Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latviju pasaules tirdzniecībā (turpinājums) Par tirdzniecību ar Igauniju Par banku konferenci Rīgā Par Vāclavu Havelu izstādē (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.10.1998., Nr. 295/296 (1356/1357) https://www.vestnesis.lv/ta/id/50177

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par parādzīmju izsoli 14. oktobrī

Vēl šajā numurā

16.10.1998., Nr. 295/296 (1356/1357)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORĀMCIJA

Par Latviju pasaules tirdzniecībā

Turpinājums no 1.lpp.

Tas nozīmē, ka Latvijas preces būs konkurētspējīgas Japānas tirgū tāpat kā Japānas preces Latvijas tirgū. Tas arī nozīmē, ka mēs, patērētāji, par šīm precēm turpmāk maksāsim mazāk, —teica T. Baumanis.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs uzsvēra, ka Pasaules tirdzniecības organizācija ļaus Latvijai aizsargāt savus uzņēmējus pret diskrimināciju ārējā tirdzniecībā, jo Latvija turpmāk kā līdztiesīga PTO dalībvalsts varēs piedalīties daudzpusējās sarunās par šādas diskriminācijas novēršanu. Ja Latvijas ražotāji eventuāli sastapsies ar kādām diskriminācijas izpausmēm, PTO nodrošinās mehānismu viņu aizsargāšanai.

Paredzams arī, ka Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā dos ilgstošu pozitīvu efektu ārvalstu investīciju ieplūšanai mūsu valstī.

1999. gadā sāksies nākamās sarunas par pasaules tirgus liberalizāciju, un Latvija būs to pilntiesīga dalībniece - ar iespēju dot arī savu intelektuālo ieguldījumu pasaules tirgus liberalizācijā.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, vai Ārlietu ministrijas ieskatā Latvijas iestāšanās PTO pirms Igaunijas un Lietuvas vērtējama kā mūsu valsts ārpolitikas vai ekonomikas panākums, T. Baumanis atbildēja: — Acīmredzot te jārunā par abiem faktoriem. Vispirms jau šis fakts liecina, ka trīs Baltijas valstu ekonomikas nemaz nav tik atšķirīgas. Taču arī mūsu Ārlietu ministrija ir ļoti daudz darījusi šī procesa sekmēšanai jau kopš 1995. gada.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs arī izteica pārliecību, ka Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā labvēlīgi ietekmēs mūsu ekonomiskos sakarus ar Krieviju— lielajai kaimiņvalstij, kas arī grib iestāties PTO, turpmāk vajadzēs rēķināties ar šīs ietekmīgās starptautiskās organizācijas noteiktajām un kontrolētajām brīvās tirdzniecības normām un atteikties no draudiem par augstākās labvēlības režīma atcelšanu tirdzniecībā ar Latviju.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

 

Par tirdzniecību ar Igauniju

Aizvadītajā nedēļā zemkopības ministrs Andris Rāviņš tikās ar Igaunijas lauksaimniecības ministru Andresu Variku un Rakveres gaļas kombināta direktoru Peteru Maspanovu, lai pārrunātu sarežģīto situāciju gaļas tirgū. Latvijas zemnieki ir neapmierināti ar lielu gaļas apjomu ievešanu no Igaunijas, arī Latvijas lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums "Rīgas miesnieks" pārstrādei galvenokārt izmanto kaimiņvalsts izejmateriālu.

Iepriekšējā Baltijas valstu lauksaimniecības ministru tikšanās reizē pirms divām nedēļām A. Rāviņš uzskatīja, ka ir jāierobežo preču imports no abām kaimiņvalstīm, lai tiktu aizsargāti vietējie ražotāji. Šim A. Rāviņa viedoklim toreiz nepiekrita ne lietuvieši, ne arī igauņi. Viņuprāt, tādējādi Latvija vienpusīgi pārkāps noslēgto Brīvās tirdzniecības līgumu starp Baltijas valstīm. Jāpiebilst, ka šo divu nedēļu laikā Ministru kabinets jau ir akceptējis likumprojektu par iekšējā tirgus aizsardzību. Tas nosaka kārtību, kādā piemērojami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi gadījumos, kad pieaugošo importa apjomu rezultātā tiek nodarīts nopietns kaitējums vai radušies nopietna kaitējuma draudi līdzīgu vai tādu pašu konkurējošu preču vietējiem ražotājiem. Šis Ministru kabineta pieņemtais likumprojekts vēl jāakceptē Saeimā.

Ar šo likumprojektu par iekšējā tirgus aizsardzību iepazinās arī Andress Variks, un tika rasts daļējs kompromiss starp Latviju un Igauniju. Kopš oktobra sākuma akciju sabiedrība "Rīgas miesnieks" jau iepērk cūkgaļu arī no vietējiem ražotājiem. Tiesa, iepirktās gaļas proporcija ir krietni par labu igauņu gaļas ražotājiem.

Kā paskaidroja akciju sabiedrības "Rīgas miesnieks" ģenerāldirektors Andris Ņikitins, šomēnes ir plānots iepirkt apmēram 40 t gaļas no Latvijas ražotājiem, bet 120—125 t vajadzēs ievest no Igaunijas. Diemžēl šai negatīvajai starpībai ir pamatots izskaidrojums — "Rīgas miesniekam" ir pretenzijas pret Latvijā ražotās gaļas kvalitāti. Igaunijā ražotā gaļa vairāk atbilst Eiropas Savienības prasībām, no turienes "Rīgas miesnieks" iepērk pat līdz 20 procentiem ekstra kategorijas un ap 80 procentu 1. kategorijai atbilstošas gaļas. Tajā pašā laikā Latvijas gaļas ražotāji uzņēmumam spēj piedāvāt tikai 3—5 procentus ekstra kategorijas gaļas. Vēl "Rīgas miesnieks" un Rakveres gaļas kombināta vadība pierādīja, ka importētā gaļa biežāk tiek ievesta no Igaunijas, nevis no kādas citas valsts.

A. Rāviņš atzina, ka Latvijas gaļas ražotājiem būs jāveic nopietns darbs, lai nodrošinātu visus kvalitātes rādītājus augstā līmenī. Zemniekiem ir jāsaprot, ka tikai kvalitāte var nodrošināt jebkuras ražotās produkcijas realizāciju. Un tieši šīs augstās kvalitātes dēļ Igaunijas cūkgaļas ražošana ir attīstīta tādā līmenī, ka tā jau ietekmē Latvijas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību. Savukārt Rakveres gaļas kombināta direktors Peters Mospanovs piebilda, ka bizness ir laba lieta, taču izejmateriāliem jābūt kvalitatīviem un par saprātīgu cenu. Starp "Rīgas miesnieku" un Rakveres gaļas kombinātu šīs iepirkuma cenas (Ls 1,04 par kg) tiek noteiktas mēnesi uz priekšu, un par tādu cenu tiks iepirkta arī kvalitatīva cūkgaļa Latvijā. Līdz šim ik mēnesi Rakveres kombināts Latvijā ir ievedis apmēram 240 tonnu cūku liemeņu.

Pēc A. Rāviņa domām, turpmāk vajadzētu vismaz 50 procentus no nepieciešamā gaļas daudzuma iepirkt Latvijā. Pašlaik gan vēl netiks uzlikta ievedmuita vai arī noteikti kvantitatīvi ierobežojumi ievestajai gaļai.

A. Rāviņš un A.Variks apmeklēja akciju sabiedrību "Rīgas miesnieks" un arī vienu no lielākajiem cūku nobarojamajiem kompleksiem Latvijā — "Ltd Ulbroka".

Dagnija Muceniece

Par banku konferenci Rīgā

Nākamajā nedēļā, no 21. līdz 23. oktobrim, Rīgā risinājās viens no nozīmīgākajiem gada notikumiem Latvijas un arī visas Baltijas finansu pasaulē — ceturtā gadskārtējā konference "Bankas un finanses Baltijā ’98".

Pirmoreiz tajā būs tik plaša dažādu valstu finansu struktūru augsta līmeņa pārstāvniecība — konferencē piedalīsies Pasaules bankas, Starptautiskā valūtas fonda, astoņu valstu biržu un vairāku valstu vērtspapīru tirgus uzraudzības institūciju, kā arī daudzu valstu komercbanku un investīciju fondu amatpersonas, kopumā vairāk nekā 200 dalībnieku.

Neilgi pirms konferences tikusi mainīta tās tematika — visu uzmanību veltot pasaules un Krievijas ekonomiskajai krīzei un tās ietekmei uz Viduseiropas reģionu, tai skaitā arī Baltijas valstīm. Tieši tādēļ pasākuma rīkotāji uzsver nozīmīgu Krievijas finansu struktūru pārstāvju līdzdalību — konferences viesis būs Krievijas Centrālās bankas Banku uzraudzības departamenta direktors Aleksejs Simanovskis, Krievijas biržas organizācijas "Krievijas tirdzniecības sistēmas" prezidents Dmitrijs Ponomarjovs, kā arī Krievijas komercbanku pārstāvji.

Pirmo konferences dienu ievadīs pasākuma dalībnieku apaļā galda diskusija par krīzes situāciju Krievijas finansu tirgos, tās pārvarēšanas stratēģiju un iespējamo ietekmi uz Viduseiropas un Austrumeiropas valstu finansu tirgiem. Šai tematikai būs veltīta arī daļa konferences referātu.

Tādējādi, kā pasākuma rīcības komitejas sarunā ar žurnālistiem uzsvēra arī Finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva, konferences svarīgākais uzdevums ir meklēt risinājumus krīzes situācijas noregulēšanai Krievijā, kaut arī ārpus tās robežām joprojām nav gūta skaidrība par to, vai pašā valstī top kādi parādu restrukturizācijas un ekonomikas atveseļošanas projekti.

Par Latvijai krīzes situācijā visātrāk veicamo pasākumu Rīgas Fondu biržas prezidents Uldis Cērps atzina apdrošināšanas, banku un vērtspapīru tirgus uzraudzības konsolidāciju. Viņaprāt, arī kapitāla tirgus attīstības perspektīvas Latvijā un visā Baltijā varētu kļūt par nozīmīgu konferences diskusiju objektu.

Krievijas krīzes ietekmi uz Latviju atzina arī Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. Pēc viņa domām, šī gada trešajā ceturksnī līdz ar daudzu ražotāju un eksportētāju ekonomiskās aktivitātes mazināšanos būs ievērojami — aptuveni par 100 miljoniem latu — mazinājušies Latvijas komercbanku aktīvi un līdz ar to arī peļņa. Turklāt, kā uzvēra T. Tverijons, lielu daļu savu brīvo līdzekļu kredītiestādes iegulda zaudējumu dzēšanā un rezerves uzkrājumu veidošanā. Šī negatīvā efekta iespējamā mazināšana, pēc T. Tverijona domām, arī būs banku un finansu darbinieku sarunu svarīgākais temats.

Paralēli konferencei viesnīcā "Radisson SAS Daugava" notiks arī izstāde, kurā savu dalību pieteikuši gan Latvijas, gan starptautisko finansu institūciju pārstāvji — Rīgas Fondu birža, "Dow Jones", "Price Waterhouse Coopers", Baltijas valstu komercbankas, informācijas aģentūras un citi.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Par Vāclavu Havelu izstādē

Turpinājums no 1. lpp.

Otrkārt, izstāde simboliski atspoguļo diplomātisko attiecību nostiprināšanos starp Čehijas Republiku un Latviju. Īpaši nozīmīgs šis process ir šogad, kad abas mūsu valstis svin savas neatkarības 80. gadadienu. Diemžēl mūsu valstu politiskie, ekonomiskie un kultūras sakari, kas tik sekmīgi attīstījās 20. un 30. gados, uz ilgu laiku bija pārtraukti. Un tagad ir ļoti svarīgi piešķirt šiem kontaktiem jaunu formu un jaunu saturu — tagad, kad mēs ieejam jaunajā, modernajā Eiropā.

Treškārt, izstāde apliecina prezidenta Havela dziļi patiesās un sirsnīgās jūtas pret brīnišķīgo zemi, kāda ir Latvija. 1996. gadā prezidents Havels bija vizītē Rīgā, un šī vizīte deva jaunu impulsu mūsu valstu attiecību dinamiskai attīstībai. Tagad mēs gaidām, ka prezidents Ulmanis 1999. gadā ieradīsies vizītē Čehijas Republikā. Arī šī vizīte noteikti tālāk stiprinās mūsu nākotnes kontaktus. Sakarā ar to es gribētu nodot prezidenta Havela personīgos sveicienus Viņa ekselencei prezidentam Ulmanim."

Jana Bulenova uzsvēra, ka izstādē iekļautās fotogrāfijas ļoti tieši atspoguļo prezidenta Havela dinamisko politiskās vadības stilu un viņa cilvēcisko savdabību. Vāclavs Havels tieši savu dziļi cilvēcisko īpašību dēļ izpelnījies dziļu cieņu un nedalītas simpātijas savu tautiešu vidū.

Kopumā izteikti jautrā fotoizstāde liek skatītājam principiāli jaunā rakursā paskatīties uz autoritatīvo pasaules mēroga politiķi. Daudzās fotogrāfijās Vāclavs Havels parādās prezidentam šķietami netradicionālās situācijās — ar ģitāru rokās, eksotiskā austrumnieku sveicienā — saberzējot kopā degunus — tālas Austrumāzijas vizītes laikā, kā arī visnotaļ neformālā izskatā — izspūris un neskuvies, fotogrāfa pārsteigts, pie brokastu kafijas tases. Un tomēr ekspozīcijā iekļautie darbi apliecina čehu fotogrāfu augstu profesionālās ētikas līmeni, kā arī respektējuma pilsonisko stāju. Neviena no "Stāstā par Havelu" iekļautajām fotogrāfijām nav mērojama ar "paparazi" sensacionalitātes mērauklu. Izstādes darbos Vāclavs Havels parādās kā cilvēks no cilvēkiem, kā čehs no čehiem. Jo prezidenta tituls Vāclavam Havelam nenāca kā mērķtiecīgas politiskās karjeras vainagojums. Viss bija būtībā daudz vienkāršāk — čehi izvēlējās savējo no savējiem. Savu cīņu biedru intelekta kaujās pret garīgo tirāniju. Un vienlaikus — pasaulē pazīstamu gara darbinieku.

Pārlasot Vāclava Havela biogrāfiju, uzkrītoši ir fakti, ka atkal un atkal nākamais prezidents sliktās, cietumos iedragātās veselības dēļ pārcelts uz cietuma slimnīcu vai atbrīvots no apcietinājuma, nomainot cietuma kameru pret mājas arestu. Tas arī izskaidro mūsu dienās diemžēl tik biežās ziņas par prezidenta Havela aizvien jaunām operācijām. Taču "Stāstā par Havelu" no šīm prezidenta dzīves ēnas pusēm nekas nav redzams. Tieši otrādi— kā par spīti veselības likstām, neliela auguma trauslais, taču apbrīnojami vitālais cilvēks burtiski sprēgā enerģijā un dzīvespriekā, it kā kļūstot par savdabīgu brīžiem pārdrošo fotogrāfiju līdzautoru. Šādā simboliskā sadarbībā ar savu jauneklīgo prezidentu, kurš pats joprojām dvēselē ir atraisīti radoša personība, čehu fotomāksliniekiem izdevies pārvarēt vēl vienu šķietamu tabu, kas saistās ar pēdējā laikā ne vienā vien valstī tik daudz diskutēto prezidentu personīgo dzīvi. Fotoizstādē Vāclavs Havels redzams ar abām savām sievām — ar savu uzticamo cīņu biedru Olgu, dzimušu Šplichalovu, kas šo pasauli atstāja 1996. gada janvārī, pavisam īsi pirms prezidenta Havela Latvijas vizītes. Dziļi izjusti ir nedaudzie fotomirkļi par abu cīņas biedru — Vāclava un Olgas — kopīgo likteni. Šī izstāde ir arī cieņas apliecinājums viņu kopīgajiem gadiem un kopā pārciestajām briesmām.

Un turpat netālu — dzīves turpinājums, ko jaunas sievietes aizrautībā apliecina blondā skaistule Dagmāra, dzimusi Veškrnova, slavena čehu aktrise un kopš 1997. gada janvāra — prezidenta Havela kundze. Paradoksālā likumsakarībā tieši šīs fotogrāfijas izraisa daudzu izstādes apmeklētāju vislielākās simpātijas. Dzīve turpinās, un jauneklīgi šarmantais prezidents ar skaisto Dagmāru šķiet kā viens otram radīti. Vēl viena Vāclava Havela uzdrīkstēšanās, kādu viņa dzīvē bijis tik daudz. Vēl viens talantīgā dramaturga iestudējums — maksimāli reālistiskajā dzīves teātrī. Koši talantīgs iestudējums, kas aicina līdzcilvēkus būt tikpat patiesiem pret sevi un savu laiku.

Ne velti izstāde saucas "Havel Story" —"Stāsts par Havelu" jeb "Havela stāsts". Prezidenta stāsts pašam par sevi. Maksimāli atklāts — tāds, ko pauž tikai ļoti labiem, ļoti uzticamiem draugiem. Šādi draugi prezidentam Havelam ir viņa tautasbrāļi. Čehu tauta.

Rīgā atklātā izstāde ir apliecinājums, ka Čehija par šādu uzticamu draugu uzskata arī Latviju. Par draugu un likteņa biedru mūsu kopīgajā ceļā — no līdzīgās pagātnes uz kopīgo nākotni.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!