Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Nosodījumam nav nekādas nozīmes". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.04.2000., Nr. 145/147 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5080

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Olbraitas grūtā situācija"

Vēl šajā numurā

26.04.2000., Nr. 145/147

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Nosodījumam nav nekādas nozīmes"

"Le Monde"

— 2000.04.17.

Ar dažu stundu intervālu Eiropas Parlaments ir izteicis nosodījumu divām lielām bijušās PSRS mantiniecēm — Krievijai un Ukrainai.

Sankciju iemesls ir karš Čečenijā un referendums Ukrainā, kas apdraud parlamentārismu. Minētie apstākļi ir nosodāmi, taču izteiktie nosodījumi vairāk izraisa problēmas, nevis tās atrisina.

Lai izteiktu nosodījumu, ir jāapskata Eiropas valstu morālā pozīcija. Rietumi vairāk nekā iecietīgi izturējās pret pirmo Čečenijas karu (1994–1996) Borisa Jeļcina laikā, "filtrācijas nometņu" praktizēšanu, kā arī krievu žurnālistu noslepkavošanu. Amerikāņu prezidents Bils Klintons šo konfliktu salīdzināja ar likumīgo karu pret dienvidu separātistiem. Rietumi un eiropieši atbalstīja spēka lietošanu pret Krievijas parlamentu 1993.gadā. Viņu diplomātiskie pārstāvji atklāja masveida krāpšanu 1993.gada decembra konstitucionālā referenduma, kā arī 1996.gada prezidenta vēlēšanu laikā. Kādēļ gan brīnīties, ka pašreizējie nosodījumi nav nekas vairāk kā vien liekulība?

Vajadzētu aplūkot arī kādu citu problēmu. Šie nosodījumi nenodrošina pārkāpumu izbeigšanu. Vispirms jau tāpēc, ka Rietumu sašutums nepasludina par nelikumīgiem Maskavas vai Kijevas uzskatus; arī tāpēc, ka nosodījums ir nepārprotami selektīvs; kā arī tāpēc, ka Krievijas vai Ukrainas iedzīvotāji var pasludināt Rietumus par atbildīgiem savās nelaimēs.

Tomēr nosodījumi nav tikai nelikumīgi; tie ir neiespējami. Sankciju apjoms būtiski nemaina skarto valstu situāciju. Sankciju izvirzīšana bez morālas nepieciešamības ir kļūda.

Krievijas un Ukrainas piedzīvotās krīzes nav tikai simptomi vien. Būtu jāatzīst, ka process norisinās jau vairākus gadus. Nepietiekama Rietumu palīdzība, to dogmatiskās prasības ir daudz pārejas valstu novedušas strupceļā. Ekonomiskās, sociālās un politiskās krīzes pašlaik ir novedušas līdz tādai rīcībai, kas iedveš šausmas.

Būtu jāapzinās pamatproblēmas. NVS valstu ekonomiskās depresijas ilgums un apjoms izraisīja pret Rietumiem vērstu un antidemokrātisku jūtu pieaugumu. Rietumu partneru nespēja piemērot to politikai un "reformu noguruma" sindromam, kas bija vērojams šajās valstīs, ierobežo iespēju ietekmēt to attīstību nākotnē. Neadekvātā ES valstu reakcija uz pārejas problēmām veicināja negatīvas reakcijas pieaugumu pret to. Pārāk ilgā gaidīšana uz pārejas augļiem, pārmērīgais posts un ciešanas lika izsīkt iedzīvotāju pacietībai.

Ekonomiskā depresija lielā mērā ir saistīta ar iekšējās tirdzniecības sabrukumu kopš PSRS beigām. Laiks ir parādījis, ka skartās valstis nespēja aizstāt zaudēto tirdzniecību ar savu attiecību padziļināšanu ar attīstītām tirgus ekonomikām. Konkurētspēja bija ļoti vāja, un nebija adekvātu maksāšanas sistēmu. Pārāk dārgi maksāja ilūzija, ka pieeja valūtas konvertējamībai varētu būt vienkārša un strauja.

Žaks Sapīrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!