Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Jauni muitas vārti uz Austrumu robežas (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.10.1998., Nr. 284/285 (1345/1346) https://www.vestnesis.lv/ta/id/49986

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā

Vēl šajā numurā

02.10.1998., Nr. 284/285 (1345/1346)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Jauni muitas vārti uz Austrumu robežas

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Turpinājums no 1.lpp.

Pirms septiņiem gadiem, atjaunojot mūsu valsti, mēs veidojām arī muitas sistēmu. Šodien mēs atceramies tās nelielās pagaidu celtnes, kurās strādāja mūsu muitnieki un robežsargi. Atceroties to, mēs varam novērtēt pārmaiņas, kādas ir notikušas mūsu muitā un ieņēmumu dienestā kopumā šo nedaudzo neatkarības gadu laikā.

Valsts ir veikusi ievērojamu darbu, lai izveidotu funkcionētspējīgu Valsts ieņēmumu dienestu. Par to liecina valsts finansu ieņēmumu pieaugums pēdējos gados, kontrabandistu un nodokļu nemaksātāju apkarošanas rezultāti. Ir audzis darbinieku profesionālisms.

Atklājot jauno muitas kontrolpunktu, mēs domājam par to ne tikai kā būtisku posmu mūsu valsts fiskālajā sistēmā, bet arī kā par mūsu valsts vārtiem. Vārtiem, kas šodien ir atvērti un sakārtoti mūsu saimnieciskajai sadarbībai ar austrumu kaimiņiem. Vārtiem, caur kuriem ir ērti un izdevīgi strādāt godīgiem kravu pārvadātājiem, tai pašā laikā vārtiem, kuriem ir jābūt slēgtiem kontrabandai un noziedzībai.

Uzskatu, ka šeit paveiktais ir nozīmīgs apliecinājums mūsu spējai veikt Rietumu—Austrumu tirdzniecības ceļa lomu. Apliecinājums mūsu spējai sekmīgi sadarboties saimnieciskajā jomā ar mūsu kaimiņvalstīm, spējai būt konkurētspējīgiem pasaules ekonomiskajā telpā.

Diemžēl šajās dienās mūsu austrumu vārti ir kļuvuši tukšāki. Kaimiņvalsts finansu krīzes iespaidā ir samazinājusies ierastā transporta plūsma, samazinās mūsu preču eksports uz Krieviju, samazinās arī citu zemju tranzīts caur Latviju uz Krieviju. Latvijas ostās stāv kravas, kuras bija paredzēts nosūtīt uz Krieviju.

Tomēr esmu pārliecināts, ka radušās grūtības agrāk vai vēlāk tiks pārvarētas. Mūsu saimnieciskajai sadarbībai ar Krieviju ir ievērojamas izaugsmes iespējas, es arī ceru, ka Krievijas valsts spēs izmantot savu milzīgo potenciālu, lai pēc iespējas ātrāk rastu pašreizējo problēmu risinājumu. Gadu simtiem cauri Latvijai ir gājuši tirdzniecības ceļi no Rietumu zemēm uz Krievzemi, un šīs vēsturiskās tradīcijas ir būtisks pamats mūsu sekmīgai attīstībai nākotnē. Šī muitas punkta atklāšana ir pierādījums tam, ka mēs vēlamies turpināt tradīcijas, sakārtojot un uzlabojot transporta ceļus, muitas sistēmu.

Sakārtotas robežas un muita kalpo ne tikai kontrabandas un noziedzības apkarošanai vai civilizētas ekonomiskās sadarbības attīstībai, bet ir arī priekšnoteikums mūsu sekmīgai integrācijai Eiropas Savienībā. Darbā pie muitas un robežu sakārtošanas esam jutuši Eiropas Savienības atbalstu, arī atsevišķu valstu līmenī.

Ceru, ka iesāktie darbi gan muitas, gan robežu jomā tiks sekmīgi turpināti. Esmu pārliecināts, ka mēs spēsim rast iespējas tos paātrināt.

Nobeigumā gribētu pateikties visiem, kas piedalījās Terehovas muitas punkta celtniecībā, un novēlēt panākumus muitas punkta darbiniekiem turpmākajā darbā.

RO7.JPG (20443 BYTES)
Iesvētot jauno muitas punktu Rēzeknes Aglonas diacēzes bīskaps Jānis Buls;

RO10.JPG (10145 BYTES)RO8.JPG (9555 BYTES)
panākumu vēlējumi no Krievijas Federācijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Udaļcova un Austrijas vēstnieka Antona Kozusnika

RO3.JPG (20969 BYTES)RO2.JPG (19182 BYTES)
Lūk, arī viena no pirmajām Krievijas kravām dodas uz jauno muitas punktu Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 1. oktobrī, tika atklāts Terehovas muitas punkts. 1997. gada septembrī sākās jaunā muitas kontrolpunkta būvniecības darbi, kas beigsies šī gada oktobrī, bet Terehovas muitas kontrolpunktu pilnīgā ekspluatācijā nodos 1998. gada 1. novembrī. Apkopojot konkursam iesniegtos projektus, izmaksas un termiņus, par Terehovas muitas kontrolpunkta celtniecības konkursa uzvarētāju tika atzīta firma no Igaunijas — EMV Ltd. Terehovas muitas kontrolpunkta kopējās izmaksas ir 4,2 miljoni latu. No šīs summas 2,9 miljonus ekiju apmaksā PHARE programma.

Terehovas muitas kontrolpunktā strādā 42 darbinieki. Pārkāpumi, ar kuriem nākas sastapties, strādājot Terehovas muitas kontrolpunktā, ir preču nedeklarēšanas un muitas noteikto termiņu neievērošana preču izvešanas gadījumā, kā arī daudzkārt tiek konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar fizisko personu valstī uzturēšanās atļauju termiņu neievērošanu.

Tipiskākās kravas, kas iet cauri Terehovas muitas punktam, ir cigaretes un alkohols, kas tiek eksportētas uz Krieviju, tāpat arī elektropreces, mēbeles, zivju produkcija, gaļas produkcija, kokmateriāli, liellopu ādas un krāsaino metālu lūžņi.

Terehovas muitas punkta svinīgo atklāšanu vadīja Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks Andrejs Sončiks. Pirmais runāja Valsts prezidents Guntis Ulmanis. ( Runu publicējam šajā numurā. )

Tad runāja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs. Vēstnieks uzsvēra, ka Terehovas muitas punktam nav jābūt Berlīnes mūrim, bet gan tiltam starp divām draudzīgām valstīm. A. Udaļcovs izteica cerību, ka robeža, kas būvēta par Eiropas Savienības naudu un atbalstu, palīdzēs visā valstī kopumā ieviest Eiropas Savienības augstos standartus. Vēstnieks arī teica, ka pagājušajā gadā Latvija tirdzniecības jomā Krievijai ir bijis tāds pats partneris kā Eiropas Savienība. A. Udaļcovs naudas apgrozījuma ziņā par pagājušo gadu Latviju salīdzināja ar Zviedriju. Vēstnieks arī piebilda, ka Terehovas muitas punkts varētu kalpot par pamatu divpusējam konceptuālam līgumam starp Latviju un Krieviju. A. Udaļcovs apsveica Latvijas vēlmi integrēties Eiropas Savienībā un teica, ka nākotnē Terehova varētu kļūt par Eiropas Savienības austrumu robežu.

Pēc tam runāja Austrijas vēstnieks Latvijā Antons Kozusniks. A. Kozusniks teica, ka viņam kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts pārstāvim ir liels prieks redzēt konkrētu piemēru Eiropas PHARE programmas naudas izlietojumam. Austrijas vēstnieks uzsvēra, ka šis fakts ir atspoguļots arī nesenajā Latvijas valdības progresa ziņojumā Eiropas Komisijai. A. Kozusniks uzsvēra, ka Terehovas muitas punkts simbolizē draudzīgās attiecības starp divām kaimiņvalstīm — Latviju un Krieviju.

Eiropas delegācijas Latvijā pirmais sekretārs Džefrijs Barets uzsvēra, ka Eiropas Savienība ir piedalījusies Terehovas muitas punkta uzbūvē, pateicoties sarakstei ar Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministri Aiju Poču. Džefrijs Barets arī teica, ka Terehovas muitas punkta izbūves un finansiālais centrs ir atradies Briselē, tādēļ ir jo lielāks prieks redzēt tik drīzu rezultātu.

Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča atzīmēja Terehovas muitas punkta trīs galvenos aspektus — iekšpolitisko, ārpolitisko, kas saistīts ar Eiropas Savienību, un kaimiņattiecības ar Krieviju. Terehovas muitas punktu iesvētīja Rēzeknes Aglonas diacēzes bīskaps Jānis Buls.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!