• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Japānā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.12.1998., Nr. 384 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51064

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvijas Vēstnesis. Dokumenti" - pie Jums dodas 39. burtnīca

Vēl šajā numurā

23.12.1998., Nr. 384

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Svētki un godadienas

Japānā

Šodien, 23. decembrī, nacionālie svētki — imperatora dzimšanas diena

Turpinājums

no 1.lpp.

Ir tāda sajūta — mēs esam tā kā kaimiņi

Takeši Fudži ( Takeshi Fuji ), Japānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Jau kopš paša sākuma, kad Latvija atjaunoja savu valstisko neatkarību, Japāna ir atbalstījusi demokratizācijas centienus Latvijā un Latvijas pārejā uz tirgus ekonomiku. Taču sakarā ar prezidenta Ulmaņa vizīti Japānas valdība ir nolēmusi izvērst jaunu sadarbības aspektu — politiķu un vispār cilvēku tiešos kontaktus.

— Vai jūs varētu minēt kādus šīs jaunās politikas piemērus?

— Piemēram, Japānas valdība nolēmusi sūtīt uz Latviju ekspertu grupu, kas palīdzēs rīkot semināru Latvijas mazo un vidējo uzņēmējdarbību atbalstīšanai.

Jāatzīst, ka Latvija ir jau daudz sasniegusi ekonomisko reformu jomā, kam spilgts apliecinājums ir jūsu valsts uzņemšana Pasaules tirdzniecības organizācijā. Japānas valdība apsveic šos Latvijas centienus, taču vienlaikus tā vēlas dot arī savu ieguldījumu Latvijas reformu procesā.

— Diemžēl pagaidām mūsu valstu savstarpējo ekonomisko kontaktu kvantitatīvie parametri vēl ir salīdzinoši nelieli.

— Te es gribu teikt, ka pagaidām Latvija Japānas biznesmeņu vidū neizraisa īpašu interesi kā potenciāls tirgus. Galvenokārt tāpēc, ka vairumam japāņu Latvija vēl ir neatklāta zeme un viņi vienkārši nepazīst Latvijas resursus, iespējas un nezina, kādas potences var pavērties Latvijā. Ceru, ka tā tas nebūs ilgi. Japānas Ārējās tirdzniecības organizācija (JETRO) jau ir apsolījusi veidot īpašu projektu. Saskaņā ar to Japānas eksperti tiks atsūtīti uz Latviju izpētīt jūsu vietējo tirgu, īpaši tekstilpreču un apģērbu jomā. Šie eksperti meklēs un, cerams, arī atradīs tādus Latvijas ražojumus, kas varētu būt eksportpreces. Šai nolūkā arī vairākās Japānas pilsētās tiks sarīkotas Latvijas preču izstādes. Minētais projekts solās kļūt par nozīmīgu ieguldījumu mūsu valstu ekonomiskajās attiecībās. Sagaidāms, ka tas sekmēs arī Japānas investīciju ienākšanu Latvijā. JETRO apsver iespējas izpētīt arī Latvijas kokmateriālu tirgu.

— Fakti liecina, ka mūsu sadarbība attīstās ne tikai caur Rīgu un Tokiju. Nesen kāda Japānas projekta sakarā plašsaziņas līdzekļos tika minēts arī Liepājas vārds.

— Jā, atsaucoties uz Latvijas valdības lūgumu, Japānas valdība nolēma piešķirt 42 miljonus jēnu palīdzībai kultūras jomā, konkrēti — Japānas mūzikas instrumentu iegādei Liepājas simfoniskajam orķestrim. Pazīstot latviešus kā muzikālu tautu, es jau tagad izjūtu prieku, ka daudziem latviešiem būs iespējams klausīties brīnišķīgu mūziku, pateicoties Japānā darinātiem instrumentiem. Manuprāt, arī šis projekts solās būt savdabīgs cilvēku tiešo kontaktu paraugs.

Taču, iespējams, vissvarīgākais Japānas premjerministra Obuči un Latvijas prezidenta Ulmaņa sarunu rezultāts ir premjerministra lēmums, ka Japāna Rīgā atvērs savu diplomātisko pārstāvniecību. Jāatzīstas, es biju pārsteigts par šo tik iespaidīgo prezidenta Ulmaņa vizītes rezultātu — jo doma par mūsu pārstāvniecības atvēršanu Rīgā vēl tikai tika apsvērta ierēdņu līmenī.

Kopumā jāteic, ka Japānas un Latvijas valdības strādā pie vēl daudziem kopīgiem projektiem.

— Kāda ir pašreizējā situācija jūsu valstī? Kā zināms, daudzus gadus Japāna ir pārsteigusi visu pasauli ar saviem augstajiem ekonomikas attīstības tempiem. Taču pašlaik visas pasaules valstis izjūt ekonomikas grūtības.

— Arī Japānas ekonomika pašlaik pārdzīvo nopietnas grūtības, jo to ir būtiski iespaidojusi gan pasaules, gan īpaši Āzijas ekonomiskā krīze. Sastopoties ar šo jauno situāciju, arī Japānas valdība spiesta spert stingrus un noteiktus soļus. Mūsu valdība jau ir veikusi virkni šādu pasākumu. Piemēram, ir pieņemts finansu ierobežošanas likums un noteikti ekonomikas glābšanas pasākumi. Taču es personīgi domāju, ka būs vajadzīgs ilgs laiks, līdz mums izdosies savu ekonomiku atgriezt pareizajās sliedēs.

— Kādu jūs redzat mūsu valstu attiecību nākotni?

— Daudziem japāņiem Latvija joprojām ir tāla un nepazīstama zeme. Domāju, ka vairumam latviešu tāda pati pagaidām šķiet arī Japāna. Tādēļ es gribu beigt ar domu, ka patlaban Japānas un Latvijas attiecību nākotnei ir ļoti svarīga tieša cilvēku, viedokļu un informācijas apmaiņa. Arī šajā aspektā prezidenta Ulmaņa vizīte bija laikmeta cienīgs notikums. Es jums varu apliecināt, ka darīšu visu iespējamo, lai sekmētu mūsu valstu turpmāko ekonomisko, politisko un kultūras attiecību attīstību.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!