• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Itālijas premjerministra vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Par Eiropas Padomes novērotājiem Saeimas vēlēšanās un referendumā Par Ārlietu ministrijas viedokli par Valsts prezidenta runu ANO Par atsauksmēm par Saeimas priekšsēdētāja vizīti Baltkrievijā Par Latvijas un Igaunijas ārlietu ministru tikšanos Par Latvijas un Lietuvas robežu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.10.1998., Nr. 283 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49925

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkursi

Vēl šajā numurā

01.10.1998., Nr. 283

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Par Itālijas premjerministra vēstuli Latvijas Valsts prezidentam

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 30.septembrī, saņēma vēstuli no Itālijas premjerministra Romāno Prodi.

Vēstulē Itālijas premjerministrs raksta: "Mēs augstu novērtējam Latvijas Saeimas apstiprinātos grozījumus Pilsonības likumā un ar lielu uzmanību sekosim šim jautājumam veltītā referenduma norisei, cerot uz tā pozitīvu rezultātu."

R.Prodi apliecina G.Ulmanim, ka "referenduma pozitīvs rezultāts tiktu ar gandarījumu pieņemts kā Eiropas Savienībā, tā arī visā starptautiskajā sabiedrībā un tas, protams, atvieglotu un paātrinātu Latvijas virzību uz Eiropas Savienību".

Augstu vērtējot Valsts prezidenta ieguldījumu šajā jautājumā, R.Prodi izsaka pārliecību, ka G.Ulmaņa autoritātei un cieņai savā valstī "būs noteicoša nozīme referenduma pozitīva rezultāta sasniegšanā".

Vēstules nobeigumā R.Prodi raksta: "Jūs varat rēķināties ar mūsu atbalstu un solidaritāti."

Valsts prezidenta preses dienests

Par Eiropas Padomes novērotājiem Saeimas vēlēšanās un referendumā

7.Saeimas vēlēšanām un referendumam par grozījumiem Pilsonības likumā sestdien, 3.oktobrī, mūsu valstī sekos Eiropas Padomes (EP) novērotāju delegācija, ko vadīs Somijas pārstāvis Miko Elo (Mikko Elo) . Delegācijā iekļauti arī Itālijas, Turcijas, Spānijas, Horvātijas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Igaunijas un Krievijas pārstāvji. Delegācijas vadītājs Miko Elo un delegācijas locekle Līzbete Fēra (Lisbeth Fehr) no Šveices arī nākamā gada janvārī ziņos Eiropas Padomes Asamblejai par mūsu vēlēšanām. 3. oktobra vēlēšanu novērtējums tiks iekļauts arī ziņojumā par to, kā Latvija kā Eiropas Padomes dalībvalsts pilda savas saistības un pienākumu — šādu ziņojumu sagatavos Lielbritānijas pārstāvis Terijs Deiviss (Terry Davis) un Somijas pārstāvis Gunnars Jansons (Gunnar Janson) .

Informējot par gaidāmo Eiropas Padomes novērotāju delegācijas vizīti mūsu valstī, EP preses dienests minējis, ka "referenduma laikā Latvijas pilsoņi izlems, vai valsts Pilsonības likumā tiks iekļauti nesen parlamentā pieņemtie labojumi, kas zināmām nepilsoņu kategorijām atvieglo Latvijas pilsonības iegūšanu".

"LV" informācija

Par Ārlietu ministrijas viedokli

par Valsts prezidenta runu ANO

"Mēs esam pamatos noskaidrojuši citu valstu reakciju uz Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa runu ANO Ģenerālās asamblejas 53.sesijā," vakardienas īssaietā žurnālistiem teica ārlietu ministrs Valdis Birkavs. "Šī runa tiek vērtēta kā korekta un izsvērta, savukārt Krievijas reakcija — kā pārspīlēta. Bet, protams, šī reakcija diezgan precīzi atspoguļo Krievijas pašreizējo politiku, un šo mērķtiecīgo darbu un mērķtiecīgo spiediena politiku Latvijas virzienā papildina arī filma, kas nupat tika demonstrēta Krievijas TV — "Latvijas hronika, 30. — 90. gadi". Mūsu speciālisti, noskatoties šo filmu videoierakstā, konstatēja, ka "Molotovs, Ždanovs un Berija apskaustu šīs filmas veidotāju izdomu padomju propagandas garā".

Bet, es domāju, ir jāņem vērā ļoti vienkārša lieta: lai sagatavotu šādu filmu, kādam par to ir jāmaksā. Lai izdomātu šādu filmu, ir laikus jāizdara attiecīgs pasūtījums. Un, protams, ir jāatrod cilvēki, kas sameklē arhīvā attiecīgus kadrus. Tādēļ šādas filmas parādīšanās tieši šajā laikā liecina par mērķtiecīgu, nevis nejaušu kampaņu pret Latviju.

Es domāju, ka Krievijas sabiedrība tomēr atšķirs patiesību no meliem, bet pēdējā laika tonis neapšaubāmi demonstrē, ka uz mums tiek izdarīts spiediens, kurš ir bez pamata, bet kuram ir savi noteikti mērķi."

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Valdis Birkavs teica, ka Ārlietu ministrija "oficiāli reaģē" uz šo Latviju apmelojošo filmu. Ārlietu ministrs arī uzsvēra, ka "Latvijai ir konkrēti priekšlikumi, kā uzlabot Latvijas un Krievijas attiecības".

Sestdienas referenduma sakarā ārlietu ministrs teica: "Mūsu liktenis būs atkarīgs no mums pašiem. Lielā mērā jaunu ēru iezīmēs gan jaunās vēlēšanas, gan rezultāti referendumā. Es nenoguris aicinu cilvēkus balsot pret Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu."

V. Birkavs žurnālistiem arī teica, ka Ārlietu ministrijai esot rīcības plāni jebkuram referenduma iznākumam, un uzsvēra: "Es tomēr ceru, ka Latvijas pilsoņi izšķirsies pareizi."

Ārlietu ministrs informēja arī par Ženēvā gūto principiālo pasaules valstu atbalstu Latvijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. V. Birkavs uzsvēra, ka tagad faktiski ir pabeigts mūsu valsts iestāšanās process galvenajās starptautiskajās organizācijās, izņemot Eiropas Savienību un NATO.

"LV" informācija

Par atsauksmēm par Saeimas priekšsēdētāja vizīti Baltkrievijā

Baltkrievijas lielākais laikraksts "Sovetskaja Belorussija", kuru izdod Baltkrievijas prezidenta administrācija, 26.septembrī publicējis rakstu "Draudzīgas kaimiņattiecības — ārpolitikas prioritāte". Rakstā nosaukti Baltkrievijas prezidenta deklarētie Baltkrievijas un Latvijas attiecību pamatprincipi: "Neraugoties uz valstu atšķirīgajām pozīcijām dažos ārpolitikas jautājumos, Baltkrievija ar Latviju arī turpmāk veidos draudzīgas kaimiņattiecības, kas balstītas savstarpēji izdevīgā sadarbībā."

Avīze "Večerņij Minsk" pasvītro, ka "Baltkrievijai un Latvijai vienmēr bijušas draudzīgas kaimiņattiecības, lai kā veidotos abu valstu likteņi". Vizītes laikā "baltkrievu puse atzīmējusi, ka mūsu attiecības attīstās savstarpējas cieņas gaisotnē, un pusēm nav savstarpēju pretenziju. Tas rada drošu ekonomisko un politisko pamatu tālākai sadarbībai un draudzīgām kaimiņattiecībām... Mūsu valstīm ir daudz saskares punktu. Baltkrievija, piemēram, ir ieinteresēta Latvijas ostu izmantošanā savu kravu tranzītam uz Eiropu un citām valstīm. Tas ir vistuvākais un lētākais ceļš. Latvijai savukārt nepieciešama lauksaimniecības tehnika".

Baltkrievu valodā iznākošais laikraksts "Zvjazda" atstāsta Alfreda Čepāņa sarunu ar Aleksandru Lukašenko, kurā līdztekus attiecību pamatprincipu deklarācijai "Baltkrievijas prezidents lūdza Alfredu Čepāni veltīt uzmanību nacionālo minoritāšu problēmām Latvijā... Baltkrievija ir gatava palielināt preču plūsmu caur Latvijas ostām, lai nodrošinātu iedzīvotāju nodarbinātību un galarezultātā paaugstinātu Latvijā dzīvojošo latviešu, baltkrievu un krievu dzīves līmeni". Prezidents sacīja: "Mēs saprotam, ka visas starpnacionālās problēmas ir saistītas ar ekonomiku."

Ekonomisko attiecību attīstībā ir ieinteresētas abas puses. Latvijas ostas ir nodarbinātas tikai pa pusei, bet Baltkrievijai tās varētu kļūt par īsteniem logiem uz Eiropu."

Baltkrievijas opozīcijas avīze "Navini" 23.septembrī citē Alfreda Čepāņa izteikumu, ka "ar kaimiņiem ir jārod kopēja valoda, kaut arī mēs neatbalstām viņu iekšpolitiku", bet 25.septembrī šī avīze A.Čepāņa vizītes mērķi izskaidro šādi: "Šķiet, latviešiem ļoti gribas apsteigt poļus un lietuviešus un pašiem nopelnīt, pārvadājot baltkrievu kravas...

Latviešus ļoti interesē baltkrievu kravu plūsmas, kuras varētu pavērst uz Latvijas ostām Ventspili un Liepāju. Šo pilsētu mēri speciāli šim nolūkam bija iekļauti Latvijas parlamenta delegācijā."

Par Latvijas Saeimas priekšsēdētāja vizīti rakstīja visi nozīmīgākie Baltkrievijas preses izdevumi, taču galvenās nedēļas tēmas neapšaubāmi bija prezidenta A.Lukašenko sasauktā Baltkrievijas valdības sēde par pasākumiem, kā pasargāt valsts ekonomiku no Krievijas krīzes ietekmes, kā arī Maskavas un Viskrievijas Patriarha Aleksija II Baltkrievijas apmeklējums.

"LV" informācija

Par Latvijas un Igaunijas ārlietu ministru tikšanos

Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri Valdis Birkavs un Tomass Hendriks Ilvess pirmdien, 28.septembrī, Valmierā tiekoties secināja, ka sliktie laika apstākli un krīze kaimiņvalstī Krievijā nedod pietiekamu iemeslu valstu ārpolitikas izmaiņām, proti, jau noslēgtā brīvās tirdzniecības līguma pārskatīšanai. Ministri bija vienisprātis, ka abu valstu interesēs ir eksporta tirgu dažādošana. Jau tagad Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Eiropas Savienības valstīm ir 52%, Igaunijas — 65%. Latvijai un Igaunijai jāpalielina eksporta kvotas un maksimāli jācenšas pieskaņot abu valstu eksporta produkciju ES standartiem. Ministri arī uzskata, ka ievedmuitas pacelšana neatrisina ne Igaunijas gaļas, ne Latvijas siera un zivju, ne Lietuvas piena ražotāju pašreizējās problēmas.

Latvijas puse ierosināja sākt kopēja Baltijas tirgus aizsardzības mehānisma izstrādi. Šāds mehānisms ietvertu antidempinga pasākumus, pasākumus pret subsidētu importu un citus soļus. Vienots tirgus aizsardzības mehānisms atbildīs Baltijas valstu kopīgi izvirzītajam mērķim — izveidot Baltijas valstu muitas savienību, kas paredz vienotu ārējās tirdzniecības politiku attiecībā uz trešajām valstīm.

Igaunijas ārlietu ministrs augstu novērtēja Latvijas progresu ceļā uz sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību. Viņš arī atbalstīja Latvijas centienus tikt uzaicinātai sākt sarunas ar Eiropas Savienību. T.H. Ilvess atzina, ka Latvijas uzaicināšana atbilstu arī Igaunijas interesēm.

Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri Valmieras apspriedē arī secināja, ka sabiedrības integrācijas jautājums un attiecīgi grozījumi likumdošanā ir ne vien svarīgs iekšpolitisks jautājums abās valstīs, bet arī nozīmīgs faktors integrācijas procesā uz Eiropas Savienību.

"LV" informācija

Par Latvijas un Lietuvas robežu

No 21. līdz 25.septembrim Daugavpils un Bauskas rajonā Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieka Jāņa Lovnika vadībā strādāja Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas jauktā valsts robežas atjaunošanas komisija. Tā pieņēma un nodeva Lietuvas pilnvarotajiem pārstāvjiem Latvijas puses iekārtotos valsts robežas sauszemes posmus, kā arī posmus gar robežupēm un ezeriem.

Kopumā pieņemti un nodoti 70,7 km iekārtotās sauszemes robežas un 18,2 km robežas gar robežupēm un ezeriem.

Sarežģītos klimatiskajos apstākļos robežas iekārtošanas darbus teicamā kvalitātē paveica valsts uzņēmuma "Meliorprojekts" un SIA "Avesta" speciālisti.

Ārlietu ministrijas preses centrs

 

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!