sniegšanu par šādu labojumu īstenošanu un atļaut attiecīgo datu pārbaudi. Ja labojums tiek pārkāpts, importējošās Dalībvalsts institūcijas var veikt tūlītējas darbības saskaņā ar šo Līgumu un tā nosacījumiem, lai nekavējoties piemērotu pagaidu pasākumus, pamatojoties uz vislabāko pieejamo informāciju. Šādos gadījumos galīgās nodevas var tikt uzliktas saskaņā ar šo Līgumu precēm, kuras nonākušas patēriņā ne vairāk kā 90 dienas pirms šādu pagaidu pasākumu piemērošanas, izņemot to, ka šāds atpakaļejošs novērtējums neattiecas uz importu, kas ievests pirms šī labojuma pārkāpuma.

9. pants

Antidempinga nodevu piemērošana un iekasēšana

9.1. Lēmumu par antidempinga nodevu piemērošanu vai nepiemērošanu gadījumos, kad visas prasības attiecībā uz piemērošanu ir izpildītas, un lēmumu par to, vai piemērojamās antidempinga nodevas apjoms ir pilna dempinga marža vai mazāks, ir jāpieņem importējošās Dalībvalsts institūcijai. Ir vēlams, lai šāda piemērošana būtu saskaņota visu Dalībvalstu teritorijās un, lai šādi piemērotas nodevas apjoms būtu mazāks nekā dempinga starpība (marža), ja tas ir pietiekoši, lai novērstu iekšzemes ražošanai nodarīto kaitējumu.

9.2. Ja antidempinga nodeva tiek piemērota kādai precei, šāda antidempinga nodeva tiek iekasēta attiecīgajā apmērā katrā gadījumā atsevišķi, nepieļaujot diskrimināciju, par šādas preces importu no visiem avotiem, kas atzīti par dempingam pakļautiem un kaitējumu radošiem, izņemot importus no tiem avotiem, no kuriem šī Līguma ietvaros pieņemti cenu labojumi. Institūcijām jānorāda attiecīgās preces piegādātājs vai piegādātāji. Ja tomēr ir iesaistīti vairāki piegādātāji no vienas un tās pašas valsts, un nav iespējams nosaukt visus šos piegādātājus, institūcijas var nosaukt attiecīgo piegādātāju valsti. Ja ir iesaistīti vairāki piegādātāji no vairāk nekā vienas valsts, varas iestādes var nosaukt vai nu visus iesaistītos piegādātājus, vai, ja tas nav reāli iespējams, visas iesaistītās piegādātājas valstis.

9.3. Antidempinga nodevas apjoms nedrīkst pārsniegt dempinga starpību (maržu), kas noteikta saskaņā ar 2.pantu.

9.3.1. Ja antidempinga nodevas apmērs ir noteikts ar atpakaļejošu datumu, lēmums par antidempinga nodevu galīgo samaksu tiek pieņemts, tiklīdz kā tas ir iespējams, parasti 12 mēnešu laikā, un nekādā gadījumā vēlāk kā 18 mēnešus pēc datuma, kurā tiek iesniegts lūgums par antidempinga nodevas apmēra galīgo noteikšanu20. Jebkura atmaksāšana tiek veikta nekavējoties un parasti ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc maksājuma galīgā apmēra noteikšanas, atbilstoši šim apakšpunktam. Jebkurā gadījumā, ja atmaksāšana netiek izdarīta 90 dienu laikā, institūcijām pēc attiecīga pieprasījuma jāsniedz paskaidrojums.

9.3.2. Ja antidempinga nodevas apmērs tiek noteikts uz prospektīva pamata, jāparedz tūlītēja naudas atmaksa pēc attiecīga lūguma, jebkurai nodevai, kas pārmaksāta virs dempinga faktiskās starpības (maržas). Jebkuras šādas nodevas, kas pārmaksāta virs dempinga faktiskās maržas, atmaksāšanai normāli jānotiek 12 mēnešu laikā un ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc datuma, kurā antidempinga nodevai pakļautais preces importētājs iesniedzis lūgumu par naudas atmaksu, kam pievienoti attiecīgie pierādījumi. Apstiprinātā naudas atmaksa normāli jāveic 90 dienu laikā no augstākminētā lēmuma.

9.3.3. Nosakot to, vai un kādā apmērā izmaksājama kompensācija, ja eksporta cena tiek veidota atbilstoši 2.panta 3.paragrāfam, institūcijām jāņem vērā jebkuras izmaiņas normālajā vērtībā, jebkuras izmaiņas izmaksās starp importu un atkārtoto pārdošanu, un jebkuras izmaiņas tālākpārdošanas cenās, kas tiek pienācīgi atspoguļotas turpmākajās pārdošanas cenās, un tām jāaprēķina eksporta cena bez antidempinga nodevu atskaitīšanas, kuras tiek maksātas pēc tam, kad ir iesniegti galīgie pierādījumi par augstākminēto.

9.4. Ja institūcijas ir ierobežojušas savu izmeklēšanu saskaņā ar 6.panta 10.paragrāfa otro teikumu, jebkura antidempinga nodeva, kas piemērota importam no eksportētājiem vai ražotājiem, kuri nav iekļauti pārbaudē, nedrīkst pārsniegt:

i) vidējo svērto dempinga starpību, kas noteikta attiecībā uz izraudzītajiem eksportētājiem vai ražotājiem, vai

ii) ja antidempinga nodevu maksājuma apmērs tiek aprēķināts pamatojoties uz prospektīvo normālo vērtību — starpību starp izraudzīto eksportētāju vai ražotāju vidējo svērto normālo vērtību un atsevišķi nepārbaudīto eksportētāju vai ražotāju eksporta cenām,

ar noteikumu, ka institūcijas šī paragrāfa nolūkā neņem vērā jebkuras nulles un de minimis maržas un maržas, kas noteiktas pie 6.panta 8.paragrāfā minētajiem apstākļiem. Institūcijas piemēro individuālas nodevas vai faktisko vērtību importam no jebkura eksportētāja vai ražotāja, kas nav iekļauts izmeklēšanā un kas ir sniedzis nepieciešamo informāciju izmeklēšanas gaitā, kā to paredz 6. panta 10.2 apakšpunkts.

9.5. Ja prece ir pakļauta antidempinga nodevām importējošā Dalībvalstī, institūcijas nekavējoties veic pārbaudi, lai noteiktu individuālo dempinga starpību jebkuriem eksportētājiem vai ražotājiem attiecīgajā eksportējošā valstī, kura nav eksportējusi preci uz importētāju Dalībvalsti izmeklēšanas perioda laikā, ar nosacījumu, ka šie eksportētāji vai ražotāji var pierādīt, ka tie nav saistīti ne ar vienu no antidempinga nodevām pakļautajiem eksportētājiem vai ražotājiem eksportējošajā valstī. Šāda pārbaude tiek uzsākta un izpildīta paātrināti salīdzinājumā ar parasto nodevas noteikšanas un pārskatīšanas procesu importējošajā Dalībvalstī. Nekādas antidempinga nodevas netiek uzliktas šādu eksportētāju vai ražotāju importam, kamēr notiek pārskatīšana. Institūcijas tomēr var atlikt novērtējumu un/ vai lūgt garantijas, lai nodrošinātu, ka ja šādas pārbaudes rezultātā tiek konstatēts dempings no šādu ražotāju vai eksportētāju puses, antidempinga nodevas var tikt noteiktas atpakaļejošā kārtā no pārbaudes uzsākšanas datuma.

10. pants

Atpakaļejošais spēks (retro-aktivitāte)

10.1. Pagaidu pasākumi un antidempinga nodevas tiek piemērotas tikai precēm, kuras ievestas patēriņam pēc tam, kad stājas spēkā saskaņā ar 7.panta 1.paragrāfu un 9.panta 1.paragrāfu attiecīgi pieņemtais lēmums, ievērojot izņēmumus, kas noteikti šajā pantā.

10.2. Ja ir pieņemts galīgais lēmums par kaitējumu (bet ne par tā draudiem vai kādas nozares izveidošanās materiālo kavēšanu), vai kaitējuma draudu galīgās noteikšanas gadījumā, ja dempinga apstākļos realizētā importa ietekme, pagaidu pasākumiem iztrūkstot, būtu novedusi pie kaitējuma noteikšanas, antidempinga nodevu var piemērot ar atpakaļejošu datumu par laiku, kurā pagaidu pasākumi, ja tādi pastāv, ir tikuši pielietoti.

10.3. Ja galīgā antidempinga nodeva ir augstāka nekā samaksātā vai maksājamā pagaidu nodeva, vai aprēķinātais drošības iemaksas apmērs, starpība netiek iekasēta. Ja galīgā nodeva ir zemāka nekā samaksātā vai maksājamā pagaidu nodeva, vai aprēķinātais drošības iemaksas apmērs, tiek kompensēta starpība vai pārrēķināta nodeva, atkarībā no konkrētā gadījuma.

10.4. Izņemot 2. paragrāfā noteiktos gadījumus, ja tiek pieņemts lēmums par kaitējuma draudiem vai materiālo kavēšanu (bet kaitējums vēl nav radies), galīgo antidempinga nodevu var uzlikt tikai sākot ar lēmuma par kaitējuma draudu vai materiālās kavēšanas pieņemšanas dienu, un jebkurš skaidras naudas depozīts, kas iemaksāts pagaidu pasākumu piemērošanas laikā, tiek atmaksāts un jebkuras parādzīmes dzēstas nekavējoties.

10.5. Ja galīgais lēmums ir negatīvs, jebkurš skaidras naudas depozīts, kas veikts pagaidu pasākumu pielietošanas laikā, tiek atmaksāts un jebkuras parādzīmes dzēstas nekavējoties.

10.6. Galīgo antidempinga nodevu var piemērot precēm, kuras ir ievestas patēriņam ne vairāk kā 90 dienas pirms pagaidu pasākumu piemērošanas dienas, ja institūcijas nosaka attiecībā uz dempinga preci, ka:

i) pastāv dempinga fakts, kas radījis kaitējumu vai, ka importētājs ir zinājis, vai viņam vajadzējis zināt, ka eksportētājs praktizē dempingu un, ka šāds dempings radīs kaitējumu, un

ii) kaitējumu rada masīvs, relatīvi īsā laika posmā realizēts dempinga preces importa apjoms, kurš laikposma un dempinga apstākļos realizētā importa apjoma, kā arī citu apstākļu (piem., importētās preces uzkrājumu strauja palielināšanās) ziņā var nopietni apdraudēt galīgās antidempinga nodevas aizsargājošo ietekmi, ar nosacījumu, ka attiecīgajiem importētājiem ir tikusi dota iespēja izteikt savus komentārus.

10.7. Institūcijas var pēc izmeklēšanas uzsākšanas veikt tādus pasākumus, kā novērtējuma vai izvērtējuma atlikšana, ja tas nepieciešams antidempinga nodevas iekasēšanai ar atpakaļejošu datumu, kā paredzēts 6.paragrāfā, no brīža, kad tām ir pietiekoši pierādījumi par atbilstību šajā paragrāfā definētajiem apstākļiem.

10.8. Nodevas netiek iekasētas ar atpakaļejošu datumu atbilstoši 6.paragrāfam par precēm, kas ievestas patēriņam pirms izmeklēšanas uzsākšanas brīža.

11. pants

Antidempinga nodevu un cenu labojumu ilgums un pārskatīšana

11.1. Antidempinga nodeva paliek spēkā tikai tik ilgi un tādā mērā, cik tas nepieciešams, lai pretdarbotos dempingam, kurš rada kaitējumu.

11.2. Institūcijām jāpārskata nodevu turpmākās piemērošanas nepieciešamību savu pilnvaru robežās pēc savas iniciatīvas vai, ja kopš galīgās antidempinga nodevas noteikšanas ir pagājis pietiekoši ilgs laiks, pēc jebkuras no ieinteresētajām pusēm, kura iesniedz apstiprinošu informāciju, pamatojot nepieciešamību pēc pārskatīšanas21, lūguma. Ieinteresētajām pusēm ir tiesības lūgt varas iestādēm izvērtēt, vai turpmākā nodevas piemērošana ir nepieciešama, lai kompensētu dempingu, un vai kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties, ja nodeva tiktu atcelta vai grozīta, vai abējādi. Ja šī paragrāfa ietvaros veiktās pārskatīšanas rezultātā institūcijas nolemj, ka antidempinga nodeva vairs nav pamatota, tā nekavējoties jāatceļ.

11.3. Nenonākot pretrunā ar 1. un 2. paragrāfu nosacījumiem, jebkuras galīgās antidempinga nodevas iekasēšana tiek izbeigta ne vēlāk kā piecus gadus pēc tās uzlikšanas (vai sākot ar pašas pēdējās 2. paragrāfa ietvaros veiktās pārskatīšanas datumu, ja šī pārskatīšana ir aptvērusi gan dempingu, gan kaitējumu, vai saskaņā ar šo paragrāfu), ja vien institūcijas nenolemj, veicot pārskatīšanu, kas uzsākta pirms šī datuma pēc savas iniciatīvas, vai pēc pienācīgi pamatota lūguma, kas iesniegts iekšzemes ražošanas nozares vārdā pietiekoši savlaicīgi pirms šī datuma, ka nodevas iekasēšanas izbeigšana varētu novest pie dempinga vai kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās22. Nodeva paliek spēkā tikmēr, kamēr noskaidrojas šādas pārbaudes rezultāti.

11.4. 6.panta nosacījumi par pierādījumiem un procedūru attiecas uz jebkuru pārskatīšanu, kas tiek veikta saskaņā ar šo pantu. Jebkura šāda pārskatīšana tiek veikta nekavējoties un normāli tiek pabeigta 12 mēnešu laikā no pārskatīšanas uzsākšanas dienas.

11.5. Šī panta nosacījumi ir mutatis mutandis piemērojami cenu labojumiem, kas ir pieņemti saskaņā 8. pantu.

12. pants

Publiskie paziņojumi un lēmumu izskaidrošana

12.1. Ja institūcijas ir pārliecinātas par to, ka pierādījumi ir pietiekami, lai uzsāktu antidempinga izmeklēšanu, kā noteikts 5.pantā, par to jāpaziņo tai Dalībvalstij vai tām Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas izmeklēšanai, un citām ieinteresētajām pusēm, par kurām ir zināms izmeklēšanas iestādēm, un jāizdara publisks paziņojums.

12.1.1. Publiskajam paziņojumam par izmeklēšanas uzsākšanu jāsatur, vai arī tā jādara zināma atklātībai ar atsevišķa ziņojuma23 palīdzību sekojošo adekvātu informāciju:

i) eksportētājas valsts vai valstu un iesaistītās preces nosaukums;

ii) izmeklēšanas uzsākšanas datums;

iii) pamatojums, uz kuru balstās pieņēmums par dempingu attiecīgajā iesniegumā;

iv) faktoru kopsavilkums, uz kuru balstās pieņēmums par nodarīto kaitējumu;

v) adreses ieinteresēto pušu paskaidrojumu nosūtīšanai;

vi) termiņi, kas doti ieinteresētajām pusēm sava viedokļa izteikšanai.

12.2. Publiskais paziņojums tiek sniegts par jebkuru pozitīvu vai negatīvu pagaidu vai galīgo lēmumu, par jebkuru lēmumu pieņemt cenu labojumu atbilstoši 8. pantam, par šāda labojuma piemērošanas izbeigšanu un par galīgās antidempinga nodevas izbeigšanu. Katrā paziņojumā pietiekoši detalizēti jāatklāj, vai jādara zināmi atklātībai ar atsevišķa ziņojuma palīdzību, atzinumi un slēdzieni visos jautājumos faktiskā un juridiskā ziņā, ko izmeklēšanas iestādes uzskata par būtiskiem. Visi šādi paziņojumi un ziņojumi tiek nosūtīti Dalībvalstij vai Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas šādam lēmumam vai labojumam, un citām zināmajām ieinteresētajām pusēm.

12.2.1. Publiskais paziņojums par pagaidu pasākumu piemērošanu ietver vai dara zināmu atklātībai ar atsevišķa ziņojuma palīdzību pietiekoši detalizētus paskaidrojumus par pagaidu lēmumiem, dempingu vai kaitējumu un norāda uz faktiskas un juridiskas dabas jautājumiem, no kuriem izriet akceptētie vai noraidītie argumenti. Šādā paziņojumā vai ziņojumā, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības, konkrēti jānorāda:

i) piegādātāju vārdi (nosaukumi), vai, ja tas nav praktiski iespējams, iesaistīto piegādājošo valstu nosaukumi;

ii) preces apraksts, kas ir pietiekošs muitas nolūkiem;

iii) noteiktā dempinga starpība un pilnīgs iemeslu izskaidrojums izmantotajai metodoloģijai eksporta cenas un normālās vērtības noteikšanā un salīdzināšanā saskaņā ar 2.pantu;

iv) apsvērumi attiecībā uz kaitējumu noteikšanu saskaņā ar 3.pantu;

v) galvenie lēmuma iemesli.

12.2.2. Publisks paziņojums par izmeklēšanas pabeigšanu vai pārtraukšanu pozitīva lēmuma gadījumā, kas paredz galīgās nodevas piemērošanu vai cenu labojuma pieņemšanu, satur vai dara zināmu atklātībai ar atsevišķa ziņojuma palīdzību, visu attiecīgo informāciju par faktiskajiem un tiesiskajiem jautājumiem un iemesliem, kuri ir noveduši pie galīgo pasākumu piemērošanas vai cenu labojuma pieņemšanas, pienācīgu uzmanību veltot informācijas konfidencialitātei. Paziņojumā vai ziņojumā īpaši jāuzsver informācija, kas aprakstīta 2.1. apakšpunktā, kā arī iemesli atbilstošo iebildumu vai prasību, kuras iesnieguši eksportētāji un importētāji, pieņemšanai vai noraidīšanai, un jebkura lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar 6. panta 10.2. apakšpunktu, pamatojums.

12.2.3. Publiskais paziņojums par izmeklēšanas izbeigšanu vai pārtraukšanu pēc labojuma pieņemšanas atbilstoši 8. pantam ietver, vai citādi dara pieejamu ar atsevišķa ziņojuma palīdzību, šī labojuma nekonfidenciālo daļu.

12.3. Šī panta nosacījumi mutatis mutandis tiek piemēroti pārskatīšanas uzsākšanai un pabeigšanai saskaņā ar 11.pantu un lēmumiem saskaņā ar 10.pantu par nodevu piemērošanu ar atpakaļejošu datumu.

13. pants

Izskatīšana tiesas ceļā

Katra Dalībvalsts, kuras nacionālie tiesību akti satur nosacījumus par antidempinga pasākumiem, uztur tiesas, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, inter alia administratīvo pasākumus, kuri attiecas uz galīgajiem lēmumiem un lēmumu pārskatīšanu 11.panta nozīmē, ātrai pārskatīšanai. Šādiem tribunāliem un procedūrām jābūt neatkarīgiem no institūcijām, kuras ir atbildīgas par attiecīgajiem lēmumiem vai pārskatīšanām.

14. pants

Antidempinga pasākums trešās valsts uzdevumā

14.1. Iesniegumu par antidempinga pasākumu trešās valsts vārdā iesniedz trešās valsts iestādes, kuras pieprasa šādu pasākumu.

14.2. Šādam iesniegumam ir jāpievieno informācija par cenām, lai parādītu, ka imports tiek realizēts dempinga apstākļos, un detalizētu informāciju, lai parādītu, ka minētais dempings rada kaitējumu attiecīgajai iekšzemes ražošanai trešajā valstī. Trešās valsts valdība sniedz visa veida palīdzību importējošās valsts institūcijām, lai iegūtu jebkuru informāciju, kuru pēdējā var pieprasīt.

14.3. Izskatot šādu iesniegumu, importējošās valsts institūcijas ņem vērā minētā dempinga ietekmi uz attiecīgo ražošanu kopumā trešajā valstī; tātad kaitējums tiek noteikts ne tikai attiecībā uz minētā dempinga ietekmi uz nozares eksportu importējošajā valstī vai pat uz nozares kopējo eksportu.

14.4. Lēmums par lietas turpināšanu piekrīt importējošajai valstij. Ja importējošā valsts nolemj, ka tā ir gatava rīkoties, importējošajai valstij piekrīt iniciatīva griezties Preču tirdzniecības padomē, lai saņemtu piekrišanu šādam pasākumam.

15. pants

Jaunattīstības Dalībvalstis

Tiek atzīts, ka attīstītajām Dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība sevišķajam jaunattīstības Dalībvalstu stāvoklim, izskatot iesniegumu par antidempinga pasākumiem saskaņā ar šo Līgumu. Konstruktīvu šajā Līgumā paredzētu tiesiskās aizsardzības līdzekļu iespējas, kur tās varētu ietekmēt jaunattīstības Dalībvalstu būtiskās intereses, jāizpēta pirms antidempinga nodevu piemērošanas.

II DAĻA

16. pants

Antidempinga prakses komiteja

16.1. Ar šo tiek izveidota Antidempinga prakses komiteja (turpmāk Līguma tekstā — "Komiteja"), kas sastāv no katras Dalībvalsts pārstāvjiem. Komiteja ievēl priekšsēdētāju, un tā sanāk ne retāk kā divas reizes gadā, kā arī pēc jebkuras Dalībvalsts lūguma, ja to paredz šī Līguma attiecīgie nosacījumi. Komiteja veic pienākumus, kas tai uzticēti saskaņā ar šo Līgumu vai ko tai deleģē Dalībvalstis, un tā nodrošina Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jebkuriem jautājumiem attiecībā uz šī Līguma darbību un tā mērķu izpildi. PTO Sekretariāts darbojas kā Komitejas sekretariāts.

16.2. Komiteja pēc nepieciešamības var izveidot palīginstitūcijas.

16.3. Veicot savas funkcijas, Komiteja un jebkuras palīginstitūcijas pēc saviem ieskatiem var konsultēties un ievākt informāciju no jebkuriem avotiem. Tomēr, pirms Komiteja vai palīginstitūcija ievāc šādu informāciju no avota, kas pakļauts Dalībvalsts jurisdikcijai, tai jāinformē par to attiecīgā Dalībvalsts. Komitejai jāsaņem konsultējamās Dalībvalsts un jebkuras firmas piekrišana.

16.4. Dalībvalstis nekavējoties ziņo Komitejai par visiem veiktajiem pagaidu vai galīgajiem antidempinga pasākumiem. Šādi ziņojumi ir pieejami Sekretariātā citām Dalībvalstīm caurlūkošanai. Dalībvalstis iesniedz arī pusgada ziņojumus par iepriekšējo sešu mēnešu laikā veiktajiem antidempinga pasākumiem. Pusgada ziņojumi tiek iesniegti pēc noteiktas standartformas.

16.5. Katra Dalībvalsts paziņo Komitejai par to, (a) kuras no tās institūcijām ir kompetentas uzsākt un veikt izmeklēšanu, kas minēta 5.pantā, un (b) tās iekšzemes procedūrām, kas regulē šādas izmeklēšanas uzsākšanu un veikšanu.

17. pants

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

17.1. Izņemot gadījumus, kad tas šeit ir paredzēts citādāk, "Izskaidrojums par strīdu noregulēšanu" ir pielietojams attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo Līgumu.

17.2. Katra Dalībvalsts ar izpratni izturas un piešķir vienlīdzīgas iespējas konsultācijām par ziņojumiem, kuras sniedz cita Dalībvalsts par jebkuru jautājumu, kas skar šī Līguma darbību.

17.3. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka jebkurš ieguvums, kas tai tieši vai netieši rodas saskaņā ar šo Līgumu, tiek anulēts vai mazināts, vai, ka jebkura šī Līguma mērķa sasniegšanu kavē cita Dalībvalsts vai Dalībvalstis, tā var savstarpēji apmierinoša jautājuma risinājuma nolūkā rakstiski pieprasīt konsultācijas ar attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm. Katrai no Dalībvalstīm ar izpratni jāizturas pret citas Dalībvalsts konsultāciju pieprasījumu.

17.4. Ja Dalībvalsts, kura lūdz konsultācijas, uzskata, ka konsultācijās atbilstoši 3. paragrāfam nav panākts savstarpēji pieņemams risinājums, un, ja importējošās Dalībvalsts administratīvās iestādes ir veikušas galīgos pasākumus, iekasējot galīgās antidempinga nodevas vai pieņemot cenu labojumus, tā var nosūtīt jautājumu Strīdu noregulēšanas institūcijai ("DSB"). Ja pagaidu pasākumam ir ievērojama ietekme un Dalībvalsts, kura lūdz konsultācijas, uzskata, ka pasākums ticis veikts, neievērojot 7.panta 1.paragrāfa nosacījumus, šī Dalībvalsts var arī novirzīt šādu lietu uz DSB.

17.5. DSB pēc sūdzētājas puses lūguma izveido paneli lietas izskatīšanai, pamatojoties uz:

i) lūguma iesniedzējas Dalībvalsts rakstisku ziņojumu, kurā norādīts, kādā veidā labums, kas tai tieši vai netieši pienākas saskaņā ar šo Līgumu, ir anulēts vai mazināts vai, kā šī Līguma mērķu sasniegšana ir tikusi kavēta, un

ii) faktiem, kas pieejami atbilstoši attiecīgajām iekšzemes procedūrām importējošās Dalībvalsts institūcijām.

17.6. Izskatot 5.paragrāfā minēto jautājumu:

i) izvērtējot faktiskos apstākļus, panelis nosaka, vai institūciju veiktā faktu nodibināšana bijusi pareiza, un vai šo faktu novērtēšana bijusi taisnīga un objektīva, un pat tad, ja panelis nonāktu pie citāda secinājuma, novērtēšanas rezultāts nevar tikt apgāzts;

ii) panelis interpretē attiecīgos Līguma nosacījumus atbilstoši starptautisko publisko tiesību tradicionālajiem interpretēšanas noteikumiem. Ja panelis konstatē, ka attiecīgais Līguma nosacījums pieļauj vienas vai vairāku interpretāciju iespējas, tai jālemj, ka institūciju veiktais pasākums atbilst Līgumam, ja tas ir pamatots ar vienu no šīm pieļaujamām interpretācijām.

17.7. Panelim iesniegtā konfidenciālā informācija netiek izpausta bez informācijas sniedzēja — personas, iestādes vai institūcijas — formāla pilnvarojuma. Ja šāda informācija panelim tiek pieprasīta, bet panelis nav pilnvarots sniegt šādu informāciju, tiek sagatavots nekonfidenciāls informācijas kopsavilkums, ko apstiprina persona, iestāde vai institūcija, kas sniegusi šādu informāciju.

III DAĻA

18. pants

Nobeiguma nosacījumi

18.1. Nekāda īpaša darbība pret eksporta dempingu no citas Dalībvalsts netiek veikta, kā tikai saskaņā ar GATT 1994 nosacījumiem, kā interpretēts šajā Līgumā24.

18.2. Nedrīkst pielietot atrunas (rezervācijas) attiecībā uz jebkuru no šī Līguma nosacījumiem bez pārējo Dalībvalstu piekrišanas.

18.3. Atbilstoši 3.1. un 3.2. apakšpunktiem, šī Līguma nosacījumi tiek piemēroti attiecībā uz izmeklēšanu un esošo pasākumu pārskatīšanu, kas uzsākti saskaņā ar ar iesniegumiem, kuri iesniegti PTO Līguma spēkā stāšanās attiecībā uz Dalībvalsti dienā vai pēc tam.

18.3.1. Attiecībā uz dempinga starpības (maržas) aprēķināšanu atmaksāšanas procedūrās saskaņā ar 9.panta 3.paragrāfu, spēkā ir noteikumi, kuri izmantoti pašā pēdējā dempinga noteikšanā vai pārskatīšanā.

18.3.2. 11.panta 3.paragrāfa nolūkā tiek uzskatīts, ka pastāvošie antidempinga pasākumi ir piemēroti ne vēlāk, kā datumā, kad Dalībvalstij stājies spēkā PTO Līgums, izņemot gadījumus, kad uz to brīdi Dalībvalstī spēkā esošajā iekšzemes likumdošanā, jau ir ietverts norma, ko ietver arī šis paragrāfs.

18.4. Katra Dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, gan vispārēja, gan individuāla rakstura, lai nodrošinātu, ne vēlāk kā tās pievienošanās brīdī PTO Līgumam, tās likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību šī Līguma nosacījumiem attiecībā uz šo Dalībvalsti.

18.5. Katra Dalībvalsts informē Komiteju par jebkurām izmaiņām tās likumos un noteikumos, kuri ir saistībā ar šo Līgumu, un šādu likumu un noteikumu administrēšanā.

18.6. Komiteja ik gadu pārskata šī Līguma īstenošanu un darbību, ņemot vērā tā mērķus. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi par izmaiņām šādu pārskatu aptvertajā laikā periodā.

18.7. Šī Līguma Pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

1. pielikums

PROCEDŪRAS IZMEKLĒŠANAI UZ VIETAS ATBILSTOŠI 6. PANTA 7. PARAGRĀFAM

1. Uzsākot izmeklēšanu, jāinformē eksportējošās Dalībvalsts institūcijas un firmas, par kurām zināms, ka tās ir ieinteresētas, par nodomu veikt izmeklēšanu uz vietas.

2. Ja izņēmuma gadījumos tiek plānots iesaistīt nevalstisko organizāciju ekspertus izmeklēšanas grupā, par to jāpaziņo eksportētājas Dalībvalsts firmām un institūcijām. Šādi nevalstisko organizāciju eksperti būtu pakļaujami efektīvām sankcijām sakarā ar konfidencialitātes prasību neievērošanu.

3. Standarta praksei vajadzētu būt tādai, ka tiek saņemta eksportētājas Dalībvalsts attiecīgo firmu nepārprotama piekrišana pirms apmeklējuma galīgās ieplānošanas.

4. Tiklīdz kā ir saņemta attiecīgo firmu piekrišana, izmeklēšanu veicošajām institūcijām būtu jāpaziņo eksportētājas Dalībvalsts institūcijām apmeklējamo firmu nosaukumus un adreses, un saskaņotos datumus.

5. Pirms vizītes nepieciešams savlaicīgi paziņot attiecīgajām firmām par apmeklējumu.

6. Apmeklējumi anketas skaidrošanas nolūkā būtu veicami tikai pēc eksportētājas firmas lūguma. Šādu apmeklējumu drīkst veikt tikai tad, ja (a) importētājas Dalībvalsts institūcijas paziņo par to attiecīgās Dalībvalsts pārstāvjiem, un (b) pēdējiem nav iebildumu pret šo apmeklējumu.

7. Tā kā galvenais mērķis izmeklēšanas veikšanai uz vietas ir pārbaudīt sniegto informāciju vai noskaidrot turpmākās detaļas, tā būtu veicama pēc anketas atbilžu saņemšanas, ja vien firma nepiekrīt pretējam, un izmeklēšanu veicošās institūcijas ir informējušas eksportētājas Dalībvalsts valdību par plānoto apmeklējumu, pret ko nav izteikti iebildumi; bez tam standarta praksei vajadzētu būt tādai, ka pirms apmeklējuma attiecīgajām firmām tiek paziņots par pārbaudāmās informācijas vispārējo raksturu, un par jebkādu turpmāk sniedzamo informāciju, lai gan tas nebūtu par šķērsli turpmāko detaļu izprasīšanai uz vietas, vadoties no iegūtās informācijas.

8. Atbildes uz eksportētājas Dalībvalsts institūciju vai firmu uzdotajiem jautājumiem, kuri ir būtiski izmeklēšanas sekmīgai veikšanai uz vietas, pēc iespējas būtu sniedzamas pirms apmeklējuma veikšanas.

2. pielikums

VISLABĀKĀ PIEEJAMĀ INFORMĀCIJA 6. PANTA 8. PARAGRĀFA NOZĪMĒ

1. Tiklīdz iespējams pēc izmeklēšanas uzsākšanas, izmeklēšanas iestādēm sīki jāprecizē informācija, kura tiek pieprasīta no jebkuras ieinteresētās puses un veids, kādā šī informācija ieinteresētajai pusei atbildot jānoformē. Institūcijām jānodrošina arī puses informētība par to, ka ja informācija netiks sniegta saprātīga termiņa laikā, institūcijas var pieņemt lēmumus, pamatojoties uz to rīcībā esošajiem faktiem, arī uz tiem, kas ietverti iekšzemes nozares pieprasījumā par izmeklēšanas uzsākšanu.

2. Institūcijas var arī pieprasīt, lai ieinteresētā puse sniedz savu atbildi kāda noteiktā informācijas nesēja formā (piemēram, datorierakstā) vai datorvalodā. Izsakot šādu prasību, institūcijām jāapsver pamatotas ieinteresētās puses iespējas atbildēt vēlamajā informācijas nesēja formā vai datorvalodā, un tās nedrīkst pieprasīt pusei atbildes iesniegšanu citādā datorformātā, kā tas, ko šī puse jau lieto. Institūcija neuztur prasību par datorizētas atbildes sniegšanu, ja ieinteresētā puse neved datorizētu uzskaiti un, ja atbildes sniegšanas pieprasītajā veidā rezultātā ieinteresētā puse tiek nepamatoti papildus apgrūtināta, piemēram, radot nepamatotas papildus izmaksas un problēmas. Institūcijas neuztur prasību par atbildes sniegšanu ar noteikta informācijas nesēja palīdzību vai noteiktā datorvalodā, ja ieinteresētā puse neved savu datorizēto uzskaiti ar šāda informācijas nesēja palīdzību vai šādā datorvalodā un, ja atbildes sniegšanas pieprasītajā veidā rezultātā ieinteresētā puse tiek nepamatoti papildus apgrūtināta, piemēram, radot nepamatotas papildus izmaksas un problēmas.

3. Visa apstiprināmā informācija, kas tiek iesniegta attiecīgi tā, lai to lietas izskatīšanā izmantojot nerastos nepamatotas grūtības un savlaicīgi, kā arī iespējami ar tādu informācijas nesēju vai tādā datorvalodā, kā to pieprasījušas institūcijas, tiek ņemta vērā lēmumu pieņemšanā. Ja puse nesniedz atbildi vēlamajā informācijas nesēja formā vai datorvalodā, bet institūcijas uzskata, ka ir ievēroti 2. paragrāfā minētie noteikumi, atbildes nesniegšana vēlamajā informācijas nesēja formā vai datorvalodā nevar tikt uzskatīta par būtiski traucējošu lietas izskatīšanā.

4. Gadījumā, ja institūcijas nespēj apstrādāt informāciju, ja tā ir iesniegta kādā noteiktā informācijas nesēja (piemēram, datorieraksta) formā, informācija jāiesniedz rakstiska materiāla veidā vai jebkurā citā institūcijām pieņemamā formā.

5. Pat tad, ja sniegtā informācija nav visos aspektos ideāla, tas nevar būt par pamatu, lai institūcijas to neņemtu vērā, ar noteikumu, ka ieinteresētā puse ir rīkojusies ar vislielāko rūpību.

6. Ja pierādījumi vai informācija netiek pieņemta, iesniedzēja puse nekavējoties jāinformē par iemesliem, un tai jāsniedz iespēja saprātīgā termiņā sniegt turpmākos paskaidrojumus, pienācīgi ņemot vērā izmeklēšanas termiņus. Ja varas iestādes uzskata paskaidrojumus par neapmierinošiem, šo pierādījumu vai informācijas noraidīšanas iemeslus būtu jānorāda jebkuros publicētos nolēmumos.

7. Ja institūcijām savus atzinumus, t.sk. attiecībā uz normālo vērtību, jābalsta uz informāciju no sekundāra avota, ieskaitot informāciju, kas sniegta pieprasījumā par izmeklēšanas uzsākšanu, tas būtu darāms ar īpašu piesardzību. Šādos gadījumos institūcijas savu iespēju robežās cenšas pārbaudīt informāciju no citiem to rīcībā esošiem neatkarīgiem avotiem, piemēram, publicētiem cenrāžiem, oficiālās importa statistikas un muitas deklarācijām, kā arī no informācijas, kas iegūta no citām ieinteresētajām pusēm izmeklēšanas laikā. Tomēr ir saprotams, ka ja ieinteresētā puse nevēlas sadarboties un tādejādi atbilstošā informācija nenonāk attiecīgo institūciju rīcībā, šāda situācija var novest pie rezultāta, kurš pusei ir mazāk labvēlīgs nekā tad, ja šī puse sadarbotos.

______________________

1 Termins "uzsākta", kā tas lietots šajā Līgumā, nozīmē procesuālu darbību, ar kuru Dalībvalsts oficiāli uzsāk 5.pantā paredzēto izmeklēšanu.

2 Līdzīgas preces realizācija, kura paredzēta patēriņam eksportētājas valsts iekšējā tirgū, normāli tiek uzskatīta par pietiekošu daudzumu normālās vērtības noteikšanai, ja šāda realizācija sastāda 5 vai vairāk procentus no apskatāmās preces realizācijas importētājā Dalībvalstī, ar noteikumu, ka zemāka attiecība būtu pieņemama, ja pierādījumi norāda, ka iekšzemes realizācija pie šādas zemākas attiecības tomēr ir pietiekošs lielums, lai ļautu izdarīt pienācīgu salīdzinājumu.

3 Lietojot šajā Līgumā terminu "institūcijas", tas būtu interpretējams kā pienācīgi augsta līmeņa institūcijas.

4 Paplašinātais laika periods normāli ir viens gads, bet nekādā gadījumā nevar būt mazāks par sešiem mēnešiem.

5 Realizācija zem vienas vienības pašizmaksas tiek veikta būtiskos apjomos, ja institūcijas konstatē, ka apskatāmo darījumu vidējā svērtā realizācijas cena normālās vērtības noteikšanai ir zem vidējās svērtās vienas vienības pašizmaksas vai, ka realizācijas apjoms zem vienas vienības pašizmaksas sastāda ne mazāk kā 20 procentus no apjoma, kas realizēts apskatāmajos darījumos normālās vērtības noteikšanai.

6 Pielāgojumam, kas izdarīts sakarā ar uzsākšanas operācijām, jāatspoguļo izmaksas uzsākšanas perioda beigās vai, ja šis periods turpinās pēc izmeklēšanas termiņa beigām, pēdējās izmaksas, kuras var tikt saprātīgi ņemtas vērā no institūciju puses izmeklēšanas laikā.

7 Ir saprotams, ka daži no iepriekš minētajiem faktoriem var daļēji pārklāties, un institūcijām ir jānodrošina, ka tās nedublē pielāgojumus, kuri jau tikuši izdarīti atbilstoši šim nosacījumam.

8 Parasti realizācijas datums ir līguma datums, pirkuma orderis, ordera (pasūtījuma) apstiprinājums, vai rēķins-faktūra, kas vien nodibina pārdošanas materiālos nosacījumus.

9 Saskaņā ar šo Līgumu termins "kaitējums", ja vien tas nav atrunāts savādāk, nozīmē materiālo kaitējumu pašmāju industrijai, materiāla kaitējuma draudus pašmāju industrijai vai šādas industrijas izveidošanās materiālu aizkavēšanu, un tiek interpretēts saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

10 Viens piemērs, lai gan tas nav ekskluzīvs, ir tas, ka nav pārliecinoša iemesla uzskatīt, ka tuvākajā nākotnē būtiski palielināsies imports produktiem par dempinga cenām.

11 Šī paragrāfa nozīmē tiek uzskatīts, ka ražotāji ir saistīti ar eksportētājiem vai importētājiem tikai tad, ja

(a) viens no tiem tieši vai netieši kontrolē otru;

(b) abus tos tieši vai netieši kontrolē trešā persona; vai

(c) kopā tie tieši vai netieši kontrolē trešo personu, ja ir pamats ticēt vai aizdomām, ka saistības rezultāts ir tāds, lai liktu attiecīgajam ražotājam rīkoties citādi nekā savā starpā nesaistītie ražotāji.

Šī paragrāfa nozīmē tiek uzskatīts, ka viens kontrolē otru, ja pirmajam juridiski vai pēc ieņemamā amata ir tiesības noteikt ierobežojumus vai vadīt otro.

12 Šī Līguma kontekstā "aplikt ar nodokļiem" nozīmē definitīvo vai galīgo juridisko novērtējumu vai nodevas vai nodokļa ievākšanu.

13 Fragmentētas ražošanas gadījumā, kas iesaista ārkārtīgi lielu ražotāju daudzumu, institūcijas var noteikt atbalstu un opozīciju, lietojot piemērotas statistiskās metodes.

14 Dalībvalstis apzinās, ka dažu Dalībvalstu teritorijā iekšzemes ražotāju darbinieki vai šo darbinieku pārstāvji var iesniegt izmeklēšanas pieprasījumu, vai atbalstīt šādu pieprasījumu, 1. paragrāfa ietvaros.

15 Tiek vispārēji noteikts, ka termiņi eksportētājiem jāsāk skaitīt no datuma, kad tie saņēmuši aptaujas, kuras šajā nolūkā tiek uzskatītas par saņemtām vienas nedēļas laikā no to nosūtīšanas brīža respondentam vai no to nodošanas attiecīgajam eksportējošās Dalībvalsts diplomātiskajam pārstāvim, vai atsevišķas muitas zonas PTO Dalībvalsts gadījumā — eksportējošās teritorijas attiecīgajam pārstāvim.

16 Ar šo saprot, ka gadījumā, ja iesaistīto eksportētāju skaits ir īpaši liels, rakstiskā pieprasījuma pilnais teksts jānosūta tikai eksportējošās Dalībvalsts institūcijām vai attiecīgajai tirdzniecības asociācijai.

17 Dalībvalstis apzinās, ka noteiktu Dalībvalstu teritorijās var tikt pieprasīta izpaušana atbilstoši šauri ieskicētai aizsardzības kārtībai.

18 Dalībvalstis vienojas, ka konfidencialitātes prasības netiek pavaļīgi noraidītas.

19 Vārds "var" netiek interpretēts, lai atļautu vienlaicīgu procesu turpinājumu un cenu pasākumu izpildi, izņemot 4. paragrāfā paredzētos gadījumus.

20 Ar šo jāsaprot, ka šajā apakšpunktā un 3.2. apakšpunktā minēto termiņu ievērošana var nebūt iespējama, ja minētā prece ir pakļauta tiesu pārskatu procesiem

21 Lēmums par antidempinga galīgajām maksājuma saistībām, kā paredzēts 9. panta 3 paragrāfā, šī panta kontekstā pats par sevi nenozīmē pārbaudi.

22 Ja antidempinga nodevas apjoms tiek noteikts ar atpakaļejošu datumu, faktu apstiprinājums vien pašā pēdējā novērtējumā, kas tiek veikts saskaņā ar 9. panta 3.1. apakšpunktu, ka nekāda nodeva nav iekasējama, neprasa valsts institūcijām izbeigt galīgās nodevas iekasēšanu.

23 Ja institūcijas nodrošina informāciju un paskaidrojumus šī panta ietvaros atsevišķā ziņojumā, šim ziņojumam nekavējoties ir jābūt publiski pieejamam.

24 Ar šo nav paredzēts aizkavēt atbilstošās darbības saskaņā ar citiem attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem, kuri ir piemēroti.

LĪGUMS
par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 VII panta īstenošanu

Vispārējie ievada komentāri

1. Par muitas vērtības pamatu uzskatāma "darījuma vērtība" , kas definēta 1. pantā. 1. pants ir lasāms kopā ar 8. pantu, kurš paredz, inter alia, faktiski samaksātās cenas vai maksājamās cenas izmaiņas gadījumos, kad pircējam radušies faktiski izdevumi, kuri tiek uzskatīti par tādiem, kas sastāda daļu vērtības muitas nolūkiem, taču tie nav ietverti cenā, kas faktiski samaksāta vai maksājama par importētajām precēm. 8. pants paredz arī, ka darījuma vērtībā tiek ietverti noteikti apsvērumi, kurus pircējs var nodot pārdevējam specificētu preču veidā vai pakalpojumu veidā, un nevis samaksājot naudu. 2. līdz 7. panti paredz muitas vērtības noteikšanas metodes gadījumos, kad to nevar noteikt saskaņā ar 1. panta nosacījumiem.

2. Ja nav iespējams noteikt muitas vērtību saskaņā ar 1. panta nosacījumiem, parasti jāuzsāk konsultācijas starp muitas administrāciju un importētāju ar mērķi vienoties par muitas vērtības pamatu atbilstoši 2. vai 3. panta nosacījumiem. Var gadīties, piemēram, ka importētāja rīcībā ir informācija par identisku vai līdzīgu importēto preču muitas vērtību, kas nav tajā pašā laikā pieejama muitas administrācijai importa veikšanas ostā. No otras puses, muitas administrācijas rīcībā var būt informācija par identisku vai līdzīgu importēto preču muitas vērtību, kura nav tajā pašā laikā pieejama importētājam. Konsultāciju process starp abām pusēm nodrošinās informācijas apmaiņu, atbilstoši komerciālās konfidencialitātes prasībām, ar mērķi noteikt atbilstošu pamatu muitas vērtības noteikšanai.

3. 5. un 6.panti paredz divu veidu muitas vērtības noteikšanas pamatus, ja to nevar noteikt, pamatojoties uz importēto preču vai identisku vai līdzīgu importēto preču darījuma vērtību. Saskaņā ar 5. panta 1. paragrāfu, muitas vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu, par kādu preces tiek pārdotas kā importētas neatkarīgam pircējam importēšanas valstī. Importētājam ir arī tiesības prasīt, lai preces, kas tiek tālāk pārstrādātas pēc importēšanas, tiktu vērtētas saskaņā ar 5. panta nosacījumiem. Saskaņā ar 6. paragrāfu muitas vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz aprēķināto vērtību. Šīs abas metodes rada zināmas grūtības un tādēļ importētājam tiek dotas tiesības, saskaņā ar 4.panta nosacījumiem, izvēlēties abu šo metožu pielietošanas kārtību.

4. 7.pants apraksta muitas vērtības noteikšanu gadījumos, ja to nevar noteikt atbilstoši jebkuru iepriekšminēto pantu nosacījumiem.

Dalībvalstis,

Atsaucoties uz Daudzpusējām tirdzniecības sarunām;

Vēloties veicināt GATT 1994 mērķu īstenošanu, kā arī nodrošināt jaunattīstības valstīm papildus ieguvumus no starptautiskās tirdzniecības;

Atzīstot GATT 1994 VII panta nosacījumu svarīgumu un vēloties izstrādāt noteikumus šo nosacījumu piemērošanai, lai nodrošinātu to pielietojuma vienveidību un skaidru kārtību;

Atzīstot, ka nepieciešama taisnīga, vienota un neitrāla preču muitas vērtības noteikšanas sistēma, kas nepieļautu patvarīgu vai fiktīvu muitas vērtību izmantošanu;

Atzīstot, ka preču muitas vērtības noteikšanā pēc iespējas par pamatu ir jāizmanto vērtējamo preču darījuma vērtība;

Atzīstot, ka, muitas vērtības noteikšana ir jābalsta uz vienkāršu un taisnīgu kritēriju kopumu, kas atbilst tirdzniecības praksei un, ka vērtēšanas procedūras ir vispārēji piemērojamas neatkarīgi no piegādes avota;

Atzīstot, ka, vērtēšanas procedūras nevar tikt izmantotas kā dempinga apkarošanas līdzeklis;

Turpmāk vienojas par sekojošo:

I DAĻA

MUITAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAS NOTEIKUMI

1. pants

1. Importēto preču muitas vērtība ir darījuma vērtība, kas ir - faktiski samaksātā vai maksājamā preču cena, kas izmainīta saskaņā ar 8. panta nosacījumiem, kad tās tiek pārdotas eksportam uz importējošo valsti, ar noteikumu, ka:

(a) pircējs citādi neierobežo preču izvietojumu un izmantošanu, kā vien pakļaujoties ierobežojumiem,

(i) ko nosaka vai pieprasa likums vai valsts iestādes importējošajā valstī; vai

(ii) kas ierobežo ģeogrāfisko platību, kurā preces var tikt atkārtoti pārdotas; vai

(iii) kas būtiski neietekmē preču vērtību;

(b) pārdošana vai cena nav atkarīga no apstākļa vai apsvērumiem, kuriem attiecībā uz vērtējamām precēm nav iespējams noteikt vērtību;

(c) neviena sekojošā pircēja veiktā preču tālākas pārdošanas, izvietošanas vai lietošanas procesa daļa tieši vai netieši neskars šo preču pārdevēju, ja vien nevar tikt izdarītas izmaiņas saskaņā ar 8. panta nosacījumiem; un

(d) pircējs un pārdevējs nav savstarpēji saistīti, vai, gadījumā, ja pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti, darījuma vērtība ir pieņemama muitas nolūkiem saskaņā ar 2. paragrāfa nosacījumiem.

2. (a) Izvērtējot, vai darījuma vērtība atbilst 1. paragrāfa nosacījumiem, fakts, ka pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti 15. panta nozīmē, pats par sevi nav pietiekošs iemesls, lai atzītu darījuma vērtību par nepieņemamu. Šajā gadījumā ir jāizpēta pārējie pirkšanas apstākļi, un darījuma vērtība var tikt uzskatīta par pieņemamu ar noteikumu, ka preces cenu nav ietekmējusi pircēja un pārdevēja saistība. Ja, ņemot vērā importētāja sniegtās ziņas vai citu informāciju, muitas administrācijai ir pamats uzskatīt, ka minētā saistība ir ietekmējusi preces cenu, administrācijai par šādu pamatu ir jāinformē importētājs, kuram, savukārt, jādod saprātīga iespēja sniegt atbildi. Ja importētājs pieprasa, informācijas apmaiņai par šādu pamatu ir jānotiek rakstveidā.

(b) Pārdošanas procesā starp savstarpēji saistītām personām darījuma vērtība tiek atzīta par pieņemamu un preces tiek vērtētas saskaņā ar 1. paragrāfa nosacījumiem, ja importētājs uzrāda, ka šī vērtība ievērojami līdzinās tajā pašā laikā eksistējošajiem sekojošajiem parametriem:

(i) darījuma vērtībai, kas noteikta tās pašas vai līdzīgas eksporta preces nesaistītiem pircējiem tajā pašā importētājā valstī;

(ii) to pašu vai līdzīgu preču muitas vērtībai saskaņā ar 5.panta nosacījumiem;

(iii) to pašu vai līdzīgu preču muitas vērtībai saskaņā ar 6.panta nosacījumiem;

Veicot iepriekš aprakstīto pārbaudi, pienācīga uzmanība jāvelta uzrādītajām tirdzniecības apjomu, daudzuma un 8. pantā uzskaitīto sastāvdaļu atšķirībām, kā arī atšķirībām izdevumos, kas radušies pārdevējam darījumos, kur pircējs un pārdevējs nav savstarpēji saistīti pret izdevumiem, kas radušies pārdevējam darījumos, kur pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti.

(c) Pārbaudes, vadoties pēc 2.(b) paragrāfa norādēm jāveic pēc importētāja pieprasījuma un tikai salīdzināšanas nolūkā. 2.(b) paragrāfa nosacījumi neparedz esošo vērtību aizvietošanu.

2. pants

1. (a) Ja importēto preču muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1. panta nosacījumiem, par muitas vērtību ir jāuzskata tādu pašu preču darījuma vērtība, kuras tiek pārdotas eksportam uz to pašu importējošo valsti un kuras tiek eksportētas tajā pašā vai apmēram tajā pašā laikā kā vērtējamās preces.

(b) Piemērojot šo pantu, par darījuma vērtību muitas vērtības noteikšanai jāizmanto tajā pašā tirdzniecības apjomā un pēc būtības tajā pašā daudzumā pārdošanā esošām vērtējamajām precēm identisko preču darījuma vērtība. Tur, kur šāda pārdošana nenotiek, var tikt izmantota identisku preču darījuma vērtība, kuras pārdotas atšķirīgā tirdzniecības apjomā un/ vai atšķirīgos daudzumos, taču tā attiecīgi jāpielāgo, ņemot vērā atšķirības, kas attiecināmas uz tirdzniecības apjomu un/ vai daudzumu, ar nosacījumu, ka šādu pielāgojumu var veikt, pamatojoties uz uzrādītajiem pierādījumiem, kuri skaidri nosaka pielāgojuma pamatotību un precizitāti, un parāda, vai pielāgojuma rezultātā vērtība pieaug vai samazinās.

2. Ja izmaksas un nodevas, kas minētas 8. panta 2. paragrāfā, tiek ietvertas darījuma vērtībā, pielāgojums tiek veikts, lai ņemtu vērā būtiskas atšķirības izmaksās un nodevās starp attiecīgajām importētajām precēm un identiskām precēm, ko rada transportēšanas attālums vai veids.

3. Ja šī panta piemērošanas procesā identiskām precēm tiek atklātas vairākas preču darījuma vērtības, importēto preču muitas vērtības noteikšanai jāizmanto zemākā no minētajām darījuma vērtībām.

3. pants

1. (a) Ja importēto preču muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1. un 2. panta nosacījumiem, muitas vērtība ir jānosaka pamatojoties uz līdzīgo preču darījuma vērtību, kuras pārdotas eksportam uz to pašu importējošo valsti un eksportētas tajā pašā vai apmēram tajā pašā laikā, kad vērtējamās preces.

(b) Piemērojot šo pantu, muitas vērtības noteikšanai izmanto līdzīgo preču, kuras tiek tirgotas tajā pašā tirdzniecības apjomā un pēc būtības tādā pašā daudzumā, kā preces, kuras dotajā brīdī tiek vērtētas, darījuma vērtību. Ja šāda tirdzniecība netiek konstatēta, izmanto līdzīgu preču, kuras tiek pārdotas atšķirīgā tirdzniecības apjomā un/ vai atšķirīgos daudzumos darījuma vērtību, veicot attiecīgus pielāgojumus, lai ņemtu vērā atšķirības, kas attiecināmas uz tirdzniecības apjomu un/ vai daudzumu, ja vien šādus pielāgojumus iespējams veikt, pamatojoties uz uzrādītajiem pierādījumiem, kuriem skaidri jānosaka pielāgojuma pamatotība un precizitāte, kā arī jānorāda, vai pielāgojuma rezultātā vērtība pieaug vai samazinās.

2. Ja izmaksas vai nodevas, kas minētas 8.panta 2. paragrāfā, ir iekļautas darījuma vērtībā, jāveic pielāgojums, ņemot vērā būtiskas atšķirības šajās izmaksās vai nodevās, starp attiecīgajām importētajām precēm un identiskām precēm, ko rada transportēšanas attālums vai veids.

3. Ja šī panta piemērošanas procesā tiek atklātas vairākas preču darījuma vērtības identiskām precēm, importēto preču muitas vērtības noteikšanai jāizmanto zemākā no minētajām darījuma vērtībām.

4. pants

Ja importēto preču muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1., 2. un 3. pantu nosacījumiem, muitas vērtība jānosaka saskaņā ar 5. panta nosacījumiem, vai, ja, muitas vērtību nav iespējams noteikt atbilstoši šim pantam, tā jānosaka saskaņā ar 6. panta nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja importētājs lūdz piemērot 5. un 6. pantu apgrieztā kārtībā.

5. pants

1. (a) Ja importētās preces vai identiskas vai līdzīgas importētās preces tiek pārdotas importētājā valstī tādā veidā, kādā tās importētas, importēto preču muitas vērtība, saskaņā ar šī panta nosacījumiem, tiek balstīta uz vienas preces vienības cenu, par kuru šīs importētās preces vai identiskās vai līdzīgās preces tiek tāpat pārdotas vislielākajā kopējā daudzumā tajā pašā laikā vai apmēram tajā pašā laikā, kad preces tiek importētas pircējiem, kas nav savstarpēji saistīti ar šo preču pārdevējiem, atvelkot no vērtības sekojošo:

(i) komisijas naudu, ko parasti maksā vai vienojas par tās maksāšanu, vai piemaksām, kuras parasti tiek veiktas šajā valstī peļņas nolūkā, un vispārējos izdevumus saistībā ar tāda paša veida vai šķiras importēto preču pārdošanu šajā valstī;

(ii) parastās transportēšana un apdrošināšanas izmaksas, kā arī ar tām saistītās izmaksas, kas radušās importējošajā valstī;

(iii) ja nepieciešams, izmaksas un nodevas, kas minētas 8. panta 2. paragrāfā; un

(iv) muitas nodokļu, kā arī citus iekšzemes nodokļus, kas maksājami importējošajā valstī sakarā ar preču importu vai tirdzniecību.

(b) Ja importētās preces, vai arī identiskās vai līdzīgas importētās preces netiek pārdotas tajā pašā vai apmēram tajā pašā laikā, kad vērtējamās preces, muitas vērtība jānosaka, ņemot par pamatu vienas preces vienības cenu (citādi atbilstoši paragrāfa 1.(a) nosacījumiem), par kādu importētās preces vai identiskās vai līdzīgās importētās preces tiek pārdotas importējošajā valstī tādā veidā, kādā tās importētas, datumā, kas ir vistuvākais vērtējamo preču importēšanas brīdim, bet ne vēlāk, kā deviņdesmit dienu laikā pēc vērtējamo preču importēšanas brīža.

2. Ja importētās preces vai identiskās vai līdzīgās importētās preces netiek pārdotas tādā veidā, kādā tās importētas, tad pēc importētāja pieprasījuma muitas vērtības pamatā jābūt preces vienības cenai, par kādu importētās preces pēc to tālākās pārstrādes tiek pārdotas vislielākajā kopējā daudzumā importēšanas valstī pircējam, kas nav savstarpēji saistīts ar šo preču pārdevēju, pienācīgi ievērojot šādas pārstrādes rezultātā radīto pievienoto vērtību un atvilkumus, kas paredzēti 1.(a) paragrāfā.

6. pants

1. Importēto preču muitas vērtība saskaņā ar šī panta nosacījumiem tiek balstīta uz aprēķināto vērtību. Aprēķinātā vērtība sastāv no:

(a) materiāliem, ražošanas vai citas importēto preču ražošanai izmantotās pārstrādes izmaksām vai vērtības;

(b) peļņas un vispārējo izmaksu apjoma, kas ir pielīdzināms tāda paša veida vai šķiras preču kā tās, kuras tiek vērtētas, un kuras izgatavojuši ražotāji eksportētājā valstī eksportam uz importēšanas valsti, tirdzniecībā atspoguļotajam apjomam;

(c) visu citu izdevumu izmaksām vai vērtības, kas bijušas nepieciešamas, lai atspoguļotu vērtības noteikšanas veidu, kuru izvēlējusies Dalībvalsts saskaņā ar 8. panta 2. paragrāfu.

2. Neviena no Dalībvalstīm nedrīkst pieprasīt vai piespiest kādu personu, kas nav tās rezidents, ražot paraugus izpētei, kā arī atļaut caurskatīt jebkuru atskaiti vai citu dokumentu nolūkā noteikt aprēķināto vērtību. Tomēr informāciju, ko sniedzis preču ražotājs, lai noteiktu muitas vērtību saskaņā ar šī panta nosacījumiem, importējošās valsts iestādes ar ražotāja piekrišanu var pārbaudīt citā valstī, ar noteikumu, ka tās iepriekš laicīgi paziņo par šādu darbību attiecīgās valsts valdībai un pēdējai nav iebildumu pret šādu pārbaudi.

7. pants

1. Ja saskaņā ar 1. līdz 6. panta, pēdējo ieskaitot, nosacījumiem nav iespējams noteikt importēto preču muitas vērtību, tā jānosaka izmantojot saprātīgas metodes atbilstoši šī Līguma un GATT 1994 VII panta principiem un vispārējiem nosacījumiem, pamatojoties uz datiem, kas pieejami importējošajā valstī.

2. Saskaņā ar šī Panta nosacījumiem muitas vērtību nedrīkst noteikt, pamatojoties uz:

(a) pārdošanas cenu importētājā valstī precēm, kuras ražotas šajā valstī;

(b) sistēmu, kura paredz pieņemt muitas vērtēšanas nolūkiem lielāko no divām alternatīvām vērtībām;

(c) preču cenu eksportētājas valsts iekšzemes tirgū;

(d) citas ražošanas izmaksas, izņemot aprēķinātās vērtības, kuras atbilstoši 6. panta nosacījumiem noteiktas identiskām vai līdzīgām precēm;

(e) preču cenu eksportam uz citu valsti, nevis importējošo valsti;

(f) minimālajām muitas vērtībām; vai

(g) patvarīgi noteiktām vai fiktīvām vērtībām.

3. Pēc importētāja pieprasījuma tam tiek tiek rakstveidā paziņots par muitas vērtību, kas noteikta saskaņā ar šī Panta nosacījumiem un šādas vērtības noteikšanā izmantoto metodi.

8. pants

1. Nosakot muitas vērtību saskaņā ar 1. panta nosacījumiem, importēto preču faktiski samaksātajai vai maksājamai cenai tiek pieskaitīti:

(a) sekojošais tik lielā apmērā, cik pircējs samaksā, bet tas netiek iekļauts cenā, kas faktiski samaksāta vai maksājama par precēm:

(i) komisijas nauda un starpnieku nauda, izņemot pirkšanas komisijas naudu;

(ii) maksa par konteineriem, kas muitas nolūkiem tiek uzskatīti par vienu veselu kopā ar attiecīgo preci;

(iii) iepakojuma materiāls un iepakošanas darba izmaksas;

(b) vērtība, kas atbilstoši aprēķināta sekojošām precēm un pakalpojumiem, ja pircējs tos tieši vai netieši piegādā bez maksas vai par pazeminātām cenām pielietojumam saistībā ar importēto preču ražošanu un pārdošanu eksportam, ja vien šāda vērtība nav iekļauta faktiski samaksātajā vai maksājamā cenā:

(i) materiāli, sastāvdaļas, daļas un līdzīgas lietas, kas ir importēto preču sastāvdaļas;

(ii) darbarīki, ierīces, veidnes un līdzīgi priekšmeti, kurus izmanto importēto preču ražošanā;

(iii) importēto preču ražošanas laikā patērētie materiāli;

(iv) inženieru projekti, sasniegumi, mākslinieciskā apdare, dizains, kā arī plāni un skices, kas radīti jebkurā valstī, izņemot importēšanas valstī, un kas ir nepieciešami importēto preču ražošanai;

(c) kompensācijas un licenču nodevas, kuras tieši vai netieši jāmaksā pircējam kā nepieciešamo priekšnosacījumu vērtējamo preču pārdošanai, ja vien šādas kompensācijas un licenču nodevas jau netiek iekļautas maksājamajā vai samaksātajā cenā;

(d) importēto preču jebkuras atkārtotas pārdošanas, novietošanas vai izmantošanas vērtība, kas tieši vai netieši uzkrājas pārdevējam.

2. Izstrādājot savus tiesību aktus, katrai Dalībvalstij jānosaka pilnībā vai daļēji sekojošā iekļaušana vai izslēgšana no muitas vērtības:

(a) importēto preču transporta izmaksas uz importēšanas ostu vai vietu;

(b) iekraušanas, izkraušanas un kravas virzīšanas izmaksas, kas saistītas ar importēto preču transportu uz importēšanas ostu vai vietu; un

(c) apdrošināšanas izmaksas.

3. Saskaņā ar šī panta nosacījumiem tikai objektīvi un statistiski pamatoti dati var būt par pamatu faktiski samaksātās vai maksājamās cenas pielikumam.

4. Nosakot muitas vērtību faktiski samaksātai vai maksājamai cenai, netiek paredzēti citi pielikumi, izņemot šajā pantā paredzētos pielikumus.

9. pants

1. Ja nosakot muitas vērtību, nepieciešama valūtas konvertācija, jāizmanto tas valūtas maiņas kurss, kuru attiecīgajā importēšanas valstī pienācīgi publicējušas kompetentas iestādes un, termiņā, ko aptver katrs šāds publicētais dokuments, kurš pēc iespējas precīzi atspoguļo šīs valūtas pašreizējo importējošās valsts valūtā izteikto vērtību komercdarījumos attiecībā uz šādas publikācijas dokumenta aptverto laika periodu.

2. Jāizmanto tas konvertācijas kurss, kas ir spēkā vai nu eksportēšanas laikā, vai importēšanas laikā, ko atsevišķi nosaka katra Dalībvalsts.

10. pants

Attiecīgajām institūcijām attiecībā pret visu pēc būtības konfidenciālo informāciju, vai informāciju, kas tiek sniegta kā konfidenciāla muitas novērtēšanas nolūkiem, jāizturas pilnībā konfidenciāli, to neizpaužot bez īpašas tās personas vai valdības atļaujas, kura sniedz šādu informāciju, izņemot gadījumus, kad informācija var tikt atklāta tiesvedības kontekstā.

11. pants

1. Katras Dalībvalsts tiesību aktos attiecībā uz muitas vērtības noteikšanu jāparedz importētāja vai citas personas, kurai ir pienākums samaksāt nodokļus, apelācijas sūdzības tiesības, kad netiek piemērots sods.

2. Sākotnējā apelācijas sūdzība, kad netiek piemērots sods, var tikt iesniegta muitas administrācijas iestādes ietvaros vai neatkarīgai institūcijai, tomēr katras Dalībvalsts tiesību aktos jāparedz tiesības iesniegt apelācijas sūdzības tiesu varas iestādei, kad netiek piemērots sods.

3. Lēmuma paziņojums attiecībā uz apelācijas sūdzību tiek izsniegts apelācijas sūdzības iesniedzējam un šāda lēmuma pamatojums tiek sniegts rakstiski. Apelācijas sūdzības iesniedzējs tiek informēts arī par tiesībām uz tālāku apelāciju.

12. pants

Vispārēji piemērojamus likumus, noteikumus, tiesu lēmumus un administratīvos aktus, kas ievieš šīs Vienošanās nosacījumus attiecīgajā importējošā valstī, publicē atbilstoši GATT 1994 X Pantam.

13. pants

Ja nosakot muitas vērtību importētajām precēm, ir nepieciešams atlikt galīgo šādas muitas vērtības noteikšanu, preču importētājam tomēr ir jādod iespēja izņemt šīs prece no muitas, ja, gadījumos, kur tā tiek pieprasīts, importētājs nodrošina pietiekamas garantijas galvojuma, iemaksas, vai citā pienācīgā veidā, kas nosedz tūlītēju muitas nodokļu samaksu, kuriem preces var tikt pakļautas. Katras Dalībvalsts tiesību aktos jāparedz nosacījumi, kas regulē šādu situāciju.

14. pants

Šī Līguma I pielikuma piezīmes ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa un šī Līguma panti lasāmi un piemērojami kopā ar attiecīgajām piezīmēm. II un III pielikumi arī ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa.

15. pants

1. Šajā Līgumā

(a) "importēto preču muitas vērtība" nozīmē preču vērtību, kas noteikta lai importētajām precēm piemērotu "ad valorem" nodokļus;

(b) "importēšanas valsts" nozīmē importējošo valsti vai importējošo muitas teritoriju; un

(c) "ražots" nozīmē arī - izaudzēts, izgatavots un iegūts raktuvēs.

2. Šajā Līgumā:

(a) "identiskas preces" ir tādas preces, kuras ir visos aspektos vienādas, ieskaitot fiziskās īpašības, kvalitāti un reputāciju. Nelielas atšķirības to izskatā nevar būt par iemeslu, lai preces, kas citādi atbilst definīcijai, netiktu uzskatītas par identiskām;

(b) "līdzīgas preces" ir tādas preces, kas nav visos aspektos vienādas, tomēr tām ir līdzīgas īpašības un līdzīgi sastāvdaļu materiāli, kuru dēļ tās var veikt tādas pašas funkcijas un būt komerciālā ziņā savstarpēji aizvietojamas. Lai noteiktu, vai preces ir līdzīgas, jāņem vērā tādi faktori, kā, piemēram, preces kvalitāte, reputācija un preču zīmes pastāvēšana;

(c) ar terminiem "identiskas preces" un "līdzīgas preces" neapzīmē preces, kuru sastāvā ir, vai kuras attiecas uz rūpniecību, zinātnes sasniegumiem, mākslas darbiem, dizainu, kā arī uz skicēm un zīmējumiem, sakarā ar kuriem nav tikuši veikti pielāgojumi saskaņā ar 8.panta 1.b) iv) paragrāfu, tādēļ, ka šie elementi tikuši ievēroti importēšanas valstī;

(d) preces netiek uzskatītas par "identiskām" vai "līdzīgām", ja vien tās nav ražotas tajā pašā valstī, kur vērtējamās preces;

(e) preces, kuras saražojusi cita persona, jāņem vērā vienīgi tad, ja, kā tas var būt, neeksistē tās pašas personas saražotās vērtējamajām precēm identiskās vai līdzīgās preces.

3. Šajā Līgumā "tās pašas šķiras vai veida preces" ir preces, kuras ietilpst grupā vai preču kategorijā, ko ražo noteikta ražošanas nozare vai rūpniecības sektors, un kas ietver identiskas vai līdzīgas preces.

4. Šī Līguma kontekstā tiek uzskatīts, ka personas jāuzskata par savstarpēji saistītām tikai, ja:

(a) tās ir amatpersonas vai virzītāji viena otras darījumos;

(b) ja savos darījumos viņi ir juridiski nostiprināti partneri;

(c) tās ir darba devējs un darbinieks;

(d) jebkurai personai tieši vai netieši pieder, vai tā kontrolē, vai arī tai ir 5% un vairāk no kopējā balsu skaita vai abu personu akcijām;

(e) viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru;

(f) tās abas tieši vai netieši kontrolē trešā persona;

(g) tās abas kopīgi kontrolē kādu trešo personu; vai

(h) tās ir vienas ģimenes locekļi.

5. Personas, kuras ir savstarpēji saistītas biznesā, tā, ka viena no tām ir otras vienīgais aģents, vienīgais izplatītājs vai vienīgais koncesionārs, lai kā tas tiktu raksturots, tiek uzskatītas kā savstarpēji saistītas šī Līguma nolūkiem, ja tās atbilst 4. paragrāfa kritērijiem.

16. pants

Importētājam ir jānodrošina tiesības uz rakstiska pieprasījuma pamata saņemt rakstveida paskaidrojumu no importētājas valsts muitas administrācijas par to, kā tikusi noteikta šī importētāja preču muitas vērtība.

17. pants

Nekas šajā Līgumā nevar tikt interpretēts kā muitas administrāciju tiesības ierobežojošs vai kā tāds, kas apšauba to tiesības pārliecināties par jebkura paziņojuma, dokumenta vai deklarācijas, kas iesniegti ar nolūku noteikt muitas vērtību, pareizību vai precizitāti.

II DAĻA

ADMINISTRĀCIJA, KONSULTĀCIJAS UN STRĪDU NOREGULĒŠANA

18. pants

Institūcijas

1. Ar šo ir izveidota "Komiteja muitas vērtības noteikšanai" (šajā Līgumā saukta "Komiteja"), ko veido katras Dalībvalsts pārstāvji. Komiteja ievēl savu priekšsēdētāju un parasti sanāk reizi gadā, vai, kā to citādi paredz attiecīgie šī Līguma nosacījumi, lai dotu Dalībvalstīm iespēju konsultēties par to muitas vērtības noteikšanas sistēmas administrācijas jautājumiem, tā kā šādas konsultācijas varētu ietekmēt šī Līguma darbību vai tā mērķu īstenošanos un citu šādu saistību pildīšanu, ko Dalībvalstis tai noteikušas. PTO Sekretariāts darbosies arī kā šīs Komitejas sekretariāts.

2. Tiek izveidota "Muitas vērtības noteikšanas tehniskā komiteja" (šajā Līgumā saukta "Tehniskā komiteja") Muitas Sadarbības padomes aizgādībā (šajā Līgumā saukta "MSP"), kura veic šī Līguma ll pielikumā aprakstītos pienākumus un darbojas atbilstoši tajā aprakstītajai procedūrai.

19. pants

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

1. "Vienošanās par strīdu noregulēšanu" ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo Līgumu izņemot, ja tajā paredzēts citādi.

2. Ja kāda Dalībvalsts uzskata, ka jebkurš ieguvums šī Līguma sakarā, kas tai tieši vai netieši rodas, tiek anulēts vai samazināts, vai, ka jebkura šī Līguma mērķa sasniegšana tiek kavēta citas Dalībvalsts vai citu Dalībvalstu darbības rezultātā, tā var, lai sasniegtu savstarpēji apmierinošu šī jautājuma risinājumu, pieprasīt konsultācijas ar minēto Dalībvalsti vai Dalībvalstīm. Katrai no Dalībvalstīm jāizturas ar pienācīgu uzmanību pret jebkuru no citas Dalībvalsts saņemto prasību par konsultācijām.

3. Pēc attiecīga lūguma Tehniskā komiteja sniedz padomu un palīdzību konsultācijās iesaistītajām Dalībvalstīm.

4. Pēc strīdus puses lūguma, vai pēc paneļa iniciatīvas, kas izveidots, lai noregulētu strīdu par šī Līguma nosacījumiem, Tehniskajai komitejai ir jāsniedz atzinumu par jebkuru jautājumu, kur nepieciešama tehniska izvērtēšana. Panelis nosaka Tehniskās komitejas pilnvaras attiecīgā strīdus izskatīšanai un Tehniskās komitejas ziņojuma saņemšanas termiņu. Panelis ņem vērā Tehniskās komitejas ziņojumu. Gadījumā, ja Tehniskā komiteja nespēj sasniegt konsensusu jautājumā, kas tai jāizskata atbilstoši šim paragrāfam, panelis dod strīdus pusēm iespēju iesniegt tam savus viedokļus šajā jautājumā.

5. Konfidenciālā informācija, kas iesniegta panelim, netiek izpausta bez tās personas vai iestādes formālas atļaujas, kas iesniegusi šādu informāciju. Ja šāda informācija panelim tiek pieprasīta, bet panelis šo informāciju nav pilnvarots izpaust, ar attiecīgās personas vai organizācijas atļauju jāsniedz šīs informācijas nekonfidenciāls kopsavilkums.

III DAĻA

ĪPAŠA UN DIFERENCĒTA ATTIEKSME

20.pants

1. Jaunattīstības Dalībvalstis, kuras nav 1979. gada 12. aprīlī parakstītā Līguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu puses, var atlikt šī Līguma nosacījumu piemērošanu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža šīm Dalībvalstīm. Jaunattīstības Dalībvalstīm, kuras izvēlas atlikt šī Līguma piemērošanu, par to attiecīgi jāpaziņo PTO Ģenerāldirektoram.

2. Papildus 1. paragrāfam jaunattīstības Dalībvalstis, kuras nav 1979. gada 12. aprīlī parakstītā Līguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu puses, var atlikt 1.panta 2.(b)(iii) paragrāfa un 6. panta piemērošanu uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus pēc tam, kad tās piemērojušas visus citus šī Līguma nosacījumus. Jaunattīstības Dalībvalstīm, kuras izvēlas atlikt šajā punktā precizēto nosacījumu piemērošanu, par to attiecīgi jāpaziņo PTO Ģenerāldirektoram.

3. Industriāli attīstītās Dalībvalstis, savstarpēji vienojoties par noteikumiem, sniedz tehnisku palīdzību jaunattīstības Dalībvalstīm, kuras šādu palīdzību ir pieprasījušas. Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, attīstītās Dalībvalstis izstrādā tehniskās palīdzības programmas, kuras var ietvert, inter alia, personāla apmācību, palīdzību nosacījumu piemērošanas pasākumu sagatavošanā, piekļuvi informācijas avotiem attiecībā uz muitas vērtības noteikšanas metodoloģiju un padomus par šī Līguma nosacījumu piemērošanu.

IV DAĻA

NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

21. pants

Atrunas (rezervācijas)

Atrunas (rezervācijas) attiecībā uz jebkuru šī Līguma nosacījumu nevar tikt izdarītas bez citu Dalībvalstu piekrišanas.

22. pants

Nacionālie tiesību akti

1. Katra Dalībvalsts nodrošina, ne vēlāk kā ar šī Līguma nosacījumu spēkā stāšanās brīdi attiecīgajai Dalībvalstij, tās likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību šī Līguma nosacījumiem.

2. Katra Dalībvalsts informē Komiteju par jebkurām izmaiņām tās likumos un noteikumos, kas attiecas uz šo Līgumu, kā arī par izmaiņām šādu likumu un noteikumu administrēšanā.

23. pants

Pārskats

Ņemot vērā šī Līguma mērķus, Komiteja veic tā īstenošanas un darbības gada pārskatu. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi par šāda pārskata aptvertā laika perioda attīstības tendencēm.

24. pants

Sekretariāts

Šo Līgumu apkalpo PTO Sekretariāts, izņemot to, kas attiecas uz saistībām, kuras piekrīt specifiski Tehniskajai komitejai, kuru apkalpo MSP Sekretariāts.

1. pielikums

PASKAIDROJOŠAS PIEZĪMES

Vispārēja piezīme

Novērtēšanas metožu secīga pielietošana

1. 1. līdz 7. panti definē, kā saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem tiek noteikta importēto preču muitas vērtība. Novērtēšanas metodes tiek izklāstītas secīgā iesniegšanas kārtībā. Muitas vērtības noteikšanas primārā metode ir definēta 1. pantā un importētās preces novērtējamas atbilstoši šī Panta nosacījumiem, ik reizi, kad izpildīti tajā paredzētie nosacījumi.

2. Ja muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1. panta nosacījumiem, tā nosakāma izskatot pēc kārtas sekojošos Pantus, līdz atrod pirmo šādu Pantu, saskaņā ar kuru muitas vērtību ir iespējams noteikt. Izņēmums paredzēts 4. pantā, kur tad, ja muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar kāda noteikta panta nosacījumiem, var tikt izmantoti pēc kārtas nākamā panta nosacījumi.

3. Ja importētājs nepieprasa, lai 5. un 6. panti tiktu piemēroti apgrieztā secībā, jāievēro parastā secība. Ja importētājs to pieprasa, bet kļūst skaidrs, ka nav iespējams noteikt muitas vērtību saskaņā ar 6. panta nosacījumiem, muitas vērtība nosakāma saskaņā ar 5. panta nosacījumiem, ja tas ir iespējams.

4. Ja muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1. līdz 6. pantu nosacījumiem, tā nosakāma saskaņā ar 7. panta nosacījumiem.

Vispārpieņemto grāmatvedības principu izmantošana

1. "Vispārpieņemtie grāmatvedības principi" attiecas uz priekšstatu — vispārēju vienošanos valstī attiecīgajā laika periodā, vai uz principiem, kurus atbalsta autoritatīvas valsts struktūras, par to, kā ekonomiskie resursi un saistības fiksējami par aktīviem un pasīviem, kuras izmaiņas aktīvos un pasīvos ir fiksējamas, kā novērtēt aktīvus un pasīvus un to izmaiņas, kura informācija ir atklāta, kādā veidā informācija kļūst atklāta un kādas finansu atskaites ir veicamas. Šie standarti var lielos vilcienos kalpot kā norādījumi gan vispārējā pielietošanā, gan arī detalizētākos gadījumos un procedūrās.

2. Šī Līguma izpratnē katras Dalībvalsts muitas administrācija izmanto informāciju, kas sagatavota atbilstoši vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem valstī un kura atbilst minētajam pantam. Piemēram, faktiskās peļņas un vispārējo izmaksu aprēķināšana saskaņā ar 5. panta nosacījumiem tiek veikta, izmantojot informāciju, kas sagatavota atbilstoši importējošajā valstī vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. No otras puses, faktiskās peļņas un vispārējo (kopējo) izmaksu noteikšana saskaņā ar 6. panta nosacījumiem tiek veikta, izmantojot informāciju, kas sagatavota atbilstoši ražotājas valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. Kā nākošais piemērs — 8.panta 1.(b)(ii) paragrāfā paredzētā elementa noteikšana importējošajā valstī jāveic, izmantojot informāciju atbilstoši šīs valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

Piezīme 1.pantam

Faktiski samaksātā vai maksājamā cena

1. Faktiski samaksātā vai maksājamā cena ir kopējais pircēja veiktais vai veicamais maksājums importēto preču pārdevējam vai par labu tam. Maksājumam ne vienmēr jāizpaužas naudas pārveduma veidā. Maksājumu var izdarīt ar akreditīviem vai maksāšanas līdzekļiem. Maksājumu var izdarīt tieši vai netieši. Netieša maksājuma piemērs varētu būt pārdevēja parāda atmaksa, ko pilnībā vai daļēji veic pircējs.

2. Darbību, ko veic pircējs uz sava rēķina, izņemot to, kur 8. pantā paredzēts pielāgojums, neuzskata par netiešu maksājumu pārdevējam, pat tad, ja to var uzskatīt par pārdevēja ieguvumu. Tādēļ šādas darbības izmaksas netiek pieskaitītas faktiski samaksātajai vai maksājamai cenai, nosakot muitas vērtību.

3. Muitas vērtība neietver sekojošas nodevas vai izmaksas, ar nosacījumu, ka tās tiek izdalītas no faktiski samaksātās vai maksājamās cenas par ievestajām precēm:

(a) celtniecības, būvniecības, montāžas, apkalpošanas vai tehniskās palīdzības, kas veikta importētajām precēm pēc to importēšanas, ja preces ir ražošanas iekārtas, mašīnas vai kompleksi;

(b) transportēšana izmaksas pēc importēšanas;

(c) importētājas valsts nodevas un nodokļi.

4. Faktiski samaksātā vai maksājamā cena attiecas uz importēto preču cenu. Tādējādi dividenžu plūsma vai citi pircēja maksājumi pārdevējam, kuri neattiecas uz importētajām precēm, neveido muitas vērtības sastāvdaļu.

1.(a)(iii) paragrāfs

Starp ierobežojumiem, kuru piemērošana neliek apšaubīt faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, ir ierobežojumi, kuri būtiski neietekmē preču vērtību. Šādu ierobežojumu piemērs būtu gadījums, ja pārdevējs prasa, lai automašīnu pircējs tās nepārdod un neizstāda pirms noteikta datuma, kas apzīmē jaunā modeļa pārdošanas gada sākumu.

1.(b) paragrāfs

1. Ja pārdošana vai cena ir pakļauta kādam apstāklim vai apsvērumam, kura dēļ novērtējamo preču vērtību nav iespējams noteikt, darījuma vērtība nav pieņemama muitas nolūkiem. Tā par dažiem piemēriem var kalpot sekojošais:

(a) pārdevējs nosaka importēto preču cenu ar nosacījumu, ka pircējs nopirks arī citas preces noteiktos daudzumos;

(b) importēto preču cena ir atkarīga no cenas vai cenām, par kādām importēto preču pircējs pārdod citas preces importēto preču pārdevējam;

(c) cena tiek noteikta, pamatojoties uz maksājuma formu, kas neattiecas uz importētajām precēm, kā tajā gadījumā, ja importētās preces ir pusfabrikātu preces, kuras pārdevējs pārdod ar nosacījumu, ka tas saņems pretī noteiktu daudzumu gatavo preču.

2. Tomēr apstākļi un apsvērumi, kas attiecas uz importēto preču ražošanu vai mārketingu, nedrīkst izraisīt darījuma vērtības samazināšanu. Piemēram, fakts, ka pircējs apgādā pārdevēju ar konstrukcijām un plāniem, kas radīti importēšanas valstī, 1. panta izpratnē neizraisa darījuma vērtības samazināšanu. Tāpat ja pircējs uzsāk uz sava rēķina, arī — vienojoties ar pārdevēju, ievesto preču marketingu vai tamlīdzīgas darbības, šo darbību vērtība neveido muitas vērtības sastāvdaļu, ne arī šādas darbības izraisa darījuma vērtības samazināšanu.

2. paragrāfs

1. 2.(a) un 2.(b) paragrāfi paredz dažādas metodes, kā noteikt, vai darījuma vērtība ir pielietojama.

2. 2.(a) paragrāfs paredz, ka gadījumā, kur pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti, ir jāizpēta apstākļi, kas aptver tirdzniecību, un darījuma vērtība ir jāakceptē kā muitas vērtība, ja vien savstarpējā saistība nav ietekmējusi cenu. Nav paredzēts, ka jānotiek apstākļu izpētei visos gadījumos, kad pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti. Tāda izpēte tiks prasīta tikai, ja par cenas piemērotību ir šaubas. Ja muitas administrācijai nav šaubu par cenas piemērotību, tā jāakceptē, nepieprasot importētājam sīkāku informāciju. Piemēram, iespējams, ka muitas administrācija ir iepriekš izpētījusi savstarpējo saistību, vai arī tai jau ir pieejama sīka informācija par pircēju un pārdevēju un tā jau ir pārliecinājusies, ka savstarpējā saistība nav ietekmējusi cenu.

3. Ja muitas administrācija nevar akceptēt darījuma vērtību bez tālākas ziņu ievākšanas, tai jādod importētājam iespēja iesniegt nepieciešamo informāciju, lai savukārt administrācija varētu iepazīties ar pārdošanas apstākļiem. Šajā kontekstā muitas administrācijai jāsagatavojas izpētīt attiecīgos darījuma aspektus, ieskaitot pircēja un pārdevēja komerciālo attiecību veidu un to, kā tika aprēķināta minētā cena, lai noteiktu, vai savstarpējā saistība ir ietekmējusi cenu. Ja tiek konstatēts, ka pircējs un pārdevējs, būdami savstarpēji saistīti saskaņā ar 15. panta nosacījumiem, pērk un pārdod viens otram tā, it kā tie nebūtu savstarpēji saistīti, tas norāda, ka savstarpējā saistība nav ietekmējusi cenu. Piemēram, ja cena ir tikusi noteikta tādā pašā veidā, kā nosaka cenas visā attiecīgajā ražošanas nozarē un tiem pircējiem, kas nav nekādi saistīti ar pārdevēju, tas pierāda, ka savstarpējā saistība cenu nav ietekmējusi. Kā vēl viens piemērs cenai, ko nav ietekmējusi savstarpējā saistība, var kalpot cena, ko sastāda visi izdevumi un peļņa, kas savukārt atbilst kompānijas kopējai peļņai, ko tā guvusi iepriekšējā pārstāvētajā periodā (gadskārtēji), pārdodot tā paša veida vai šķiras preces.

4. 2.(b) paragrāfs dod iespēju importētājam uzrādīt, ka darījuma vērtība cieši līdzinās "kontroles" vērtībai, kuru iepriekš pieņēmusi muitas administrācija un tādēļ ir pielietojama saskaņā ar 1. panta nosacījumiem. Ja kontrole saskaņā ar 2.(b) paragrāfu ir notikusi, nav nepieciešams pētīt jautājumu par savstarpējo saistību saskaņā ar 2.(a) paragrāfu. Ja muitas administrācijai jau ir pietiekoša informācija, lai pārliecinātos, nepieprasot sīkāku informāciju, ka viena no 2.(b) paragrāfā paredzētajām kontrolēm ir izpildīta, tai nav iemesla prasīt, lai importētājs pierāda, ka kontrole var tikt izpildīta. 2.(b) paragrāfā "savstarpēji nesaistīti pircēji" nozīmē pircējus, kuri nav nekādā gadījumā savstarpēji saistīti ar pārdevēju.

2.(b) paragrāfs

Jāņem vērā vairāki faktori nosakot, vai viena vērtība "cieši līdzinās" citai vērtībai. Šo faktoru skaitā ir importēto preču un pašas nozares raksturs, preces importēšanas gadalaiks un tas, vai atšķirība vērtībās ir komerciāli izdevīga. Tā kā šie faktori katrā atsevišķā gadījumā atšķiras, nav iespējams pielietot vienotu standartu, piemēram, noteiktu procentu likmi ikvienā gadījumā. Piemēram, ir nepieņemama neliela vērtības atšķirība gadījumā, kas skar vienu preču veidu, tajā pašā laikā citam preču veidam liela atšķirība varētu būt pieņemama, lai noteiktu, vai darījuma vērtība cieši līdzinās "kontroles" vērtībai, kā definēts 1. panta 2.(b) paragrāfā.

Piezīme 2. pantam

1. Piemērojot 2. pantu, muitas administrācijai, kad vien iespējams, jāizmanto līdzīgu preču pārdošana tajā pašā tirdzniecības apjomā un pēc būtības tajā pašā daudzumā, kā vērtējamās preces. Tur, kur šāda pārdošana netiek konstatēta, var tikt izmantota identisku preču pārdošana, kas notiek saskaņā ar vienu no sekojošajiem trim nosacījumiem:

(a) pārdošana tajā pašā tirdzniecības līmenī, bet atšķirīgos daudzumos;

(b) pārdošana atšķirīgā tirdzniecības līmenī, bet pēc būtības tajos pašos daudzumos; vai

(c) pārdošana atšķirīgā tirdzniecības līmenī un atšķirīgos daudzumos.

2. Konstatējot pārdošanas faktu saskaņā ar vienu no šiem trīs nosacījumiem, tiek veikts pielāgojums saskaņā ar katru atsevišķu gadījumu:

(a) tikai daudzuma faktoros;

(b) tikai tirdzniecības līmeņa faktoros; vai

(c) gan tirdzniecības līmeņa, gan daudzuma faktoros.

3. Izteiciens "un/ vai" dod iespēju elastīgi izmantot pārdošanu un veikt nepieciešamo pielāgojumu jebkurā no augstāk minētajiem trim nosacījumiem.

4. 2. panta izpratnē identisku importēto preču operācijas vērtība nozīmē muitas vērtību, kas pielāgota, kā paredzēts 1.(b) un 2. paragrāfos, kas jau akceptēta saskaņā ar 1.pantu.

5. Nosacījums atšķirīgo tirdzniecības līmeņu vai atšķirīgo daudzumu pielāgojumam, ir tas, ka šāds pielāgojums, neatkarīgi no tā, vai rezultātā vērtība pieaug vai samazinās, tiek izdarīts tikai pamatojoties uz iesniegtajiem pierādījumiem, kuri skaidri nosaka pielāgojumu pamatotību un precizitāti, piemēram, spēkā esošajiem cenrāžiem, kuros uzrādītas cenas attiecībā uz atšķirīgiem līmeņiem vai atšķirīgiem daudzumiem. Piemēram, ja novērtēšanā esošo preču krava sastāv no 10 vienībām un vienīgās identiskās importētās preces, kurām eksistē darījuma vērtība, pārdotas 500 vienību apjomā, un, ja ir atzīts, ka pārdevējs piešķir atlaides pēc daudzuma, pieprasīto pielāgojumu var pabeigt, izmantojot pārdevēja cenrādi un to cenu, kas pielietojama 10 vienību pārdošanai. Tas nepieprasa, ka pārdošana būtu bijusi jāveic 10 vienību apjomā, ja vien cenrādis ir noteikts bona fide pārdodot citus daudzumus. Ja šādas objektīvas mērvienības nav, muitas vērtības noteikšana saskaņā ar 2. panta nosacījumiem tomēr nav piemērojama.

Piezīme 3. pantam

1. Piemērojot 3. pantu, muitas administrācijai, kad vien tas ir iespējams, jālieto tādu pašu preču pārdošanas fakts pēc būtības tādos pašos daudzumos, kā vērtējamā prece. Tur, kur šādas pārdošanas fakts netiek konstatēts, var tikt izmantota identisku preču pārdošana, kas notiek saskaņā ar vienu no sekojošajiem trim nosacījumiem:

(a) pārdošana tajā pašā tirdzniecības līmenī, bet atšķirīgos daudzumos;

(b) pārdošana atšķirīgā tirdzniecības līmenī, bet pēc būtības tajos pašos daudzumos; vai

(c) pārdošana atšķirīgā tirdzniecības līmenī un atšķirīgos daudzumos.

2. Konstatējot pārdošanas faktu saskaņā ar vienu no šiem trīs nosacījumiem, tiek veikts pielāgojums, saskaņā ar katru atsevišķu gadījumu:

(a) tikai daudzuma faktoros;

(b) tikai tirdzniecības līmeņa faktoros; vai

(c) gan tirdzniecības līmeņa, gan daudzuma faktoros.

3. Izteiciens "un/ vai" dod iespēju elastīgi izmantot pārdošanu un veikt nepieciešamos pielāgojumus jebkurā no augstāk minētajiem trim nosacījumiem.

4. 3. panta kontekstā identisku importēto preču darījuma vērtība nozīmē muitas vērtību, kas pielāgota, kā paredzēts 1.(b) un 2. paragrāfos, kas jau akceptēta saskaņā ar 1.pantu.

5. Nosacījums atšķirīgo tirdzniecības līmeņu vai atšķirīgo daudzumu pielāgojumam, ir tas, ka šāds pielāgojums, neatkarīgi no tā, vai rezultātā vērtība pieaug vai samazinās, tiek izdarīts tikai pamatojoties uz iesniegtajiem pierādījumiem, kuri skaidri nosaka pielāgojuma pamatotību un precizitāti, piemēram, spēkā esošajiem cenrāžiem, kuros uzrādītas cenas attiecībā uz atšķirīgiem līmeņiem vai atšķirīgiem daudzumiem. Piemēram, ja novērtēšanā esošo preču krava sastāv no 10 vienībām un vienīgās identiskās importētās preces, kurām eksistē darījuma vērtība, pārdotas 500 vienību apjomā, un, ja ir atzīts, ka pārdevējs piešķir atlaides pēc daudzuma, pieprasīto pielāgojumu var pabeigt, izmantojot pārdevēja cenrādi un to cenu, kas pielietojama 10 vienību pārdošanai. Tas nepieprasa, ka pārdošana būtu bijusi jāveic 10 vienību apjomā, ja vien cenrādis ir noteikts bona fide pārdodot citus daudzumus. Ja šādas objektīvas mērvienības nav, muitas vērtības noteikšana saskaņā ar 3. panta nosacījumiem tomēr nav piemērojama.

Piezīme 5. pantam

1. Termins " preces vienības cenu, par kuru ... preces tiek pārdotas vislielākajā kopējā daudzumā " nozīmē cenu, par kuru vislielākais preces vienību skaits ir pārdots personām, kas nav savstarpēji saistītas ar tā personām, no kurām šīs preces tiek pirktas pirmajā darījumu līmenī pēc importēšanas, kad faktiski notiek šāda pārdošana.

2. Kā piemērs augstākminētajam kalpo pārdošanas fakts saskaņā ar cenrādi, kas nodrošina izdevīgākas vienas vienības cenas lielāka apjoma pirkumiem.

Pārdošanas apjoms Vienības cena Pirkumu skaits Kopējais par katru no cenām pārdoto vienību skaits
1 - 10 vienības 100 5 vienības pārdotas 10 reizes 65
3 vienības pārdotas 5 reizes
11 - 25 vienības 95 11 vienības pārdotas 5 reizes 55
vairāk nekā 25 vienības 90 pārdotas 30 vienības 80
pārdotas 50 vienības

Tādejādi lielākais par vienu cenu pārdoto vienību skaits ir 80, tātad vienības cena vislielākajā kopējā daudzumā ir 90.

3. Divu pārdošanas gadījumi ir vēl viens piemērs. Pirmajā gadījumā tika pārdotas 500 vienības par 95 valūtas vienībām katra. Otrajā gadījumā tika pārdotas 400 vienības par 90 valūtas vienībām katra. Šajā piemērā lielākais par attiecīgo cenu pārdoto vienību skaits ir 500, tādējādi vienības cena vislielākajā kopējā daudzumā ir 95.

4. Trešais piemērs ir sekojošā situācija, kad dažādi daudzumi tiek pārdoti par dažādām cenām.

(a) Pārdošana

Pārdotais daudzums Vienības cena

40 vienības 100

30 vienības 90

15 vienības 100

50 vienības 95

25 vienības 105

35 vienības 90

5 vienības 100

(b) Kopējie rādītāji

Kopējais pārdotais daudzums Vienības cena

65 90

50 95

60 100

25 105

Šajā piemērā lielākais par attiecīgo cenu pārdoto vienību skaits ir 65, tādējādi vienības cena vislielākajā kopējā daudzumā ir 90.

5. Kā aprakstīts iepriekš 1. paragrāfā, jebkura pārdošana importējošajā valstī personai, kas piegādā tieši vai netieši bez maksas vai par samazinātām cenām saistībā ar importēto preču ražošanu vai pārdošanu eksportam, jebkuru no 8. panta 1(b). paragrāfā norādītajiem elementiem, netiek ņemta vērā, nosakot vienas vienības cenu 5. panta kontekstā.

6. Jāpiezīmē, ka "peļņa un vispārējie izdevumi", kas minēti 5. panta 1. paragrāfā ir viens vesels. Šī neiekļaujamā summa jānosaka, pamatojoties uz importētāja sniegto informāciju, ja vien šie importētāja sniegtie dati nesakrīt ar tiem datiem, kas iegūti tāda paša veida vai šķiras importēto preču pārdošanā importētājā valstī. Gadījumā, ja šāda importētāja sniegtā informācija nesaskan ar minētajiem datiem, peļņa un vispārējie izdevumi nosakāmi pamatojoties uz citu attiecīgu informāciju, nekā importētāja iesniegtā.

7. "Vispārējie izdevumi" ietver tiešās un netiešās attiecīgo preču mārketinga izmaksas.

8. Pārdošanas procesā nomaksātie vietējie nodokļi, kas nav tikuši atskaitīti pēc 5. panta 1. (a)(iv) paragrāfa nosacījumiem, jāatskaita pēc 5. panta 1. (a)(i) paragrāfa nosacījumiem.

9. Nosakot komisijas maksas vai vispārējo peļņu un vispārējos izdevumus pēc 5. panta 1. paragrāfa nosacījumiem, jautājums par to, vai kādas preces ir "tāda paša veida un šķiras" kā kādas citas preces, ir jāizskata katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā noteicošos apstākļus. Jāizpēta iespējami sīka dalījuma vienāda veida vai šķiras importēto preču grupu pārdošana importējošajā valstī attiecībā arī pret novērtējamajām precēm, par kurām sniegta nepieciešamā informācija. 5. panta kontekstā "tāda paša veida vai šķiras preces" ir arī preces, kas importētas no tās pašas valsts, kā vērtējamās preces, kā arī attiecīgās preces, kas importētas no citām valstīm.

10. 5. panta 1(b) paragrāfa piemērošanas nolūkā "agrākais iespējamais datums" ir datums, līdz kuram importētās preces vai līdzīgas vai tādas pašas preces ir izgatavotas pietiekošā daudzumā, lai noteiktu vienas vienības cenu.

11. Ja pielieto 5. panta 2. paragrāfā definēto metodi, turpmākajā pārstrādē pievienotās vērtības atskaitījumi ir jāpamato ar objektīviem un statistiski pietiekamiem datiem, kas raksturo šāda darba izmaksas. Akceptētas ražošanas formulas, konstrukcijas metodes, instrukcijas, un citas ražošanas metodes šajā gadījumā veido minēto aprēķinu pamatu.

12. Tiek atzīts, ka 5. panta 2. paragrafā noteiktā vērtēšanas metode parasti netiek pielietota, ja turpmākās pārstrādes laikā preces zaudē savu identitāti. Tomēr var rasties situācija, kad šādām pārstrādes procesā identitāti zaudējušām precēm ir iespējams bez īpašiem sarežģījumiem precīzi noteikt turpmākajā pārstrādē pievienoto vērtību. No otras puses, var rasties situācija, kad importētās preces saglabā savu identitāti, taču to kopums sastāda tikai nelielu daļu no importētājā valstī pārdoto preču kopuma tā kā šīs vērtēšanas metodes pielietošana neattaisnojas. Ņemot vērā augstākminēto, katra situācija ir jāizskata atsevišķi.

Piezīme 6. pantam

1. Šī Līguma ietvaros ir vispārēji noteikts, ka muitas vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz to informāciju, kas ir tūlīt pieejama importējošajā valstī. Tomēr, lai noteiktu aprēķināto vērtību, var būt nepieciešams izpētīt vērtējamo preču ražošanas izmaksas un citu informāciju, kas jāiegūst ārpus importējošās valsts. Vēl vairāk, vairumā gadījumu preču ražotājs atradīsies ārpus importējošās valsts varas iestāžu jurisdikcijas. Aprēķinātās vērtības pielietošana vairumā gadījumu aprobežosies ar situācijām, kad pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti un ražotājs ir gatavs importējošās valsts varas iestādēm nodot informāciju par nepieciešamajām izmaksām, kā arī nodrošināt iespēju nepieciešamības gadījumā izdarīt attiecīgās pārbaudes.

2. "Izmaksas un vērtība", kas pieminētas 6. panta 1.(a) paragrāfā ir jānosaka, pamatojoties uz informāciju par vērtējamo preču ražošanu, ko iesniedzis ražotājs vai cita persona ražotāja vārdā. Tā jāpamato ar ražotāja komerciālajiem aprēķiniem, ar noteikumu, ka šādiem aprēķiniem ir jābūt noformētiem atbilstoši vispārpieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem, kas tiek pielietoti valstī, kur attiecīgās preces saražotas.

3. "Izmaksām un vērtībai" jāietver 8. panta 1.(a)(ii) un (iii) paragrāfos definēto elementu izmaksas. Tām jāietver arī jebkura elementa, kas uzksaitīti 8. panta 1.(b) paragrāfā vērtība, iedalot to atbilstoši 8. panta attiecīgās piezīmes nosacījumiem, ko pircējs tieši vai netieši piegādājis izmatošanai importēto preču ražošanā. 8. panta 1.(b) (iv) paragrāfā noteiktā elementu vērtība importējošajā valstī, ir jāiekļauj tikai tik lielā mērā, kādā šādi elementi ir radījuši izmaksas ražotājam. Ar šo jāsaprot, ka nekādas izmaksas vai vērtība elementiem, kas minēti šajā paragrāfā, nosakot aprēķināto vērtību nevar tikt ieskaitīta divreiz.

4. "Peļņas un vispārējo izmaksu apjoms", kas minēts 6. panta 1.(b) paragrāfā, ir jānosaka pamatojoties uz informāciju, ko iesniedzis piegādātājs vai cita persona piegādātāja vārdā, ja vien piegādātāja dati nav tiešā pretrunā ar datiem, ko parasti atspoguļo tās pašas šķiras vai veida, kā vērtējamās preces, preču, kas ražotas eksportējošajā valstī eksportam uz importējošo valsti, pārdošana.

5. Šajā kontekstā jāpiezīmē, ka "peļņas un vispārējo izmaksu apjoms" ir jāuztver kā vienots veselums. Sekojoši, ja kādā atsevišķā gadījumā ražotāja peļņa ir maza un vispārējās ražotāja izmaksas ir lielas, kopā ņemot šī ražotāja peļņa un vispārējo izmaksu apjoms tomēr var nebūt pretrunā ar tiem datiem, ko parasti atspoguļo tās pašas šķiras vai veida preču pārdošana. Šāda situācija var rasties piemēram, ja produkts tiek laists apgrozībā importētājā valstī un ražotājs ir piekritis nulles vai zemai peļņai, lai tādējādi segtu vispārējās izmaksas, kas saistītas ar produkta laišanu apgrozībā. Ja ražotājs var uzrādīt, ka īpaši tirdzniecības apstākļi radījuši mazu peļņu importētajām precēm, jāņem vērā ražotāja faktiskie peļņas dati, ja vien šim ražotājam ir attaisnojoši komerciāli iemesli un šī ražotāja cenu noteikšanas politika atspoguļo attiecīgajā ražošanas nozarē parasto cenu noteikšanas politiku. Šāda situācija var rasties, piemēram, ja ražotāji ir spiesti pazemināt cenas neparedzētas pieprasījuma samazināšanās dēļ, vai arī, ja tie pārdod preces, lai papildinātu importējošajā valstī saražoto preču klāstu un piekrīt mazai peļņai, lai nodrošinātu konkurenci. Ja ražotāja iesniegtie peļņas un vispārējo izmaksu apjoma dati ir pretrunā ar tiem datiem, ko parasti atspoguļo tās pašas šķiras vai veida, kā vērtējamās preces, preču, kas ražotas eksportējošajā valstī eksportam uz importējošo valsti, pārdošana, peļņas un vispārējo izmaksu apjoms jānosaka, pamatojoties uz citu attiecīgo informāciju, nevis uz to, ko iesniedzis ražotājs vai kāda cita persona ražotāja vārdā.

6. Ja aprēķinātās vērtības noteikšanā tiek izmantota cita informācija, nevis tā, ko iesniedzis ražotājs vai ražotāja vārdā cita persona, importējošās valsts varas iestādēm pēc importētāja pieprasījuma pēdējais jāinformē par šādas informācijas iegūšanas avotiem, datiem, kas lietoti aprēķinos, kā noteikts 10. pantā.

7. "Vispārējās izmaksas", kas minētas 6. panta 1.(b) paragrāfā, iekļauj tiešās un netiešās izmaksas, kas rodas, ražojot un pārdodot preces eksportam un kuras nav iekļautas 6. panta 1.(a) paragrāfā.

8. Tas, vai kādas preces ir "tāda paša veida vai šķiras" kā citas preces, jānosaka katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā visus lietas apstākļus. Nosakot peļņu un vispārējās izmaksas 6. panta kontekstā, jāizpēta iespējami sīkākas eksporta preču grupas importējošā valstī, ieskaitot vērtējamās preces, par kurām pieejama nepieciešamā informācija. 6. panta īstenošanas nolūkā "tāda paša veida vai šķiras" precēm ir jābūt ražotām tajā pašā valstī, kur ražotas vērtējamās preces.

Piezīme 7. pantam

1. Pēc 7. panta nosacījumiem muitas vērtībām vislielākajā iespējamajā mērā jābūt pamatotām ar iepriekš noteiktajām muitas vērtībām.

2. 7. panta ietvaros piemērotās vērtēšanas metodes ir tādas pašas, kā aprakstītas no 1. līdz 6. pantiem, tomēr 7. panta mērķiem un nosacījumiem atbilst saprātīgs šo metožu izmantošanas elastīgums.

3. Seko daži saprātīga elastīguma piemēri:

(a) Identiskas preces — elastīgi jāiztulko prasība, ka identiskajām precēm ir jābūt eksportētām tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kā vērtējamajām precēm; par pamatu muitas vērtēšanai jākļūst identiskajām importētajām precēm, kas ražotas citās valstīs kā vērtējamo preču eksportēšanas valsts; var tikt lietotas identisko importēto preču muitas vērtības, kas jau ir noteiktas 5. un 6. pantos.

(b) Līdzīgas preces — elastīgi jāiztulko prasība, ka līdzīgajām precēm ir jābūt eksportētām tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kā vērtējamajām precēm; par pamatu muitas vērtības noteikšanai jākļūst līdzīgajām importētajām precēm, kas ražotas citās valstīs kā vērtējamo preču eksportēšanas valsts; var tikt lietotas līdzīgo importēto preču muitas vērtības, kas jau ir noteiktas 5. un 6. pantos.

(c) Deduktīvā metode — elastīgi jāiztulko 5. panta 1.(a) paragrāfa prasība, ka visas preces jāpārdod "tādā pašā stāvoklī, kādā tās ir importētas"; "90 dienu" prasība ir elastīgi jāadministrē.

Piezīme 8. pantam

1. (a)(i) paragrāfs

Termins " pirkšanas komisijas nauda " nozīmē samaksu, ko maksā importētājs savam aģentam par importētāja pārstāvēšanu vērtējamo preču pirkšanas procesā ārvalstīs.

1. (b)(ii) paragrāfs

1. 8. panta 1. (b)(ii) paragrāfā definēto elementu iedalījumā ir ņemti vērā divi faktori — paša elementa vērtība un veids, kādā šī vērtība ir tikusi piešķirta importētajām precēm. Šo elementu iedalīšana ir jāveic saprātīgā veidā, kas ir atbilstošs apstākļiem un saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

2. Attiecībā uz elementa vērtību, ja importētājs elementu iegūst no pārdevēja, kas nav tiešā veidā saistīts ar šo importētāju, samaksājot doto cenu, šī elementa vērtība ir minētā cena. Ja šo elementu izgatavojis importētājs vai arī persona, kas savstarpēji saistīta ar importētāju, par tā vērtību uzskatāma šī elementa izgatavošanas izmaksas. Ja importētājs, neatkarīgi no tā, vai šis elements ir ticis iepirkts, vai importētājs to pats izgatavojis, šo elementu ir iepriekš izmantojis, iepirkšanas vai ražošanas izmaksas ir jānosaka mazākas, tās attiecīgi pielāgojot, lai atspoguļotu šī elementa lietošanu, ar nolūku noteikt tā vērtību.

3. Tad, kad elementa vērtība ir tikusi noteikta, ir nepieciešams iedalīt šo vērtību importētajām precēm. Šeit iespējami vairāki varianti. Piemēram, šāda vērtība var tikt iekļauta pirmajā piegādē, ja importētājs vēlas nomaksāt nodevu visai šai vērtībai uzreiz. Vēl viens piemērs — importētājs var pieprasīt, lai vērtība tiek iedalīta atkarībā no vienību skaita, kas saražotas līdz pirmās piegādes brīdim. Turpmāk par piemēru var kalpot gadījums, kad importētājs pieprasa, lai vērtība tiktu sadalīta attiecībā pret visu plānoto produkcijas apjomu gadījumā, ja tam par nodrošinājumu kalpo līgumi vai konkrētas vienošanās. Iedalījuma metode jāpiemēro atkarībā no dokumentācijas, ko importētājs ir iesniedzis.

4. Lai ilustrētu iepriekšminēto, pieņem, ka importētājs piegādā ražotājam veidni, ko lietos importa preču ražošanā un slēdz līgumu ar ražotāju par 10 000 vienību iepirkšanu. Līdz brīdim, kad pienāk pirmā preču piegāde 1000 vienību apjomā, ražotājs jau ir izgatavojis 4000 vienības. Importētājs var pieprasīt, lai muitas administrācija iedala vērtību apjomam, kas lielāks par 1000 vienībām - 4000 vienībām vai 10000 vienībām.

1. (b)(iv) paragrāfs

1. 8. panta 1(b)(iv) paragrāfos definēto elementu papildinājumi ir jāpamato ar objektīviem un statistiski pietiekošiem datiem. Lai atvieglotu gan importētāja, gan muitas administrācijas darbu pievienojamo vērtību noteikšanā, cik lielā mērā vien iespējams jāizmanto tie dati, kas jau ir pieejami pircēja komerciālās lietvedības sistēmā.

2. To pircēja piegādāto elementu gadījumā, kurus pircējs iegādājies vai nomā, pielikumu sastāda nomas vai pirkuma izmaksas. Nevar tikt noteikti citi pielikumi tiem elementiem, kas ir publiski pieejami, kā vien to kopiju iegūšanas izmaksas.

3. Pievienojami vērtību aprēķināšanas procesa sarežģītības pakāpe ir atkarīga no katras firmas struktūras un menedžmenta prakses, kā arī no tās pielietotajām grāmatvedības metodēm.

4. Piemēram, ir iespējams, ka firma, kas importē plašu produktu klāstu no vairākām valstīm, sava plānošanas centra lietvedības menedžmentu veic ārpus importētājas valsts, lai varētu precīzi noteikt izmaksas, kas iedalāmas katram produktam. Šajā gadījumā pēc 8. panta nosacījumiem var tikt precīzi izdarīts tiešs pielāgojums.

5. Citā gadījumā firma var noteikt, ka izmaksas, ko rada tās plānošanas centra uzturēšana ārpus importētājas valsts, ir vispārējas un nav saistītas ar īpašiem produktiem. Šajā situācijā, vadoties pēc 8. panta nosacījumiem, var tikt izdarīts pienācīgs pielāgojums attiecībā uz importētajām precēm, sadalot plānošanas centra izmaksas attiecībā pret kopējo produkcijas apjomu, kuru apkalpo šis centrs un pievienojot šādi pielāgotas izmaksas attiecībā pret vienu vienību.

6. Nosakot piemērotu iedalījuma metodi augstāk minētajos apstākļos, ir iespējamas variācijas, pamatojoties uz apsvērumiem par dažādiem faktoriem.

7. Gadījumos, kur attiecīgā elementa ražošanā ir iesaistītas vairākas valstis un ilgāks laika posms, iedalījums tiek ierobežots ar vērtību, kas faktiski pievienota šim elementam ārpus importējošās valsts.

1. (c) paragrāfs

1. Kompensācijas un licenču nodevas, kas minētas 8. panta 1. (c) paragrāfā, cita starpā iekļauj arī maksājumus par patentiem, preču zīmēm un autortiesībām. Tomēr maksājumi, kas veikti par tiesībām ražot importētās preces importētājā valstī, nosakot to muitas vērtību, nevar tikt pievienoti cenai, kas maksājama vai faktiski samaksāta par importētajām precēm.

2. Maksājumi, ko pārdevējs veicis par tiesībām izplatīt vai tālāk pārdot importētās preces, nevar tikt pievienoti maksājamajai vai faktiski samaksātajai cenai par importētajām precēm, ja šādi maksājumi nav izdarīti kā nosacījums šo importēto preču pārdošanai eksportam uz importētājošo valsti.

3. paragrāfs

Darījuma vērtība nevar tikt noteikta 1. panta nosacījumu ietvaros, ja neeksistē objektīvi un statistiski pietiekoši dati attiecībā par pielikumiem cenai, ko prasa 8. panta nosacījumi. Par uzskatāmu piemēru kalpo gadījums, ja kompensācija ir samaksāta, pamatojoties uz viena produkta litra pārdošanu importējošajā valstī, ja tā importētais apjoms ir mērīts kilogramos un pēc importēšanas šis produkts ir pārvērsts par šķidrumu. Ja kompensācija ir pamatota ar daļēji ar importētajām precēm un daļēji ar tādiem faktoriem, kam nav nekāda sakara ar importētajām precēm (tā, piemēram, ja importētās preces ir tikušas sajauktas ar iekšzemes sastāvdaļām un atsevišķi vairs nav uzskatāmas par preču vienību, vai arī, ja šāda kompensācija neatšķiras no īpašām finansu vienošanām starp pircēju un pārdevēju), nav pieņemams mēģinājums panākt šādas kompensācijas pievienošanu. Ja tomēr šādas kompensācijas apjoms attiecas tikai uz importētajām precēm un var tikt vienkārši izskaitļots, maksājamajai vai faktiski samaksātajai cenai var izdarīt attiecīgu pielikumu.

Piezīme 9. pantam

9. panta izpratnē "importēšanas laiks" var ietvert preču ievešanu muitas nolūkiem.

Piezīme 11. pantam

1. 11. pants nodrošina importētāja apelācijas tiesības pret muitas administrācijas doto vērtējumu vērtējamajām precēm. Vispirms apelācija jāiesniedz augstākā muitas administrācijas līmenī, taču importētājam ir jādod tiesības griezties tiesā kā pēdējā instancē.

2. "Bez soda piemērošanas" nozīmē, ka importētājam nevar uzlikt vai draudēt ar naudas sodu par to, ka šis importētājs ir izlēmis izmantot apelācijas tiesības. Parastās tiesas procesa izmaksas vai advokāta pakalpojumu izmaksas nav uzskatāmas par soda naudu.

3. Tomēr nekas 11. pantā neattur Dalībvalsti no visu pienācīgo muitas nodevu pilnas nomaksas pieprasīšanas pirms apelācijas.

Piezīme 15. pantam

4. paragrāfs

15. panta nolūkiem termins "persona" attiecas arī uz juridiskajām personām.

4.(e) paragrāfs

Šī Līguma nolūkiem uzskata, ka viena persona kontrolē otru personu, ja pirmā juridiski vai ar savu darbību var ierobežot vai vadīt otro.

2. pielikums

TEHNISKĀ KOMITEJA MUITAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAI

1. Saskaņā ar šī Līguma 18. pantu Tehniskā komiteja jāizveido MSP ietvaros ar nolūku nodrošināt šī Līguma interpretēšanas un piemērošanas vienveidību tehniskā līmenī.

2. Tehniskās komitejas pienākumos ietilpst sekojošais:

(a) pētīt specifiskas tehniskās problēmas, kas rodas ikdienas muitas vērtēšanas sistēmas administrēšanā Dalībvalstīm, un sniegt konsultatīvu viedokli par pieņemamiem risinājumiem, pamatojoties uz iesniegto faktu materiālu;

(b) pēc pieprasījuma pētīt muitas vērtības noteikšanas likumus, procedūras un prakses, to atbilstību šim Līgumam, un sagatavot ziņojumus par šādu pētījumu rezultātiem;

(c) sagatavot un izplatīt gadskārtējos ziņojumus par šī Līguma darbības tehniskajiem aspektiem un esošo situāciju;

(d) pēc jebkuras Komitejas Dalībvalsts pieprasījuma nodrošināt ar šādu informāciju un konsultācijām par jebkuru jautājumu sakarā ar importēto preču vērtēšanu. Šāda informācija un konsultācijas var tikt sagatavotas konsultatīvā viedokļa, komentāru vai paskaidrojošo ziņojumu formā;

(e) pēc attiecīga pieprasījuma nodrošināt tehnisku palīdzību Dalībvalstīm ar nolūku paplašināt šī Līguma starptautisko akceptu;

(f) veikt pētījumus par lietas būtību, ko tai uzdod panelis šī Līguma 19. panta ietvaros; un

(g) izpildīt citus pienākumus, ko Komiteja tai uzdod.

Vispārējie nosacījumi

3. Tehniskajai komitejai jāpieliek visas pūles, lai pabeigtu tās darbu attiecīgajos jautājumos iespējami īsā laika periodā, īpaši tas attiecas uz Dalībvalstu, Komitejas vai paneļa uzdevumiem. Kā norādīts 19. panta 4. paragrāfā, panelis nosaka konkrētu laiku, kurā Tehniskajai komitejai jāsagatavo ziņojums par apskatāmo jautājumu, un Tehniskajai komitejai ir pienākums to izpildīt norādītajā laika periodā.

4. MSP Sekretariāta pienākums ir palīdzēt Tehniskajai komitejai.

Pārstāvniecība

5. Katrai Dalībvalstij ir tiesības uz pārstāvniecību Tehniskajā komitejā. Katra Dalībvalsts var nominēt vienu delegātu un vienu vai vairākus aizvietotājus, kas to pārstāvēs Tehniskajā komitejā. Šāda Dalībvalsts, kas ir šādi pārstāvēta, šajā Pielikumā tiek saukta par "Tehniskās komitejas Dalībvalsti". Tehniskās komitejas Dalībvalstu pārstāvjiem var palīdzēt padomnieki. PTO Sekretariāts var piedalīties šajās apspriedēs novērotāja statusā.

6. MSP Dalībvalstis, kas nav PTO Dalībvalstis, var tikt pārstāvētas Tehniskās komitejas apspriedēs ar vienu delegātu un vienu vai vairākiem aizvietotājiem. Šādi pārstāvji piedalās Tehniskās komitejas apspriedēs novērotāja statusā.

7. Ar Tehniskās komitejas priekšsēdētāja apstiprinājumu MSP Ģenerālsekretārs (šajā pielikumā saukts par "Ģenerālsekretāru") var uzaicināt tādu valstu pārstāvjus, kas nav ne PTO Dalībvalstis, ne MSP dalībvalstis, kā arī starptautisko valstu un tirdzniecības organizāciju pārstāvjus piedalīties Tehniskās komitejas apspriedēs novērotāja statusā.

8. Par Tehniskās komitejas apspriežu delegātiem, aizvietotājiem un padomniekiem jāinformē Ģenerālsekretārs.

Tehniskās komitejas apspriedes

9. Tehniskajai komitejai jāsanāk pēc nepieciešamības, taču vismaz divas reizes gadā. Katrā iepriekšējā apspriedē Tehniskajai komitejai jānosaka nākamās apspriedes datums. Apspriedes datumu var mainīt pēc jebkuras Tehniskās komitejas Dalībvalsts pieprasījuma, par ko lēmumu pieņem Tehniskajā komitejā, balsojot pēc vienkāršā balsu vairākuma principa, vai arī, gadījumos, kam nepieciešama tūlītēja uzmanība — pēc priekšsēdētāja pieprasījuma. Saskaņā ar šī paragrāfa pirmo teikumu, Tehniskajai komitejai jāapspriežas tad, kad tas ir nepieciešams, lai apspriestu jautājumus, kurus tai ir uzdevis izskatīt panelis saskaņā ar šī Līguma 19. pantu.

10. Tehniskās komitejas apspriedes jānotur MSP galvenajā mītnē, ja vien nav izlemts par citu iespēju.

11. Ģenerālsekretāram ir pienākums informēt par Tehniskās komitejas apspriežu sesijas sākumu visas Tehniskās komitejas Dalībvalstis un tās, kas minētas 6. un 7. paragrāfos vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot neatliekamus gadījumus.

Darba kārtība

12. Ģenerālsekretārs sagatavo katras sesijas darba kārtības priekšlikumu un nosūta to visām Tehniskās komitejas Dalībvalstīm un tām, kas uzskaitītas 6. un 7. paragrāfos vismaz 30 dienas pirms sesijas sākuma, izņemot neatliekamus gadījumus. Šajā darba kārtībā jāietver visi jautājumi, kuru iekļaušanu apstiprinājusi Tehniskā komiteja iepriekšējās sesijas laikā, visi jautājumi, kurus priekšsēdētājs pats iekļauj vai tie tikuši iekļauti pēc viņa iniciatīvas, kā arī visi tie jautājumi, kuru iekļaušanu pieprasījuši Ģenerālsekretārs, MSP, vai jebkura Tehniskās komitejas Dalībvalsts.

13. Tehniskajai komitejai jāapstiprina tās darba kārtība katras sesijas atklāšanā. Tehniskā komiteja var izmainīt darba kārtību jebkurā sesijas brīdī.

Amatpersonas un darbība

14. Tehniskā komiteja ieceļ no delegātiem priekšsēdētāju un vienu vai vairākus priekšsēdētāja vietniekus. Priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam pēc kārtas vienu gadu jāvada birojs. Bijušais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks var tikt ievēlēti atkārtoti. Tāda priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka mandāti, kuri vairs nepārstāv Tehniskās komitejas Dalībvalsti, tiek automātiski anulēti.

15. Ja priekšsēdētājs nepiedalās kādā apspriedē vai tās daļā, apspriedi vada priekšsēdētāja vietnieks. Šajā gadījumā pēdējam ir tādas pašas pilnvaras un pienākumi kā priekšsēdētājam.

16. Priekšsēdētājam jāpiedalās Tehniskās komitejas norisēs kā amatpersonai un nevis kā Tehniskās komitejas Dalībvalsts pārstāvim.

17. Papildus citiem pienākumiem, ko priekšsēdētājam uzliek šie noteikumi, priekšsēdētājam jāpaziņo par apspriedes atklāšanu un slēgšanu, jāvada diskusija, jānosaka runātāju kārtība un, sekojot šiem noteikumiem, jāvada norises. Priekšsēdētājs var arī saukt runātāju pie kārtības, ja tā piezīmes neattiecas uz lietu.

18. Jebkuras lietas apspriešanas laikā ikviena delegācija var ierosināt izmainīt apspriešanas kārtību. Šajā gadījumā priekšsēdētājs var nekavējoties nākt klajā ar noteikumiem. Ja šie noteikumi tiek pārkāpti, priekšsēdētājs nodod tos sapulcei lēmuma pieņemšanai un tie ir spēkā līdz turpmākām izmaiņām.

19. Ģenerālsekretārs vai MSP Sekretariāta amatpersonas, ko nozīmējis Ģenerālsekretārs, Tehniskās komitejas apspriedēs veic sekretāra pienākumus.

Kvorums un balsošana

20. Tehniskās komitejas Dalībvalstu biedru vienkāršais vairākums sastāda kvorumu.

21. Katrai Tehniskās komitejas dalībvalstij piekrīt viena balss. Tehniskās komitejas lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu, kas sastāv no divām trešdaļām klātesošo dalībvalstu. Neraugoties uz balsojuma rezultātu konkrētajā jautājuma, Tehniskajai komitejai ir tiesības sastādīt ziņojumu Komitejai un MSP par šo jautājumu, norādot viedokļu atšķirības, kas paustas attiecīgajās diskusijās. Ņemot vērā augstāk aprakstītos nosacījumus, Tehniskajai komisijai jāpieņem lēmumi uz konsensusa principa bāzes paneļa ierosinātajos jautājumos. Ja Tehniskā komiteja nav varējusi vienoties par jautājumu, ko ierosinājis panelis, Tehniskajai komitejai jāsastāda ziņojums, kas detalizēti izklāsta šī jautājuma faktus un apraksta dalībvalstu viedokļus.

Valodas un lietvedība

22. Tehniskās komitejas oficiālās valodas ir angļu, franču un spāņu valodas. Runas vai paziņojumi, kas tiek veikti kādā no šīm trijām valodām ir nekavējoties jātulko pārējās oficiālajās valodās, ja vien visas delegācijas nav vienojušās, ka tulkojums nav nepieciešams. Runas un paziņojumi, kas tiek veikti kādā citā valodā, ir ar tādiem pašiem noteikumiem jātulko angliski, franciski un spāniski, tikai šajā gadījumā attiecīgajai delegācijai jāiesniedz tulkojums angliski, franciski vai spāniski. Tikai angļu, franču vai spāņu valodas var tikt lietotas Tehniskās komitejas oficiālajos dokumentos. Memorandi un sarakste, kas paredzēti Tehniskajai komisijai, ir jāiesniedz vienā no oficiālajām valodām.

23. Tehniskajai komisijai ir jāsastāda ziņojumi par katru no tās sesijām un, ja priekšsēdētājs uzskata to par nepieciešamu, arī tās apspriežu protokoli vai piezīmes. Priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona atskaitās par tehniskās komitejas darbu katrā tās apspriedē un katrā MSP apspriedē.

3. pielikums

1. Piecu gadu termiņš, kurā jaunattīstības Dalībvalstīm ir iespēja atlikt šī Līguma nosacījumu piemērošanu, kas nostiprināta ar šī Līguma 20. panta 1. paragrāfu, dažām jaunattīstības Dalībvalstīm var izrādīties nepietiekošs. Šādos gadījumos jaunattīstības Dalībvalsts pirms šī termiņa, kas definēts 20. panta 1. paragrāfā, beigām var pieprasīt tā pagarinājumu, sagaidot, ka Dalībvalstis ar sapratni attieksies pret šādu pieprasījumu gadījumos, kur attiecīgās jaunattīstības Dalībvalstis var sniegt būtisku pamatojumu.

2. Jaunattīstības Dalībvalstis, kas uz doto brīdi nosaka preču muitas vērtību pēc oficiāli noteiktajām minimālajām vērtībām, var izteikt vēlēšanos atkāpties no šādām vērtībām ar ierobežojošiem nosacījumiem pārejas periodā, pakļaujoties noteikumiem, par kuriem attiecīgi vienojas Dalībvalstis.

3. Jaunattīstības Dalībvalstis, kuras uzskata, ka Līguma 4. pantā noteiktā apgrieztās kārtības iespēja importētājam var radīt tām nopietnus sarežģījumus, var izteikt vēlēšanos atkāpties no 4. panta piemērošanas ar sekojošu noteikumu:

"....................................... valsts valdība ir tiesīga noteikt, ka šī Līguma 4. panta attiecīgais nosacījums ir piemērojams tikai tad, ja muitas iestādes piekrīt prasībai par 5. un 6. pantu piemērošanu apgrieztā kārtībā."

Ja jaunattīstības Dalībvalstis šādi definē atkāpšanos, Dalībvalstīm jāpiekrīt saskaņā ar šī Līguma 21. pantu.

4. Jaunattīstības Dalībvalstis var izteikt vēlēšanos atkāpties no 5. panta 2. paragrāfa piemērošanas ar sekojošu noteikumu:

" ................................................................ valsts valdība ir tiesīga noteikt, ka šī Līguma 5. panta 2. paragrāfs ir jāpiemēro saskaņā ar attiecīgās piezīmes nosacījumiem neatkarīgi no importētāja pieprasījuma rakstura."

5. Dažām jaunattīstības Dalībvalstīm var rasties grūtības piemērojot šī Līguma 1. pantu tiktāl, cik tas attiecas uz vienīgā aģenta, vienīgā izplatītāja vai vienīgā koncesionāra veiktajiem importiem šajās valstīs. Ja jaunattīstības Dalībvalstīm praksē piemērojot šo Līgumu rodas minētās problēmas, pēc šo Dalībvalstu pieprasījuma jāveic pētījums par attiecīgo situāciju ar nolūku atrast piemērotu risinājumu.

6. Ar 17. pantu atzīst, ka šo Līgumu piemērojot, muitas administrācijām varētu rasties nepieciešamība veikt pieprasījumus, lai noskaidrotu jebkura dokumenta vai deklarācijas, kas tai iesniegta muitas vērtēšanas nolūkā, patiesīgumu vai pareizību. Tādējādi ar šo pantu ir nostiprināti pieprasījumi, kas var tikt izdarīti ar mērķi, piemēram, pārliecināties par to, ka muitai iesniegtie vai deklarētie vērtības elementi saistībā ar muitas vērtības noteikšanu, ir pilnīgi un pareizi. Dalībvalstīm, saskaņā ar to nacionālajiem likumiem un procedurālo kārtību, ir tiesības prasīt no importētājiem pilnīgu sadarbību attiecībā uz šādiem pieprasījumiem.

7. Faktiski samaksātā vai maksājamā cena ietver visus pircēja maksājumus pārdevējam vai pircēja maksājumus trešajai pusei pārdevēja labā, kas faktiski notikuši vai jāveic kā noteikums importēto preču pārdošanai.

LĪGUMS PAR PIRMSNOSŪTĪŠANAS INSPEKCIJU

Dalībvalstis,

Atzīmējot, ka 1986.gada 20.septembrī Ministri vienojās, ka "Urugvajas Raunda Daudzpusējo Tirdzniecības Sarunu" mērķis ir "attīstīt tālāku pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos", "nostiprināt GATT lomu" un "palielināt GATT sistēmas piemērotību pieaugošajai starptautiskajai ekonomiskajai videi";

Ievērojot, ka vairākas jaunattīstīto valstu Dalībvalstis griežas pēc palīdzības pirmsnosūtīšanas inspekcijā;

Atzīstot jaunattīstības valstu nepieciešamību šādai rīcībai, ja vien un ciktāl tas ir nepieciešams, lai apliecinātu importēto preču kvalitāti, daudzumu vai cenu;

Pievēršot uzmanību, ka šādas programmas veicamas, neradot nevajadzīgu aizkavēšanos vai nevienādu attieksmi;

Ievērojot, ka pēc definīcijas šī inspekcija tiek veikta eksportētāju Dalībvalstu teritorijā;

Atzīstot nepieciešamību izveidot saskaņotu starptautisku struktūru izmantotāju Dalībvalstu un eksportētāju Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem;

Atzīstot, ka GATT 1994 principi un saistības attiecas uz to pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjektu darbību, kurus šim nolūkam ir pilnvarojušas valdības, kas ir PTO Dalībvalstis;

Atzīstot, ka ir vēlams nodrošināt atklātību par pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjektu darbību un par likumiem un noteikumiem, kas attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekciju;

Vēloties nodrošināt ātru, efektīvu un objektīvu strīdu atrisināšanu starp eksportētājiem un pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjektiem, kas rodas saistībā ar šo Līgumu;

vienojas par sekojošo:

1. pants

Darbības sfēra — Definīcijas

1. Šis Līgums ir piemērojams visām pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumiem, kurus Dalībvalstu teritorijā veic vai ir pilnvarojusi veikt Dalībvalsts valdība vai jebkura valdības institūcija.

2. Termins " izmantotāja Dalībvalsts" nozīmē Dalībvalsti, kuras valdība vai jebkura valdības institūcija noslēdz līgumu vai pilnvaro izmantot pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumus.

3. Pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumi ir visi tie pasākumi, kas attiecas uz preču kvalitātes, daudzuma, cenas, ieskaitot valūtas maiņas kursa un finansu, pārbaudi, un/vai muitas nodokļa klasifikāciju precēm, kas eksportējamas uz izmantotājas Dalībvalsts teritoriju.

4. Termins "pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjekts" ir jebkura juridiska persona, ar kuru noslēgts līgums vai kuru Dalībvalsts pilnvarojusi veikt pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumus1.

2. pants

Izmantotāju Dalībvalstu saistības

Nediskriminācija

1. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumi tiek veikti nediskriminējošā veidā, un, ka izmantotās procedūras un kritēriji šo pasākumu vadīšanā ir objektīvi un, balstoties uz vienlīdzības principa, ir piemērojami visiem eksportētājiem, kurus skar šādi pasākumi. Tie nodrošina pastāvīgu inspekcijas realizēšanu, ko veic visi pirmsnosūtīšanas inspekcijas institūciju inspektori, ar kuriem ir noslēgts līgums vai ir pilnvarojums.

Valdības prasības

2. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumu gaitā, kas skar to likumus, noteikumus un prasības tiek respektēti GATT 1994 III panta 4. panta nosacījumi, ciktāl tie ir atbilstoši.

Inspekcijas atrašanās vieta

3. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka visi pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumi, ieskaitot galīgā ziņojuma izsniegšanu vai paziņojumu par neizsniegšanu, tiek veikti muitas teritorijā, no kuras tiek eksportētas preces vai, ja inspekcija nevar tikt veikta šajā muitas teritorijā preču sarežģītības dēļ, vai arī, ja abas puses piekrīt — tajā muitas teritorijā, kur preces tiek izgatavotas.

Standarti

4. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka kvantitātes un kvalitātes inspekcija tiek veikta atbilstoši standartiem, kurus pirkuma līgumā nosaka pārdevējs un pircējs un, gadījumā, ja šādi standarti nepastāv, ir piemērojami attiecīgie starptautiskie standarti2.

Atklātība

5. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumi tiek veikti atklātā veidā.

6. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, sākotnēji tiekoties ar eksportētājiem, pirmsnosūtīšanas inspekcijas institūcijas iesniedz sarakstu ar visu eksportētājiem nepieciešamo informāciju, kura atbilst inspekcijas prasībām. Pirmsnosūtīšanas inspekcijas institūcijas sniedz aktuālu informāciju, ja to pieprasa eksportētāji. Šī informācija ietver atsauci uz izmantotāju Dalībvalstu likumiem un noteikumiem, kuri attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumiem, kā arī ietver procedūras un kritērijus, kas tiek izmantoti inspekcijas darbā, cenas un valūtas maiņas kursa apstiprināšanā un eksportētāju tiesības attiecībā uz inspekcijas institūcijām, apelācijas procedūras, kas noteiktas saskaņā ar 21. punktu. Papildus procesuālas prasības vai izmaiņas jau esošajās procedūrās netiek piemērotas attiecībā uz nosūtīšanu, ja vien ieinteresētais eksportētājs nav informēts par šīm izmaiņām laikā, kad tiek noteikts inspekcijas datums. Tomēr ārkārtas situācijās, kādas uzrādītas GATT 1994 XX un XXI pantā, šādas papildus prasības vai izmaiņas var tikt piemērotas attiecībā uz nosūtīšanu pirms eksportētājs ir ticis informēts. Šāds atbalsts neatbrīvo eksportētājus no to saistībām attiecībā uz izmantotāju Dalībvalstu importa noteikumu ievērošanu.

7. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka 6. punktā minētā informācija, eksportētājiem ir brīvi pieejama un ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas institūciju biroji kalpo kā informācijas punkti, kur šāda informācija ir pieejama.

8. Izmantotājas Dalībvalstis nekavējoties publicē visus piemērojamos likumus un noteikumus, kas attiecās uz pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumiem tādā veidā, lai dotu iespēju citām valdībām un tirgotājiem ar tiem iepazīties.

Konfidenciālas biznesa informācijas aizsardzība

9. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes izturas pret visu informāciju, kura saņemta pirmsnosūtīšanas inspekcijas laikā kā konfidenciāla biznesam tā, lai šāda informācija nebūtu publicēta, esot vispārpieejama trešajām pusēm, vai kā citādi valsts darbības sfērā. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes veic procedūras šajā sakarā.

10. Izmantotājas Dalībvalstis sniedz informāciju Dalībvalstīm pēc to lūguma par pasākumiem, kurus tās veic, lai tiktu pildīts 9.punkts. Šī punkta nosacījumi nepieprasa nevienai Dalībvalstij izpaust konfidenciālu informāciju, kura varētu apdraudēt pirmsnosūtīšanas inspekcijas programmu izpildi vai traucētu valsts vai privātu uzņēmumu ar likumu atzītām komerciālām interesēm.

11. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes neizpauž konfidenciālu biznesa informāciju nevienai trešajai pusei, izņemot, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes var sniegt šādu informāciju valdības iestādēm, ar kurām tām ir līgums, vai kuras ir pilnvarotas to darīt. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka konfidenciālā biznesa informācija, kuru tās saņem no pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēm, ar kurām tām ir noslēgts līgums vai, kuras ir pilnvarotas to darīt, tiek pienācīgi aizsargāta. Pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes sniedz konfidenciālā biznesa informāciju valdībām, ar kurām tām ir noslēgts līgums vai, kuras ir pilnvarotas to darīt tikai tik lielā mērā, kad šāda informācija tiek pieprasīta kredītu vēstulēm vai citām maksājuma formām vai arī muitas, importa licencēšanas vai valūtas maiņas kontroles mērķiem.

12. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes nepieprasa eksportētājiem sniegt informāciju par:

(a) izgatavošanas datiem attiecībā uz patentētiem, licencētiem vai neatklātiem procesiem, vai attiecībā uz procesiem, kuriem patents atrodas izskatīšanā;

(b) nepublicētiem tehniskajiem datiem, izņemot datus, kas nepieciešami, lai parādītu atbilstību tehniskajiem noteikumiem vai standartiem;

(c) iekšējo cenu noteikšanu, ieskaitot ražošanas izmaksas;

(d) peļņas apjomu;

(e) līgumu termiņiem starp eksportētājiem un to piegādātājiem, ja vien citādi iestādei nav iespējams realizēt minēto inspekciju. Šādos gadījumos iestāde lūdz tikai to informāciju, kas nepieciešama šim nolūkam.

13. 12. punktā minēto informāciju, kuru pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes citādi nepieprasa, eksportētājs var brīvi izpaust, lai atspoguļotu konkrētu gadījumu.

Interešu konflikti

14. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes, ievērojot arī 9.-13. punktā minētās konfidenciālās biznesa informācijas aizsardzības nosacījumus, veic procedūras, lai izvairītos no interešu konfliktiem:

(a) starp pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēm un jebkurām ar minēto pirmsnosūtīšanas inspekciju saistītām iestādēm, ieskaitot jebkuras iestādes, kurās pēdējās ir finansiāli vai komerciāli ieinteresētas minētajās pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēs, un kuru sūtījums pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēm ir jāinspicē;

(b) starp pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēm un citām iestādēm, ieskaitot iestādes, kuras pakļautas pirmsnosūtīšanas inspekcijai, izņemot valdības iestādes, kuras ir noslēgušas inspekciju līgumu vai kuras ir pilnvarojušas tās veikt;

(c) ar pirmsnosūtīšanas inspekciju iestāžu nodaļām, kuras iesaistītas pasākumos, izņemot tajos, kuri pieprasa veikt inspekcijas procesu.

Aizkavēšanās

15. Izmantotāja Dalībvalsts nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes izvairās no nepamatotas aizkavēšanās kravu/sūtījumu inspicēšanā. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, ja reiz pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde un eksportētājs vienojas par inspekcijas datumu, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde veic inspekciju šajā datumā, ja vien tas netiek atkārtoti noteikts pēc savstarpējās vienošanās starp eksportētāju un pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādi, vai ja eksportētājs vai force majeure3 nekavē veikt pirmsnosūtīšanas inspekciju.

16. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pēc galīgo dokumentu saņemšanas un inspekcijas pabeigšanas, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes, piecu darba dienu laikā, vai nu izsniedz Galīgo ziņojumu vai sniedz detalizētu rakstisku paskaidrojumu, precizējot neizsniegšanas iemeslus. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, pēdējā gadījumā, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes dod eksportētājiem iespēju sniegt savu viedokli rakstiski, un, ja eksportētāji tā pieprasa, nosaka atkārtotu inspekciju visātrākajā savstarpēji ērtā datumā.

17. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, ja to pieprasa eksportētāji, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes veic, pirms fiziskās inspekcijas datuma, pagaidu cenas, un, ja iespējams, valūtas maiņas kursa apstiprinājumu, pamatojoties un līgumu starp eksportētāju un importētāju, pro forma rēķinu un, kur piemērots, iesniegumu importa atļaujai. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka cena vai valūtas maiņas kurss, ko akceptējusi pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde, pamatojoties uz šādu pagaidu apstiprinājumu, netiek atcelti, ar nosacījumu, ka preces atbilst importa dokumentācijai un/vai importa licencei. Tās nodrošina, ka pēc tam, kad veikta pagaidu apstiprināšana, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes nekavējoties informē eksportētājus rakstiski vai nu par to akceptēšanu vai par detalizētiem iemesliem cenas un/vai valūtas maiņas kursa neakceptēšanā.

18. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, lai izvairītos no aizkavēšanās maksājumos, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes nosūta eksportētājiem vai eksportētāju nozīmētajiem pārstāvjiem Galīgo ziņojumu, cik vien ātri iespējams.

19. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pārrakstīšanās kļūdu gadījumā Galīgā ziņojumā, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes izlabo kļūdu un nosūta izlaboto informāciju attiecīgajām pusēm, cik vien ātri iespējams.

Cenas pārbaude

20. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka lai nepieļautu augstāku vai zemāku rēķinu iesniegšanu un viltošanu, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes veic cenu pārbaudi4 atbilstoši šādiem norādījumiem:

(a) pirmsnosūtīšanas inspekcijas noraida līguma cenu, par ko vienojušies eksportētājs un importētājs, tikai tad, ja tie var parādīt, ka to secinājumi par neapmierinošu cenu pamatojas uz pārbaudes procesu, kurš atbilst kritērijiem, kas norādīti b) - e) apakšpunktos;

(b) pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde balsta savu salīdzinošo cenu eksporta cenas pārbaudei uz identisku vai līdzīgu preču cenu (cenām), kura tiek piedāvātas eksportam no tās pašas eksportētājas valsts tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, pastāvot konkurētspējīgiem un salīdzinošiem tirdzniecības nosacījumiem, atbilstoši parastajai komercpraksei un jebkuru piemērojamu standarta atlaižu tīklu. Šāds salīdzinājums tiek pamatots uz sekojošo:

(i) tiek izmantotas tikai tās cenas, kas sniedz likumīgu bāzi salīdzināšanai, ievērojot attiecīgos ekonomiskos faktorus, kas skar importēšanas valsti un valsti vai valstis, kuras izmantotas cenas salīdzinājumam;

(ii) pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde nepaļaujas uz preču cenu, kas tiek piedāvātas eksportam uz dažādām importēšanas valstīm, lai patvarīgi uzspiestu zemāko kravas nosūtīšanas cenu;

(iii) pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde ņem vērā specifiskos elementus, kas uzskaitīti c) apakšpunktā;

(iv) jebkurā augstāk aprakstītā procesa posmā, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde dod eksportētājam iespēju izskaidrot cenu;

(c) veicot cenas pārbaudi/apstiprināšanu, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes piešķir attiecīgas atlaides attiecībā uz pārdošanas līguma nosacījumiem un vispār piemērojamiem pielāgošanas faktoriem, kas skar operāciju/līgumu; šie faktori ietver, bet neaprobežojas ar komerciālo apjomu un pārdošanas daudzumu, piegādes termiņiem un apstākļiem, cenas eskalācijas pantiem, kvalitātes specifikācijām, speciālām dizaina īpašībām, nosūtīšanas vai iepakojuma specifikācijām, pasūtījuma apmēru, pārdošanu par skaidru naudu, sezonas ietekmi, licenču vai citu intelektuālā īpašuma nodevām, un sniegtajiem pakalpojumiem kā līguma daļu, ja tie nav parasti ietverti atsevišķā rēķinā; tie ietver arī noteiktus elementus, kas attiecas uz eksportētāja cenu, tādus kā attiecības starp eksportētāju un importētāju;

(d) transportēšanas cenu pārbaude attiecas tikai par salīgto cenu attiecībā uz transportēšanas veidu eksportētājas valsti, kā norādīts pārdošanas līgumā;

(e) sekojošais netiek izmantots cenas pārbaudes nolūkiem:

(i) pārdošanas cena importēšanas valstī precēm, kuras ražotas šādā valstī;

(ii) preču cena eksportam no valsts, kura nav eksportētāja valsts;

(iii) ražošanas izmaksas;

(iv) patvarīgas vai fiktīvas cenas vai vērtības.

Apelācijas procedūras

21. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes izveido procedūras, lai saņemtu, izskatītu un pieņemtu lēmumus par eksportētāju celtajām sūdzībām, un, ka informācija attiecībā uz šādām procedūrām ir pieejama eksportētājiem atbilstoši 6. un 7.punktu nosacījumiem. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka procedūras tiek gatavotas un izmantotas saskaņā ar sekojošajiem norādījumiem:

(a) pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes nozīmē vienu vai vairākas amatpersonas, kuras ir iespējams satikt parastajās darba stundās katrā pilsētā vai ostā, kurā tām ir pirmsnosūtīšanas inspekcijas administrācijas birojs, lai saņemtu, izskatītu un pieņemtu lēmumus par eksportētāju apelācijām vai sūdzībām;

(b) eksportētāji iesniedz faktus nozīmētajai(ām) amatpersonai (ām) rakstiski attiecībā uz specifisko līgumu, sūdzības raksturu un ieteikto risinājumu;

(c) nozīmētā (ās) amatpersona (s) ar izpratni izturas pret eksportētāju sūdzībām un pieņem lēmumu, cik vien ātri iespējams pēc b) apakšgrupā minētās dokumentācijas saņemšanas.

Daļēja atcelšana

22. Daļēji atceļot 2. panta nosacījumus, izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka izņemot kravu daļēju nosūtīšanu, kravu sūtījumi, kuru vērtība ir mazāk nekā minimāli piemērojamā vērtība šādiem sūtījumiem, kā to noteikusi izmantotāja Dalībvalsts, netiek inspicēti, izņemot sevišķos gadījumos. Šī minimālā vērtība veido informācijas daļu, kas sniegta eksportētājiem saskaņā ar 6. punktu.

3. pants

Eksportētāju Dalībvalstu saistības

Nediskriminācija

1. Eksportētājas Dalībvalstis nodrošina, ka to likumi un noteikumi, kas attiecas uz inspekcijas pasākumiem, tiek piemēroti nediskriminējošā veidā.

Atklātība

2. Eksportētājas Dalībvalstis nekavējoties publicē visus piemērojamos likumus un noteikumus, kas attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumiem tādā veidā, lai dotu iespēju citām valdībām un citiem tirgotājiem ar tiem iepazīties.

Tehniskā palīdzība

3. Eksportētājas Dalībvalstis piedāvā sniegt izmantotājām Dalībvalstīm, ja tās to lūdz, tehnisko palīdzību, kas vērsta uz šī Līguma mērķu sasniegšanu uz noteikumiem, par kuriem panākta savstarpēja vienošanās5.

4. pants

Neatkarīgas pārbaudes procedūras

Dalībvalstis veicina pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes un eksportētājus savstarpēji atrisināt savus strīdus. Tomēr, divas darba dienas pēc sūdzības iesniegšanas atbilstoši 2. panta 21. punkta nosacījumiem, viena vai otra puse var nodot strīdu neatkarīgai izskatīšanai. Dalībvalstis veic tādus saprātīgus pasākumus, kādi var būt tiem iespējami, lai nodrošinātu, ka sekojošās procedūras tiek izveidotas un veiktas šajā sakarā:

(a) šīs procedūras administrē neatkarīga iestāde/juridiska persona, kuru izveido organizācija, kura pārstāv pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes kopā ar organizāciju, kura pārstāv eksportētājus šī Līguma nolūkiem;

(b) neatkarīgā iestāde, kas minēta a) apakšpunktā sagatavo ekspertu sarakstu sekojoši:

(i) daļa Dalībvalstu, kuru nominējusi organizācija, kas pārstāv pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes;

(ii) daļa Dalībvalstu, kuru nominējusi organizācija, kas pārstāv eksportētājus;

(iii) daļa neatkarīgu tirdzniecības ekspertu, kurus nominējusi a) apakšpunktā minētā neatkarīgā iestāde.

Sarakstā esošo ekspertu ģeogrāfiskais sadalījums ir tāds, lai dotu iespēju nekavējoties izskatīt jebkurus strīdus, kas radušies sakarā ar šīm procedūrām. Šo sarakstu sagatavo divu mēnešu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā un papildina katru gadu. Saraksts ir publiski pieejams. Par to tiek paziņots Sekretariātam un to izplata visām Dalībvalstīm;

(c) eksportētājs vai pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde, kura vēlas celt strīdu, sazinās ar neatkarīgo iestādi, kas minēta a) apakšpunktā un lūdz informāciju no paneļa. Šis panelis sastāv no trīs dalībniekiem. Paneļa dalībnieki tiek izvēlēti tā, lai nepieļautu nevajadzīgas izmaksas un kavēšanos. Pirmo dalībnieku izraugās attiecīgā pirmsnosūtīšanas inspekcija no augstāk minētā saraksta i) daļas, ar nosacījumu, kas šis dalībnieks nav saistīts ar šo iestādi. Otro dalībnieku izraugās attiecīgais eksportētājs no augstāk minētā saraksta ii) daļas, ar nosacījumu, ka šis dalībnieks nav saistīts ar šo eksportētāju. Trešo dalībnieku izraugās a) apakšpunktā minētā neatkarīgā iestāde no augstāk minētā saraksta iii) daļas. Pret jebkuru neatkarīgo tirdzniecības ekspertu, kas izraudzīts no augstāk minētā saraksta iii) daļās nekādi iebildumi netiek celti;

(d) neatkarīgais tirdzniecības eksperts, kas izraudzīts no augstāk minētā saraksta iii) daļas darbojas kā paneļa priekšsēdētājs. Neatkarīgais tirdzniecības eksperts pieņem nepieciešamos lēmumus, lai nodrošinātu, ka panelis nekavējoties noregulētu strīdu, piemēram, vai lietas fakti pieprasa paneļa Dalībvalstu sanāksmi un, ja tā, kur šāda sanāksme notiek, ievērojot attiecīgās inspekcijas darbības vietu;

(e) ja strīda puses par to vienojas, vienu neatkarīgo ekspertu varētu izraudzīt a) apakšpunktā minētā neatkarīgā iestāde no augstāk minētā saraksta iii) daļas, lai pārbaudītu minēto strīdu. Šis eksperts pieņem nepieciešamos lēmumus, lai nodrošinātu strīda ātru noregulēšanu, piemēram, ievērojot minētās inspekcijas darbības vietu;

(f) pārbaudes mērķis ir noteikt, vai strīda izskatīšanas laikā, strīda puses ir ievērojušas šī Līguma nosacījumus. Procedūras tiek veiktas nekavējoties un dod iespēju abām pusēm sniegt savu viedokli personiski vai rakstiski;

(g) lēmumi trīs Dalībvalstu panelī tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Lēmums par strīdu tiek pieņemts astoņu darba dienu laikā pēc lūguma par neatkarīgu pārbaudi un par to tiek paziņots strīda pusēm. Termiņu ir iespējams pagarināt pēc abu strīda pušu vienošanās. Panelis vai neatkarīgais eksperts aprēķina izmaksas, kas balstās uz šīs lietas būtību;

(h) paneļa lēmums ir saistošs pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādei un eksportētājam, kuri ir strīda puses.

5. pants

Notifikācija

Dalībvalstis iesniedz Sekretariātam likumu un noteikumu kopijas, balstoties uz kuriem šis Līgums stājās tām spēkā, kā arī jebkuru citu likumu un lēmumu kopijas, kas attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekciju, kad PTO Līgums stājas spēkā attiecībā uz ieinteresēto Dalībvalsti. Nekādas izmaiņas likumos un noteikumos, kas attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekciju netiek izdarītas, pirms šādas izmaiņas nav pilnībā oficiāli publicētas. Par tām tiek paziņots Sekretariātam nekavējoties pēc to publicēšanas. Sekretariāts informē Dalībvalstis par šīs informācijas pieejamību.

6. pants

Pārskats

Otrā gada beigās sākot no PTO Līguma stāšanās spēkā datuma, un katrus trīs gadus pēc tam, Ministru Konference pārskata šī Līguma nosacījumus, izpildi un darbību, ievērojot tā mērķus un darbībā gūto pieredzi. Šāda pārskata rezultātā Ministru Konference var grozīt Līguma nosacījumus.

7. pants

Konsultācijas

Dalībvalstis konsultējas ar citām Dalībvalstīm pēc attiecīga lūguma attiecībā uz jebkuru jautājumu par šī Līguma darbību. Šādos gadījumos šim Līgumam ir piemērojami GATT 1994 XXII panta nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

8. pants

Strīdu noregulēšana

Jebkuri strīdi Dalībvalstu starpā attiecībā uz šī Līguma darbību ir pakļauti GATT 1994 XXII panta nosacījumiem, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

9. pants

Nobeiguma nosacījumi

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu šo Līgumu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka to likumi un noteikumi nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem.

_____________________

1 Šis nosacījums neuzliek par pienākumu atļaut citu Dalībvalstu valdību institūcijām veikt pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumus to teritorijā.

2 Starptautiskais standarts ir standarts, ko pieņēmusi valstiska vai nevalstiska institūcija, kurā var brīvi iesaistīties visas Dalībvalstis, kam viena no atzītajām darbībā norisinās standartizācijas jomā.

3 force majeure — nepārvarami apstākļi, — nepārvarama vara, neparedzama notikumu gaita, kas attaisno līguma nepildīšanu.

4 Izmantotāju Dalībvalstu saistības attiecībā uz pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāžu pakalpojumiem muitas vērtības noteikšanā ir tās saistības, kuras apstiprinātas GATT 1994 un citos Daudzpusējos Tirdzniecības Līgumos, kas iekļauti PTO Līguma 1A Pielikumā.

5 Ar to tiek saprasts, ka šāda tehniskā palīdzība var tikt sniegta uz divpusējas, plurilaterālas vai daudzpusējas bāzes.

VIENOŠANĀS PAR IZCELSMES NOTEIKUMIEM

Dalībvalstis,

Atzīstot, ka 1986. gada 20. septembrī Ministri vienojās, par Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda mērķi, kas ir "attīstīt tālāku pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos", "nostiprināt GATT lomu" un "palielināt GATT sistēmas piemērotību pieaugošajai starptautiskajai ekonomiskajai videi";

Vēloties tālāk attīstīt GATT 1994 mērķus;

Atzīstot, ka skaidri un iepriekš nosakāmi izcelsmes noteikumi un to piemērošana nodrošina starptautiskās tirdzniecības plūsmu;

Vēloties nodrošināt, ka izcelsmes noteikumi nerada nevajadzīgas tirdzniecības barjeras;

Vēloties nodrošināt, ka izcelsmes noteikumi neanulē vai nemazina Dalībvalstu tiesības saskaņā ar GATT 1994;

Atzīstot, ka ir vēlams nodrošināt likumu, noteikumu un prakses atklātību, kas attiecas uz izcelsmes noteikumiem.

Vēloties nodrošināt, ka izcelsmes noteikumi tiek sagatavoti un piemēroti taisnīgā, atklātā, iepriekš nosakāmā, pēctecīgā un neitrālā veidā;

Atzīstot konsultāciju mehānisma un procedūru ātrai, efektīvai un objektīvai strīdu atrisināšanai, kuri rodas saskaņā ar šo Līgumu, pieejamību;

Vēloties harmonizēt un precizēt izcelsmes noteikumus;

ar šo vienojas par sekojošo:

I DAĻA

DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS SFĒRA

1.pants

Izcelsmes noteikumi

1. Lai īstenotu Līguma I-IV daļu mērķi, izcelsmes noteikumi tiek definēti kā tie vispārpiemērojamie likumi, noteikumi un administratīvie nolikumi, kurus Dalībvalsts piemēro, lai noteiktu preču izcelsmes valsti, ar nosacījumu, ka šādi izcelsmes noteikumi nav saistīti ar līgumiskiem vai autonomiem tirdzniecības režīmiem, kas noved pie tarifu priekšrocību piešķiršanas, kas pārsniedz GATT 1994 I panta 1.punkta piemērošanu.

2. Izcelsmes noteikumi, kā minēts 1.punktā ietver visus izcelsmes noteikumus, kurus izmanto kā nepriekšrocību tirdzniecības politikas instrumentus, tādus kā: vislielākās labvēlības režīma piešķiršana saskaņā ar GATT 1994 I, II, III, XI un XIII pantiem; antidempinga un subsīdiju kompensācijas nodokļi saskaņā ar GATT 1994 VI pantu; iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu; izcelsmes norādījumu prasības saskaņā ar GATT 1994 IX pantu; un jebkuri diskriminējoši kvantitatīvie ierobežojumi vai tarifu kvotas. Tie ietver arī izcelsmes noteikumus, kurus izmanto valsts pasūtījumam un tirdzniecības statistikai 1.

II DAĻA

DISCIPLĪNAS, KAS NOSAKA IZCELSMES NOTEIKUMU PIEMĒROŠANU

2.pants

Disciplīnas pārejas perioda laikā

Līdz brīdim, kamēr izcelsmes noteikumu harmonizēšanas darba programma, kā norādīts IV pantā, ir pabeigta, Dalībvalstis nodrošina, ka:

(a) ja tās izdod vispārīgus administratīvus nolikumus, izpildāmās prasības tiek skaidri noteiktas. Īpaši:

(i) gadījumos, kad tiek piemērota tarifa klasifikācijas kritērija maiņa, tāda kā izcelsmes noteikums, un jebkuriem izņēmumiem noteikumā skaidri jāprecizē apakšnosaukumi vai nosaukumi tarifa nomenklatūrā, uz kuriem attiecas šis noteikums;

(ii) gadījumos, kad tiek piemērots ad valorem procentu kritērijs, procentu kalkulācijas metode arī tiek norādīta izcelsmes noteikumos;

(iii) gadījumos, kad tiek noteikts ražošanas vai pārstrādes operācijas kritērijs, operācija, kura piešķir izcelsmi attiecīgajai precei, tiek rūpīgi precizēta;

(b) neskatoties uz tirdzniecības politikas pasākumu vai aktu, ar ko tās ir saistītas, to izcelsmes noteikumi netiek izmantoti kā instrumenti, lai tieši vai netieši sasniegtu tirdzniecības mērķus;

(c) izcelsmes noteikumi paši nerada ierobežojošu, postošu vai traucējošu ietekmi uz starptautisko tirdzniecību. Tie neuzliek nepamatoti stingras prasības vai nepieprasa noteikta nosacījuma izpildi, kas nav saistīts ar ražošanu vai pārstrādi, kā priekšnoteikumu izcelsmes valsts noteikšanai. Tomēr, izmaksas, kas nav tieši saistītas ar ražošanu vai pārstrādi var tikt ietvertas, lai piemērotu ad valorem procentu kritēriju atbilstoši a) apakšpunktam;

(d) izcelsmes noteikumi, kurus tās piemēro importam un eksportam nav stingrāki par tiem izcelsmes noteikumiem, kurus tās piemēro, lai noteiktu, vai prece ir iekšzemes vai nē, un nediskriminē starp dažādām Dalībvalstīm, neatkarīgi no attiecīgās preces piederības ražotājam2 ;

(e) izcelsmes noteikumi tiek pārvaldīti atbilstošā, vienotā, godīgā un saprātīgā veidā;

(f) to izcelsmes noteikumi pamatojas uz pozitīvu standartu. Izcelsmes noteikumi, kuri nosaka, ka nepiešķir izcelsmi (negatīvs standarts), ir pieļaujami kā pozitīvā standarta noteikšanas daļa vai atsevišķos gadījumos, kad izcelsmes pozitīva noteikšana nav nepieciešama;

(g) to likumi, noteikumi, tiesu lēmumi un vispārīgi administratīvie nolikumi, kas attiecas uz izcelsmes noteikumiem, tiek publicēti tā, lai būtu saskaņā ar un atbilstu GATT 1994 X panta 1.punkta nosacījumiem;

(h) pēc eksportētāja, importētāja vai jebkuras personas, kurai uz to ir pamatots iemesls, lūguma, cik ātri vien iespējams, tiek sniegts novērtējums precei ne vēlāk kā 150 dienu3 laikā pēc šāda lūguma pēc novērtējuma, ar nosacījumu, ka visi nepieciešamie elementi ir bijuši iesniegti. Lūgumi šādai novērtēšanai tiek pieņemti pirms sākas tirdzniecība ar šādu preci un var tikt pieņemti jebkurā vēlākā laikā. Šādi novērtējumi paliek spēkā trīs gadus, ar nosacījumu, ka fakti un apstākļi, ieskaitot izcelsmes noteikumus, saskaņā ar kuriem izcelsme ir noteikta, ir palikuši salīdzināmi. Ja attiecīgās puses ir iepriekš informētas, šādi novērtējumi vairs nav spēkā, ja pārbaudē ir pieņemts lēmums pretēji novērtējumam, kā minēts j) apakšpunktā. Šādi novērtējumi tiek padarīti publiski pieejami atbilstoši k) apakšpunkta nosacījumiem.

(i) ieviešot izmaiņas to izcelsmes noteikumos vai ieviešot jaunus izcelsmes noteikumus, tās nepiemēro šādas izmaiņas retroaktīvi (ar atpakaļejošu spēku) kā noteikts to likumos un noteikumos un neatkarīgi no tiem;

(j) jebkura administratīva rīcība, kuru tās veic attiecībā uz izcelsmes noteikšanu ir pārskatāma nekavējoties, izmantojot tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, neatkarīgi no varas institūcijas, kas izdod noteikumu, kas var ietekmēt noteiktās izcelsmes izmainīšanu vai atcelšanu;

(k) visa informācija, kura ir konfidenciāla vai kura tiek pasniegta kā konfidenciāla, izcelsmes noteikumu piemērošanas nolūkā attiecīgās varas institūcijas uzskata par stingri konfidenciālu, kura to neizpauž bez īpašas tās personas vai valdības atļaujas, kura sniedz šādu informāciju, izņemot tik lielā mērā, kādā to var pieprasīt izpaust tiesu procesu kontekstā.

3.pants

Disciplīnas pēc pārejas perioda

Ievērojot visu Dalībvalstu mērķi harmonizēšanas darba programmas rezultātā, kā norādīts IV daļā, panākt harmonizētu izcelsmes noteikumu izveidošanu, pēc harmonizēšanas darba programmas rezultātu īstenošanas, Dalībvalstis nodrošina, ka:

(a) tās pielieto izcelsmes noteikumus vienlīdzīgi visiem nolūkiem, kā norādīts 1.pantā;

(b) saskaņā ar saviem izcelsmes noteikumiem, valsts, kura jānosaka kā noteiktas preces izcelsmes vieta, ir vai nu valsts, kurā prece ir pilnībā iegūta vai, ja vairāk nekā viena valsts ir iesaistīta šīs preces ražošanā, valsts, kurā veikta pēdējā būtiskā pārveide;

(c) izcelsmes noteikumi ir spēkā attiecībā uz importu un eksportu, nav stingrāki, nekā izcelsmes noteikumi, ko tās piemēro, lai noteiktu, ka prece ir vai nav iekšzemes prece un nav diskriminējoši attiecībā pret citām Dalībvalstīm, neatkarīgi no to piederības attiecīgās preces ražotājiem;

(d) izcelsmes noteikumi tiek pārraudzīti atbilstošā, vienotā, godīgā un saprātīgā veidā;

(e) to likumi, noteikumi, tiesu lēmumi un vispārīgi administratīvie nolikumi attiecībā uz izcelsmes noteikumiem tiek publicēti tā, lai tie būtu pakļauti un atbilstoši GATT 1994 X panta 1.punkta nosacījumiem;

(f) pēc eksportētāja, importētāja vai jebkuras personas lūguma, kurai ir pamatots iemesls, izcelsmes novērtējums, ko tās piešķir precei, tiek izsniegts, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā 150 dienu laikā pēc lūguma par šādu novērtējumu, ar nosacījumu, ka ir iesniegti visi nepieciešamie elementi. Lūgumi par šādiem novērtējumiem tiek pieņemti pirms sākas tirdzniecība ar attiecīgo preci un var tikt pieņemti jebkurā vēlākā laikā. Šādi novērtējumi paliek spēkā trīs gadus Ja ieinteresētās puses ir informētas iepriekš, šādi novērtējumi vairs nav spēkā, ja pārbaudē tiek pieņemts lēmums pretējs novērtējumam, kā minēts h) apakšpunktā. Šādi novērtējumi ir publiski pieejami atbilstoši i) apakšpunkta nosacījumiem;

(g) ieviešot izmaiņas savos izcelsmes noteikumos vai ieviešot jaunus izcelsmes noteikumus, tās nepiemēro šādas izmaiņas retroaktīvi (ar atpakaļejošu spēku) kā noteikts to likumos un noteikumos un neatkarīgi no tiem;

(h) jebkura administratīva darbība, kuru tās veic attiecībā uz izcelsmes noteikšanu ir pārskatāma nekavējoties, izmantojot tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, neatkarīgi no varas institūcijas, kas izdod noteikumu, kas var ietekmēt noteiktās izcelsmes izmainīšanu vai atcelšanu;

(i) visu informāciju, kura ir konfidenciāla vai kura tiek sniegta uz konfidenciālas bāzes, lai piemērotu izcelsmes noteikumus, attiecīgās varas institūcijas uzskata kā stingri konfidenciālu, kuras neizpauž to bez īpašas personas vai valdības, kura sniedz šādu informāciju, atļaujas, izņemot tik lielā mērā, kādā to nepieciešams izpaust tiesu procesu kontekstā.

III DAĻA

NOTIFIKĀCIJAS, PĀRBAUDES/PĀRSKATA, KONSULTĀCIJU UN STRĪDU NOREGULĒŠANAS PROCEDŪRAS PASĀKUMI

4.pants

Institūcijas

1. Ar šo tiek izveidota "Izcelsmes noteikumu komiteja" (šajā Līgumā saukta "Komiteja"), kuru veido pārstāvji no katras Dalībvalsts. Komiteja ievēl savu Priekšsēdētāju un tiek sasaukta pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, lai dotu Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jautājumiem attiecībā uz I, II, III un IV daļu darbību vai, lai sekmētu mērķus, kas norādīti šajās daļās un pildīt šādas citas saistības, ko tām uzliek šis Līgums vai Preču tirdzniecības padome. Ja nepieciešams, Komiteja lūdz informāciju un padomu Tehniskajai komitejai, kas minēta 2.punktā, par jautājumiem, kas skar šo Līgumu. Komiteja var lūgt arī citu šāda veida darbu no Tehniskās komitejas, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai sekmētu augstāk minētos šī Līguma mērķus. PTO Sekretariāts darbojas kā Komitejas sekretariāts.

2. Tiek izveidota "Izcelsmes noteikumu tehniskā komiteja" (šajā Līgumā saukta "Tehniskā komiteja") "Muitas sadarbības padomes "(MSP) aizgādībā, kā norādīts Pielikumā I. Tehniskā komiteja veic tehnisko darbu, ko paredz IV daļa un kas atspoguļots Pielikumā I. Ja nepieciešams, Tehniskā komiteja lūdz informāciju un padomu Komitejai par jautājumiem saistībā ar šo Līgumu. Tehniskā komiteja var lūgt arī citu šādu darbu no Komitejas, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai sekmētu augstāk minētos šī Līguma mērķus. MSP Sekretariāts darbojas kā Tehniskās komitejas sekretariāts.

5.pants

Informācija un procedūras izmaiņām un jaunu izcelsmes noteikumu ieviešanai

1. Katra Dalībvalsts iesniedz Sekretariātam 90 dienu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā savus izcelsmes noteikumus, tiesu lēmumus un vispārīgus administratīvus nolikumus, kas attiecas uz tajā brīdī spēkā esošajiem izcelsmes noteikumiem. Ja netīši izcelsmes noteikums nav iesniegts, attiecīgā Dalībvalsts to nekavējoties iesniedz, tiklīdz par to ir kļuvis zināms. Informācijas saraksti, kas saņemti un ir pieejami Sekretariātā, tiek izplatīti Dalībvalstīm ar Sekretariāta starpniecību.

2. Laikā, kas minēts 2.pantā, Dalībvalstis, kas ievieš izmaiņas, izņemot minimālās izmaiņas, savos izcelsmes noteikumos vai ievieš jaunus izcelsmes noteikumus, kuri, šī Panta nolūkiem, ietver jebkuru izcelsmes noteikumu, kas minēts 1.punktā un kuri nav iesniegti Sekretariātā, publicē paziņojumu šajā sakarā vismaz 60 dienas pirms izmainītā vai jaunā noteikuma stāšanās spēkā tādā veidā, lai dotu iespēju ieinteresētajām pusēm iepazīties ar nodomu izmainīt izcelsmes noteikumu vai ieviest jaunus izcelsmes noteikumus, ja vien Dalībvalstij nerodas sevišķi apstākļi vai tādi tai varētu rasties. Šajos sevišķajos gadījumos Dalībvalsts publicē izmainītos vai jaunos izcelsmes noteikumus, cik ātri vien iespējams.

6.pants

Pārskats

1. Komiteja katru gadu pārskata šī Līguma II un III daļu darbības īstenošanu, ievērojot tā mērķus. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi par sasniegumiem šo pārskatu periodu laikā.

2. Komiteja pārskata I, II un III daļu nosacījumus un ierosina grozījumus, kas nepieciešami, lai atspoguļotu harmonizēšanas darba programmas rezultātus.

3. Komiteja sadarbībā ar Tehnisko komiteju, izveido mehānismu, lai izskatītu un ierosinātu grozījumus harmonizēšanas darba programmas rezultātos, ievērojot 9.pantā noteiktos mērķus un principus. Tas var ietvert gadījumus, kad noteikumiem jābūt daudz operatīvākiem vai tie papildināmi, lai ņemtu vērā jaunos ražošanas procesus, kurus ietekmējušas jebkuras tehnoloģiskās izmaiņas.

7.pants

Konsultācijas

Šim Līgumam ir piemērojami GATT 1994 XXII panta nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

8.pants

Strīdu noregulēšana

Šim Līgumam ir piemērojami GATT 1994 XXII panta nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

IV DAĻA

IZCELSMES NOTEIKUMU HARMONIZĀCIJA

9.pants

Mērķi un principi

1. Ar mērķi harmonizēt izcelsmes noteikumus un, cita starpā, radīt lielāku noteiktību pasaules tirdzniecības īstenošanā, Ministru Konference veic darbības programmu, kas minēta zemāk kopā ar MSP, pamatojoties uz šādiem principiem:

(a) izcelsmes noteikumi ir vienlīdzīgi piemērojami visiem nolūkiem, kā noteikts 1.pantā;

(b) izcelsmes noteikumiem jāparedz valstij kļūt noteiktai kā noteiktas preces izcelsmes vietai, vai nu tā būtu valsts, kurā prece ir pilnībā iegūta vai, ja vairāk nekā viena valsts ir iesaistīta preces ražošanā, vai valsts, kurā ir veikta pēdējā būtiskā pārveide;

(c) izcelsmes noteikumiem jābūt objektīviem, saprotamiem un paredzamiem;

(d) neskatoties uz līdzekli vai aktu, ar kuru tie var būt saistīti, izcelsmes noteikumi netiek izmantoti kā instrumenti, lai tieši vai netieši sasniegtu tirdzniecības mērķus. Tie paši nerada ierobežojošas, graujošas vai kropļojošas sekas starptautiskajai tirdzniecībai. Tie neizvirza nepamatoti stingras prasības vai nepieprasa noteikta nosacījuma izpildi, kas neattiecas uz ražošanu vai pārstrādi kā priekšnoteikumu izcelsmes valsts noteikšanai. Tomēr, izmaksas, kas nav tieši saistītas ar ražošanu vai pārstrādi var tikt ietvertas, lai piemērotu ad valorem procentu aprēķināšanas kritēriju;

(e) izcelsmes noteikumiem jābūt pārraugāmiem atbilstošā, vienotā, godīgā un saprātīgā veidā;

(f) izcelsmes noteikumiem jābūt saskaņotiem;

(g) izcelsmes noteikumiem jābalstās uz pozitīvu standartu. Negatīvie standarti var tikt izmantoti, lai noskaidrotu pozitīvo standartu.

Darbības programma

2. (a) Darbības programma tiek uzsākta, cik ātri vien iespējams pēc PTO Līguma stāšanās spēkā un tiek pabeigta trīs gadu laikā pēc tā uzsākšanas.

(b) Komiteja un Tehniskā komiteja, ko paredz 4.pants, ir atbilstošās institūcijas, lai vadītu šo darbību.

(c) Lai nodrošinātu MSP detalizētu ieguldījumu, Komiteja lūdz Tehnisko komiteju sniegt tās skaidrojumus un viedokļus, kas izriet no zemāk aprakstītās darbības, pamatojoties uz 1.punktā uzskaitītajiem principiem. Lai nodrošinātu savlaicīgu harmonizācijas darbības programmas pabeigšanu, šāda darbība tiek veikta, balstoties uz preču sektoru, kā tas tiek atspoguļots Harmonizētās sistēmas (HS) dažās nodaļās vai sadaļās.

(i) Pilnībā iegūtās un minimālās operācijas vai procesi

Tehniskā komiteja izstrādā harmonizētas definīcijas attiecībā uz:

— precēm, kuras uzskatāmas kā pilnībā iegūtas vienā valstī. Šī darbība ir cik vien iespējams detalizēta;

— minimālā operācija vai procesi, kuri paši par sevi nepiešķir precei izcelsmi.

Šīs darbības rezultāti tiek iesniegti Komitejai trīs mēnešu laikā no Komitejas lūguma saņemšanas brīža.

(ii) Būtiska pārveide — izmaiņas tarifa klasifikācijā

— Pamatojoties uz kritēriju par būtisku pārveidi Tehniskā komiteja izskata un precizē izmaiņu ieviešanu tarifa apakšvirsrakstā vai virsrakstā, izstrādājot izcelsmes noteikumus īpašām precēm vai preces sektoram un, ja nepieciešams, minimālās izmaiņas nomenklatūrā, kura atbilst šim kritērijam.

— Tehniskā komiteja sadala augstāk minēto darbību uz preces bāzes, ievērojot HS nomenklatūras nodaļas vai sadaļas, tā, lai iesniegt savas darbības rezultātus Komitejai vismaz par kvartālu. Tehniskā komiteja pabeidz augstāk minēto darbību viena gada un trīs mēnešu laikā no lūguma saņemšanas no Komitejas.

(iii) Būtiskā pārveide — papildus kritēriji

Pēc darbības pabeigšanas saskaņā ar ii) apakšpunktu katram preces sektoram vai atsevišķai preču kategorijai, ja ekskluzīva HS nomenklatūras izmantošana neatļauj izteikt būtisko pārveidi, Tehniskā komiteja:

— izskata un precizē, pamatojoties uz kritērijiem par būtisko pārveidi, citu prasību izmantošanu, papildus vai ekskluzīvā veidā, ieskaitot ad valorem procentu aprēķināšanu 4 un/vai ražošanas vai pārstrādes operācijas5, izstrādājot izcelsmes noteikumus īpašām precēm vai preču sektoram;

— var sniegt paskaidrojumus tās nolūkiem;

— sadala augstāk minēto darbību uz preces bāzes, ievērojot HS nomenklatūras nodaļas vai sadaļas, tā, lai iesniegtu šīs darbības rezultātus Komitejai vismaz reizi ceturksnī. Tehniskā komiteja pabeidz augstāk minēto darbību divu gadu un trīs mēnešu laikā kopš lūguma saņemšanas no Komitejas.

Komitejas loma

3. Pamatojoties uz 1.punktā uzskaitītajiem principiem:

(a) Komiteja periodiski izskata Tehniskās komitejas interpretācijas un viedokļus atbilstoši termiņiem, ko paredz 2.(c) punkta i), ii) un iii) apakšpunkti, lai apstiprinātu šādas interpretācijas un viedokļus. Komiteja var lūgt Tehnisko komiteju detalizēt vai precizēt savu darbību un/vai izstrādāt jaunu pieeju. Lai palīdzētu Tehniskajai komitejai, Komiteja sniedz savus iemeslus lūgumiem pēc papildus darbības, un, ja nepieciešams, iesaka alternatīvas pieejas;

(b) pēc visas darbības, kas noteikta 2.(c) punkta i),ii) un iii) apakšpunktos, pabeigšanas, Komiteja izskata rezultātus, vadoties no to visaptverošās saskaņotības.

Harmonizācijas darbības programmas rezultāti un turpmākā darbība

4. Ministru Konference iekļauj harmonizācijas darbības programmas rezultātus pielikumā kā neatņemamu šī Līguma sastāvdaļu. Ministru Konference nosaka šī pielikuma stāšanās spēkā termiņu.

1. pielikums

IZCELSMES NOTEIKUMU TEHNISKĀ KOMITEJA

Pienākumi

1. Tehniskās komitejas pastāvīgie pienākumi ietver sekojošo:

(a) pēc jebkura Tehniskās komitejas dalībnieka lūguma iepazīties ar specifiskajām problēmām, kas rodas ikdienas Dalībvalstu izcelsmes noteikumu administrēšanā un sniegt padomdevēja viedokļus par attiecīgajiem risinājumiem, kas pamatojas uz iesniegtajiem faktiem;

(b) sniegt informāciju un padomu par jebkuriem jautājumiem attiecībā uz preču izcelsmes noteikšanu, kā to var lūgt jebkura Dalībvalsts vai Komiteja;

(c) sagatavot un izplatīt periodiskus ziņojumus par šī Līguma darbības tehniskajiem aspektiem un tā statusu; un

(d) veikt gada pārskatu par II un III daļu īstenošanas tehniskajiem aspektiem un darbību.

2. Tehniskā komiteja pilda tādus citus pienākumus, kādus Komiteja var tai lūgt.

3. Tehniskā komiteja cenšas pabeigt savu darbu ar specifiskiem jautājumiem, īpaši tos, kurus tai uzdevusi Dalībvalstis vai Komiteja, pietiekoši īsā termiņā.

Pārstāvniecība

4. Katrai Dalībvalstij ir tiesības būt pārstāvētai Tehniskajā komitejā. Katra Dalībvalsts izvirza vienu delegātu un vienu vai vairākus vietniekus kā savus pārstāvjus Tehniskajā komitejā. Šāda Dalībvalsts tiek pārstāvēta Tehniskajā komitejā un tālāk tiek saukta par Tehniskās komitejas dalībnieci. Tehniskās komitejas Dalībvalstu pārstāvjus Tehniskās komitejas sanāksmēs var atbalstīt eksperti. PTO Sekretariāts arī var apmeklēt šādas sanāksmes kā novērotājs.

5. MSP Dalībvalstis, kuras nav PTO Dalībvalstis, Tehniskās komitejas sanāksmēs var pārstāvēt viens delegāts un viens vai vairāki tā vietnieki. Šādi pārstāvji apmeklē Tehniskās komitejas sanāksmes kā novērotāji.

6. Ar Tehniskās komitejas Priekšsēdētāja piekrišanu MSP Ģenerālsekretārs (šajā pielikumā saukts "Ģenerālsekretārs") var uzaicināt valdību pārstāvjus kuri nav ne PTO Dalībvalstis, ne MSP Dalībvalstis un starptautisko valdības un tirdzniecības organizāciju pārstāvjus apmeklēt Tehniskās komitejas sanāksmes kā novērotāji.

7. Delegātu, vietnieku un padomnieku nominācijas Tehniskās komitejas sanāksmēm iesniedz Ģenerālsekretāram.

Sanāksmes

8. Tehniskā komiteja sapulcējas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā.

Darba kārtība

9. Tehniskā komiteja ievēl savu Priekšsēdētāju un nosaka savu darba kārtību.

2. pielikums

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR PREFERENCIĀLAJIEM IZCELSMES NOTEIKUMIEM

1. Atzīstot, ka dažas Dalībvalstis piemēro preferenciālus izcelsmes noteikumus, atšķirīgus no nepreferenciāliem izcelsmes noteikumiem, Dalībvalstis ar šo vienojas par sekojošo.

2. Šīs Kopīgās deklarācijas nolūkiem, preferenciālie izcelsmes noteikumi tiek definēti kā tie likumi, noteikumi un vispārīgie administratīvie nolikumi, kurus piemēro jebkura Dalībvalsts, lai noteiktu, vai preces atbilst tādām, pret kurām var piemērot atvieglojumus līgumiskā vai autonomā tirdzniecības režīmā, kura rezultātā tiek piešķirti tarifa atvieglojumi, kas pārsniedz GATT 1994 I panta 1.punkta piemērošanu.

3. Dalībvalstis nolemj nodrošināt, ka:

(a) ja tās izsniedz vispārējas piemērošanas administratīvos novērtējumus, izpildāmās prasības tiek skaidri definētas. Sevišķi:

(i) gadījumos, ja izmaiņu tarifa klasifikācijā tiek piemērots kritērijs, tāds, kā preferenciālais izcelsmes noteikums, un jebkuri izņēmumi noteikumā, skaidri jāprecizē apakšnosaukumi un nosaukumi tarifa nomenklatūrā, uz kuriem nosacījumi ir attiecināmi;

(ii) gadījumos, ja tiek piemērots ad valorem procentu likmes kritērijs, arī procentu likmes aprēķinu metode jānorāda preferenciālajos izcelsmes noteikumos;

(iii) gadījumos, ja tiek noteikts ražošanas vai pārstrādes operācijas kritērijs, precīzi jānorāda operācija, kura piešķir preferenciālo izcelsmi;

(b) preferenciālie izcelsmes noteikumi balstās uz pozitīvu standartu. Preferenciālie izcelsmes noteikumi, kuri nosaka, kas nepiešķir preferenciālo izcelsmi (negatīvs standarts) ir pieļaujami kā pozitīvā standarta noteikšanas daļa/posms vai atsevišķos gadījumos, kur atvieglotās izcelsmes pozitīva noteikšana nav nepieciešama.

(c) likumi, noteikumi, tiesu lēmumi un vispārīgi administratīvie nolikumi attiecībā uz preferenciālajiem izcelsmes noteikumiem tiek publicēti, kā tie būtu pakļauti, un atbilstoši GATT 1994 X.panta 1.punkta nosacījumiem;

(d) pēc eksportētāja, importētāja vai jebkuras personas, kurai uz to ir pamatots iemesls, lūguma novērtējumi par preferencēto izcelsmi, ko tās piešķir precei, tiek izsniegti cik vien ātri iespējams, bet ne vēlāk kā 150 dienu7 laikā pēc lūguma saņemšanas par šādu novērtējumu, ar nosacījumu, ka visi nepieciešamie elementi ir iesniegti. Lūgumi par šādiem novērtējumiem tiek pieņemti pirms sākas tirdzniecība ar attiecīgo preci un var tikt pieņemti jebkurā vēlākā laikā. Šādi novērtējumi ir spēkā trīs gadus, ar nosacījumu, ka fakti un apstākļi, ieskaitot preferenciālos izcelsmes noteikumus, kādos tie ir veikti, paliek salīdzināmi. Ja ieinteresētās puses tiek informētas iepriekš, šādi novērtējumi vairs nav spēkā, ja pārskatā tiek pieņemts novērtējumam pretējs lēmums, kā minēts f) apakšpunktā. Šādi novērtējumi ir publiski pieejami atbilstoši g) apakšpunkta nosacījumiem;

(e) ieviešot izmaiņas savos preferenciālajos izcelsmes noteikumos vai ieviešot jaunus atvieglotus izcelsmes noteikumus, tās nepiemēro šādas izmaiņas retroaktīvi (ar atpakaļejošu spēku) kā noteikts to likumos un noteikumos un neatkarīgi no tiem;

(f) jebkura administratīva rīcība, kuru tās attiecībā uz preferenciālās izcelsmes noteikšanu, ir pārskatāma nekavējoties, izmantojot tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, neatkarīgi no varas institūcijas, kas izdod noteikumu, kas var ietekmēt noteiktās izcelsmes izmainīšanu vai atcelšanu;

(g) visu informāciju, kura ir konfidenciāla vai tā tiek sniegta kā konfidenciāla, lai piemērotu preferenciālos izcelsmes noteikumus, attiecīgās varas institūcijas uzskata par stingri konfidenciālu, kuras neizpauž to bez īpašas tās personas vai valdības, kas sniedz šo informāciju, atļaujas, izņemot tik lielā mērā, kādā to var pieprasīt izpaust tiesu procesu kontekstā.

4. Dalībvalstis nolemj nekavējoties iesniegt Sekretariātam to preferenciālos izcelsmes noteikumus, ieskaitot preferenciālo pasākumu sarakstu, kurus tās piemēro, tiesu lēmumus un vispārīgos administratīvos nolikumus, kas attiecas uz to preferenciālajiem izcelsmes noteikumiem, kas ir spēkā PTO Līguma stāšanās spēkā datumā attiecīgajai Dalībvalstij. Turklāt Dalībvalstis nolemj iesniegt jebkuras izmaiņas to preferenciālajos izcelsmes noteikumos vai jaunos preferenciālos izcelsmes noteikumus Sekretariātam, cik vien ātri iespējams. Informācijas sarakstus, kurus saņem vai ir pieejami Sekretariātā, tiek izplatīti Dalībvalstīm ar Sekretariāta starpniecību.

________________________

1 Šis ir noteikums, kas nekaitē tiem noteikumiem, kuri lietoti, lai definētu "iekšzemes industriju" vai "iekšzemes industrijas produktus" vai citus līdzīgus termiņus.

2 Attiecībā uz izcelsmes noteikumiem, kas tiek piemēroti valsts pasūtījumam, šie noteikumi nerada Dalībvalstīm papildus saistības tām, kas ietvertas GATT 1994.

3 Attiecībā uz lūgumiem, kas izteikti pirmā gada laikā, sākot ar PTO Līguma stāšanos spēkā datumu, Dalībvalstīm tiek pieprasīts izsniegt šos novērtējumus, cik ātri vien iespējams.

4 Ja noteikts ad valorem kritērijs, metode šīs procentu likmes aprēķināšanai arī tiek norādīta izcelsmes noteikumos.

5 Ja tiek noteikts ražošanas vai pārstrādes operācijas kritērijs, operācija, kura piešķir attiecīgajai precei izcelsmi, tiek precīzi izklāstīta.

7 Attiecībā uz lūgumiem, kas iesniegti pirmā gada laikā kopš PTO Līguma stāšanās spēkā, Dalībvalstīm tiek tikai pieprasīts izsniegt šos novērtējumus, cik ātri vien iespējams.

LĪGUMS PAR IMPORTA LICENCĒŠANAS PROCEDŪRĀM

Dalībvalstis,

Ievērojot daudzpusējās tirdzniecības sarunas;

Vēloties sekmēt GATT 1994 mērķus;

Ņemot vērā jaunattīstības valstu Dalībvalstu īpašās tirdzniecības, attīstības un finansiālās vajadzības;

Atzīstot automātiskās importa licencēšanas lietderīgumu zināmos nolūkos un to, ka šādu licencēšanu nedrīkst izmantot, lai ierobežotu tirdzniecību;

Atzīstot, ka importa licencēšanu var izmantot, lai veiktu pasākumus, tādus, kas pieņemti atbilstoši attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem;

Atzīstot GATT 1994 nosacījumus kā spēkā esošus attiecībā uz importa licencēšanas procedūrām;

Vēloties nodrošināt, ka importa licencēšanas procedūras netiek izmantotas pretēji GATT 1994 principiem un saistībām;

Atzīstot, ka starptautiskās tirdzniecības plūsmu varētu traucēt nepiemērota importa licencēšanas procedūru izmantošana;

Pārliecinoties, ka importa licencēšana, īpaši neautomātiskā importa licencēšana, īstenojama atklātā un paredzamā veidā;

Atzīstot, ka neautomātiskās licencēšanas procedūras nedrīkst būt vairāk administratīvi apgrūtinošas, kā absolūti nepieciešamas, lai administrētu attiecīgo pasākumu;

Vēloties vienkāršot, un padarīt starptautiskās tirdzniecības administrācijas procedūras un praksi atklātāku, kā arī nodrošināt godīgu un objektīvu šādu procedūru un prakses pielietošanu un administrēšanu;

Vēloties radīt konsultatīvu mehānismu un ātru, efektīvu un objektīvu strīdu noregulēšanu, kuri rodas saskaņā ar šo Līgumu;

ar šo vienojas par sekojošo:

1.pants

Vispārīgie nosacījumi

1. Šī Līguma nolūkiem, importa licencēšana tiek definēta kā administratīvas procedūras1, kas tiek izmantotas importa licencēšanas režīmu darbībā, pieprasot pieteikuma vai citas dokumentācijas iesniegšanu (izņemot to, kas tiek pieprasīta muitas nolūkiem) attiecīgajai administratīvajai institūcijai kā priekšnosacījumu importēšanai importējošās Dalībvalstis muitas teritorijā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka administratīvās procedūras, kuras tiek izmantotas, lai īstenotu importa licencēšanas režīmus, atbilst attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem, ieskaitot tā pielikumus un protokolus, kā tas skaidrots šajā Līgumā, lai novērstu tirdzniecības traucējumus, kuri var rasties no neatbilstošas šo procedūru izmantošanas, ievērojot jaunattīstības valstu Dalībvalstu ekonomiskās attīstības nolūkus un finansu un tirdzniecības vajadzības2.

3. Importa licencēšanas noteikumi ir neitrāli to piemērošanā un tie tiek administrēti godīgi un objektīvi.

4. (a) Noteikumi un visa informācija attiecībā uz pieteikumu iesniegšanas procedūrām, ieskaitot personu, firmu un institūciju tiesības iesniegt šādus pieteikumus, administratīvās institūcijas, kurām pieteikums iesniedzams, un preču saraksti, kuri pakļauti licencēšanas prasībām, tiek publicēti izdevumos, par kuriem paziņots Importa licencēšanas komitejai, kā to paredz 4.pants, (šajā Līgumā saukta "Komiteja"), tādā veidā, lai dotu iespēju valdībām3 un tirgotājiem ar tiem iepazīties. Šāda publicēšana tiek veikta, kad vien tas ir iespējams, 21 dienu pirms prasības spēkā esošā datuma, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk par spēkā esošo datumu. Jebkurš izņēmums, atkāpšanās no noteikumiem vai izmaiņas tajos attiecībā uz licencēšanas procedūrām vai preču sarakstā, kuras pakļautas importa licencēšanai, arī tiek publicētas tādā pašā veidā un tādos pašos termiņos, kā precizēts augstāk. Šo publikāciju kopijas arī ir pieejamas Sekretariātam.

(b) Dalībvalstīm, kuras vēlas sniegt komentārus rakstveidā, tiek dota iespēja apspriest šādus komentārus pēc attiecīga lūguma. Dalībvalsts pienācīgi apsver šādus komentārus un diskusiju rezultātus.

5. Pieteikumu veidlapas, un, kur tas piemērojams, licences atjaunošanas veidlapas, ir cik vien iespējams vienkāršas formas. Šādi dokumenti un informācija, kas tiek uzskatīta kā obligāti nepieciešama, lai pareizi darbotos licencēšanas režīms, var tikt pieprasīta papildus pieteikumam.

6. Pieteikuma procedūras, un, kur piemērojamas, licences atjaunošanas procedūras, ir cik vien iespējams vienkāršas formas. Pieteikuma iesniedzējiem tiek dots saprātīgs termiņš licences pieteikumu iesniegšanai. Pēdējā termiņa gadījumā šim termiņam jābūt vismaz 21 dienai bez pagarinājuma piešķiršanas apstākļos, kad šajā termiņā ir saņemti nepilnīgi pieteikumi. Pieteikuma iesniedzējiem jāgriežas tikai vienā administratīvā institūcijā sakarā ar pieteikumu. Ja ir sevišķi nepieciešams griezties vairāk nekā vienā administratīvā institūcijā, pieteikuma iesniedzējiem nav nepieciešams griezties vairāk nekā trijās administratīvās institūcijās.

7. Neviens pieteikums netiek noraidīts dokumentācijā esošo sīko kļūdu dēļ, kuras nemaina galvenās tajā esošās ziņas. Nekādi soda mēri, lielāki kā nepieciešams, lai kalpotu vienīgi kā brīdinājums , netiek uzlikti attiecībā uz jebkuru paviršību vai kļūdu dokumentācijā vai procedūrās, kas acīmredzami noticis bez viltus vai ļaundarības.

8. Licencētais imports netiek atteikts sakarā ar nelielām izmaiņām vērtībā, daudzumā vai svarā salīdzinājumā ar apjomu, kas norādīts licencē, atšķirību dēļ, kas radušās nosūtīšanas laikā, nejaušu atšķirību kravu iekraušanas dēļ vai citu nelielu atšķirību dēļ, kas atbilst normālai tirdzniecības praksei.

9. Ārvalstu valūta, kas nepieciešama, lai samaksātu par licencēto importu, ir pieejama licenču turētājiem, tāpat, kā tas ir preču importētājiem, kuri nepieprasa importa licences.

10. Attiecībā uz drošības izņēmumiem, spēkā ir GATT 1994 XXI panta nosacījumi.

11. Šī Līguma nosacījumi nepieprasa nevienai Dalībvalstij izpaust konfidenciālu informāciju, kura varētu traucēt likuma pildīšanu vai citādi būt pretrunā ar sabiedrības interesēm vai kaitētu noteiktu uzņēmumu, publisku vai privātu, likumīgajām komercinteresēm.

2.pants

Automātiskā importa licencēšana4

1. Automātiskā importa licencēšana tiek definēta kā importa licencēšana, kad pieteikums tiek pieņemts visos gadījumos, un, kas atbilst 2.(a) punkta prasībām.

2. Sekojoši nosacījumi5, papildus tiem, kas minēti 1.panta 1.-11.punktos un šī panta 1.punktā, ir spēkā attiecībā uz automātiskajām licencēšanas procedūrām:

(a) automātiskās licencēšanas procedūras netiek administrētas tādējādi, lai radītu ierobežojošas sekas importam, kas pakļauts automātiskajai licencēšanai. Automātiskās licencēšanas procedūras tiek uzskatītas kā tādas, kurām ir tirdzniecību ierobežojošas sekas, ja vien, cita starpā:

(i) jebkura persona, firma vai institūcija, kura izpilda importējošās Dalībvalsts tiesiskās prasības, lai veiktu importa operācijas, ietverot preces, kuras pakļautas automātiskajai licencēšanai, nav vienlīdz tiesīga lūgt un saņemt importa licences;

(ii) pieteikumus licencēm var iesniegt jebkurā darba dienā pirms preču muitas formalitātēm;

(iii) pieteikumi licencēm, ja tie iesniegti pareizā un pilnīgā formā, tiek apstiprināti tūlīt pēc to saņemšanas, ciktāl tas administratīvi iespējams, bet maksimāli 10 dienu laikā;

(b) Dalībvalstis atzīst, ka automātiskā importa licencēšana var būt nepieciešama, gadījumos, kad citas atbilstošas procedūras nav iespējamas. Automātisko importa licencēšanu var tikt uzturēta, cik ilgi apstākļi, kas radīja tās ieviešanu, to nosaka un cik ilgi tās pamata administratīvos mērķus nav iespējams sasniegt atbilstošākā veidā.

3.pants

Neautomātiskā importa licencēšana

1. Sekojoši nosacījumi, papildus tiem, kas minēti 1.panta 1.-11.punktos, ir spēkā attiecībā uz neautomātiskajām importa licencēšanas procedūrām. Neautomātiskās importa licencēšanas procedūras tiek definētas kā importa licencēšana, kas neietilpst 2.panta 1.punkta esošajā definīcijā.

2. Neautomātiskajai licencēšanai nedrīkst būt tirdzniecību ierobežojošu vai kropļojošu seku attiecībā uz importu papildus tām, ko izraisījusi ierobežojuma uzlikšana. Neautomātiskās licencēšanas procedūras darbības sfērā un termiņā atbilst pasākumam, kas tiek izmantots, lai to īstenotu un vairs nav administratīvi apgrūtinošas, nekā absolūti nepieciešams, lai administrētu šādu pasākumu.

3. Licencēšanas prasību gadījumā, kuras mērķis nav kvantitatīvo ierobežojumu īstenošana, Dalībvalstis publicē pietiekošu informāciju citām Dalībvalstīm un tirgotājiem, lai tie zinātu licenču izsniegšanas un/vai piešķiršanas pamatu.

4. Ja Dalībvalsts dod iespēju iespēju personām, firmām vai institūcijām lūgt izņēmumus vai atvieglojumus no licencēšanas prasības, tā iekļauj šo faktu informācijā, kas tiek publicēta saskaņā ar 1.panta 4.punktu, kā arī informāciju, kā sagatavot šādu lūgumu, un, cik tas iespējams, norādot apstākļus, saskaņā ar kuriem, lūgums varētu tikt izskatīts.

5. (a) Dalībvalstis nodrošina, pēc jebkuras Dalībvalstis attiecīga lūguma, kurai ir interese par tirdzniecību ar attiecīgo preci, ar visu atbilstošo informāciju attiecībā uz:

(i) ierobežojumu administrāciju:

(ii) pēdējā laikā izsniegtajām importa licencēm;

(iii) šādu licenču sadalīšanu starp piegādātājām valstīm;

(iv) cik tas ir iespējams, importa statistiku (t.i., vērtību un/vai apjomu) attiecībā uz precēm, kuras pakļautas importa licencēšanai. No jaunattīstības valstu Dalībvalstīm netiek gaidīts, lai tās šajā sakarā uzņemtos papildus administratīvus vai finansiālus izdevumus;

(b) Dalībvalstis, kuras administrē kvotas ar licencēšanas palīdzību, publicē kopējo kvotu daudzumu, kas piemērojams kvantitatīvi un/vai vērtībā, kvotu sākuma un beigu datumus, kā arī jebkuras izmaiņas tajos, termiņos kas precizēti 1.panta 4.punktā un tādā veidā, lai dotu iespēju valdībām un tirgotājiem iepazīties ar tām;

(c) gadījumā, kad kvotas piešķirtas starp piegādātājām valstīm, Dalībvalsts, kura piemēro ierobežojumus, nekavējoties informē visas citas Dalībvalstis, kurām ir interese par attiecīgās preces piegādi, par šobrīd piešķirtās kvotas daļu, kvantitatīvi vai pēc vērtības, dažādām piegādes valstīm un publicē šo informāciju termiņos, kas precizēti 1.panta 4.punktā tādā veidā, lai dotu iespēju valdībām un tirgotājiem iepazīties ar tām;

(d) ja rodas situācijas, kurās ir nepieciešams noteikt pašā sākumā kvotas, 1.panta 4.punktā minētā informācija publicējama termiņos, kas precizēti 1.panta 4.punktā un tādā veidā , lai dotu iespēju valdībām un tirgotājiem ar tām iepazīties;

(e) jebkura persona, firma vai institūcija, kura pilda importējošās Dalībvalstis juridiskās un administratīvas prasības, ir vienlīdz tiesīgas pieprasīt licenci un uz šīs prasības izskatīšanu. Ja licences pieteikums netiek pieņemts, tās iesniedzējam, pēc attiecīga lūguma tiek paskaidrots tā iemesls un tam ir tiesības uz apelāciju vai pārskatīšanu atbilstoši importējošās Dalībvalstis nacionālo tiesību aktiem vai procedūrām;

(f) pieteikumu apstrādes termiņš, izņemot, kad tas nav iespējams tādu iemeslu dēļ, kas ir ārpus Dalībvalsts kontroles, nav garāks par 30 dienām, ja pieteikumi tiek izskatīti pēc saņemšanas, t.i., to ienākšanas kārtībā, un ne garāks par 60 dienām, ja visi pieteikumi tiek izskatīti vienlaicīgi. Pēdējā gadījumā, par pieteikumu apstrādes termiņa sākumu tiek uzskatīta diena pēc izziņotā pieteikumu iesniegšanas laika pēdējās dienas;

(g) licences derīguma termiņam jābūt saprātīgam un tas nedrīkst būt tik īss, lai aizkavētu importu. Licences derīguma termiņš nedrīkst kavēt importu no tāliem avotiem, izņemot sevišķos gadījumos, kad importam jāapmierina neparedzētas īstermiņa prasības;

(h) administrējot kvotas, Dalībvalstis neattur importēšanu no ietekmes atbilstoši izsniegtajām licencēm un neattur no kvotu pilnīgas izmantošanas;

(i) izsniedzot licences, Dalībvalstis ņem vērā licenču izsniegšanas vēlamību precēm ekonomiskos daudzumos;

(j) piešķirot licences, Dalībvalstij jāapsver pieteikuma iesniedzēja importa veids/izpildījums. Šajā sakarā ir nepieciešams apsvērt, vai iepriekš izsniegtās licences to pieprasītājiem ir pilnībā izmantotas pēdējā pārskata perioda laikā. Gadījumos, kad licences nav tikušas pilnībā izmantotas, Dalībvalstis iepazīstas ar tā iemesliem un ņem šos iemeslus vērā, piešķirot jaunās licences. Tāpat jāievēro, lai nodrošinātu saprātīgu licenču sadalījumu jaunajiem importētājiem, ievērojot licenču izsniegšanas vēlamību precēm ekonomiskos daudzumos. Šajā sakarībā īpaši jāņem vērā tie importētāji, kuri importē preces, kuru izcelsmes vieta ir jaunattīstības Dalībvalstis un sevišķi, vismazāk attīstītās Dalībvalstis;

(k) gadījumos, kad kvotas tiek administrētas ar licencēm, kuras nav piešķirtas piegādātāju valstu vidū, licenču īpašniekiem ir tiesības izvēlēties importa avotus. Gadījumā, kad kvotas ir piešķirtas piegādātāju valstu vidū, licence skaidri nosaka valsti vai valstis;

(l) piemērojot 1.panta 8.punktu, kompensācijas pielāgojumi var tikt izdarīti turpmākajā licenču piešķiršanā, ja imports ir pārsniedzis iepriekšējās licences apjomu.

4.pants

Institūcijas

Ar šo tiek izveidota Importa licencēšanas komiteja, kas sastāv no katras Dalībvalstis pārstāvjiem. Komiteja ievēl savu Priekšsēdētāju un Vicepriekšsēdētāju un sanāk kopā, kad nepieciešams, lai dotu Dalībvalstīm iesēju konsultēties par jebkuriem jautājumiem, kas attiecas uz šī Līguma darbību un tā mērķu attīstību.

5.pants

Notifikācija

1. Dalībvalstis, kuras uzsāk licencēšanas procedūras vai veic izmaiņas šajās procedūrās paziņo par to Komitejai 60 dienu laikā pēc publicēšanas.

2. Notifikācijas par licencēšanas procedūru uzsākšanu ietver sekojošu informāciju:

(a) preču sarakstu, kuras pakļautas licencēšanas procedūrām;

(b) pieejamās informācijas pieprasījuma punktu;

(c) administratīvo(ās) iestādi(es) pieteikumu iesniegšanai;

(d) publicēto licencēšanas procedūru publikācijas datumu un nosaukumu;

(e) norādi, vai licencēšanas procedūra ir automātiska vai neautomātiska atbilstoši 2. un 3.pantā minētajām definīcijām;

(f) automātisko licencēšanas procedūru gadījumā, to administratīvo mērķi;

(g) neautomātisko importa licencēšanas procedūru gadījumā, norādi uz īstenoto pasākumu visā licencēšanas procedūrā; un

(h) plānoto licencēšanas procedūras termiņu, ja to var noteikt ar zināmu iespējamību, un, ja nē, iemeslu, kādēļ šo informāciju nav iespējams sniegt.

3. Notifikācijas par izmaiņām importa licencēšanas procedūrās norāda augstāk minētos elementus, ja tajos rodas izmaiņas.

4. Dalībvalstis paziņo Komitejai par publikāciju(-ām), kurās 1.panta 4.punktā minētā informācija tiks publicēta.

5. Jebkura ieinteresētā Dalībvalsts, kura uzskata, ka otra Dalībvalsts nav paziņojusi par licencēšanas procedūras uzsākšanu vai izmaiņām tajā atbilstoši 1.-3.punktu prasībām, var vērst šādas otras Dalībvalstis uzmanību uz šo jautājumu. Ja notifikācija par to nav izdarīta nekavējoties, šāda Dalībvalsts var pati notificēt par licencēšanas procedūru vai izmaiņām tajā, ieskaitot visu atbilstošo un rīcībā esošo informāciju.

6.pants

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

Konsultācijas un strīdu noregulēšana attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas skar šī Līguma darbību, ir pakļautas GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumiem, kas precizēti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

7.pants

Pārskats

1. Komiteja nepieciešamības gadījumā, bet vismaz reizi divos gados, pārskata šī Līguma īstenošanu un darbību, ievērojot tā mērķus, kā arī tajā ietvertās tiesības un pienākumus.

2. Kā pamatu Komitejas pārskatam, Sekretariāts sagatavo faktoloģisko ziņojumu, ko paredz 5.pants, atbildes to gada aptauju par importa licencēšanas procedūrām6 un citu atbilstošu informāciju, kāda tai ir pieejama. Šis ziņojums sniedz pārskatu par iepriekšminēto informāciju, sevišķi uzsverot jebkuras izmaiņas vai pārmaiņas minētā pārskata perioda laikā, un, ietverot jebkuru citu informāciju pēc vienošanās ar Komiteju.

3. Dalībvalstis apņemas veikt gada aptauju par importa licencēšanas procedūrām nekavējoties un visā pilnībā.

4. Komiteja paziņo Preču tirdzniecības padomi par pārmaiņām šādu pārskata periodu laikā.

8.pants

Nobeiguma nosacījumi

Iebildumi

1. Iebildumi nevar tikt ietverti attiecībā uz jebkuru šī Līguma nosacījumu bez citu Dalībvalstu piekrišanas.

Nacionālie tiesību akti

2. (a) Katra Dalībvalsts nodrošina, ne vēlāk kā PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī tai, savu likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību šī Līguma nosacījumiem.

(b) Katra Dalībvalsts informē Komiteju par jebkurām izmaiņām savos likumos un noteikumos atbilstoši šim Līgumam un šādu likumu un noteikumu administrēšanā.

____________________________

1 Šīs procedūras minētas kā "licencēšana", kā arī citas līdzīgas administratīvas procedūras.

2 Nekas šajā Līgumā netiek uzskatīts kā tāds, kas liek saprast, ka ar licencēšanas procedūru īstenotā pasākuma bāze, apjoms vai ilgums, ir pakļauts jautājumam saskaņā ar šo Līgumu.

3 Šī Līguma mērķim termins "valdības" tiek uzskatīts kā tāds, kas ietver kompetentas Eiropas Kopienu iestādes.

4 Tās importa licencēšanas procedūras, kurām nepieciešama drošība, kurai nav ierobežojoša iedarbība uz importu, uzskatāmas kā tādas, kas atbilst 1. un 2.punktu darbības sfērai.

5 Jaunattīstības Dalībvalsts, izņemot jaunattīstības Dalībvalsts, kura bijusi 1979.gada 12.aprīļa Līguma par importa licencēšanas procedūrām Puse, kurai ir īpašas grūtības ievērot (a)(ii) un (a)(iii) apakšpunktu prasības, var, paziņojot par to Komitejai, atlikt šo apakšpunktu piemērošanu uz ne vairāk kā diviem gadiem sākot ar PTO Līguma spēkā stāšanās brīdi šādai Dalībvalstij.

6 Sākotnēji izplatīts kā 1971.gada 23.marta GATT 1947 dokuments L/3515.

VIENOŠANĀS
par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem

Dalībvalstis ar šo vienojas par sekojošo:

I NODAĻA

 VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI

1. pants

Subsīdijas definīcija

1.1. Šajā Līgumā tiek uzskatīts, ka subsīdija eksistē, ja:

(a)(1) pastāv valdības vai jebkuras sabiedriskas institūcijas finansiāls ieguldījums Dalībvalsts (šajā Līgumā saukta "valdība"), teritorijā, kur

(i) valdības prakse ietver tiešu fondu nodošanu (piem., dotācijas, aizdevumus, akciju infūziju), potenciālo tiešo fondu vai pasīvu nodošanu (piem., aizdevumu garantijas);

(ii) valdības ienākumi, kuri citādi tai pienāktos, ir iepriekš paredzami vai neiekasēti (piem., finansiālie stimuli, tādi kā nodokļu kredīti); 1

(iii) valdība sniedz citas preces vai pakalpojumus kas nav vispārējās infrastruktūrās, vai iepērk preces;

(iv) valdība veic maksājumus fondu mehānismam, jeb uztic vai dod norādījumu privātai institūcijai veikt vienu vai vairākas no iepriekšējos apakšpunktos minētajām funkcijām, ko parasti piešķir valdība un šī prakse pēc būtības neatšķiras no tās prakses, ko parasti piekopj valdības; vai

(a)(2) pastāv jebkurš cits ienākuma veids vai cenas atbalsts GATT 1994 XVI.panta izpratnē; un

(b) līdz ar to gūts materiāls labums.

1.2. Subsīdija, kā tā definēta 1.punktā, ir pakļauta II nodaļas nosacījumiem vai pakļauta III vai V nodaļas nosacījumiem, tikai ja šāda subsīdija ir īpaši atbilst 2.panta nosacījumiem.

2. pants

Subsīdijas īpašais raksturs

2.1. Lai noteiktu, vai subsīdija, kā tā definēta 1.panta 1.punktā, ir īpaša uzņēmumam vai nozarei vai uzņēmumu vai nozaru grupai (šajā Līgumā saukti "noteikti uzņēmumi") piešķīrējas institūcijas jurisdikcijas ietvaros, spēkā ir sekojoši principi:

(a) ja piešķīrēja institūcija, vai likumdošana, atbilstoši kurai piešķīrēja institūcija darbojas, skaidri izteikti ierobežo pieeju subsīdijai noteiktiem uzņēmumiem, šāda subsīdija ir īpaša.

(b) subsīdija nav īpaša, ja piešķīrēja institūcija, vai likumdošana, atbilstoši kurai piešķīrēja institūcija darbojas, nosaka objektīvus kritērijus vai priekšnoteikumus2 tiesībām uz subsīdijas saņemšanu un tās apjomu, ar nosacījumu, ka tiesības ir automātiskas un, ka šādi kritēriji un nosacījumi tiek stingri ievēroti. Kritērijiem un priekšnoteikumiem ir jābūt skaidri noformulētiem likumā, noteikumos vai citā oficiālā dokumentā, tā, lai būtu iespējams pārbaudīt atbilstību tiem.

(c) ja, neskatoties uz to, ka kādā konkrētā gadījumā, atbilstoši a) un b) apakšpunktos minētajiem principiem, šķietami nevar runāt par īpašu subsīdiju, tomēr ir iemesli uzskatīt, ka subsīdija faktiski var būt īpaša, var ņemt vērā citus faktorus. Šādi faktori ir: ja subsīdiju programmu izmanto ierobežots noteiktu uzņēmumu skaits, ja tās izmantošanā dominē noteikti uzņēmumi, un veids, kādā piešķīrēja institūcija ir realizējusi izvēli, pieņemot lēmumu par subsīdijas piešķiršanu.3 Piemērojot šo apakšpunktu, jāievēro piešķīrējas institūcijas jurisdikcijai pakļautās ekonomiskās darbības daudzveidība, kā arī laika periods, kurā subsīdiju programma ir darbojusies.

2.2. Ierobežotam noteiktu uzņēmumu lokam, kas atrodas noteiktā ģeogrāfiskajā rajonā piešķīrējas institūcijas jurisdikcijā piešķirta subsīdija ir īpaša. Ar to tiek saprasts, ka vispārējais nodokļu fons un/vai izmaiņas nodokļu likmēs ko veic attiecīgās kompetences valdības līmeņos, netiek uzskatīta kā īpaša subsīdija šī Līguma izpratnē.

2.3. Jebkura subsīdija, kas atbilst 3.panta nosacījumiem, tiek uzskatīta par īpašu.

2.4. Jebkura subsīdijas īpašās dabas noteikšanai atbilstoši šī panta nosacījumiem jātiek skaidri pamatotai, balstoties uz apstiprinošiem pierādījumiem.

II NODAĻA

AIZLIEGTĀS SUBSĪDIJAS

3. pants

Aizliegums

3.1. Izņemot Līgumā par lauksaimniecību minētās, aizliegtas ir sekojošas subsīdijas

1.panta nozīmē:

(a) subsīdijas, kas noteiktas uz eksporta veikšanu, ar likumu vai faktiski4, atsevišķi vai kā viens no vairākiem citiem nosacījumiem, ieskaitot tās, kas atspoguļotas Pielikumā nr.15;

(b) subsīdijas, kas noteiktas atsevišķi vai kā viens no vairākiem citiem nosacījumiem uz iekšzemes preču lietošanu iepretim importa precēm.

3.2. Dalībvalsts ne piešķir, ne saglabā subsīdijas, kas minētas 1.punktā.

4. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi/ Sankcijas

4.1. Gadījumos, kad Dalībvalstij ir iemesls uzskatīt, ka aizliegtās subsīdijas piešķir vai saglabā cita Dalībvalsts, tā var lūgt konsultācijas ar šo citu Dalībvalsti.

4.2. Lūgumā pēc konsultācijām saskaņā ar 1.punktu, tiek ietverts paziņojums par rīcībā esošajiem pierādījumiem attiecībā uz it kā esošās subsīdijas pastāvēšanas faktu un tās raksturu.

4.3. Pēc lūguma saņemšanas par konsultācijām saskaņā ar 1.punktu, Dalībvalstij, par kuru tiek uzskatīts, ka tā piešķir vai saglabā minēto subsīdiju, jāsāk konsultācijas cik vien ātri iespējams. Konsultāciju mērķis ir noskaidrot situācijas faktus un panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

4.4. Ja netiek panākts savstarpēji pieņemams risinājums 30 dienu6 laikā pēc lūguma par konsultācijām, jebkura Dalībvalsts, kura piedalās šādās konsultācijās, var novirzīt šo jautājumu Strīdu noregulēšanas institūcijai ("SNI"), lai nekavējoties izveidotu komisiju, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj neizveidot komisiju.

4.5. Pēc izveidošanas komisija var lūgt Pastāvīgo ekspertu grupas7 (šajā Līgumā saukta "PEG") palīdzību attiecībā uz to, vai apstrīdētais līdzeklis/pasākums ir aizliegta subsīdija. Ja tas tiek lūgts, PEG nekavējoties pārbauda pierādījumus, attiecībā uz apstrīdētā līdzekļa/pasākuma pastāvēšanas faktu un raksturu un dod iespēju Dalībvalstij, kura pielieto vai turpina pielietot šo pasākumu/līdzekli, lai parādītu, ka minētais līdzeklis/pasākums nav aizliegta subsīdija. PEG ziņo par saviem secinājumiem komisijai tās noteiktajā termiņā. PEG secinājumi jautājumā par to, vai minētais līdzeklis/pasākums ir vai nav aizliegta subsīdija, tiek akceptēti komisijā bez izmaiņām.

4.6. Komisija iesniedz savu galīgo ziņojumu strīdus pusēm. Ziņojums tiek izsūtīts visām Dalībvalstīm 90 dienu laikā pēc komisijas sastādīšanas un tās pilnvaru loka noteikšanas.

4.7. Ja tiek konstatēts, ka apstrīdētais līdzeklis/pasākums ir aizliegta subsīdija, komisija rekomendē, lai subsidējošā Dalībvalsts nekavējoties atceļ subsīdiju. Šajā sakarā komisija precizē savā rekomendācijā termiņu, kurā šis līdzeklis/pasākums ir jāatceļ.

4.8. 30 dienu laikā pēc komisijas ziņojuma izsūtīšanas visām Dalībvalstīm, ziņojumu jāapstiprina SNI, ja vien kāda no strīda pusēm formāli nepaziņo SNI par tās lēmumu pārsūdzēt vai SNI vienprātīgi nenolemj neapstiprināt šo ziņojumu.

4.9. Ja komisijas ziņojums tiek pārsūdzēts, Apelācijas institūcija paziņo savu lēmumu 30 dienu laikā pēc tam, kad attiecīgā strīdus puse formāli paziņo par savu lēmumu pārsūdzēt. Ja Apelācijas institūcija uzskata, ka tā nevar sagatavot ziņojumu 30 dienu laikā, tā informē SNI rakstiski par aizkavēšanās iemesliem kopā ar plānoto termiņu, kurā tā iesniegs savu ziņojumu. Nekādā gadījumā lietas izskatīšana nedrīkst pārsniegt 60 dienas. Apelācijas izskatīšanas ziņojumu jāapstiprina SNI un to bez ierunām jāpieņem strīdus pusēm, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj neapstiprināt apelācijas izskatīšanas ziņojumu 20 dienu laikā pēc tā nodošanas Dalībvalstīm.8

4.10. Gadījumā, ja SNI rekomendācija netiek pildīta laika periodā, ko noteikusi komisija, un kam jāsākas ar komisijas ziņojuma vai Apelācijas institūcijas orgāna ziņojuma apstiprināšanas datumu, SNI piešķir pilnvaras sūdzību iesniegušajai Dalībvalstij veikt attiecīgus9 pretpasākumus, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj noraidīt lūgumu.

4.11. Gadījumā, ja strīdus puse lūdz arbitrāžu saskaņā ar Izskaidrojumu par strīdu noregulējumu ("DSU") 22.panta 6.punktu, arbitrs nosaka, vai pretpasākumi ir atbilstoši.10

4.12. Strīdus lietās, kas norit atbilstoši šim pantam, izņemot termiņus, ko šis pants nosaka atsevišķi, atbilstošais laika periods šādu strīdu izskatīšanai saskaņā ar DSU, ir puse no pantā noteiktā laika.

III NODAĻA

TIESISKI APSTRĪDAMĀS SUBSĪDIJAS

5. pants

Negatīvas sekas

Neviena no Dalībvalstīm nedrīkst izraisīt, izmantojot jebkuru 1.panta 1. un 2.pantos minēto subsīdiju, negatīvas sekas citu Dalībvalstu interesēm, t.i.:

(a) kaitējumu otras Dalībvalsts iekšzemes rūpniecībai;11

(b) peļņas anulēšana vai samazināšana, kas rodas tieši vai netieši citām GATT 1994 Dalībvalstīm, sevišķi — attiecībā uz GATT 1994 II pantā12 aprakstīto koncesiju peļņu

(c) nopietnu kaitējumi citas Dalībvalsts interesēm.13

Šis pants neattiecas uz subsīdijām, kas tiek saglabātas lauksaimniecības precēm, kā paredzēts Līguma par lauksaimniecību 13.pantā.

6. pants

Nopietni kaitējumi

6.1. Ir jāuzskata, ka sekojošos gadījumos pastāv nopietns kaitējums 5.panta c) punkta nozīmē:

(a) kopējā preces subsidēšana14 pārsniedz 5% tās vērtības;15

(b) subsīdijas, lai segtu kādas ražošanas nozares nestos zaudējumus;

(c) subsīdijas, lai segtu uzņēmuma nestos zaudējumus, izņemot vienreizējus pasākumus, kuri neatkārtojas un kurus nevar atkārtot šim uzņēmumam un kuri tiek veikti vienīgi, lai dotu laiku rast ilgtermiņa risinājumu un izvairītos no akūtām sociālām problēmām;

(d) tieša parādu atlaide, t.i., parāda valdībai atlaide, un dotācijas, lai segtu parādu atmaksu.16

6.2. Neskatoties uz 1.punkta nosacījumiem, nopietns kaitējums netiek konstatēts, ja subsidējošā Dalībvalsts parāda, ka minētā subsīdija nav radījusi nevienu no sekām, kas uzskaitītas 3.punktā.

6.3. Nopietns kaitējums 5.panta c) punkta nozīmē var rasties jebkurā gadījumā, kurā konstatējams viens vai vairāki sekojošie elementi:

(a) subsīdijas rezultāts ir izspiest vai kavēt citas Dalībvalsts līdzīgas preces importu subsidējošās Dalībvalsts tirgū;

(b) subsīdijas rezultāts ir izspiest vai kavēt citas Dalībvalsts līdzīgas preces eksportu uz trešās valsts tirgu;

(c) subsīdijas rezultāts ir ievērojama cenu pazemināšana ar subsidētās preces palīdzību salīdzinājumā ar citas Dalībvalsts līdzīgas preces cenu tajā pašā tirgū vai ievērojama cenu nospiešana, cenu lejupslīde vai zaudēts noiets tajā pašā tirgū;

(d) subsīdijas rezultāts ir subsidējošās Dalībvalsts daļas pieaugums pasaules tirgū uz noteiktu subsidēto galveno produktu vai preci17, salīdzinājumā ar vidējo rādītāju, kāds tai bija iepriekšējo trīs gadu periodā un šis pieaugums seko noteiktai tendencei laikaposmā, kurā tika piešķirtas subsīdijas.

6.4. Sekojot 3.b) punktam, eksporta izspiešana vai kavēšana ietver jebkuru gadījumu, kurā, atbilstoši 7.punkta nosacījumiem, ir parādīts, ka ir notikušas izmaiņas tirgus sadales proporcijās par sliktu nesubsidētajai līdzīgajai precei (atbilstošā, pārliecinošā periodā, kas ir pietiekošs, lai parādītu skaidras tendences attiecīgās preces tirgus attīstībā, kam, normālos apstākļos jābūt vismaz vienam gadam). "Izmaiņas tirgus sadales proporcijās" ietver jebkuru no sekojošām situācijām: a) palielinās subsidētā produkta tirgus daļa; b) subsidētā produkta tirgus akcija paliek nemainīga apstākļos, kuros, nepastāvot subsīdijai, tā būtu samazinājusies; c) subsidētā produkta tirgus daļa sašaurinās, tomēr lēnākā tempā, nekā tas notiktu, nepastāvot subsīdijai.

6.5. 3.(c) punkta nolūkam, cenas pazemināšana ietver jebkuru gadījumu, kad šāda cenas pazemināšana ir tikusi uzrādīta salīdzinot subsidētā produkta cenu ar nesubsidētā līdzīgā produkta cenu, kas piegādāts tajā pašā tirgū. Salīdzinājums jāveic tajā pašā tirdzniecības apjomā un salīdzinošā laikaposmā, pienācīgi novērtējot jebkuru citu faktoru, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tomēr, ja šāds tiešs salīdzinājums nav iespējams, cenas pazemināšanas pastāvēšana var tikt parādīta, pamatojoties uz eksporta vienību cenām.

6.6. Katrai Dalībvalstij tirgū, kura ietvaros ir izvirzīta sūdzība par nopietna kaitējuma kaitējuma rašanos, atbilstoši Pielikuma V 3.punktam, dod iespēju 7.pantā atrunātajā situācijā radušās strīdus pusēm un komisijai, kas izveidota atbilstoši 7.panta 4.punktam, saņemt visu atbilstošo informāciju, kuru var iegūt attiecībā uz izmaiņām strīdus pušu tirgus daļās, kā arī attiecībā uz strīdīgo preču cenām.

6.7. Izspiešana vai kavēšana, kas rada nopietnu kaitējumu, nerodas saskaņā ar 3.punktu, ja attiecīgajā laika posmā pastāv kāds no sekojošajiem apstākļiem18:

(a) līdzīgas preces eksporta aizliegums vai ierobežojums no sūdzību iesniedzošās Dalībvalsts puses vai importa aizliegums vai ierobežojums no sūdzību iesniedzošās Dalībvalsts attiecīgajā trešās valsts tirgū;

(b) importējošās valdības lēmums, kurai ir tirdzniecības monopols vai valsts tirdzniecība ar attiecīgo preci, nekomerciālu iemeslu dēļ novirzīt importu no sūdzību izteikušās Dalībvalsts uz citu valsti vai valstīm;

(c) dabas katastrofas, streiki, transporta traucējumi vai citi nepārvarami apstākļi, kas būtiski ietekmē preces, kura pieejama eksportam no sūdzību izteikušās Dalībvalsts, ražošanu, kvalitāti, daudzumu vai cenas;

(d) kārtības pastāvēšana, kas ierobežo eksportu no sūdzību izteikušās Dalībvalsts;

(e) patvaļīga attiecīgās preces eksporta iespējas samazināšana no sūdzību izteikušās Dalībvalsts (ieskaitot, cita starpā, situāciju, kad firmas sūdzību izteikušajā Dalībvalstī ir autonomi pārvirzījušas šīs preces eksportu uz jauniem tirgiem);

(f) nespēja pielāgoties importējošās valsts standartiem un citām regulējošām prasībām.

6.8. Nepastāvot apstākļiem, kas minēti 7. pantā, nopietna kaitējuma pastāvēšanas fakts nosakāms, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta vai kuru ieguvusi komisija, ieskaitot iesniegto informāciju atbilstoši Pielikuma V nosacījumiem.

6.9. Šis pants nav spēkā attiecībā uz subsīdijām, kas tiek saglabātas lauksaimniecības precēm, kā paredzēts Līguma par lauksaimniecību 13.pantā.

7. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi/sankcijas

7.1. Izņemot Līguma par lauksaimniecību 13.pantā paredzētajos gadījumos, ja Dalībvalstij ir iemesls uzskatīt, ka jebkura subsīdija, kas minēta 1.pantā, kuru piešķīrusi vai saglabā cita Dalībvalsts, rada kaitējumu tās iekšzemes ražošanai, peļņas anulēšanu vai kavējumu vai nopietnu kaitējumu, tā var pieprasīt konsultācijas ar šo citu Dalībvalsti.

7.2. Pieprasījumā pēc konsultācijām saskaņā ar 1.pantu tiek ietverts paziņojums par rīcībā esošajiem pierādījumiem attiecībā uz a) minētās subsīdijas pastāvēšanas faktu un raksturu, un b) radīto kaitējumu iekšzemes ražošanai vai peļņas anulēšanu vai kavējumu vai nopietno kaitējumu19, kas radīts konsultācijas pieprasošās Dalībvalsts interesēm.

7.3. Pēc pieprasījuma par konsultācijām saskaņā ar 1.punktu, Dalībvalstij, kura tiek turēta aizdomās par apstrīdamās subsīdijas piešķiršanas vai saglabāšanas praksi, jāiesaistās šādas konsultācijas cik ātri iespējams. Konsultāciju mērķis ir noskaidrot situācijas faktus un panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

7.4. Ja konsultācijas nebeidzas ar savstarpēji pieņemamu risinājumu 60 dienu laikā20, jebkura Dalībvalsts, kas piedalās šajās konsultācijās, var novirzīt šo lietu Strīdu noregulēšanas institūcijai komisijas izveidošanai, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj šādu komisiju neveidot. Komisijas sastāvs un tās pilnvaru loks tiek noteikts 15 dienu laikā no tās izveidošanas brīža.

7.5. Komisija izskata jautājumu un iesniedz gala ziņojumu strīdus pusēm. Ziņojums tiek izsūtīts visām Dalībvalstīm 120 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas un tās pilnvaru loka noteikšanas.

7.6. 30 dienu laikā pēc komisijas ziņojuma izsniegšanas visām Dalībvalstīm ziņojumu pieņem SNI21, ja vien kāda no strīdus pusēm formāli nepaziņo SNI par tās lēmumu pārsūdzēt vai SNI vienprātīgi nenolemj nepieņemt ziņojumu.

7.7. Ja komisijas ziņojums tiek pārsūdzēts, Apelācijas institūcija paziņo savu lēmumu 60 dienu laikā pēc tam, kad strīdus puse formāli paziņo par savu nodomu pārsūdzēt. Ja Apelācijas institūcija uzskata, ka tā nespēj sagatavot savu ziņojumu 60 dienu laikā, tā rakstiski informē SNI par aizkavēšanās iemesliem kopā ar plānoto termiņu, kurā tā iesniegs savu ziņojumu. Nekādā gadījumā lietas izskatīšana nedrīkst pārsniegt 90 dienas. Apelācijas ziņojumu apstiprina SNI un strīdus puses to akceptē bez ierunām, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj nepieņemt apelācijas ziņojumu 20 dienu laikā pēc tā izsniegšanas Dalībvalstīm.22

7.8. Ja tiek pieņemts komisijas vai Apelācijas institūcijas ziņojums, kurā noteikts, ka kāda subsīdija ir radījusi negatīvas sekas otras Dalībvalsts interesēm 5.panta izpratnē, Dalībvalstij, kura piešķir vai saglabā šādu subsīdiju, jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu negatīvās sekas vai jāatceļ subsīdija.

7.9. Gadījumā, ja Dalībvalsts nav veikusi attiecīgos pasākumus, lai novērstu subsīdijas negatīvās sekas vai atcēlusi subsīdijas sešu mēnešu laikā no komisijas ziņojuma vai Apelācijas institūcijas ziņojuma pieņemšanas brīža SNI un, ja nepastāv kompensācijas vienošanās, SNI piešķir pilnvaras sūdzību iesniegušajai Dalībvalstij veikt noteiktajai negatīvo seku pakāpei un raksturam atbilstošus pretpasākumus, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj noraidīt lūgumu.

7.10. Gadījumā, ja strīda puse pieprasa arbitrāžu saskaņā ar VSN 22.panta 6.punktu, arbitrs nosaka, vai pretpasākumi atbilst noteikto pastāvošo negatīvo seku pakāpei un raksturam.

IV NODAĻA

TIESISKI NEAPSTRĪDAMĀS SUBSĪDIJAS

8. pants

Tiesiski neapstrīdamo subsīdiju identificēšana

8.1. Sekojošās subsīdijas tiek uzskatītas kā tiesiski neapstrīdamas:23

(a) subsīdijas, kuras nav īpašas 2.panta izpratnē;

(b) subsīdijas, kuras ir īpašas 2.panta izpratnē, bet, kuras atbilst visiem nosacījumiem, kas paredzēti zemāk esošajos 2.(a),2.(b) vai 2.(c) punktos.

8.2. Neskatoties uz III un V nodaļu nosacījumiem, sekojošās subsīdijas ir tiesiski neapstrīdamas:

(a) palīdzība izpētes darbībai, ko veic firmas vai augstākas izglītības vai pētniecības iestādes, pamatojoties uz līgumattiecībām ar firmām, ja24, 25, 26 palīdzība aptver27 ne vairāk kā 75% no industriālās izpētes izmaksām28 vai 50% no pirmskonkurences darbības attīstības izmaksām,29,30 un ar nosacījumu, ka šāda palīdzība aprobežojas vienīgi ar:

(i) personāla izmaksām (pētniecības darbinieki, tehniskais un cits palīgpersonāls, kas nodarbināts vienīgi pētniecības darbā);

(ii) instrumentu, iekārtu, zemes un ēku izmaksas, kas lietoti pastāvīgi un vienīgi pētniecības darbībai (izņemot, kad tās tiek izmantots komerciāli);

(iii) konsultāciju un līdzīgu pakalpojumu izmaksas, kas tiek sniegti vienīgi pētniecības darbībai, ieskaitot iepirktos pētījumus, tehniskās zināšanas, utt.;

(iv) papildus pieskaitāmos izdevumus, kas radušies tieši pētniecības darbības rezultātā;

(v) citus tekošos izdevumus (tādus kā izmaksas par materiāliem, piegādēm un tamlīdzīgi), kas radušies tieši pētniecības darbības rezultātā.

(b) palīdzība nelabvēlīgiem reģioniem Dalībvalsts teritorijā, kas sniegta atbilstoši vispārējai reģionālās attīstības shēmai31 un nav īpaša (2.panta nozīmē) attiecīgajos reģionos ar nosacījumu, ka:

(i) katram nelabvēlīgam reģionam jābūt skaidri apzīmētai ģeogrāfiskai platībai ar noteiktu ekonomisku un administratīvu identitāti;

(ii) reģions tiek uzskatīts par nelabvēlīgu, pamatojoties uz neitrāliem un objektīviem kritērijiem32, ar norādi, ka reģiona grūtības nerodas tikai no pagaidu apstākļiem; šādi kritēriji precīzi jānosaka likumā, noteikumos vai citā oficiālā dokumentā, tā, lai to būtu iespējams pierādīt;

(iii) kritērijiem jāaptver ekonomiskās attīstības aprēķinu, kam jābalstās vismaz uz vienu no sekojošajiem faktoriem:

— vai nu ienākumus uz vienu cilvēku vai ģimenes ienākumi uz vienu cilvēku, vai nacionālais kopprodukts uz vienu cilvēku, kas nedrīkst būt virs 85 % no vidējā attiecīgajā teritorijā;

— bezdarba līmenis, kuram jābūt vismaz 110% no vidējā attiecīgajā teritorijā;

kas noteikti trīs gadu periodam; šādi aprēķini var būt kompleksi un var ietvert citus faktorus.

(c) palīdzība, lai veicinātu esošo ražotņu33 adaptāciju jaunajām vides prasībām, ko paredz likums un/vai noteikumi, kas rada lielākus ierobežojumus un finansiālu slogu firmām, ar nosacījumu, ka palīdzība:

(i) ir vienreizējs neatgriezenisks pasākums/līdzeklis; un

(ii) ir ierobežota līdz 20% no adaptācijas izmaksām; un

(iii) nesedz sniegtās pabalstošās investīcijas izvietošanas un lietošanas izmaksas, kuras pilnībā jāsedz firmām; un

(iv) ir tieši saistīta un proporcionāla firmas plānotajai apkārtnes traucējumu un piesārņojuma samazināšanai; un nesedz jebkādus ražošanas izmaksu ietaupījumus, kas varētu tikt sasniegti; un

(v) ir pieejama visām firmām, kuras spēj pieņemt jaunās iekārtas un/vai ražošanas tehnoloģijas.

8.3. Par subsīdiju programmas, uz kuru attiecas 2.punkta nosacījumi, izpildi savlaicīgi tiek paziņots Komitejai atbilstoši VII nodaļas nosacījumiem. Jebkuram šādam paziņojumam jābūt pietiekoši precīzam, lai dotu iespēju citām Dalībvalstīm novērtēt programmas atbilstību 2.punkta nosacījumiem un kritērijiem. Dalībvalstīm arī jāsniedz Komitejai šādu paziņojumu ikgadējus papildinājumus, sevišķi nodrošinot ar informāciju par kopējiem izdevumiem katrai programmai, kā arī par jebkurām izmaiņām programmā. Citām Dalībvalstīm jābūt tiesībām pieprasīt informāciju par atsevišķiem subsidēšanas gadījumiem pieteiktajā programmā.34

8.4. Pēc Dalībvalsts attiecīga lūguma, Sekretariāts pārskata 3.punktam atbilstoši sniegto paziņojumu un, ja nepieciešams, var pieprasīt papildus informāciju no subsidējošās Dalībvalsts attiecībā uz pārskatāmo paziņoto programmu. Sekretariātam par saviem secinājumiem jāziņo Komitejai. Komiteja pēc attiecīga lūguma, nekavējoties pārskata Sekretariāta secinājumus (vai, ja Sekretariāta pārskats netiek pieprasīts, pašu ziņojumu), lai noteiktu, vai ir ievēroti 2.punkta nosacījumi un kritēriji. Procedūra, ko paredz šis punkts, jāpabeidz, vēlākais, pirmajā kārtējā Komitejas sēdē pēc paziņojuma par subsīdiju programmu, ar nosacījumu, ka vismaz divi mēneši ir pagājuši starp šādu paziņojumu un kārtējo Komitejas sēdi. Pārskata procedūra, kas aprakstīta šajā punktā, pēc pieprasījuma jāattiecina arī uz būtiskām izmaiņām programmā, par kurām paziņots ikgadējos papildinājumos, kā minēts 3.punktā.

8.5. Pēc Dalībvalsts lūguma, Komitejas spriedums, kā minēts 4.punktā vai Komitejas nespēja izdarīt šādu spriedumu, kā arī, atsevišķos gadījumos, programmā paziņoto nosacījumu pārkāpumi, tiek iesniegti juridiski saistošai arbitrāžai. Arbitrāžas institūcija iepazīstina ar saviem secinājumiem Dalībvalstis 120 dienu laikā pēc tā brīža, kad jautājums ticis iesniegts arbitrāžas institūcijai. Izņemot, ja tas citādi paredzēts šajā punktā, VSN ir spēkā saskaņā ar šo punktu veiktajos arbitrāžas procesos.

9. pants

Konsultācijas un sankcionētā tiesiskā aizsardzība

9.1. Ja 8. panta 2. punktā minētās programmas īstenošanas laikā, neskatoties uz faktu, ka programma atbilst šajā punktā noteiktajiem kritērijiem, kādai Dalībvalstij ir iemesli uzskatīt, ka šī programma radījusi nopietnas negatīvas sekas, šīs Dalībvalsts iekšzemes ražošanai, tādas, kas izraisa grūti labojamu kaitējumu, šāda Dalībvalsts var pieprasīt konsultācijas ar subsīdiju piešķirošo vai saglabājošo Dalībvalsti.

9.2. Pēc 1.punktā noteikto konsultāciju pieprasījuma, Dalībvalstij, kura piešķir vai saglabā attiecīgo subsīdiju programmu, jāuzsāk šādas konsultācijas cik ātri vien iespējams. Konsultāciju nolūks ir noskaidrot situācijas faktus un panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

9.3. Ja savstarpēji pieņemams risinājums konsultācijās nav panākts saskaņā ar 2.punktu 60 dienu laikā pēc šādu konsultāciju pieprasījuma, pieprasījumu iesniegusī Dalībvalsts var novirzīt šo jautājumu Komitejai.

9.4. Ja jautājums tiek nosūtīts Komitejai, tai nekavējoties jāpārbauda ar lietu saistītos faktus un pierādījumus par sekām, kā minēts 1.punktā. Ja Komiteja nolemj, ka šādas sekas pastāv, tā var rekomendēt subsidējošai Dalībvalstij izmainīt subsīdiju programmu tā, lai novērstu šīs sekas. Komiteja sniedz savus secinājumus 120 dienu laikā no brīža, kad jautājums tai ticis novirzīts atbilstoši 3.punktam. Gadījumā, ja rekomendācija neseko sešu mēnešu laikā, Komiteja pilnvaro lūguma iesniedzēju Dalībvalsti veikt attiecīgus pretpasākumus, kas atbilst noteikto esošo seku raksturam un pakāpei.

V NODAĻA

KOMPENSĀCIJAS (PRETSUBSĪDIJU) PASĀKUMI

10. pants

GATT 1994 VI panta piemērošana35

Dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompensācijas nodevas uzlikšana36 jebkurai precei jebkuras Dalībvalsts teritorijā, ko importē citas Dalībvalsts teritorijā, notiek atbilstoši GATT 1994 VI panta nosacījumiem un šī Līguma nosacījumiem. Kompensācijas nodevas var uzlikt tikai sekojot šī Līguma nosacījumiem un Līgumam par lauksaimniecību atbilstoši uzsāktajai un īstenotajai izmeklēšanai.37

11. pants

Izmeklēšanas uzsākšana un turpmākā izmeklēšana

11.1. Izņemot 6.punktā atrunāto, izmeklēšana, lai noteiktu jebkuras iespējami esošās subsīdijas pastāvēšanas faktu, pakāpi un sekas, tiek uzsākta pēc rakstiska iesnieguma no iekšzemes rūpniecības vai tās vārdā.

11.2. 1.punktā minētajam iesniegumam jāietver pietiekoši daudz pierādījumu par a) subsīdijas pastāvēšanu un, ja iespējams, tās apjomu, b) kaitējumu GATT 1994 VI panta nozīmē, kā tas interpretēts šajā Līgumā, un c) cēloņsakarību starp subsidēto importu un iespējami esošo kaitējumu. Vienkāršs apgalvojums, kas nav pamatots ar atbilstošajiem pierādījumiem, nevar tikt uzskatīts par pietiekošu, lai atbilstu šī punkta prasībām. Iesniegumam jāsatur iesniedzējam pamatoti pieejamu informāciju par sekojošo:

(i) iesniedzēja identitātes datus un tā ražotā līdzīgās preces iekšzemes ražošanas apjoma un vērtības aprakstu. Ja rakstiskais iesniegums ir veikts iekšzemes rūpniecības vārdā, iesniegums identificē to nozari, kuras vārdā iesniegums ir veikts, ietverot visu līdzīgās preces zināmo iekšzemes ražotāju (vai arī līdzīgās preces iekšzemes ražotāju asociāciju) sarakstu un, ciktāl tas ir iespējams, līdzīgās preces iekšzemes ražošanas apjoma un vērtības aprakstu, ko novērtējuši šie ražotāji;

(ii) pilnīgu iespējami subsidētā produkta aprakstu, attiecīgās izcelsmes valsts vai eksportētājvalsts (valstu) nosaukumus, katra zināmā eksportētāja vai ārzemju ražotāja identitātes datus un to zināmo personu sarakstu, kuri importē strīdīgo preci,

(iii) pierādījumus attiecībā uz strīdīgās subsīdijas pastāvēšanu, apjomu un raksturu;

(iv) pierādījumus, ka iespējami pastāvošo kaitējumu iekšzemes rūpniecībai radījis subsidētais imports subsīdiju seku veidā; šie pierādījumi ietver informāciju par iespējami pastāvošā subsidētā importa apjoma pieaugumu, šī importu ietekmi uz līdzīgās preces cenām iekšzemes tirgū un sekojošo importa ietekmi uz iekšzemes ražošanu, kā to parāda attiecīgie iekšzemes ražošanas stāvokli ietekmējošie 15.panta 2.un 4.punktos uzskaitītie faktori un indeksi.

11.3. Varas institūcijām jāpārbauda iesniegumā sniegto pierādījumu precizitāte un pareizība, nosakot, vai pierādījumu ir pietiekoši izmeklēšanas uzsākšanas attaisnošanai.

11.4. Izmeklēšana nav jāuzsāk atbilstoši 1.punktam, ja vien valsts iestādes nav noteikušas, pamatojoties uz atbalsta vai iebildumu pakāpes izpēti līdzīgās preces iekšzemes ražotāju iesniegumam 38, ka iesniegumu sniegusi iekšzemes rūpniecība vai tās vārdā39. Iesniegums tiek uzskatīts kā "iekšzemes rūpniecības vai tās vārdā sniegts", ja to atbalsta iekšzemes ražotāji, kuru kopējais ražošanas apjoms sastāda vairāk nekā 50% no ar līdzīgo preci saražotās produkcijas kopapjoma tajā iekšzemes rūpniecībā, kas vai nu izsaka atbalstu iesniegumam vai iebilst pret to. Tomēr, neviena izmeklēšana netiek uzsākta , ja iekšzemes ražotāji, kuri izteikti atbalsta iesniegumu, dod mazāk nekā 25% no līdzīgās preces iekšzemes rūpniecībā saražotās kopprodukcijas.

11.5. Valsts iestādes izvairās, ja vien nav pieņemts lēmums sākt izmeklēšanu, no jebkuras publicitātes attiecībā uz iesniegumu par izmeklēšanas uzsākšanu.

11.6. Ja, īpašos apstākļos, attiecīgās institūcijas nolemj sākt izmeklēšanu, nesaņemot rakstisku iesniegumu no iekšzemes rūpniecības vai tās vārdā par šādas izmeklēšanas uzsākšanu, tās turpina šo lietu tikai to rīcībā esot pietiekoši daudz pierādījumiem par subsīdijas pastāvēšanu, kaitējumu un cēloņsakarību, kā aprakstīts 2.punktā, lai attaisnotu izmeklēšanas sākšanu.

11.7. Pierādījumi gan par subsīdiju, gan par kaitējumu tiek izskatīti vienlaicīgi a) lēmumā, uzsākt vai neuzsākt izmeklēšanu un b) turpmāk, izmeklēšanas gaitā, sākot ne vēlāk kā brīdī, kad var piemērot pagaidu pasākumus saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

11.8. Gadījumos, ja preces netiek importētas tieši no izcelsmes valsts, bet tiek eksportētas uz importējošo Dalībvalsti no starpniekvalsts, šī Līguma nosacījumi ir pilnā mērā piemērojami un operācija vai operācijas ar šo Līgumu, tiek uzskatītas kā notikušas starp izcelsmes valsti un importējošo Dalībvalsti.

11.9. 1.punktam atbilstošam iesniegumam jātiek noraidītam un izmeklēšanu jāpārtrauc nekavējoties, tiklīdz attiecīgās valsts iestādes piekrīt, ka nav pietiekoši daudz pierādījumu par subsidēšanu vai kaitējumu, lai attaisnotu lietas tālāku izskatīšanu. Lieta tiek nekavējoties izbeigta, ja subsīdijas apjoms ir minimāls, vai, ja subsidētā faktiskā vai potenciālā importa apjoms vai tā nodarītais kaitējums ir niecīgs. Šā punkta izpratnē subsīdijas apjoms jāuzskata par minimālu, ja subsīdija ir mazāka kā 1% no kopvērtības.

11.10. Izmeklēšanai nav jākavē muitas procedūru norise.

11.11. Izmeklēšanai, izņemot sevišķos gadījumos, jātiek pabeigtai viena gada laikā, bet nekādā gadījumā vēlāk kā 18 mēnešus pēc tās uzsākšanas.

12. pants

Pierādījumi

12.1. Ieinteresētajām Dalībvalstīm un visām ieinteresētajām pusēm ar kompensācijas nodevu saistītā izmeklēšanā jātiek paziņotam par informāciju, kuru pieprasa valsts iestādes un dotām pietiekoši lielām iespējām iesniegt rakstiski visus pierādījumus, kurus tās uzskata par atbilstošiem attiecībā uz iespējamo izmeklēšanu.

12.1.1 Eksportētājiem, ārzemju ražotājiem vai ieinteresētajām Dalībvalstīm, kas saņem aptaujas jautājumus, kurus izmanto kompensācijas nodevas izmeklēšanā, tiek dotas vismaz 30 dienas atbildei.40 Pienācīga uzmanība jāvelta jebkuram lūgumam par 30 dienu termiņa pagarinājumu, un, pamatota iemesla gadījumā, ja tas ir praktiski iespējams, šāds pagarinājums ir jāpiešķir.

12.1.2 Saskaņā ar prasību aizsargāt konfidenciālu informāciju, vienas ieinteresētās Dalībvalsts vai ieinteresētās puses rakstiski iesniegtie pierādījumi nekavējoties jāpadara pieejami citām ieinteresētajām Dalībvalstīm vai ieinteresētajām pusēm, kuras piedalās izmeklēšanā.

12.1.3 Tiklīdz izmeklēšana ir uzsākta, valsts iestādei ir jāizsniedz rakstiskā iesnieguma, kas saņemts saskaņā ar 11.panta 1.punktu, pilns teksts eksportētāju41 un eksportējošās Dalībvalsts varas institūciju zināšanai, un, pēc attiecīga lūguma, tas jāpadara pieejams citām iesaistītajām ieinteresētajām pusēm. Konfidenciālās informācijas aizsardzībai jāvelta Pienācīga uzmanība, kā tas paredzēts 4.punktā.

12.2. Ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm tāpat jābūt tiesībām, ja pastāv pamatojums, sniegt informāciju mutiski. Kur šāda informācija tiek sniegta mutiski, ieinteresētajām Dalībvalstīm vai ieinteresētajām pusēm jātiek pieprasītam turpmāk pārvērst šādus iesniegumus rakstiska formā. Jebkurš izmeklēšanas institūcijas lēmums var balstīties tikai uz informāciju un argumentiem, kurus satur šīs institūcijas rakstiskie dokumenti un kuri ir pieejami izmeklēšanā iesaistītajām ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm, ar pienācīgi ievērotu nepieciešamību aizsargāt konfidenciālo informāciju.

12.3. Valsts iestādes, kad vien tas ir iespējams, savlaicīgi sniedz iespējas visām ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm iepazīties ar informāciju, kas attiecas uz viņu lietu izskatīšanu, kura nav konfidenciāla pēc 4.punktā dotās definīcijas, un ko izmanto valsts iestādes kompensācijas nodevas izmeklēšanā, un sagatavot savus argumentus, pamatojoties uz šo informāciju.

12.4. Pret jebkuru informāciju, kura ir konfidenciāla rakstura (piemēram, tāpēc, ka tās izpaušana varētu dot ievērojamas priekšrocības konkurentam vai, tāpēc, ka tās izpaušana varētu radīt ievērojamas negatīvas sekas personai, kura šādu informāciju sniegusi vai personai, no kuras iesniedzējs šādu informāciju ieguvis), vai, kuru kā konfidenciālu sniegušas izmeklēšanas puses ar pietiekamu pamatojumu, valsts iestādēm ir attiecīgi jāizturas. Šādu informāciju nedrīkst izpaust bez tās iesniedzējpuses īpašas atļaujas.42

12.4.1 Valsts iestādēm jāpieprasa ieinteresētajām Dalībvalstīm vai ieinteresētajām pusēm, kas sniedz konfidenciālu informāciju, sniegt tās nekonfidenciālu kopsavilkumu. Šim kopsavilkumam jābūt pietiekoši detalizētam, lai ļautu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Izņēmuma gadījumos minētās Dalībvalstis vai puses var norādīt, ka šādai informācijai nav iespējams kopsavilkums. Šādos izņēmuma gadījumos ir jāsniedz paziņojums par iemesliem, kāpēc nav iespējams kopsavilkums.

12.4.2 Ja valsts iestādes konstatē, ka lūgums pēc konfidencialitātes nav pamatots un, ja informācijas sniedzējs vai nu nevēlas padarīt informāciju publiski pieejamu vai sankcionēt tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma formā, valsts iestādes var neņemt vērā šādu informāciju, ja vien tās nav iespējams pārliecināt no attiecīgiem avotiem, ka šī informācija ir pareiza.43

12.5. Izņemot 7.punktā paredzētos gadījumos, valsts iestādēm izmeklēšanas gaitā pašām jāpārliecinās par ieinteresēto Dalībvalstu vai ieinteresēto pušu sniegtās informācijas un uz to balstīto secinājumu pareizību.

12.6. Izmeklēšanas iestādes var veikt izmeklēšanu citu Dalībvalstu teritorijās nepieciešamības gadījumā, ar nosacījumu, ka tās par to ir savlaicīgi paziņojušas attiecīgajai Dalībvalstij un šī Dalībvalsts neiebilst izmeklēšanai. Tālāk, izmeklēšanas iestādes var veikt izmeklēšanu firmas teritorijā un var iepazīties ar firmas oficiālajiem dokumentiem, ja: a) firma tam piekrīt un b) attiecīgajai Dalībvalstij par to ir paziņots un tā neiebilst. Procedūras, kas noteiktas Pielikumā VI ir spēkā attiecībā uz izmeklēšanu firmas teritorijā. Atkarībā no prasības aizsargāt konfidenciālu informāciju, valsts iestādes padara šādas izmeklēšanas rezultātus pieejamus, vai izpauž tos atbilstoši 8.punktam, firmām, uz kurām tā attiecas un dara šos rezultātus pieejamus iesniedzējiem.

12.7. Gadījumos, kad kāda ieinteresētā Dalībvalsts vai ieinteresētā puse atsaka piekļūšanu informācijai vai citādi nesniedz nepieciešamo informāciju saprātīgā termiņā vai nopietni traucē izmeklēšanu, apstiprinošus vai noraidošus pagaidu vai galīgos lēmumus var pieņemt, balstoties uz rīcībā esošajiem faktiem.

12.8. Valsts iestādes, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, informē visas ieinteresētās Dalībvalstis un ieinteresētās puses par būtiskajiem izskatāmajiem faktiem, kas veido pamatu lēmumam par konkrētu pasākumu piemērošanu. Šādu informāciju jāsniedz pietiekoši savlaicīgi, lai puses varētu aizstāvēt savas intereses.

12.9. Šinī Līgumā jēdziens "ieinteresētās puses" ietver:

(i) izmeklēšanai pakļautās preces eksportētāju vai ārzemju ražotāju vai importētāju, vai tirdzniecības vai biznesa asociāciju, kuras locekļu vairums ir šādas preces ražotāji, eksportētāji vai importētāji; un

(ii) līdzīgās preces ražotāju importējošajā Dalībvalstī vai tirdzniecības un biznesa asociāciju, kuras locekļu vairums ražo līdzīgo preci importējošās Dalībvalsts teritorijā.

Šis saraksts Dalībvalstīm neliedz starp ieinteresētajām pusēm iekļaut bez augstākminētajām citas iekšzemes vai ārzemju puses.

12.10. Valsts iestādēm jānodrošina iespēja izmeklēšanā esošās preces industriālajiem lietotājiem un reprezentatīvām patērētāju organizācijām gadījumos, kad prece tiek parasti pārdota mazumtirdzniecības līmenī, sniegt informāciju, kura attiecas uz izmeklēšanu attiecībā uz subsidēšanu, kaitējumu un cēloņsakarību.

12.11. Varas iestādes pienācīgi ņem vērā jebkuras grūtības, kādas ir ieinteresētajām pusēm, īpaši mazajiem uzņēmumiem, sniedzot prasīto informāciju, un tās sniedz jebkuru iespējamo palīdzību.

12.12. Augstāk noteikto procedūru nolūks nav atturēt Dalībvalstu valsts iestādes no ātras lietas virzības, attiecībā uz izmeklēšanas sākumu, apstiprinošu vai noraidošu pagaidu vai galīgo lēmumu pieņemšanas, vai arī no pagaidu vai galīgo pasākumu piemērošanas, atbilstoši attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem.

13. pants

Konsultācijas

13.1. Tiklīdz tas iespējams, pēc iesnieguma pieņemšanas saskaņā ar 11.pantu, un jebkurā gadījumā, pirms jebkādas izmeklēšanas sākšanas, Dalībvalstis, kuru preces var būt pakļautas šādai izmeklēšanai, tiek aicinātas uz konsultācijām, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz 11.panta 2.punktā minētajiem jautājumiem, un panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

13.2. Turpmāk, izmeklēšanas laikā, Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas izmeklēšanai, tiek dota pienācīga iespēja turpināt konsultācijas, lai noskaidrotu faktisko situāciju un panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.44

13.3. Nekaitējot saistībām dot pietiekošu iespēju konsultācijām, šie nosacījumi par konsultācijām nav domāti, lai atturētu Dalībvalsts valsts iestādes no ātras virzības attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu, apstiprinošu vai noraidošu pagaidu vai galīgo lēmumu pieņemšanas, vai no pagaidu vai galējo pasākumu piemērošanas atbilstoši šī Līguma nosacījumiem.

13.4. Dalībvalstij, kuras nolūks ir sākt jebkuru izmeklēšanu vai kura jau veic šādu izmeklēšanu, jāatļauj, pēc attiecīga lūguma, Dalībvalstij vai Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas šādai izmeklēšanai, piekļūšanu nekonfidenciāliem pierādījumiem, ieskaitot konfidenciālo datu nekonfidenciālo kopsavilkumu, kas tiek izmantots izmeklēšanas sākšanai un pabeigšanai.

14. pants

Subsīdijas apjoma aprēķināšana saņēmēja gūtā materiālā labuma izteiksmē

V nodaļā jebkura izmeklēšanas institūcijas izmantotā metode, lai aprēķinātu materiālo labumu saņēmējam, kas gūts atbilstoši 1.panta 1.punktam, jāparedz nacionālajā likumdošanā vai attiecīgās Dalībvalsts šī Līguma īstenošanas noteikumos un tās piemērošanai katrā atsevišķajā gadījumā jābūt atklāti un adekvāti izskaidrotai. Turklāt jebkurai šādai metodei jāatbilst sekojošām vadlīnijām:

(a) valdības sniegtais virsvērtības kapitāls nav jāuzskata par materiālu labumu piešķirošu, ja vien investīciju lēmumu nevar uzskatīt kā neatbilstošu parastajai privāto ieguldītāju investīciju praksei (ieskaitot nosacījumu par riska kapitālu) šīs Dalībvalsts teritorijā;

(b) valdības kredīts netiek uzskatīts par tādu, kas piešķir materiālu labumu, ja vien nepastāv starpība likmju summā, ko aizdevumu saņemošā firma maksā par valdības kredītu un ko tā maksātu par līdzvērtīgu tirgū saņemamu komerciālu kredītu. Pretējā gadījumā gūtais materiālais labums ir starpība starp šīm divām summām;

(c) valdības garantēts aizdevums netiek uzskatīts kā tāds, kas piešķir materiālu labumu, ja vien nepastāv starpība starp summu, ko firma, kas saņem garantiju, maksā par valdības garantēto aizdevumu un summu, ko firma varētu maksāt par līdzvērtīgu komerciālu aizdevumu bez valdības garantijas. Šajā gadījumā gūtais materiālais labums ir starpība starp šīm divām summām, kas pielāgotas jebkurām likmju starpībām.

(d) valdības īstenotais nodrošinājums ar precēm vai pakalpojumiem, vai preču iepirkšana nav jāuzskata par materiālu labumu sniedzošu, ja vien tas netiek veikts lielākā apjomā nekā atbilstošā kompensācija. Kompensācijas atbilstība tiek noteikta sakarā ar vadošajiem tirgus nosacījumiem strīdīgajai precei vai pakalpojumam konkrētajā valstī, kas veic minēto nodrošinājumu vai iepirkšanu (ieskaitot cenu, kvalitāti, pieejamību, pārdošanas iespējamību, transportēšanu un citus pirkšanas un pārdošanas nosacījumus).

15. pants

Kaitējuma noteikšana45

15.1. Kaitējuma noteikšana GATT 1994 VI panta izpratnē, jāpamato uz pozitīviem pierādījumiem un tai jāietver gan a) subsidēto importu apjomu un subsidēto importu ietekmi uz līdzīgo preču46 cenām iekšzemes tirgū, gan b) sekojošo šo importu iedarbību uz šādu preču iekšzemes ražotājiem objektīvu izpēti.

15.2. Attiecībā uz subsidēto importu apjomu, izmeklēšanas institūcijām jāapsver, vai ir noticis ievērojams subsidētā importa pieaugums absolūtā izteiksmē vai arī relatīvā attiecībā uz produkciju vai patēriņu importējošajā Dalībvalstī. Attiecībā uz subsidētā importa ietekmi uz cenām, izmeklēšanas institūcijas apsver, vai ir bijusi ievērojama cenu pazemināšana subsidētā importa dēļ salīdzinājumā ar importējošās Dalībvalsts līdzīgās preces cenu, vai arī šāda importa sekas kaut kā citādi var ievērojami samazināt cenas vai aizkavēt cenu palielināšanos, kas būtu notikusi. Neviens vai vairāki no šiem faktoriem gan nevar noteikti sniegt izšķirošo vadlīniju.

15.3. Ja preces imports no vairāk nekā vienas valsts ir vienlaicīgi pakļauts kompensācijas izmeklēšanai, izmeklēšanas institūcijas var pakāpeniski novērtēt šāda importa sekas tikai, ja tās nosaka, ka a) subsidēšanas apjoms, kas noteikts attiecībā uz importu no katras valsts ir lielāks nekā minimālais, kā tas definēts 11.panta 9.punktā un importa apjoms no katras valsts nav neievērojams, un b) pakāpeniskais importa seku novērtējums ir atbilstošs, ņemot vērā konkurences apstākļus importēto preču starpā un konkurences apstākļiem starp importētajām precēm un līdzīgo iekšzemes preci.

15.4. Subsidēto importu ietekmes izpēte uz iekšzemes ražošanu ietver visu attiecīgo ekonomisko faktoru un indeksu novērtējumu, kuriem ir ietekme uz ražošanas stāvokli, ieskaitot produkcijas izlaides, noieta, tirgus cenu, peļņas, ražīguma, investīciju atmaksas, ražošanas jaudu izmantošanas faktisko un potenciālo samazināšanos; faktorus, kas ietekmē iekšzemes cenas; faktisko un potenciālo ietekmi uz skaidras naudas plūsmu, inventāru, nodarbinātību, darba algu izaugsmi, spējām veicināt kapitāla vai investīciju pieaugumu un, lauksaimniecības gadījumā, vai ir pieaudzis valdības atbalsta programmu izdevumu slogs. Šis saraksts nav pilnīgs, nedz arī viens vai vairāki no šiem faktoriem spēj noteikti parādīt izšķirošo vadlīniju.

15.5. Ir jāparāda, ka subsidētais imports subsīdiju seku47 dēļ, rada kaitējumu šī Līguma nozīmē. Cēloņsakarības parādīšana starp subsidēto importu un kaitējumu iekšzemes ražošanai pamatojas uz visu attiecīgo pierādījumu izpēti, kas iesniegti institūcijām. Bez subsidētā importa institūcijām tāpat jāiepazīstas ar jebkuriem citiem zināmajiem faktoriem, kuri tajā pašā laikā kaitē iekšzemes ražošanai, un kaitējumi, kurus radījuši šie citi faktori nedrīkst tikt attiecināti uz subsidēto importu. Šādi attiecīgi faktori, cita starpā, ietver strīdīgās preces nesubsidētā importa apjomus un cenas, pieprasījuma samazināšanos vai izmaiņas patēriņa shēmā, tirdzniecību ierobežojošo praksi un konkurenci starp ārvalstu un iekšzemes ražotājiem, iekšzemes ražošanas tehnoloģijas attīstību, eksporta rādītājus un iekšzemes ražošanas produktivitāti.

15.6. Subsidētā importa ietekme tiek novērtēta attiecībā uz līdzīgās preces iekšzemes ražošanu, ja pieejamie dati atļauj atsevišķi identificēt šo ražošanu, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā ražošanas process, ražojumu noiets un peļņa. Ja šāda atsevišķa šīs ražošanas identificēšana nav iespējama, subsidētā importa sekas tiek noteiktas, iepazīstoties ar līdzīgo preci ietverošo šaurāko preču grupu vai diapazonu, par kuru iespējams sniegt nepieciešamo informāciju.

15.7. Iespējamā materiālā kaitējuma noteikšana balstās uz faktiem un nevis uz vienīgi apgalvojumu, minējumu vai attālinātu iespējamību. Apstākļu izmaiņas, kas varētu radīt situāciju, kad subsīdija varētu izraisīt kaitējumu, ir skaidri jāparedz un jānovērš. Pieņemot lēmumu attiecībā uz iespējamo materiālā kaitējuma eksistenci, izmeklēšanas institūcijām jāapsver, cita starpā, tādus faktorus, kā:

(i) strīdīgās subsīdijas vai subsīdiju raksturs un to tirdzniecības izraisītās iespējamās sekas;

(ii) ievērojama subsidētā importa palielināšanās iekšzemes tirgū, norādot uz varbūtējo būtiski pieaugušo importu;

(iii) pietiekoši brīvi likvidējams vai novēršams būtisks eksportētāja jaudas pieaugums, norādot uz varbūtēju būtiski pieaugušo subsidēto eksportu uz importējošās Dalībvalsts tirgu, ņemot vērā citu eksporta tirgu pieejamību, kas uzņemtu jebkuru papildus eksportu;

(iv) vai imports ienāk par cenām, kam būs ievērojamas pazeminošas vai iekonservējošas sekas uz iekšzemes cenām, un, iespējams, varētu palielināt pieprasījumu pēc turpmāka importa; un

(v) izmeklēšanā esošās preces inventarizācija

Neviens no šiem faktoriem pats par sevi nespēj noteikti sniegt izšķirošo norādījumu, bet izskatīto faktoru kopumam jānoved pie secinājuma, ka turpmākais subsidētais eksports ir nenovēršams un, ka, ja vien netiks veikti aizsardzības pasākumi, radīsies materiāli kaitējumi.

15.8. Attiecībā uz gadījumiem, kuros ir kaitējumu draudi subsidēta importa dēļ, kompensācijas pasākumu piemērošana jāizskata un par tiem jālemj sevišķi rūpīgi.

16. pants

Iekšzemes ražošanas definīcija

16.1. Šinī Līgumā termins "iekšzemes ražošana", izņemot kā paredzēts 2.punktā, interpretējams kā tāds, kas attiecas uz visiem līdzīgās preces iekšzemes ražotājiem vai uz tiem, kuru kopējā produkcijas izlaide sastāda šo preču iekšzemes kopprodukcijas lielāko daļu, izņemot, ja ražotāji ir saistīti48 ar eksportētājiem vai importētājiem vai arī paši ir iespējami subsidētās preces vai līdzīgās preces importētāji no citām valstīm — tad termins "iekšzemes ražošana" var tikt interpretēts kā tāds, kas attiecas uz pārējiem ražotājiem.

16.2. Izņēmuma gadījumos, skatot strīdīgo ražošanu, Dalībvalsts teritoriju var sadalīt divos vai vairākos konkurējošos tirgos un ražotājus katrā no tiem var uzskatīt kā atsevišķu ražošanas kompleksu, ja a) ražotāji šādā tirgū pārdod visu vai gandrīz visu strīdīgo preci šajā tirgū, un b) citur teritorijā esošie ražotāji neapmierina būtiskā līmenī pieprasījumu pēc strīdīgās preces šajā tirgū. Šādos apstākļos, var tikt konstatēts, ka eksistē kaitējums, pat, ja lielākajai iekšzemes ražošanas sektora daļai nav kaitēts, paredzot, ka pastāv subsidēta importa koncentrācija šādā izolētā tirgū un tālāk paredzot, ka subsidētie importi rada kaitējumu visu vai gandrīz visu preču ražotājiem šādā tirgū.

16.3. Ja iekšzemes ražošana ir tikusi interpretēta kā tāda, kas attiecas uz ražotājiem noteiktā teritorijā, t.i. tirgū, kā tas definēts 2.punktā, kompensācijas nodevas tiek uzliktas tikai tām strīdīgajām precēm, kas ir nozīmētas galīgajam patēriņam šajā teritorijā. Ja importējošās Dalībvalsts konstitucionālais likums neatļauj uzlikt šādi pamatotas kompensācijas nodevas, importējošā Dalībvalsts var uzlikt kompensācijas nodevas bez ierobežojuma tikai, ja a) eksportētājiem bija jādod iespēja pārtraukt eksportēšanu par subsidētajām cenām uz attiecīgo teritoriju vai citādi jādod garantijas atbilstoši 18.pantam, un atbilstošas garantijas šajā sakarā nav nekavējoties sniegtas, un b) šādas kompensācijas nodevas nevar uzlikt tikai īpašu ražotāju precēm, kuri apgādā attiecīgo teritoriju.

16.4. Ja divas vai vairākas valstis ir panākušas, saskaņā ar GATT 1994 XXIV panta 8.(a) punkta nosacījumiem, tādu integrācijas līmeni, ka tām piemīt viena, unificēta tirgus īpašības, ražošana visā integrācijas teritorijā jāuzskata par iekšzemes ražošanu, kā tas minēts 1.un 2.punktos.

16.5. 15.panta 6.punkta nosacījumi ir piemērojami šim pantam.

17. pants

Pagaidu pasākumi

17.1. Pagaidu pasākumus var piemērot tikai, ja:

(a) izmeklēšana ir sākta atbilstoši 11.panta nosacījumiem, par to ir publiski paziņots, un ieinteresētajām Dalībvalstīm un pusēm ir tikušas dotas vienlīdzīgas iespējas iesniegt informāciju un sniegt komentārus;

(b) pieņemts pagaidu pozitīvs lēmums, ka subsīdija eksistē un ka ir nodarīts subsidēta importa izraisīts kaitējums iekšzemes ražošanai, un

(c) attiecīgās valsts iestādes spriež par tādiem nepieciešamiem pasākumiem, lai aizkavētu kaitējumu, kas tiek izraisīts izmeklēšanas laikā.

17.2. Pagaidu pasākumi var izpausties kā pagaidu kompensācijas nodevas, kuras garantē ar pagaidu aprēķinātajam subsidēšanas apjomam atbilstošu skaidras naudas depozītu vai parādzīmēm.

17.3. Pagaidu pasākumi netiek piemēroti agrāk kā 60 dienas kopš izmeklēšanas sākuma.

17.4. Pagaidu pasākumu piemērošana ir jāsaīsina uz cik vien iespējams īsu laika periodu, bet nepārsniedzot četrus mēnešus.

17.5. Attiecīgie 19.panta nosacījumi jāievēro, piemērojot pagaidu pasākumus.

18. pants

Saistības /galvojumi

18.1. Lietas izskatīšana var49 tikt pārtraukta vai atlikta bez pagaidu pasākumu vai kompensācijas nodevu piemērošana, saņemot apmierinošus brīvprātīgus galvojumus, ar kuriem:

(a) eksportējošās Dalībvalsts valdība piekrīt izbeigt subsīdiju vai ierobežot to, vai veikt citus pasākumus attiecībā uz tās sekām; vai

(b) eksportētājs piekrīt pārskatīt savas cenas, tā, lai izmeklēšanas institūcijas ir pārliecinātas, ka subsīdijas kaitējumu nodarošās sekas ir likvidētas. Cenu pieaugumam pie šāda galvojuma nav jābūt lielākam, nekā nepieciešams, lai likvidētu subsīdijas apjomu. Ir vēlams, lai cenu pieaugums būtu mazāks, nekā subsīdijas apjoms, ja šāds pieaugums būtu atbilstošs iekšzemes ražošanai nodarītā kaitējuma pārtraukšanai.

18.2. Galvojumi netiek meklēti vai akceptēti, kamēr importējošās Dalībvalsts varas institūcijas nav pieņēmušas pagaidu pozitīvu lēmumu par subsidēšanu un tās nodarīto kaitējumu un, eksportētāju galvojumu gadījumā, nav saņēmušas eksportējošās Dalībvalsts piekrišanu.

18.3. Piedāvātos galvojumus nav nepieciešams pieņemt, ja importējošās Dalībvalsts valsts iestādes uzskata to akceptēšanu par nepraktisku, piemēram, ja faktisko vai potenciālo eksportētāju skaits ir pārāk liels, vai arī citu iemeslu dēļ, ieskaitot vispārējās politikas iemeslus. Ja rodas šāds gadījums un ja ir iespējams, valsts iestādes paskaidro eksportētājam iemeslus, kuri pamudinājuši tās uzskatīt galvojuma akceptēšanu kā nevajadzīgu, un, iespēju robežas, dod eksportētājam iespēju sniegt par to komentārus.

18.4. Ja galvojums ir akceptēts, subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana tik un tā jāizbeidz, ja eksportējošā Dalībvalsts tā vēlas vai importējošā Dalībvalsts tā nolemj. Šādā gadījumā, ja tiek pieņemts negatīvs lēmums par subsidēšanu vai kaitējumu, galvojums automātiski izbeidzas, izņemot gadījumos, kad šāds lēmums lielā mērā ir pieņemts, pateicoties galvojumam. Šādos gadījumos, attiecīgās valsts iestādes var pieprasīt, lai galvojums tiek saglabāts uz noteiktu laiku atbilstoši šī Līguma nosacījumiem. Gadījumā, ja tiek pieņemts pozitīvs lēmums par subsidēšanu un kaitējumu, galvojums turpinās atbilstoši tā noteikumiem un šī Līguma nosacījumiem.

18.5. Cenu saistības var ierosināt importējošās Dalībvalsts valsts iestādes, bet nevienu eksportētāju nevar piespiest uzņemties šādas saistības. Fakts, ka valdības vai eksportētāji nepiedāvā šādas saistības , vai arī neakceptē uzaicinājumu to darīt, nekādā veidā nekavē lietas izskatīšanu. Tomēr, valsts iestādēm ir tiesības lemt, ka iespējamais kaitējums visticamāk varētu īstenoties, ja subsidētais imports turpinās.

18.6. Importējošās Dalībvalsts valsts iestādes var pieprasīt jebkurai valdībai vai eksportētājam, kura galvojums ir akceptēts, periodiski sniegt informāciju attiecībā uz šādu saistību pildīšanu, un atļaut pārbaudīt attiecīgos datus. Saistību pārkāpuma gadījumā, importējošās Dalībvalsts valsts iestādes var veikt steidzamus pasākumus saskaņā ar šo Līgumu un atbilstoši tā nosacījumiem, kuri var sastāvēt no tūlītējas pagaidu pasākumu piemērošanas, izmantojot labāko rīcībā esošo informāciju. Šādos gadījumos, var tikt uzliktas fiksētas nodevas atbilstoši šim Līgumam precēm, kuras ienākušas patēriņam ne agrāk kā 90 dienas pirms šādu pagaidu pasākumu piemērošanas, izņemot to, ka jebkurš šāds retroaktīvs novērtējums nav spēkā attiecībā uz importu, ka ienācis pirms saistību pārkāpuma.

19. pants

Kompensācijas nodevu uzlikšana un iekasēšana

19.1. Ja, pēc saprātīgiem centieniem pabeigt konsultācijas, Dalībvalsts pieņem galīgo lēmumu par subsīdijas pastāvēšanu un tās apjomu un, ka subsīdijas dēļ, subsidētais imports rada kaitējumu, tā var uzlikt kompensācijas nodevu atbilstoši šī panta nosacījumiem, ja vien subsīdija vai subsīdijas netiek atceltas.

19.2. Lēmumi par to, uzlikt vai neuzlikt kompensācijas nodevu gadījumos, kad ir izpildītas visas uzlikšanas prasības, tāpat kā lēmums par to, vai uzliekamās kompensācijas nodevas apjomam jābūt tādam pašam kā subsīdijai vai mazākam, ir lēmumi, kurus jāpieņem importējošās Dalībvalsts valsts iestādēm. Ir vēlams, lai uzlikšana tiktu pieļauta visu Dalībvalstu teritorijās, lai kompensācijas nodeva būtu mazāka nekā kopējais subsīdijas lielums, ja ar šādu mazāku kompensācijas nodevu iespējams novērst iekšzemes ražošanai nodarīto kaitējumu, un, lai tiktu izstrādātas tādas procedūras, kuras ļautu attiecīgajām institūcijām pienācīgi ievērot to, ko sniedz iekšzemes ieinteresētās puses50, kuru intereses varētu tikt negatīvi ietekmētas, uzliekot kompensācijas nodevu.

19.3. Kad ir uzlikta kompensācijas nodeva attiecībā uz jebkuru preci, šāda kompensācijas nodeva jāiekasē attiecīgajos daudzumos katrā atsevišķā gadījumā, nešķirojot atkarībā no šādas preces importa avotiem, par kuriem konstatēts, ka tie ir subsidēti un rada kaitējumu, izņemot attiecībā uz importu no avotiem, kuri ir atteikušies no jebkurām minētajām subsīdijām vai no kuru galvojums/saistības ir pieņemtas saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem. Jebkurš eksportētājs, kura eksports ir pakļauts fiksētai kompensācijas nodevai, bet, kurš faktiski netiek izmeklēts citu iemeslu, nevis atsacīšanās sadarboties dēļ, ir tiesīgs uz ātri veiktu pārskatu, lai izmeklēšanas institūcijas viņam nekavējoties noteiktu kompensācijas nodevas apmēru.

19.4. Importētai precei nav jāuzliek51 kompensācijas nodeva, kas pārsniedz konstatētās subsīdijas apjomu, kas aprēķināta kā subsidēšana uz vienu subsidētās un eksportētās preces vienību.

20. pants

Atpakaļejošs spēks (retroaktivitāte)

20.1. Pagaidu pasākumi un kompensācijas nodevas jāpiemēro tikai precēm, kuras nonāk patēriņā pēc tam, kad stājas spēkā lēmums saskaņā ar 17.panta 1.punktu un 19.panta 1.punktu, atbilstoši izņēmumiem, kas norādīti šajā pantā.

20.2. Ja galīgais lēmums par kaitējumu (bet ne par tā draudiem vai ražošanas uzņēmuma materiālu kavēšanu) ir pieņemts vai, galīgā lēmuma gadījumā par kaitējuma draudiem, kur subsidētā importa sekas bez pagaidu pasākumiem būtu novedušas pie kaitējuma nodarīšanas, kompensācijas nodevas var tikt ievāktas ar atpakaļejošu spēku par laiku, kurā, ja vispār, ir tikuši piemēroti pagaidu pasākumi.

20.3. Ja galīgā kompensācijas nodeva ir augstāka nekā skaidrās naudas depozīta vai parādzīmes garantētais apjoms, starpība netiek iekasēta. Ja galīgā kompensācija ir mazāka, nekā skaidras naudas vai parādzīmes garantētais apjoms, pārpalikums tiek atmaksāts vai parādzīme atlaista, cik ātri vien iespējams.

20.4. Izņemot 2.punktā paredzēto, ja tiek pieņemts lēmums par kaitējuma draudiem vai materiālu kavējumu (bet kaitējums vēl nav parādījies), fiksēta kompensācijas nodeva var tikt uzlikta tikai sākot ar iespējamā kaitējuma vai materiālās kavēšanas noteikšanas brīdi, un, jebkurš skaidras naudas depozīts, kas iemaksāts pagaidu pasākumu piemērošanas laikā, tiek atmaksāts un jebkuras parādzīmes tiek atlaistas, cik ātri vien iespējams.

20.5. Ja galīgais lēmums ir negatīvs, jebkurš šāds skaidras naudas depozīts, kas iemaksāts pagaidu pasākumu piemērošanas laikā, tiek atmaksāts un jebkuras parādzīmes atlaistas, cik ātri vien iespējams.

20.6. Kritiskos apstākļos, kad attiecīgās valsts iestādes attiecībā uz subsidēto preci konstatē, ka grūti labojamu kaitējumu, kuru ir radījis preces ļoti liels imports relatīvi īsā laikā, izmantojot GATT 1994 un šī Līguma nosacījumiem neatbilstoši maksātās vai piešķirtās subsīdijas, un, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai novērstu šāda kaitējuma atkārtošanos, noteikt kompensācijas nodevas šim importam ar atpakaļejošu spēku, fiksētas kompensācijas nodevas var tikt noteiktas importam, kas ienācis patēriņam ne ātrāk kā 90 dienas pirms pagaidu pasākumu piemērošanas brīža.

21. pants

Kompensācijas nodevu un saistību ilgums un pārskatīšana

21.1. Kompensācijas nodeva ir spēkā tikai tik ilgi un tik lielā mērā, cik nepieciešams, lai pretdarbotos kaitējumu radošu subsidēšanu.

21.2. Valsts iestādēm jāpārskata nepieciešamību turpināt kompensācijas nodevas uzlikšanu, ja ir pilnvarotas, pēc pašu iniciatīvas vai, ar nosacījumu, ka pagājis pietiekoši ilgs laiks kopš galīgās kompensācijas nodevas uzlikšanas, pēc attiecīga jebkuras ieinteresētās puses lūguma, kura iesniedz pozitīvu informāciju, pamatojot nepieciešamību pēc pārskata. Ieinteresētajām pusēm ir tiesības pieprasīt valsts iestādēm izpētīt, vai turpmākā kompensācijas nodevas uzlikšana ir nepieciešama, lai kompensētu subsidēšanu, vai kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties, ja kompensācijas nodeva tiek atcelta vai mainīta, vai abējādi. Ja, pārbaudes rezultātā, saskaņā ar šo punktu, valsts iestādes nosaka, ka kompensācijas nodeva vairāk netiek garantēta, to nekavējoties jāatceļ.

21.3. Neskatoties uz 1.un 2.punktu nosacījumiem, jebkura fiksētā kompensācijas nodeva jāatceļ ne vēlāk kā piecus gadus pēc tās uzlikšanas (vai no brīža, kad veikts pats pēdējais pārskats, saskaņā ar 2.punktu, ja šis pārskats ir aptvēris gan subsidēšanu, gan kaitējumu, vai atbilstoši šim punktam), ja vien valsts iestādes pirms tam pēc pašu iniciatīvas vai pēc iekšzemes ražošanas vai tās vārdā savlaicīgi iesniegta pamatota lūguma uzsāktajā pārskatā pamatotā termiņā nenosaka, ka kompensācijas nodevas izbeigšana iespējams varētu novest pie subsidēšanas un kaitējuma52 turpinājuma vai atkārtošanās. Kompensācijas nodeva var palikt spēkā, kamēr tiek gaidīts pārskata rezultāts.

21.4. 12.panta nosacījumi attiecībā uz pierādījumiem un procedūru ir spēkā attiecībā uz jebkuru pārbaudi, kas tiek veikta saskaņā ar šo pantu. Jebkura šāda pārbaude tiek veikta nekavējoties un normāli tiek pabeigta 12 mēnešu laikā no pārbaudes sākuma brīža.

21.5. Šī panta nosacījumi ir spēkā mutatis mutandis uz saistībām/galvojumiem, kas ir akceptēti saskaņā ar 18.pantu.

22. pants

Publiskā paziņošana un lēmumu paskaidrošana

22.1. Ja valsts iestādes ir pārliecinātas, ka ir pietiekoši daudz pierādījumu, lai attaisnotu izmeklēšanas sākšanu atbilstoši 11.pantam, Dalībvalstij vai Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas šādai izmeklēšanai un citām ieinteresētajām pusēm, par kurām izmeklēšanas institūcijām ir zināms, tas jāpaziņo atsevišķi, kā arī jādara publisks paziņojums.

22.2. Publiskam paziņojumam par izmeklēšanas sākumu jāsatur, vai kā citādi jādara pieejamu ar atsevišķa ziņojuma starpniecību53, adekvātu informāciju par sekojošo:

(i) eksportējošās valsts vai valstu un izmeklēšanā iesaistītās preces nosaukumu;

(ii) izmeklēšanas sākšanas datumu;

(iii) izmeklējamās subsīdiju prakses aprakstu;

(iv) faktoru kopsavilkumu, uz kuriem balstās apgalvotais kaitējums;

(v) adresi, uz kuru ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm iespējams nosūtīt to viedokļus pārstāvošu dokumentāciju; un

(vi) atvēlētos termiņus ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm savu viedokļu paziņošanai.

22.3. Publiskais paziņojums jāsniedz par jebkuru pagaidu vai galīgo lēmumu, apstiprinošu vai noraidošu, par jebkuru lēmumu akceptēt saistības/galvojumu atbilstoši 18.pantam, par šādu saistību/galvojuma izbeigšanu, un par fiksētās kompensācijas atcelšanu. Katrs šāds paziņojums, parāda, vai kā citādi dara pieejamus ar atsevišķa ziņojuma starpniecību, pietiekoši detalizēti spriedumus un secinājumus, ko panākušās izmeklēšanas institūcijas par visiem faktiskajiem un tiesiskajiem jautājumiem. Visus šādus paziņojumus un ziņojumus nosūta Dalībvalstij vai Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas šādiem lēmumiem vai saistībām un citām ieinteresētajām pusēm.

22.4. Publiskam paziņojumam par pagaidu pasākumu ieviešanu jānorāda, vai citādi jādara pieejamus ar atsevišķa ziņojuma starpniecību, pietiekoši detalizētus paskaidrojumus pagaidu lēmumiem par subsīdijas un kaitējuma eksistenci un atsaucas uz faktiem un likumiem, kas noveduši pie argumentu akceptēšanas vai noraidīšanas. Šādam paziņojumam vai ziņojumam, pienācīgu uzmanību pievēršot prasībai par konfidenciālas informācijas aizsardzību, atsevišķi jāietver:

(i) piegādātāju nosaukumus, vai, ja tas nav iespējams, iesaistīto piegādātāju valstu nosaukumus;

(ii) preces aprakstu, kas ir pietiekošs muitas vajadzībām;

(iii) noteiktās subsīdijas apjomu un pamatojumu, ar kuru subsīdijas eksistences fakts ir ticis noteikts;

(iv) apsvērumus, kas atbilst kaitējuma noteikšanai, kā noteikts 15.pantā;

(v) galvenos iemeslus, kas noved pie lēmuma.

22.5. Publiskam paziņojumam par izmeklēšanas pabeigšanu vai apturēšanu pozitīva lēmuma gadījumā, kas paredz galīgās kompensācijas uzlikšanu vai galvojuma/saistību akceptēšanu, jāietver, vai kā citādi dara pieejamu ar atsevišķa ziņojuma starpniecību, visu atbilstošo informāciju par lietas faktiskajiem un tiesiskajiem aspektiem un iemeslus, kas noveduši pie galējo pasākumu ieviešanas vai saistību/galvojuma akceptēšanas, pienācīgu uzmanību pievēršot prasībai par konfidenciālas informācijas aizsardzību. Īpaši, paziņojumam vai ziņojumam jāietver informāciju, kas aprakstīta 4.punktā, kā arī ieinteresēto Dalībvalstu un eksportētāju un importētāju attiecīgo argumentu vai prasību akceptēšanas vai noraidīšanas iemeslus.

22.6. Publiskam paziņojumam par izmeklēšanas izbeigšanu vai apturēšanu pēc saistību/galvojuma akceptēšanas atbilstoši 18.pantam jāietver, vai kā citādi jādara pieejamu ar atsevišķa ziņojuma starpniecību, šo saistību/galvojuma nekonfidenciālo daļu.

22.7. Šī panta nosacījumi ir spēkā mutatis mutandis attiecībā uz pārskatu sākšanu un pabeigšanu atbilstoši 21.pantam un lēmumiem saskaņā ar 20.pantu piemērojot kompensācijas nodevas ar atpakaļejošu spēku.

23. pants

Tiesas pārskats

Katra Dalībvalsts, kuras nacionālā likumdošana satur nosacījumus par kompensācijas nodevu pasākumiem uztur tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procesus, lai, cita starpā, nekavējoties pārbaudītu administratīvo darbību, kas attiecas uz galīgajiem lēmumiem un lēmumu pārskatiem 21.panta nozīmē. Šādi tribunāli vai procesi ir neatkarīgi no institūcijām, kuras ir atbildīgas par strīdīgo lēmumu vai pārbaudi un tie ļauj visām ieinteresētajām pusēm, kuras piedalījās administratīvajā procesā un kuras ir tieši vai netieši ietekmējusi administratīvā darbība, pieeju pārskatam.

VI NODAĻA

INSTITŪCIJAS

24. pants

Subsīdiju un kompensācijas pasākumu komiteja un palīginstitūcijas

24.1. Ar šo tiek izveidota Subsīdiju un kompensācijas (pretsubsīdiju) pasākumu komiteja, kas sastāv no katras Dalībvalsts pārstāvjiem. Komiteja ievēl savu Priekšsēdētāju un sanāk ne retāk kā divas reizes gadā un citas reizes, kā to paredz attiecīgie šī Līguma nosacījumi, pēc jebkuras Dalībvalsts attiecīga lūguma. Komiteja veic pienākumus, kurus tai paredz šis Līgums vai Dalībvalstis un tā dod Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jebkuru jautājumu attiecībā uz Līguma darbību un tā mērķu pildīšanu. PTO Sekretariāts darbojas kā Komitejas sekretariāts.

24.2. Komiteja var izveidot nepieciešamās palīginstitūcijas.

24.3. Komiteja izveido Pastāvīgo ekspertu grupu (PEG), kas sastāv no piecām subsīdiju un tirdzniecības attiecību jomā augsti kvalificētām neatkarīgām personām. Ekspertus ievēl Komiteja un viens no tiem tiek nomainīts katru gadu. PEG var tika pieprasīta piedalīties komisijā, kā tas paredzēts 4.panta 5.punktā. Komiteja var arī sniegt padomdevēja viedokli par jebkuras subsīdijas eksistenci un būtību.

24.4. PEG var saņemt konsultāciju no jebkuras Dalībvalsts un tā var sniegt padomdevēja viedokli par jebkuras subsīdijas būtību, kura ierosināta ieviešanai vai, kuru dotajā brīdī izmanto šī Dalībvalsts. Šādi padomdevēju uzskati būs konfidenciāli un uz tiem nevar atsaukties procesos saskaņā ar 7.pantu.

24.5. Veicot savas funkcijas, Komiteja un jebkuri palīgorgāni var konsultēties un gūt informāciju no jebkura avota, ko tā uzskata par pieņemamu. Tomēr, pirms Komiteja vai palīginstitūcija cenšas gūt informāciju no avota, kas ietilpst Dalībvalsts jurisdikcijā, tai jāinformē par to attiecīgo Dalībvalsti.

VII NODAĻA

NOTIFIKĀCIJA UN UZRAUDZĪBA

25. pants

Notifikācijas

25.1. Dalībvalsts vienojas, ka, neatkarīgi no GATT 1994 XVI panta 1.punkta nosacījumiem, to notifikācijas par subsīdijām tiek iesniegtas ne vēlāk kā katra gada 30.jūnijā un tās atbilst 2.-6.punktu nosacījumiem.

25.2. Dalībvalsts paziņo par jebkuru subsīdiju, kā noteikts 1.panta 1.punktā, kas ir specifiska 2.panta nozīmē, piešķirta vai uzturēta to teritorijās.

25.3. Notifikāciju saturam jābūt pietiekoši specifiskam, lai dotu iespēju citām Dalībvalstīm novērtēt tirdzniecības sekas un saprast paziņoto subsīdiju programmu darbību. Šajā sakarā, un, nekaitējot subsīdiju aptaujas54 saturam un formai, Dalībvalstīm jānodrošina, lai to notifikācijas satur sekojošu informāciju:

(i) subsīdijas forma (t.i. dotācija, aizdevums, nodokļu atvieglojumi utt.);

(ii) subsīdijas apjoms uz vienu vienību, vai, gadījumos, kur tas nav iespējams, kopējo gada apjomu, kas subsīdijai piešķirts no budžeta (norādot, ja iespējams, vidējo subsīdiju uz vienu vienību iepriekšējā gadā);

(iii) politikas mērķi un/vai subsīdijas nolūks;

(iv) subsīdijas ilgums un/vai citi termiņi saistībā ar to;

(v) statistiski dati, kas ļauj novērtēt subsīdijas tirdzniecības sekas;

25.4. Ja notifikācijā nav atrunātas specifiskas 3.punkta detaļas, paskaidrojums tiek sniegts pašā notifikācijā.

25.5. Ja subsīdijas tiek piešķirtas īpašām precēm vai sektoriem, notifikācijām jābūt strukturētām par preci vai sektoru.

25.6. Dalībvalstīm, kuras uzskata, ka to teritorijās nav pasākumi, kas prasa notifikāciju saskaņā ar GATT 1994 XVI panta 1.punktu un šo Līgumu, par to jāpaziņo Sekretariātam rakstiski.

25.7. Dalībvalstis atzīst, ka pasākuma notifikācija nesniedz iepriekšēju spriedumu kā par tās juridisko statusu saskaņā ar GATT 1994 un šo Līgumu, par sekām saskaņā ar šo Līgumu, tā arī par paša pasākuma raksturu.

25.8. Jebkura Dalībvalsts var jebkurā laikā sagatavot rakstisku lūgumu pēc informācijas par jebkuras subsīdijas būtību un lielumu, kuru piešķīrusi vai izmanto cita Dalībvalsts (ieskaitot jebkuru subsīdiju, kas minēta IV nodaļā), vai arī paskaidrojumus par iemesliem, kādēļ specifiskais pasākums ir ticis uzskatīts kā nepakļauts notifikācijas prasībai.

25.9. Ja Dalībvalstīm tas tiek pieprasīts, tām jāsniedz šādu informāciju cik vien ātri iespējams un visaptverošā veidā, un jābūt gatavām, pēc attiecīga lūguma, sniegt papildus informāciju lūgumu izteikušai Dalībvalstij. Sevišķi tām jāsniedz pietiekoši detalizētas ziņas, lai dotu iespēju otrai Dalībvalstij novērtēt to atbilstību šī Līguma nosacījumiem. Jebkura Dalībvalsts, kura uzskata, ka šāda informācija nav tikusi sniegta, var vērst Komitejas uzmanību uz šo jautājumu.

25.10. Jebkura Dalībvalsts, kura uzskata, ka, ja nav paziņots par jebkuru otras Dalībvalsts pasākumu, kam ir subsīdijas sekas, atbilstoši GATT 1994 XVI panta 1.punktam un šim pantam, var vērst šīs otras Dalībvalsts uzmanību uz minēto jautājumu. Ja par iespējami esošo subsīdiju tādējādi netiek paziņots nekavējoties, Dalībvalsts var pati pievērst Komitejas uzmanību šai strīdīgajai subsīdijai.

25.11. Dalībvalstīm jāziņo bez kavēšanās Komitejai par visiem pagaidu vai galīgajiem pasākumiem, kas veikti attiecībā uz kompensācijas nodevām. Šādi ziņojumi ir pieejami Sekretariātā, lai tos varētu izskatīt citas Dalībvalstis. Dalībvalstis iesniedz arī pusgada ziņojumus par jebkuru kompensācijas pasākumu, kas veikts iepriekšējo sešu mēnešu laikā. Pusgada ziņojumi tiek iesniegti pēc norunātas standarta formas.

25.12. Katrai Dalībvalstij jāpaziņo Komitejai a) kuras no tās valsts iestādēm ir kompetentas sākt un vadīt izmeklēšanu, kā minēts 11.pantā, un b) tās iekšzemes procedūras, kas regulē šādas izmeklēšanas sākšanu un vadīšanu.

26. pants

Uzraudzība

26.1. Komiteja izskata jaunas un pilnīgas notifikācijas, kas iesniegtas saskaņā ar GATT 1994 XVI panta 1.punktu un šī Līguma 25.panta 1.punktu īpašās sesijās, kas tiek sasauktas katru trešo gadu. Notifikācijas, kas tiek iesniegtas starplaikā (papildinātas notifikācija), tiek izskatītas katrā kārtējā Komitejas sēdē.

26.2. Komiteja izskata ziņojumus, kas ir iesniegti saskaņā ar 25.panta 11.punktu katrā kārtējā Komitejas sēdē.

VIII NODAĻA

JAUNATTĪSTĪBAS DALĪBVALSTIS

27. pants

Speciālā un diferencētā attieksme pret jaunattīstības Dalībvalstīm

27.1. Dalībvalstis atzīst, ka subsīdijām var būt svarīga loma jaunattīstības Dalībvalstu ekonomiskās attīstības programmās.

27.2. 3.panta 1 (a) punkta aizliegums nav spēkā attiecībā uz:

(a) jaunattīstības Dalībvalstīm, kas minētas VII pielikumā.

(b) citām jaunattīstības Dalībvalstīm uz astoņiem gadiem no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, atbilstoši 4.punkta nosacījumiem.

27.3. 3.panta 1.(b) aizliegums netiek attiecināts uz jaunattīstības Dalībvalstīm pirmos piecus un uz vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm — pirmos astoņus gadus kopš PTO Līguma stāšanās spēkā.

27.4. Jebkurai jaunattīstības Dalībvalstij, kas minēta 2.(b) punktā, pakāpeniski jāsamazina savas eksporta subsīdijas astoņu gadu laikā, vēlams progresējoši. Tomēr, jaunattīstības Dalībvalsts nepalielina savu eksporta subsīdiju55 apjomu, un likvidē tās īsākā laikā, nekā to paredz šis punkts, ja šādu eksporta subsīdiju izmantošana nav savietojama ar tās attīstības vajadzībām. Ja jaunattīstības Dalībvalsts uzskata par nepieciešamu piemērot šādas subsīdijas ilgāk kā astoņus gadus, tai ne vēlāk kā vienu gadu pirms šī termiņa beigām jāsāk konsultācijas ar Komiteju, kura noteiks, vai šī termiņa pagarinājums ir attaisnots, pēc iepazīšanās ar visām minētās jaunattīstības Dalībvalsts attiecīgajām ekonomiskajām, finansiālajām un attīstības vajadzībām. Ja Komiteja nolemj, ka šis pagarinājums ir pamatots, attiecīgā jaunattīstības Dalībvalsts rīko ikgadējas konsultācijas ar Komiteju, lai lemtu par nepieciešamību uzturēt subsīdijas. Ja Komiteja šādu lēmumu nav pieņēmusi, jaunattīstības Dalībvalstij pakāpeniski jāsamazina atlikušās eksporta subsīdijas divu gadu laikā no pēdējā tiesiski atļauta perioda beigām.

27.5. Jaunattīstības Dalībvalstij, kura ir sasniegusi eksporta konkurētspēju attiecībā uz kādu preci, pakāpeniski jāsamazina savas eksporta subsīdijas šādai precei divu gadu laikā. Tomēr, jaunattīstības Dalībvalstij, kas minēta Pielikumā VII un, kura ir sasniegusi eksporta konkurētspēju attiecībā uz vienu vai vairākām precēm, eksporta subsīdijas šādām precēm pakāpeniski jāsamazina astoņu gadu laikā.

27.6. Eksporta konkurētspēja precei eksistē, ja šīs preces eksports no jaunattīstības Dalībvalsts ir sasniedzis vismaz 3,25% no pasaules tirdzniecības apjoma ar šo preci divu sekojošu kalendāra gadu laikā. Eksporta konkurētspēja eksistē vai nu a) pamatojoties uz notifikāciju no jaunattīstības Dalībvalsts, kura ir sasniegusi eksporta konkurētspēju, vai b) pamatojoties uz aprēķiniem, ko veicis Sekretariāts pēc kādas Dalībvalsts lūguma. Šī punkta mērķim, prece tiek definēta kā nodaļas virsraksts Harmonizētās sistēmas nomenklatūrā. Komiteja pārbauda šī nosacījuma darbību piecus gadus no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža.

27.7. 4.panta nosacījumi nav jāattiecina uz jaunattīstības Dalībvalsti eksporta subsīdiju gadījumā, kuras atbilst 2.-5.punktu nosacījumiem. Šādā gadījumā atbilstošie ir 7.panta nosacījumi.

27.8. Nav pamata pieņēmumam 6.panta 1.punkta nosacījumu izpratnē, ka subsīdija, kas piešķirta jaunattīstības Dalībvalstij, rada nopietnu kaitējumu, kā tas definēts šajā Līgumā. Šāds nopietns kaitējums, kur piemērojami 9.punkta nosacījumi, tiek parādīts ar apliecinošiem pierādījumiem, atbilstoši 6.panta 3.-8.punktu nosacījumiem.

27.9. Attiecībā uz tiesiski apstrādājamām subsīdijām, ko piešķīrusi vai uztur jaunattīstības Dalībvalsts, izņemot tās, kas minētas 6.panta 1.punktā, tiesas darbība var netikt pilnvarota vai veikta saskaņā ar 7.pantu, ja vien nav konstatēts, ka eksistē tarifu koncesiju vai citu saistību anulēšana vai vājināšana saskaņā ar GATT 1994 kā šādas subsīdijas sekas, tādā veidā, ka tiek izspiests vai traucēts citas Dalībvalsts līdzīgās preces imports subsidējošās jaunattīstības Dalībvalsts tirgū vai, kamēr nerodas kaitējums iekšzemes ražošanai importējošās Dalībvalsts tirgū.

27.10. Jebkuras kompensācijas nodevas izmeklēšana precei, kuras izcelsmes vieta ir jaunattīstības Dalībvalsts, jāpārtrauc, tiklīdz attiecīgās institūcijas nolemj, ka:

(a) kopējais subsīdiju apjoms, kas piešķirts minētajai precei nepārsniedz 2% no tās vērtības, kas aprēķināta uz vienu vienību; vai

(b) subsidētā importa apjoms pārstāv mazāk nekā 4% no kopējā līdzīgās preces importa importējošajā Dalībvalstī, ja vien imports no jaunattīstības Dalībvalstīm, kuru kopējā importa individuālās daļas nesastāda mazāk nekā 4%, kopā atbild par vairāk nekā 9% no līdzīgās preces kopējā importa importējošajā Dalībvalstī.

27.11. Tām jaunattīstības Dalībvalstīm, uz ko attiecas 2.(b) punkts, un kuras ir izbeigušas eksporta subsīdijas pirms astoņu gadu termiņa beigšanās kopš no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, un tām jaunattīstības Dalībvalstīm, kas minētas VII pielikumā, 10.(a) punktā noteiktais skaitlis ir drīzāk 3% nekā 2%. Šis nosacījums ir spēkā no brīža, kad par eksporta subsīdiju izbeigšanu tiek paziņots Komitejai, un uz tik ilgu laiku, kamēr par to paziņojusī jaunattīstības Dalībvalsts nepiešķir eksporta subsīdijas. Šis nosacījums beidzas pēc astoņiem gadiem kopš PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.

27.12. 10.un 11.punktu nosacījumi regulē jebkuru minimālo daudzumu noteikšanu saskaņā ar 15.panta 3.punktu.

27.13. III nodaļas nosacījumi nav spēkā attiecībā uz tiešu parādu atlaidi, subsīdijām, kuras sedz sociālās izmaksas jebkādā formā, ieskaitot valdības atteikšanos no ienākumiem, un citu saistību novirzīšanu, kad šādas subsīdijas tiek piešķirtas jaunattīstības Dalībvalsts privatizācijas programmas ietvaros vai tiešā saistībā ar to, ar nosacījumu, ka gan programma, gan ietvertās subsīdijas tiek piešķirtas uz ierobežotu laiku un par to ir paziņots Komitejai un, ka programmas rezultātā notiek attiecīgā uzņēmuma privatizācija.

27.14. Komiteja pēc ieinteresētās Dalībvalsts lūguma, var veikt jaunattīstības Dalībvalsts īpašas eksporta subsīdiju prakses pārbaudi, lai iepazītos, vai šī prakse atbilst valsts attīstības vajadzībām.

27.15. Komiteja, pēc ieinteresētās jaunattīstības Dalībvalsts lūguma, veic īpaša kompensācijas pasākuma pārbaudi, lai iepazītos, vai tā ir atbilstoša 10. un 11.punktam ciktāl tie piemērojami minētajai jaunattīstības Dalībvalstij.

IX NODAĻA

PĀREJAS NOSACĪJUMI

28. pants

Pastāvošās programmas

28.1. Subsīdiju programmām, kuras ir izveidotas jebkuras Dalībvalsts teritorijā pirms brīža, kad šī Dalībvalsts parakstījusi PTO Līgumu un kuras neatbilst šī Līguma nosacījumiem, jātiek:

(a) paziņotām Komitejai ne vēlāk kā 90 dienas pēc PTO Līguma stāšanās spēkā šādai Dalībvalstij; un

(b) pielāgotām atbilstoši šī Līguma nosacījumiem trīs gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā šādai Dalībvalstij un līdz tam netiek pakļautas II nodaļai.

28.2. Neviena Dalībvalsts nepaplašina nevienas šādas programmas darbības sfēru, un šāda programma netiek atjaunota pēc tās izbeigšanās.

29. pants

Pāreja uz tirgus ekonomiku

29.1. Dalībvalsts, kas atrodas pārejas procesā no centralizēti plānotas ekonomikas uz tirgus, brīvu uzņēmumu ekonomiku, var piemērot programmas un pasākumus, kuras ir nepieciešamas šādai pārejai.

29.2. Šādām Dalībvalstīm, subsīdiju programmas, kas ietilpst 3.panta darbības sfērā, un par kurām ir paziņots atbilstoši 3.punktam, tiek pakāpeniski samazinātas vai padarītas atbilstošas 3.pantam septiņu gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža. Šādā gadījumā, 4.pants nav spēkā. Papildus tajā pašā laikā:

(a) Subsīdiju programmas, kuras ietilpst 6.panta 1.(a) punkta darbības sfērā nav saskaņā ar 7.pantu;

(b) attiecībā uz citām tiesiski apstrīdamām subsīdijām, spēkā ir 27.panta 9.punkta nosacījumi.

29.3. Par subsīdiju programmām, kuras ietilpst 3.panta darbības sfērā, jāpaziņo Komitejai iespējami ātrāk pēc PTO Līguma stāšanās spēkā. Tālākās notifikācijas par šādām subsīdijām var veikt divu gadu laikā pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.

29.4. Izņēmuma apstākļos, Dalībvalstīm, kas minētas 1.punktā, Komiteja var dot iespēju izstāties no savām paziņotajām programmām un pasākumiem un to termiņiem, ja šāda izstāšanās tiek uzskatīta kā nepieciešama pārejas procesam.

X NODAĻA

STRĪDU NOREGULĒŠANA

30. pants

GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu, ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo Līgumu, izņemot, ja tas šeit paredzēts citādi.

XI NODAĻA

NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

31. pants

Pagaidu piemērošana

6.panta 1.punkta nosacījumi un 8.panta un 9.panta nosacījumi ir spēkā uz pieciem gadiem, sākot ar PTO Līguma stāšanās spēkā brīdi. Ne vēlāk kā 180 dienas pirms šī termiņa beigām, Komiteja pārskata šo nosacījumu darbību, lai noteiktu, vai pagarināt to piemērošanu esošajā formā vai izmainītu uz turpmāku laiku.

32. pants

Citi nobeiguma nosacījumi

32.1. Nekāda īpaša darbība pret citas Dalībvalsts subsīdiju nevar tikt veikta, izņemot GATT 1994 nosacījumiem atbilstošā, kā to nosaka šis Līgums.56

32.2. Iebildumi nevar tikt celti attiecībā uz kādu šī Līguma noteikumu bez citu Dalībvalstu piekrišanas.

32.3. Atbilstoši 4.punktam, šī Līguma noteikumi ir spēkā attiecībā uz pastāvošo pasākumu izmeklēšanu, kas sākta saskaņā ar iesniegumiem, kas veikti PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī Dalībvalstij vai pēc tā.

32.4. 21.panta 3.punkta izpratnē, pastāvošie kompensācijas pasākumi jāuzskata kā uzlikti ne vēlāk par PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī Dalībvalstij, izņemot gadījumos, kuros Dalībvalsts šajā brīdī spēkā esošā iekšzemes likumdošana jau ir iekļāvusi tāda tipa pantu, kāds paredzēts šajā punktā.

32.5. Katrai Dalībvalstij jāveic visus nepieciešamos pasākumus, vispārējus un konkrētus, lai nodrošinātu, ne vēlāk kā PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī tai, savu likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību šī Līguma prasībām, kā tās varētu tikt piemērotas attiecīgajai Dalībvalstij.

32.6. Katrai Dalībvalstij jāpaziņo Komitejai par jebkurām izmaiņām tās likumos un noteikumos, kuri attiecas uz šo Līgumu un šādu likumu un noteikumu darbības kārtībā.

32.7. Komitejai katru gadu jāveic šī Līguma darbības un īstenošanas pārskats, ievērojot tā mērķus. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi par izmaiņām laika periodā, ko aptver šie pārskati.

32.8. Pielikumi šim Līgumam veido tā neatņemamu sastāvdaļu.  

1. pielikums

EKSPORTA SUBSĪDIJU ILUSTRATĪVAIS SARAKSTS

(a) Valdību sniegtās tiešās subsīdijas firmai vai ražošanas pārstāvjiem pie eksporta veikšanas.

(b) Valūtas saglabāšanas shēmas vai līdzīga prakse, kas ietver papildus eksporta peļņu.

(c) Iekšējās transporta un kravu pārvadāšanas izmaksas par eksporta sūtījumiem, ko nodrošina vai pilnvaro valdības, uz labvēlīgākiem nosacījumiem nekā iekšzemes pārvadājumiem.

(d) Valdību vai to aģentūru, tieši vai netieši ar valdības pilnvarotu shēmu starpniecību veikts nodrošinājums, importētās vai iekšzemes preces vai pakalpojumu izmantošanai eksportēto preču ražošanai, uz labvēlīgākiem nosacījumiem vai noteikumiem, nekā nodrošināšana ar līdzīgām vai tieši konkurētspējīgām precēm vai pakalpojumiem to izmantošanai preču ražošanai iekšzemes patēriņam, ja (preču gadījumā) šādi nosacījumi un noteikumi ir labvēlīgāki nekā tie, kas ir komerciāli pieejami57 pasaules tirgos to eksportētājiem.

(e) Pilnīga vai daļēja atbrīvošanas no nodokļiem remisija, vai tiešo nodokļu58 vai sociālo nodokļu, kas tiek maksāti vai ir maksājami ražošanas vai komercuzņēmumiem59 atlikšana saistībā ar eksportu.

(f) Īpašu atlaižu pieļaušana, kas tieši saistītas ar eksportu vai eksporta izpildi, virs tām, kas piešķirtas attiecībā uz ražošanu iekšzemes patēriņam, aprēķinot pēc tiešo nodokļu bāzes.

(g) Atbrīvošana no netiešajiem nodokļiem60 vai remisija, attiecībā uz eksportēto preču ražošanu un sadali, kas pārsniedz uz līdzīgo preču ražošanu un sadali uzliktos, kad tās tiek pārdotas iekšzemes patēriņam.

(h) Nodokļu atvieglojumi, remisija vai atlikšana sākuma posma kumulatīvo netiešajiem nodokļiem61 uz precēm vai pakalpojumiem, kurus izmanto eksportēto preču ražošanai pārsniedzot nodokļu atvieglojumus, remisiju vai atlikšanu sākuma posma līdzīgajiem kumulatīvajiem netiešajiem nodokļiem uz precēm vai pakalpojumiem, kurus izmanto līdzīgo preču ražošanā, kad tās tiek pārdotas iekšzemes patēriņam, tomēr, ar nosacījumu, ka sākuma posma kumulatīvie netiešie nodokļi var tikt atcelti, atviegloti vai atlikti eksportētām precēm, pat tad, ja tie nav atcelti, atviegloti vai atlikti līdzīgām precēm, kad tās tiek pārdotas iekšzemes patēriņam, ja sākuma posma kumulatīvie tiešie nodokļi tiek uzlikti ieguldījumiem, kas izlietoti eksportētās preces ražošanai (pieļaujot normālus zudumus).62 Šis jautājums tiek interpretēts saskaņā ar norādījumiem par ieguldījumu patēriņu ražošanas procesā, kas atrodams II pielikumā.

(i) Importa nodevu63atvieglojumi vai atvilkšana, kas pārsniedz tās, kas uzliktas importētajiem ieguldījumiem, kas tiek izmantoti eksportētās preces ražošanā (pieļaujot normālus zudumus), tomēr, ar nosacījumu, ka īpašos gadījumos firma var izmantot zināmu daudzumu vietējā tirgus ieguldījumus, kas līdzvērtīgi un kuriem ir tāda pati kvalitāte un īpašības, kā importētajiem ieguldījumiem — to aizvietotājiem, lai gūtu labumu no šī nosacījuma, ja gan imports, gan atbilstošās eksporta operācijas notiek saprātīgā laikaposmā, kas nepārsniedz divus gadus. Šis jautājums jāinterpretē atbilstoši norādījumiem par ieguldījumu patēriņu ražošanas procesā, kas atrodams II pielikumā un norādījumos par aizstāšanas atvilkšanas sistēmu kā eksporta subsīdiju noteikšanu, kas atrodamas III pielikumā.

(j) Valdību (vai speciālu valdības kontrolētu institūciju) nodrošinātā eksporta kredītu garantija vai apdrošināšanas programmas, apdrošināšanas vai garantiju programmas pret eksportēto preču izmaksu palielināšanos vai apmaiņas riska programmas, par paaugstinātiem likmēm, kuras ir neatbilstošas, lai segtu ilgtermiņa darbības izmaksas un programmu zaudējumus.

(k) Valdību, (vai speciālās institūcijas, kuras tās kontrolē un/vai kuras darbojas valdību pilnvarojumā) eksporta kredītu dotācijas par procentu likmēm, kas ir zemākas par tām, kādas tām faktiski ir jāmaksā par tādējādi izmantotajiem fondiem (vai arī būtu vajadzējis maksāt, ja tās aizņemtos starptautiskajos kapitāla tirgos, lai dabūtu fondus ar tādiem pašiem maksājuma termiņiem un citiem kredīta noteikumiem un kas noteikti tajā pašā valūtā kā eksporta kredīts), vai to pilnībā vai daļēji veiktā izmaksu apmaksa, ko radījušas eksportētāju vai finansu institūcijas, ņemot kredītus, ciktāl tie tiek izmantoti, lai aizsargātu materiālo priekšrocību eksporta kredītu nosacījumu jomā.

(l) Tomēr, ar nosacījumu, ka, ja Dalībvalsts ir puse starptautiskajās saistībās/galvojumā par oficiāliem eksporta kredītiem, kurā vismaz divpadsmit sākotnējās šī Līguma Dalībvalstis ir puses no 1979.gada 1.janvāra (vai pārmantoto saistību, kuras uzņēmušās šīs sākotnējās Dalībvalsts), vai, ja praksē Dalībvalsts piemēro atbilstošas saistības procentu likmju nosacījumus, eksporta kredīta prakse, kura atbilst šiem nosacījumiem, nav jāuzskata par eksporta subsīdiju, ko aizliedz šis Līgums.

(m) Jebkuras citas publiskās izmaksas, kas sastāda eksporta subsīdiju GATT 1994 XVI panta nozīmē.  

2. pielikums

NORĀDĪJUMI PAR IEGULDĪJUMU PATĒRIŅU RAŽOŠANAS PROCESĀ64

I

1. Netiešo nodokļu atlaižu shēmas var atļaut atbrīvošanu no sākuma posma kumulatīvajiem netiešajiem nodokļiem, to remisiju vai atlikšanu, kas uzlikti ieguldījumiem, kas tiek patērēti eksportētās preces ražošanai (pieļaujot normālus zudumus). Līdzīgā veidā, atvilkšanas shēmas var atļaut importa nodevu atlaides vai atvilkšanu tiem ieguldījumiem, kas tiek izmantoti eksportētās preces ražošanā (pieļaujot normālus zudumus).

2. Eksporta subsīdiju ilustratīvais saraksts šī Līgumā I pielikumā atsaucas uz terminu "ieguldījumi, kas tiek patērēti eksportētās preces ražošanā" h) un i) punktos. Atbilstoši h) punktam, netiešo nodokļu atlaides shēmas var veidot eksporta subsīdiju apjomā, ciktāl tie rada atbrīvošanu, atlaides vai atlikšanu no sākuma posma kumulatīvajiem netiešajiem nodokļiem, pārsniedzot faktisko ieguldījumiem uzlikto nodokļu apjomu, kuri tiek patērēti eksportētās preces ražošanā. Atbilstoši i) punktam, atvilkšanas shēmas var veidot eksporta subsīdiju tiktāl, ciktāl tās rada importa nodevu remisiju vai atvilkšanu, pārsniedzot faktisko ieguldījumiem uzlikto nodevu apjomu, kuri tiek patērēti eksportētās preces ražošanā. Abi punkti nosaka, ka normāls zudumu apjoms ir jānosaka konstatācijās par ieguldījumu patēriņu eksportētās preces ražošanā. Punkts i) nosaka arī aizstāšanu, kur tā jāpiemēro.

II

Iepazīstoties ar to, vai ieguldījumi tiek patērēti eksportētās preces ražošanā kā šim Līgumam atbilstoša kompensācijas nodevu izmeklēšanas sastāvdaļa, izmeklēšanas institūcijas veic savu darbu, pamatojoties uz sekojošo:

1. Ja tiek apgalvots, ka netiešā nodokļu atlaides shēma, vai atvilkšanas shēma, rada subsīdiju netiešo nodokļu vai importa nodevu ieguldījumu, kas patērēti eksporta preces ražošanā pārmērīgas atlaides vai atgriešanas dēļ, izmeklēšanas institūcijām vispirms jānosaka, vai eksportējošās Dalībvalsts valdība ir radījusi un pielieto sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu, kuri ieguldījumi ir patērēti eksportētās preces ražošanā un kādos daudzumos. Ja tiek noteikts, ka jāizmanto šāda sistēma vai procedūra, tad izmeklēšanas institūcijām jāizpētī sistēma vai procedūra, lai redzētu, vai tā ir pieņemama, efektīva iecerētā mērķa sasniegšanai un balstīta uz vispārpieņemtu komerciālo praksi eksportējošajā valstī. Izmeklēšanas institūcijas var uzskatīt par nepieciešamu veikt, atbilstoši 12.panta 6.punktam, noteiktas praktiskas pārbaudes, lai pārbaudītu informāciju vai pārliecinātos, ka sistēma vai procedūra tiek piemērota efektīvi.

2. Ja šādas sistēmas vai procedūras nav, kur tai nav pamatojuma, vai kur tās ir sāktas un tiek uzskatītas par pamatotām, bet ir konstatēts, ka tās nav pielietotas vai nav pielietotas efektīvi, būtu nepieciešama eksportējošās Dalībvalsts veikta tālāka izpēte, kas balstīta uz iesaistītajiem faktiskajiem ieguldījumiem, tādā kontekstā, lai noteiktu, vai radušās liekas izmaksas. Ja izmeklēšanas institūcijas uzskata par nepieciešamu, tālāku izpēti var veikt atbilstoši 1.punktam.

3. Izmeklēšanas institūcijām jāizturas pret ieguldījumiem kā fiziski inkorporētiem, ja šādi ieguldījumi tiek izmantoti ražošanas procesā un fiziski piedalās eksportētajā precē. Dalībvalsts ievēro, ka ieguldījumam nav nepieciešams būt klāt galīgajā produktā tajā pašā veidā, kādā tā bija ražošanas procesa sākumā..

4. Nosakot īpašā ieguldījuma daudzumu, kas tiek patērēts eksportētās preces ražošanā, "normāls zudumu apjoms" ir jāņem vērā, un šādi zudumi jāuzskata kā eksporta preces ražošanas tēriņi. Termins "zudumi" attiecas uz to dotā ieguldījuma daļu, kura neveic neatkarīgu funkciju ražošanas procesā, netiek patērēta eksporta preces ražošanā (tādu iemeslu dēļ kā neefektivitāte) un tos neatjauno, neizmanto vai nepārdod tas pats ražotājs.

5. Izmeklēšanas institūcijas lēmumā par to vai apgalvotais zudumu apjoms ir "normāls" ir jāņem vērā ražošanas process, rūpniecības pieredze eksportējošajā valstī, un citi attiecīgie tehniski faktori. Izmeklēšanas institūcijai jāpatur prātā, ka svarīgs jautājums ir tas, vai varas institūcijas eksportējošajā Dalībvalstī ir saprātīgi aprēķinājušas zudumu apjomu, ja šādu daudzumu ir iecerēts iekļaut nodokļu vai nodevu atlaidē vai pazemināšanā.  

3. pielikums

NORĀDĪJUMI PAR AIZSTĀJOŠU NODOKĻU ATMAKSĀŠANAS SISTĒMU KĀ EKSPORTA SUBSĪDIJU NOTEIKŠANU

I

Atgriešanas sistēmas var ļaut importa nodevu atmaksāšanu vai atgriešanu par ražošanas zudumiem, kas patērēti citas preces ražošanas procesā un, ja šīs pēdējās preces eksports satur tās pašas kvalitātes un īpašību iekšzemes ieguldījumus, kā tās, ar ko aizvieto importētos ieguldījumus. Atbilstoši Eksporta subsīdiju ilustratīvā saraksta i) punktam I pielikumā, aizvietojošas atgriešanas sistēmas var izveidot eksporta subsīdiju tik lielā mērā, ka tās rada sākotnēji importētajiem ieguldījumiem uzlikto importa nodevu pārāk lielu atgriešanu.

II

Izpētot jebkuru aizvietošanas atgriešanas sistēmu kā kompensācijas nodevas izmeklēšanas sastāvdaļu atbilstoši šim Līgumam, izmeklēšanas institūcijām vajadzētu rīkoties, ievērojot sekojošo:

1. Ilustratīvā saraksta i) punkts nosaka, ka vietējā tirgus ieguldījumi var tikt aizstāti importētajiem ieguldījumiem eksporta preces ražošanai, ar nosacījumu, ka šādi ieguldījumi ir vienlīdzīgi daudzumā, un ir tādas pašas kvalitātes un ar tādām pašām īpašībām, kā importētie ieguldījumi, kuri tiek aizstāti. Pārbaudes sistēmas vai procedūras sistēmas eksistence ir svarīga, tādēļ, ka tā dod iespēju eksportējošās Dalībvalsts valdībai nodrošināt un parādīt, ka ieguldījumu daudzums, attiecībā uz kuru tiek pieprasīta atgriešana, nepārsniedz eksportēto līdzīgo preču daudzumu jebkādā formā, un, ka nepastāv importa nodevu atgriešana, kas pārsniedz sākotnēji uzliktas nodevas minētajiem importētajiem ieguldījumiem.

2. Ja tiek apgalvots, ka aizvietojošā atgriešanas sistēma rada subsīdiju, izmeklēšanas institūcijām vispirms jānosaka, vai eksportējošās Dalībvalsts valdība ir radījusi un pielieto pārbaudes sistēmu vai procedūru. Ja ir nolemts, ka šāda sistēma vai procedūra ir jāpiemēro, tad izmeklēšanas institūcijām jāiepazīstas ar pārbaudes procedūrām, lai redzētu, vai tās ir pieņemamas, efektīvas iecerētajam nolūkam, pamatojas uz vispārpieņemto komerciālo praksi eksporta valstī. Tiktāl, ciktāl tiek noteikts, ka procedūras atbilst pārbaudes prasībām un tiek efektīvi piemērotas, jāpieņem, ka subsīdija neeksistē. Izmeklēšanas institūcijas var uzskatīt par nepieciešamu veikt, atbilstoši 12.panta 6.punktam, noteiktus praktiskas pārbaudes, lai pārbaudītu informāciju, vai pārliecinātos, ka pārbaudes procedūras tiek efektīvi piemērotas.

3. Ja nav šādu pārbaudes procedūru, ja tās nav pieņemamas vai, ja šādas procedūras tiek uzsāktas un tiek uzskatītas par pamatotām, bet ir konstatēts, ka tās faktiski netiek piemērotas vai netiek piemērotas efektīvi, šeit var būt subsīdija. Šādos gadījumos būtu nepieciešams, lai eksportējošā Dalībvalsts veiktu tālāku izpēti, balstītu uz faktiskajām izmantotajām operācijām, lai noteiktu, vai radušies papildus maksājumi. Ja izmeklēšanas institūcijas ir uzskatījušas par nepieciešamu, var tikt veikta tālākā izpēte atbilstoši 2.punktam.

4. Aizvietojošas atgriešanas nosacījuma eksistences, saskaņā ar kuru eksportētājiem ir atļauts izvēlēties noteiktus importa kravu nosūtījumus, uz kurām tiek pieprasīta atgriešana, pati par sevi nav jāuzskata par subsīdiju piešķirošu.

5. Varētu uzskatīt, ka eksistē Pārmērīgu importa nodevu atgriešana i) punkta nozīmē, ja valdības būtu maksājušās procentus par jebkurām naudas summām, kas atmaksātas saskaņā ar to atgriešanas shēmām faktiski samaksāto vai maksājamo procentu līmenī.  

4. pielikums

KOPĒJĀS AD VADUM (PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS) SUBSIDĒŠANAS APRĒĶINĀŠANA
(6. PANTA 1.(A) PUNKTS)
65

1. Jebkura subsīdijas apjoma aprēķināšana atbilstoši 6.panta 1.(a) punkta, jāveic dotējošās valdības izmaksu aspektā.

2. Izņemot 3.-5.punktos paredzēto, pie noteikšanas, vai kopējais subsidēšanas līmenis pārsniedz 5% no preces vērtības, preces vērtība tiek aprēķināta kā saņēmēju firmu66 noieta kopējā vērtība pēdējo 12 mēnešu laikā, par kuru ir pieejami dati par laikaposmu pirms subsīdijas piešķiršanas.

3. Ja subsīdija ir piesaistīta attiecīgās preces ražošanai vai noietam, preces vērtību aprēķina kā saņēmēju firmu noieta kopējā vērtība pēdējo 12 mēnešu laikā, par kuru ir pieejami dati par laikaposmu pirms subsīdijas piešķiršanas67.

4. Ja saņēmēja firma atrodas darbības uzsākšanas posmā, jāuzskata, ka pastāv nopietns kaitējums, ja subsidēšanas kopējais līmenis pārsniedz 15% no ieguldītajiem kopējiem fondiem. Šinī punktā darbības uzsākšanas periods nepārsniegs pirmo ražošanas gadu.68

5. Ja saņēmēja firma atrodas valstī ar inflācijas ietekmētu ekonomiku, preces vērtību aprēķina kā saņēmējas firmas kopējo noietu (vai attiecīgās preces noietu, ja subsīdija ir piesaistīta) iepriekšējā kalendārajā gadā, kas indeksēts ar 12 mēnešos pirms subsīdijas piešķiršanas pieredzēto inflācijas rādītāju.

6. Nosakot kopējo subsidēšanas līmeni dotajā gadā, subsīdijas, kas piešķirtas saskaņā ar dažādām programmām un kuras piešķīrušas dažādas valsts iestādes Dalībvalsts teritorijā, tiek apvienotas.

7. Subsīdijas, kas tiek piešķirtas pirms PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, kuru nestais labums tiek novirzīts ražošanai nākotnē, jāietver kopējā subsidēšanas rādītājā.

8. Subsīdijas, kuras ir tiesiski neapstrīdamas atbilstoši attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem, netiek ietvertas subsīdijas lieluma aprēķināšanā. 

5. pielikums

PROCEDŪRAS INFORMĀCIJAS SAGATAVOŠANAI ATTIECĪBĀ UZ NOPIETNU KAITĒJUMU

1. Visas Dalībvalsts sadarbojas, lai sagatavotu pierādījumus, kurus izskata komisija procedūrās saskaņā ar 7.panta 4.-6.punktiem. Strīdus puses un jebkura attiecīgā trešā valsts Dalībvalsts paziņo SNI, tiklīdz ir sācis darboties 7.panta 4.punkts, atbildīgajai organizācijai par šī nosacījuma administrēšanu tās teritorijā un par procedūrām, kuras jāizmanto, lai ievērotu lūgumus pēc informācijas.

2. Gadījumos, ja lietas tiek nodotas SNI saskaņā ar 7.panta 4.punktu, SNI, pēc attiecīga lūguma, jāsāk procedūru, lai iegūtu šādu informāciju no subsidējošās Dalībvalsts valdības, kas nepieciešama, lai noteiktu subsidēšanas eksistenci un apjomu, subsidēto firmu kopējā noieta vērtību, kā arī informāciju, kas nepieciešama, lai izanalizētu negatīvās sekas, ko radījusi subsidētā prece.69 Šis process var ietvert, ja nepieciešams, jautājumu iesniegšanu subsidējošās Dalībvalsts un sūdzību izvirzošās Dalībvalsts valdībai, lai savāktu informāciju, kā arī noskaidrotu un iegūtu sīkāku informāciju, kāda ir strīdus pušu rīcībā ar notifikācijas procedūru starpniecību, kā tas noteikts VII.nodaļā.70

3. Gadījumā, ja rodas sekas trešo valstu tirgos, strīdus puse var ievākt informāciju, ieskaitot jautājumu uzdošanu trešās puses Dalībvalsts valdībai, kuri ir nepieciešami nelabvēlīgo seku analīzei un citādi nav pieejami no sūdzību sniedzošās Dalībvalsts vai subsidējošās Dalībvalsts. Šī prasība ir jārealizē tā, lai neradītu nepamatotu slogu trešajai Dalībvalstij. Jo sevišķi, no šādas Dalībvalsts netiek sagaidīts, lai tā veiktu tirgus vai cenu analīzi speciāli šim nolūkam. Sniedzamā informācija ir tā, kas jau ir Dalībvalsts rīcībā vai var tikt viegli iegūta (piem., vairums jaunāko statistikas datu, ko attiecīgie statistikas dienesti ir savākuši, bet vēl nav publicējuši, muitas dati par attiecīgo preču importu un to deklarētajām vērtībām u.c.). Tomēr, ja strīdus puse uzņemas veikt detalizētu tirgus analīzi par saviem līdzekļiem, trešās Dalībvalsts iestādēm jāatvieglina šo analīzi veicošās personas vai firmas uzdevumu un jādod tai pieeja informācijai, ko normāli valdība glabā kā konfidenciālu.

4. SNI jānozīmē pārstāvis, kas pilda informācijas apkopošanas atvieglošanas funkciju. Šī pārstāvja vienīgajam uzdevumam jābūt savlaicīgas ātri sekojošai daudzpusējai strīdus izskatīšanai nepieciešamās informācijas attīstīšanai. Jo sevišķi, pārstāvis var ierosināt veidus, kā visefektīvāk lūgt nepieciešamo informāciju un sekmēt pušu sadarbību.

5. Informācijas vākšanas procesam, kas parādīts no 2. līdz 4.punktiem, jābūt pabeigtam 60 dienu laikā kopš lieta tikusi novirzīta uz SNI saskaņā ar 7.panta 4.punktu. Procesa gaitā iegūto informāciju jāiesniedz saskaņā ar X nodaļas nosacījumiem SNI izveidotajai komisijai. Šai informācijai cita starpā jāietver datus par strīdīgās subsīdijas apjomiem (kur tas vajadzīgs, subsidēto firmu noieta kopējo vērtību), subsidētās preces cenām, nesubsidētās preces cenām, citu piegādātāju cenām konkrētajā tirgū, subsidētās preces piegāžu izmaiņām strīdīgajā tirgū un tirgus sadalījuma izmaiņām. Tai tāpat jāietver liecība par atlaidēm, kā arī papildus informācija, kas komisijai šķiet atbilstoša secinājumu izdarīšanai.

6. Ja subsidējošā un/vai trešā Dalībvalsts nesadarbojas informācijas vākšanas procesā, sūdzību iesniegusī Dalībvalsts tās nopietna kaitējuma gadījumu pasniegs, balstoties uz tai pieejamajām liecībām kopā ar subsidējošās un/vai trešās Dalībvalsts nesadarbošanās faktiem un apstākļiem. Ja informācija nav pieejama subsidējošās un/vai trešās Dalībvalsts nesadarbošanās dēļ, komisija var pabeigt protokolu, kā nepieciešams, pamatojoties uz labāko citādi pieejamo informāciju.

7. Gatavojot spriedumu, komisijai jāizdara secinājumi par jebkuras informācijas vākšanas procesā iesaistītās puses nesadarbošanās negatīvo ietekmi.

8. Izšķiroties par labākās pieejamās informācijas vai nelabvēlīgo secinājumu lietošanu, komisijai jāņem vērā saskaņā ar 4.punktu ieceltā SNI pārstāvja viedoklis attiecībā uz jebkuru informācijas pieprasījumu pamatojumu un pušu centieniem kooperatīvi un savlaicīgi atbildēt šiem pieprasījumiem.

9. Informācijas vākšanas procesā nekas nevar ierobežot komisijas iespējas meklēt papildus informāciju, kas šķiet nepieciešama pareizai strīdus atrisināšanai un kas nav tikusi pienācīgi meklēta un izmantota procesa gaitā. Tomēr parasti komisijai nevajadzētu pieprasīt papildus informāciju protokola pabeigšanai, ja šī informācija stiprinātu atsevišķas puses pozīcijas un šīs informācijas neesamība protokolā ir nepamatotas šīs puses nesadarbošanās informācijas vākšanas procesā rezultāts.  

6. pielikums

PROCEDŪRAS IZMEKLĒŠANAI UZ VIETAS SASKAŅĀ AR 12. PANTA 6. PUNKTU

1. Sākot izmeklēšanu, eksportējošās Dalībvalsts valsts iestādes un firmas, uz kurām tas attiecas, jāinformē par nodomu veikt izmeklēšanu uz vietas.

2. Ja izņēmuma kārtā ir nodomāts izmeklēšanas grupā iekļaut nevalstiskos ekspertus, par to jāinformē eksportējošās Dalībvalsts valsts iestādes un firmas. Šādi eksperti ir jāpakļauj efektīvām sankcijām konfidencialitātes režīma pārkāpšanas gadījumā.

3. Detalizētas vienošanās panākšanai ar attiecīgajām firmām eksportējošajā Dalībvalstī pirms vizīte ir galīgi izplānota, vajadzētu būt vispārējai praksei.

4. Tiklīdz vienošanās ar attiecīgajām firmām ir panākta, izmeklēšanas iestādēm jāpaziņo eksportējošajai Dalībvalstij apmeklējamo firmu nosaukumi un adreses un norunātie vizīšu datumi.

5. Apskatāmajām firmām pirms vizītes veikšanas tas savlaicīgi jāpaziņo.

6. Vizītes, lai izskaidrotu jautājumu anketu, būtu veicamas tikai pēc eksportējošās firmas pieprasījuma. Šāda pieprasījuma gadījumā izmeklēšanas iestādes nodod sevi firmas rīcībā; šādu vizīti var veikt tikai ja (a) importējošās Dalībvalsts valsts iestādes par to paziņo apsūdzētās Dalībvalsts valdībai un (b) pēdējā neiebilst pret vizīti.

7. Tā kā uz vietas veiktas izmeklēšanas galvenais mērķis ir pārbaudīt iesniegtās informācijas pareizību vai iegūt tālākas detaļas, to jārealizē pēc atbildes uz anketas jautājumiem, ja vien firma nepiekrīt pretējam un eksportējošās Dalībvalsts valdību izmeklēšanas iestādes ir informējušas par priekšā stāvošo vizīti un tā nav iebildusi; tālāk, tai jābūt vispārējai praksei, ka pirms vizītes attiecīgās firmas tiek informētas par pārbaudāmās informācijas vispārējo dabu un par jebkuru tālāku informāciju, ko vajag sniegt, lai gan tas neizslēdz pieprasījumus uz vietas iegūtās informācijas kontekstā.

8. Eksportējošās Dalībvalsts firmu vai valsts iestāžu uzdotie sekmīgai izmeklēšanai uz vietas būtiskie prasījumi un jautājumi, kad vien iespējams, jāatbild pirms vizītes.  

7. pielikums

JAUNATTĪSTĪBAS DALĪBVALSTIS, KAS MINĒTAS 27. PANTA 2.(A) PUNKTĀ

Jaunattīstības Dalībvalstis, kas nav pakļautas 3.panta 1.(a) punkta nosacījumiem 27.panta 2.(a) punkta izteiksmē ir:

(a) Vismazāk attīstītās valstis, kā tās definējusi ANO, kuras ir PTO Dalībvalstis.

(b) Katra no sekojošām jaunattīstības valstīm, kas ir PTO Dalībvalsts, ir pakļauta citām jaunattīstības Dalībvalstīm pielietotajiem noteikumiem saskaņā ar 27.panta 2.(b) punktu, ja nacionālais kopprodukts uz 1 iedzīvotāju sasniedzis 1000 $ gadā71: Bolīvija, Kamerūna, Kongo, Ziloņkaula Krasts, Dominikānas Republika, Ēģipte, Gana, Gvatemala, Gvijāna, Indija, Indonēzija, Kenija, Maroka, Nikaragva, Nigērija, Pakistāna, Filipīnas, Senegāla, Šrilanka un Zimbabve.

___________________________

1 Atbilstoši GATT 1994 XVI panta nosacījumiem (Piebilde XVI pantam) un šī Līguma Pielikumiem I-III, eksportētas preces atbrīvošana no nodevām vai nodokļiem, kas tiek uzlikti līdzīgām precēm, kad tie domāti iekšzemes patēriņam vai arī šādu nodevu vai nodokļu remisija tādā apmērā, kas nepārsniedz šo nodevu vai nodokļu kopsummu, netiek uzskatīta par subsīdiju.

2 Objektīvi kritēriji vai nosacījumi, kā šeit lietoti, nozīmē kritērijus vai priekšnoteikumus, kuri ir neitrāli, kas nedod priekšroku noteiktiem uzņēmumiem pret citiem, kuri ir ekonomiskas dabas un tiek pielietoti horizontālajā līmenī — tādos rādītājos kā nodarbināto skaits vai uzņēmuma lielums.

3 Šajā sakarā, sevišķi jāņem vērā informācija par biežumu, kādā subsidēšanas pieprasījumi tiek noraidīti vai atbalstīti un šādu lēmumu iemesli.

4 Šis standarts tiek ievērots, ja fakti apliecina, ka subsīdijas piešķiršana, nepadarot to ar likumu noteiktu eksporta veikšanai, patiesībā ir saistīta ar faktisko vai plānoto eksportu vai eksporta peļņu. Pats fakts, ka subsīdija tiek piešķirta eksportējošiem uzņēmumiem, neliek uzskatīt subsīdiju par eksporta subsīdiju šī nosacījuma nozīmē.

5 Pasākumi, kas minēti Pielikumā nr.1 kā tādi, kuri neveido eksporta subsīdijas, nav aizliegti saskaņā ar šo vai kādu citu šī Līguma nosacījumu.

6 Jebkuri šajā pantā minētie termiņi var tikt pagarināti pēc savstarpējās vienošanās.

7 Kā noteikts 24. pantā

8 Ja šajā laikā netiek plānota kārtējā SNI sanāksme, tad tā var tikt sarīkota speciāli šim nolūkam.

9 Šis formulējums nenozīmē, ka tiek pieļauti neproporcionāli pretpasākumi, balstoties uz faktu, ka subsīdijas, kuras tiek apskatītas saskaņā ar šiem nosacījumiem, ir aizliegtas.

10 Šis formulējums nenozīmē, ka tiek pieļauti neproporcionāli pretpasākumi, balstoties uz faktu, ka subsīdijas, kuras tiek apskatītas saskaņā ar šiem nosacījumiem, ir aizliegtas

11 Termins "kaitējums iekšzemes rūpniecībai" šeit tiek lietots tajā pašā nozīmē kā V nodaļā.

12 Termins "anulēšana vai samazināšana" šajā Līgumā tiek lietots tādā pat nozīmē, kā attiecīgajos GATT 1994 nosacījumos, un šādas anulēšanas vai samazināšanas pastāvēšanas fakts tiek noteikts atbilstoši minēto nosacījumu pielietošanas praksei

13 Termins "nopietns kaitējums otras Dalībvalsts interesēm" šajā Līgumā tiek lietots tādā pat nozīmē, kā GATT 1994 XVI panta 1.punktā, un ietver nopietnu kaitējumu draudus.

14 Kopējā subsidēšana pēc preces vērtības tiek aprēķināta atbilstoši IV pielikuma nosacījumiem

15 Tā kā tiek pieņemts, ka civilie gaisa kuģi būs pakļauti specifiskiem daudzpusējiem noteikumiem, šajā apakšpunktā minētais ierobežojums nav spēkā attiecībā uz civilajiem gaisa kuģiem

16 Dalībvalsts atzīst, ka, ja uz kompensāciju balstīta finansēšana pasažieru gaisa kuģu programmai, netiek pilnībā atmaksāta tādēļ, ka faktiskais pārdošanas apjoms ir zemāks par prognozēto pārdošanu, tas šis fakts pats par sevi nerada nopietnu kaitējumu šī apakšpunkta izpratnē

17 Ja citi īpaši daudzpusēji noteikumi neregulē tirdzniecību ar strīdīgo produktu vai preci

18Fakts, ka šajā punktā notiek atsaukšanās uz noteiktiem apstākļiem, pats par sevi nepiešķir tiem juridisku statusu ne GATT 1994, ne šī Līguma izteiksmē. Šie apstākļi nedrīkst būt izolēti, īslaicīgi vai kā citādi maznozīmīgi

19 Ja notikums, kā sakarā tiek sniegta prasība, saistīts ar subsīdiju, kas uzskatāma par nopietnu kaitējumu 6.panta 1.punkta izpratnē, pieejamie pierādījumi par nopietnu kaitējumu var aprobežoties ar pieejamiem pierādījumiem par to ka 6.panta 1.punkta kritēriji ir izpildīti.

20 Jebkurus šajā pantā minētos termiņus var pagarināt pēc savstarpējas vienošanās.

21 Ja šajā laikā netiek plānota kārtējā SNI sanāksme, tad tā var tikt sarīkota speciāli šim nolūkam.

22 Ja SNI sanāksme nav ieplānota šajā laikā, tā tiek sarīkota speciāli šajā nolūkā

23 Tiek atzīts, ka Dalībvalstu valdības sniedz atbalstu dažādiem nolūkiem un, pats fakts, ka šāda palīdzība var netikt kvalificēta kā tiesiski neapstrīdama saskaņā ar šī panta nosacījumiem, pats par sevi neierobežo Dalībvalstu iespējas sniegt šādu palīdzību

24Tā kā tiek pieņemts, ka civilie gaisa kuģi būs pakļauti speciāliem daudzpusējiem nolīgumiem, šī apakšpunkta nosacījumi neattiecas uz šo preci.

25 Ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, Subsīdiju un kompensācijas pasākumu komitejai, kuras izveidi paredz 24.pants (šajā Līgumā saukta "komiteja"), jāpārskata 2.(a) apakšpunkta nosacījumu darbību, lai veiktu visus, šo nosacījumu darbību uzlabojošos grozījumus. Izvērtējot iespējamos grozījumus, Komitejai jāpārskata šajā apakšpunktā noteiktās kategoriju definīcijas, ņemot vērā Dalībvalstu pieredzi izpētes programmu pielietošanā un darbību citās attiecīgajās starptautiskajās institūcijās

26 Šī Līguma nosacījumi neattiecas uz fundamentālu izpētes darbību, ko patstāvīgi veic augstākās mācību vai pētniecības iestādes. Termins "fundamentāla izpēte" nozīmē vispārējo zinātnisko un tehnisko zināšanu paplašināšanu, kas nav saistītas ar industriāliem vai komerciāliem mērķiem

27 Šajā apakšpunktā tiesiski neapstrīdamas palīdzības pieļaujamie apjomi, uz ko tiek izdarīta atsauce šinī apakšpunktā, tiek noteikti, balstoties uz kopējām pastāvošajām izmaksām, kas radušās konkrētā projekta laikā

28 Termins "industriālā pētniecība" nozīmē plānotu pētniecību vai kritisku izpēti ar mērķi iegūt jaunas zināšanas, kuras var būt noderīgas, attīstot jaunus produktus, jaunas ražošanas tehnoloģijas vai pakalpojumus, vai arī ieviešot nozīmīgus uzlabojumus esošajiem produktiem, tehnoloģijām vai pakalpojumiem

29 Termins "pirmskonkurences darbība" nozīmē industriālās izpētes secinājumu ietveršanu plānā, uzmetumā vai projektā, lai radītu jaunus, pārveidotus jeb uzlabotus produktus, ražošanas tehnoloģijas vai pakalpojumus pārdošanai vai lietošanai, ieskaitot pirmā prototipa radīšanu, kas varētu netikt komerciāli izmantots. Tas tālāk varētu ietvert preču, tehnoloģiju vai pakalpojumu konceptuālo formulējumu un dizainu, alternatīvas un paraugdemonstrējumu vai vadības projektus, ar nosacījumu, ka tie netiek izmantoti ražošanai vai komerciālai lietošanai. Tas neietver parastas vai periodiskas izmaiņas esošajās precēs, ražošanas līnijās, ražošanas tehnoloģijās, pakalpojumos un citās operācijās, pat ja šīs izmaiņas var radīt uzlabojumus.

30 Programmu gadījumā, kuras skar industriālo izpēti un pirmskonkurences darbības attīstīšanu, pieļaujamais tiesiski neapstrīdamas palīdzības apjoms nepārsniedz parasto vidējo tiesiski neapstrīdamas palīdzības pieļaujamības apjomu, kas attiecas uz augstāk minētajām divām kategorijām, aprēķinātu uz šī apakšpunkta (i)-(v) daļās norādīto objektu attaisnotām izmaksām

31 Vispārējā reģionālās attīstības shēma" nozīmē, ka reģionālās subsīdiju programmas ir iekšēji savietotas un vispārpiemērojamās reģionālās attīstības politikas sastāvnodaļa un ka reģionālās attīstības subsīdijas netiek piešķirtas izolētos ģeogrāfiskos punktos, kuriem nav, vai faktiski nav ietekme uz reģiona attīstību

32 "Neitrāli un objektīvi kritēriji" nozīmē kritērijus, kas nedod priekšrocība noteiktiem reģioniem papildus tam, kas uzskatāms par piemērotu būtisku reģionālu atšķirību likvidēšanai vai mazināšanai reģionālās attīstības politikas ietvaros. Šajā nolūkā reģionālajās subsīdiju programmās jāiekļauj katram subsidētajam projektam sniedzamās palīdzības apmēru limiti. Šie limiti jādiferencē atbilstoši dažādiem pabalstāmo reģionu attīstības līmeņiem un jānosaka investīciju vai darba vietu radīšanas izmaksu izteiksmē. Šo limitu ietvaros palīdzības sadalei jābūt pietiekoši plašai un vienmērīgai, lai novērstu lielu pārsvaru subsīdijas izmantošanā vai subsīdijas piešķiršanu neproporcionāli lielos apmēros atsevišķiem uzņēmumiem, kā tas paredzēts 2.pantā.

33 Termins "esošās ražotnes" nozīmē tās ražotnes, kuras darbojušās vismaz divus gadus pirms jauno vides aizsardzības prasību ieviešanas

34 Tiek atzīts, ka šajā ziņojumu sniegšanā netiek prasīta konfidenciāla informācija, ieskaitot konfidenciālu biznesa informāciju.

35 II vai III nodaļas nosacījumus var attiecināt paralēli V nodaļas nosacījumiem; tomēr, ievērojot kādas noteiktas subsīdijas sekas importējošās Dalībvalsts iekšzemes tirgū, jābūt pieejamai tikai vienai kompensācijas formai (kompensācijas nodeva, ja ir izpildītas V nodaļas prasības, jeb kāds no 4. vai 7.pantā minētajiem pretpasākumiem). Nevar attiecināt III un IV nodaļas nosacījumus attiecībā uz IV nodaļā noteiktajiem pasākumiem, kurus uzskata par tiesiski neapstrīdamiem. Tomēr, pasākumi, kuri minēti 8.panta 1.(a) punktā, var tikt izmeklēti, lai noteiktu, vai tie ir vai nav specifiski 2.panta izpratnē. Bez tam, 8.panta 2.punktā minētās subsīdijas gadījumā, kas sniegta programmai, par kuru nav paziņots atbilstoši 8.panta 3.punktam, var atsaukties uz III vai V nodaļas nosacījumiem, bet šāda subsīdija tiek uzskatīta kā tiesiski neapstrīdama, ja tiek konstatēts, ka tā atbilst 8.panta 2.punktā noteiktajiem standartiem.

36 Termins "kompensācijas nodeva" nozīmē īpašu nodevu, kas tiek ievākta kā pretpasākums jebkurai subsīdijai, tieši vai netieši piemērotai jebkuras preces ražošanai vai eksportam, kā noteikts GATT 1994 Vl panta 3. paragrāfā.

37 Termins "uzsākta" šeit lietots, apzīmējot procedūras darbību, ar kuru Dalībvalsts formāli sāk 11.pantā paredzēto izmeklēšanu.

38 Sadrumstalotu ražošanas nozaru gadījumā, kurās iesaistīts sevišķi liels nodarbināto skaits, valsts iestādes var noteikt atbalstu un opozīciju, izmantojot statistiski derīgas piemēru tehnoloģijas

39 Dalībvalstis apzinās, ka noteiktu Dalībvalstu teritorijā, līdzīgās preces iekšzemes ražotāju darbinieki vai šo darbinieku pārstāvji var iesniegt vai atbalstīt iesniegumu par izmeklēšanu saskaņā ar 1.punktu

40 Kā vispārpieņemts likums, termiņš eksportētājiem tiek skaitīts no aptaujas jautājumu saņemšanas dienas, tas ir, kā uzskatīts, vienu nedēļu no tās dienas, kad tie tika nosūtīti respondentam vai nodoti attiecīgajiem eksportējošās Dalībvalsts diplomātiskajiem pārstāvjiem, vai PTO Dalībvalsts atsevišķas muitas teritorijas gadījumā, oficiālam eksportējošās teritorijas pārstāvim.

41 Ar to saprotot, ka, ja ietverto eksportētāju skaits ir sevišķi liels, iesnieguma pilnu tekstu nepieciešams iesniegt tikai eksportējošās Dalībvalsts varas institūcijām vai attiecīgajai tirdzniecības asociācijai, kurai tad jānosūta kopijas attiecīgajiem eksportētājiem

42 Dalībvalstis apzinās, ka noteiktu Dalībvalstu teritorijā, šāda izpaušana atbilstoši sīki reglamentētai aizsardzības kārtībai var tikt pieprasīta

43 Dalībvalstis vienojas, ka lūgumi par konfidencialitāti netiek noraidīti šķīrējtiesas ceļā. Dalībvalstis tālāk vienojas, ka izmeklēšanas institūcija var pieprasīt atteikties no konfidencialitātes, vienīgi attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar lietas izskatīšanu

44 Īpaši svarīgi saskaņā ar šī panta nosacījumiem ir nodrošināt to, ka netiek pieņemts apstiprinošs pagaidu vai galīgais lēmums, kamēr nav dotas saprātīgas iespējas konsultāciju noturēšanai. Šādas konsultācijas var būt par pamatu procesam saskaņā ar II, III vai X Nodaļas nosacījumiem.

45 Saskaņā ar šo Līgumu termins "kaitējums", ja vien citādi netiek precizēts, nozīmē materiālu kaitējumu iekšzemes ražošanai, iespējamo materiālo kaitējumu iekšzemes ražošanai vai tai piederoša uzņēmuma materiālu kavēšanu, un tiek skaidrots atbilstoši šī panta nosacījumiem

46 Visā šajā Līgumā termins "līdzīgā prece" ("produit similaire") tiek interpretēts kā tāds, kas nozīmē preci, kura ir identiska, t.i. visādā ziņā līdzīga precei, kura tiek izskatīta, vai arī, iztrūkstot tieši šādai precei, kāda cita prece, kurai, lai arī tā nav līdzīga visos rādītājos, piemīt apskatāmo preci atgādinošas īpašības

47 Kā noteikts 2.un 4.punktos

48 Šajā punktā tiek pieņemts, ka ražotāji ir saistīti ar eksportētājiem vai importētājiem tikai, ja a) viens no tiem tieši vai netieši kontrolē otru; vai b) abus tieši vai netieši kontrolē trešā persona; vai c) kopā tie tieši vai netieši kontrolē trešo personu, ar nosacījumu, ka ir pamats uzskatīt vai turēt aizdomās, ka saistības sekas ir tādas, kas liek attiecīgajam ražotājam uzvesties atšķirīgi no ārpus šādām attiecībām stāvošiem ražotājiem. Šajā punktā jāpieņem, ka par tādu, kas kontrolē otru, var uzskatīt ražotāju, kas juridiski vai pēc sava amata spēj ierobežot vai vadīt otru.

49 Vārds "var" netiek interpretēts kā tāds, kas atļauj vienlaicīgi turpināt lietas izskatīšanu īstenojot saistības, izņemot kā tas paredzēts 4.punktā.

50 Šinī punktā termins "iekšzemes ieinteresētās puses" ietver patērētājus un izmeklēšanai pakļautās importētās preces rūpnieciskos izmantotājus

51 Šajā Līgumā "uzlikt" nozīmē fiksētu vai galēju likumīgo nodevas vai nodokļa noteikšanu vai ievākšanu

52 Ja kompensācijas nodevas apjoms tiek noteikts ar atpakaļejošu datumu, spriedums nesenākajā noteikšanas procesā par to, ka nekādu nodevu nedrīkst uzlikt, pats par sevi nepieprasa varas institūcijām atcelt galīgo nodevu

53 Ja valsts iestādes sniedz informāciju un paskaidrojumus par šo pantu atsevišķā ziņojumā, tām jānodrošina, ka šāds ziņojums ir gatavs nodošanai atklātībai

54 Komiteja izveido Darba grupu, lai pārbaudītu aptaujas saturu un formu, kā tas ir BISD 9S/193-194

55 Jaunattīstības Dalībvalstīm, kas nepiemēro eksporta subsīdijas PTO Līguma spēkā stāšanās datumā, šis paragrāfs jāpiemēro par pamatu ņemot 1986. gadā piešķirto eksporta subsīdiju līmeni.

56 Šis punkts nav radīts ar mērķi pārtraukt darbību saskaņā ar citiem attiecīgajiem atbilstošajiem GATT 1994 nosacījumiem

57 Termins "komerciāli pieejams" nozīmē, ka izvēle starp iekšzemes un importētajām precēm ir neierobežota un ir atkarīga tikai no komerciāliem apsvērumiem

58 Šajā Līgumā:

Termins "tiešie nodokļi" nozīmē algu, peļņas, kredītprocentu, īres, kompensācijas un visu citu ienākumu veidu nodokļus un nekustamā īpašuma nodokļus.

Termins "importa nodevas" nozīmē tarifus, nodevas un citus naudas maksājumus, kas nav nekur citur uzskaitīti šajā piezīmē, kas tiek uzlikti importam;

Termins "netiešie nodokļi" nozīmē noieta, akcīzes, apgrozījuma, pievienotās vērtības, īpašo tiesību, zīmoga, pārveduma, inventāra un iekārtu nodokļi, robežu nodokļi un visi nodokļi, izņemot tiešos nodokļus un importa nodevas.

"Sākuma posma" netiešie nodokļi ir tie, kas tiek uzlikti precēm vai pakalpojumiem, kas izmantoti tieši vai netieši konkrētā produkta izgatavošanā.

"Kumulatīvie" netiešie nodokļi ir daudzposmu nodokļi, kas tiek uzlikti, kad nav mehānisma pēctecīgai nodokļa kreditēšanai, ja preces vai pakalpojumi, kas pakļauti nodoklim vienā ražošanas posmā tiek izmantoti turpmākajā ražošanas posmā.

Nodokļu "remisija" ietver nodokļu atmaksu vai atlaidi.

"Remisija vai atvilkšana" ietver pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu vai importa nodevu atlaides

59 Dalībvalstis atzīst, ka atlikšanām nav jāsummējas eksporta subsīdijā, ja, piemēram tiek iekasētas atbilstošās procentu nodevas. Dalībvalstis atkārtoti apstiprina principu, ka preču cenām operācijās starp eksportējošiem uzņēmumiem un zem to kontroles vai kopējas kontroles esošajiem ārzemju pircējiem, nodokļu aspektā jābūt cenām, kuras tiek uzliktas blakus esošiem neatkarīgiem uzņēmumiem. Jebkura Dalībvalsts var vērst otras Dalībvalsts uzmanību uz administratīvo vai citu praksi, kas varētu būt pretrunā ar šo principu un, kas rada ievērojamu tiešo nodokļu ietaupījumu eksporta operācijās. Šādos gadījumos Dalībvalstīm parasti jāmēģina atrisināt savas atšķirības, izmantojot esošo divpusējo nodokļu līgumu iespējas vai citas īpašus starptautiskus mehānismus, nekaitējot Dalībvalstu tiesībām un saistībām saskaņā ar GATT 1994, ieskaitot konsultāciju tiesības, par ko runāts iepriekšējā teikumā.

Punkts (e) nav radīts ar mērķi ierobežot Dalībvalsti veikt pasākumus, lai izvairītos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem ārvalstu izcelsmes ienākumiem, ko nopelna tās uzņēmumi vai citas Dalībvalsts uzņēmumi.

60 skat. 58. piezīmi

61 skat. 58 piezīmi

62 Punkts h) nav spēkā uz pievienotās vērtības nodokļu sistēmām un nodokļu robežu pielāgošanas tā vietā; pievienotās vērtības nodokļu pārmērīgi atvieglojumi ir īpaši apskatīti g) punktā

63 skat 58. piezīmi

64 Ieguldījumi, kas patērēti ražošanas procesā, ir ieguldījumi, kas tiek fiziski iesaistīti, enerģija, degviela un nafta, ko izmanto ražošanas procesā un katalizatori, kuri tiek patērēti to izmantošanas gaitā, lai iegūtu eksporta preci

65 Jāpanāk izpratne starp Dalībvalstīm, ja tas nepieciešams, par jautājumiem, kuri netiek precizēti šajā Pielikumā vai kuriem nepieciešama turpmāka precizēšana saskaņā ar 6.panta 1.(a) punktu.

66 Saņēmēja firma ir firma subsidējošās Dalībvalsts teritorijā

67 Ar nodokļiem saistīto subsīdiju gadījumā preces vērtība tiek aprēķināta kā saņēmējas firmas noieta kopējā vērtība tajā finansu gadā, kad ticis iegūts ar nodokļiem saistīts atvieglojums

68 Darbības uzsākšanas situācijas ietver gadījumus, kur finansu saistības preces izgatavošanai vai ražotņu būvei, lai ražotu preces, kuras izmanto piešķirtās subsīdijas, pat ja ražošana vēl nav sākta.

69 Gadījumos, kad neparādās nopietna kaitējuma eksistence

70 SNI veiktajā informācijas vākšanas procesā jāņem vērā vajadzība aizsargāt informāciju, kam ir konfidenciāls raksturs, vai kura ir tikusi sniegta uz konfidencialitātes pamatiem no jebkuras procesā iesaistītās Dalībvalsts puses

71 Jaunattīstības Dalībvalstu iekļaušana (b) punkta sarakstā ir balstīta uz pēdējiem Pasaules Bankas datiem par nacionālo kopproduktu uz 1 iedzīvotāju

VIENOŠANĀS
par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem

Dalībvalstis,

ievērodamas Dalībvalstu galveno mērķi uzlabot un stiprināt starptautisko tirdzniecības sistēmu, kas pamatota uz GATT 1994;

atzīdamas nepieciešamību noskaidrot un nostiprināt GATT 1994 disciplīnas, un īpaši tās, kas atrodamas tās XIX pantā ("Ārkārtas darbība attiecībā uz noteiktu preču importu"), atkārtoti noteikt daudzpusēju iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu kontroli un novērst pasākumus, kas nepieļauj šādu kontroli;

atzīdamas strukturālā pielāgojuma nozīmi un nepieciešamību veicināt un nevis ierobežot konkurenci starptautiskajā tirgū; un

tālāk atzīdamas, ka šiem nolūkiem ir nepieciešams visaptverošs līgums, kas būtu piemērojams visām Dalībvalstīm, pamatots uz GATT 1994 galvenajiem principiem;

Ar šo vienojas par sekojošo:

1. pants

Vispārējais nosacījums

Šis Līgums nosaka noteikumus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanai, ar kuriem saprot tos pasākumus, ko paredz GATT 1994 XIX pants.

2. pants

Nosacījumi

1. Dalībvalsts1 var piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus precei, tikai tad, ja šī Dalībvalsts ir noteikusi, atbilstoši zemāk noteiktajiem nosacījumiem, ka šāda prece tiek ievesta tās teritorijā tādos palielinātos daudzumos, absolūtos vai relatīvos attiecībā pret iekšzemes ražošanu, un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanai, kura ražo līdzīgas vai tieši konkurētspējīgas preces.

2. Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi tiek piemēroti precei, kas tiek importēta neatkarīgi no tās importēšanas avota.

3. pants

Izmeklēšana

1. Dalībvalsts var piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu tikai pēc izmeklēšanas, ko veikušas šīs Dalībvalstis kompetentas institūcijas, atbilstoši iepriekš noteiktajām procedūrām un publiskā veidā, saskaņā ar GATT 1994 X pantu. Šī izmeklēšana ietver saprātīgu publisku paziņojumu visām ieinteresētajām pusēm un atklātu izskatīšanu vai citus atbilstošus pasākumus, kur importētāji, eksportētāji un citas ieinteresētās puses varētu sniegt pierādījumus un paust savus viedokļus, ieskaitot iespēju atbildēt uz citu pušu jautājumiem un paust savus uzskatus, cita starpā, vai iekšējā tirgus aizsardzības līdzekļa piemērošana ir sabiedrības interesēs. Kompetentas iestādes publicē ziņojumu, kas atspoguļo to spriedumus un pamatotus secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz visiem faktoloģiskajiem un tiesiskajiem jautājumiem.

2. Pret jebkuru informāciju, kura pēc būtības ir konfidenciāla, vai, kura ir sniegta kā konfidenciāla, attiecīgi to pamatojot, kompetentās institūcijas izturas kā pret konfidenciālu. Šāda informācija netiek izpausta bez tās iesniedzējas puses atļaujas. Puses, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, var tikt lūgtas sagatavot tās nekonfidenciālu kopsavilkumu, vai, ja šādas puses norāda, ka šādu informāciju nav iespējams apkopot, jānorāda iemesli, kādēļ nav iespējams iesniegt kopsavilkumu. Tomēr, ja kompetentas institūcijas konstatē, ka lūgums pēc konfidencialitātes nav pamatots un, ja attiecīgā puse vai nu nevēlas darīt informāciju atklātībai vai pilnvarot tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma veidā, varas institūcijas var neņemt vērā šādu informāciju, ja vien nav iespējams pierādīt, izmantojot attiecīgus avotus, ka iesniegtā informācija ir patiesa.

4. pants

Nopietna kaitējuma vai tā draudu noteikšana

1. Šī Līguma nolūkiem:

(a) "nopietns kaitējums" tiek saprasts kā tāds, kas nozīmē nozīmīgu vispārēju stāvokļa pasliktināšanos iekšzemes ražošanā;

(b) "nopietna kaitējuma draudi" tiek saprasti kā tādi, kas nozīmē nopietnu kaitējumu, kas ir neizbēgams, atbilstoši 2.punkta nosacījumiem. Nopietna kaitējuma draudu noteikšanu tiek balstīta uz faktiem un nevis tikai uz apgalvojumu, minējumu vai vāju iespējamību; un

(c) nosakot kaitējumu vai tā draudus, "iekšzemes ražošana" tiek saprasta kā tāda, kas nozīmē līdzīgo preču vai konkurētspējīgo preču ražotājus kā vienotu veselumu, kuri darbojas Dalībvalsts teritorijā, vai tos, kuru kopējā līdzīgo vai konkurētspējīgo preču produkcijas izlaide sastāda kopējās šo preču iekšzemes ražošanas lielāko daļu.

2. (a) Izmeklēšanā, lai noteiktu, vai importa pieaugums ir radījis vai var radīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanai saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem, kompetentās institūcijas novērtē visus atbilstošos objektīvos un skaitliskās izteiksmes faktorus, kam ir ietekme uz stāvokli šajā ražošanā, īpaši, attiecīgās preces importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, iekšzemes tirgus daļu, kuru pieaugošais imports ir atņēmis iekšzemes ražotājiem, izmaiņas tirdzniecības apjomos, ražošanā, ražīgumā, jaudu izmantošanā, peļņu un zaudējumus, un nodarbinātību.

(b) Lēmums, kas minēts a) apakšpunktā netiek pieņemts, ja vien šī izmeklēšana neparāda, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, ka pastāv cēloņsakarība starp attiecīgās preces importa pieaugumu un tā izraisīto kaitējumu vai kaitējuma draudiem. Ja citi faktori, izņemot importa pieaugumu, rada kaitējumu iekšzemes ražošanai tajā pašā laikā, šāds kaitējums netiek saistīts ar importa pieaugumu.

(c) Kompetentas institūcijas nekavējoties publicē, atbilstoši 3.panta nosacījumiem, izmeklēšanā esošās lietas detalizētu analīzi, kā arī parāda izpētīto faktoru atbilstību.

5. pants

Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošana

1. Dalībvalsts piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un nodrošinātu pielāgojumu. Ja tiek izmantots kvantitatīvais ierobežojums, šāds pasākumus nesamazina importa apjomu zem nesenā līmeņa, kas ir vidējais imports pēdējo trīs gadu laikā, attiecībā par kuru ir pieejami statistikas dati, ja vien netiek dots skaidrs pamatojums tam, ka atšķirīgs apjoms ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu. Dalībvalstīm vajadzētu izvēlēties pasākumus, kas būtu vispiemērotākie šādu mērķu sasniegšanai.

2. (a) Gadījumos, kad piegādātājām valstīm tiek piešķirta kvota, Dalībvalsts, kura piemēro ierobežojumus, var censties panākt vienošanos attiecībā uz kvotu daļu piešķiršanu visām citām Dalībvalstīm, kurām ir būtiska interese, piegādājot attiecīgo preci. Gadījumos, kad šī metode nav saprātīgi izmantojama, attiecīgā Dalībvalsts piešķir Dalībvalstīm, kurām ir būtiska interese preču daļu piegādē preces importa kopējā daudzuma vai vērtības proporcijās, ko piegādājušas Dalībvalstis iepriekšējā atskaites periodā, pienācīgi jāņem vērā faktori, kuri varētu būt ietekmējuši vai varētu ietekmēt tirdzniecību ar preci.

(b) Dalībvalsts var atkāpties no a) apakšpunkta nosacījumiem, ar nosacījumu, ka konsultācijas saskaņā ar 12.panta 3.punktu tiek noturētas Iekšējā tirgus aizsardzības komitejas aizgādībā, ko paredz 13.panta 3.punkts un, ka Komitejai tiek skaidri nodemonstrēts, ka

(i) imports no noteiktām Dalībvalstīm ir pieaudzis neproporcionāli attiecībā uz kopējo attiecīgās preces importa pieaugumu pārskata periodā,

(ii) atkāpšanās iemesli no a) apakšpunkta ir attaisnoti, un

(iii) šādas atkāpšanās apstākļi ir vienlīdzīgi visiem attiecīgās preces piegādātājiem. Jebkura šāda pasākuma ilgums netiek pagarināts ilgāk par sākotnējo termiņu saskaņā ar 7.panta 1.punktu. Augstāk minētā atkāpšanās nav atļauta nopietna kaitējuma draudu gadījumā.

6. pants

Pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi

Kritiskos apstākļos, kur aizkavēšana varētu radīt postījumu, kuru būtu grūti izlabot, Dalībvalsts var izmantot pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu atbilstoši pagaidu lēmumam, ka ir skaidri pierādījumi, ka pieaugošais imports ir radījis vai draud radīt nopietnu kaitējumu. Pagaidu pasākuma ilgums nepārsniedz 200 dienas, kura laikā tiek pildīti 2.-7.pantiem un 12.pantam atbilstošie nosacījumi. Šādiem pasākumiem ir jāizpaužas kā paaugstinātiem tarifiem, kas nekavējoties jāatmaksā, ja turpmākajā izmeklēšanā, kas minēta 4.panta 2.punktā neatklājas, ka pieaugošais imports ir radījis vai draud radīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanai. Jebkura šāda pagaidu pasākuma ilgums tiek skaitīts kā daļa no sākuma termiņa un jebkura pagarinājuma, kas minēti 7.panta 1.,2. un 3.punktā.

7. pants

Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ilgums un pārskats

1. Dalībvalsts piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus tikai uz tik ilgu laiku, cik var būt nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un nodrošinātu pielāgošanos. Šis laiks nepārsniedz četrus gadus, ja vien tas netiek pagarināts saskaņā ar 2.punktu.

2. Termiņš, kas minēts 1.punktā, var tikt pagarināts, ar nosacījumu, ka kompetentas importējošās Dalībvalsts varas institūcijas ir nolēmušas, atbilstoši 2., 3., 4. un 5.pantos noteiktajām procedūrām, ka iekšējā tirgus aizsardzības pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu, un ir pierādījumi, ka ražošana pielāgojas, un, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti 8. un 12.pantiem atbilstošie nosacījumi.

3. Kopējais iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanas laiks, ieskaitot jebkura pagaidu pasākuma piemērošanu, sākuma piemērošanas ilgumu un tā pagarinājumu, nepārsniedz astoņus gadus.

4. Lai nodrošinātu pielāgošanos situācijā, ja iecerētais iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma ilgums, kā paziņots atbilstoši 12.panta 1.punktam, ir ilgāks par vienu gadu, Dalībvalsts, kura piemēro pasākumu, pakāpeniski to liberalizē regulāros intervālos piemērošanas laikā. Ja pasākuma ilgums pārsniedz trīs gadus, Dalībvalsts, kura piemēro šādu pasākumu, pārskata situāciju ne vēlāk kā pasākuma vidus posmā un, ja nepieciešams, atceļ to vai palielina liberalizācijas tempu. Pasākums, kas tiek pagarināts saskaņā ar 2.punktu, nav vairāk ierobežojošs, kā tas bija sākuma perioda beigās, un to jāturpina liberalizēt.

5. Neviens iekšējā tirgus aizsardzības pasākums netiek piemērots vēlreiz attiecībā uz preces importu, kura bijusi pakļauta šādam pasākumam, kas veikts pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, uz laika posmu, kas vienāds ar to, kurā šāds pasākums iepriekš ticis piemērots, ar nosacījumu, ka nepiemērošanas laika posms ir vismaz divi gadi.

6. Neskatoties uz 5.punkta nosacījumiem, iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ar 180 dienu ilgumu vai mazāk, var atkārtoti piemērot preces importam, ja:

(a) vismaz viens gads ir pagājis kopš iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma ieviešanas tās preces importam; un

(b) šāds iekšējā tirgus aizsardzības pasākums nav ticis piemērots tai pašai precei vairāk kā divas reizes piecu gadu laikā tieši pirms šī pasākuma ieviešanas brīža.

8. pants

Koncesiju apjoms un citas saistības

1. Dalībvalsts, kura ierosina piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu vai cenšas pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, cenšas uzturēt būtiski līdzvērtīgu koncesiju apjomu un citas savas saistības, kuras pastāv saskaņā ar GATT 1994 attiecībās starp to un eksportējošajām Dalībvalstīm, kuras varētu ietekmēt šāds pasākums, atbilstoši 12.panta 3.punkta nosacījumiem. Lai sasniegtu šo mērķi, attiecīgās Dalībvalstis var vienoties par jebkuru atbilstošu tirdzniecības kompensācijas pasākumu attiecībā uz pasākuma negatīvajām sekām to tirdzniecībai.

2. Ja konsultācijās saskaņā ar 12.panta 3.punktu nav panākta nekāda vienošanās 30 dienu laikā, tad cietušās eksportējošās Dalībvalstis ir tiesīgas, ne vēlāk kā 90 dienas pēc pasākuma piemērošanas, pārtraukt, pēc 30 dienu termiņa izbeigšanās no dienas, kad Preču tirdzniecības padome saņēmusi rakstisku paziņojumu par apturēšanu, piemērot būtiski līdzvērtīgas koncesijas vai citas saistības saskaņā ar GATT 1994, attiecībā uz tās Dalībvalsts tirdzniecību, kura piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, pret kura pārtraukšanu Preču tirdzniecības padome neizturas noraidoši.

3. Pārtraukšanas tiesības, kas minētas 2.punktā, netiek izmantotas pirmajos trīs gados, kad iekšējā tirgus aizsardzības pasākums darbojas, ar nosacījumu, ka iekšējā tirgus aizsardzības pasākums ir veikts importa absolūta pieauguma rezultātā un ka šāds pasākums atbilst šī Līguma nosacījumiem.

9. pants

Jaunattīstības valstu Dalībvalstis

1. Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi netiek piemēroti attiecībā uz preci, kuras izcelsme ir jaunattīstības valsts dalībvalsts, ja vien tās attiecīgās preces importa daļa importējošajā Dalībvalstī nepārsniedz 3%, ar nosacījumu, ka jaunattīstības valstu Dalībvalstis ar mazāk nekā 3% importa daļu kopā sastāda ne vairāk kā 9% attiecīgās preces kopējā importa.2

2. Jaunattīstības valsts Dalībvalstij ir tiesības pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma termiņu uz laiku līdz diviem gadiem pēc maksimālā termiņa, kas paredzēts 7.panta 3.punktā. Neskatoties uz 7.panta 5.punkta nosacījumiem, jaunattīstības valsts Dalībvalstij ir tiesības atkārtoti piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu attiecībā uz preces importu, kura bijusi pakļauta šādam pasākumam, kas veikts pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, pēc laika posma, kas vienāds pusei no tā laika posma, kura laikā šāds pasākums iepriekš ticis piemērots, ar nosacījumu, ka nepiemērošanas laika posms ir vismaz divi gadi.

10. pants

Pirms-XIX panta pieņemšanas eksistējušie pasākumi

Dalībvalstis izbeidz visus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, kas veikti atbilstoši GATT 1947 XIX pantam, kas pastāvēja PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī ne vēlāk kā astoņus gadus pēc brīža, kad tie pirmo reizi tika piemēroti vai piecus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, tajā no abiem termiņiem, kas pienāk vēlāk.

11. pants

Noteiktu pasākumu aizliegšana un atcelšana

1. (a) Dalībvalsts neveic vai necenšas veikt jebkuru ārkārtas darbību attiecībā uz atsevišķu preču importu, kā noteikts GATT 1947 XIX pantā, ja vien šāda darbība neatbilst šī panta nosacījumiem, kas piemērota atbilstoši šim Līgumam.

(b) Turklāt, Dalībvalsts necenšas veikt, neveic vai neuztur nekādus patvarīgus eksporta ierobežojumus, organizētus marketinga pasākumus vai kādus citus līdzīgus pasākumus attiecībā uz eksportu vai importu.3,4 Tie ietver darbību, ko veic viena Dalībvalsts, kā arī darbību saskaņā ar līgumiem, vienošanām un nolīgumiem, kuru puses ir divas vai vairākas Dalībvalstis. Jebkurš šāds pasākums, kas ir spēkā PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī, ir jāsaskaņo ar šo Līgumu vai pakāpeniski jāsamazina atbilstoši 2.punktam.

(c) Šis Līgums nav spēkā attiecībā uz pasākumiem, kurus Dalībvalsts cenšas veikt, ir veikusi vai uzturējusi atbilstoši GATT 1994 nosacījumiem, izņemot XIX panta, un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumiem Pielikumā 1A, izņemot šī Līguma, vai atbilstoši protokoliem un līgumiem vai vienošanām, kas noslēgtas GATT 1994 ietvaros.

2. Pasākumu pakāpeniska samazināšana, kas minēta 1.(b) punktā, tiek veikta atbilstoši grafikiem, kurus attiecīgās Dalībvalstis iesniedz Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai ne vēlāk kā 180 dienas pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža. Šie grafiki paredz visus pasākumus, kas minēti 1.punktā, kas jāsamazina vai jāpadara atbilstošus šim Līgumam termiņā, kas nepārsniedz četrus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, kas pakļauti ne vairāk kā vienam specifiskam pasākumam uz vienu importējošo Dalībvalsti5, kura ilgums nepārsniedz 1999.gada 31.decembri. Par jebkuru šādu izņēmumu var abpusēji vienoties Dalībvalstu starpā, kuras ir tieši skartas un par kurām ir paziņots Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par tās pārbaudi un akceptēšanu 90 dienu laikā no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža. Pielikums šim Līguma norāda pasākumu, par kuru panākta vienošanās, kā to paredz šis izņēmums.

3. Dalībvalstis neveicina un neatbalsta sabiedrisko un privāto uzņēmumu nevalstisko pasākumu pieņemšanu vai uzturēšanu, kas līdzvērtīgi 1.punktā minētajiem.

12. pants

Notifikācija un konsultācijas

1. Dalībvalsts nekavējoties paziņo Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par:

(a) izmeklēšanas procesa uzsākšanu un tā iemesliem attiecībā uz nopietnu kaitējumu vai tā draudiem;

(b) slēdziena izdarīšanu attiecībā uz nopietnu kaitējumu vai tā draudiem, ko radījis importa pieaugums;

(c) lēmuma pieņemšanu, lai piemērotu vai pagarinātu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu.

2. Gatavojot notifikācijas, kā minēts 1.(b) un 1.(c), Dalībvalsts, kura ierosina piemērot vai pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, iesniedz Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai visu atbilstošo informāciju, kas ietver pierādījumus par nopietnu kaitējumu vai tā draudiem, ko radījis importa pieaugums, precīzu ietvertās preces aprakstu un ieteikto pasākumu, ierosināto ieviešanas datumu, plānoto ilgumu un pieaugošās liberalizācijas grafiku. Pasākuma pagarinājuma gadījumā, tiek sniegti arī pierādījumi, ka attiecīgā ražošana pielāgojas. Preču tirdzniecības padome vai Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komiteja var pieprasīt papildus informāciju, kādu tās uzskata par nepieciešamus, tai Dalībvalstij, kura ierosina piemērot vai pagarināt pasākumu.

3. Dalībvalsts, kura ierosina piemērot vai pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, nodrošina piemērotas iespējas iepriekšējām konsultācijām ar tām Dalībvalstīm, kurām ir būtiska interese kā attiecīgās preces eksportētājiem, lai, cita starpā, pārbaudītu 2.punktā sniegto informāciju, apmainītos ar viedokļiem par pasākumu un panāktu saprašanos par veidiem, kā sasniegt mērķi, kas noteikts 8.panta 1.punktā.

4. Dalībvalsts sagatavo notifikāciju Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai pirms pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma ieviešanas, kā minēts 6.pantā. Konsultācijas tiek sāktas tūlīt pēc pasākuma ieviešanas.

5. Par konsultāciju rezultātiem, kā par tiem minēts šajā pantā, kā arī par starp-termiņu pārbaudēm, kas minētas 7.panta 4.punktā, par jebkuru kompensācijas veidu, kas minēts 8.panta 1.punktā, un par ierosinātajām koncesiju apturēšanām un citām saistībām, kas minētas 8.panta 2.punktā, attiecīgās Dalībvalstis nekavējoties paziņo Preču tirdzniecības padomei.

6. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par saviem likumiem, noteikumiem un administratīvajām procedūrām, kas attiecas uz iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, kā arī par jebkurām izmaiņām tajos.

7. Dalībvalstis, kas veic pasākumus, kā aprakstīts 10.pantā un 11.panta 1.punktā, kuri pastāv PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī, paziņo par šādiem pasākumiem Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai ne vēlāk kā 60 dienas pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža.

8. Jebkura Dalībvalsts var paziņot Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par visiem likumiem, noteikumiem, administratīvajām procedūrām un par jebkuriem pasākumiem vai darbību, sakarā ar šo Līgumu, par ko nav paziņojušas citas Dalībvalsts, attiecībā uz kurām šis Līgums pieprasa sniegt šādus paziņojumus.

9. Jebkura Dalībvalsts var paziņot Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par jebkuriem nevalstiskiem pasākumiem, kas minēti 11.panta 3.punktā.

10. Visas notifikācijas Preču tirdzniecības padomei, kā minēts šajā Līgumā, parasti tiek veiktas ar Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejas starpniecību.

11. Nosacījumi par notifikāciju šajā Līgumā nepieprasa kādai no Dalībvalstīm izpaust konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana varētu traucēt likumu pildīšanu vai citādi darboties pret sabiedrības interesēm vai varētu kaitēt noteiktu uzņēmumu, sabiedrisko vai privāto, komercinteresēm.

13. pants

Uzraudzība

1. Ar šo tiek izveidota Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komiteja, kura darbojas Preču tirdzniecības padomes pilnvarojumā, kura ir atvērta līdzdalībai jebkurai Dalībvalstsi, kura parāda savu vēlēšanos darboties tajā. Komitejai ir sekojošas funkcijas:

(a) kontrolēt un sniegt gadskārtēju ziņojumu Preču tirdzniecības padomei par šī Līguma vispārējo īstenošanu un sniegt rekomendācijas tā uzlabošanai;

(b) konstatēt, pēc jebkuras skartās Dalībvalstis lūguma, vai šī Līguma procedūras prasības ir pildītas vai nav pildītas sakarā ar iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, un ziņot par saviem secinājumiem Preču tirdzniecības padomei;

(c) sniegt palīdzību Dalībvalstīm, ja tās to lūdz, konsultācijās saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem;

(d) iepazīties ar pasākumiem, kas aptverti 10.pantā un 11.panta 1.punktā, kontrolēt šādu pasākumu pakāpenisku samazināšanu un attiecīgi par to ziņot Preču tirdzniecības padomei;

(e) pārbaudīt, pēc Dalībvalstis lūguma, kura veic iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, vai ierosinājumi apturēt koncesijas vai citas saistības ir "būtiski līdzvērtīgs", un attiecīgi par to ziņot Preču tirdzniecības padomei;

(f) saņemt un pārbaudīt visas notifikācijas, kas sniegtas saskaņā ar šo Līgumu un attiecīgi par to ziņot Preču tirdzniecības padomei; un

(g) pildīt jebkuru citu funkciju sakarā ar šo Līgumu, kādu Preču tirdzniecības padome var noteikt.

2. Lai palīdzētu Komitejai veikt uzraudzības funkciju, Sekretariāts sagatavo gadskārtēju faktoloģisko ziņojumu par šī Līguma darbību, kas pamatojas uz notifikācijām un citu patiesu tās rīcībā esošu informāciju.

14. pants

Strīdu noregulēšana

GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, precizēti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulējumu, ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulējumu, kas rodas sakarā ar šo Līgumu.  

Pielikums

Izņēmums, kas minēts 11. panta 2. punktā

Attiecīgās dalībvalstis Prece Termiņš
EK/Japāna Pasažieru automašīnas, ārpus ceļu transporta līdzekļi, viegli komerciālie transporta līdzekļi, nelielas smagās automašīnas (līdz 5t), un tie paši transporta līdzekļi pilnīgi izjauktā veidā (CKD komplekti)

1999. gada 31.decembris

 ______________________________

1 Muitas savienība var piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu kā viens veselums vai atsevišķas savienības dalībvalsts vārdā. Kad muitas savienība piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu kā vienots veselums, visas prasības par nopietna kaitējuma vai tā draudu noteikšanu saskaņā ar šo Līgumu tiek balstītas uz pastāvošajiem nosacījumiem muitas savienībā kā vienotā veselumā. Kad iekšējā tirgus aizsardzības pasākums tiek piemērots muitas savienības dalībvalsts vārdā, visas prasības par nopietna kaitējuma vai tā draudu noteikšanu tiek balstītas uz pastāvošajiem apstākļiem, kas eksistē šajā dalībvalstī, un pasākums tiek ierobežots šajā dalībvalstī. Nekas šajā Līgumā netiek interpretēts kā sakarības starp GATT 1994 XIX pantu un XXIV panta 8.punktu.

2 Dalībvalsts nekavējoties paziņo Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par veikto darbību, saskaņā ar 9.panta 1.punktu.

3 Importa kvotu, kas tiek piemērota kā iekšējā tirgus aizsardzības pasākums atbilstoši attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem un šim Līgumam, pēc savstarpējas vienošanās var administrēt eksportējošā Dalībvalsts.

4 Līdzīgu pasākumu piemēri ietver eksporta vadību, eksporta cenu un importa cenu uzraudzības sistēmas, eksporta vai importa uzraudzību, obligātos importa karteļus un aizklātas eksporta vai importa licencēšanas shēmas, ja tās paredz aizsardzību.

5 Vienīgais šāds izņēmums, uz kuru ir tiesības Eiropas Kopienām, tiek norādīts šī Līguma Pielikumā.


1. B pielikums

Vispārējais līgums par pakalpojumu tirdzniecību  

Dalībvalstis,

Atzīstot pieaugošo pakalpojumu tirdzniecības nozīmi pasaules ekonomikas izaugsmei un attīstībai;

Vēloties izveidot daudzpusēju principu un noteikumu sistēmu pakalpojumu tirdzniecībai, lai paplašinātu šādu tirdzniecību atklātības un progresīvas liberalizācijas apstākļos, kā līdzekli visu tirdzniecības partneru ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un jaunattīstības valstu attīstībai;

Vēloties savlaicīgi sasniegt progresīvi augstāku liberalizācijas līmeni pakalpojumu tirdzniecībā ar regulāru daudzpusēju sarunu raundu palīdzību, kuru mērķis ir visu dalībnieku interešu veicināšana uz savstarpēji izdevīgiem pamatiem un nodrošināt visaptverošu tiesību un pienākumu līdzsvaru, vienlaikus pienācīgi respektējot nacionālās politikas mērķus;

Atzīstot Dalībvalstu tiesības regulēt un ieviest jaunus noteikumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu to teritorijās, lai īstenotu nacionālās politikas mērķus, un pastāvot atšķirībai pakalpojumu noteikumu attīstības pakāpēs dažādās valstīs, un sevišķi jaunattīstības valstu nepieciešamību izmantot šīs tiesības;

Vēloties nodrošināt pieaugošu jaunattīstības valstu dalību pakalpojumu tirdzniecībā un pakalpojumu eksporta paplašināšanu inter alia nostiprinot to iekšzemes pakalpojumu apjomu, kā arī efektivitāti un konkurētspēju;

Īpaši ievērojot vismazāk attīstīto valstu nopietnās grūtības sakarā ar to īpašo ekonomisko situāciju un attīstību, tirdzniecības un finansiālās vajadzības;

Ar šo vienojas par sekojošo:

I DAĻA

DARBĪBAS SFĒRA UN DEFINĪCIJA

I pants

Darbības sfēra un definīcijas

1. Šis Līgums ir spēkā attiecībā uz Dalībvalstu pasākumiem saistībā ar pakalpojumu tirdzniecību.

2. Šī Līguma kontekstā pakalpojumu tirdzniecība tiek definēta kā pakalpojuma sniegšana:

(a) no vienas Dalībvalstis teritorijas jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā;

(b) vienas Dalībvalstis teritorijā jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu patērētājam;

(c) ko veic vienas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējs, izmantojot komerciālo pārstāvniecību jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā;

(d) ko veic vienas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējs, izmantojot Dalībvalsts fizisko personu klātbūtni jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā;

3. Šī Līguma kontekstā:

(a) " Dalībvalstu pasākumi " nozīmē pasākumus, kurus veic:

(i) centrālās, reģionālās vai vietējās valdības un varas institūcijas; un

(ii) nevalstiskās organizācijas, pildot saistības, kuras tām deleģējušas centrālās, reģionālās vai vietējās valdības vai varas institūcijas;

Pildot savas saistības un pienākumus saskaņā ar Līgumu, katra Dalībvalsts veic tai pieejamos saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka reģionālās un vietējās valdības un varas institūcijas un nevalstiskās organizācijas tās teritorijā ievēro minētās saistības un pienākumus;

(b) "pakalpojumi" ir jebkuri pakalpojumi jebkurā sektorā, izņemot pakalpojumus, kurus sniedz, realizējot valsts varas pilnvaras;

(c) "pakalpojums, kas sniegts, realizējot valsts varas pilnvaras" nozīmē jebkuru pakalpojumu, kas netiek sniegts uz komerciāliem pamatiem vai konkurējot ar vienu vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem.

II DAĻA

VISPĀRĒJĀS SAISTĪBAS UN DISCIPLĪNAS

II pants

Vislielākās labvēlības režīms

1. Attiecībā uz jebkuru šajā Līgumā ietverto pasākumu katra Dalībvalsts nekavējoties un bez nosacījumiem piešķir attiecībā uz jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumiem un pakalpojumu piegādātājiem statusu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piešķir jebkuras citas valsts līdzīgiem pakalpojumiem un pakalpojumu piegādātājiem.

2. Dalībvalsts var veikt pasākumu, kas neatbilst 1. paragrāfam, ar nosacījumu, ka šāds pasākums ir īpaši uzskaitīts pielikumā par II panta izņēmumiem un atbilst tā nosacījumiem.

3. Šī Līguma nosacījumi nekavē Dalībvalsti piešķirt vai sniegt priekšrocības kaimiņvalstīm, lai veicinātu pakalpojumu apmaiņu pierobežas zonu ietvaros, kuri tiek gan radīti, gan patērēti uz vietas.

III pants

Atklātība

1. Katra Dalībvalsts nekavējoties, izņemot ārkārtas situācijas, publicē vēlākais uz to spēkā stāšanās brīdi visus vispārējas piemērošanas pasākumus, kas attiecas uz šo Līgumu vai ietekmē tā darbību. Starptautiskie līgumi, kas attiecas uz pakalpojumu tirdzniecību, vai ietekmē to, un kuriem Dalībvalsts ir pievienojusies, arī tiek publicēti.

2. Ja publicēšana saskaņā ar 1. paragrāfu nav iespējama, šādu informāciju dara publiski pieejamu ar citiem līdzekļiem.

3. Katra Dalībvalsts nekavējoties un vismaz reizi gadā informē Pakalpojumu tirdzniecības padomi par jaunu likumu, noteikumu vai administratīvo norādījumu ieviešanu, vai izmaiņām pastāvošajos tiesību un normatīvajos aktos, kas būtiski ietekmē pakalpojumu tirdzniecības kārtību, ko Dalībvalstij nosaka īpašās saistības saskaņā ar šo Līgumu.

4. Katra Dalībvalsts nekavējoties atbild uz visiem jebkuras citas Dalībvalsts specifiskas informācijas pieprasījumiem attiecībā uz jebkuru no tās vispārējās piemērošanas pasākumiem vai starptautiskajiem līgumiem 1. paragrāfa izpratnē. Katra Dalībvalsts izveido arī vienu vai vairākus pieprasījumu izskatīšanas centrus, lai sniegtu specifisku informāciju pēc attiecīga pieprasījuma citām Dalībvalstīm par visiem šādiem jautājumiem, kā arī par tādiem, kuri ir pakļauti 3. paragrāfa paziņošanas kārtībai. Šādi pieprasījumu izskatīšanas centri tiek izveidoti divu gadu laikā no PTO Nodibināšanas līguma (šajā Līgumā saukts "PTO Līgums") stāšanās spēkā. Attiecībā uz jaunattīstības Dalībvalstīm ir iespējams pienācīgs tā laika ierobežojuma elastīgums, kurā jāizveido šādi pieprasījumu izskatīšanas centri un par to vienojas ar katru no jaunattīstības Dalībvalstīm atsevišķi. Pieprasījumu izskatīšanas centriem nav jābūt likumu un noteikumu depozitārijiem.

5. Jebkura Dalībvalsts var paziņot Pakalpojumu tirdzniecības padomei par jebkuru pasākumu, ko veic jebkura cita Dalībvalsts un par kuru tā uzskata ka tas ietekmē šī Līguma darbību.

III  pants

Konfidenciālas informācijas izpaušana

Nekas šajā Līgumā nepieprasa Dalībvalstij konfidenciālas informācijas izpaušanu, kuras publiskošana varētu traucēt likuma ievērošanu, vai citādi būtu pretrunā ar sabiedriskajām interesēm un kaitēt noteiktu uzņēmumu, publisku vai privātu, likumiskajām komercinteresēm.

IV pants

Jaunattīstības valstu dalības paplašināšanās

1. Pieaugošā jaunattīstības Dalībvalstu piedalīšanās pasaules tirdzniecībā tiek nodrošināta ar dažādu Dalībvalstu sarunās definētām īpašām saistībām atbilstoši šī Līguma III un IV daļām, attiecībā uz:

(a) šo valstu iekšzemes pakalpojumu apjomu un to efektivitātes un konkurētspējas nostiprināšanu inter alia ar tehnoloģijas izmantošanu uz komerciāliem pamatiem;

(b) to pieejas uzlabošanu sadales kanāliem un informācijas tīkliem; un

(c) tirgus pieejamības liberalizāciju tiem sektoriem un piegādes veidiem, kuros pastāv to eksporta intereses.

2. Attīstītās Dalībvalstis un, iespēju robežās, arī citas Dalībvalstis izveido kontaktcentrus divu gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, lai nodrošinātu jaunattīstības Dalībvalstu pakalpojumu piegādātājiem pieeju informācijai saistībā ar attiecīgo tirgu un attiecībā uz:

(a) pakalpojumu piegādes komerciālajiem un tehniskajiem aspektiem;

(b) profesionālo kvalifikāciju reģistrāciju, atzīšanu un iegūšanu; un

(c) pakalpojumu tehnoloģijas pieejamību.

3. Īpaša prioritāte vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm tiek piešķirta 1. un 2. paragrāfu īstenošanā. Sevišķa uzmanība, ņemot vērā vismazāk attīstīto valstu īpašo ekonomisko situāciju, to attīstību un tirdzniecības un finansiālās vajadzības, jāpievērš nopietnām grūtībām, tām akceptējot sarunās panāktās specifiskās saistības.

V pants

Ekonomiskā integrācija

1. Šis Līgums neaizliedz tā Dalībvalstīm kļūt par pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijas līguma pusi vai pievienoties šādam līgumam starp divām vai vairākām šāda līguma pusēm, ar nosacījumu, ka šādam līgumam ir:

(a) būtisks sektorāls segums1, un

(b) tajā noteikta būtisku apjomu nediskriminācija XVII panta nozīmē divu vai vairāku pušu starpā sektoros, kas aptverti saskaņā ar (a) apakšparagrāfu:

(i) likvidējot esošos diskriminējošos pasākumus, un/vai

(ii) aizliedzot jaunus un vēl vairāk diskriminējošus pasākumus

vai nu stājoties spēkā šim līgumam vai, pamatojoties uz saprātīgiem termiņiem, izņemot pasākumus, kas atļauti saskaņā ar XI, XII, XIV un XIV bis pantiem.

2. Novērtējot, vai nosacījumi saskaņā ar 1.(b) apakšparagrāfu ir ievēroti, var izteikt apsvērumus attiecībā uz līguma saistību ar ekonomiskās integrācijas plašāku procesu vai tirdzniecības liberalizāciju starp attiecīgajām valstīm.

3. (a) Ja jaunattīstības valstis ir tāda līguma puses, kurš aprakstīts 1. paragrāfā, jānodrošina elastīgums attiecībā uz nosacījumiem, kas aprakstīti 1. paragrāfā, sevišķi attiecībā uz tā (b) apakšparagrāfu, atbilstoši attiecīgo valstu attīstības līmenim gan vispārējā, gan individuālajos sektoros vai apakšsektoros.

(b) Neskatoties uz 6. paragrāfu, 1. paragrāfā minētā līguma gadījumā starp tikai un vienīgi jaunattīstības valstīm, daudz labvēlīgāka attieksme jāpiešķir juridiskajām personām, kas pieder vai kuras kontrolē fiziskās personas, kuras ir šāda līguma puses.

4. Jebkurš 1. paragrāfā aprakstītais līgums tiek veidots tā, lai nodrošinātu tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un attiecībā uz kādu no Dalībvalstīm ārpus līguma nepalielinātu pakalpojumu tirdzniecības barjeru vispārējo līmeni attiecīgajos sektoros vai apakšsektoros, salīdzinājumā ar līmeni, kas ticis piemērots pirms šī Līguma.

5. Ja noslēgumā jebkura līguma paplašināšanā vai jebkurās nozīmīgās izmaiņās tajā, saskaņā ar 1. paragrāfu, Dalībvalsts nodomā atsaukt vai izmainīt specifisku saistību, kas neatbilst tās Grafikā noteiktajiem nosacījumiem un apstākļiem, tā vismaz 90 dienas iepriekš sniedz paziņojumu vai atsaukumu par šādām izmaiņām un spēkā ir procedūra, kas noteikta XXI panta 2., 3. un 4. paragrāfos.

6. Jebkuras Dalībvalsts pakalpojuma piegādātājam, kas ir atbilstoši 1. paragrāfā minētās līgumslēdzējas puses likumiem izveidota juridiska persona, ir tiesības uz attieksmi saskaņā ar šādu līgumu, ar nosacījumu, ka tas iesaistās reālās biznesa operācijās šādu līgumslēdzēju pušu teritorijā.

7. (a) Dalībvalstis, kuras ir jebkura 1. paragrāfā minētā līguma līgumslēdzējas puses, nekavējoties paziņo par jebkuru šādu līgumu un par šāda līguma paplašināšanu vai nozīmīgām izmaiņām tajā Pakalpojumu tirdzniecības padomei. Tās arī dara pieejamu Padomei jebkuru tās pieprasīto atbilstošu informāciju. Padome var izveidot darba grupu, lai tādejādi iepazītos ar šādu līgumu, tā paplašināšanu vai izmaiņām šajā līgumā un ziņotu Padomei par līgumu atbilstību šim pantam.

(b) Dalībvalstis, kuras ir jebkura 1. paragrāfā minētā līguma, kas tiek īstenots noteiktā laika termiņā, līgumslēdzējas puses, periodiski ziņo Pakalpojumu tirdzniecības padomei par tā īstenošanu. Padome var izveidot darba grupu šādu ziņojumu izskatīšanai, ja tā uzskata šādas darba grupas izveidi par nepieciešamu.

(c) Pamatojoties uz darba grupu, kas minētas (a) un (b) apakšparagrāfos, ziņojumiem, Padome pēc saviem ieskatiem var sniegt pusēm rekomendācijas.

8. Dalībvalsts, kas ir kāda 1. paragrāfā minētā līguma līgumslēdzēja puse, necenšas sev kompensēt tirdzniecības priekšrocības, kas šāda līguma darbības rezultātā varētu būt radušās kādai citai Dalībvalstij.

Vbis pants

Darba tirgu integrācijas līgumi

Šis Līgums neaizliedz tā Dalībvalstīm kļūt par tāda līguma pusi vai pievienoties tādam līgumam starp divām vai vairākām līguma pusēm, kurš nostiprina pilnīgu darba tirgu integrāciju2 starp līgumslēdzējām pusēm, ja vien šāds līgums:

(a) atbrīvo līgumslēdzēju pušu pilsoņus no prasībām par dzīvošanas un darba atļaujām;

(a) tiek darīts zināms Pakalpojumu tirdzniecības padomei.

VI pants

Iekšzemes regulēšana

1. Sektoros, kur tiek izpildītas specifiskas saistības, katra Dalībvalsts nodrošina, ka visi vispārējās piemērošanas pasākumi, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību, tiek administrēti saprātīgā, objektīvā un taisnīgā veidā.

2. (a) Katra Dalībvalsts uztur vai ātrākajā iespējamajā laikā izveido tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, kuri pēc cietušā pakalpojuma piegādātāja lūguma nodrošina ātru pārbaudi, un attaisnotu attiecīgu tiesisko aizsardzību pret administratīvajiem lēmumiem, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no organizācijas, kurai deleģētas attiecīgā administratīvā lēmuma pilnvaras, Dalībvalsts nodrošina, ka procedūras patiešām nodrošina objektīvu un taisnīgu pārbaudi.

(b) (a) apakšparagrāfa nosacījumi netiek izmantoti, lai Dalībvalstij pieprasītu izveidot šādus tribunālus vai procedūras, ja tas ir neatbilstoši tās konstitucionālajai struktūrai vai tās tiesību sistēmas veidam.

3. Ja nepieciešams īpašs pilnvarojums pakalpojuma sniegšanai, uz kuru attiecas īpašās saistības, Dalībvalsts kompetentās institūcijas saprātīgā laika posmā pēc pieteikuma iesniegšanas, kurš atzīts par pilnīgu saskaņā ar iekšzemes likumiem un noteikumiem, informē iesniedzēju par lēmumu attiecībā uz šo iesniegumu. Pēc iesniedzēja pieprasījuma Dalībvalsts kompetentās institūcijas bez nevajadzīgas aizkavēšanās sniedz informāciju par iesnieguma statusu.

4. Lai nodrošinātu to, ka pasākumi, kas attiecas uz kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām, neveidotu nevajadzīgas barjeras pakalpojumu tirdzniecībā, Pakalpojumu tirdzniecības padome ar attiecīgo institūciju, kuras tā izveido, starpniecību izstrādā jebkuras nepieciešamās disciplīnas. Šādu disciplīnu mērķis ir nodrošināt, ka šīs prasības inter alia :

(a) ir balstītas uz objektīviem un atklātiem kritērijiem, piemēram, kompetenci un spēju piegādāt pakalpojumu;

(b) nav apgrūtinošākas nekā nepieciešams, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti;

(c) licencēšanas procedūru gadījumā pašas nekļūst par ierobežojumu pakalpojuma piegādei.

5. (a) Sektoros, kuros Dalībvalsts ir uzņēmusies specifiskas saistības iekams stājušās spēkā disciplīnas, kuras izstrādātas šajos sektoros atbilstoši 4. paragrāfam, Dalībvalsts nepiemēro licencēšanas un kvalifikācijas prasības un tehniskos standartus, kuri anulē vai vājina šādas specifiskas saistības veidā,

(i) kas neatbilst kritērijiem 4.(a), (b) vai (c) apakšparagrāfos; un

(ii) kurus nav bijis iespējams pamatoti sagaidīt no šīs Dalībvalsts laikā, kad šajos sektoros tika izstrādātas specifiskās saistības.

(b) Nosakot, vai Dalībvalsts atbilst saistībām saskaņā ar 5.(a) paragrāfu, jāņem vērā atbilstošo starptautisko organizāciju3 starptautiski noteiktie standarti, ko piemēro šī Dalībvalsts.

6. Sektoros, kuros tiek pildītas specifiskas saistības attiecībā uz profesionālajiem pakalpojumiem, katra Dalībvalsts nodrošina adekvātas procedūras, lai pārbaudītu jebkuras citas Dalībvalsts profesionāļu kompetenci.

VII pants

Atzīšana

1. Ar nolūku pilnībā vai daļēji izpildīt pakalpojumu piegādātāju standartu vai pilnvarojuma, licencēšanas vai sertificēšanas kritērijus un atbilstoši 3. paragrāfa prasībām, Dalībvalsts var atzīt noteiktā valstī iegūto izglītību vai pieredzi, izpildītās prasības, vai piešķirtās licences vai sertifikātus. Šāda atzīšana, kuru var panākt ar harmonizāciju vai citādi, var tikt noteikta līgumā vai ar līgumu ar attiecīgo valsti, kā arī tā var tikt piešķirta atsevišķi.

2. Dalībvalsts, kura ir līguma vai 1. paragrāfā minētā līguma esoša vai paredzama līgumslēdzēja puse, paredz vienlīdzīgas iespējas citām ieinteresētajām Dalībvalstīm sarunu ceļā vienoties par to pievienošanos šādam līgumam vai arī vienoties par līdzīgu līgumu noslēgšanu. Ja Dalībvalsts piešķir atzīšanu atsevišķi, tā paredz adekvātas iespējas jebkurai citai Dalībvalstij pierādīt, ka arī pēdējās izglītība, pieredze, iegūtās licences un sertifikāti vai izpildītās prasības tās teritorijā, ir jāatzīst.

3. Dalībvalsts neizdara atzīšanu, piemērojot tās standartus vai pilnvarojuma kritērijus, tā, lai radītu diskrimināciju starp valstīm vai pakalpojumu piegādātāju licencēšanā vai sertificēšanā, vai slēptus ierobežojumus pakalpojumu tirdzniecībā.

4. Katra Dalībvalsts:

(a) 12 mēnešu laikā no pievienošanās brīža PTO Līgumam informē Pakalpojumu tirdzniecības padomi par tajā pastāvošiem atzīšanas pasākumiem un konstatē, vai šādi pasākumi balstās uz tiem līgumiem un vienošanās, kuri minēti 1. paragrāfā;

(b) nekavējoties un cik vien savlaicīgi iespējams informē Pakalpojumu tirdzniecības padomi par sarunu sākumu attiecībā uz līgumu vai 1. paragrāfā minēto līgumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas jebkurai citai Dalībvalstij izrādīt savu interesi par piedalīšanos sarunās pirms to būtiskas fāzes sākšanās;

(c) nekavējoties informē Pakalpojumu tirdzniecības padomi par tās no jauna pieņemtajiem atzīšanas pasākumiem vai ievērojamām izmaiņām esošajos un konstatē, vai pasākumi pamatojas uz to līgumu vai 1. paragrāfā minēto līgumu

5. Kur vien tas nepieciešams, atzīšanai jābūt balstītai uz kritērijiem, kas pieņemti daudzpusējas vienošanās rezultātā. Attiecīgos gadījumos Dalībvalstis darbojas kopā ar atbilstošajām starpvaldību un nevalstiskajām organizācijām, lai izveidotu un pieņemtu vienotus starptautiskus atzīšanas standartus un kritērijus, kā arī kopējus starptautiskus standartus attiecīgo pakalpojumu tirdzniecības praksei un profesijām.

VIII pants

Monopoli un ekskluzīvi pakalpojumu sniedzēji

1. Katra Dalībvalsts nodrošina to, ka jebkurš monopola pakalpojuma piegādātājs tās teritorijā, piegādājot monopola pakalpojumu attiecīgajam tirgum, darbojas atbilstoši ll pantā noteiktajām attiecīgās Dalībvalsts saistībām un saskaņā ar specifiskajām saistībām.

2. Ja Dalībvalsts monopola piegādātājs tieši vai ar radniecīgas kompānijas starpniecību konkurē attiecīgās Dalībvalsts specifiskajām saistībām pakļauta pakalpojuma piegādē ārpus tā monopoltiesību apjoma, Dalībvalstij jānodrošina, lai šāds piegādātājs ļaunprātīgi neizmantotu savu monopolstāvokli darbojoties tās teritorijā neatbilstoši šīm saistībām.

3. Pēc tādas Dalībvalsts pieprasījuma, kurai ir pamats uzskatīt, ka jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojuma monopolpiegādātājs darbojas neatbilstoši 1. vai 2. paragrāfam, Pakalpojumu tirdzniecības padome var lūgt Dalībvalsti, kura izvirza, uztur vai pilnvaro šādu piegādātāju, sniegt specifisku informāciju attiecībā uz atbilstošajām operācijām.

4. Ja, pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, Dalībvalsts piešķir monopoltiesības attiecībā uz pakalpojuma piegādi, ko paredz tās specifiskās saistības, šai Dalībvalstij tas jāpaziņo Pakalpojumu tirdzniecības padomei ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ieplānotās monopoltiesību piešķiršanas un tai jāpiemēro XXI panta 2., 3. un 4. paragrāfi.

5. Šī panta nosacījumi ir spēkā arī ekskluzīvo piegādātāju gadījumā, ja Dalībvalsts, formāli vai reāli, (a) pilnvaro vai izvirza nelielu piegādātāju skaitu un (b) būtiski kavē konkurenci starp šiem piegādātājiem tās teritorijā.

IX pants

Biznesa prakse

1. Dalībvalstis atzīst, ka dažas pakalpojumu piegādātāju biznesa prakses, izņemot VIII pantam atbilstošās, var ierobežot konkurenci līdz ar to ierobežojot pakalpojumu tirdzniecību.

2. Ikviena Dalībvalsts pēc jebkuras citas Dalībvalsts pieprasījuma uzsāk konsultācijas, lai izbeigtu 1. paragrāfā aprakstīto praksi. Dalībvalsts, kurai izteikts pieprasījums, ar izpratni izturas pret šādu lūgumu un sadarbojas, sniedzot publiski pieejamu nekonfidenciālu informāciju par minēto jautājumu. Dalībvalsts, kurai izteikts šāds pieprasījums, atbilstoši saviem iekšzemes likumiem un atkarībā no apmierinošas vienošanās par tās konfidencialitātes aizsardzību no prasītājas Dalībvalsts puses, sniedz pēdējai arī citu pieejamu informāciju.

X pants

Ārkārtas drošības pasākumi

1. Jāpastāv daudzpusējām sarunām par ārkārtas drošības pasākumiem, kas pamatojas uz nediskriminācijas principu. Šādu sarunu rezultāti stājas spēkā ne vēlāk kā trīs gadus no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.

2. Laika posmā pirms 1. paragrāfā minēto sarunu rezultātu spēkā stāšanās, jebkura Dalībvalsts, neskatoties uz XXI panta 1. paragrāfa nosacījumiem, var paziņot Pakalpojumu tirdzniecības padomei par tās nodomu grozīt vai atcelt specifiskas saistības vienu gadu pēc saistību stāšanās spēkā; ar nosacījumu, ka Dalībvalstij jādara zināms Padomei iemesls, kāpēc grozījums vai atcelšana nespēj gaidīt trīs gadu periodu, kā to paredz XXI panta 1. paragrāfs.

3. 2. paragrāfa nosacījumi vairs nav spēkā trīs gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā.

XI pants

Maksājumi un naudas pārvedumi

1. Izņemot XII pantā paredzētos apstākļos, Dalībvalsts nepiemēro ierobežojumus attiecībā uz starptautiskajiem pārvedumiem un maksājumiem par tekošajām operācijām saistībā ar tās specifiskajām saistībām.

2. Nekas šajā Līgumā neierobežo Starptautiskā Valūtas fonda Dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar Fonda Līguma pantiem, ieskaitot maiņas operāciju izmantošanu, kuras atbilst Līguma pantiem, ar nosacījumu ka Dalībvalsts neuzliek ierobežojumus attiecībā uz jebkurām kapitāla operācijām, kas neatbilst tās specifiskajām saistībām sakarā ar šādām operācijām, izņemot gadījumus saskaņā ar XII pantu vai pēc Fonda lūguma.

XII pants

Ierobežojumi, lai aizsargātu maksājumu bilanci

1. Nopietnu maksājuma bilances un ārējo finansiālo grūtību vai to draudu gadījumā, Dalībvalsts var pieņemt vai uzturēt ierobežojumus pakalpojumu tirdzniecībai, attiecībā pret kuru tā uzņēmusies specifiskas saistības, ieskaitot maksājumus vai pārvedumus par operācijām, kuras ir saistītas ar šādām specifiskām saistībām. Ar šo tiek atzīts, ka īpaši spaidīgi maksājuma bilances apstākļi Dalībvalstij, kura atrodas ekonomiskās attīstības procesā vai ekonomiskās pārejas periodā, var radīt nepieciešamību izmantot ierobežojumus, lai nodrošinātu inter alia tādu finansu rezervju līmeņa uzturēšanu, kas atbilst tās ekonomiskās programmas vai ekonomiskās pārejas īstenošanai.

2. Ierobežojumi, kas minēti 1. paragrāfā:

(a) nediskriminē Dalībvalstu starpā;

(b) atbilst Starptautiskā Valūtas fonda Līguma pantiem;

(c) izvairās no nevajadzīga kaitējuma jebkuras citas Dalībvalsts komerciālajām, ekonomiskajām un finansiālajām interesēm;

(d) nepārsniedz nepieciešamos, lai tiktu galā ar apstākļiem, kuri aprakstīti 1. paragrāfā;

(e) ir pagaidu rakstura un tiek pakāpeniski samazināti līdz ar 1. paragrāfā precizētās situācijas uzlabošanos.

3. Nosakot šādu ierobežojumu iedarbības sfēru, Dalībvalstis var piešķirt prioritāti to pakalpojumu piegādei, kuri ir būtiskāki to ekonomiskajām vai attīstības programmām. Tomēr šādi ierobežojumi netiek pieņemti vai uzturēti, lai aizsargātu īpašu pakalpojumu sektoru.

4. Par jebkuriem ierobežojumiem, kas pieņemti vai tiek uzturēti saskaņā ar 1. paragrāfu, vai jebkurām izmaiņām tajos, nekavējoties jāpaziņo Vispārējai Padomei.

5. (a) Dalībvalstis, kuras piemēro šī panta nosacījumus, nekavējoties konsultējas ar Maksājumu bilances ierobežojumu komiteju par ierobežojumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu;

(b) Ministru Konference nosaka procedūras4 periodiskām konsultācijām ar mērķi dot iespēju sniegt attiecīgajām Dalībvalstīm tādas rekomendācijas, kādas tā uzskata par nepieciešamām.

(c) Šādas konsultācijas novērtē attiecīgās Dalībvalsts maksājuma bilances stāvokli un ierobežojumus, kas pieņemti un uzturēti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā inter alia tādus faktorus, kā:

(i) maksājuma bilances un ārējās finansiālās grūtības pēc to būtības un to apjomu;

(ii) konsultējošās Dalībvalsts ārējo ekonomisko un tirdzniecības vidi;

(iii) pieejamos alternatīvos korektīvos pasākumus.

(d) Konsultācijās jāiesaistās par jebkuru ierobežojumu atbilstību 2. paragrāfam, īpaši progresīvai pakāpeniskai ierobežojumu samazināšanai atbilstoši 2.(e) paragrāfam.

(e) Šādās konsultācijās visi statistiskie slēdzieni un citi fakti, kurus iesniedzis Starptautiskais Valūtas fonds attiecībā uz ārvalstu valūtas maiņu, naudas rezervēm un maksājumu bilanci, tiek akceptēti un secinājumi tiek balstīti uz konsultējošās Dalībvalsts maksājuma bilances un ārējo finansiālo grūtību novērtējuma, ko veic Fonds.

6. Ja Dalībvalsts, kura nav Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalsts, vēlas piemērot šī panta nosacījumus, Ministru Konference izveido pārbaudes procedūru un jebkuras citas vajadzīgās procedūras.

XIII pants

Valsts pasūtījums

1. II, XVI un XVII panti nav spēkā attiecībā uz likumiem, noteikumiem vai prasībām, kas nosaka valdības aģentūru realizēto valsts pasūtījumu pakalpojumu sfērā valdības nolūkiem un nevis tālākai pārdošanai komerciālos nolūkos vai, lai tos izmantotu pakalpojumu piegādē komerciālai tirdzniecībai.

2. Jāveic daudzpusējas sarunas par pakalpojumu valsts pasūtījumu saskaņā ar šo Līgumu divu gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža.

XIV pants

Vispārējie izņēmumi

Atbilstoši prasībai par to, ka šādus pasākumus nedrīkst piemērot tā, lai rastos patvarīga vai neattaisnota diskrimināciju starp valstīm, kurās dominē līdzīgi apstākļi vai pastāv slēpts pakalpojumu tirdzniecības ierobežojums, šī Līguma noteikumi nevar tikt interpretēti tā, lai aizkavētu jebkuru Dalībvalsti pieņemt vai veikt pasākumus:

(a) kas ir nepieciešami sabiedriskās morāles aizsardzībai vai lai uzturētu sabiedrisko kārtību5;

(b) kas nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augus dzīvību vai veselību;

(c) kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību likumiem vai noteikumiem, kuri neatbilst šī Līguma nosacījumiem, ieskaitot tos, kas attiecas uz:

(vi) viltus un krāpšanas gadījumu novēršanu, vai lai rīkotos pakalpojumu kontraktu saistību nepildīšanas seku gadījumos

(vii) atsevišķu personu privātās informācijas aizsardzību attiecībā uz ziņu par personību iegūšanu un izplatīšanu un individuālo personas lietu un rēķinu konfidencialitātes aizsardzību;

(viii) drošību;

(d) kas ir neatbilstoši XVII pantam, ar nosacījumu, ka statusa atšķirības mērķis ir nodrošināt taisnīgu un efektīvu6 tiešo nodokļu noteikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz citu Dalībvalstu pakalpojumiem vai pakalpojumu piegādātājiem;

(e) kas ir neatbilstoši II pantam, ar nosacījumu, ka statusa atšķirība ir līguma par izvairīšanos no dubultajiem nodokļiem rezultāts vai nosacījumu par izvairīšanos no dubultajiem nodokļiem rezultāts jebkurā citā starptautiskajā līgumā vai līgumā, kuri ir saistoši Dalībvalstij.

XIV pants

Drošības izņēmumi

1. Nekas šajā Līgumā netiek interpretēts, lai:

(a) pieprasītu jebkurai Dalībvalstij sniegt jebkuru informāciju, kuras izpaušana pēc tās uzskatiem, ir pretrunā ar šīs Dalībvalsts būtiskajām drošības interesēm;

(b) atturētu jebkuru Dalībvalsti no kādas darbības veikšanas, kuru tā uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:

(i) attiecībā uz pakalpojumu piegādi, kas tieši vai netieši veikta lai ar to apgādātu militāru iestādi;

(ii) attiecībā uz radioaktīvajiem materiāliem un to savienojumiem vai materiāliem, no kuriem tie ir atvasināti;

(iii) kas veikta valstij esot kara stāvoklī vai citos ārkārtējos starptautisko attiecību apstākļos;

(c) atturētu jebkuru Dalībvalsti no kādas darbības, kas tai jāveic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartu starptautiskās miera un drošības uzturēšanas nolūkos.

2. Pakalpojumu tirdzniecības padome tiek iespējami pilnā mērā informēta par pasākumiem, kuri tiek veikti saskaņā ar 1.(b) un (c) paragrāfiem, kā arī par to izbeigšanu.

XV pants

Subsīdijas

1. Dalībvalstis atzīst, ka noteiktos apstākļos subsīdijām var būt postošas sekas attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību. Dalībvalstīm jāuzsāk sarunas, lai izstrādātu nepieciešamās daudzpusējās disciplīnas un izvairītos no šādām tirdzniecību postošām sekām7. Sarunas attiecas arī uz kompensācijas pasākumu piemērotību. Šādās sarunās atzīst subsīdiju lomu attiecībā uz jaunattīstības valstu programmām un ņem vērā Dalībvalstu, īpaši jaunattīstības Dalībvalstu, vajadzības, lai šajā jomā panāktu elastīgumu. Šādu sarunu nolūkā Dalībvalstis apmainās ar informāciju attiecībā uz visām pakalpojumu tirdzniecības subsīdijām, kuras tās piešķir saviem iekšzemes pakalpojumu piegādātājiem.

2. Jebkura Dalībvalsts, kura uzskata, ka to ir negatīvi ietekmējusi citas Dalībvalsts subsīdija, var pieprasīt konsultāciju uzsākšanu ar šo Dalībvalsti par šo jautājumu. Pret šādiem lūgumiem jāizturas ar izpratni.

III DAĻA

SPECIFISKAS SAISTĪBAS

XVI pants

Tirgus pieejamība

1. Attiecībā uz tirgus pieejamību tādos pakalpojumu sniegšanas veidos kā norādīti I pantā, katra Dalībvalsts attiecina uz pakalpojumiem un jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējiem režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tās Grafikā paredzētais režīms saskaņā ar noteikumiem, ierobežojumiem un nosacījumiem, par ko ir panākta attiecīgā vienošanās un kuri ir precizēti Grafikā.8

2. Sektoros, kuros tiek pildītas tirgus pieejamības saistības, pasākumi, kurus Dalībvalsts nedrīkst saglabāt vai uzsākt pamatojoties uz reģionālo dalījumu apakšgrupās, vai uz visu tās teritoriju, ja vien tas netiek citādi precizēts tās Grafikā, tiek definēti kā:

(a) pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi, vai nu skaitlisko kvotu formā, vai monopolu, ekskluzīvu pakalpojumu sniedzēju formā, vai arī kā ekonomiskās nepieciešamības pārbaudes priekšnosacījums;

(b) pakalpojumu operāciju vai līdzekļu kopējo vērtību ierobežojumi skaitlisko kvotu formā vai arī kā ekonomiskās nepieciešamības pārbaudes priekšnosacījums;

(c) pakalpojumu operāciju kopskaita vai sniegto pakalpojumu kopskaita ierobežojumi, kas izteikti kā noteiktas skaitliskas vienības kvotu formā vai arī kā ekonomiskās nepieciešamības pārbaudes priekšnosacījums;9

(d) to fizisko personu kopskaita ierobežojumi, kuras var nodarbināt noteiktā pakalpojumu sektorā vai ko pakalpojumu sniedzējs drīkst nodarbināt un, kuras ir nepieciešamas un cieši saistītas ar īpašā pakalpojuma sniegšanu, izteikti skaitlisko kvotu formā vai arī kā ekonomiskās nepieciešamības pārbaudes priekšnosacījums;

(e) pasākumi, kas ierobežo vai pieprasa īpašus juridiskās noformēšanas vai kopuzņēmumu veidus, kuru formā pakalpojumu sniedzējs var darboties; un

(f) ārvalstu kapitāla dalības ierobežojumi, kas izteikti kā procentuāli maksimāli pieļaujamā ārvalstu kapitāla daļa, kā arī individuālā vai kopējā ārvalstu kapitāla vērtību summa.

XVII pants

Nacionālais režīms

1. Sektoros, kas definēti tās Grafikā, un saskaņā ar tajā noteiktajiem nosacījumiem un nepieciešamajām kvalifikācijām, katra Dalībvalsts attiecina uz pakalpojumiem un jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz visiem pakalpojumu sniegšanu ietekmējošiem pasākumiem režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs, kā tas, kurš tiek attiecināts uz pašas līdzīgajiem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.10

2. Jebkura Dalībvalsts var izpildīt 1. paragrāfa prasību, attiecinot uz jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem vai nu formāli identisku vai formāli atšķirīgu režīmu, tāpat kā tā to attiecina uz līdzīgiem pašas pakalpojumiem un pakalpojumu piegādātājiem.

3. Formāli identiska vai formāli atšķirīga attieksme tiek uzskatīta par mazāk labvēlīgu, ja tā maina konkurences nosacījumus par labu Dalībvalsts pakalpojumiem vai pakalpojumu piegādātājiem salīdzinājumā ar līdzīgiem jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

XVIII pants

Papildus saistības

Dalībvalstis var sarunu ceļā vienoties par saistībām attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību un kuras netiek ietvertas grafikā pamatojoties uz XVI vai XVII pantiem, ieskaitot tos, kas attiecas uz kvalifikāciju, standartiem vai licencēšanas jautājumiem. Šādas saistības tiek iekļautas Dalībvalsts Grafikā.

IV DAĻA

PROGRESĪVA LIBERALIZĀCIJA

XIX pants

Sarunas par īpašajām saistībām

1. Atbilstoši šī Līguma mērķiem, Dalībvalstis iesaistās secīgos sarunu raundos, kuri tiks uzsākti ne vēlāk kā piecus gadus no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža un turpinās periodiski, lai sasniegtu pieaugošu augstāku liberalizācijas līmeni. Šādas sarunas tiek virzītas, lai mazinātu vai likvidētu pasākumu negatīvās sekas pakalpojumu tirdzniecībai, kā līdzeklis, kas nodrošina efektīvu tirgus pieejamību. Šis process notiek, lai veicinātu visu dalībnieku intereses uz savstarpēja izdevīguma pamatiem, kā arī lai nodrošinātu visaptverošu tiesību un pienākumu līdzsvaru.

2. Liberalizācijas process notiek pienācīgi ievērojot nacionālās politikas mērķus un atsevišķo Dalībvalstu attīstības līmeni kopumā un atsevišķos sektoros. Jānodrošina atbilstošs elastīgums atsevišķām jaunattīstības Dalībvalstīm mazāka sektoru skaita atvēršanai, liberalizējot mazāku operāciju veidu skaitu, pieaugoši paplašinot tirgus pieejamību atbilstoši to attīstībai, un nodrošinot pieejamību to pakalpojumu tirgum ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, piemērojot tādus nosacījumus, lai sasniegtu IV pantā minētos mērķus.

3. Katram sarunu raundam tiek noteikti galvenie virzieni un kārtība. Šādu galveno virzienu noteikšanas nolūkā Pakalpojumu tirdzniecības padome veic pakalpojumu tirdzniecības visaptverošu un sektorālu novērtējumu, pamatojoties uz šī Līguma mērķiem, arī IV panta 1. paragrāfā noteiktajiem. Sarunu galvenie virzieni nosaka modalitātes attieksmei pret liberalizāciju, ko Dalībvalstis kopš iepriekšējām sarunām veic autonomi, kā arī īpašajai attieksmei pret vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm saskaņā ar IV panta 3. paragrāfa nosacījumiem.

4. Progresīvās liberalizācijas process tiek īstenots katrā no šiem raundiem ar divpusēju, plurilaterālu vai daudzpusēju sarunu starpniecību, kuru mērķis ir palielināt specifisko saistību apjomu, kuras apņēmušās Dalībvalstis saskaņā ar šo Līgumu.

XX pants

Specifisko saistību grafiki

1. Katra Dalībvalsts grafikā nosaka specifiskās saistības, kuras tā uzņemas saskaņā ar šī Līguma III daļu. Attiecībā uz sektoriem, kuros šādas saistības tiek uzņemtas, katrs Grafiks precizē:

(a) tirgus pieejas noteikumus, ierobežojumus un nosacījumus;

(b) nacionālā režīma nosacījumus un kvalifikācijas;

(c) pasākumus attiecībā uz papildus saistībām;

(d) kur nepieciešams, šādu saistību izpildes termiņus; un

(e) šādu saistību spēkā stāšanās brīdi.

2. Pasākumi, kuri neatbilst gan XVI, gan XVII pantam, tiek ietverti ailē, kas attiecas uz XVI pantu. Šajā gadījumā tiek uzskatīts, ka šis ieraksts rada nosacījumu vai attiecas arī uz XVII pantu.

3. Specifisko saistību grafiki tiek pievienoti šī Līguma pielikumā un veido tā neatņemamu sastāvdaļu.

XXI pants

Grafiku modifikācija

1. (a) Dalībvalsts (šajā pantā saukta "modificējošā Dalībvalsts"), var modificēt vai atcelt jebkuras saistības savā Grafikā, jebkurā laikā trīs gadus pēc brīža, kad šīs saistības stājušās spēkā, atbilstoši šī panta nosacījumiem.

(b) Modificējošajai Dalībvalstij jāpaziņo par savu nodomu atbilstoši šim pantam modificēt vai atcelt saistības Pakalpojumu tirdzniecības padomei ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms iecerētā modifikācijas vai atcelšanas datuma.

2. (a) Pēc jebkuras Dalībvalsts, kuras ieguvumiem saskaņā ar šo Līgumu var tiks nodarīts kaitējums (šajā pantā saukta "cietusī Dalībvalsts") ierosinātās modifikācijas vai atcelšanas, kura paziņota saskaņā ar 1.(b) paragrāfu, rezultātā, pieprasījuma modificējošā Dalībvalsts uzsāk sarunas, lai panāktu vienošanos par jebkuru nepieciešamo kompensējošo korekciju. Šādās sarunās un vienošanās procesā attiecīgās Dalībvalstis cenšas saglabāt vispārējo savstarpēji izdevīgo saistību līmeni, ne mazāk labvēlīgu tirdzniecībai, kā specifisko saistību Grafikos paredzēto pirms šādām sarunām.

(b) Kompensējošie pielāgojumi tiek veikti, pamatojoties uz vislielākās labvēlības režīmu.

3. (a) Ja nav panākta vienošanās starp modificējošo un jebkuru cietušo Dalībvalstīm pirms sarunām atvēlētā termiņa beigām, šādas cietušās Dalībvalstis var nodot lietu arbitrāžai. Jebkurai cietušajai Dalībvalstij, kura vēlas izmantot savas kompensācijas iegūšanas tiesības, ir jāpiedalās arbitrāžā.

(b) Ja neviena cietusī Dalībvalsts nav pieprasījusi arbitrāžu, modificējošajai Dalībvalstij ir tiesības īstenot ierosināto modifikāciju vai saistību atcelšanu.

4. (a) Modificējošā Dalībvalsts nedrīkst modificēt vai atcelt savas saistības, kamēr tā nav veikusi kompensējošos pielāgojumus atbilstoši arbitrāžas lēmumiem.

(b) Ja modificējošā Dalībvalsts īsteno ierosināto modifikāciju vai atcelšanu un neievēro arbitrāžas lēmumus, jebkura cietusī Dalībvalsts, kura ir piedalījusies arbitrāžā, var modificēt vai atcelt būtiski ekvivalentus ieguvumus atbilstoši šiem lēmumiem. Neskatoties uz II pantu, šāda modifikācija vai atcelšana var tikt īstenota vienīgi pret modificējošo Dalībvalsti.

5. Pakalpojumu tirdzniecības padome izstrādā procedūras Grafiku koriģēšanai vai modificēšanai. Jebkura Dalībvalsts, kura ir modificējusi vai atcēlusi plānotās saistības saskaņā ar šo pantu, modificē savu Grafiku atbilstoši šādām procedūrām.

V DAĻA

INSTITUCIONĀLI NOSACĪJUMI

XXII pants

Konsultācijas

1. Katra Dalībvalsts izturas ar izpratni un piešķir vienlīdzīgas konsultāciju iespējas jebkādu iebildumu gadījumā, ko izsaka jebkura Dalībvalsts par jebkuru jautājumu, kas ietekmē šī Līguma darbību. Vienošanos par strīdu noregulēšanu (DSU) ir spēkā attiecībā uz šādām konsultācijām.

2. Pakalpojumu tirdzniecības padome vai Strīdu noregulēšanas institūcija (DSB) pēc Dalībvalsts lūguma konsultējas ar Dalībvalsti vai Dalībvalstīm par jebkuru jautājumu, kuram nav bijis iespējams rast apmierinošu risinājumu ar 1. paragrāfā minēto konsultāciju starpniecību.

3. Dalībvalsts nevar atsaukties uz XVII pantu, vai nu saskaņā ar šo pantu vai XXIII pantu, attiecībā uz citas Dalībvalsts pasākumu, kas ietilpst starp tām pastāvošā starptautiskā līguma darbības sfērā attiecībā uz izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem. Ja Dalībvalstis nevar vienoties par to, vai pasākums ietilpst šāda starp tām noslēgta līguma darbības sfērā, abām Dalībvalstīm ir tiesības nodot šo lietu Pakalpojumu tirdzniecības padomei11. Padome savukārt nodod šo jautājumu arbitrāžai. Arbitrāžas lēmums ir galīgs un Dalībvalstīm saistošs.

XXIII pants

Strīdu noregulēšana un lēmumu izpilde

1. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka jebkura cita Dalībvalsts nepilda savus pienākumus vai īpašās saistības saskaņā ar šo Līgumu, tai ir tiesības, nolūkā panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu, atsaukties uz Vienošanos par strīdu noregulēšanu (DSU).

2. Ja Strīdu noregulēšanas institūcija (DSB) uzskata, ka apstākļi ir pietiekoši nopietni un attaisno šādu rīcību, tā var pilnvarot Dalībvalsti vai Dalībvalstis pārtraukt pienākumu un specifisko saistību izpildīšanu pret jebkuru Dalībvalsti vai Dalībvalstīm atbilstoši DSU 22. pantam.

3. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka jebkuri ieguvumi, ko tā būtu varējusi pamatoti iegūt saskaņā ar citas Dalībvalsts specifiskajām saistībām atbilstoši šī Līguma III daļai, tiek likvidēti vai mazināti cita pasākuma piemērošanas rezultātā, kurš nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem, tā var atsaukties uz DSU. Ja DSB nolemj, ka pasākums ir likvidējis vai mazinājis šādus ieguvumus, cietušajai Dalībvalstij ir tiesības uz abpusēji apmierinošu strīda noregulējumu, pamatojoties uz XXI panta 2. paragrāfu, kurš var izpausties kā pasākuma modifikācija vai tā atcelšana. Gadījumā, ja attiecīgajām Dalībvalstīm nav iespējams panākt vienošanos savā starpā, tiek piemērots DSU 22.pants.

XXIV pants

Pakalpojumu tirdzniecības padome

1. Pakalpojumu tirdzniecības padome veic funkcijas, kuras tai tiek deleģētas ar nolūku nodrošināt šī Līguma darbību un tuvināt tā mērķu izpildi. Padome var pēc saviem ieskatiem izveidot papildus organizācijas, ja tā uzskata, ka tas sekmēs tās funkciju pildīšanu.

2. Visu Dalībvalstu pārstāvji var piedalīties Padomē un, ja vien Padome nenolemj citādi, arī tās organizāciju darbībā.

3. Padomes priekšsēdētāju ievēl Dalībvalstis.

XXV pants

Tehniskā sadarbība

1. Dalībvalstu pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir nepieciešama šāda palīdzība, var izmantot IV panta 2. paragrāfā minēto kontaktcentru pakalpojumus.

2. Tehniskā palīdzība jaunattīstības valstīm tiek sniegta daudzpusējā līmenī ar Sekretariāta starpniecību un par to lemj Pakalpojumu tirdzniecības padome.

XXVI pants

Attiecības ar citām starptautiskajām organizācijām

Vispārējā padome nodrošina attiecīgas konsultāciju un sadarbības ar Apvienotajām Nācijām un tās specializētajām aģentūrām iespējas, kā arī iespēju sadarboties ar citām starpvaldību organizācijām, kuru kompetencē ir pakalpojumi.

VI DAĻA

NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

XXVII pants

Priekšrocību neattiecināšana

Dalībvalsts var atteikties attiecināt ieguvumus no šī Līguma:

(a) attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, ja tā konstatē, ka pakalpojums ir sniegts no valsts, kas nav Dalībvalsts, vai no Dalībvalsts teritorijas, attiecībā uz kuru atteikusies Dalībvalsts nepiemēro PTO Līgumu;

(b) jūras transporta pakalpojumu sniegšanas gadījumā, ja tā konstatē, ka pakalpojumu sniedz:

(i) izmantojot kuģi, kurš ir reģistrēts atbilstoši valsts, kas nav Dalībvalsts, likumiem, vai tādas Dalībvalsts likumiem, attiecībā uz kuru atteikusies Dalībvalsts nepiemēro PTO Līgumu, un

(ii) persona, kura pārvalda un/vai izmanto kuģi pilnībā vai daļēji, bet kura nāk no valsts, kas nav Dalībvalsts, vai tādas Dalībvalsts, attiecībā uz kuru atteikusies Dalībvalsts nepiemēro PTO Līgumu;

(c) pakalpojuma piegādātājam — juridiskai personai, ja Dalībvalsts konstatē, ka šī persona nav citas Dalībvalsts pakalpojuma piegādātājs, vai arī, ka tas ir tādas Dalībvalsts pakalpojuma piegādātājs, attiecībā uz kuru atteikusies Dalībvalsts nepiemēro PTO Līgumu.

XXVIII pants

Definīcijas

Šī Līguma nolūkā:

(a) " pasākums " nozīmē jebkuru Dalībvalsts pasākumu, likumu, noteikumu, procedūru, lēmumu, administratīvu rīcību, vai jebkuru citu tā formu;

(b) " pakalpojuma sniegšana " ir pakalpojuma ražošana, sadale, mārketings, pārdošana un nosūtīšana;

(c) " Dalībvalstu pasākumi , kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību" ietver pasākumus attiecībā uz:

(i) pakalpojuma pirkšanu, samaksu vai izmantošanu;

(ii) tādu pakalpojumu pieejamību un izmantošanu saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, ko pieprasa Dalībvalstis ar nolūku izdarīt publisko piedāvājumu;

(iii) Dalībvalstu personu klātbūtni, ieskaitot komerciālo pārstāvniecību, pakalpojuma sniegšanai citas Dalībvalsts teritorijā;

(d) " komerciālā pārstāvniecība " nozīmē jebkuru biznesa veidu vai profesionālu nodibinājumu, ieskaitot

(i) juridiska biroja izveidošanu vai uzturēšanu, vai

(ii) pārstāvniecības vai filiāles izveidošanu un uzturēšanu pakalpojuma sniegšanas nolūkā Dalībvalsts teritorijā;

(e) pakalpojumu " sektors " nozīmē,

(i) attiecībā uz specifiskiem pakalpojumiem, vienu, vairākiem, vai visiem šī pakalpojuma apakšsektoriem, kā parādīts Dalībvalsts Grafikā,

(ii) citādi, pilnībā visu šī pakalpojuma sektoru, ieskaitot visus tā apakšsektorus;

(f) " citas Dalībvalsts pakalpojums " nozīmē pakalpojumu, kurš tiek sniegts

(i) no Dalībvalsts teritorijas vai Dalībvalsts teritorijā, vai jūras transporta gadījumā — ar kuģi, kas reģistrēts atbilstoši šādas citas Dalībvalsts likumiem, vai ar šādas citas Dalībvalsts personas — pakalpojuma sniedzējas palīdzību, tai pārvaldot kuģi un/vai pilnībā vai daļēji izmantojot to; vai

(ii) šīs citas Dalībvalsts pakalpojuma sniedzēja pakalpojuma sniegšanas gadījumā caur komerciālo pārstāvniecību vai ar fizisko personu palīdzību;

(g) "pakalpojuma sniedzējs" nozīmē jebkuru personu, kura sniedz pakalpojumu;12

(h) "pakalpojuma monopolsniedzējs" ir jebkuru kompānija vai privātpersona, kura attiecīgajā tirgū Dalībvalsts teritorijā ir pilnvarota, attiecīgās Dalībvalsts formāli nozīmēta, vai faktiski pastāv kā vienīgā šī pakalpojuma sniedzēja;

(i) "pakalpojuma patērētājs" nozīmē jebkuru personu, kas saņem vai izmanto pakalpojumu;

(j) "persona" nozīmē fizisku vai juridisku personu;

(k) "citas Dalībvalsts fiziska persona" nozīmē fizisku personu, kura dzīvo šīs Dalībvalsts vai jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā, un kura atbilstoši šīs citas Dalībvalsts likumam:

(i) ir šīs citas Dalībvalstis pilsonis; vai

(ii) kurai ir tiesības uz pastāvīgu dzīvi šajā citā Dalībvalstī, tādas Dalībvalsts gadījumā,

1) kurai nav pamatiedzīvotāju; vai

2) kura attiecina pēc būtības vienādu režīmu uz saviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem un uz saviem pilsoņiem attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu tirdzniecību, kā fiksēts tās uzņemšanā vai pievienošanās PTO Līgumam, ar nosacījumu, ka nevienai citai Dalībvalstij nav jāpiešķir šādiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem režīms, kas ir daudz labvēlīgāks, nekā to varētu piešķirt šī cita Dalībvalsts šādiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Šāda paziņošana ietver apliecinājumu pret šiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, uzņemoties atbilstoši tās likumiem un noteikumiem, tos pašus pienākumus, kādus Dalībvalsts pilda attiecībā uz saviem pilsoņiem;

(l) "juridiska persona" ir jebkura juridiska persona, kura attiecīgi izveidota, vai citādi organizēta atbilstoši piemērojamiem tiesību aktiem, peļņas vai citā nolūkā, privātīpašumā vai valdības īpašumā esoša, ieskaitot jebkuru korporāciju, trestu, kooperatīvu, kopuzņēmumu, viena īpašnieka īpašumu vai asociāciju;

(m) "citas Dalībvalsts juridiska persona" nozīmē juridisku personu, kura ir vai nu:

(i) izveidota vai citādi organizēta saskaņā ar šīs citas Dalībvalsts tiesību aktiem, un ir iesaistīta ievērojamās biznesa operācijās šīs Dalībvalsts vai jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā; vai

(ii) pakalpojuma sniegšanas gadījumā caur komerciālo pārstāvniecību, kura pieder vai kuru kontrolē:

1) šīs Dalībvalsts fiziskās personas; vai

2) šīs citas Dalībvalsts juridiskās personas, kuras noteiktas i) apakšparagrāfā;

(n) juridiska persona

(i) "pieder" Dalībvalsts personām, ja vairāk nekā 50% kapitāla daļas tajā pilnībā pieder šīs Dalībvalsts personām;

(ii) tiek "kontrolēta" no Dalībvalsts personu puses, ja šādām personām ir tiesības iecelt savu direktoru vairākumu vai citādi likumiski vadīt to darbību;

(iii) ir "savstarpēji saistīta" ar citu personu, kad tā kontrolē pēdējo, vai to kontrolē šī cita persona, kā arī tad, kad pirmo un otro kopā kontrolē viena un tā pati persona;

(o) "tiešie nodokļi" sastāda visus kopējo ienākumu, kopējā kapitāla nodokļus, vai ienākuma vai kapitāla daļu nodokļus, ieskaitot īpašuma atsavināšanas peļņas nodokļus, īpašuma, mantojuma un dāvinājuma nodokļus, kopējās algas un uzņēmuma maksātās darba samaksas nodokļus, kā arī kapitāla novērtēšanas nodokļus.

XXIX pants

Pielikumi

Šī Līguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

PIELIKUMI

Pielikums II pantam

Izņēmumi

Darbības sfēra

1. Šis pielikums precizē nosacījumus, atbilstoši kuriem Dalībvalsts, šim Līgumam stājoties spēkā, ir atbrīvota no tās saistībām saskaņā ar II panta 1. paragrāfu.

2. Jebkuri jauni atbrīvojumi, kas tiek piemēroti pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, tiek izskatīti saskaņā ar šī Līguma IX panta 3. paragrāfu.

Pārskats

3. Pakalpojumu tirdzniecības padome izskata visus izņēmumus, kas ir piešķirti uz laiku ilgāku par 5 gadiem. Pirmais šāds pārskats tiek veikts ne vēlāk kā 5 gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā.

4. Pakalpojumu tirdzniecības padome savā pārskatā:

(a) pārbauda, vai apstākļi, kuri izsauca izņēmuma nepieciešamību, vēl ir spēkā; un

(b) nosaka jebkura turpmākā pārskata datumu.

Izbeigšana

5. Dalībvalsts atbrīvojums no tās saistībām atbilstoši Līguma II panta 1. paragrāfam attiecībā uz īpašu pasākumu, izbeidzas datumā, kas ir noteikts izņēmumā.

6. Principā šādi atbrīvojumi nedrīkstētu pārsniegt 10 gadu termiņu. Jebkurā gadījumā, tie ir pakļauti sekojošiem tirdzniecības liberalizēšanas sarunu raundiem.

7. Dalībvalsts paziņo Pakalpojumu tirdzniecības padomei, beidzoties atbrīvojuma termiņam, ka Līgumam neatbilstošais pasākums ir padarīts atbilstošs šī Līguma II panta 1.paragrāfam.

II panta izņēmumu saraksti

[II panta 2. paragrāfa saraksti, par kuriem panākta vienošanās, tiks pievienoti PTO Līguma eksemplāram]

Pielikums par fizisko personu, kuras sniedz pakalpojumus saskaņā ar šo Līgumu, pārvietošanos

1. Šis pielikums ir spēkā attiecībā uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras ir Dalībvalsts pakalpojumu sniedzēji, un Dalībvalsts fiziskās personas, kuras nodarbina Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējs, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu.

2. Līgums nav spēkā attiecībā uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras meklē pieeju Dalībvalsts darba tirgum, tā nav spēkā arī pasākumiem attiecībā uz pilsonību, pastāvīgu dzīvesvietu vai pastāvīgu nodarbinātību.

3. Saskaņā ar Līguma III un IV daļām, Dalībvalstis var sarunu ceļā vienoties par specifiskām saistībām, kas piemērojamas attiecībā uz visu kategoriju fizisko personu pārvietošanos, kuras sniedz pakalpojumus saskaņā ar šo Līgumu. Fiziskām personām, kuras ir pakļautas specifiskām saistībām, ir atļauts sniegt pakalpojumus atbilstoši šo saistību nosacījumiem.

4. Līgums neattur Dalībvalsti no pasākumu piemērošanas, kas regulē fizisko personu iebraukšanu vai to pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, ieskaitot pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu tās robežu integritāti un nodrošinātu, ka fiziskās personas pareizi šķērso tās robežas, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi netiek īstenoti tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus, kas rodas jebkurai Dalībvalstij saskaņā ar specifisko saistību nosacījumiem.13

Pielikums par gaisa transporta pakalpojumiem

1. Šis Pielikums ir spēkā attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē plānotu vai neplānotu gaisa transporta pakalpojumu tirdzniecību un tam pakārtotus pakalpojumus. Ar šo tiek apliecināts, ka jebkuras specifiskas saistības vai pienākumi saskaņā ar šo Līgumu nemazina vai neietekmē Dalībvalsts saistības atbilstoši divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, kuri ir spēkā PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī.

2. Līgums, ieskaitot tā strīdu noregulēšanas procedūras, nav spēkā attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē:

(a) satiksmes tiesības, arī piešķirtas; vai

(b) pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar satiksmes tiesību izmatošanu, izņemot, kā paredzēts šī pielikuma 3. paragrāfā.

3. Līgums ir spēkā attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē:

(a) lidmašīnu remonta un uzturēšanas pakalpojumus;

(b) gaisa transporta pakalpojumu pārdošanu un mārketingu;

(c) kompjūteru rezervācijas sistēmu (CRS) pakalpojumus.

4. Līgumā paredzētās strīdu noregulēšanas procedūras var izmantot tikai tad, ja attiecīgās Dalībvalstis ir uzņēmušās pienākumus un specifiskas saistības un, ja strīdu noregulēšanas procedūru iespējas divpusējos un citos daudzpusējos līgumos vai nolīgumos ir izsmeltas.

5. Pakalpojumu tirdzniecības padome periodiski, vismaz reizi piecos gados, pārskata izmaiņas gaisa transporta sektorā un šī pielikuma darbību, lai spriestu par Līguma turpmāko piemērošanu šajā sektorā.

6. Definīcijas:

(a) "Lidmašīnu remonta un uzturēšanas pakalpojumi" nozīmē pasākumus, kas veikti lidmašīnai vai tās daļā, kamēr tā ir izņemta no apkalpošanas un tie neietver tā saucamo līnijas uzturēšanu.

(b) "Gaisa transporta pakalpojumu pārdošana un mārketings" nozīmē attiecīgajai gaisa pārvadājumu organizācijai iespēju pārdot un brīvi tirgoties ar tās gaisa transporta pakalpojumiem, ieskaitot visus mārketinga aspektus, tādus kā tirgus izpēte, reklāma un sadale. Šie pasākumi neietver gaisa transporta pakalpojumu cenu noteikšanu, ne arī piemērojamos nosacījumus.

(c) "Kompjūteru rezervācijas sistēmas (CRS) pakalpojumi" nozīmē pakalpojumus, ko sniedz kompjuterizētās sistēmas, kuras satur informāciju par gaisa transporta grafikiem, pieejamību tām, samaksu un samaksas noteikumus, kurus izmantojot var veikt rezervēšanu vai izsniegt biļetes.

(d) "Satiksmes tiesības" nozīmē plānoto un neplānoto dienestu tiesības darboties un/vai pārvadāt pasažierus, kravu un pastu kompensācijai vai īrēt no teritorijas, virzienā uz to, tajā, vai pāri Dalībvalsts teritorijai, ieskaitot apkalpojamos centrus, veicamos maršrutus, pārvadājamās tirdzniecības veidus, paredzamo ietilpību, piemērojamos tarifus un to nosacījumus un gaisa līniju noteikšanas kritērijus, ieskaitot tādus kritērijus kā skaits, piederība un kontrole.

Pielikums par finansu pakalpojumiem

1. Darbības sfēra un definīcija

(a) Šis pielikums ir spēkā attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē finansu pakalpojumus. Atsauce uz finansu pakalpojuma sniegšanu šajā pielikumā nozīmē pakalpojuma sniegšanu, kā noteikts Līguma I panta 2. paragrāfā.

(b) Līguma I panta 3. b) paragrāfa nolūkā, "pakalpojumi, kas sniegti, realizējot valsts varas pilnvaras " nozīmē sekojošo:

(i) pasākumus, ko veic centrālā banka vai monetārā institūcija vai arī jebkura juridiska persona, kas nodarbojas ar monetārās vai apmaiņas kursa politiku;

(ii) pasākumus, kas veido sociālās nodrošināšanas vai valsts pensiju piešķiršanas plānu likumiskās sistēmas daļu;

(iii) citus pasākumus, ko veic sabiedriska organizācija, lai atskaitītos vai lai garantētu, kā arī lai izmantotu valdības finansu resursus.

(c) Līguma I panta 3. b) apakšparagrāfa nolūkā, ja Dalībvalsts atļauj, ka jebkuru no pasākumiem, kas minēti šī paragrāfa (b)(ii) vai (b)(iii) apakšparagrāfos, veic tās finansu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot sabiedrisku organizāciju vai finansu pakalpojumu sniedzēju, "pakalpojumi" ietver šādus pasākumus.

(d) Līguma I panta 3.(c) apakšparagrāfs nav spēkā attiecībā uz pakalpojumiem, kurus aptver šis pielikums.

2. Iekšzemes regulēšana

(a) Neskatoties uz jebkuriem citiem Līguma nosacījumiem, Dalībvalsti neattur no pasākumu veikšanas saprātīgu iemeslu dēļ, ieskaitot investoru, depozitoru, politikas īstenotāju vai personu, kurām finansu pakalpojumu sniedzējs ir parādā nenosegto nodevu, aizsardzību, vai finansu sistēmas integritātes un stabilitātes nodrošināšanu. Ja šādi pasākumi neatbilst Līguma nosacījumiem, tie netiek izmantoti, lai izvairītos no Dalībvalsts saistībām vai pienākumiem saskaņā ar šo Līgumu.

(b) Nekas Līgumā netiek interpretēts, lai pieprasītu Dalībvalsti izpaust informāciju attiecībā uz individuālo klientu lietām un rēķiniem vai attiecībā uz jebkuru konfidenciālu informāciju, vai informāciju par īpašumu, kāda ir juridisko organizāciju rīcībā.

3. Atzīšana

(a) Dalībvalsts var atzīt jebkuras citas valsts saprātīgus pasākumus, nosakot, kā Dalībvalsts pasākumi tiks piemēroti attiecībā uz finansu pakalpojumiem. Šāda atzīšana, kuru var panākt ar harmonizāciju vai citādi, var tikt pamatota ar līgumu vai vienošanos ar attiecīgo valsti, kā arī to var piešķirt atsevišķi.

(b) Dalībvalsts, kura ir šāda līguma vai vienošanās, kā minēts a) apakšparagrāfā, esošā vai paredzamā dalībniece, paredz vienlīdzīgas iespējas citām ieinteresētajām Dalībvalstīm vest sarunas attiecībā uz to pievienošanos šādiem līgumiem vai vienošanām, vai arī sarunas par līdzīgiem līgumiem vai vienošanām, atbilstoši apstākļiem, kuros būtu vienlīdzīga regulēšana, pārraudzība, šādas regulēšanas īstenošana, un, ja nepieciešams, procedūras attiecībā uz informācijas apmaiņu starp līguma vai vienošanās pusēm. Ja Dalībvalsts piešķir atzīšanu atsevišķi, tā sniedz vienlīdzīgas iespējas jebkurai citai Dalībvalstij parādīt, ka šādi apstākļi eksistē.

(c) Ja Dalībvalsts ir pārdomājusi attiecībā uz jebkuras citas valsts saprātīgu pasākumu atzīšanu, VII panta 4.(b) paragrāfs nav spēkā.

4. Strīdu noregulēšana

Komisijas, kas izveidotas strīdu gadījumā par saprātīgiem jautājumiem un citiem finansu jautājumiem, veic nepieciešamo ekspertīzi atbilstoši strīdīgajam specifiskajam finansu pakalpojumam.

5. Definīcijas

Šī pielikuma nolūkā:

(a) Finansu pakalpojums ir jebkurš finansiāla rakstura pakalpojums, kuru piedāvā Dalībvalsts finansu pakalpojuma sniedzējs. Finansu pakalpojumi ietver visus apdrošināšanas un ar apdrošināšanu saistītos pakalpojumus, kā arī visus banku un citus finansu pakalpojumus (izņemot apdrošināšanu). Finansu pakalpojumi ietver sekojošas darbības:

Apdrošināšana un ar apdrošināšanu saistītie pakalpojumi

(i) Tiešā apdrošināšana (ieskaitot kolektīvo apdrošināšanu):

(A) dzīvības

(B) pārējā

(ii) Pārapdrošināšana un retrocesija;

(iii) Apdrošināšanas starpniecība, kā piemēram, brokeru un aģentu pakalpojumi;

(iv) Apdrošināšanas palīgpakalpojumi, kā piemēram, konsultāciju, statistikas, riska novērtēšanas un pretenziju novērtēšanas pakalpojumi.

Banku un citi finansu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

(v) depozītu un citu atmaksājamu sabiedrisko naudas summu pieņemšana;

(vi) visa veida aizdevumi, ieskaitot patērētāja kredītu, hipotēku kredītu, arī komerciālo operāciju starpniecība un finansēšana;

(vii) finansu līzings;

(viii) visi maksājumu un naudas transmisijas pakalpojumi, ieskaitot kredītkartes, maksāšanas un debeta kartes, ceļojumu čekus un bankas čekus;

(ix) garantijas un saistības;

(x) tirgojoties uz sava rēķina vai uz klientu rēķina, vai nu apmaiņas kārtībā, atklātā tirgū vai citādi, ar sekojošo:

(A) naudas tirgus dokumentiem (ieskaitot čekus, rēķinus, sertifikātus, depozītus);

(B) ārvalstu valūtu;

(C) atvasināto produkciju, ieskaitot, bet, neaprobežojoties ar futures & options ;

(D) valūtas maiņas kursu un procentu likmju dokumentiem, ieskaitot swaps & forward rate vienošanās;

(E) tratas vērtspapīriem;

(F) citiem apgrozāmiem dokumentiem un finansu aktīviem, ieskaitot zelta stieņus.

(xi) piedalīšanās visu veidu vērtspapīru emisijā, ieskaitot apņemšanos finansēt un aģenta pienākumu pildīšanu (valsts līmenī vai privāti) un pakalpojumu sniegšanu sakarā ar šādu emisiju;

(xii) naudas brokerēšana;

(xiii) aktīvu pārvalde, tāda kā skaidras naudas vai portfeļa pārvalde, visu kolektīvo investīciju formu pārvalde, pensiju fondu pārvalde, drošības, depozīta un kredīta pakalpojumi;

(xiv) norēķinu un klīringa pakalpojumi par finansu aktīviem, ieskaitot vērtspapīrus, atvasināto produkciju, un citus apgrozības spējīgus dokumentus;

(xv) citu finansu pakalpojumu sniedzēju finansu informācijas sniegšana un nodošana, finansu datu apstrāde un attiecīgās programmas;

(xvi) padomdevēju, starpnieku un citi finansu palīgpakalpojumi visa veida darbībai, kas uzskaitīta v) - xv) apakšparagrāfos, ieskaitot kredīta izskatīšanu un analīzi, investīciju un vērtspapīru portfeļa izpēti un padomus attiecībā uz uzkrājumiem un kopīgu pārstrukturēšanu un stratēģiju.

(b) Finansu pakalpojuma sniedzējs nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku Dalībvalsts personu, kura vēlas sniegt vai sniedz finansu pakalpojumus, bet termins "finansu pakalpojuma sniedzējs" neietver valsts iestādi.

(c) "Sabiedriska organizācija" nozīmē:

(i) Dalībvalsts valdības, centrālās bankas vai monetāro iestādi, vai iestādi, kura pieder vai kuru kontrolē Dalībvalsts, kura ir būtiski iesaistīta valdības funkciju vai darbības valdības vajadzībām veikšanā neietverot iestādi, kura ir būtiski iesaistīta finansu pakalpojumu sniegšanā uz komerciāliem nosacījumiem; vai

(ii) privātu iestādi, kura veic funkcijas, kuras parasti veic centrālā valdība vai monetārā iestāde, pildot šādas funkcijas.

Otrais Pielikums par finansu pakalpojumiem

1. Neskatoties uz Līguma II pantu un II pielikumu par izņēmumiem 1.un 2. paragrāfiem, Dalībvalsts var 60 dienu laikā, četrus mēnešus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, uzskaitīt šajā pielikumā pasākumus, kuri attiecas uz finansu pakalpojumiem, kuri neatbilst Līguma II panta 1. paragrāfam.

2. Neskatoties uz Līguma XXI pantu, Dalībvalsts var 60 dienu laikā, četrus mēnešus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, papildināt, izmainīt vai atcelt visas specifiskās saistības attiecībā uz finansiālajiem pakalpojumiem vai daļu no tiem, kas ierakstīti tās Grafikā.

3. Pakalpojumu tirdzniecības padome nosaka jebkuras procedūras, kas ir nepieciešamas 1.un 2. paragrāfu piemērošanai.

Pielikums par sarunām par jūras transporta pakalpojumiem

1. II pants un pielikums ll panta izņēmumiem, ieskaitot prasību uzskaitīt pielikumā jebkuru pasākumu, kurš neatbilst vislielākās labvēlības režīmam, ko uztur Dalībvalsts, stājas spēkā starptautiskajai kuģniecībai, papildus pakalpojumiem un pieejai ostu iekārtām un to izmantošanai tikai:

(a) ja noteikts īstenošanas termiņš saskaņā ar Ministru lēmuma Par sarunām par jūras transporta pakalpojumiem 4. paragrāfu; vai,

(b) gadījumā, ja sarunām nav panākumu, Sarunu grupas par jūras transporta pakalpojumiem galīgā ziņojuma, kas sagatavots šim Lēmumam, iesniegšanas dienā.

2. 1. paragrāfs nav spēkā nevienām specifiskām saistībām attiecībā uz jūras transporta pakalpojumiem, kas ierakstītas Dalībvalsts Grafikā.

3. Sākot no sarunu nobeiguma, kā minēts 1. paragrāfā, un pirms īstenošanas termiņa, Dalībvalsts var papildināt, izmainīt vai atcelt visas specifiskās saistības šajā sektorā vai daļu no tām, bez kompensācijas piedāvājuma, neskatoties uz XXI panta nosacījumiem.

Pielikums par telekomunikācijām

1. Mērķi

Atzīstot telekomunikāciju pakalpojumu sektora specifiku, un īpaši, tā divējādo lomu, gan kā skaidri izteiktam ekonomiskās darbības sektoram, gan kā pamata izpausmes līdzeklim citām ekonomiskajām darbībām, Dalībvalstis ir vienojušās par sekojošo pielikumu, lai precizētu Līguma nosacījumus attiecībā uz pasākumiem, kas skar valsts telekomunikāciju transporta tīklus, pieeju to pakalpojumiem un to izmantošanu. Attiecīgi, šis pielikums sniedz piezīmes un papildus nosacījumus Līgumā.

2. Darbības sfēra

(a) Šis pielikums ir spēkā visiem Dalībvalsts pasākumiem, kuri ietekmē pieeju publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, ar tiem saistītajiem pakalpojumiem un to izmantošanai14.

(b) Šis pielikums nav spēkā pasākumiem, kuri ietekmē radio un televīzijas programmu kabeļu pārraidi.

(c) Nekas šajā Līgumā netiek interpretēts, lai:

(i) pieprasītu Dalībvalstij pilnvarot jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzēju nodibināt, izveidot, iegūt, iznomāt, lietot vai sniegt telekomunikāciju transporta tīklus vai pakalpojumus, izņemot tos, kas paredzēti pirmās Grafikā;

(ii) pieprasītu Dalībvalstij (vai — liktu Dalībvalstij obligāti pieprasīt no tās jurisdikcijā esošajiem pakalpojumu sniedzējiem) nodibināt, izveidot, iegūt, iznomāt, lietot vai sniegt telekomunikāciju transporta tīklus vai pakalpojumus, kuri kopumā netiek publiski piedāvāti.

3. Definīcijas

Šī pielikuma nolūkā:

(a) "Telekomunikācijas" nozīmē signālu transmisiju un saņemšanu, ko veic ar jebkuriem elektromagnētiskiem līdzekļiem.

(b) "Publiskie telekomunikāciju transporta pakalpojumi" nozīmē jebkurus Dalībvalsts precīzi formulētus vai darbojošos telekomunikāciju transporta pakalpojumus, kuri piedāvāti vispārējai publiskai lietošanai. Šādi pakalpojumi var inter alia ietvert telegrāfu, telefonu, teleksu un datu raidīšanu, kas tipiski ietver klienta sniegtās informācijas tūlītēju pārraidīšanu starp diviem vai vairākiem telpas punktiem bez izmaiņām klienta informācijas formā un saturā pārraidīšanas laikā.

(c) "Publiskie telekomunikāciju transporta tīkli" nozīmē publisko telekomunikāciju infrastruktūru, kas nodrošina telekomunikācijas starp diviem un vairākiem noteiktajiem tīklu pārtraukuma — galapunktiem.

(d) "Interkorporatīvās komunikācijas" nozīmē telekomunikācijas, ar kuru palīdzību firmā sazinās firmas ietvaros, vai arī tās apakšstruktūru starpā, starp nodaļām un, saskaņā ar Dalībvalsts iekšzemes likumiem un noteikumiem, ar tās kontrolētajām firmām — filiālēm. Šajā nolūkā jēdzienus "apakšstruktūras", "nodaļas", un, kur tas piemērojams — "filiāles", ir jānosaka katrai Dalībvalstij. "Interkorporatīvās komunikācijas" šajā pielikumā izslēdz komerciālus un nekomerciālus pakalpojumus, kas tiek sniegti firmām, kuras nav ar tām saistītās apakšstruktūras, nodaļas vai filiāles, vai, kuri tiek piedāvāti klientiem vai potenciālajiem klientiem.

(e) Jebkurai atsaucei uz šī pielikuma paragrāfu vai apakšparagrāfu jāietver visas tā apakšnodaļas.

4. Atklātība

Šī Līguma III panta piemērošanas procesā katra Dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgā informācija par apstākļiem, kas ietekmē pieeju publiskajiem telekomunikāciju transporta tīklu pakalpojumiem un to izmantošanu, ir publiski pieejama, ieskaitot: tarifus un citus pakalpojumu nosacījumus un apstākļus; tehnisko sakarību īpatnības šādos tīklos un pakalpojumos; informāciju par institūcijām, kuras ir atbildīgas par standartu, kuri ietekmē šādu pieeju un izmantošanu, sagatavošanu un pieņemšanu; apstākļus, kas attiecas uz terminālo vai citu iekārtu iesaistīšanu; un paziņošanas, reģistrācijas vai licenzēšanas prasības, ja tādas ir.

5. Pieeja publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, pakalpojumiem un to izmantošana.

(a) Katra Dalībvalsts nodrošina, ka jebkuram kādas citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējam tiek dota pieeja publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, pakalpojumiem un to izmantošanai, pamatojoties uz saprātīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem un apstākļiem, kas nepieciešami, lai sniegtu pakalpojumu, kas ietverts tās Grafikā. Šī saistība tiek piemērota inter alia paragrāfos (b) - (f).15

(b) Katra Dalībvalsts nodrošina, ka jebkuram kādas citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējam tiek dota pieeja publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, pakalpojumiem un to izmantošanai šīs Dalībvalsts robežās vai aiz tām, ieskaitot privāti iznomātus sakaru kanālus, un tādā nolūkā nodrošina, saskaņā ar (e) un (f) paragrāfiem, ka šādiem pakalpojumu sniedzējiem ir atļauts:

(i) pirkt vai nomāt un piesaistītu terminālo vai citas iekārtas, kuras ir savstarpēji saistītas ar tīklu un kuras ir nepieciešamas, lai sniegtu pakalpojumus;

(ii) savstarpēji savienotu privāti iznomātos vai īpašumā esošos sakaru kanālus ar publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem un pakalpojumiem vai ar sakaru kanāliem, kurus nomā vai kuri ir cita pakalpojuma sniedzēja īpašums; un

(iii) lai izmantotu pēc pakalpojuma sniedzēja izvēles darbojošos protokolus jebkura pakalpojuma sniegšanā, izņemot tos, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu publiski vispārpieejamus telekomunikāciju transporta tīklus un pakalpojumus.

(c) Katra Dalībvalsts nodrošina, ka jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojuma sniedzēji var izmantot publiskos telekomunikāciju transporta tīklus un pakalpojumus informācijas kustībai tās robežās vai aiz tām, ieskaitot šādu pakalpojumu sniedzēju interkorporatīvās komunikācijas, un, lai piekļūtu informācijai, kas atrodas datu bāzēs vai citādi uzglabātas tehniski nolasāmā formā jebkuras Dalībvalsts teritorijā. Par jebkuriem jauniem vai grozītiem pasākumiem, kurus veic Dalībvalsts, kas būtiski ietekmētu šādu izmantošanu, ir jāpaziņo un šie pasākumi ir apspriežami saskaņā ar šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem.

(d) Neskatoties uz iepriekšējo paragrāfu, Dalībvalsts var veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sniegto ziņu drošību un konfidencialitāti atbilstoši prasībai, ka šādi pasākumi netiks piemēroti veidā, kas varētu radīt patvarīgus vai neattaisnotus diskriminējošus līdzekļus vai slēptu pakalpojumu tirdzniecības ierobežošanu.

(e) Katra Dalībvalsts nodrošina, ka nekādi nosacījumi netiek izvirzīti attiecībā uz pieeju publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem un pakalpojumiem un to izmantošanu, izņemot tos, kas nepieciešami:

(i) lai aizsargātu publisko telekomunikāciju transporta tīklu un pakalpojumu publisko pakalpojumu sniedzēju pienākumus, īpaši to spēju padarīt to tīklus vai pakalpojumus publiski vispārpieejamus;

(ii) lai aizsargātu publisko telekomunikāciju transporta tīklu vai pakalpojumu tehnisko integritāti; vai

(iii) lai nodrošinātu, ka jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzēji nesniedz pakalpojumus, ja vien tas nav atļauts atbilstoši saistībām Dalībvalsts Grafikā.

(f) Gadījumā, ja nosacījumi atbilst kritērijiem, kas noteikti (e) paragrāfā, pieejai publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem un pakalpojumiem tie var ietvert:

(i) ierobežojumus attiecībā uz atkārtotu pārdošanu vai šādu pakalpojumu dalītu izmantošanu;

(ii) prasību izmantot specifiskas tehniskus interfeisus, ieskaitot interfeisu protokolus, šādu tīklu un pakalpojumu savstarpējai saslēgšanai;

(iii) nepieciešamības gadījumā prasības šādu pakalpojumu savstarpējas operativitātes veicināšanai un 7.(a) paragrāfā noteikto mērķu sasniegšanai;

(iv) katru terminālo vai citu iekārtu pieņemšanu, kuri ir savietojami ar tīklu un tehniskajām prasībām par šādu iekārtu iesaistīšanu šādos tīklos;

(v) ierobežojumus par privāti nomāto vai valdījumā esošo sakaru kanālu saslēgšanu ar šādiem tīkliem vai pakalpojumiem, ko izīrējis, vai, kuri pieder citam pakalpojumu sniedzējam; vai

(vi) paziņošanu, reģistrāciju un licencēšanu.

(g) Neskatoties uz iepriekšējiem šīs nodaļas paragrāfiem, jaunattīstības Dalībvalsts atbilstoši tās attīstības līmenim, nosaka nepieciešamos saprātīgos nosacījumus pieejai publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, pakalpojumiem un to izmantošanai, lai nostiprinātu tās iekšzemes telekomunikāciju infrastruktūru un pakalpojumu apjomu un palielinātu to piedalīšanos starptautiskajā telekomunikāciju pakalpojumu tirdzniecībā. Šādi nosacījumi tiek precizēti Dalībvalsts Grafikā.

6. Tehniskā sadarbība

(a) Dalībvalstis atzīst, ka efektīva, attīstīta telekomunikāciju infrastruktūra valstīs, īpaši jaunattīstības valstīs, ir būtiska to pakalpojumu tirdzniecības paplašināšanai. Tādēļ Dalībvalstis apstiprina un veicina attīstīto un jaunattīstības valstu, to publisko telekomunikāciju transporta tīklu un pakalpojumu sniedzēju un citu struktūru iespējami plašu piedalīšanos starptautisko un reģionālo organizāciju attīstības programmās, ieskaitot Starptautisko Telekomunikāciju apvienību, Apvienoto Nāciju Attīstības programmu un Starptautisko Rekonstrukcijas un Attīstības banku.

(b) Dalībvalstis veicina un atbalsta sadarbību telekomunikāciju jomā starp jaunattīstības valstīm starptautiskā, reģionālā un zemākajā reģionālajā līmenī.

(c) Sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām Dalībvalstis iespēju robežās dara jaunattīstības valstīm pieejamu informāciju par telekomunikāciju pakalpojumiem un izmaiņām telekomunikācijās un informācijas tehnoloģijā, lai palīdzētu nostiprināt šādu valstu iekšzemes telekomunikāciju pakalpojumu sektoru.

(d) Dalībvalstis īpaši apsver vismazāk attīstīto valstu iespējas ārvalstu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju piesaistīšanā, tiem palīdzot tehnoloģijas nodošanā, apmācībā un citos pasākumos, kas atbalsta to telekomunikāciju infrastruktūras attīstību un to telekomunikāciju pakalpojumu tirdzniecības paplašināšanos.

7. Saistība ar starptautiskajām organizācijām un līgumiem

(a) Dalībvalstis atzīst starptautisko standartu nozīmi telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu globālā savietojamībā un telekomunikāciju tīklu savstarpējas sadarbības nozīmi un apņemas izstrādāt šādus standartus, izmantojot atbilstošo starptautisko institūciju darbību, ieskaitot Starptautisko Telekomunikāciju apvienību un Starptautisko Standartizācijas organizāciju.

(b) Dalībvalstis atzīst starpvaldību un nevalstisko organizāciju un vienošanos lomu, nodrošinot iekšzemes un pasaules telekomunikāciju dienestu, īpaši Starptautiskās Telekomunikāciju apvienības, efektīvu darbību. Dalībvalstis nepieciešamības gadījumā veic attiecīgus pasākumus, lai konsultētos ar šādām organizācijām par jautājumiem, kas izriet no šī pielikuma īstenošanas.

Pielikums sarunām par pamata telekomunikācijām

1. II pants un pielikums par II panta izņēmumiem, ieskaitot prasību uzskaitīt pielikumā jebkuru pasākumu, kas neatbilst Dalībvalsts saglabātajam vislielākās labvēlības režīmam, stājas spēkā pamata telekomunikācijām tikai:

(a) izpildes dienā, kas jānosaka saskaņā ar Ministriju Lēmuma pie Sarunām par pamata telekomunikācijām 5. paragrāfu; vai,

(b) gadījumā, ja sarunas nav bijušas sekmīgas, Sarunu grupas par pamata telekomunikācijām galīgā ziņojuma, kas sagatavots šim Lēmumam, dienā.

2. 1. paragrāfs nav spēkā attiecībā specifiskām saistībām par pamata telekomunikācijām, kas ierakstītas Dalībvalsts Grafikā.

___________________________________

1 Šo nosacījumu saprot kā sektoru skaitu, ietekmēto tirdzniecības apjomu un piegādes veidus. Lai ievērotu šo nosacījumu, līgumi nedrīkst a priori paredzēt jebkura piegādes veida izslēgšanu.

2 Tipiski, ka šāda integrācija dod attiecīgo pušu pilsoņiem tiesības brīvi piekļūt līgumslēdzēju pušu darba tirgum un paredz pasākumus attiecībā uz samaksas noteikumiem, kā arī citus darba nosacījumus un sociālos pabalstus.

3 Termins "atbilstošās starptautiskās organizācijas" attiecas uz starptautiskajām institūcijām, kurās dalība ir atvērta vismaz atbilstošajām institūcijām no visām PTO Dalībvalstīm.

4 Ar šo tiek saprasts, ka 5. paragrāfa kontekstā minētās procedūras ir tādas pašas, kā GATT 1994 procedūras.

5 Izņēmums sabiedriskās kārtības nodrošināšanai var būt tikai, ja kādas no sabiedrības pamatinteresēm ir pakļauta patiesiem un pietiekoši nopietniem draudiem.

6 Pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt taisnīgu vai efektīvu tiešo nodokļu noteikšanu vai iekasēšanu, ietver arī pasākumus, ko veic Dalībvalsts saskaņā ar tās nodokļu sistēmu, kura savukārt:

(i) ir spēkā attiecībā uz pakalpojumu piegādātājiem — nerezidentiem, atzīstot faktu, ka nerezidentu nodokļu saistības tiek noteiktas attiecībā uz ar nodokļiem apliekamajām precēm, kuras cēlušās vai atrodas Dalībvalstis teritorijā; vai

(ii) ir spēkā attiecībā uz nerezidentiem, lai nodrošinātu nodokļu noteikšanu vai to iekasēšanu Dalībvalsts teritorijā; vai

(iii) ir spēkā attiecībā uz nerezidentiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļiem vai nodokļu nemaksāšanu, ieskaitot atbilstības pasākumus; vai

(iv) ir spēkā attiecībā uz pakalpojumu, kas sniegti Dalībvalsts teritorijā vai no citas Dalībvalsts teritorijas, patērētājiem, lai nodrošinātu nodokļu noteikšanu vai to iekasēšanu no tādiem patērētājiem, kas cēlušies no Dalībvalsts teritorijā esošiem avotiem;

(v) atšķir pakalpojumu piegādātājus, kas pakļauti nodokļiem par visā pasaulē ar nodokļiem apliekamām vienībām no citiem pakalpojumu piegādātājiem, atzīstot to starpā pastāvošo atšķirību nodokļa pamatojuma būtībā to starpā; vai

(vi) nosaka, piešķir vai sadala iedzīvotāju vai nozaru ienākumus, peļņu, guvumu, zaudējumus, atlaides vai kredītu starp radniecīgajām personām vai tās pašas personas nozarēm, lai aizsargātu Dalībvalsts nodokļu bāzi.

Nodokļu nosacījumi vai koncepcija XIV panta (d) paragrāfā un šajās piezīmēs tiek noteikti saskaņā ar nodokļu definīcijām un koncepcijām, vai ekvivalentām vai līdzīgām definīcijām un koncepcijām saskaņā ar tās Dalībvalsts iekšzemes likumiem, kura veic pasākumu.

7 Turpmākā darbības programma nosaka, kā un kādos termiņos, tiks rīkotas sarunas par šādām daudzpusēja rakstura disciplīnām.

8 Ja Dalībvalsts uzņemas tirgus pieejamības saistības attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu tādā pakalpojumu sniegšanas veidā, kā minēts I panta 2.(a) apakšparagrāfā un, ja kapitāla robežšķērsošanas kustība ir paša pakalpojuma būtiska daļa, šī Dalībvalsts līdztekus uzņemas saistības šādas kapitāla kustības atļaušanai. Ja Dalībvalsts uzņemas tirgus pieejamības attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu tādā pakalpojumu sniegšanas veidā, kā minēts I panta 2.(c) apakšparagrāfā, tā līdz ar to uzņemas saistības atļaut attiecīgā kapitāla pārvedumu uz tās teritoriju

9 2.(c) apakšparagrāfs neaptver Dalībvalstis pasākumus, kuri ierobežo ieguldījumus pakalpojumu piegādē.

10 Specifiskas saistības, kas minētas saskaņā ar šo pantu, netiek tā interpretētas, lai pieprasītu jebkurai Dalībvalstij kompensēt jebkurus zaudējumus, kuri izceļas sakarā ar attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts izcelsmi.

11 Attiecībā uz līgumiem par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem, kas pastāv PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī, šādu jautājumu var nodot Pakalpojumu tirdzniecības padomei tikai ar abu šī Līguma pušu piekrišanu.

12 Ja pakalpojumu nesniedz tieši juridiska persona, bet to sniedz izmantojot citas komerciālās pārstāvniecības formas, piemēram, nodaļas vai pārstāvniecības biroju, šādi pārstāvētajam pakalpojuma sniedzējam (t.i. juridiskai personai), tomēr jāizturas tā, kā tas paredzēts pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Līgumu. Šāds režīms attiecas uz pārstāvniecību, caur kuru pakalpojums tiek sniegts un tas nav jāattiecina uz jebkurām citām pakalpojumu sniedzēja apakšvienībām, kuras atrodas ārpus teritorijas, kur pakalpojums tiek sniegts.

13 Tikai un vienīgi vīzas pieprasīšanas fakts noteiktu Dalībvalstu fiziskām personām un nevis no citām Dalībvalstīm, netiek uzskatīts par ieguvuma mazināšanu vai likvidēšanu saskaņā ar specifiskajām saistībām.

14 Šis paragrāfs jāsaprot tādā nozīmē, ka katra Dalībvalsts nodrošina šī Pielikuma saistību piemērošanu valsts telekomunikāciju transporta tīklu un pakalpojumu piegādātājiem, ar jebkādiem šim nolūkam nepieciešamajiem pasākumiem.

15 Termins "nediskriminējošs" tiek saprasts kā tāds, kas attiecas uz vislielākās labvēlības un nacionālo režīmu, kā noteikts Līgumā, kā arī tāds, kas atspoguļo noteiktam sektoram atbilstošu specifisku termina pielietošanu, lai nozīmētu "nosacījumus un apstākļus, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, kas piešķirti līdzīgu publisku telekomunikāciju transporta tīklu vai pakalpojumu jebkuram citam lietotājam tādos pašos apstākļos".

PIELIKUMS 1 C

Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām

(ieskaitot kontrafaktīvu preču tirdzniecību)

Dalībvalstis,

Vēloties samazināt izkropļojumus un kavēkļus starptautiskajā tirdzniecībā un ievērojot nepieciešamību veicināt efektīvu un adekvātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī garantēt, lai pasākumi un procedūras intelektuālā īpašuma tiesību realizācijas nodrošināšanai paši nekļūtu par barjerām likumīgai tirdzniecībai;

atzīstot nepieciešamību līdz ar to izstrādāt jaunus likumus un disciplīnas attiecībā uz:

(a) 1994. gada GATT pamatprincipu un attiecīgu starptautisko līgumu vai konvenciju, kas regulē intelektuālā īpašuma tiesības, piemērojamību,

(b) adekvātu standartu un principu nodrošināšanu jautājumā par intelektuālā īpašuma tiesību ar tirdzniecību saistīto aspektu pieejamību, darbības sfērām un izmantošanu,

(c) efektīvu un piemērotu līdzekļu nodrošināšanu, lai īstenotu ar tirdzniecību saistītās intelektuālā īpašuma tiesības, ņemot vērā atšķirības nacionālajās tiesību sistēmās,

(d) efektīvu un ātru procedūru nodrošināšanu starpvaldību strīdu daudzpusējai novēršanai un izšķiršanai, un

(e) pārejas pasākumiem, kuru mērķis ir maksimāla līdzdalība sarunu rezultātu īstenošanā;

atzīstot nepieciešamību pēc principu, likumu un disciplīnu daudzpusējas sistēmas, kas nodarbojas ar viltotu preču starptautisko tirdzniecību;

atzīstot, ka intelektuālā īpašuma tiesības ir privāttiesības;

atzīstot nacionālo intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmu sabiedriskās politikas pamatmērķus, ieskaitot uzdevumus attīstības un tehnoloģijas jomā;

atzīstot arī vismazāk attīstīto Dalībvalstu īpašās vajadzības pēc maksimālas elastības likumu un noteikumu īstenošanā šajās valstīs, kas tām ļautu radīt veselīgu un dzīvotspējīgu tehnoloģisko bāzi;

uzsverot, cik nozīmīgas spriedzes mazināšanai ir padziļinātas saistības risināt strīdus par ar tirdzniecību saistītiem intelektuālā īpašuma tiesību jautājumiem ar daudzpusējas procedūras starpniecību;

vēloties izveidot savstarpējas sadarbības attiecības starp PTO un Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju (šajā Līgumā sauktu par WIPO) kā arī citām kompetentām starptautiskām organizācijām;

vienojas par sekojošo:

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI UN PAMATPRINCIPI

1. pants

Pienākumu būtība un darbības sfēra

1. Dalībvalstis īsteno šī Līguma nosacījumus. Dalībvalstis var (bet tas nav to pienākums) nodrošināt savos likumos daudz izvērstāku aizsardzību, nekā to prasa šis Līgums, ar nosacījumu, ka šāda aizsardzība nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem. Dalībvalstis ir tiesīgas savas tiesību sistēmas un prakses ietvaros brīvi izvēlēties piemērotas šī Līguma prasību izpildes metodes.

2. Šī Līguma nolūkiem termins "intelektuālais īpašums" attiecas uz visām intelektuālā īpašuma kategorijām, ko regulē II nodaļas 1.-7.sadaļa.

3. Dalībvalstis apņemas izturēties pret citu Dalībvalstu pilsoņiem saskaņā ar šī Līguma prasībām.1 Attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību gadījumā citu Dalībvalstu pilsoņi tiek uztverti kā fiziskas vai juridiskas personas, kuras atbilst tiem tiesiskās aizsardzības piemērojamības kritērijiem, ko paredz Parīzes Konvencija (1967), Bernes Konvencija (1971), Romas Konvencija un Līgums par Intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām, gadījumā, ja visas Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Dalībvalstis ir šo konvenciju dalībvalstis.2 Jebkura Dalībvalsts, kas izmanto iespējas, ko sniedz Romas Konvencijas 5.panta 3.punkts vai 6.panta 2.punkts, saskaņā ar šo pantu prasībām par to Ar Tirdzniecību Saistīto intelektuālā īpašuma tiesību padomei (TRIPS Padomei).

2. pants

Intelektuālā īpašuma konvencijas

1. Attiecībā uz šī Līguma II, III un IV nodaļu, Dalībvalstis ievēro Parīzes Konvencijas (1967) 1.-12. un 19.pantu.

2. Neviens šī Līguma I-IV nodaļas nosacījums neierobežo pastāvošās saistības, ko Dalībvalstis varētu būt uzņēmušās viena pret otru saskaņā ar Parīzes Konvenciju, Bernes Konvenciju, Romas Konvenciju un Līgumu par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām.

3. pants

Nacionālais režīms

1. Katra Dalībvalsts piešķir citu Dalībvalstu pilsoņiem režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piešķir saviem pilsoņiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību3, atbilstoši izņēmumiem, kas jau attiecīgi paredzēti Parīzes Konvencijā (1967.), Bernes Konvencijā (1971.), Romas Konvencijā un Līgumā par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām. Attiecībā uz izpildītājiem, fonogrammu producentiem un radioraidījumu organizācijām šī saistība ir spēkā vienīgi uz tiesībām, ko nosaka šis Līgums. Jebkura Dalībvalsts, kas saskaņā ar attiecīgajiem nosacījumiem izmanto Bernes Konvencijas (1971) 6.pantā vai Romas Konvencijas 16.panta 1.(b) punktā fiksētās iespējas, par to informē TRIPS Padomi.

2. Dalībvalstis var izmantot izņēmuma gadījumus, ko attiecībā uz tiesvedību un administratīvajām procedūrām rezervē iepriekšējais 1.punkts (ieskaitot dienesta adreses noteikšanu vai pārstāvja nozīmēšanu kādas Dalībvalsts jurisdikcijas ietvaros), bet vienīgi tad, ja šādi izņēmumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu to likumu un noteikumu ievērošanu, kuri nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem un ja šāda prakse netiek piemērota tādā veidā, ka tiek radīti slēpti ierobežojumi tirdzniecībai.

4. pants

Vislielākās labvēlības režīms

Attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību jebkuras priekšrocības, labvēlība, privilēģijas vai imunitāte, ko kāda Dalībvalsts piešķir jebkuras citas valsts pilsoņiem, nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem tiek piešķirta visu citu Dalībvalstu pilsoņiem. Šis pienākums neattiecas uz jebkurām Dalībvalstu piešķirtām priekšrocībām, labvēlību, privilēģijām vai imunitāti, kas:

(a) izriet no vispārēja rakstura starptautiskiem līgumiem par juridisko palīdzību un likumu realizācijas nodrošināšanu, bet nav specifiski ierobežotas uz intelektuālā īpašuma aizsardzību;

(b) piešķirtas atbilstoši Bernes Konvencijas (1971) vai Romas Konvencijas nosacījumiem, nosakot, ka piešķirtais režīms funkcionē nevis kā nacionālais režīms, bet gan kā režīms, kas piešķirts kādā citā valstī;

(c) attiecas uz izpildītāju, fonogrammu producentu un radioraidījumu organizāciju tiesībām, ko neparedz šis Līgums;

(d) izriet no starptautiskajiem līgumiem, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma aizsardzību, kuri stājušies spēkā pirms PTO Dibināšanas Līguma stāšanās spēkā, ar nosacījumu, ka par šādiem līgumiem ir informēta TRIPS Padome un ka tie nerada patvarīgu vai neattaisnotu diskrimināciju pret citu Dalībvalstu pilsoņiem.

5. pants

Daudzpusējie līgumi par aizsardzības iegūšanu vai uzturēšanu

Saistības, kas minētas 3. un 4.pantā, neattiecas uz procedūrām, ko paredz daudzpusējie līgumi, kas noslēgti WIPO aizbildniecībā un skar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības iegūšanu vai uzturēšanu.

6. pants

Tiesību izsmelšana

Strīdu noregulēšanai saskaņā ar šo Līgumu, atbilstoši iepriekšminētajiem 3. un 4.panta nosacījumiem nekas šajā Līgumā netiek izmantots, lai risinātu jautājumu par intelektuālā īpašuma tiesību izsmelšanu.

7. pants

Mērķi

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un realizācijas nodrošināšanai jādod ieguldījums tehnoloģisko izgudrojumu veicināšanā un tehnoloģijas tālākā izplatīšanā, lai palielinātu ražotāju un tehnoloģisko zināšanu izmantotāju abpusēju izdevīgumu un tādā veidā sekmētu sociālo un ekonomisko labklājību, kā arī tiesību un pienākumu līdzsvarošanā.

8. pants

Principi

1. Formulējot vai grozot savus likumus un noteikumus, Dalībvalsts var veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu sabiedrības veselību un uzturu un veicinātu sabiedrības interesi par sektoriem, kas ir vitāli svarīgi tās sociāli ekonomiskajai un tehnoloģiskajai attīstībai, — ar nosacījumu, ka tādi pasākumi atbilst šī Līguma nosacījumiem.

2. Var būt nepieciešami attiecīgi pasākumi, lai novērstu intelektuālā īpašuma tiesību ļaunprātīgu izmantošanu no tiesību īpašnieku puses vai tādas prakses izmantošanu, kas nepamatoti ierobežo tirdzniecību vai negatīvi ietekmē tehnoloģijas izplatīšanu starptautiskā mērogā (ar nosacījumu, ka tādi pasākumi atbilst šī Līguma nosacījumiem).

II NODAĻA

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU PIEEJAMĪBAS, DARBĪBAS SFĒRU UN IZMANTOŠANAS STANDARTI

1. sadaļa

AUTORTIESĪBAS UN AR TĀM SAISTĪTĀS TIESĪBAS

9. pants

Saistība ar Bernes Konvenciju

1. Dalībvalstis ievēro Bernes Konvencijas (1971) 1.-21.panta un tās Pielikuma prasības. Tomēr šis Līgums Dalībvalstīm nedod tiesības vai neuzliek pienākumus attiecībā uz tiesībām, kas fiksētas šīs Konvencijas 6.(bis) pantā vai tiesībām, kas atvasinātas no tā.

2. Autortiesību aizsardzība tiek attiecināta arī uz izteicieniem, bet ne uz idejām, procedūrām, darba metodēm vai matemātiskām koncepcijām kā tādām.

10. pants

Datorprogrammas un datu apkopojumi

1. Datorprogrammas (gan tradicionālās (source code) vai objektorientētās (object code) tiek aizsargātas kā literāri darbi saskaņā ar Bernes Konvenciju (1971).

2. Datu apkopojumi vai citi materiāli (gan izmantojami ar datora starpniecību, gan arī kādas citas formas), kas to satura izvēles vai izkārtojuma dēļ veido intelektuāli radošas vērtības, tiek aizsargātas kā tādas. Šāda aizsardzība, kas neattiecas uz pašiem datiem vai materiāliem, nekaitē nekādām autortiesībām, kas nostiprinātas attiecībā uz pašiem datiem vai materiāliem.

11. pants

Nomas tiesības

Vismaz attiecībā uz datorprogrammām un kinematogrāfijas darbiem, Dalībvalsts nepiešķir autoriem un viņu tiesību pārmantotājiem tiesības atļaut vai aizliegt to autordarbu oriģinālu vai kopiju publisku komerciālu iznomāšanu. Dalībvalsts tiek atbrīvota no šīm saistībām attiecībā uz kinematogrāfijas darbiem, ja vien iznomāšana nav novedusi pie plaši izplatītas šādu darbu kopēšanas, kas materiāli mazina ekskluzīvās reproducēšanas tiesības, kuras šajā Dalībvalstī ir garantētas autoriem un viņu tiesību pārmantotājiem. Attiecībā uz datorprogrammām šīs saistības neattiecas uz nomu, ja pati programma nav būtisks nomas objekts.

12. pants

Aizsardzības termiņš

Gadījumos, kad darba (izņemot foto vai lietišķās mākslas darba) aizsardzības termiņš tiek aprēķināts, pamatojoties uz kādu citu principu, un nevis fiziskās personas dzīves laiku, šāds termiņš ir vismaz 50 gadu no atļautās publikācijas kalendārā gada beigām, vai, ja 50 gadu laikā kopš darba radīšanas šāda atļauta publikācija nav notikusi, tad 50 gadus no darba radīšanas kalendārā gada beigām.

13. pants

Ierobežojumi un izņēmumi

Noteiktos īpašos gadījumos Dalībvalstis ievēro ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz ekskluzīvām tiesībām, ja tas nav konfliktā ar darba normālu ekspluatāciju un bez iemesla nekaitē tiesību īpašnieka likumīgajām interesēm.

14. pants

Izpildītāju, fonogrammu producentu un radioraidījumu organizāciju aizsardzība

1. Attiecībā uz sava izpildījuma ierakstīšanu fonogrammā izpildītājiem ir iespēja novērst šādas darbības, ja tās veiktas bez viņu atļaujas: viņu neierakstītā izpildījuma ierakstīšanu un šāda ieraksta reproducēšanu. Izpildītājiem ir iespēja novērst arī šādas darbības, kas veiktas bez viņu atļaujas: bezkabeļu pārraides un viņu izpildījuma publiskas tiešraides.

2. Fonogrammu producentiem ir tiesības atļaut vai aizliegt tiešu vai netiešu viņu fonogrammu reproducēšanu.

3. Radioraidījumu organizācijām ir tiesības aizliegt sekojošas darbības, ja tās veiktas bez viņu atļaujas: ierakstīšana, ierakstu reproducēšana, radioraidījumu tālāka bezkabeļu pārraidīšana, kā arī identisku televīzijas pārraižu publisku izplatīšanu. Ja Dalībvalstis radioraidījumu organizācijām nepiešķir šādas tiesības, tās pārraižu jautājumā autortiesību īpašniekiem dod iespēju novērst iepriekšminētās darbības saskaņā ar Bernes Konvencijas (1971. g.) nosacījumiem.

4. 11.panta nosacījumi attiecībā uz datorprogrammām ir spēkā mutatis mutandis attiecībā uz fonogrammu producentiem un jebkuriem citiem fonogrammu tiesību īpašniekiem atbilstoši valstu likumiem. Ja 1994.gada 15. aprīlī Dalībvalstī ir spēkā tiesību īpašnieku objektīvas kompensācijas sistēma attiecībā uz fonogrammu nomu, tā var saglabāt šādu sistēmu ar nosacījumu, ka fonogrammu komerciālā noma nerada materiālu zaudējumu tiesību īpašniekiem, kam pieder reproducēšanas ekskluzīvās tiesības.

5. Aizsardzības termiņš, ko šis Līgums garantē izpildītājiem un fonogrammu producentiem, ilgst vismaz līdz 50 gadu perioda beigām, skaitot no tā kalendārā gada beigām, kurā noticis ieraksts vai izpildījums. Aizsardzības termiņš, kas tiek atvēlēts atbilstoši 3.paragrāfam, ilgst vismaz 20 gadu no tā kalendārā gada beigām, kad notikusi pārraide.

6. Jebkura Dalībvalsts, attiecībā uz tiesībām, ko tai piešķir 1., 2. un 3.paragrāfs, var izvirzīt nosacījumus, ierobežojumus, izņēmumus un iebildumus, ciktāl to atļauj Romas Konvencija. Tomēr attiecībā uz izpildītāju un fonogrammu producentu tiesībām fonogrammās spēkā ir arī Bernes Konvencijas (1971) 18.panta nosacījumi (mutatis mutandis).

2. sadaļa

PREČU ZĪMES

15. pants

Aizsargājamais saturs

1. Jebkura zīme vai jebkura zīmju kombinācija, kas dod iespēju atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem, var veidot preču zīmi. Šādām zīmēm, piemēram, vārdiem, kas ietver personu vārdus, burtus, skaitļus, figurālus elementus un krāsu kombinācijas, kā arī jebkurai šādu zīmju kombinācijai ir tiesības tikt reģistrētai par preču zīmi. Ja zīmes ir tādas, kas pēc savām īpašībām nedod iespēju izšķirt attiecīgās preces vai pakalpojumus, Dalībvalstis reģistrāciju var padarīt atkarīgu no atšķirtspējas, kas iegūtas to lietošanas gaitā. Dalībvalstis kā reģistrācijas nosacījumu var pieprasīt to, lai zīmes būtu vizuāli uztveramas.

2. 1.paragrāfs nav jāsaprot kā tāds, kas attur Dalībvalsti no preču zīmes reģistrācijas noraidīšanas uz citu iemeslu pamata, ar nosacījumu, ka tie nemazina Parīzes Konvencijas (1967) nosacījumu nozīmi.

3. Dalībvalstis var padarīt reģistrācijas iespējas atkarīgas no zīmes lietošanas. Tomēr faktiskā preču zīmes lietošana nav iemesls reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai. Pieteikumu nevar atteikt, vienīgi pamatojoties uz to, ka vēl trīs gadus pēc pieteikuma iesniegšanas nav notikusi plānotā zīmes lietošana.

4. Preču vai pakalpojumu raksturs, kuriem piemērojama preču zīme, nekādā gadījumā nevar radīt šķēršļus preču zīmes reģistrācijai.

5. Dalībvalstis publicē katru preču zīmi vai nu pirms tās reģistrēšanas, vai arī nekavējoties pēc tās reģistrācijas un nodrošina pietiekošas iespējas iesniegt lūgumus anulēt šo reģistrāciju. Turklāt Dalībvalstis var dot iespēju iepriekš iebilst pret preču zīmes reģistrāciju.

16. pants

Piešķirtās tiesības

1. Reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir ekskluzīvas tiesības neļaut visām trešajām pusēm, kuras nav saņēmušas īpašnieka piekrišanu, no identisku vai līdzīgu preču zīmju vai pakalpojumu zīmju izmantošanas tādu preču vai pakalpojumu tirdzniecībā, kas ir identiski vai līdzīgi tām, attiecībā uz kurām ir reģistrēta konkrētā preču zīme, ja šāda lietošana varētu izraisīt iespējamu neskaidrību. Ja identiskām precēm vai pakalpojumiem tiek izmantotas identiskas zīmes, ir iespējama neskaidra situācija. Iepriekšminētās tiesības nekaitē nevienām pastāvošām pirmtiesībām, kā arī neietekmē Dalībvalstu iespējas piešķirt tiesības, pamatojoties uz zīmes lietošanu.

2. Parīzes Konvencijas (1967) 6.(bis) pants ir spēkā (mutatis mutandis) attiecībā uz pakalpojumiem. Lai noteiktu, vai preču zīme ir vispārzināma, Dalībvalstis ņem vērā zināšanas par preču zīmi attiecīgajā sabiedrības daļā, ieskaitot zināšanas attiecīgajā Dalībvalstī, kas ir iegūtas preču zīmes reklāmas kampaņas rezultātā.

3. Parīzes Konvencijas (1967) 6.(bis) pants ir spēkā (mutatis mutandis) attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem preču zīme ir reģistrēta, ar nosacījumu, ka šīs preču zīmes lietošana saistībā ar šīm precēm vai pakalpojumiem varētu norādīt uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un reģistrētās preču zīmes īpašnieku un ar nosacījumu, ka šādas lietošanas rezultātā varētu ciest reģistrētās preču zīmes īpašnieka intereses.

17. pants

Izņēmumi

Dalībvalstis var noteikt iero