Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas tiesu praksi un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.1998., Nr. 336 https://www.vestnesis.lv/ta/id/50668

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pašu jaunāko, ērtāko un plašāko gaisa tiltu Rīgā

Vēl šajā numurā

10.11.1998., Nr. 336

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Turpinājums

no 1.lpp.

Par Latvijas tiesu praksi

" un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju

Konferencē, kas noritēja diskusiju veidā, piedalījās gan Eiropas Padomes eksperti Lisa Granta, Juhans Korteinens, gan pārstāvji no Lietuvas un Zviedrijas, kā arī Latvijas juristi un politologi. Pirmajā tā dēvētajā paneļdiskusijā "Vispārējo tiesu prakse Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošanā" tika analizētas četras konkrētas personu lietas.

Savus viedokļus pauda Vidzemes augstskolas pasniedzējs Artis Pabriks, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes juriste Ilze Pētersone, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks, jau minētais Aivars Endziņš, LU Starptautisko un jūras tiesību katedras vadītājs Aivars Fogels, Cilvēktiesību institūta vadītāji Ineta Ziemele un Mārtiņš Mits, kā arī tieslietu ministra padomnieks Arvīds Dravnieks.

Otrā diskusija bija veltīta Satversmes tiesas praksei Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošanā. Tā saistījās ar konkrētu lietu nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām, ko bija izskatījusi Satversmes tiesa. Diskusijā iesaistījās gan Satiksmes ministrijas valsts sekretārs jurists Uldis Pētersons, Juristu biedrības viceprezidente un Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Vija Jākobsone, gan Satversmes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aivars Endziņš, gan Cilvēktiesību institūta direktore Ineta Ziemele un vēl citi dalībnieki. ( Konferencē pieņemtos ieteikumus "LV" gatavo publicēšanai — R.B. )

Preses konferencē, kura notika konferences pārtraukumā un kurā piedalījās jau minētie speciālisti Ineta Ziemele, Mārtiņš Mits, Aivars Endziņš, Lisa Granta un Arvīds Dravnieks, žurnālisti guva informāciju par konferencē diskutēto un iecerēm.

I.Ziemele atzīmēja, ka konferences dalībnieki aktīvi apsprieduši konkrētās lietas un izteikuši savus priekšlikumus, kā vajadzētu rīkoties, lai tiesas vienmēr spriestu taisnīgu tiesu, respektētu Konvencijas normas cilvēktiesībās.

— Konferences ideja ir tāda, ka galarezultātā ceram pieņemt ieteikumus gan mūsu tiesām, gan valdībai un citām ar juristu izglītošanu saistītām organizācijām un institūcijām, — teica I.Ziemele. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, viņa piebilda, ka ļoti svarīgi ir izglītot juristus cilvēktiesību jomā, dot iespēju iepazīties ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu anotācijām. To cenšas, turklāt bez politizēšanas un populisma, darīt Cilvēktiesību institūts, kas ir vienīgais Baltijas valstīs, un tā izdotais "Cilvēktiesību Žurnāls", kas tiek iespiests latviešu un angļu valodā. Sakarā ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 50.gadadienu, ko atzīmēs šogad, 10.decembrī, Cilvēktiesību institūts 11.decembrī uzaicinājis nolasīt lekciju Baltijas jūras valstu padomes lietu komisāru Oli Espersenu. Tas būs ievērojams notikums.

Eiropas Padomes eksperte Lisa Granta preses konferencē atzīmēja: — Šodien pārliecinājos, ka Latvijā ir vēlme piemērot cilvēktiesību normas, tas īpaši jūtams juristu vidū. Lai gan ir zināmas problēmas, piemēram, pietrūkst zināšanu, bet tā ir novēršama lieta.

Par to, kā palīdzēt Latvijai pareizi piemērot Cilvēktiesību konvencijas normas, kā plašāk informēt par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, domā arī EP speciālisti.

Aivars Endziņš piebilda, ka tiesnešu izglītošanā cilvēktiesībās liela nozīme ir lekciju ciklam, ko pēdējos gados rīko Tiesnešu mācību centrs. Taču arī pašiem tiesnešiem un pārējiem juristiem jābūt vairāk ieinteresētiem apgūt citu valstu pieredzi, ielūkoties starptautisko tiesu spriedumos. Ar daudziem materiāliem var iepazīties arī Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centrā Rīgā, K.Barona ielā 14. Līdz šim diemžēl valsts palīdzība finansu ziņā Tiesnešu mācību centram bijusi visai maza, bet Cilvēktiesību institūts tādu vispār nesaņem.

Preses konferencē žurnālisti guva atbildes uz vairākiem citiem jautājumiem, piemēram, kad un kādā veidā indivīda tiesu lieta varētu nonākt izskatīšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tas būs garš un visai sarežģīts ceļš, turklāt atskaites punkts varētu būt trīs gadi no tā brīža, kad Cilvēktiesību konvencija stājusies spēkā Latvijā.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!